Atklāta vēstule Valsts Prezidentam, 10.Saeimas priekšsēdētājai un deputātiem, Ministru Prezidentam.

Godātie tautas kalpi – valsts varas reprezentētāji, likumdevēji un varas nesēji!

Mēs lauksaimnieki un zemnieku ģimeņu saimniecību atbalstītāji, aicinām jūs pievērst uzmanību Latvijas zemei, bez kuras nebūtu Latvijas valsts un latviešu tautas.

Ar neizpratni vērojam un vērtējam jūsu darbus un to sekas. Neatkarībā aizvadīto gadu darba rezultāti – degradēta lauku vide, nepietiekama ražošana, bezdarbs un bezperspektīva laukos, darba spējīgo emigrācija, tukšas lauku sētas un skolas, mazais lauku ražotājs valstij kļuvis lieks un nevajadzīgs. Valsts nesekmē ģimenes saimniecību attīstību, bet apliek tās ar lielākiem nodokļiem, viņiem pienākošos valsts atbalsta daļu pārdala lielsaimniecībām un  par ražoto produkciju samaksā zemāku cenu. Dziļi pazemoti šie cilvēki spiesti pamest pašu iekārtotās darba vietas un darba meklējumos doties prom no Latvijas. Tajā pat laikā ap 750 tūkstošiem hektāri no kādreizējās sējplatības patreiz ir aizlaistas un neapstrādātas. Uz šīs platības iespējams izveidot 15 tūkstošus jaunas ģimenes saimniecības ar vidējo sējplatību 50 ha. Tur mājvietu un darbu rastu 30 – 40 tūkstoši darba spējīgie ģimenes locekļi. Apstrādājot visu lauksaimniecības zemi, Latvijā iespējams septiņkāršot govju skaitu un septiņkāršot piena ražošanu, salīdzinot ar pašreiz ražoto. Nevienam no Latvijas nav jābrauc prom darba meklējumos. Tepat uz vietas darbs ir pārpārēm, lai apgūtu visas lauksaimnieciskās ražošanas iespējas. Tāpēc mēs neesam pārliecināti par līdz šim pieņemto likumu un valdību darbības atbilstību latviešu tautas un Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības interesēm. Par to nepārprotami liecina latviešu tautas izmiršana. Bez attīstītiem laukiem un bez stabilām ģimenes saimniecībām laukos dzimstība neatjaunosies.

Atturoties no plašākas analīzes, teikto var argumentēt ar diviem aptverošiem rādītājiem : mūsdienu lauksaimniecība uz vienu valsts iedzīvotāju ražo tikai 50% no pirmskara zemniecības ražotā, bet pašpatēriņam tikai 30%. Ir bijis pietiekami laika, lai tā nebūtu un ir pamats secināt, ka līdzšinējā agrārā politika ir bijusi nepareiza. Mēs aicinām pievērst uzmanību faktiem!

Valsts pamats ir zeme un tauta, kas to apsaimnieko. Zeme ir nācijas bagātība un tai vajadzīgs no citām precēm atšķirīgs statuss. Aizvadītais laiks rāda, ka valsts līmenī to nav gribēts saprast. Zeme, faktiski, bez ierobežojumiem, tiek izpārdota personām (fiziskām un juridiskām) bez Latvijas pilsonības.  Izpārdota nevis kādos desmitos hektāru, bet gan simtos tūkstošos. Pie tam tas notiek jūsu pieņemtā, it kā „ierobežojošā” likuma, ietvaros, kas dzīvē faktiski atsvešina no zemes tās likumīgo saimnieci – latviešu tautu. Daudzu gadu runas par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un kooperāciju, faktiski ir bijušas tikai valsts izsaimniekošanas piesegs. Aiz dažādi interpretējamiem likumiem tika  slēpta Latvijas valsti degradējošā būtība. Patiesībā nav ne vienlīdzīgas konkurences apstākļu, ne kooperāciju veicinošas ekonomiskās politikas. Ilgstoša saimniekošana uz rentabilitātes robežas mūsu zemniekus ir padarījusi nespējīgus pirkt savu zemi pašiem. Zemes iztirgošanas „aizsardzības” pagarinājums līdz 2014.g.1.maijam ir tikai atruna, kas, tāpat kā līdz šim, aizsardzību nenodrošinās un pēc termiņa iztecēšanas latviešu tauta pat šķietami pārstās būt savas zemes saimniece.


Priekšlikumi Latvijas valsts likumdevējiem un vadītājiem.

1. Sniegt izsmeļošu un pārskatāmu analīzi par stāvokli lauksaimniecībā, t.sk. par zemes īpašumu tiesisko stāvokli un pilnu pārskatu par, faktiski, ārzemniekiem piederošām zemēm.

2. Izstrādāt zemes apsaimniekošanas ideoloģisko attīstības vīziju, raugoties no neatkarīgas nacionālas valsts un latviešu tautas interešu viedokļa. Uz to pamatojoties, izstrādāt lauksaimniecības attīstības stratēģisko plānu, izdiskutēt tautas apspriešanā un apstiprināt atklātā nobalsojumā Saeimā.

3. Apturēt zemes resursu iztirgošanu personām bez pilsonības līdz lauksaimniecības attīstības stratēģiskā plāna akceptēšanai Saeimā. Par šo soli informēt ES attiecīgās institūcijas, atsaucoties uz ES ideoloģijas un filozofijas pamatlicēja Roberta Šūmana norādi, ka vienkārši ar balsu vairākumu pieņemts starptautiskas gribas izpaudums nedrīkst būt „saistošs nacionālās gribas izteikumam tādā jomā, kur pat kādas valsts eksistence var tikt apdraudēta”. Šobrīd taču Latvijas valsts un latviešu tautas eksistence ir apdraudēta!

4. Nostiprināt zemes resursu īpašumtiesības Latvijas Satversmes 2.pantā sekojošā redakcijā: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas pilsoņiem. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži, purvi un dabiskie ūdeņi pieder Latvijas valstij, tās pašvaldībām un tās pilsoņiem”. Satversmes papildinājumu izdiskutēt tautas apspriešanā, apstiprināt atklātā balsojumā Saeimā un nodot tautas nobalsojumam.

5.Turpmāk ierobežot Latvijas laukos veidot lielus industriālus cūku, liellopu, t.sk. slaucamo govju utl. audzēšanas un nobarošanas kompleksus, kas būtiski apdraud vidi un zemnieku ģimeņu saimniecību eksistenci un ražošanu šajās teritorijās.

6. Industriālo biznesa lielsaimniecību atzīt kā vidi un kultūrvidi degradējošu, tāpēc veicināt un atbalstīt zemnieku ģimeņu saimniecības, it īpaši jaunu ģimenes saimniecību veidošanu uz aizlaistām lauksaimniecības zemēm. Hipotēku bankā radīt un garantēt resursus zemnieku saimniecību kreditēšanai zemes izpirkšanas vajadzībām.

7. Valstiski atbalstīt zemnieku ģimeņu saimniecību kooperāciju, kas ir galvenais priekšnoteikums vides ilgtspējīgai attīstībai un zemes saglabāšanai tautas īpašumā.

8. Novērst negodīgu konkurenci (nodokļi, valsts atbalsts, cenas) starp vietējiem ražotājiem. Visām saimniecībām, neatkarīgi no to lieluma (fiziskā izpratnē) un saražotās produkcijas apjoma, jānodrošina atbalsts, kas ir pretēji proporcionāls zemes kadastrālajai vērtībai, ieskaitot modernizāciju, uz katru lauksaimnieciskai ražošanai izmantoto hektāru.

9. Ar likumu noteikt maksimālo zemes īpašumu platību vienam īpašniekam.

Brīvam neierobežotam zemes tirgum, kas neatbilst ilgtspējīgai lauksaimniecības politikai latviešu tautas interesēs: kategorisku NĒ!

Aicinām, pašreizējos likumdevējus, valsts vadītājus un ar nacionālu pašapziņu un pašcieņu apveltītas partijas, iekļaut šos priekšlikumus savu darbu programmās.

Arī pirmskara Latvijas valsts vadītājs un lauksaimnieks Kārlis Ulmanis teicis: “Ja gribam strādāt pie Latvijas izveidošanas un nākotnes nodrošināšanas, ja gribam redzēt Latviju stipru, spēcīgu un mūžīgu, tad atminēsim, ka jāstiprina un jānodrošina vispirms pats spēka un mūžības pamats – lauki, lauksaimniecība, zemnieks… Lauku mājas ir zemturu mītnes un tautas dzīvā spēka avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības māju un zemes pataisīšana par tirdzniecības priekšmetu.’’


* * *

Andrejs Lucāns, agronoms, Burtniekos;
Tālivaldis Kalniņš, agronoms, Saldū;
Ēvalds Apinis, vetārsts, skolotājs, Atzinības krusta kavalieris, Smiltenē;
Zenta Skrastiņa, agronome daiļdārzniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, konkursa Radoša sieviete laukos laureāte, Burtniekos;
Laimonis Zālītis, zootehniķis, Burtniekos;
Vēsma Zālīte, skolotāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Burtniekos;
Ādolfs Varslavāns, vetārsts, Barikāžu dalībnieks, zemnieks,  Burtniekos;
Jānis Siliņš,10.Saeimas dep. kand., Valmierā;
Antons Kalniņš, represētais, Barikāžu dalībnieks, zemnieks, Taurenē;
Andris Ansis Špats, tehn.zin. doktors, Limbažu nov.;
Jānis Lucāns, Augstākās padomes deputāts, balsoja par neatkarību, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Lādezerā;
Jānis Leja, 7.Saeimas deputāts, publicists, Rīgā;
Ainis Ērglis, inženieris enerģētiķis, represētais, Rīgā;
Leons Laitāns, zemnieks, Rubenē;
Ivars Dimza, dr.agr., emerit.zinātn., Pūrē;
Ivars Brīvers, ekonomikas zinātņu doktors, profesors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgā;
Mārtiņš Ritums Treimanis, zemnieks, Katvaros;
Jūlija Bieziņa, bijusī Rīgas rajona Lauksaimniecības departamenta galvenā agronome, zemniece, Inciemā;
Jānis Vilsons, agronoms, zemnieks, Nīcas pag.;
Kārlis Vilsons, agronoms, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, zemnieks, Augstkalnē;
Anatolijs Kindzulis, skolotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Burtniekos;
Edmunds Mertens, zemnieks, PK delegāts, Valkas pag.;
Dainis Īvāns, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, publicists un lauksaimnieks Pļaviņu novada „Īvānos”;
Jānis Imants Birzkops, pedagoģijas zinātņu doktors, bijušais LTF Liepājas nodaļas vadītājs, Liepājā;
Jānis Rukšāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas bioloģijas zinātņu goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Atzinības Krusta virsnieks, P.Dindoņa prēmijas laureāts, zemnieks Pārgaujas novadā, Stalbē;
Adolfīne Slišāne, agronome, Ķekavā;
Georgs Bagātais, Dr.sc.ing., Barikāžu dalībnieks, cukura ražošanas atjaunošanas iniciātors, Rīgā;
Dagmāra Liepiņa, zemniece, Burtniekos;
Auseklis Grīnbergs, veterinārsts, zemnieks, Burtniekos;
Aleksandrs Caune, būvinženieris, politiski represētais, Rīgā;
Velga Vītola, Gaujas Nacionālā parka fonda vecākā zooloģijas speciāliste, Līgatnes dabas takas;
Rūta Bierande, žurnāliste, Rīgā;
Ilmārs Bents, agronoms, Iecavā;

Bauskas lauksaimnieku apvienības valde – personīgi: Agris Veide, Rudīte Jaunzeme, Arvīds Kraņevskis, Inese Bartušēvica, Modris Villa, Jānis Kirkils, Raitis Garais;


  • Pievienojos! Mareks Justs, ekonomists, Latvijas Izgudrotāju biedrības valdes loceklis.

  • Es arī.
    Šīs vēstules autors, šķiet, ir A.Lucāna kungs, kura pāris raksti lasāmi arī TF, un jāpiezīmē, ka vēstuli parakstījis arī Ivars Brīvers.

  • Latvijas zeme, tāda kā tā ir patreiz, ir ne tikai Latvijas, bet Eiropas un pasaules viena no lielākajām esošajām bagātībām. Tā nav poēzija. Tā ir politiska pozīcija. Paldies vēstules autoriem par cīņas sākšanu par Latvijas zemi un ieguldījumu cīņā par mūsu Zemi un Nākotni.

  • Lai Dievs svētī un palīdz piepildīt!

  • Es gan nedomāju, ka šāda kalpu klauvēšana pie lielo kungu durvīm ko izmainīs.

    Mūsu kungi visu augstāk aprakstīto ļoti labi zina un saprot. Viņi taču mūs visus tā mīl, jūt mums līdzi un dara visu (!) iespējamo nu jau 20 gadu, lai uzlabotu Latvijas lauku situāciju. Ieklausieties viņu pilnsološajās runās.

    Bet viņi taču neko nevar padarīt, jo viņiem ir arī savi kungi, kuriem viņi solījušies svēti kalpot. Tādēļ Latvijas mērķi viņu uzdevumu sarakstā stāv pašās beigās. Un ja tie konfrontējas ar mūsu kungu kungu mērķiem (ES, SVF, PTO), tad protams netiek pildīti. Priekšroka tiek vienmēr dota augstākajiem mērķiem.

    Vajadzētu beidzot saprast, ka mūsu Latviju pārvalda viltus kungi. Viņi nepārstāv Latvijas iedzīvotāju intereses, tādēļ arī nav nozīmes klauvēt pie viņu durvīm. Labākajā gadījumā pametīs kādu garozu lūdzējam. Vai tas mūs apmierinās?

  • Es protams arī pievienojos jūsu parakstu sarakstam kā privātā persona, lai arī ar tituliem nevaru lepoties.

    Nenosauktu šo gan par cīņu, bet par drosmes apliecinājumu.

    Cīņa sāksies tad, kad visi Latvijas iedzīvotāji organizēti apvienosies ar kopīgiem mērķiem un vienotu mērķu prioritāti, neatkarīgi no sava individuālā nodarbības veida un savām individuālajām, dažreiz egoistiskām vēlmēm, un sagatavos(!)un izvēlēs nākošajās vēlēšanās savu mērķu un interešu pārstāvošu valdību.

    Kā jau iepriekšējā komentārā biju minējusi: nepietiek ar to vien, ka mums un mūsu valdībai ir kopēji mērķi(arī tagadējai valdībai ir tādi), svarīgi ir lai arī šo mērķu prioritāte būtu vienāda. Lai valdībai pirmais mērķis būtu arī Latvijas iedzīvotāju pirmais mērķis(stāvētu pirmajā vietā), lai valdības otrais mērķis(pēc kārtas) būtu arī Latvijas iedzīvotāju otrais mērķis (ar otro svarīguma pakāpi).

  • Piekrītu, Alma, taču šādu ideju izplatīšana un arī šādā formā, manuprāt, ir ļoti derīga, jo
    1) nedz Saeima, nedz ministrijas nav 100% viendabīgas. Visur ir sastopami arī saprātīgi cilvēki. Ir daudzi, kuri šaubās, kuri ir nedroši. Tieši tādēļ ir svarīgi, ka iedzīvotāji ir aktīvi un nepārprotami pauž savu viedokli;
    2) tas ir svarīgi arī iedzīvotāju saaktivizēšanai un arī izglītošanai. Jebkura šāda aktivitāte apstiprina, ka bez Almas, Lauras, Justa, Ivara un Ivo ir vēl atsevišķi cilvēki un pat jau vairāk vai mazāk organizētas domubiedru grupas, kuriem nav vienalga.

  • Ivo Verners
    11.05.2011., 10:35

    Piekrītu.

  • nebaidīšos būt nepopulārs un provocējošs.

    No kurienes šim “prodžektam” tā virzītāji plāno dabūt līdzekļus tā izpildei? no gaisa? 100 gudrie tētiņi iedos? vai, kā anekdotē saka, no tumbočkas paņems? ak nē, paredzēts “Hipotēku bankā radīt un garantēt resursus” ….

    ne nu labi, mana labā gruntnieku un sīkzemnieku tauta. turpinām sapņot. tik nez ko tas viens parakstītāju barā iemaldījies “ekonomists” domājis, diemžēl uz sapulci nevarēšu tikt – jābrauc uz laukiem art un stādīt.

    PS. ja nu tas ir politisks lēmums – pateikt, ierobežot, nedot, nolikt, nu tad varbūt kāds pateiks, uz kuru citu vēstulē neminētu Latvijas pilsoņu rēķina tas viss notiks….

  • Lai efektivizēt cīņu par mūsu dzimteni – ir jābūt spēkam kas vienotu visas šāda veida “grupas”.
    Viss ir savstarpēji saistīts – atsevišķa darbošanās – ir neizbēgama zaudēšana skaldi un valdi politikai.

  • Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ nevarēju parakstīties, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka šīs nav tās durvis ko atvērs, kā teikts reliģijā, klauvējiet un Jums tiks atvērts. Paši ievēlējām, tagad jau kuro reizi, paši ciešam. Vainīgi ir tikai mūsu pašu ievēlētie vadošie politiķi, Saeima ir tikai balsošanas mašīna, kur jaunajiem deputātiem, kā rādīja Bez tabū, ir tikai zaļo gurķu loma. Vainīgi ir pašu aligarhi, kas barojas ar preču importu un nav ieinteresēti attīstīt ražošanu. Ja paši zemnieki tieši tiktu tirgū ne tikai ar dārzeņiem, bet arī ar piena un gaļas izstrādājumiem, tad kļūtu bagātas arī mazās un vidējās saimniecības. Bet ko tādā gadījumā pelnītu oligarhi? Neko un tādēļ viņi to nepieļauj.

  • man prieks par rv – ne visi te ar politisko pozitīvismu vai negatīvismu slimo, tas priecē
    ———–
    http://monster.gostats.com/geo.xml?id=3558http://monster.gostats.com/geo.xml?id=3558
    Ši saite, manuprāt, parāda pēdējo 1000 ar GoStats skaititāju aprīkoto web vietņu apmeklējuma statistiku => Kaut kādā mērā tā parāda arī potenciālo Latvijas ekonomikas investoru ģeogrāfiju; kaut kādā mērā tā parāda to, ka mēs vairs nedzīvojam vienpolārā, bet vismaz divpolārā vai multipolārā pasaulē; kaut kādā mērā tā parāda, ka bez ASV un tās filosofijas pasaulē pastāv citas politiskās u ģeopolitiskās filosofijas un intereses; ar Krieviju, Ķīnu un Autrumāziju kopumā,tās finanšu un ekonomisko jaudu vairs nevar nerēķināties
    http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/ainars-komarovskis/asv-draud-kars-ar-kinu-un-krieviju
    BET ģeopolitiski situācija šobrīd ir maigi izsakoties neskaidra
    KAS VAR PALĪDZĒT?
    Arī šādas atklātās vēstules, kas gan vēl nav pat projekti, bet nodomu projekta ieceres jau nu gan.
    Būs darbi – nebūs nedarbu; būs plāni mierīgai dzīvei – nebūs liela postoša kara vai daudz pat vēl postošāku kariņu
    Šis, atļaušos tomēr teikt PROJEKTS vai tā aizsākums IR JĀTURPINA UN JĀKONKRETIZĒ

    FAKTISKI Latvijas zeme TĀDA KĀDA TĀ IR PATREIZ – puspamesta, Eiropas pašā centrā, ārkārtīgi tīra un cilvēka darbības maz ietekmēta un šais 20 gados reāli atjaunojusies – ir ārkārtīga Latvijas valsts vērtība. Daudzviet pasaulē iegulda milzīgus līdzekļus, lai nelielās platībās atgrieztu zemi tāda stāvoklī kāda tā te pie mums ir desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru platībā.

    Un ir jautājums vai šis mūsu zemes FAKTISKĀS VĒRTĪBAS NĀKOŠAJĀM PAAUDZĒM vērtību aprēķinās kādreiz, kad tā vairs tāda nebūs vispār nekur uz zemes vai nebūs vairs te un mums nebūs finanšu līdzekļu, lai atgrieztu to šodienas stāvoklī.

    Tas mans apgalvojums ir – Latvijas zeme patreiz ir ar milzīgu dzīvo spēku.
    Mums tajā – Latvijas laukos kādi tie tagad – vajadzētu audzināt visus savus bērnu un , iespējams, mēs tur varētu audzināt ari citu valstu un tautu bērnus
    JO
    piemēram, kāda krievu specdienestu dūža memuāros lasīju – kad aizbrauc uz Rietumeiropu, tad jau tūlīt izkāpjot no vilciena sajūti, te jau smaržo kā parfimērijas veikalā, tā nav zemes, bet lētas sīkbodītes smarža.

    Ārzemnieki te reizēm kā bērni bildē stārķu barus. Reiz redzēju kādus divdesmit vienviet pie Umurgas. Nu jā – kaut ko tādu par maksu vismaz Eiropā laikam nekur nevar ieraudzīt. Mums te tagad Latvijā ir, varbūt, ap 20 000 stārķu. Tas ir daudz un tas liecina par Latvijas vides ārkārtīgi augsto ekoloģisko kvalitāti – jo stārķis ir visai liels putns un ir bioloģiskās barības ķēdes galā. Tātad Latvijā mātes bērnus ar savu pienu gan pašas spēj barot , gan to drīkst darīt. Zeme, kurā nemīt stārķi ir ar mirekli piezīdusies ( mūsdienās to sauc par dioksīnu un to – orange agent – ameriķāņi tonnām par Vjetnamu kaisīja; sekas ir neglītākas kā radiācijas iedarbība; protams, par to jau nerunā, jo tas nav skaisti un nerosina pozitīvas emocijas. Stārķa (tas ir svešvārds) latviskais vārds “svētelis” nav nekāds poētisms, bet precīzs latvieša novērojums. Tā zeme vienkārši ir svētīta, kur svētelis mīt.

  • Protams, jēdzigāl naudu meklēt “iekšā” nevis “ārā”. Uz “svešo naudu”, “trako vai dabūto naudu” jau esam pietiekami, ceru, apdedzinājušies.
    Vienkārši viens faktiņš: pēc tirgus vērtības un dažu ekonomistu aprēķiniem no Latvijas mežiem un laukiem pagāšgad “iznesta” produkcija apmēram vismaz 10 milj. latu vērtībā – sēnes, ogas u.t.t. Nodokļī par to nav maksāti.
    ———–
    Paldies par jūsu taisnīgo sašutumu. Bet padomājiet labi

  • Ivars 11.05.2011., 13:33
    Norādītā saite šādā veidā ievietota nestrādā, bet kam interesēs, tas to bildīti uz sava datora pēc nelielām pārdomām, iespējams iegūs.

  • manuprat paļauties tikai uz masu vajadzīgo iesaistīšanos un meklēt “dzirdīgas ausis” tur augšā, ir diezgan garantēts šo pasākumu nolaist “podā” .

    Manuprāt nepieciešams( un bez tā neiztiks) piesaistīt jaunās politiskās partijas. Piemēram RAŽOTĀJA-LATVIJA , kurā savā īsajā programmā par Lauksaimniecību raksta:
    ” Nākotnes produktu un tehnoloģiju attīstība lauksaimniecībā.

    Kooperācija un ražošanas pilna cikla izveide graudkopībā un piena lopkopībā”.

    Garāka programma šeit: http://www.razotaja-latvija.lv/?page_id=25

  • ar “tikai Latvijas” ausīm būs par maz
    TIKAI
    kā atradīsim dzirdīgas
    1. ausis
    2. mutes
    “ne tikai Latvijā”, ja nav , piemēram, Vienotības, “iekšienē”?

  • to : pilna cikla izveide graudkopībā un piena lopkopībā
    šī programma balstās uz “veco paradigmu”

  • <Ivars 11.05.2011., 13:33
    (..)
    Tas mans apgalvojums ir – Latvijas zeme patreiz ir ar milzīgu dzīvo spēku.
    Mums tajā – Latvijas laukos kādi tie tagad – vajadzētu audzināt visus savus bērnu un , iespējams, mēs tur varētu audzināt ari citu valstu un tautu bērnus
    ========================================================
    Domāt, kā teicis Parmenīds, nozīmē, ka….
    ''Katrs ceturtais skolēns gatavs atstāt Latviju''
    http://www.ir.lv/2011/2/16/katrs-ceturtais-skolens-gatavs-atstat-latviju

  • Domāt, kā teicis Parmenīds, nozīmē, ka….
    ”Katrs ceturtais skolēns gatavs atstāt Latviju”
    ————
    es vismaz savu “uz vietas palicēja” misiju šeit redzu tā, lai tām nākamajām paaudzēm (maniem bērniem, šodienas izbraukušo bērniem, bērnubērniem) būtu interese atgriezties un atpirkt šeit esošos īpašumus. lai būtu ko atpirkt, lai viss nebūtu sadraņķēts līdz galam.

  • Partija ražots latvijā – kas tika augstāk pieminēta – gribu vērst uzmanību – ka tās vadošie biedri ir saistīti ar neparāk godīgiem cilvēkiem – piemēram ar to kundzi kas uz mūsu rēķina ar saviem padotajiem ēda zemeņu kūkas …. tā pati sieviete savukārt ir pazīstama ar citiem ļoti negodīgiem cilvēkiem – tā kā ļoti uzmanīgi….

  • tā kā esmu pazīstams ar “to kundzi”, arī es varu izrādīties “ļoti negodīgs”. šai sakarā Kandesa/i būtu jābūt ļoti uzmanīgai/uzmanīgam :)

    (kā teica nesen ieceltais sprk šefs – Latvija ir pēc cilvēku daudzuma apmēram kā tāda viena neliela Londonas priekšpilsēta, kur visi visus vairāk vai mazāk pazīst.)

  • es esmu vismaz 100x melojis vai kaut ko neteicis
    mērogiem un vai man no tā bijis labums? nav nozīmes
    ———-
    tiesa, es vienmēr cenšos izsvērt ( paš-Kritiski sevi izvērtēt) katru savu soli un esmu gatavs par to atbildēt; tie kas prasa 100% un sola 100% = sātanisti par to neiteresējas; Šķelmīgam par to , protams prieks

  • <Ivars 12.05.2011., 14:32
    (..)
    tiesa, es vienmēr cenšos izsvērt …
    ========================================================
    Vajag censties sasniegt max 100%, tikai nepārcensties, lai smadzenes 'nesadedzinātu'.
    Šodienas Neatkarīgajā ar vienu censoņu intervija publicēta 'Kompetenci medījot'. Iesaku izlasīt – augsta klase, uzreiz jūtama Kembridžas skola gan manipulācijā, gan blefošanā. Pagaidām ''liberoīdi'' rullē, spēj dancināt sabiedrības aktīvāko daļa….
    TF reiz izvietotajai video-intervijai ar S.Kurginjanu/Сергей Кургинян var papildus droši vēl vienu interviju izvietot. Jēdzīgi padomi, kas var noderēt visu rangu blefotāju atmaskošanai ( kas līdzīgs arī B.Latkovska bloga rakstā 'Galvenā problēma').
    Сергей Кургинян: «Страна не хочет умирать»
    http://www.stoletie.ru/obschestvo/sergej_kurginan_strana_ne_khochet_umirat_2010-11-11.htm

  • Pēc augstskolas mani “šeftēs” iedīdīja patiesi loti cienījamais Egons Šapkins, kur , iespējams, būtu varējis “ļoti augtu kāpt, gan pie iepriekšējā, gan šī karoga. Viņam “nevajadzēja tik ļoti daudz naudas”. Viņš “varēja atļauties” “būt tikai” Jēkabpils 1. vidusskolas, tagad Jēkabpils valsts Ģimnāzijas mācību pārzinis un pensionējoties “tikai skolotājs”. Viņš man iemācīja plānošanu kā obligātu. Un silti ieteica padomāt par iešanu prom no darba tikko plāns izpildās par 100%. Normāli ir, ja izpildās par 50% vai 2005. Tad drīkst turpināt strādāt.

  • kļūdas labojums – iepriekšējā manā komentārā 2005 vietā jābūt 200%

  • Kamēr zeme turpinās būt kā investīciju (spekulāciju) objekts ar nolūku gūt peļnu no tās vērtības celšanās, tikmēr tās nonākšana pie vietējiem apsaimniekotājiem būs ļoti apgrūtināta. Šobrīd ļoti lielas zemes platības ir nonākušas pie spekulantiem, kuri to ir iegādājišies, nevis lai apstrādātu, bet lai dārgāk pārdotu un tagad gaida izdevīgu cenu. Bieži vie šadas platība vairākkārt maina savus īpašniekus, bet pie reāliem apsaimniekotājiem tā nenonāk. Tādi ir ne tikai ārzemnieki, tie pat lielākoties, zemi pērk lai apstrādātu un attīstītu ražošanu, bet paskatieties lielāko zemes īpašnieku sarakstu – tur tikai nedaudzi ir zemnieki. Kāmēr šīs spekulācijas turpinās – neapstrādātās zemes stāvoklis tikai pasliktinās, tā aizaug un pārpurvojas. Tai pašā laikā tie, kas reāli gribētu saimniekot pie tās netiek – pie tā ir novedusi pastāvošā iekārta. Lai to novērstu ir jāveic radikālas pārmaiņas likumdošanā:
    1. Novērst spekulācijas iespējas. Pašlaik zemi var pārdot, paturot to 1 gadu bez nodokļiem. Šo termiņu vajadzētu pagarināt vismaz uz 5 gadiem un nodokli pār-pārdošani uzlikt kārtīgu.
    2. Dot atvieglojumus zemes iegādei ražojošiem zemniekiem, nosakot priekšroku vietējā apkārtnē dzīvojošiem un saimniekojošiem.
    3. Valsts varētu piespiedu kārtā atpirkt spekulācijā esošo zemi (tāda kura mainījusi īpašnieku 2 un vairāk reizes noteiktā periodā) par kadastrālo vērtību un dot izpirkumā vietējiem zemniekiem ar atvieglotiem nosacījumiem – piemēram izpirk 40 gadu laikā (Kā Ulmaņlaikos).
    4. Noteikt ierobežojumus apsaimniekojamās zemes atrašānās diapazonam vienas saimniecības ietvaros, piemēram 10 km. Patreiz lielāko saimniecību zemes ir izmētātas pa vairākiem rajoniem un ir pat 100 km rādiusā. Tas veicinātu zemes platību koncentrēšanos saimniecību tuvumā un arī uzlabotu saimniekošanas efektivitāti
    5. stingrāk kontrolēt platībmaksājumu izlietojumu, lai tie nedod iespēju saņemt maksājumus, par nekā nedarīšanu
    6. Pastiprinati atbalstīt jaunās saimniecības – piemēram dubultot subsīdijas pirmos 5 gadus vai tamlīdzīgi, lai saimnieki varētu iegādāties un izmantor zemi.
    Šādus lēmumus var pieņemt tikai īsti Valsts saimnieki, kuriem ir interese panākt vēlamo efektu, nevis atbalstīt savējos. Liela daļa no šiem spekulantiem ir tieši vietējie politiķi, kuriem piepalīdz “sakari” valdībā un bankās. Un viņu interesēs nav neko mainīt …

  • Vēl piebilde – neapsaimniekoto zemju turētājas bieži vien ir bankas. Treknajos gados, zemi varēja ieķīlāt par augstu cenu un saņemt kārtīgus aizdevumus. Tie bieži vien ir jau notriekti un bankām paliek šī zeme. Bankas tad arī ir tikai spekulanti, kas neko nejēdz no saimniekošanas, bet gaida cenas celšanos, lai pārdotu kārtējam spekulantam. Arī šeit Valsts varētu iejaukties un atpirkt no bankām šādu zemi – nodot to īstajiem zemes kopējiem.

  • RX
    16.05.2011., 16:40

    Piekrītu Jūsu priekšlikumiem.

    Mani ieteikumi šajā jautājumā būtu vēl progresīvāki:
    Valstij nevis atpirkt zemi, bet gan pieņemt likumu, par to, ka zeme, kura nav bijusi apstrādāta pēdējo 2 vai 3 gadu laikā ir brīvi apstrādāt pirmajam, kurš uz to pieteiksies uz vienu gadu. Gada laikā zemes saimnieks izdomā, vai viņš arī nākošajā gadā nevēlēsies šo zemi izmanto. Ja ne, zemes apstrādātājs tiesīgs vēl vienu gadu to apstrādāt. Ja zemes saimnieks nākošajā gadā izdomā savu zemi apstrādāt vai pārdot, zemes izmantotājam to pēc gada aprites jāatbrīvo tās saimniekam.

  • Somija
    Nacionālā koalīcijas partija
    dibināta 1918. gada 9. decembrī – partijā 41 000 biedru jeb 0.74 % iedzīvotāju – 51/200 vietu parlamentā
    Somijas Sociāldemokrātiskā partija
    dibināta 1899. gadā – partijā 50 000 biedru jeb 0,9% iedzīvotāju – 45/200 vietas parlamentā
    Somijas centra partija
    dibināta 1906. gadā – partijā 176 000 biedru jeb 3,1% iedzīvotāju – 50/200 vietas parlamentā
    Somijas kreisā savienība
    partijā 9600 biedru – 17/200 vietas parlamentā
    Somijas zaļā partija
    3100 biedru – 14/200 vietas parlamentā
    Kristīgie demokrāti
    12 000 biedru -jeb 0,21% iedzīvotāju- 7/200 vietas parlamentā
    Īstie somi – ap 2 000 – biedru – 6/200 vietas parlamentā
    Zviedru tautas partija – 32 000 biedru – 10 /200 vietas parlamentā
    2011. gada vēlēšanu rezultāti
    http://yle.fi/vaalit/tulospalvelu/2011/parties.html
    2008. gada Somijā bija 5 544 877 iedzīvotāju

    Latvija

    Jaunais Laiks – 1200 biedru
    Pilsoniskā savienība – 570 biedru
    sabiedrība citai politikai – 820 biedru
    ============================
    Vienotība 2570 biedru
    Saskaņa 2277 biedri
    ZZS 1700 biedru
    °———————-
    6547
    stundas laikā ziņas par citu partiju biedru skaitu neizdevās atrast

    Reāli politisko procesu Latvijā veido ne vairāk kā 0,1% iedzīvotāju

    http://gudrasgalvas.lv/kandidats/inese_laizane/kaut-kas-jadod-preti-2
    Kaut kas jādod pretī
    05.05.2011 15:47
    2004. gadā Igaunijas politiskās partijas uzskatīja, ka, atstājot politiskās partijas bez nopietna un pamatīga valsts finansējuma, to iespēja nonākt atsevišķu uzņēmēju ietekmē ir pārāk liela. Tāpēc tās lēma par ikgadēja, aptuveni 5 miljonu eiro liela valsts finansējuma piešķiršanu parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām. 2010. gadā Igaunijas parlamenta divas lielākās partijas Reformu partija un Centra parija no valsts budžeta katra saņēma ap 1.5 miljonus eiro lielu finansējumu. Šodien valsts finansējums igauņu politisko partiju ikgadējos budžetos sasniedz ap 90 procentus. Šis dāsnais finansējums ir nozīmējis to, ka abas lielākas partijas ir ievērojami augušas un lielākai no tām šodien ir 10 000 biedru. Latvijas pāris lielākās partijas, kuru biedru skaits ir ap 1000 biedriem, par šādu līdzdalību var tikai sapņot.

    Ja skatās uz politisko partiju uzticamības rādītājiem, kas Igaunijā ir daudz augstāki nekā Latvijā, ir saprotams, ka sabiedrībai Igaunijā bija vieglāk pieņemt šādu, salīdzinoši lielu finansējumu partijām no valsts kases. Tomēr šajā stāstā ir arī kāda būtiska detaļa. Lai panāktu sabiedrības piekrišanu ievērojamam valsts finansējumam, Igaunijas politiskās partijas atteicās no priekšvēlēšanu reklāmām vidē, jo tās Igaunijas vēlētāji identificēja kā visvairāk uz nerviem krītošās, par kurām nodokļu maksātāju naudu nevajadzētu tērēt.

    Arī Latvijas politiskās partijas no 2012. gada sāks saņemt valsts finansējumu, gan daudz mazākā apjomā nekā Igaunijā. Finansējums piesaistīts iepriekšējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Katra partija, kas saņēmusi vairāk kā 2 procentus vēlētāju atbalsta, saņems 0.50 Ls par katru saņemto balsi. Kopā katru gadu tas valsts budžetam izmaksās 445 382 Ls, apmēram 8 reizes mazāk nekā Igaunijā.

    Lai gan pirmajā brīdī valsts finansējuma piešķiršana politiskajām partijām Latvijā var kādam šķist nevietā, tomēr nepiešķirot valsts finansējumu, mēs turpināsim politisko partiju vājumu, sadrumstalotību un mazspēju.

    Tāpēc šajā brīdī vietā ir jautājums – ko Latvijas politiskās partijas dos pretī, proti, ko apņemsies darīt, lai attaisnotu valsts finansējuma piešķīrumu

  • http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/370146-29_partijas_nav_iesniegusas_zinas_par_biedru_skaitu
    TVNET

    2011. g. 17. martā, 11:05

    Uzņēmumu reģistrs (UR) nosūtījis brīdinājumus 29 politiskajām partijām, kuras likumā noteiktajā termiņā nav sniegušas ziņas par biedru skaitu un pilsonību. Saskaņā ar Politisko partiju likumu šāds paziņojums partijām bija jāiesniedz līdz 1.martam, TVNET informēja UR.

  • Kopumā politisko partiju reģistrā reģistrētas 50 partijas, 7 partiju apvienības. Informācija par politiskajām partijām pieejama arī http://www.ur.gov.lv

    Informācija par politiskajām partijām pieejama arī http://www.ur.gov.lv/partijas.html
    NAV pieejama

  • <Ivars 16.05.2011., 20:26
    (..)
    Reāli politisko procesu Latvijā veido ne vairāk kā 0,1% iedzīvotāju
    Kaut kas jādod pretī
    ========================================================
    Ivara kungam ar šajā 'Atklātajā vēstulē….' minēto vēl nepietiek? Divdesmit gados t.s. partijas (precīzāk – biznesa klani) ir raženi pastrādājušas – tāpēc mazākums tagad var droši valdīt pār vairākumu.
    Šito situāciju labi raksturojis S.Kurginjans/Сергей Кургинян rakstā 'Valsts negrib nomirt/Страна не хочет умирать»
    http://www.stoletie.ru/obschestvo/sergej_kurginan_strana_ne_khochet_umirat_2010-11-11.htm
    p.s.
    Organizācijā Latvijas Tautas Fronte bija vairāk kā 100 000 reģistrēto biedru – lielas lietas padarīja,taču 5.Saeimā tā neiekļuva.Līdzīgu fiasko piedzīvoja arī Helsinki-86.

  • Precizēju: ”Savos spēka gados LTF aptvēra ap 250.000 dalībnieku.” http://www.gramata21.lv/ltf1.html
    LTF noriets un pašlikvidācija 1999.g. ir spilgts piemērs tam būtiskākajam,kas atšķir partiju Somijā un Latvijā.Latvijas sociāldemokrātu (apvienība Atbildība) fiasko 10.Saeimas vēlēšanās arī var kalpot par uzskatāmu piemēru.
    Plašāk par šo tēmu (mērkaķošanās) – sk.M.Mamardašvilli ‘Ja uzdrīkstētos būt…/:
    ”(..)Мы часто по-обезьяньи копируем что-то, а потом это все у нас ломается, выходит из строя, простаивает или вообще оказывается какой-то неподвижной потусторонностью в наших условиях (как, например, компьютеры). Между тем это закономерно и понятно, ибо мы берем только сами вещи, но не то, что за ними стоит. Мы отнимаем их от духовного зерна, их родившего, оказавшись сами вне его и его человеческих условий. Можно взять все технические достижения – и ничего из этого не получится.”
    http://www.mamardashvili.ru/Intervyu/2010-03-01-13-54-12.html

  • “atrodoties katlā” izskatījās ka LTF tiek mērķtiecīgi likvidēta
    “process atkārtojās” TP u.c.
    —————
    CITĒJU savu uzvārda brāli brāli:
    Latvieši ne par vienu kapeiku nav sliktāki kar citām tautām !!!

    Tikai – mēs skaitliski esam ļoti maz, esam mazākā tauta Eiropā, kurai ir sava valsts! (līdzīgi pēc skaita vēl būtu – igauņi, tomēr tie nāk no ap trīsdesmit miljonu lielās somugru tautu saimes, līdzīgi arī slovēņi).

    Lai pārvaldītu valsti (vienalga, milzīgu Ķīnu vai mazu Latviju), nepieciešams ir valsts pārvaldes “mugurkauls” ap 10 tūkst. ierēdņu + papildu, atkarībā no provinču skaita un lieluma.
    Katrs cilvēks neder pārvaldes amatam, nepieciešamas arī uzticamība/godīgums, enerģija, prasmes un izglītība.

    Jo lielāka tauta, jo lielāka tajā ir izvēle katram amatam.
    Ķīnā “konkurss” būtu aptuveni 10 tūkst. kandidātu uz vienu vietu, Krievijā – 1 tūkstotis kandidātu uz vienu vietu, bet Latvijā – vien 10 (!) kandidāti uz vienu vietu.
    Mums, latviešiem, vienkārši trūkst cilvēku!

    Pašreizējā globalizācijas/liberālisma laikmetā vara balstās uz principu: Klusēšana ir piekrišana!

    Tieši ar šādu mērķi – konstatēt, ka no iedzīvotājiem NETIEK IESNIEGTI priekšlikumi un iebildes ierēdņu projektiem – tiek Latvijā rīkotas sabiedriskās apspriešanas. (Papildu jezuītisms – priekšlikumu iesniegšanai tiek noteikti īpaši īsi termiņi).

    Ja, piemēram, Zviedrijā ir 7 reizes vairāk cilvēku kā Latvijā, tad arī iespējamība Zviedrijā ir 7 reizes lielāka, ka kāds enerģisks cilvēks vai biedrība pamanīs tautai nevēlamus projektus un “sacels troksni”, nobloķēs.
    Latvijā tas nenotiek. Latvijā vienkārši ir pārāk maz to, kuri var un spēj “celt troksni”!
    Līdz ar to ikviens, kas Latvijā kustas un kaut ko dara, būtu nevis kritizējams un pulgojams, bet gan tieši pretēji – vis visādi atbalstāms.

    Tātad – ja latvieši grib pastāvēt nevis kā vergi, bet kā tauta ar savu valsti, tad kardināli ir katram latvietim jāmaina sava attieksme un jāsāk atbalstīt citam citu !
    Jāseko norvēģu paraugam – kur katrs norvēģis aktīvi domā par savu ģimeni, un savas intereses realizē apvienojoties ar citiem norvēģiem! Katrs (!) norvēģis darbojas trīs biedrībās, parasti vēl arī draudzē.

    Latvieši uzvedas pretēji – 80% nesastāv ne biedrībās, ne draudzēs, ne dzīvokļu kooperatīvos. Un pat lāgā nerunā ar kaimiņiem.
    Tāpēc arī Latvija strauji iet uz grunti – mazā tautā katrs savrupi neko nevar un nevarēs panākt.
    Uzplaukt var tikai kopīgi, tikai kooperējoties. Kā to darīja mūsu senči pirms simts gadiem !

    P.S. sāksim atbalstīt cits citu, uzsmaidīsim viens otram!
    Ja kaut kas Tev liekas labi, ko dara Tavs paziņa, tad neslēpies, neklusē – pasaki to skaļi, atsūti īsziņu vai e-pastu.

    Ivars Redisons
    http://socialasreformas.wordpress.com/
    29444426

  • JA jūs runāsit ar norvēģi par politiku, TAD viņš vispirms mēģinās no sarunas par politiku izvairīties, TOMĒR JA jūs viņu ar savu PIEDĀVĀJUMU IEINTERESĒSIET viņš jūs “noadresēs” uz kādu no biedrībām. Norvēģijā politiku taisa tā

  • Vai kāds jau apskatījās saiti
    http://yle.fi/vaalit/tulospalvelu/2011/parties.html
    un trešo rindiņu tajā; interesanta rindiņa

  • ceturtajā rindiņā ir partija, kuras premjers septiņus gadus vadīja Somiju ( līdz šī gada jūnijam )

  • Ivars
    16.05.2011., 22:19

    Pildnīgi piekrītu!

    “Latvieši uzvedas pretēji – 80% nesastāv ne biedrībās, ne draudzēs, ne dzīvokļu kooperatīvos. Un pat lāgā nerunā ar kaimiņiem.
    Tāpēc arī Latvija strauji iet uz grunti – mazā tautā katrs savrupi neko nevar un nevarēs panākt.
    Uzplaukt var tikai kopīgi, tikai kooperējoties. Kā to darīja mūsu senči pirms simts gadiem !”

    Ta ir Latvijas viensētu mentalitāte.

    Tālāk seko personīgi prātuļojumi, kurus var arī nelasīt.

    (Personīgi: jāsaka, ka arī es jau no 2001. gada nolēmu kaut ko darīt Latvijas labā. Bet man nebija ideju, nezināju ko un kā. Tad sāku pašizglītoties Latvijai noderīgā virzienā. Apmēram pirms gada, mana vecmāmiņa un vectētiņš, kuri jau 40 gadus dzīvo šķīrusies, sāka man pārmest, ka es un mana paaudze neko nedarot, lai glābtu Latviju, ka kaut kas taču esot jādara. Tad arī nolēmu, ka jāsāk tiešām aktīvāk rīkoties. Tādēļ arī sāku meklēt domu biedrus, lai neizgudrotu atkal jaunu riteni, bet pievienotos tiem, kuri ir jau pirms manis sākuši rīkoties. Savos meklējumos man nav īpaši veicies; neesmu daudz interesantu iniciatīvu atradusi. TF ir viens nesen uzsākts darba lauciņš. Dittas Rietumas lapa ir cits lauciņš, bet tas neatbilst manai izpratnei. Šeit vēl mazāk saskatu panākumu iespējas manā izpratnē. Arī TF komentatori nav vienprātīgi. Partijas lielākoties liekas pārstāv šaura loka intereses, tādēļ tām arī ir attiecīgi panākumu. Visu 50 partiju statūtus gan vēl neesmu izpētījusi. Arī es domāju, ka laba organizēšanās ir jau pa pusei paveikts darbs. Tādēļ Latviju mīlošiem ļaudīm jāsāk „riktīgi” un labi organizēties kopējām interesēm, nevis savas grupiņas interesēm. Jāizstrādā kopēji mērķi, kopējs virziens un jāapvienojas un jāpievienojas šim uzdevumam. TF jau to mēģina darīt. Jāpiezīmē arī, cik man zināms, šis ir tikai interneta forums. Ar to ir par maz. Jāmēģina iesaistīt arī interneta nelietotāji kaut kādās akcijās, informāciju vakaros, varbūt, vajadzētu veidot informācijas stendus dažādu pilsētu svētkos. Bet pirms to dara, nepieciešami vispirms diezgan plašā lokā izstrādāti kopēji mērķi, uzdevumi, rīcības plāns. Tā lai katrs, kurš pieietu pie šāda informācijas stenda saprastu, ko mēs gribam, un kā mēs to vēlamies realizēt. Kā jau minēju, nepieciešama organizācija vai organizēšanās, kura pārstāvētu visas sabiedrības intereses, tie ir fundamentālie valsts un iedzīvotāju labklājības jautājumi. Tā ir valsts orientācija, virzība vai sistēma. Par to tiek arī TF lapās jau aktīvi diskutēts. Kādi ceļi ir zināmi vēsturiskajā gaitā, kādas ir to pozitīvās un negatīvas puses, ka izveidot savu jauno ceļu, mācoties no veco ceļu kļūdām. Tā ir izglītības sistēma. Tā ir tautsaimniecības ekonomiskā un finanšu sistēma. Tā ir iedzīvotāju veselība, veselības aprūpe, demogrāfija. Galu galā tas ir darbs pārnestā un tiešā nozīmē. Darbs ir cilvēku izveidojis tādu, kāds tas ir. Attiecīgs darbs priekā spēs veidot tādu cilvēku, par kuru TF sapņo. Darba garantijai jābūt ierakstītai satversmē. Darbs un nodarbošanās padara cilvēka dzīvi par sajēdzīgu, saturošu. Nodarbināta un ar savu darbu apmierināta cilvēka veselība gan garīgi, gan fiziski ir labāka par nenodarbināta cilvēka veselību. To rāda statistika. Tautsaimniecības politikai vajadzētu pakļauties iedzīvotāju nodarbinātības garantijai.)

  • Ivars
    16.05.2011., 22:19

    Jūsu biedrības pirmais mērķis ir:

    „Biedrības mērķis ir panākt Eiropas Sociālās hartas pilnīgu ieviešanu un efektīvu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību Latvijā.”

    Tas caurvijas arī visiem sekojošajiem mērķiem. Tas diemžēl nav visaptverošs mērķis, kāds manā skatījumā nepieciešams Latvijai dotajā momentā.

    Šis mērķis ir virzīts uz strukturālajām izmaiņām. Latvijā izmaiņas ir nepieciešamas gan ideoloģiskajā, gan koncepcionālajā līmenī.

  • http://www.vienotiba.lv./jaunumi/zinas/rit-vienotiba-videocata–saeimas-deputats-ugis-rotbergs-/

    !!!!!!???? Tev ir jautājumi cilvēkiem, kas kaut ko saprot un dara ??
    http://blog.intelektam.lv/#question_31nt
    skatīt norādītaja saitē 24. – 26. minūti Viestura lieliskaja izpildījumā mazu pasaciņu-stāstiņu par tēmu -
    KAS IR VALSTS – tā patiesi ir
    ————
    gribu mazliet atvēsināt karstgalvjus-plānā galdiņa urbējus: Valsts ir nepieciešama; un man vienalga un jums vienalga PSRS/Latvijas Republika/ASV – VALSTS IR NEPIECIEŠAMA; man jau no nosauktajām trim labāk patīk LR; es esmu tās pilsonis un pat te dzīvoju.
    ——
    Lai arī vēstule ir adresēta tam ,kam adresēta
    JA tās rezultātā lietas uz labo pakustēsies par vienu santīmu
    TAD tikai tad
    JA Valdis un Solvita patraucēs Jāni Duklāvu (ZZS) un varbūt Raimondu Vējoni vai pat Aivaru Lembergu. Viņiem vajadzētu/vajadzēs rakstīt atbildes vēstuli iesniedzējiem triju kalendāro nedēļu laikā,
    JA šī vēstule, protams, nav aprīļa joks un visi, kas skaitas parakstījušies patiesi ir parakstījušies

    ————-
    Tāpēc rīt ir iespējams uzdot jautājumus videočatā Uģim Rotbergam. Kam ir ko jautāt, jautajiet!

  • to: Alma Kopa 17.05.2011., 09:56
    Esmu šeit (TF) apmēram gadu. Es pret to izturos ka pret darbu, bet tas, protams, nav mans darbs
    CV vietā – http://www.geni.com/people/Ivars-Alksnis/6000000010785502297
    Alma, ko Tu proti darīt? ko Tu gribētu darīt?
    ivars.alksnis@hotmail.com

  • http://www.vienotiba.lv./jaunumi/zinas/atklats-vienotiba-birojs-riga-/
    Šodien, 16. maijā, politisko partiju apvienība VIENOTĪBA atklājusi savu biroju Rīgā. VIENOTĪBAS birojā iedzīvotāji ir laipni aicināti gan uzdot jautājumus un paust savu viedokli, gan dalīties iespaidos un līdzdarboties apvienības darbā.

    Biroja adrese – Kaļķu iela 28 (Hotel de Rome telpās), ieeja birojā no Vaļņu ielas.

  • Par 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem
    17 Maijs, 2011

    2010.gadā Latvijā 83.1 tūkst. ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2807.1 tūkst. ha zemes, tai skaitā 1787.2 tūkst. ha izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

    Lai iegūtu visaptverošu un aktuālu informāciju par situāciju Latvijas lauksaimniecībā, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1166/2008 prasībām 2010.gadā veica lauksaimniecības skaitīšanu un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu.

    Lauksaimniecības skaitīšanā iekļautās lauku saimniecības izvēlētas no CSP lauku saimniecību reģistra, ņemot vērā ekonomisko aktivitāti un specializāciju. Saimniecības ekonomisko aktivitāti raksturo standarta izlaide (SI). Augkopības vai lopkopības ražošanas nozares vienības standarta izlaide ir no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai vienas lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro. Lauksaimniecības skaitīšanā tika iekļautas visas lauku saimniecības, kurām SI lielāka par 70 eiro.

    2010.gada lauksaimniecības skaitīšanā apsekoja 91.7 tūkst. lauku saimniecības, tas ir 86.8% no visām Latvijas ekonomiski aktīvajām lauku saimniecībām, kuras apsaimniekoja 98.2% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Skaitīšanas rezultātā tika iegūta informācija par 88.8 tūkst. lauku saimniecību jeb 96.9% no apsekotajām saimniecībām, no kurām 83.1 tūkst. jeb 93.8% saimniecību 2010.gadā nodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu vai uzturēja zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Savukārt 5.5 tūkst. jeb 6.2% no aptaujātajām lauku saimniecībām zemi bija iznomājušas, pārdevušas vai nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Par 2.9 tūkst. lauku saimniecību jeb 3.1% informācija netika iegūta, jo respondenti netika sastapti vai atteicās sniegt informāciju.

    2010.gadā Latvijā 83.1 tūkst. ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2807.1 tūkst. ha zemes, tai skaitā 1787.2 tūkst. ha izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Salīdzinot ar 2007.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma datiem, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits samazinājies par 26.5%, bet izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieauga par 11.4 tūkst. ha jeb 0.6%.

  • Vidēji vienā augkopības saimniecībā 2010.gadā sējumu platība bija 21.4 ha, kas ir par 10.1 ha jeb 89.7% lielāka nekā 2007.gadā. Vidējā graudaugu platība vienā graudu audzētāju saimniecībā bija 19.9 ha, kas ir par 6.7 ha jeb 51.2% vairāk kā 2007.gadā. Tehnisko kultūru platība vidēji vienā audzētāju saimniecībā palielinājusies par 16.9% – no 48.4 ha 2007.gadā līdz 56.6 ha 2010.gadā. Kartupeļu stādījumu platība vidēji vienā kartupeļu audzētāju saimniecībā bija 0.7 ha, kas ir par 0.2 ha jeb 50% vairāk nekā 2007.gadā

    2010.gadā 48.8 tūkst. ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās audzēja lauksaimniecības dzīvniekus. Vidējais ganāmpulka lielums vienā liellopu audzētāju saimniecībā bija 11.2 liellopi, tai skaitā 4.9 slaucamās govis. Salīdzinot ar 2007.gadu, liellopu ganāmpulks vienā saimniecībā ir palielinājies par 2.8 dzīvniekiem jeb 33.2%, bet slaucamo govju skaits pieaudzis par 0.7 dzīvniekiem jeb 17.4%.

    Vidējais cūku ganāmpulka lielums vienā cūkkopības saimniecībā bija 20.1 dzīvnieks, kas ir par 5.9 dzīvniekiem jeb 41.6% vairāk nekā 2007.gadā.

    Pastāvīgi nodarbināto skaits lauksaimniecībā ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās 2010.gadā bija 183.5 tūkstoši, kas ir par 18.1% mazāk nekā 2007.gadā. Pastāvīgi nodarbināto skaits pilnajās gada darba vienībās bija 88.5 tūkstoši jeb par 16.1% mazāk nekā 2007.gadā.

    Sagatavojusi Lauksaimniecības statistikas daļa
    Tālr. 67366896
    Ilze Januška
    ————–
    => Lauki neatkopjas tik skaisti kā “Latvijas ekonomika vispār”

  • Citējums no Vienotības Vērtību deklarācijas:

    „Mēs esam pārliecināti, ka, nodrošinot līdzsvaru starp mūsu partiju pārstāvētajām Eiropas liberālajām, konservatīvajām un sociālajām vērtībām, kuras ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu, īstenojot godīgu un atbildīgu politiku, ir iespējams sasniegt mūsu mērķus un panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.”

    Dabā šāds līdzsvars nepastāv. Tas ir nedabisks sabiedrības stāvoklis. Tādēļ tāda līdzsvara uzturēšana ir permanenta cīņa, konkurence, konkursi-bankroti, nabadzība blakus bagātībai. Tā ir mūsdienu strupceļa rietumu sabiedrība, pastāvīga partiju, arodbiedrību un kapitāla cīņa. Rietumi ir iemācījušies balansēt uz nestabila fundamenta. Viņiem vienkārši trūkst alternatīvās pieredzes, viņi neko citu nepazīst, kā vienīgi nemitīgu balansēšanu nesabalansējamu interešu vidū. Mums ir lielāka pieredze par sabiedriskās dzīves uzbūvi, tādēļ vajadzētu arī šo pieredzi izmantot un nevis ignorēt to.

  • Citējums no Vienotības Vērtību deklarācijas:

    „Ekonomiskās krīzes smagums atgādināja, cik labklājība viegli nāk un zūd, ja tā nav ilgtspējīga. Latvijas tautsaimniecība nav pietiekami konkurētspējīga ne reģionālā, ne globālā mērogā. Straujo attīstības gadu valdībām nav bijis redzējuma par Latvijas attīstību, tās nav parūpējušās par valsts budžeta rezervju veidošanu, ir pieļāvušas ievērojamu budžeta deficītu, tāpēc Latviju globālā finanšu un ekonomiskā krīze ir skārusi īpaši smagi.”

    Augstāk minētais tikai liecina par absolūtu ideju un plānu trūkumu.

    Partijas mērķos nav neviena konkrēta mērķa, uzdevuma, nerunājot nemaz, par konkrētiem mērķu izpildes laika periodiem.

    Zem godīgas un atbildīgas politikas viņi saprot: „Nodot privātajam sektoram tās valsts funkcijas, kuras tas spēj īstenot sekmīgāk.” Noteikti katram ir skaidrs, ko tas nozīmē. Privatizēt valsts institūcijas. Par tādiem pakalpojumiem privātajiem būs jāmaksā nodeva, kur būs pievienota patvaļīga privātuzņēmēja pelņa. Tad jājautā, kāds vispār ir valsts uzdevums, un par ko tiek maksāti nodokļi?

  • Manuprāt, es “saožu”, kad kaut kur kaut kas ir vai nav.
    Nav jēgas deklarācijām un programmām, ja nav Radošās Domas.
    JA tomēr ir dokuments PIRMS Domas, tad …..
    Vienotības vēl nav, top un ceru būs, tiesa neizslēdzu, ka to sauks savādāk, bet arī šis vārds ir labs. Kas jau ir – kaut kādu īstu cilvēku kopuma salīdzinoši stabils kopums, kuram jāaug un jācementējas. Katrs var pielikt roku tā tapšanā vai sarukšanā.

    Tā doma, kas mani tur ved
    In varietate concordia (latīniski) – Vienotība dažādībā
    # Czech – Jednotnost v různorodosti
    # Danish – Forenet i mangfoldighed
    # Dutch – Eenheid in verscheidenheid
    # English – United in diversity
    # Estonian – Ühtsus erinevuses
    # Finnish – Erilaisuudessaan yhdistynyt / Moninaisuudessaan yhtenäinen
    # French – Unie dans la diversité
    # German – In Vielfalt geeint
    # Greek – Ενότητα στην πολυµορφία
    # Hungarian – Egység a sokféleségben
    # Irish – Aontaithe d’ainneoin na héagsúlachta
    # Italian – Uniti nella diversità
    # Latvian – Vienotība dažādībā
    # Lithuanian – Vienybė įvairialypiškume
    # Maltese – Maghqudin fid-diversità
    # Polish – Jedność w różnorodności
    # Portuguese – Unidos na diversidade
    # Slovak – Jednota v rozdielnosti
    # Slovene – Združeni v raznolikosti
    # Spanish – Unidos en la diversidad
    # Swedish – Förenade i mångfalden

    Tā ir apdomāšanas vērta doma

  • Ivars
    18.05.2011., 12:28

    Lūdzu dažus vārdus, par ko iet runa?

  • 20. maijā Valdis Felsbergs aicina:

    Ir izaugusi vesela paaudze, kopš spēru kāju „teritorijās, kur godīgs latviešu prozists kāju nesper,” kā tolaik teica kāds recenzents par manu pirmo noveļu krājumu „Nemiers” (1994), pamatoti norādot uz tā atšķirību no visas 20. gadsimta (par agrākiem nemaz nerunājot) latviešu literatūras. Ir nomainījies gadsimts, bet godīgie pa tām teritorijām joprojām nespārdās, tāpēc brienu vien tālāk to pašu mēslaini (saudzējot šā recenzenta veselību, jo pretējā gadījumā viņš solās apēst savu recenziju).
    26. maijā gaidu interesentus un citādi domājošos ¼Satori grāmatnīcā sava otrā noveļu krājuma „Mazā nakts mūzika” prezentācijā.

    Es rakstu lasīšanai vismaz otrreiz.
    Kas prot uzreiz otro, pirmo var izlaist.
    (V.Felsbergs)
    Ar retiem izņēmumiem. Lasītājam sagādā prieku atklāt, ka autors raksta tāpat, kā rakstītu lasītājs, ja būtu autors: šis literatūras apskatnieka Gunta Bereļa definētais prieks Felsbergam vienādiņ iet secen, tāpēc viņš ķēries pie rakstīšanas pats. Sev un tādam pašam lasītājam. Ko aizrauj dzīva ideja, dzelžaina loģika, filigrānas nianses, aiz pateiktiem vārdiem nepateikti… Un likumsakarīgs atrisinājums – negaidīts līdz pēdējam brīdim. Vai vēl nākamajam. Vai vairāki. Un, protams, humors, kas latviešu literatūrā vispār ir retums, bet Felsberga izpildījumā – pilnīgi endēms, pa kārajam zobam vien asprātīgo minoritātei.

    Raksta maz. Tikai retus izņēmumus. Kopš 1992.gada publicējies tādos izdevumos kā Literatūra un Māksla, Diena un Nakts, Liesma un Laterna, Karogs un Vokrug Sveta. Pēdējā laikā Felsberga noveles daudz bijušas lasāmas Patiesajā Dzīvē (ļoti atbilstoši izdevuma nosaukumam), kā arī plūkušas laurus interneta stāstu konkursos.
    Vislabprātāk viņš uzturas teritorijās, kur godīgs latviešu prozists kāju nesper, tā Felsberga pirmā krājuma Nemiers (1994) tematisko svaigumu raksturo G.Berelis, nepaliekot vienaldzīgs arī pret formu: nevis tas, ko tu apraksti, ir svarīgākais, bet gan tas, kā tu to dari, jo arī šajā ziņā autoram nav līdzinieka ne pašmājās, ne svešumā. Pauls Bankovskis gan apgalvo, ka mūsu kultūrā viss notiekot ar simtgadu nobīdi, pat erotiska literatūra vēl latviski neesot radīta. Bet latvietis jau vienmēr redz zīli cita kokā, ne medni savā rokā.

  • Alma Kopa 18.05.2011., 12:38
    Parunāsim, mazliet.
    Es. Tu. Mēs esam dažādi. Noteikti ir kāds mums abiem izdarāms darbs. Un iespējams, ka tikai mēs divi to varam izdarīt.
    DARBU parasti meklē no otra gala. – vai kādam kaut ko vajag izdarīt? Vajag domāt no SEVIS. Es vienmēr domāju par to, kas man vajadzīgs. Tāpēc mēdz gadīties, ka mans Darbs kādam noder.
    ———-
    Te (TF) pirms gada ienākot kā KaTs es rakstīju par politiku un politikām, ka to ir vismaz kādi pieci tūkstoši. Tā viena politika, kam tuvākajā laikā veltīšu laiku – apmācības programma bērnu mūzikas skolās. Šīs politikas liktenis Latvijā tiks izlemts tuvāka mēneša laikā. Ir svarīgi, lai Latvijā vismaz kādi 20 000 bērni labi mācītos mūziku. Kā to būtu darījis Černī vai Jānis Cimze. Tādi skolotāji te Latvijā ir. Jāļauj viņiem strādāt.

    Vai mūzikas pedagoģijas liktenim ir sakars ar vēstuli, kuras komentāros es rakstu – Jā ļoti ciešs

    http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/citi-07.pdf

    Alma, mācies “skaitīt pāris gājienu uz priekšu”, redzēt un īstenot kopsakarus

  • !!!!!
    No Valda neatkarīgu iemeslu dēļ tikšanās pārcelta no 26. maija uz 20. maiju. Viss pārējais spēkā.
    ———–
    laiks koncentrējas un rit ātrāk

  • Šodien 14-00 līdz 14-45 bija videočats ar Valdi Rotbergu
    bija apmēram 20 skatītāju un klausītāju; ir gandrīz pilns audioieraksts
    ——–
    apmēram 1/3 skaņas celiņa atšifrējums-INTERPRETĀCIJA:

    Saeimā līdz 31. maijam var iesniegt priekšlikumus Mežu likumā un aizsargjoslu likumā.

    “Latvijas valsts meži” un Zemkopības ministrija mežu vērtību uztver tikai no viena skatu punkta. Ekonomiskā. Tas ir dziļi kļūdaini. Ir jārunā par mežu ekoloģiskajiem, ekoloģiskajiem un sociālajiem resursiem. Patreiz Latvijas mežus uztver tikai kā baļķu plūsmu. uz pārstrādājošo industriju. Mežsaimniekam jāvirza un jākopj arī meža biotops kopumā. Nav iespējams runāt par atbildīgu ilgstspējīgu mežsaimniecību Latvijā, jo šobrīd nav neviena dokumenta, kur nozares vadība atskaitītos par savu darbu kopumā. Nav attiecīgas likumdošanas bāzes. Man kā deputātam šādas ziņas arī netiek sniegtas – ka Latvijas Meži tiek apsaimniekoti.

    Vaidavas HES ir atskaņas no ciniskā shēmošanas laika. Tā ir vienkārši cūcība.

    Jautājums; Vai Zaļā partija Latvijā ir patiešām zaļa?
    Atbilde: Latvija laikam ir vienīgā vieta, kur zaļā partija ir ilgstoša koalīcijā ar zemniekiem. Lauksaimniecība tradicionāli ir viens no lielākajiem vides spiedieniem… ļaunumiem, kas nodara vislielāko ietekmi uz vidi, ; citi ir transports un būvniecība.

    Pēdējos gados sabiedrību ļoti satraukusi mežu apsaimniekošana. Tā ir Vides ministrijas un zemkopības ministrijas rokās. Lai nu cilvēki paši spriež, bet es gribētu teikt, ka zaļums pēc būtibas nav tas vai man ir zaļš krekls vai kaktus vai sunītis mājās, bet tas vai valsts attīstība ir samērota ar tiem dabas resursiem kādi mums ir. Buvniecības buma laikā mums nebija nekādas atbildīgas politikas par resursiem. Es nezinu kā tas ir ar jauno valsts biblioteku, bet arēnā Rīga vienigā koka detaļa ir bāra lete.Celtnieki nav nekādi atbalstījuši vietējo ražotājus, kas ir videi draudzīgi. Videi draudziga valsts iepirkuma nav vēl tagad. Eiropas savienībā tas tiek uzskatīts par labu praksi un nav diskriminējošs brīvai tirdzniecībai. Mums ir milzīgs [ zaļo politiķu] darbības lauks – Igaunijā mēs varam plastmasas pudeli nodot, Latvijā nē.Mēs redzējām kā premjers nesenajā talkā pareizi vāca vienā maisa PET pudeles, , bet otrā citus atkritumus, bet beigās viss tika sabērts vienā kaudzē.

    Zaļaja frontē ir milzums daudz darbu ko darīt. Mūsdienās tā nav prievītes, pastalas un dzīvošana alās.Tā ir moderna dzīve, moderni transporta un būvniecības risinājumi, moderns patēriņa režīms

    Jautājums. Ko nozīmē ilgtspējīga attīstības un vai tāda ir mūsu vides politika?
    Atbilde: Ilgstpējīga attīstība mums ir vārds, kas ir nodeldēts. Ilgtspēju šobrīd uztver vairāk finansiāli.
    Visi tā kā saprot, ka ilgstoši tērējot vairāk kā mēs nopelnam, beidzot mēs esam parādā. Tieši tā pat ir ar dabas resursiem un ekoloģiskiem resursiem. Kādu laiku mēs tos varam pārtērēt un tikai tad saprast, ka mēs jau labu laiku dzīvojam uz parāda. Tas jāskata arī globāli. Varam paskatīties kā ir ar zivju resursiem Baltijas jūrā, kā ir ar peldēšanos. Ir svarīgi ekonomiku sajūgt kopā ar dabas resursiem. IR nepieciešams uzskaitīt resursus un skatīties vai to paliek vairāk vai mazāk. Dabas kapitāls ir līdzīgs finansu kapitālam. To vai mūsu meži paliek vērtīgāki vai mazvērtīgāki mēs – sabiedrība – no mežu ministrijas nemaz neprasām. [Esam slikti saimnieki] Vienā gadā nocērtot visus mežus iegūtu milzu peļņu, bet kāds paliktu mūsu kapitāls? dabas resursiem ir jāpiemēro elementārie pārvaldības principi un resursu uzskaite.

    Nav iespējams sākt dzīvot zaļi kādā ģimenē, ja konkrēta lietā pašvaldībā, valstī, globāli tiek darīts nepareizi. DienvidKorejā pilsētas transportā izmanto elektrobusus. Rīgā tā nav.

    Jautājums: Kādas ir galvenās lietas, lai lauksaimniecība un mežsaimniecība būtu zaļas?
    Atbilde: Tās ir divas ļoti dažādas sistēmas.
    Mūsu platuma grādos lauksaimniecība – pēc būtības – tas ir izgriezts dabas gabals.Esam radījuši kādu agrotehnisku sistēmu, kurā strādājam. Ja mēs palielinām nodokļus, piemēram, minerālmēsliem, tad tos sak akurātāk izsēt. Ne vienmēr zemnieki ar ražu novāc visus mineralmēslus. Ja viņi to neizdara, tad minerālmēsli ieskalojās jūrā. Un tad sabiedrība maksā otrreiz.
    Bet mežā ir savādāk. Mežs mūsu platuma grādos ir dabiska dabas atbilde – kā te būtu, ja mēs neko nedarītu. Tad ir jāskatās – ir sausie meži, ir slapjie meži; katrā no tiem ir jāsaimnieko savādāk. Ir lietas, ko vienā vietā drīkst darīt, citā vietā nedrīkst, reizēm ir nepieciešams cirst, ir jāievēro ainava, ir jārespektē sezonālās parādības, mēs to nedarām; ir lielie un mazie migrācijas ceļi, ir ligzdošanas laiks, Zviedrijā tas tiek ievērots arī saudzējot kādus mazus putniņus; slapjos mežos kailcirtes vispār nebūtu pieļaujamas ……. visās jomās cilvēki šodien ir sapratuši, ka dabas resursi ir galīgi, ierobežoti, daļa atjaunojās; un katrā vietā mēs varam atrast lietas, kur samazināt ietekmi. Ir atrodami ļoti daudzi ražīgi spēka pielikšanas punkti. Vispirms ir jānomaina filosofija. Gandrīz vispārēji pirmā lieta ir tā, ka MUMS JAU NAV VĒLĒŠANĀS KAUT KO DARĪT. Laikā, kad jau vispārpieņemti strādāt dabai draudzīgākā veidā, mēs Latvijā darbojamies ar kailciršu koncentrēšanu. Tam nav nekāda sakara ar zaļo domāšanu. Tas ir pateiks arī mūsu pašu programmātiskajos dokumentos.

    Jautājums: Vai Latvijā nav pārāk daudz Natura 2000 teritoriju, krās aizliegts veikt saimniecisko darbību?
    Atbilde: Tās ir divas lietas.
    Vispirms pati filosofija.
    Kāda Sibīrijā, kur cilvēks savu kāju nav spēris, nav vajadzīga aizsargājama teritorija.Tur nav nekādu draudu dabai.
    Lielākā daļa aizsargājamās teritorijas ir atbilde sliktai saimniekošanai mežā.
    Natura 2000 pēc būtības ir tādu vietu saraksts, kur valsts ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu attīstību.
    Tas nenozīmē, ka tur nedrīkst saimniekot. Tur jāsaimnieko gudrāk. Un tā mērķa labā, kāpēc šai teritorijai piešķirts īpašs statuss. Tiesa daudzi šie risinājumi faktiski bija sasteigti un to jau patreiz pat patiesībā vēl nav. Šais teritorijās izveidojot “bieži notika nomenklatūras spēlītes”. Bieži lēmums par statusa piešķiršanu bija nepārdomāts un nepamatots.

    Runāt par dabas aizsardzību procentos … atvainojiet, tam nav nekāda sakara ar dabas aizsardzību.

    ————–
    Lauksaimniecība tradicionāli ir viens no lielākajiem vides spiedieniem… ļaunumiem, kas nodara vislielāko ietekmi uz vidi

    Gandrīz vispārēji pirmā lieta ir tā, ka MUMS JAU NAV VĒLĒŠANĀS KAUT KO DARĪT.

  • Vispirms pati filosofija.
    Kāda Sibīrijā, kur cilvēks savu kāju nav spēris, nav vajadzīga aizsargājama teritorija.Tur nav nekādu draudu dabai.
    ——-
    tiešām tā tika teikts??? eupatnēji.

  • rv 19.05.2011., 07:50 –
    (runāts tika drastiski; par izteiksmes precizitāti netika domāts; runāts tika no sirds; faktiski Valdis Rotbergs atvadījās no deputāta mandāta – viņam mīksto mandātu “atņem Linda Murniece – bet tā poēzija)
    !!!!
    nu ir tur aiz Urāliem tā simtiem kilometru no vietas – nav tur Dabai nekādu draudu

  • http://www.ir.lv/2011/5/18/pakoslas-un-izsplaus?utm_source=MadMimi&utm_medium=email&utm_content=Jaunaj%C4%81+Ir+%C5%BEurn%C4%81l%C4%81&utm_campaign=Jaunaj%C4%81+Ir+%C5%BEurn%C4%81l%C4%81&utm_term=Pako_C5_A1_C4_BC_C4_81s+un+izsp_C4_BCaus

    Vācijas kanclere Angela Merkele pērnruden ieradās oficiālā vizītē Latvijā, viņai iesniedza projektu sarakstu, kuros Latvija gribētu redzēt vācu investīcijas. Starp tiem bija elektrostacija Liepājā, ampēra institūts Salaspilī, pie lidostas iecerētais konferenču un izstāžu centrs Messe Riga, alumīnija produktu rūpnīca un moderns diagnostikas projekts medicīnā.

    Latvijas valdība cenšas uzrunāt un pārliecināt investorus, jo pasaules ekonomiskās krīzes laikā ieguldījumu apjoms ir nokrities līdz līmenim, kāds bija pirms mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, bet ekonomikas attīstībai kā skābeklis ir vajadzīga nauda.

    Eiropas ekonomikas motora un piektā lielākā Latvijas investora atbilde uz šo aicinājumu bija neordināra. Pārtulkojot diplomātu rakstīto ikdienas valodā, vāciešu atbilde skanētu aptuveni šādi: «Paldies par piedāvājumu, bet šeit ir saraksts ar desmit problēmām, kuras apdraud investīciju drošību Latvijā un ir jānovērš.» Februārī un martā Latvijas premjerministram nosūtītās un līdz šim nepubliskotās Vācijas vēstniecības vēstules, kurām aprīlī pievienojās arī Austrijas vēstniecība, ir diplomātijas praksē neierasti tiešas. Tajās ir aplūkota piecu Vācijas uzņēmumu konkrētā pieredze Latvijā un pat piedāvāti problēmu risinājumi, kas balstās uz Vācijas praksi. Vēstniecības vadošie darbinieki situāciju diskrēti apsprieduši arī ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadību.

    Galvenās problēmas nebūt nav vietējo bāleliņu bieži piesauktie garie teritorijas plānošanas procesi, atļauju saskaņošana vai darbaspēka trūkums, lai gan atsevišķu vēstuli ar ieteikumiem profesionālās izglītības sistēmas pārveidošanai Vācijas vēstniecība iesniegusi arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Ja sūdzībām noloba katra uzņēmuma individuālo sāpi, beigās paliek pāri negodīgums – gan valstī, gan tās tiesu un izmeklēšanas sistēmā, gan konkursos, gan biznesa partneru rīcībā.

    Latvijas «tiesiskā sistēma ir grūti aptverama un tikpat kā neprognozējama», vācieši skaidri un gaiši formulē vienu no investīciju riskiem. Citi šķēršļi, ar ko pēdējos divos gados saskārušies vācu investori, ir necaurskatāma publisko iepirkumu procedūra un milzīgas juridiskas problēmas, risinot darījumu gaitā radušos strīdus.

    Šo problēmu rezultātā viens investors darbību Latvijā pārtraucis. Vēl divi pašlaik lemj, vai ir jēga Latvijā darbu turpināt, vai arī mūsu valsti atstāt. Vēl divi atteikušies no savu tiesību īstenošanas procesuālo risku dēļ.

    «Investori ir vienisprātis par ievērojamu juridisko nenoteiktību,» skan pieklājīgs vēstniecības formulējums problēmām, kuras vienā vārdā varētu nosaukt par murgu.

    Tādā, piemēram, ir iekļuvusi otrā lielākā Eiropas celtniecības firma Strabag, kas sākotnēji bija izraudzīta kā Pārdaugavā topošo Z torņu būvētāja. (Biznesa un viesnīcu komplekss ir 160 miljonus eiro vērts projekts, kas saistīts ar Latvijas balzama īpašniekiem, Krievijas miljardieri Juriju Šefleru un viņa S.P.I. grupu.) Projekta gaitā Strabag ir iepērušies vairāk nekā gadu ilgā juridiskā cīniņā ar apakšuzņēmējiem, kurā kompānijas likumīgie pārstāvji advokāti pat kļuvuši par aizdomās turamajiem kriminālprocesā.

    Problēmas sakne – celtniecības darbu gaitā bankrotēja apakšuzņēmējs, kuru Strabag kā ģenerāluzņēmējs bija nolīdzis betonēšanas darbiem, kāda Igaunijas kompānija. Vācu firma pret šādu risku bija iepriekš nodrošinājusies, iegūstot no Nordea bankas garantiju, ka apakšuzņēmēja bankrota gadījumā Strabag iegūst pirmā prasījuma tiesības vairāku miljonu eiro apmērā. Kad ļaunākais scenārijs tiešām īstenojās dzīvē, Strabag pieprasīja bankai garantijas izpildi. Banka pirmo pieprasījumu atteica drukas kļūdas dēļ. Otro – tāpēc, ka prasības summa pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījuma iesaldēta saskaņā ar terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas likumu.

    Vai Strabag bija iesaistīti terorisma tīklā? Ne gluži. Izrādījās, ka pēc bankrotējušā igauņu uzņēmuma (ar to šā raksta tapšanas laikā neizdodas sazināties) iesnieguma Ekonomikas policija bija ierosinājusi kriminālprocesu aizdomās par krāpšanu, kam nav nekāda sakara ne ar terorismu, ne ar naudas atmazgāšanu. Taču minētais dienests bija izdevis rīkojumu, atsaucoties uz pretterorisma likumu, un Latvijas juridiskā sistēma neļauj šādu dienesta lēmumu pārsūdzēt nevienā tiesā, jo tas nav administratīvs akts. Uzņēmums šādā situācijā faktiski ir bezspēcīgs. Turklāt Ekonomikas policijas ierosinātajā kriminālprocesā veselu gadu nenotika nekādas izmeklēšanas darbības. Kad Strabag advokātu birojs Rodl&Partneri, kas klienta uzdevumā bija gatavojis pieprasījumu bankai, interesējās par lietas virzību, divi biroja advokāti tika padarīti par aizdomās turamajiem.

    Pilnvarā, uz kuras pamata viņi gatavoja pieprasījumu, bija norādīti abu uzvārdi bez piebildes, ka viņi ir advokāti. Tāpēc policija uzskatīja, ka var pieprasīt viņiem sniegt ziņas par klientu. «Vienīgais, ko mēs vēlamies, ir izstrīdēties ar banku civilprocesā – tas ir normāls lietu risinājums jebkurā pasaules valstī. Taču ir pilnīgi nepieņemami tas, ka nav iespējams apstrīdēt lēmumus, ko izdod naudas atmazgāšanas dienests, un ka civillietās izmanto krimināltiesiskus līdzekļus,» šā raksta tapšanas gaitā komentēja Rodl&Partneri. Gadu vēlāk miljoni arvien ir iesaldēti un kriminālprocess turpinās, bet Strabag šajā projektā vairs nestrādā.

    Kas investoriem nepatīk Latvijā? No Vācijas vēstniecības vēstules premjerministram Valdim Dombrovskim

    Nepilnības tiesu prasību nodrošinājumā satur izspiešanas potenciālu
    Investīcijas apgrūtina ļoti ilgi tiesu procesi
    Ar maksātnespējas procesa draudiem vai reālu pieteikšanu var izdarīt spiedienu uz darījumu partneriem, kuri nav norēķinājušies par darbu, jo tas veikts nekvalitatīvi
    Uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto tiesībsargājošās iestādes
    Advokāti tiek izslēgti no iesāktām izmeklēšanām, padarot viņus par aizdomās turētajiem
    Investīcijas tiek apgrūtinātas ar nevajadzīgām izmaksām (piemēram, neprognozējamiem juridiskajiem izdevumiem VID pārbaužu un tiesu dēļ)
    Nodokļu kontroles ķēdes
    Publiskie iepirkumi ceļu būvē un pakalpojumu nozarē

    10 lielākie ieguldītāji Latvijā (miljoni latu, 2010)
    Ārvalstu komersanti Latvijā ieguldījuši 5,8 miljardus – vidēji 2600 latu uz vienu iedzīvotāju
    801 Igaunija
    724 Zviedrija
    402 Dānija
    397 Nīderlande
    300 Vācija
    288 Kipra
    269 Somija
    237 Krievija
    231 Īrija
    202 Luksembruga
    Citas valstis 34%

    ———————
    Gandrīz vispārēji pirmā lieta ir tā, ka MUMS JAU NAV VĒLĒŠANĀS KAUT KO DARĪT.

    Šī nevēlēšanās kaut ko darīt spilgti izpaužas arī te daudzos komentāros, rakstos, darbībās. Šodienas latviski runājoša latvijieša darbības galvenā stīga ir absurds protests hipotētiskam nelatviskas izcelsmes latviski nerunājošam ļaundarim.
    —————
    apdomāšanas vērta doma : “latviski runājoša latvijieša profīls”

  • nu ir tur aiz Urāliem tā simtiem kilometru no vietas – nav tur Dabai nekādu draudu
    ———
    ja Rotbergs tā ir pateicis, tad ar vienu šo viņu vajag mest mēslainē. kā cilvēku kas nejēdz ne par dabu, ne par ģeopolitiku.

    mēs tiešām gribam sagandētu saindētu tuksnesi starp urāliem un kluso okeānu? īstenībā pa daļai tas tur jau ir no padomju un pēcpadomju gadiem. un nemaz tik pārmērīgi tālu no mums tas nav, lai kādi mākoņi līdz baltijai neatnāktu….

  • „ekonomikas attīstībai kā skābeklis ir vajadzīga nauda”
    Tātad nauda un nevis investīcijas. Tās ir divas dažādas lietas.

    „Kas investoriem nepatīk Latvijā? No Vācijas vēstniecības vēstules premjerministram Valdim Dombrovskim
    Nepilnības tiesu prasību nodrošinājumā satur izspiešanas potenciālu
    Investīcijas apgrūtina ļoti ilgi tiesu procesi
    Ar maksātnespējas procesa draudiem vai reālu pieteikšanu var izdarīt spiedienu uz darījumu partneriem, kuri nav norēķinājušies par darbu, jo tas veikts nekvalitatīvi
    Uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto tiesībsargājošās iestādes
    Advokāti tiek izslēgti no iesāktām izmeklēšanām, padarot viņus par aizdomās turētajiem
    Investīcijas tiek apgrūtinātas ar nevajadzīgām izmaksām (piemēram, neprognozējamiem juridiskajiem izdevumiem VID pārbaužu un tiesu dēļ)
    Nodokļu kontroles ķēdes
    Publiskie iepirkumi ceļu būvē un pakalpojumu nozarē.”

    Kāda paziņa, kura LV studēja tiesības un praktizējās Vācijā panāca reiz manī pārliecību, ka Latvijas tieslietas un birokrātija pārņēmušas gan no rietumiem, gan no austrumiem visu to sliktāko. Tādēļ LR ir ļoti neieteicam atrasties jebkādā konflikta situācijā.

    Kāds cits vācu kundziņš, kurš precēts ar mūsu tautieti atteicās uzsākt savu komercdarbību LR, lai arī to mīl un centās sadarboties, teikdams: „tad jau labāk nodarboties ar biznesu Krievijā.”

  • Centrālās statiskas pārvaldes veiktais apsekojums par iedzīvotāju iekšzemes ceļojumiem liecina, ka 2010. gadā, salīdzinot ar 2009 gadu, atpūtas braucienu skaits ir samazinājies par 15%. Atpūtas braucienu skaits bija 13.2 milj., no tiem 3.3 milj. bija atpūtas braucieni ar nakšņošanu, kas ir par 1.9% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

    No visiem atpūtas braucieniem iecienītākais galamērķis bija Rīgas reģions – 30.7%, uz Vidzemi tika veikti 21.0% braucienu, uz Kurzemi 20.6%, uz Latgali – 17.3% un uz Zemgali – 10.4% atpūtas braucienu.

    Dodotiesatpūtas braucienā ar nakšņošanu, iedzīvotāji biežāk (87%) ir izmantojuši privātās naktsmītnes (pie radiem un draugiem, vasarnīcas, īrētas mājas un dzīvokļi, u.c.). Atpūtas braucienos ar nakšņošanu ceļotāji vidēji pavadīja 2.3 diennaktis un brauciena laikā vidēji iztērēja 20.1 Ls., kas ir 0.8 Ls vairāk nekā 2009. gadā. Šādos braucienos nedaudz vairāk devās sievietes (53.0%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (45.6%).
    ————-
    1. Aktīvs Iedzīvotājs vai investors neuzticas valstij (daļēji tas “tradicionālais mantojums”, daļēji esošo iespēju neizmantošana un juridiski tendētu NVO vājums; mācīsimies aizstāvēt savas tiesības; tas aktuāli visur; Krievijā ļoti)
    2. Neuzticēšanās un nospiestība izaug no neziņas, bailēm. Pat mazi ceļojumi atver arī mīlestībai. Būtu dabiski vairāk ceļot pa Latviju. Jo šeit ievērības cienīgu tūrisma objektu daudzums un blīvums ir lielāks kā daudzviet citur Eiropā.

  • Mums ir vajadzīgas investīcijas, kas palielina naudas daudzumu valstī. Tātad investīcijai vajadzētu tieši vai netieši sekmēt eksportu.
    ———
    Būs ābolu un citu augļu un dārzeņu ražas gads.
    Vācieši un igauņi arī uz Latviju eksportē saldētas sulas. Tas ir viens no augošiem ekonomikas sīksektoriem pasaulē.

  • rv 19.05.2011., 10:31
    http://www.greenpatrol.ru/ecomap/
    Tur (Krievijā) tāpat kā pie mums iet visādi, bet šādas kartes mums nav, derētu; lai ir uz kā delnas

    http://geo.1september.ru/2001/47/2.htm
    Россия выделяется на мировом фоне наличием источников потенциального риска (ядерное и химическое оружие, предприятия ВПК, трубопроводы, газохранилища, атомные электростанции, гидроэлектростанции, химические производства, авиация и т. п.)3, но реальный вклад ее хозяйства в глобальную трансформацию природной среды в целом не превышает долю страны в территориальных ресурсах Земли, в населении и в мировом хозяйстве.

    Проведенный анализ показывает, что позитивная экологическая роль России пока более значительна, чем ее вредное воздействие на глобальные геоэкологические процессы. Этот факт дает основание оценить российскую территорию как крупнейший район стабилизации биосферы, которому противостоят обширные зоны дестабилизации природной среды — Западная Европа, Южная и Юго-Восточная Азия, Северная Америка.

  • http://neogeo.lv/?p=7765
    —————
    attiecībā uz dabas resursu patēriņu mēs atšķirībā no Ķīnas un ASV nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem
    iznāk ka Islandes ekonomikas krahs bija likumsakarīgs
    => Latvija savus dabas resursus izmanto nepilnīgi un biezi nesaprātīgi; piemēram izmantotie kūdras purvi nav rekultivēti; par to var nākties maksāt

  • http://neogeo.lv/?p=7926
    Ja Latvija būtu ciems – labs

  • https://sites.google.com/site/jaunaslaikmets/latvijas-ideja
    un daudzviet te jau ir uz kurieni aizbraukt
    gan pie
    Andra Špata
    gan pie
    Jāņa Rukšāna
    un ne jau tikai pie viņiem, viņu vārdam vajadzētu būt svaram

  • kas tik tai Latvijas satversmē nav sarakstīts:
    115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un
    rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.