J.Kučinskis: ‘Mums ir tiesības un pienākums sevi aizstāvēt’ – I daļa

Zeme gādā par katra cilvēka vajadzībām,
bet ne par katra cilvēka alkatību.”

„Vardarbības un ļaunuma saknes ir šādas:
- bagātība bez darba;
- bauda bez sirdsapziņas;
- zināšanas bez rakstura;
- komercija bez morāles;
- zinātne bez humānisma;
- pielūgšana bez ziedošanas;
- politika bez principiem.”

/Mahatma Gandijs/

Ja kuģis sācis lēni grimt, tad skaidrs, ka tā korpusā radusies viena vai vairākas sūces. Ja šīs sūces netiks novērstas, kuģa grimšana turpināsies arvien pieaugošā ātrumā, līdz kuģis sasvērsies un ar pēdējo vilni pazudīs okeāna dzīlēs. Ko jūs domātu par kuģa kapteini un viņa komandu, ja tie šādos apstākļos nolemtu kuģa korpusā izsist vēl dažus caurumus un sāktu izpārdot ūtrupē kuģa stūres iekārtu, dzenskrūvi, dzinējus un navigācijas sistēmu?

Tad nu iztēlojieties, ka šis grimstošais kuģis ir Latvijas valsts, bet sūces – tie ir dažādi politiskās izvēles radīti kanāli (caurumi un shēmas), pa kuriem Latvija tiek paātrināti izsūkta, izzagta, izsaimniekota, izlaupīta, koloniāli ekspluatēta, iztirgota par ūtrupes cenām.

Tautsaimniecības krīze būtu vispiemērotākais laiks, kad šīs sūces varētu likvidēt, lai visus resursus mobilizētu krīzes pārvarēšanai un jauna attīstības cikla iesākšanai. Taču tā vietā Latvijas vadītāji izvēlējušies paātrināt kuģa nogremdēšanu, kuģa iekārtu izpārdošanu ūtrupē un kuģa pasažieru (Latvijas iedzīvotāju) iztirgošanu verdzībā citiem kuģiem. Bez tam iniciētas provokācijas uzmanības novēršanai, piemēram, referendumi par valodu, kuru mērķis ir sašķelt un sanaidot gan kuģa komandu, gan pasažierus. Tātad grimstošs kuģis ar sanaidotu komandu un pasažieriem.

Mērķtiecīgais latviešu tautas genocīds
Ja Latvija tomēr nākotnē pastāvēs, tad vēstures grāmatās šos 20 gadus aprakstīs kā kopš Ziemeļu kara un Melnā mēra laikiem nepieredzētus latviešu genocīda gadus. Ja salīdzina dzimušo un mirušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad kopš 1991. gadā iesāktās šoka terapijas esam zaudējuši apmēram 240 tūkstošus iedzīvotāju. Publicists Juris Paiders NRA publicētajā rakstā „Demogrāfijas strupceļš” raksta:
Tomēr galvenais – ikvienam politiķim, uzņēmējam vai vienkārši domājošam latvietim ir jāatver [Latvijas statistikas] gadagrāmatas 125. lappuse, kurā redzama Latvijas iedzīvotāju dzimuma un vecuma piramīda. Kā jau norādīja vairāki Rietumu ekonomisti (tostarp Maikls Hadsons), Latvijas dzimuma un vecuma piramīda izskatās kā valstij, kuras teritorijā aptuveni 15 gadus (no 1994. gada) būtu noticis nopietns un asiņains karš. Bērnu dzimstība no 1994. gada ir aptuveni līdzīga kā pasaules kara vai skarba pilsoņu kara laikā. Masveida privatizācijas demogrāfiskās sekas ir līdzvērtīgas smagam pilsoņu karam. No 1994. gada nav piedzimuši 600 000 bērnu, kuriem būtu jāpiedzimst pie normālas valsts attīstības scenārija.”


Avots: Latvijas Statistika

Tātad runa ir par karu ar citiem līdzekļiem, šai gadījumā ekonomisko, kulturālo un ideoloģisko karu, kuru Eiropas Savienība un plašākā nozīmē starptautiskā finanšu oligarhija jau 20 gadus bez atklāta kara pieteikuma vērsusi pret Latviju. Pasaules vēsturē šādas kara metodes jau gadsimtiem tiek apzīmētas ar vārdu koloniālisms. Ja pastudējam koloniālisma vēsturi, tad redzam, ka ne vienmēr kādas zemes koloniāla pakļaušana saistīta ar militāra spēka izmantošanu, taču pakļaušanas rezultāts ir līdzīgs. Ideoloģija, kuru izmanto Rietumu paveida kolonizatori, ir nosaukta par brīvā tirgus sistēmu (angliski Free Trade vai Free Market). Lai izlaupīšanai, ekspluatācijai un diskriminējošiem līgumiem atvērtu kādas zemes tirgu, ir veiktas daudzas militāras pakļaušanas, piemēram, pret Ķīnu vērstie „Opija kari” XIX gadsimtā, Irākas okupācija vai patlaban sāktā Lībijas bombardēšana, taču bieži tirgus atvēršana tiek panākta, uzpērkot vai citādi kontrolējot attiecīgās valsts politisko eliti. Latvija tam ir spilgts piemērs. Šai gadījumā uzpirkto, korumpēto eliti sauc par kompradoriem, kolaborantiem, aģentiem jeb, latviskāk izsakoties, kangariem.

Nepārprotami konstatējama tiešā saistība starp brīvā tirgus sistēmas ieviešanu un demogrāfiskā stāvokļa pasliktināšanos. Piemēram, pēc SVF receptēm īstenotā šoka terapija 1991. gadā dzimstību Latvijā samazināja uz pusi un apmēram uz pusi palielināja mirstību. Ārzemju banku mākslīgi uzpūstā burbuļa laikā jeb t.s. treknajos gados (2004. – 2008.) dzimstība uz laiku nedaudz pieauga, bet pēc burbuļa plīšanas atkal strauji samazinājās. 2010. gadā dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums jau atkal tiecās uz negatīvu rekordu – mīnus 10 281. 2011. gads iesācies ar vēl dramatiskāku kritumu.

Protams, šie ekonomiskie un kulturālie spaidi izraisa arī ģimeņu iziršanu un citas sociālas un psihiskas slimības. Latvijas iedzīvotāji arvien straujāk grimst neatmaksājamos parādos, jo līdztekus SVF un ārvalstu bankām darbojas simtiem t.s. nebanku aizdevēju (parādu haizivis), kuri bezizejā iedzītajiem vai saimniekot neprotošajiem iedzīvotājiem piedāvā īstermiņa patēriņa kredītus ar milzīgiem augļu procentiem, soda procentiem un reketu.

Taču tās nav visas genocīda izpausmes. Lai arī Latvijai ir novecojusi, pussabrukusi infrastruktūra un neiedomājami daudz steidzami veicama darba, ar finansiāliem žņaugiem tiek mākslīgi nomākta jebkāda produktīva, tautas attīstībai nepieciešama aktivitāte. Tā vietā tiek mērķtiecīgi veicināta aktīvā darbaspēka izbraukšana uz vecajām ES dalībvalstīm, lai mūsu cilvēki, pārsvarā jaunieši, kā balti nēģeri celtu citu valstu labklājību. Nekāda statistiska uzskaite netiek veikta (arī tā nav nejaušība), taču, pēc ārvalstu avotiem spriežot, no Latvijas piespiedu kārtā, lai pelnītu iztiku vai maksātu parādus, jau izbraukuši vismaz 300 000 Latvijas iedzīvotāju. Tai pašā laikā vismaz 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir reģistrēti vai nereģistrēti bezdarbnieki pašu dzimtenē. Tikmēr valdība strādā pie imigrācijas programmām, proti, no dzimtenes izspiesto cilvēku vietā plāno Latvijā iepludināt svešu darbaspēku.

500 000 jeb pusmiljons cilvēku, kuriem savā dzimtenē nav darba, – tā jau ir vesela lielvalsts armija. Ja šos Latvijai naidīgās politikas upurus saskaita procentuāli, latviešu tautas genocīda apjomu Latvijā var salīdzināt ar genocīda apmēriem Kambodžā Pola Pota režīma laikā vai 1994. gada genocīdu Ruandā.

Lai arī no šoka terapijas un brīvā tirgus laupīšanas cieš visi Latvijas iedzīvotāji, jānorāda, ka genocīda smaile ir vērsta tieši un galvenokārt uz latviešu tautas iznīdēšanu un izklīdināšanu. Šo stratēģiju īpaši uzvēra arī krieviski runājošie ekonomisti Jevgeņija Zaiceva un Aleksandrs Gapoņenko (skat. interviju „1/4 izdevumu – valsts aparātam 11. aprīļa NRA).

Tam ir šāds izskaidrojums. Cittautieši dzīvo galvenokārt lielajās pilsētās. Lai cik grūti, viņiem ir iespēja iekļauties sociālo pabalstu sistēmā, piemēram, Rīgā sociālie pabalsti var sasniegt 500 latus mēnesī vienai ģimenei. Taču laukos un mazpilsētās 80 līdz 90% iedzīvotāju ir latvieši, turklāt tieši lauki glabā dziļākās latvisko tradīciju un tikumu saknes. Eiropas Savienības un SVF finansiālie žņaugi tiek vērsti tieši pret laukiem un mazpilsētām. Latvijā strauji vairojas tādu kādreiz apdzīvoto vietu skaits, kurās pilnīgi iznīcināta visa dzīvei nepieciešamā infrastruktūra: desmitiem vai pat simts kilometru attālumā nav nevienas pašvaldības iestādes, slimnīcas, skolas, bibliotēkas, veikala, sabiedriskā transporta, pasta, bankas pakalpojumu iestādes, arī darba vietu, un ceļi sabrūk. Jauniešiem, ja tādi vēl vispār dzimst, vienīgā iespēja ir aizbraukt, atpakaļ neskatoties.

Starptautiskā „Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to” genocīdu definē ne tikai kā kādas cilvēku grupas vai tautas fizisku nogalināšanu ar ieročiem, bet arī „tīšu tādu dzīves apstākļu radīšanu šādai grupai, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu”, tādu līdzekļu izmantošanu, „kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā”. Cilvēkiem, kuri atbalsta genocīda politiku Latvijā, ir jārēķinās, ka zināmos apstākļos viņi par šādu politiku var tikt bargi sodīti.

Savukārt, „ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām”, kas ir daļa no starptautiskās cilvēktiesību likumdošanas, nosaka katras tautas tiesības „brīvi noteikt savu politisko statusu, brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”. Savu mērķu sasniegšanai katrai tautai ir tiesības „brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem”. „Nevienai tautai nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tai piederošos eksistences līdzekļus.” Šo paktu, kuru ANO pieņēma 1966. gadā koloniju atbrīvošanās kustības iespaidā.

Domājot par Latvijas un latviešu tautas nākotnes perspektīvām, jebkāda sadarbība ar šo genocīda politiku īstenojošo režīmu un šo politiku apkalpojošajām partijām ir pielīdzināma sadarbībai ar nacistu režīmu 1940. gados vai staļinistu režīmu padomju varas uzspiešanas periodā. Atšķirība tikai tā, ka tagad svešās varas nav okupējušas Latviju militāri, un svešās varas centri atrodas nevis Berlīnē vai Maskavā, bet Briselē un Vašingtonā. Kā tolaik, tā tagad svešo varu plānus Latvijā apkalpo vietējo kolaborantu slānis.

Pārējās ir tīri kosmētiskas atšķirības, piemēram, radīta virspusēja demokrātijas ilūzija, kuras ietvaros tautai it kā dota iespēja nobalsot par sev pieņemamāko partiju. Taču tā ir tikai ilūzija, jo tautai netiek dotas iespējas pašai izvirzīt atbalstāmos kandidātus, bet tikai nobalsot par no augšas piedāvātiem un politikas pasūtītāju finansētiem sarakstiem. Balso, par kuru partiju gribi – tas nemaina valsts politiku. Tāpēc jāmeklē un jāaktivizē citas valsts politiku ietekmējošās sviras, jo, neatkarīgi no bezjēdzīgās režīma algoto politologu un „ekspertu” tukšmuldēšanas, suverenā vara Latvijā tomēr pieder nevis uzpirktām partijām vai viņu izrīkotājiem Briselē, bet Latvijas tautai.

Līdzšinējā politika nogalina
Dziesmotās revolūcijas laikā maz tika diskutēts par valsts iekārtu pēc neatkarības atgūšanas – vai saglabāsim modificētu padomju sociālisma modeli vai izvēlēsimies Skandināvijas paveida sociālismu, vai Vācijai raksturīgo sociāli atbildīga kapitālisma modeli. LTF programmā bija paredzēta jaukta ekonomika, kurā atzīts privātīpašums, privāta uzņēmējdarbība un kooperācija, bet saglabāts arī nozīmīgs sabiedriskais jeb valsts sektors. Tautā daudzi ar nostaļģiju atcerējās „labos Ulmaņa laikus”, un daudzi tieši tādu iztēlojās arī nākotnes Latviju. Jānorāda, ka Ulmaņa laikā Latvijā dominēja tieši valsts sektors, stingra regulēšana un valsts uzņēmumi.

Taču no sapņa par Ulmaņa laiku atgriešanos visspilgtāk sabiedrības apziņā bija iespiedies savas zemes saimnieka tēls – pats kungs un pats arājs. Visorganizētākie un aktīvākie izrādījās bijušie īpašnieki un viņu pēcteči, kuri kāroja atgūt padomu varas 1940. gados nacionalizētos īpašumus, lai gan 50 gadu laikā bija notikušas milzīgas pārvērtības: daudzi bijušie īpašnieki devušies bēgļu gaitās uz Rietumiem, citi izsūtīti uz Sibīriju, citi mainījuši dzīves vietu, dzīvesveidu un nodarbošanos tepat Latvijā. Vairs nebija tā laika organizāciju, biedrību un kooperatīvā tīkla, kā arī kameru sistēmas. Līdz ar to palika tikai plika alkatība – vēlme par katru cenu atgūt īpašumu, protams, ērti aizmirstot, ka daudzi īpašumi 1940. gadā bija apgrūtināti ar parādiem un neizmaksātām hipotēkām. Alkatība cilvēku padara aklu, uz alkatību balstīta sistēma nekad nav stabila un ilgtspējīga, tā apēd pati sevi.

Otra uz pašiznīcību vērsta apmātība bija neiecietīgs, noliedzošs nicinājums pret visu, kas saistīts ar padomju varu un „okupantiem”: pret nepilsoņiem, padomju saimniecībām (bija ne tikai „padomju rūpnieciskie monstri”, kuri nodarbināja galvenokārt iebraucējus, bet arī pavisam latviskas lielsaimniecības: mežrūpnieki, elektrotīkls, lauku kopsaimniecības, zvejnieku kopsaimniecības, vairākas flotes u.c.) un citām institūcijām, kas bija visai noderīgas, piemēram, DOSSAF jauniešu bezmaksas apmācības sistēma un padomju kooperatīvais tīkls, kuru atlika tikai reformēt. Taču aklais antisovjetisms to visu norakstīja iznīcībai.

Visai populārs kļuva arī nacionālisms. Nacionālisms var dot pavisam pozitīvu motivāciju uz izaugsmi, pilnveidi un augstiem morāles standartiem, taču Latvijā izveidojās „pamazinošais nacionālisms”. Nevis tāds, kas vērsts uz augšanu, jaunu jomu aptveršanu un jaunu piekritēju iekļaušanu, bet tāds, kas tiecas attīrīties no visa svešā, nelojālā un citādi domājošā. Ar to pamazinošais nacionālisms faktiski pārvēršas par dogmatisku, fanātisku sektu. Lieki teikt, ka arī dogmatisms un fanātisms cilvēku padara aklu un negudru.

Līdz ar to nebija nekādas pretestības, kad tā laika politiķi, aizrāvušies ar savu polittūrismu, pēc 1991. gada puča izvēlējās pieņemt jaunu reliģiju – ASV impērisko aprindu dzemdināto brīvā tirgus paveidu, ko pieņemts saukt par neoliberālismu vai „Vašingtonas konsensu”.

Saknes šai politikai meklējamas Miltona Frīdmana „Čikāgas skolas” monetārismā, kura principus pēc vardarbīgas demokrātiskās valdības gāšanas 1973. gadā izmēģināja Čīlē, balstoties uz pulkveža Pinočeta diktatorisko varu. Vēlāk šos principus inflācijas apslāpēšanas nolūkā daļēji izmantoja ASV un Lielbritānijā – prezidenta R.Reigana un premjerministres M.Tečeres valdīšanas periodā. 1989. gadā Vašingtonā notika apspriede par Latīņamerikas parādu krīzes jautājumu, kurā referātu lasīja angļu ekonomists Džons Viljams. Tieši Viljama programmatiskais dokuments, kas vispilnīgāk iemiesoja ASV analītisko centru, valdības un tās kontrolē esošo SVF, PB un PTO vēlmes, tika ņemts par pamatu politikai, kuru ar graujošiem rezultātiem uzspieda gan Latīņamerikas un Āfrikas, gan arī bijušā Austrumu bloka valstīm; un tieši Latvija šos principus pieņēma vispilnīgāk un padevīgāk, tāpēc tieši Latvija ir novesta līdz visdziļākajai krīzei un katastrofai.

„Vašingtonas konsensa” pasludinātais mērķis bija pāreja no autoritāro režīmu regulētās ekonomikas uz Rietumu paveida liberālo finansiāli ekonomisko modeli. No šās programmas var izdalīt 10 punktus, kurus pieņemts saukt par Vašingtonas konsensu:

  • * ekonomikas liberalizācija un deregulācija (t.s. „valsts neiejaukšanās ekonomikā”);
  • * valsts un pašvaldību sektora privatizācija;
  • * finanšu disciplīnas ieviešana (minimāls budžeta deficīts uz sociālo izdevumu un attīstības programmu rēķina);
  • * īpašuma un īpašnieku tiesību pastiprināta aizsardzība (pat ja tas kaitē sabiedrības interesēm);
  • * ierobežojumu atcelšana tiešajām ārvalstu investīcijām;
  • * brīvi konvertējamu valūtu ieviešana (atteikšanās no suverenajām valūtām);
  • * ārējās tirdzniecības liberalizācija (atteikšanās no nacionālo tirgu aizsardzības);
  • * finanšu tirgu liberalizācija (atteikšanās no regulēšanas, aplikšanas ar nodokļiem, jebkādu barjeru noteikšanas u.c.);
  • * nodokļu samazināšana (nodokļu nastas pārcelšana no nekustamajiem īpašumiem un finanšu kapitāla uz nesamērīgu darbaspēka un patēriņa aplikšanu, no bagātajiem uz nabagiem);
  • * valsts budžeta struktūras reorganizācija, atsakoties no valsts subsīdijām, par prioritāti izvēloties primāro veselības aprūpi, pamatizglītību un infrastruktūru.

Katrs pieredzējis analītiķis un moderno laiku vēstures zinātājs pateiks, ka, ievērojot šādus politikas principus, valsts atsakās no savas suverenitātes un sevi pakļauj globālo investoru nekontrolētām iegribām. Tieši šādi principi tika uzspiesti arī Lielbritānijas kolonijām, lai tās turētu atkarībā, nabadzībā un atpalicībā. Nu tos līdzīgiem mērķiem izmanto jaunā globālā lielvalsts ASV, tikai tiešās koloniālās pārvaldes vietā ASV impērija savas gribas uzspiešanai izmanto globālās starpniekorganizācijas: Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Pasaules Banku (PB) un Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kuras korejiešu izcelsmes Kembridžas universitātes profesors Hadžūns Čangs trāpīgi nosaucis par „Grēcīgo Trīsvienību” (skat. latviešu valodā izdoto Čanga grāmatu „Sliktie Samarieši”).

„Vašingtonas konsensam” līdzīgus noteikumus savām jaunajām dalībvalstīm, it īpaši bijušajām PSRS republikām, uzspiež arī Eiropas Savienība (ES), tāpēc tā nav nejaušība, ka pašlaik iznīcināšanas noteikumus Latvijai diktē kā SVF, tā Eiropas Komisijas (EK) misionāri. Tātad Latvija pakļauta dubultai koloniālisma nastai: gan ASV dominētajam SVF režīmam, gan Briseles režīmam.

Nu jau vairs nav jāmeklē ekonomisti-brīvdomātāji vai nonkonformisti, lai saprastu, ka „Vašingtonas konsenss” nogalina. Šā gada 3. aprīlī, uzrunājot Džordža Vašingtona vārdā nosauktās universitātes klausītājus, būtībā to pašu pateica pats SVF izpilddirektors Dominiks Strauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn). Viņš Vašingtonas konsensu nosauca par „pagātni” (skat. pilnu uzrunas tekstu angļu valodā: “Global Challenges, Global Solutions” – an Address at George Washington University). Taču tas SVF misijai Rīgā netraucē mums diktēt tos pašus Vašingtonas konsensa noteikumus, kas papildināti ar ES prasībām. Tas izskaidrojams ar dubultstandartiem, kas tik raksturīgi Rietumu diplomātijai – „klausies manus vārdus, bet neskaties manus darbus”.

Nu jau EK nepārprotami pieprasījusi, lai Latvija privatizē arī tos savus atlikušos valsts uzņēmumus, kurus privatizēt aizliedz likums: Latvijas mežus, Latvijas dzelzceļu, Latvenergo, Latvijas Ceļus, Latvijas Pastu u.c. Turpinot pildīt SVF un EK diktātu, nonāksim arī pie tā, ka privatizēt (lasi: lēti izpārdot ārzemniekiem) nāksies arī pašvaldību uzņēmumus un pārējo infrastruktūru: apkures, ūdens un kanalizācijas uzņēmumus, namu pārvaldes u.c. Tas nozīmē, ka zudīs vēl tūkstošiem darbavietu, visur parādīsies maksas iekasēšanas būdiņas un jauni maksas pakalpojumi, bet peļņa no šīm jomām vairs neienāks budžetā, bet aizplūdīs uz ārzonu kontiem.

Turpinājums sekos..


Jānis Kučinskis


  • Ja pasaules elite nolēmusi samazināt iedzīvotāju skaitu, likvidēt ražošanu (kura piesārņo arī viņiem patīkamās zemes platības, noplicina zemes resursus), gatavo III Pasaules Karu, kurš teorētiski var sākties kā Izraēlas – Arābu konflikts (kara iemesls – lai pārietu pilnībā uz Totalitāru Vispasaules vergu valsti, ja šī pāreja neizdosies šai elitei mierīgā ceļā), tad tiem, kuri vēlās – radīt paši sev nākotni – ir radikāli jāmaina sava dzīve, savs dzīvesveids.

  • Kā parasti, J.K. ir sanācis kvalitatīvs raksts.

    Kā parasti, šādi raksti uzdzen pārdomas par to cik ļoti maza valsts mēs esam, par to cik maz mēs kā valsts pilsoņi varam ietekmēt savas valsts attīstību, jo visu mūsu dzīvi (politiku, ekonomiku, pat modi) regulē ārzemju “onkuļi” un pašmāju politiskās marionetes, kas paklausa visām “saimnieku” komandām.

    Rezultātā, salasoties šāda tipa literatūru nolaižas viss, kas var nolaisties, jo pārņem absolūtas niecības ub bezizejas sajūta, bezcerība utt. utml.

    Jo vienīga cerība paliek, ka varbūt kādreiz ārzemju “onkuļiem” apniksies čakarēt Latvijas valsti. Varbūt ārzemju “onkuļiem” radīsies, kādi jauni plāni, ka Latviju vajag attīstīt nevis iznīcināt. Citādi varianti nav, jo ir taču skaidrs, ka netiks pieļautas kaut kādas nekontrolētas tautas kustības, kas varētu apvienot Latvijas tautu un kopīgi celt Latvijas nākotni.

    Atvainojos par pesimisma uzliesmojumu:)

  • Viss dzirdēts, viss lasīts un zināms.

    Tomēr paldies par kārtējo kompakto rakstiņu.

    Kārtējo reizi jūtos apstiprināta savā uzskatā, kā jāsāk arī rīkoties. Rakstīt, runāt, saprast un zināt vien nepietiek.

  • Kučinska kungam>

    Paskatieties uz Zulu reakciju! Tieši par to es baidījos, lasot Jūsu rakstu. Vai nu Jūs esat kopā ar viņiem (Kangariem) vai nu Jūs esat ar mums!

    Nākošo reizi, kad rakstīsiet savu nākošo tekstu, padomājiet par to, ko Jūs panāksiet.

    Spriežot pēc Jūsu rakstītā rodas iespaids, ka Jūs esat izglītots cilvēks. Kādēļ tad pavairojat pesimistiskas noskaņas??? Jūs taču zinājāt, ka tāda reakcija, kā Zulu ir sagaidāma! Kādēļ tad to pieļāvāt? Vai tas bija viens no Jūsu mērķiem? Vai Jūs esat pret Latviju un pret Latvijas iedzīvotājiem?

    Kā prasmīgs tekstu sacerētājs Jūs varējāt ar dažiem teikumiem vai frāzēm panākt arī citu reakciju.
    Piemēram, pieminēt kaut vai vienu piemēru vēsturē, kad valstis ir bijušas spējīgas atbrvoties no SVF važām. Tādu piemēru ir. (Esmu lasījusi, negribu tagad nosaukt nepareizās valstis, būtu jāpameklē avots.)

  • Uzmundrinājums Zulu>

    Jebkura politiski ekonomiskā sistēma, iekārta vai režīms, kuru radījuši cilvēki, cilvēki ir spējīgi arī izmainīt. Jebkuru likumu, kuru mēs esam pieņēmuši, mēs paši, cilvēki, varam arī izmainīt.

    Protams katriem vārtiem un durvīm jāatrod atbilstoša atslēga. Tas prasa laiku un pūliņus.

  • Almai Kopai.
    Šokē ne tikai Kučinskis, arī Kundalini ar saiti par ilumiātiem:Kundalini
    26.04.2011., 23:35

    Iluminati – slepenas zinasanas

    http://www.draugiem.lv/user/894351/blog/?p=4792243
    Bet atslēga ir cilvēki. Viedi/viedtiecīgi. 100!
    Vakar manam aicinājumam satikties V.Z. lekcijā nebija atsaucies neviens, ar vēstuli rokā nostāvēju vientuļa.Savu vēstuli nodevu.
    Lūdzu, piezvaniet 26384301
    vai atrakstiet: laura@mt.lv

  • Paldies par uzmundrinājumiem :)

    Atvainojos, bet ir sakrājusies pesimisma deva, kā rezultātā radās sekojošas pārdomas:

    Daudzi saka: Pietiek runāt vajag sākt rīkoties!!!
    Ko tas nozīmē?
    PIRMKĀRT> Tas nozīmē, ka vajag Latvijas tautu vienojošu tautas kustību, kurā ir gan latvieši, gan cittautieši, kam rūp Latvijas nākotne, gan pensionāri, gan studenti, gan uzņēmēji, gan strādnieki, gan policisti utml.
    Tas nozīmē, ka vajag VIENU vienojošu kustību, nevis kā parasti uz diviem latviešiem trīs partijas!
    Tas arī nozīmē, ka ir jābūt kaut kādam super skaidram mērķim ap kuru varētu vienoties tauta?!?! Jo citādi, kā parasti vieniem vajadzēs kompensāciju par okupācijas gadiem, otriem, divvalodību, trešajiem, atcerēties baltu dievības, ceturtajiem, interesēs palielināt pensijas, citiem vēl kaut ko!!! Tādēļ ir maz ticams, ka stihiski var izveidoties nopietna tautas kustība!
    Protams, vēl ir variants, ka neliela intelektuāļu grupa ar savām idejām spēj aizraut plašas tautas masas un iedvesmo tās, bet tas jau vairāk izskatās pēc jaunas partijas veidošanas plāna.
    1.SECINĀJUMS – man liekas diezgan liela utopija, ka var izveidoties, kāda nopietna vienojoša tautas kustība, kas nav partija, un kurai nav nopietns finansējums!!!

    OTRKĀRT> Kā tautai pārņemt varu?
    Pieņemsim ir noticis brīnums šāda tautas kustība tomēr ir izveidojusies.
    Pie varas esošie, to tik viegli negribēs atdot. Tāpēc izmantos VISAS iespējas degradēt šo kustību. Arī Izmantos likumiskās metodes neļaujot uzvarēt vēlēšanās utml. Ja arī kustība iegūst, kādu daļu deputātu vietu, tā būs ieslodzīta vecajā sistēmā, kur neko likumiski izmainīt nevar un galu galā tiks degradēta tautas acīs.
    Vēl var pacelt tautas masu un nomēzt esošo sistēmu, bet šis triks ir ļooti bīstams, jo revolūciju uzsākt viegli, bet kā pēc tam savākt satrakojošos ļaužu masu, kā neizraisīt pilsoņu karu, kā pēc tam no graušanas pāriet uz celšanu, kā pa burzmu pie varas nepielaist pašlabuma meklētājus ???
    2.SECINĀJUMS – tautai likumiski pārņemt varu ir gandrīz neiespējami, bet uzrīkot revolūciju varētu būt tas pats, kas izmantot kasti dinamīta, lai atslēgtu māju, ja ir aizmirsušās mājas atslēgas.

    TREŠKĀRT>Kas un kā pārvaldīs valsti?
    Pieņemsim, ka ir noticis nākamais brīnums, tautas kustība kaut kā ir aizdzinusi vecos politiķus, tagad jāsāk viss no jauna. Kā zināms valsti nepārvalda tautas masas, to dara neliela ļaužu grupiņa. Kas viņi būs? Kā viņi tiks atlasīti/ ievēlēti? Kā viņi tiks kontrolēti. Vai nesāksies atkal kaut kādas pašlabuma meklēšanas, kaut kādas savstarpējās mēdīšanās, kā tas bija LTF norieta laikā, kā tas notika Ukrainā pēc oranžās revolūcijas ?
    3.SECINĀJUMS – 20 neatkarības gadu laikā ir pierādījies, ka nonākot pie varas cilvēki ātri aizmirst par tautas, valsts, pilsētas interesēm, un sāk politiskās intrigas, ietekmju sfēru dalīšanu utml. Man liekas, ka tā arī ir liela utopija, ka jaunie tautas kustības deputāti būs savādāki, kā jau esošie. Tā pati tauta jau vien ir, ar saviem stiķiem un niķiem.

    CETURTKĀRT> Ārzemju „onkuļi”!!!
    Pieņemsim, ka nu jau ir notikuši trīs brīnumi 1. ir izveidojusies tautas kustība, 2. tautas kustība ir pārņēmusi varu, 3.jaunie tautas deputāti pārvalda valsti pēc tīrākās sirdsapziņas!
    Vai jau aizmirsām, kas pārvalda pasauli? Latvija ir nu ļoooti maziņa, tai nav ne militāras, ne ekonomiskas jaudas kaut kā pretoties ietekmēm no ārienes. Nav nemaz jārunā par tādiem varenajiem, kā PB, SVF, EU, PTO un NATO. Pietiek padomāt, ka ļoti daudzām privātām korporācijām budžeti daudzkārtīgi pārsniedz mūsu VALSTS budžetu!!! Ko Latvija var likt pretī tādām milzīgam naudas un spēka pārsvaram, kas mīt gan Rietumos, gan Austrumos (ne tikai Krievijā) ??? Laikam vienīgi dziesmu spēku!
    4.SECINĀJUMS – atliek tikai akli cerēt, ka visi ārzemju „onkuļi” aizmirsīs par savām interesēm Latvijas teritorijā un viņiem labpatiksies žēlīgi atļaut plaukt mazai, lepnai valstiņai Baltijas jūras krastā.
    Vai tā atkal nav utopija???

  • Faktiski novilkta robeža, kad jāsāk rīkoties. Mums apkārt katram ir cilvēki;radi, draugi, paziņas kolēģi u.t.t.. Darbojamies sabiedriskajās organizācijās un citās biedrībās. Jā tas ir darbs, uzrunāt, pārliecināt, darboties. Tam būs vajadzīgs arī laiks.
    Ir nepieciešamība pēc vislatvijas tautas sapulces, Tautas Asamblejas. To nevar sasaukt vienā dienā, mēnesī. Domājam! Es ļoti ceru, ka mēs varam visi vienoties Latvijā uz kādu globālu mērķi, uzdevumu, lielu valstisku būvi. Piemēram. Dievs mums devis Daugavu. Kāpēc? Kādam dota nafta, gāze…., mums Daugava. Iespējams tomēr, ka mums būtu nepieciešams uzcelt pāris elektrostacījas? Mums dota jūra un līcis, mums taču ir ostas. Izvēlamies vienu uzdevumu un liekam valdībai to pildīt. Bet to nevar izdarīt viens J.K. vai Ivars, to var izdarīt Tautas sapulce. Uzrunājam savus kaimiņus un pārējos, kuri mums līdzās. Mēs taču to varam!!!

  • Man jau vairāk patika trešā daļa un īpaši tās beigas

  • Atbilde uz PIRMKĀRT.
    Pārvaldes sistēma ir balstītā uz to, ka cilvēki neizprot, neapzinās notiekošo. Tiek iestāstīts, ka pie visam nelaimēm vainīgs kāds izvēlēts ienaidnieks. Piemēram, komunisms, kapitālisms, žīdi, krievi, seksuālās minoritātes, “amerikosi” utt. Ienaidnieki ir vajadzīgi daudzi lai atbilst visām gaumēm. Bet, ka jau teicu, sistēma “turas” uz cilvēku vairākuma neizpratni par notiekošiem procesiem. Ir versija, ka sistēma pārstās darboties ja par tas “mehānismiem” zinās 20% no cilvēku masas.
    SECINĀJUMS :) Vajag informēt! Kaut vai tuvākos cilvēkus.
    Piemēram, šīs vietnes ietvaros sistēma vairs nedarbojās. :)
    OTRKĀRT > Bez lielo “onkuļu” palīdzības varētu gūt panākumus klasiska tipā partijas. Tas ir partijas, kuram ir daudz biedru. Ka pēdējo tādu partiju atceros LSDSP (ceru, ka nekļūdījos nosaukumā).

  • Jānis raksta pārāk globāli no pārāk lokālām pozīcijām;
    ?
    šodienas lielā realitāte; demogrāfiskais kolaps skāris visu Austrumeiropu; Eiropai spīd kļūt par pasaules nomali; sabiedriskā komunikācija un politika vairāk uzskatāma par liriku un naivu ģimnāzistu šļupstiem, ļoti jau aptuvena; Eiropas komisijas politikas gandrīz nekā nav attiecībā uz izglītību, ja neskaita to, ka stratēģijā 2020. paredz, laikam tak pat 40% eiropiešu dot – likt iegūt augstāko izglītību – un jēga? EK nākoša gada budžets ir ar milzu deficītu = birokrāti stulbi prasa naudu; ko liekam pretī, ko sadzird Eiropā un pasaulē = . mūsu pašdisciplīnu un TALKAS;
    var jau pateikt, ka talkā talcinieki maz izdara un vairāk ballējas un biedrojas un SADRAUDZEI nododas, bet taču ceru ne-IZKLAIDĒJAS

  • Sveiki Zulu!
    Man bija jautri lasīt Jūsu komentāru.

    Man ļoti patika visi Jūsu punkti, bet nepatīk Jūsu secinājumi. Aizmirstiet par tiem secinājumiem!

    Tieši tādēļ jau mēs esam šajā forumā, lai akli neļautos pesimismam. Tas jau ir tieši mūsu nīdētāju mērķis, lai mēs atkal 700 gadus raudam.

    Mēs taču šeit tieši vēlamies izstrādāt kopīgu LR un LR iedzīvotāju mērķi. Kā savā komentārā rakstīja Indulis – mērķi mūsu LR kuģim. Tas var būt tikai viens. Kuģis nevar vienlaikus virzīties dažādos virzienos.

    Tādēļ jau mēs esam šeit, lai izrunātu un izplānotu Jūsu nosauktos četrus punktus, tā, lai tie nepārvērstos Jūsu četros secinājumos.

    LR ir protams ārkārtīgi smagā situācijā un mums ir diezgan ierobežots rīcību loks/instrumenti. Tieši tādēļ, ja gribam ko panākt, katrs jautājums ir ļoti detalizēti jāapsver un jāizplāno. Mēdz teikt, ka laba darba organizācija ir jau pa pusei paveikts darbs (apmēram tā). Uzskatu, ka tikai ļoti labi sagatavojoties mēs varēsim visi kopā panākt vēlamo rezultātu. Arī par vēlamo rezultātu vajadzēs vēl diskutēt.

  • Tupiņus
    Talkās
    Tupinām
    līdz Jāņiem

  • Vakar pārlasīju vienu materiālu, parRīgas – Hersonas kanāla – Jaunais ūdens tranzīta ceļš – iespējām. Tai skaitā iepazinos ar Baltkrievijas valdības viedokli, kas bija pozitīvs. 2001 gada Ukrainas transporta ministrijas vēstuli Latvijas transporta ministram A. Gorbunovam, kur arī Ukraina pauda savu gatavību sākt sarunas par iespēju izveidot Daugavu kā kuģojamu upi Faktiski mums būtu iespējas iekļaut Latviju tādā veidā savu nacionālo transporta sistēmu integrētā strpatautiskā tīklā. Un tā nebūt nav nekāda ūtopija. Šāds projekts dotu iespēju attīstīties ne tikai pieguļošajām pilsētām pie Daugavas, bet lielajā projektā tiktu iesaistīta visa Latvija. Tas nozīmē tiktu radītas darba vietas iedzīvotājiem, tai skaitā auto pārvadātājiem, celtniecības materiālu ražotājiem u.t.t.
    Šis projekts izveidotu Eiropas – Baltijas – Melnās jūras asi. Šobrīd, la pārvadājumi nokļūtu līdz Melnajai jūrai, būtu nepieciešams viens mēnesis, bet pa Daugavu to varētu veikt 7. dienās. Baltkrievijai, kurai nav tiešo izeju pie jūras, tādejādi iegūtu divas iespējas – tikt līdz Melnai un Baltijas jūrai. Pie kam Baltkrievija aprēķinājusi sava posma devumu celtniecības laikā. Nepieciešams būs veikt 200 milj.m3 zemes darbus un 0,9 milj. m3 betonu darbu., 8,4 tuūkstoši darba vietu celtniecībā un 6,7 tūkstoši darba vietu celtniecības industrijas uzņēmumos Orientējošais būvniecības laiks 10 gadi, stabīla finansējuma gadījumā būvniecības laiks var samazināties no 5-6 gadiem. Pēc ūdensceļa izveides radīsies 20000 papildus darba vietu.
    Tranzīta ceļš Daugava – Dņepra, ved caur trim valstīm – Latvijai, Baltkrievijai un Ukrainai. Kopējais ūdensceļa garums 2110 km, pa Latvijas teritoriju 360 km. Šāds ceļš ļaus vairāk nekā divas reizes saīsināt transporta ceļu no Ziemeļeiropas līdz Tuvējo Austrumu rajoniem.
    Rodas jautājums, kāpēc Baltkrievija un Ukraina ir gatava, bet Latvija vairs negrib par to runāt? Gribu vēl pieblst, ka gatavību šajā projektā iesaistīties redz Kazahija, Krievija un Ķīna. Domājiet saimnieciski, bet ne politiski. Ja valdība nevēlas virzīt šādu projektu, tad iespējams Tauta var pieņemt lēmumu un likt valdībai to izpildīt. Šajā projektā būtu valstij peļņa, nodokļi, el. enerģija, un galvenais darbs cilvēkiem, ticība nākotnei, redzēt šo būvi gatavu, mūsu bērniem jaunas profesijas – upju kuģniecība, tūrisms, ostas visās pie Daugavas pieguļošās pilsētās, kravu plūsma – nodevas un nodokļi. Un te nevajag daudz filozofēt. Faktiski šis ceļš ir pētīts un dokumenti guļ arhīvos. Tas mums radītu arī divas hiroelektro stacijas. Bet kam būs enerģija, tam būs arī nākotne. Šim ceļam jāpieder Latvijas tautai, lai piedzimstot pie Daugavas krastiem mūsu bērni redzētu rosību.

  • mans personīgais subjektīvais viedoklis – sākt reāli palīdzēt viens otram, beigt viens otru čakarēt.

    katrs mēs pirmkārt cīnamies par savu un ģimenes izdzīvošanu, nu tad lai katrs palīdz arī kaimiņam. (nevis kā latvijā parasts, pa dienu laipni sveicina, bet naktī pa kluso pāri sētai samazgu spaini iztukšo)

    tad arī radīsies kāda lielāka kopība, kur uz otru var paļauties, tad arī būs pamats lielākai kustībai.

  • EgilsR 27.04.2011., 14:57
    Bet tas ceļš taču ka tik ne kādus 1000 gadus bija.
    Runa faktiski iet tikai par atjaunošanu
    ——–
    cik zinu vismaz viens no bijušajiem premjeriem jau arī ir par to

  • rv 27.04.2011., 14:59
    …katrs mēs pirmkārt cīnamies par savu un ģimenes izdzīvošanu…
    ++++
    Tur jau tā lieta, kā katram mums tā cīņa ir savādāka, kāds sagrabina naudu, lai būtu ko paēst, kāds lai veco opeli varētu uz apskati aizvest, kāds lai ar ģimeni varētu alpos paslēpot!!!
    Katrs cīnās par izdzīvošanu, par ģimeni, par savējiem, bet katram ir sava mēraukla!
    Tāpēc arī ar to kustību ir švaki!

  • Anotācija par biedrības “Jaunais Zīda ceļš” izstrādāto likuma projektu “Rīgas – Hersonas kanāla, kas savieno Baltijas un Melno Jūru, pa Daugavu, Zapadnaja Dvina un Dņepras upēm, projekta izstrādes un īstenošanas likums”
    Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 64.,65., 72., 79., un 80 pantu, minētā likuma projekta mērķis ir noteikt: vai Latvijas pilsoņi vēlas Daugavu izmantot kā tautas labklājības avotu,, vai atstāt to, neizmantojot, tās sniegtās iespējas.
    1. 1997 gada Vīnes deklarācija, kas tika pieņemta reģionālā konferencē par transportu un apkārtējo vidi, paziņoja par iekšējo ūdeņu transporta proritāti pār citiem transporu veidiem, pamatojot savu lēmumu ar šādiem argumentiem:
    1. augsts drošības līmenis; 2. ekonomiskums neatjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, lai pārvietotu kravu pa ūdeni, ir jāpieliek desmitus reižu mazāks spēks, kā pa zemi. Enerģijas, kurināmā patēriņš uz tonnas kilometru pārvadājot kravu pa ūdeni, ir 2-5 reizes mazāks, kā pārvadājot pa dzelzceļu un 40-60 reižu mazāks kā ar auto transportu. 3. spēja atvieglot pārslogotos Eiropas ceļu tīklus.4. iespēja pie viena izmantot hidroenerģētikas resursus..
    2. Latvijā ir ierobežoti enerģētiskie resursi, bet izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis tranzītam un tas jāizmanto.
    3. Galvenie ekonomiskie rādītāji, kas aprēķināti 2001. gadā, pamatojoties uz Latvijas Republikas satiksmes ministrijas 2000. gada 2. novembra rīkojumu nr. 155, attiecīgiem Baltkrievijas un Ukrainas ministriju rīkojumiem, tiek prognozēts sekojošais:
    1. pa Rīgas – Hersona kanālu varētu pārvest aptuveni 140 milj. tonnu kravas, kas vairāk kā divkārt pārsniedz kravu apgrozījumu visās Latvijas ostās 2006. gadā;
    2. pēc minētā projekta realizācijas prognozējamais nodokļu apjoma pieaugums gadā varētu būt vairāk kā 1200 miljoni USD;
    3.Tautas akciju sabiedrības, kuras atrašanās vieta noteikta Eiropas Savienības valstī – Latvijā, prognozētā peļņa gadā varētu pārsniegt 900 miljonus USD.
    4. Augstāk minētie ienākumi Valsts budžetā ļauj prognozēt, ka pēc minētā projekta realizācijas Latvijas Valdība varētu noteikt minimālās algas un pensijas Eiropas attīstīto valstu līmenī.
    5. Rīgas – Hersona kanāla projektam ir daudz kopīgu pozitīvu kritēriju, kuri pārbaudīti kanālu sistēmā ES.
    2007. gada 19. aprīlī.

  • tā īsti nevaru iebraukt, vai tie biedrībisti ir sapņotāji, afēristi, vai abi kopā?

    lai man muļķam paskaidro, kur latvijā ir ceļi pārslogoti? kaut vai tas pats dzelzceļš uz hersonas pusi? uz kurieni tālāk taisās tos iedomātos miljonus tonnu grūst, tak ne jau daugavgrīvā pārkraut jūras kuģos? pēc cik simtiem gadu plānots projekta atmaksāšanās termiņš? vai arī tur atkal domāts izkačāt un apgūt budžeta un eiropas naudas? sitiet mani nost, nesaprotu.

  • Zulu 27.04.2011., 15:29
    es te protams, mazliet muļķības sarunāšu
    bet, ja nu to tūrismu aizliegtu vai mēs no tā ņemtu un atteiktos

  • > Ivar, protams, ka bija, bet šodien to negrib atjaunot, jo tas ir kāda interesēs. Ne jau velti zaļie grib liegt iebraukšanu lielajiem kuģiem caur Irbes šaurumu. Kāpēc? Laikam kādam tas nav izdevīgi, lai kuģi nonāktu līdz Daugavai. Pie kam man zināms, ka baltkrievi jau radījuši divas ūdenskrātuves Daugavas ūdeņu papildināšanai. Faktiski tiktu atrisināts arī jautājums par Daugavas pārplūšanu pavasarī.Plūdi. Protams nāksies zaudēt mums kādas pieguļošās zemes pie Daugavas, bet to taču visu var atrisināt. Un galu galā ja Daugava būtu palikusi tādā kāda tā bījusi pirms 900 gadiem, diezin vai būtu attīstība valstī. Mums jādomā par rītdienu, kas paliks bērniem un mazbērniem. Es saprotu cik skaisti ir Daugavas līči, bet arī tos var saglabāt pie mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām. Šī būve visupirms konsolidētu sabiedrību un tad varēs runāt par budžeta konsolīdāciju.

  • rv 27.04.2011., 15:39
    Nu bet tad vajadzētu pietiekami plašu apspriešanu uztaisīt un …
    a citādi runā te lieli un mazi pa kaktiem

  • Pārslogoti ir Eiropas ceļi. Izmaksas pa dzelzceļu dārgākas. Auto ceļi tāpat būs vajadzīgi, jo kravas var nākt ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Jēkabpili, Daugavpili. Pie kam arī Rīgas osta būs noslogota. Kuģu būve. Būs vajadzīgi kuģi – jūra – upe. Ja mēs tikai domāsim, ka kāds gatavojas atkal zagt, tad labāk nedarīsim neko. Valstij jāsargā Tautas īpašums un lai tad tiesibsargājošās institūcijas pastiprināti seko katram izdotam latam līdzi.

  • ivaram: jā apspriešanu. priekš tās viņi gribēja finansējumu 800-900tk latu, cik atceros.

    un šis te teikums: “Protams nāksies zaudēt mums kādas pieguļošās zemes pie Daugavas, bet to taču visu var atrisināt.” mani vienkārši smīdina. protams, visu var atrisināt, kaut kādas zemes zaudēt, kaut kādus iedzīvotājus pārvietot, kaut kādus īpašumus noņemt. viegli runāt tiem kam (vēl) nekas nepieder.

  • EgilsR 27.04.2011., 15:41
    VIENMĒR ir vajadzīga detalizēta ieguvumu un zaudējumu bilance
    Būs bilance, būs apspriešana
    būs apspriešana tas projekts varbūt būs, varbūt nebūs
    BET
    var gadīties, ka uz tā viļņa vēl virkne pat nopietnāku projektu rodas

  • Ozolsalas izpēte un apspriešana maksāja ap 6 milj LVL
    projekts izbeidzās
    tomēr bija vesela virkne arī pozitīvu rezultātu un joprojām nerealizētu iespēju

  • EgilsR
    27.04.2011., 15:46

    jā, atkārtošana zināšanu māte. bet vai vari norādīt uz kādiem reāliem aprēķiniem, kādu īsti kravu pārvadāšanai būtu vajadzīga šī alternatīva, par cik tā īsti būtu izdevīgāka? kādas kravas būtu izdevīgi iekraut/izkraut jēkabpilī, daugavpilī, tā lai pēctam nebūtu atkal jākrauj fūrēs (kas visu labumu praktiski anulētu)?

  • >rv vai patiesi tev visur rēgojas tikai blēži un kampēji? Tā domājot mēs taisni viņus arī piesaistām.
    Saproti, ka katra viena radīta darba vieta pabaro vēl kādus trīs četrus cilvēkus. Hitlers sāka būvēt ceļus, izveidoja darba fronti, vai tad tas bija slikti, vēl šodien tie tiek izmantoti. Es nerunāju par tām cūcībām pēc tam. Cilvēkiem vajadzīgs darbs, la viņi nekristu apātijā, kas ir daudz bīstamāka par depresiju.
    Tā arī būtu lielā Tautas talka! Vajag ticēt tam ko dari, tad izdosies. Bet var gulēt uz krāsns un gaidīt, kad līdaciņa izpildīs tavu vēlmi. Tur nu noteikti nebūs nekāda zagšana.

  • īsti privātā interese visu izdara lētāk
    vienkāršajām skudrām – kā man – parasti interesē tās lietiņas, kas tajos, teiksim, 800-900 tūkstošos nekādi neietilpst
    ———-
    Visa cita starpā zem Kazahijas, kas ir nopietni ir vēl viena Kazahija, kas saucas Uiguru autonomais apgabals, un arī tas vienkārši ir

  • >rv, domāju kā mūsu kaimiņi ir gudrāki par mums un veikuši aprēķinus. Arī Latvijā tādi veikti. Lūdzu atbildi, kāpēc pie varas esošie nevirza projektu tālāk? Vai tāpēc, ka šis projekts interesē arī austrumu kaimiņu? Par zaļajiem skaidrs.
    Nevajag ironizēt par zaudētām zemēm pie Daugavas. Nekas nevienam netiks atņemts, nav komunistu laiki, bet kompensēts tā, lai šie cilvēki būtu apmierināti. Atceries, ka tur, kur ceļas un aug, dzimst bērni. Ivars pareizi redz daudzas vēl citas iespējas.

  • nupatās centos sagūglēt kādu biedrības oficiālu dokumentu, nekā. atradu šo, ar visu karti, kas labi paskaidro skeptiķu domu gājienu: http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=103&what=14

    es saprotu, kravas virzās no austrumiem uz rietumiem un pretēji. visi pa labi pa kreisi solīši ir alternatīvas, lai kaut ko izdarīt nedaudz lētāk, iegūt savu deltu uz kā dzīvot. bet kur ir tā neapmierinātā kravas plūsma no melnās uz baltijas jūru? (ja ir kādi loģistikas stratēģijas argumenti, varētu padiskutēt)

    darba fronti protams var veidot, bet tak virzienu pareizi vajag izvēlēties – ne jau katram kanāla atzaru līdz viensētai aizvilks, un ogļu baržas dalīs mazās laiviņās (vai kas nu tur šiem ir prātā darīt).

  • Atvaino Ivar, man Kazahija interesē mazāk. Domāju, ka katra valsts, kas iesaistītos projektā kārtos savā mājā kartību. Mums savā, kopā jānodrošina rezultāts. Galveno uzsvaru es te lieku uz to, ka šīs projekts na privātais, bet Tautas lielais projekts, protams neliedzot privātiem izbūvēt infrastruktūru, iekārtot vidi. Bet iespējams, ka to arī dara valsts un iznomā privātajiem. Esmu ļoti piesardzīgs pret privātajām investīcijām. Ulmanis arī būvēja Ķegumu kā valsts – tautas īpašumu. Uzskatu, ka , lai iedzivinātu šo projektu, būtu sabiedrībā par to nopietni jāizdiskutē un tikai tad nodot to tautas nobalsošanai.

  • Manam kolēģim bija nepieciešams aizvest kravu uz Gruziju. Pa jūras ceļu tas gāja turpat vai 32. dienas. Ar automašīnu 7, bet krava Rumānijā apgāzās un radīja papildus problēmas.
    Kravas plūsmā abos virzienos ir ieinteresēti Skandināvi, no otras puses Tuvie Austrumi. Mūsu Latvijas prece protams nenodrošina kravas plašo plūsmu. Mums ir izdevīgs ģeopolitiskais stāvoklis. Domājiet. Pie tādas kvalitātes auto ceļiem neviens normāls Rietumu pārvadātājs netaisās bendēt savu tehniku. Ja jūs interesēs tuvāk šīs nākotnes iespējas, tiksimies ar biedrības cilvēkiem un diskutēsim, saņemsim informāciju. Tur būs daudz lielāki speciālisti, kā es.

  • Sveiki, Alma!

    Darba organizācija tas ir labi, jo tad var detalizēti izstrādāt darbības plānu, bet…. ja nav skaidru mērķu, tad būs neiespējami kaut ko jēdzīgu izstrādāt!!! Protams, visiem domājošiem cilvēkiem ir skaidrs, ka Latviju vajag glābt!
    Taču tālāk ir pilnīgs auzu lauks, jo katram ir nedaudz savādāks skatījums uz Latvija glābšanu.
    Pat šeit, nelielā interesentu kopā – TF, kur lasās domājoši cilvēki, nav novērotas skaidras vīzijas kādai ir jāizskatās nākotnes Latvijai.
    Paskaties diskusiju uz augšu, mūsu tautas pārstāvji, ne par ko nevar atrast kopsaucēju, pat saplēšas par to vai teorētiski Daugavu vajag kuģojamu, vai nevajag!
    Kur šajā sabiedrībā tu vēl saglabā optimismu, ka valsti var glābt, ka cilvēki sadosies rokās un pārvaldīs valsti?

    Piemērs ar to kuģi, kad pilsoņi ir komanda, bet pārējie ir pasažieri, arī neliekas reāls, jo katram, pat mazam kuģītim, ir KAPTEINIS, kas nosaka kursu, ātrumu, kurā ostā piestāt, utml. Tātad kapteinis ir tas, kas visu komandē, komanda izpilda pavēles, bet pasažieri brauc, kur viņus ved. Uz kuģiem NAV DEMOKRĀTIJAS, tur ir KĀRTĪBA! Komanda neko nelemj! Uz kuģa nevar būt vairāki kapteiņi, bet tikai viens!
    Vai tas ir pieņemami?
    Ja jā, tad mums ir jādibina Latvijas karaliste un jāieceļ karalis :)

  • EgilsR 27.04.2011., 16:38
    Ulmanis arī būvēja Ķegumu kā valsts – tautas īpašumu
    ======
    Tieši tā, bet tagad Latvenergo, kas ir valsts īpašums, nemaz nerūpējas par tautas labklājību, bet pelna naudu priekš dažiem izredzētajiem, kas iemanījušies elektrību pārdot par dārgāku tarifu!

    Daugavas projekts ir labs, bet kā nodrošināties, lai nesanāk, ka tas tiek uzbūvēts pa tautas līdzekļiem, bet kāds to pēc tam prihvatizēs par sertifikātiem vai citiem faņtikiem?

    Ja tas ir tīri privāts projekts, tad lai investoriem veicas un viss izdodas, jo darbavietas būs, nodokļi arī, ko vēl vajag?

  • Kaut kā atminos no vēlēšanu cīņas pēdējām nedēļām:
    Viens sakarīgs jauns puisis bija “vienkārši izrēķinājis”, ka esošajiem Latvijas valsts uzņēmumiem VAJADZĒTU PELNĪT vismaz kādus 70 miljonu gadā vairāk.
    ——–
    Tātad runāšanai VAJADZĒTU BŪT ne tikai par iecerētiem, bet arī par tiem projektiem, kas TE TAGAD darbojas.

  • > zulu, nepiekrītu tam, ka pasažieri brauc turp kurp tos ved. Pasažieriem ir mērķis kopīgu nokļūt līdz gala mērķim. Kapteinis ar saviem palīgiem aprēķina kursu un laiku cik ātri šo mērķi sasniegt. Pasažieri nopēr biļeti, samaksā kaptēnim un komandai atalgojumu, par kuģa lietošanu un degvielu. Piekrītu tam, ka uz kuģa nepastāv demokrātija, bet hiearhiska kārtība. Katrs zina savu vietu. Mehāniķis nekad neapmeklēs stūres māju, bet pildīs komandas – stūrmaņu un kapēiņa rīkojumus. Tas pats ar apkalpi.
    Tev taisnība, katram savs redzējums Latvijas glābšanā, pilnīgs sviests. Neviens nedomā kā pielietot to, ko pats Dievs mums devis. Vai tāpēc mums vajadzīga Daugava, lai tajā iepludinātu pilsētu kanalīzācijas ūdeņus? Arī Rīgu uzcēla, tāpēc, ka bija Daugava. Tad jau mūsu seņčiem to vajadzēja aizrakt, lai vāci netiktu pa to tālāk. Vēl drošības labā vajadzēja aizbērt arī Rīgas līci. Tad mēs atrastos dziļi iekšzemē un mūs iespējams mazāk kāds traucētu.
    Protams ka projekts ir grandiozs. Bet tas taču ir labi, ka būtu jāveic ostu rekonstrukcijas, jāuzbūvē uz Daugavas 15 kuģu piestātnes, jābūvē vairāk kā 1000 upe – jūra tipa kuģi. Faktiski Ulmanis realizēja Ķeguma HES celtniecību kā Rīgas – Hersona kanāla sastāvdaļu. Pagājušajā gadsimtā Krievijas Dome 1912. gadā pieņēma likumu par Rīgas – Hersona kanāla projekta realizāciju. Protams to izjauca tā laika vēsturiskie notikumi.
    Bet nu labi 100 latnieku programmas arī ļoti svarīgas Gaidīsim, kad mums dos, nevis paši pelnīsim. Kamēr mēs strīdamies par sīkumiem, Dānija slēdz līgumus ar Krieviju par gāzes piegādi caur Baltijas jūru. Arī friči berzē rokas, ka latvieši tādi auni, kurus var cirpt. Priecāsimies par skaistajiem Daugavas līčiem, izmirstošo Latgali nabadzībā grimstošām Jēkabpili, Daugavpili, Krustpili un citām apdzīvotām vietām Daugavas likteņupes krastos.

  • puiši ne pa jokam atvēzušies, man patīk; nav labi dalīt nenomedīta lāča aci; bet vai tik nebūs tā, ka
    JA
    tāds projekts realizētos
    TAD
    tas caram Vladi-Miram varētu stipri nepatikt
    END
    Faktiski būtiski izmainītos ģeopolitika. Tas Eiropai daudz ar vēl vienas POLIJAS izveidošanos Eiropā
    protams, Būs jārēķinās arī ar to, ko var pateikt un pateiks zaļie pēc būtības

  • Zulu,
    par to kuģi tomēr neesiet īsti sapratis. Kuģis ir tikai viens! Tā ir LR. Tur jau tā lieta, ka tagad katra partija, vai frakcija domā, ka viņiem katram savs kuģis, kuru tad var virzīt dažādos virzienos. Te vienas grupiņas intereses pārstāvēt, te otras. Tas jau nav nekāds Latvijas mērķis, tie ir grupiņu mērķi. Cik saprotu, TF runā par LR virs – mērķi un vīziju. Vai tad tādi mērķi var tiekties uz pretējiem virzieniem.

    Vai tad Latvijas interesēs varētu vienlaicīgi būt labklājība un ne – labklājība, dabas aizsardzība un dabas izšķērdēšana un piesārņošana, iedzīvotāju izglītošana un iedzīvotāju neizglītošana, u.d.c.?

    Kāpēc Jūs domājat, ka uz kuģa nevar valdīt iedzīvotāju demokrātija? Mēs taču te tieši runājam par to, ka vajadzīgi vienoti LR virs-mērķi, tas ir, vienots LR virziens, uz kurieni mēs ejam, ko mēs gribam Latvijas mērogā, ne katra indivīda intereses. Kāds var vēlēties nopirkt skaistu kleitu, cits jaunu automašīnu, bet bez kopīgiem valsts mērķiem, kuri atbilst vairākuma interesēm, nebūs mums ne jaunas kleitas, ne mašīnas.
    Tad būs, kā tagad ir. Lielais daudzums no mums meklē, kur nopelnīt maizei.

    Kuģa virziens, tā kapteiņi, mehāniķi un visi pārējie jānosaka demokrātiskā veidā. Pēc demokrātiskā vairākuma principa. Tāpat demokrātiski var izlemt arī katru apakš plāna punktu, pie nosacījuma, ja iedzīvotāji spēj neatkarīgi lemt. Šodien diemžēl tas vēl nav sasniegts, jo neatkarīgu domāšanu skolā vēl nemāca.

    Kapteinim nav arī jābūt vienam, var būt arī kapteiņu komanda. Tāda veida pārvalde ir jau pastāvējusi vēsturē, piemēram, senajās Romā un Ēģiptē. Neapšaubāmi, ka jebkuru amatu vajadzētu veikt speciālistam.

    Kārtība un disciplīna ir nepieciešamas jebkura mērķa sasniegšanai, kur nu vēl valsts vadībā.

  • Neiesaku iet pa principu: skaldi un valdi.

    Attiecas uz Zaļajiem un citiem zemāka mēroga interešu (tātad ne valsts meroga) pārstāvjim.

    Tieši tas ir izdevīgi globālajai mafijai! (Atgriežoties pie sākotnējā teksta)

  • es runāju par zaļajiem kā metodologiem, par zaļo pieeju kā pieeju, par projekta ekoloģijas analīzi kā analīzi, kur redzami kopsakari un projekta ietekme “uz parastajām skudrām”; es runāju par to, ka lieli projekti jāapskata kopsakara ar iespējamajiem projektiem – šādu analīzi valsts un privāti investori nevar nodrošināt un NEKAD NENODROŠINĀS; tas faktiski ir TF un līdzīgu vietņu monopollauciņš tā dabiskā iemesla dēļ, ka megaprojektētāji ar tādam lietām vienkārši nenodarbosies

  • http://www.ecolife.org.ua/education/apress/green/index.php
    Ja kāds ieinteresēsies, paskaidrošu sīkāk un latviski, citādi nāksies pagaidīt līdz sabiedriskajai apspriešanai

  • Nu kaads pesimisms-nav ne pesimisma ne optimisma-ir tikai tas kas ir. Un ir tas ko autors raksta…
    Cits jautaajums-ka daudzus ar pseidopozitivismu saindetus pratus shada informacija var burtiski,morali traumet-bet laba nozime-shada pratu apskaidrojosha terapija nevienam nenak par sliktu.
    Jo triks jau ir ne tikai taja ko dariit-(veidot tautas kustibu,izstradat likumprojektus un taml.)-BET!!!!-TRIKS IR ARI TAJA KO NEDARIIT!!!!!
    NEATBALSTIIT TOS KURUS NEVAJAG ATBALSTIIT!!! ELEMENTARI-BET TAM VAJADZIIGA APZINJA UN REALITAATES IZJUUTA,BEZ MULKIIGAAM ILUUZIJAAM!!!

  • psiholoģiskais mehānisms ir skaidrs
    JA es pats negribu darboties
    TAD
    radu darbošanās ilūziju – trinu mēles par “to tanti”
    katolim tas ir viens liels grēks, kas nāk tūdaļ pēc nāvīgajiem grēkiem
    Tā vietā lai izietu покаяние grēko vēl un vēl, vieglāk jau uz 10-15 minūtēm ka pēc smēķēšanas paliek, bet pēc tam; launāk kā pēc
    smēķēšanas
    Nu ko Dievs lai ar tādu tautu, lai izdara – deldē=brīdina, bet šī drostaliņa nesaprot un acis blisina
    END

    pie lietas

  • M O N KEYWR E N C H I N G I S N O N V I O L E N T
    M ONKEYW RE N C H I N G IS NOT O RGANIZED
    M ONKEYW R E N C H I N G IS I N DIVID U A L
    MONKEYW R EN C H I N G IS TARGETED
    M O NKEYW R EN C H I N G IS TIM ELY
    M ONKEYWRENCHIN G IS DISPERSED
    MONKEYWRENCHING IS D I VERSE
    MONKEYWRENCHING IS FUN
    M ONKEYWRENCHI N G IS NOT REVOLUTIONARY
    MONKEYWRENCHING IS SIMPLE
    MONKEYWR ENCHING IS DELIBERATE A N D ETHICAL
    Monkeywrenchers are very consCious of the gravity of what they do. They are deliberate about taking such a serious step. They are thoughtful, not cavalier. Monkeywrenchers-although nonviolent-are warriors. They are exposing themselves to possible arrest or injury. It is not a casual or flippant affair. They keep a pure heart and mind about it. They remember that they are
    engaged in the most moral of all actions: protecting life, defending Earth.
    A movement based on the above principles could protect millions of acres of wilderness more stringently than could any congressional act, could insure the propagation of the Grizzly and other threatened life forms better than could an army of game wardens, and could lead to the retreat of industrial civilization
    from large areas of forest, mountain, desert, prairie, seashore. swamp, tundra, and woodland that are better suited to the maintenance of native diversity than
    to the production of raw materials for overconsumptive technological human society.
    If logging firms know that a timber sale is spiked, they won’t bid on the timber. If a Forest Supervisor knows that a road will be continually destroyed, he
    won’t try to build it. If seismographers know that they will be constantly harassed in an area, they won’t go there. If ORVers know that they’ll get flat tires
    miles from nowhere, they won’t drive in such areas.

  • Par zaļajiem runājot, interesants salikums zemnieki un zaļie. Ja nemaldos pasaulē viņi nav savstarpēji draudzīgi, bet pie mums kā cimds ar plaukstu, bet roka kam pieder? Lūk jums atbilde par Irbes šaurumu un kuģu nākšanai uz Rīgas ostu. Ies taču garām Ventiņiem! Bet pietiks arī viņiem. Gala rezultātā esam jūras valsts, jo to pats Dievs mums devis. Būs jāatjauno upju kuģniecība un jāmāca puikas zēģelēt arī pa iekšzemes ūdeņiem. Darba būs daudz – vai spēka mums pietiks?
    Vēl arī Visu Latvijai un Tēvzemieši brēks par Daugavas projektu, jo tas interesē arī kaimiņus, ka viņu acīs ir drauds Latvijai. Tad nu redzat kāpēc būtu vajadzīgs Tautas referendums, jo ar Saeimu te nepietiks, tie tikai visu sacūkās.

  • Jūtu, ka ir nepieciešams paskaidrot manu un daudzu “parasto skudru viedokli”. Šobrīd es neesmu ne par, ne pret, es vēlos vairāk zināt un esmu gatavs iesaistīties zināšanu vairošanā pat kā vienkārši brīvprātīgais; kapteini, parādi, kur rakt!
    ———–
    Vienlaikus gribu atgādināt, ka
    Pozitīvā bauslība un VISAS vīzijas galu gala ved uz totalitārismu, un pārrauj saiti ar Augstāko, ar Vārdu visa tā pretrunīgajā pilnībā.
    Negatīvā bauslība (Bībeles matrica) ir neērta vismaz kā demokrātija un … pārbaudīta. Kādam cilvēkam bija problēmas ar tik garu un samudžinātu 10. negatīvo baušļu bauslību viņš jautāja Skolotājam un Jēzus teica: “Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”.
    Tad nu tā – es iztieku ar 21 baušļa bauslību un arī citiem to silti iesaku.
    Vienkāršāk un pa burtiem:
    Mums katram ir jāzin, ko darīsim un ko nedarīsim, ko vēlamies un ko nevēlamies, citādi nekur neaizbrauksim.

  • EgilsR 27.04.2011., 20:22
    gan zaļie, gan zemnieki pasaulē atrodami
    gan centrā, gan pa labi, gan pa kreisi no centra
    ZZS ir labs trāpījums un nevajag ne demonizēt, ne fetišizēt kādu vienu cilvēku.
    Eiropas zaļie politiķi (kas sastāda labi, ja 5% no zaļajiem) ir rozīgi vai sarkani mūsējie ir zaļi, bet tikai daži no viņiem tumši zaļi; sūnu zaļie politikā nemaisas, ja paveicās, tad to taisa; zaļie mēdz būt arī tumši zili (korporatīvais un finansu kapitāls) vai pat violēti (teokrāti)
    ———–
    p.s. mūsu kasīšanās mūsu ostās Baltkrievijai izmaksā visai daudz

  • Alma Kopa
    27.04.2011., 18:41
    …Kāpēc Jūs domājat, ka uz kuģa nevar valdīt iedzīvotāju demokrātija?…
    …Kuģa virziens, tā kapteiņi, mehāniķi un visi pārējie jānosaka demokrātiskā veidā. Pēc demokrātiskā vairākuma principa…
    ====
    Uz kuģa parastā demokrātija NAV iespējama!

    Lūk piemērs,
    Komanda demokrātiski balsojot nolemj braukt uz Kanāriju salām, viss ir labi, mērķis nosprausts, visi brauc.

    Taču pa ceļam kādā ostā: 2 mehāniķi saka, ka obligāti ir jānopērk jauns virzulis!

    Sanāk visa komanda kopā un demokrātiski nobalso 20 jūrnieki par to, ka vajag nopirkt jaunus matračus…

    Šajā gadījumā varbūt viens vai vairāki kapteiņi, bet demokrātiski ir pieņemts vairākuma lēmums nepirkt vajadzīgās detaļa, bet nopirkt matračus!!!

    Protams, mehāniķi var garās diskusijās mēģināt pārliecināt pārējo komandu nobalsot “pareizi”, taču visa šī balagāna laikā kuģis stāv.

    SECINĀJUMS :) Uz kuģiem nav iespējama demokrātija.
    Ar valstīm ir savādāk. Bet tā jau ir diskusija par demokrātiju modeļiem.

  • Zulu
    27.04.2011., 22:19
    Pēc Jūsu domam uz kuģa atrodas ideoti???

    Bezjēdzīgi tālāk diskutēt…
    Esmu vīlusies…
    Laiks apdomāties…

    Saldus sapņus!

  • Alma Kopa
    27.04.2011., 22:51
    Pēc Jūsu domam uz kuģa atrodas ideoti???
    —–
    Alma, tieši naglai uz galvas! kas ta cits, ja ne agresīvi pamuļķi, kas nespēj paskatīties tālāk par savām personīgām šībrīža interesēm.

  • Cien. Alma Kopa!
    Es neesmu ne ar kangariem, ne ar pasīvo tautu. Esmu ar tiem, kas gatavi kaut ko darīt tautas un Latvijas labā.
    Raksts nav domāts bezcerības uzdzīšanai, tas ir tikai iespējami bezkaislīgs realitātes konstatējums, kas nepieciešams, lai izvēlētos pareizos mērķus. Cīnītāji realitāti spēj sagremot, nekrītot panikā.
    Tos, kas izliekas realitāti neredzam, neciena ne citi, ne viņi paši.
    Te fragments no šā raksta ceturtā turpinājuma, kas raksturo tādus tēlotājus un liekuļus:
    ————————————-
    Jā, no Francijas mēs daudz varam mācīties, studēt viņu pieredzi, bet savas pilsoniskās ietekmes sviras mums tomēr jāveido pašiem, un tas būs ļoti ietilpīgs darbs. Ha, Latvijas arodbiedrību „šefiem” un citiem būtu jānoskatās filma „Meltdown – The Secret History of the Global Financial Collapse”, kurā franču arodbiedrību vadītāji personīgi vada savas arodbiedrības biedru ielu akcijas, personīgi šturmē blēdīgus uzņēmumus, arestē un tumšās telpās iespundē uzņēmuma vadību ar visiem ārvalstu akcionāriem. Tad mēs sapratīsim, ka Latvijā nav ne īstu arodbiedrību, ne īstu partiju, ne kādu citu organizāciju. Katrs esam pats par sevi. Viss pastāv tikai formāli un uz papīra, bet šajā formā nav nekāda satura, nedz sava mērķa – viens vienīgs receklis, kas ieņem katra trauka formu, kurā to lej. Mūsu arodbiedrības tikai tēlo, ka pastāv, bet patiesībā ir pakļāvīgas koloniālā režīma marionetes, pazemīgi lūdzēji pie ārvalstu fondu virtuves durvīm.
    Mēs nevis dzīvojam un stāvam uz savas zemes, bet bailīgi eksistējam, lienam kā ēnas un spēlējam lomas, kuras mums iedalījuši citi. Jau 20 gadus pret mums īsteno genocīdu, mūsu suverenitāte sen izbārstīta pa visu pasauli, bet mēs arvien tēlojam, ka dzīvojam neatkarīgā, eiropeiskā valstī, gatavojamies iet uz oficiālajiem 4. maija pasākumiem, klausīties falšas runas, saņemt apbalvojumus par līdzdalību savas valsts iznīdēšanā un vakarā baudīt salūtu?

  • Fazit:

    Patiesa informācija protams nepieciešama. Tā ir tāda, kāda tā ir. Tikai tie, kuriem ir skaidra vīzija, mērķis, ticība un neatlaidība rīcībā panāk iecerēto.

    Pesimistus nepārvērtīsi par optimistiem. Atliek vienīgi cerēt, ka LR optimistu ir vismaz 51%.

  • Zinu teicienu, ka slīcējs ķeras pat pie salmiņa. Diemžēl pārāk daudzi vēl neapzinās cik drīz Latvija būs pirmā Krievijas sādža Eiropā. Vēl joprojām ceram sagaidīt princi baltā zirgā par ko balsot. Tad, kad Lindermans un viņam līdzīgie būs jau Saeimā varbūt tad balsosiet par vienalga cik mazu partiju, un nebūs vajadzības ne pēc kādas tautas sapulces, bet tad būs jau par vēlu. Mēs cenšamies risināt pasaules problēmas, bet ne mazākā mērā nespējam sakārtot savu Valsti.

  • <J.Labrencis 28.04.2011., 20:01
    Zinu teicienu, ka slīcējs ķeras pat pie salmiņa. Diemžēl pārāk daudzi vēl neapzinās cik drīz Latvija būs pirmā Krievijas sādža Eiropā. …
    ========================================================
    Būs pirmā? Pašlaik jau skaitot no 'apakšējā/tievā' gala esam starp pirmajiem Eiropas Savienībā – ja būsim 'treknajā', tas nebūs labi? Jokus pie malas, jo tieši Krievijas valsts pārstāvis pirmais oficiāli pieprasīja Eiropas kungiem atzīt rakstiski, ka pie Baltijas jūras dzīvo tāda tauta latvieši.
    ''(..)Bet 1710. gadā, kad padošanās līgumu jau raksta Šeremetjevs, vācieši arī grib ierakstīt šos pašus vārdus par vāciešiem kā vienu tautu ar vienu valodu, taču tas viņiem vairs neizdodas, tāpēc šajā padošanās līgumā jau figurē latvieši.''(sk.rakstu TF – Rita Grāvere 'Mēs esam tādi neērti Eiropai')

  • <J.Labrencis 28.04.2011., 20:01
    (..)
    Mēs cenšamies risināt pasaules problēmas,bet ne mazākā mērā nespējam sakārtot savu Valsti.
    ========================================================
    Kas tie ''mēs''? Varbūt derētu precizēt, jo sabiedrība Latvijā divdesmit gados ir tā noslāņojusies/sašķelta, ka vārdiņu ''mēs/tauta'' vairs nav jēgas izmantot situācijas raksturošanai.Interesantu pašreizējo sociālās struktūras raksturojumu sniedz profesors A.Gapoņenko rakstā 'Kleptokrāti nostiprinās,nozares sarūk,valsts pārvēršas tuksnesī/Чиновничество крепнет, отрасли слабеют, страна превращается в пустыню'.
    Cilvēkiem ar stipriem nerviem un/vai domājošajiem iesaku izlasīt. Interesanta ir arī tai pat rakstā ekonomistes J.Zaicevas paustā atziņa par Sprīdīti/Sprīdīša sindromu (tas bij publicēts arī NRA).
    http://www.ves.lv/article/170288


  • Ta ka, simtiem tukstosu gadu cilveki dzivoja, izdzivoja, plauka un ziedeja bez politikas, politikiem, “infrastrukturas”, “darba vietam” (algu vergiem)…, tad pilnigi bezjedzigs raksts skatoties no ta, ko darit pasam Janim, ka risinat un, ko veleties (velt) pasam.

  • Janis_K. 28.04.2011., 09:13 Jau 20 gadus pret mums īsteno genocīdu, mūsu suverenitāte sen izbārstīta pa visu pasauli, bet mēs arvien tēlojam, ka dzīvojam neatkarīgā, eiropeiskā valstī, gatavojamies iet uz oficiālajiem 4. maija pasākumiem, klausīties falšas runas, saņemt apbalvojumus par līdzdalību savas valsts iznīdēšanā un vakarā baudīt salūtu?
    ***
    Es savā skolā izdošu rīkojumu 4.maijā pie Latvijas karoga piekarināt sēru lenti.
    ***
    Ko darīt ar “salūta baudīšanu” – pagaidām nezinu. Vajadzētu aizstāt ar kādu citu “baudīšanu” – stiprāku par salūtu, stiprāku par ieprogrammētu scenāriju tam, kā jāpavada šī diena. Ar kaut ko pavisam tīru un pavisam patiesu. Kādas ir idejas???
    ***
    Pa visām Latvijas skolām tikko ir izplatīti ES karogi – skolas vadībai pret parakstu izsniegti un 4.maijā pie visām Latvijas izglītības iestādēm izkarināmi. Varētu izsūtīt visām skolām vēstules, lai apdomā, ko dara.

  • Atvainijos, eiropas zvaigžņoltie karogi domāti izkarināšanai 8.maijā.
    Par tām zvaigznēm runājot, ar trim zvaigznēm jau mēs savu Brīvību bijām saistījuši agrāk (vai esat kādreiz domājuši, cik tas smagi Mātei Latvijai uz augšu izstieptās rokās nemitīgi tās turēt?)… vēl 9 nākušas klāt… Tie, kas pie Mātes kājām, jau neko vairs nevar noturēt… Vajadzētu te kādam atrisināt to zvaigžņu turēšanas uzdevumu…

  • vienkāši un nesatricināmi:
    Tupiņus
    Talkās
    Tupinām
    līdz Jāņiem

  • Kam interesē raksta turpinājumi, kādus trīs jau var lasīt manā Dienas blogā:
    http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/janis-kucinskis

  • http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/janis-kucinskis/mums-ir-tiesibas-un-pienakums-sevi-aizstavet-iv-dala
    šo to es rakstītu savādāk – bet es neesmu uzrakstījis; uzrakstījis ir Jānis; ja šo Dokumentu liktu uz balsošanu, es cīnītos par dažām redakcionālām izmaiņām
    ———-
    Raksta citāts – Viss jārada pašiem, turklāt no nulles
    Pēdējā gada laikā jau vismaz divas reizes nācies būt saietos, kur nav atnākuši brēkātāji, bet šaurs darītāju loks, kas šā vai tā, godīgāk vai negodīgāk, ar onkuļu palīdzību vai bez, bet ir tikuši pie ja ne pieticīgas pārticība, tad par pārliecības , ka to sasniegs PAŠI.
    UN?
    VIENMĒR grupas izklīda ar “nolaistām astēm” ->
    viss taču jāsāk no jauna;
    jebkur

  • Viena no pamatproblēmām ir tā, ka patreizējā kārtība (sabiedriskā, ekonomiskā un politiskā) pati par sevi ir nepiemērota ģimenes dzīvei, tā ir domāta tikai sociopātiskiem egoistiem. Tādi elementi, kā privātīpašums (šī jēdziena klasiskajā izpratnē), bizness, no valdības neatkarīgs, virs ražošanas un pakalpojumiem stāvošs privātīpašumā esošs finansu sektors, parazītiska starpniecība, partiju sistēma, brīvais tirgus un visu jomu komercializācija, uz izaugsmi un peļņu tendēta ekonomika, ir atklāti un radikāli naidīgi normālai ģimenes dzīvei un līdz ar to tautai vispār. Manuprāt visi iepriekšminētie elementi ir izskaužami vai reformējami pašos pamatos. Vienīgajai atļautajai saimnieciskās organizēšanās formai vajadzētu būt uz attīstību un vietējā reģiona iedzīvotāju labklājību tendētai kooperācijai. Decentralizācija un maksimāla pilsētu, novadu un pagastu saimnieciska neatkarība un autonomija. Jānotiek resursu un darba augļu taisnīgai sadalei starp iedzīvotājiem pēc katra nopelniem, spējām un vajadzībām. Šeit jāievēro atšķirība starp sliņķiem un patiesi nespējīgiem cilvēkiem.

    Bezdarbam Latvijā nav nekāda pamata, jo patiesībā darba ir ļoti daudz. Problēma ir tā, ka darbu izpildei nepieciešamos resursus (derīgie izrakteņi, darba rīki, iekārtas utt.) savā kontrolē (privātīpašumā) nelikumīgi piesavinājušies tā saucamie uzņēmēji un biznesmeņi, kuri, protams, to izmanto un kontrolējot materiālo resursu plūsmu, kontrolē visas valsts tautsaimniecību.

  • Kristietis pateicis pareizi pēdējo rindkopu (citas arī) Tikai palabošu, jo uzņēmēji oligarhi ir privatizējuši katrs savu jomu. Tagad radzam kā satraucās valdošie piensaimnieki, ka viņu jomā ielauzās tiešām zemnieku kooperatīvs. Bet vietējo piena un gaļas produktu tirgu nevaram iegūt savā rīcībā, jo tas esot bijušās TP monopols. Mums slīcēju glābšana ir nevis pašu slīcēju bet jau noslīkušo rokās.

  • http://www.ucs.mun.ca/~aoleynik/publications/index.htm
    http://www.forbes.ru/svoi-biznes/biznes-i-vlast/55966-kak-vlast-podchinila-rynok
    Действия администраций Буша и Обамы по спасению финансового сектора и стимулированию экономического роста привели к тому, что власть над внушительными секторами рынка перешла в руки бюрократии.
    ———-
    īsāk latviski – patreiz “nauda valda pasauli” un “tas ir neinteresanti pat pašai naudai”, pat, piemēram Kalvītim vai Krištopānam, pat “jaunajai pasaules kārtībai pašai”; vai ta iesim palīgā, A?

  • Atsaucoties uz:
    kristietis
    29.04.2011., 14:16
    J.Labrencis
    29.04.2011., 16:33
    Ivars
    29.04.2011., 17:04

    Kā bieži tiek teikts: nauda valda pār pasauli.

    Tad jāņem groži rokās un jāsāk valdīt pār naudu. Esmu interesantas lietas lasījusi par naudas politiku un naudas produkcijas ietekmi uz valsts un iedzīvotāju labklājību/plaukumu.
    Vēsturē ir arī interesanti gadījumi, būsiet arī noteikti dzirdējuši, cik spēcīgs ir šis naudas uzticības un drukāšanas instruments, ja drukas mašīna pieder sabiedrībai un ne bankām vai centrālo banku atkarībā, kuram ir pavisam citas intereses un mērķi.

    Viens no avotiem (ir arī vēl citi) guļ tieši uz manu galdu, gaida, kad man laika parādīsies to līdz beigām izlasīt. (Varbūt būtu interesanti arī kopsavilkumu uzrakstīt latv. val.)
    Jörg Guido Hülsmann: „The Ethics of Money Production”, 2007, ir arī tulkots vāciski.

  • >>> Alma Kopa 29.04.2011., 20:24

    “Viens no avotiem (ir arī vēl citi) guļ tieši uz manu galdu, gaida, kad man laika parādīsies to līdz beigām izlasīt. (Varbūt būtu interesanti arī kopsavilkumu uzrakstīt latv. val.)”

    Gaigām Tavu kopsavilkumu!
    Manuprāt, neviena tēma nav tik svarīga kā praktiska un tātad arī personiska izpratne par “naudas svaldīšanu”.

  • Vēl pie kanāla tēmas: starp citu, jau gadus septiņdesmit pastāv Dņepras-Bugas kanāls, pa to var nokļūt no Hersonas ne tikai līdz Rīgai, bet pat līdz Varšavai un vēl tālāk, tikai nezin kāpēc vēl nevienam nav ienācis prātā pielāgot to kravu plūsmai (pašaurs, domāts taču vienīgi kara vajadzībām). Bet nē, stāv pilnīgi neizmantots.

    Domājiet, Tautieši, domājiet.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.