Sociālo pabalstu lūdzējiem liks iekopt mazdārziņus

Jēkabpils novada iedzīvotājiem, kas vēlēsies saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, turpmāk būs jāiekopj vismaz mazdārziņi, raksta Jēkabpils novada laikraksts “Brīvā Daugava”. To paredz Jēkabpils novada domes apstiprinātie noteikumi “Par līdzdarbības pienākumu veidiem, saņemot sociālo palīdzību Jēkabpils novadā”.

Saskaņā ar šiem noteikumiem turpmāk pagastu pārvalžu vadītāji ierādīs zemi mazdārziņam garantētā minimālā ienākuma pabalsta prasītājiem, un viņiem būs jāiekopj mazdārziņš. Savukārt sociālie darbinieki skatīsies, lai tas ir gan apsēts, gan izravēts un vai ir novākta un pareizi tiek uzglabāta izaudzētā raža.

Ja pabalsta lūdzēji ar šo līdzdalības pasākumu netiks galā, viņiem pabalsta summa var tikt samazināta.

Deputāte Dzidra Jakovicka no Rubenes pagasta gan norādījusi, ka šī pasākuma ieviešana ir nokavēta teju par 20 gadiem.


Pārpublicēts no www.kasjauns.lv

Informēja Zane


  • PSRS laikos – man vecāmāte vispār nesaņēma nekādu pensiju, iztika tikai no piemājas dārza + govs, cūkas, vistas. Jāsaka, ka dārzu palīdzēja apstrādāt sarunāti traktoristi, rudenī uzara, pavasarī uzara otreiz un uzecēja, izdzina vagas. Kartupeļus vasarā – vagojām ar zirgu, vēlāk – ar cilvēka vilktu rokas arklu, novāca rudenī – ar rokām. Tika skābēti kāposti un likti mucās, 1 x gadā nokāva cūku, žāvēja gaļu mājas skurstenī, sālija. Bija arī maizes krāsns, bet maizi reti cepām.
    Izaudzējām 2 tonnas kartupeļu, tikai 1x gadā pārdoti kartupeļi Matīsa tirgū, nodots govs piens kolhoza piena savāktuvei.

  • Valsts kā sociāla sistēma nemaz nav tik sena parādība. Industrializācijas otrajā etapā (automatizācijā) radās nepieciešamība pēc liela daudzuma cilvēku kas varēja nodrošināt ekspluatācijas uzraudzību vidēji sarežģitām mehāniskajām ražošanas ierīcērm. Bizness (lielais) tolaik vēl bija mazāks par valstīm un razosans atbalsts bija izdevigs valstu savstarpejaja konkurence. Tiesi vajadziba pec liela skaita izglitotu un apketigu cilveku radija izglitibas, veselibas aprupes, pensiju un infrastrukuralo nodrosinajumu. “Nāciet cileciņi stradat musu rupnicas, un še jums par to dzivoklitis, dakteris un nepieciesamas zinasanas”. Talaka tehnologiska attistiba radija nakamos industializacijas etapus robotizaciju un informatizaciju, vispirms atkrita vajadziba pec stradniekiem un pec tam jau ari pec inzeniertehniska personala. Roboti un datori vareja sarazot lielu daudzumu no nepieciesamas produkcijas, un nepieciesamiba pec cilvekiem kā dabas bagatibu parversannas par preci procesa resursa, saruka, cilveki ka sabiedriskie materialo vertibu raditaji kluva lieki. Ari tas ka 80 gadu sakuma, lai samazinatu izdevumus, tika pienemts lemums mehaniskos automatus aizvietot ar dzeltenajiem principa neko nemaina. Ķīnieši ir vel mazak gatavi piedalities bagatibas pardales procesa neka neka pašu rupnieki.
    —–
    Domaju ari tas, ka starptautiskais valutas fonds nacis klaja ar sensacionalu prieks viniem pazinojumu par “godigas” pardales sistemas izveidi ir tadi paši meli kā pagajusa gadsimta sakuma komunistu “zemi zemniekiem, rupnicas stradniekiem”
    —–
    Mazdarziņi ir laba sakumskola tiem kas aizmirsuši, kas ir pašpietiekamiba un darbs (nevis работа bet труд)

  • Beidzot kāds jēdzīgs risinājums. Neredzu šķērsli, kāpēc to nevarētu ieviest visā Latvijā

  • Patiesībā vajadzētu vispār izstrādā speciālas apmācības programmas, lai iemācītu cilvēkus kļūt pēc iespējas neatkarīgākiem tīri praktiskās lietās – ar to vien jau tiktu sperts būtisks solis labklājības atjaunošanā. Jo kas tad ir labklājība? Nejau nauda, bet gan reālās materiālās vērtības un pakalpojumi. Sabiedrībai vienreiz jāsaprot, ka pārtika neizaug lielveikalā un sadzīves priekšmeti tāpat – kādam ir jāstrādā, lai tas viss būtu. Jāsaprot arī, ka preces un pakalpojumi nerodas automātiski, ja ir nauda un kantoros tiek ražota birokrātiskā makulatūra – protams, arī administratīvie darbinieki ir nepieciešami, taču jāsaprot, ka tiem ir tikai sekundāra nozīme ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā

  • Я построю дом
    На родной земле.
    И однажды в нем
    Счастье поселится.

    Зацветет весной
    Белая сирень.
    Сбудется все то,
    Что пока лишь снится.

    Птицы прилетят
    И совьют гнездо.
    Пусть у нас в саду
    Будет им светло.

    И в руке рука
    Будем мы с тобой
    Провожать закат
    И встречать восход.

    Звезды и луна
    Наши сны украсят.
    Новая звезда
    Вспыхнет, чтоб не гаснуть.

    Воплотим мечты
    Мы во вдохновении.
    Будет у любви
    Нашей продолжение.

    И когда-нибудь
    Утром с солнцем на рассвете
    Нас разбудит смех.
    То смеются наши дети.

    Прибегут просить
    С ними искупаться.
    Что ж, тому и быть.
    Время просыпаться.

    Мы накроем стол
    Полон спелых ягод.
    Свежий сок плодов,
    Грозьдья винограда.

    Позовем друзей
    В гости до рассвета
    Праздновать, что жизнь
    Так прекрасна эта!

    А когда года
    Наш успех умножат -
    Дети сквозь века
    Нашу жизнь продолжат.

    Будут нас любить
    Правнуки и внуки.
    И скажу тебе я,
    Взяв в ладони твои руки:

    Я так счастлив был
    Эту жизнь земную!
    Как и прежде, видишь,
    Так тебя люблю я!

    Не печалься, что
    Стали мы седыми.
    Встретимся с тобой
    Снова молодыми!

    Родинку мою
    На лице запомни.
    И мои глаза,
    В новой жизни вспомнишь.

    Я тебя найду.
    Мне любовь поможет.
    Снова вместе быть
    Мы с тобою сможем.

    И построим дом
    На родной земле.
    Зацветет весной
    Белая сирень.

    Птицы прилетят
    И совьют гнездо.
    И у нас в саду
    Будет им светло.

    Звезды и луна
    Наши сны украсят.
    Новая звезда
    Вспыхнет, чтоб не гаснуть.

    Воплотим мечты
    Мы во вдохновении.
    Будет у любви Нашей продолжение.

    (Autors nezināms)

  • Brīnišķīga ideja. Ar kaut ko ir jāsāk. Ir sviests tas, ka Latvija gandrīz pusi pārtikas produktu ieved.

  • Būs interesanti dzirdēt kā šis projekts būs izdevies. Vai cilvēki labāk nedarīs neko, kā līdz šim, vai arī izvēlēsies tomēr sākt pelnīt vecmodīgi – strādājot.
    Zinot kāds pārsvarā ir šis pabalsta prasītāju kontingents, māc šaubas, ka tie būtu spējīgi pievērsties šādai, lietderīgai nodarbei.
    kopumā atbalstāma iniciatīva, tiešām vajadzētu piespiest strādāt tos, kas var, bet negrib. Apkārt diezgan daudz tādu parazītu, kas prot profesionāli apgūt visus iespējamos pabalstus un tad tik plātās, – priekš kam jāstrādā, ja var sanēmt tā pat vien.

  • Patiesībā jau nav tik vienkārši. Kolxozu laikā traktorists to pus hektāru par pudeli apstrādāja. Kas tagad to darīs? Vecaucē kādreiz visus mazdārziņus apstrādāja kopā vienā laukā visiem reizē ar saimniecības tehniku. Ar lāpstu var uzrakt tikai puķu dobi. Laukos ir palikuši lielāko tiesu palīgskolu beigušie, pārējie sekojuši mūsu Valsts politikai un pārcēlušies uz pilsētu par bezdarbniekiem. Knapi savu dzīvību velk arī tās saimniecības, kam ir jau vairāki desmiti ha zemes. Mums reklamē mājas desu, mājas cepumus un citas preces, kuras it kā gatavotas kā mājās. Bet pamēģiniet tikai kautko pārdot, kas tiešām gatavots mājās. Tūlīt PVD visu savāks un nav jau arī kur pārdot. Tā ir daudz lielāka problēma, kā mēs spējam saskatīt.

  • J.Labrencis 11.04.2011., 20:29
    Patiesībā jau nav tik vienkārši.
    ========================================================
    Nebija, nav un nebūs – ”Savukārt sociālie darbinieki skatīsies, lai tas ir gan apsēts, gan izravēts un vai ir novākta un pareizi tiek uzglabāta izaudzētā raža.”
    - Pirms divdesmit gadiem anekdotes par padomju sistēmu smejoties stāstīja, jo likās, ka nu tik’ pāriesim uz rietumu demokrātiju&tirgus ekonomiku – un pēc 20.gadiem (t.i.2011.g.) būs R-Eiropas valstu labklājības līmeni sasnieguši (pat P.Laķa rakstos tādu prognozi lasīju).
    It kā kaut ko esam sasnieguši (tas par kontroli),tāpēc prognozes par 2030.g. neliekas nereālas?
    ”Ekonomiste un analītiķe Jevgeņija Zaiceva intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» par visdažādākajiem pieņemtajiem un nepieņemtajiem lēmumiem kritizē valdību. Viņa norāda: «ja šī gada laikā valdība neko neuzsāks, tad būs jauns aktīvu, darbspējīgu cilvēku masveida aizbraukšanas vilnis».«Galu galā ES var mums uztiept jaunus migrantus. Piemēram, no Ziemeļāfrikas. Mums var pat iedot naudu viņu uzturēšanai, taču mēs dabūsim iedzīvotājus, kuri neprot, negrib strādāt un dzīvos no tā, ko tiem atmetīs. Rezultātā – noziedzības, narkomānijas u. tml. pieaugums. Turklāt jāsaprot, ka dzīvojam tuksnesī. Vācijā iedzīvotāju blīvums ir 270 cilvēki uz kvadrātkilometru, Latvijā – 32,» intervijā laikrakstam neslēpj ekonomiste”
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234896

  • <J.Labrencis 11.04.2011., 20:29
    (..)
    Tā ir daudz lielāka problēma, kā mēs spējam saskatīt.
    ========================================================
    Saskatīt 2030.g. Z-Āfrikas melnīšus sniegiem bagātajā Latvijas novadā Latgale tiešām pagrūti, tomēr anekdotes sacerēt kaut kā nenesās.
    ''«Mums ir teritorija, kuru var izmantot ES vajadzībām. Tādā nolūkā mūs tur arī uzņēma. Taču Eiropas preču patērētāju funkcija mums diez kā nepadodas zemās pirktspējas dēļ. Tātad mūs vajag izmantot kaut kā citādi. Eiropa grib tikt vaļā no musulmaņu imigrantiem. Viena no iespējām – pārvietot tos uz patukšām teritorijām. Piemēram – Latviju, īpaši – Latgali,» skarbi situāciju vērtē Zaiceva.''

  • Lasīju šo ziņu portālā apollo. Tur tūlīt visi metās komentēt, ka jauna verdzības forma, ka visu izzagšot tie, kas negrib strādāt. Apskatījos te un atkal redzu to pašu – reālu neizpratni par lietām. Bet Jēkabpils sāk to, par ko te intelektuāli cilvēki plosās. Dod cilvēkiem iespēju sevi uzturēt.
    Un izrādās, ka robotizācija valsts paspārnē ir nesusi fantastiskus augļus, ka slinkums ir kļuvis par cilvēka labāko draugu , nevis apkarojamu netikumu.
    Es ar lielu interesi sekošu šim pasākumam. Nevien tāpēc, ka no tā novada nākuši Latvijai nozīmīgi cilvēki un gribas ticēt, ka arī tagad sāksies kas nozīmīgs. Bet tāpēc, ka gribu ieraudzīt uzvaru pār slinkumu. Tas man patlaban šķiet pats svarīgākais apstāklis.

  • atļaušos vēlreiz ielikt
    vienkārši viens otrs turpina slimas lietas skandēt
    http://www.youtube.com/user/KANDESA?feature=mhum#p/c/9C3FD2BFDE8948FA/0/M3MWA5f66go

    bet vispār ideja ir laba – to vajadzētu organizēt visur! tieši tagad pavasaris nāk……
    bet ne jau pārdošanai (prātiņ nāc mājās) – bet pašu cilvēku iztikai
    ja nebūs kāds kas ir spējīgs pārvaldīt šo lietu – tad protams diez vai tur kas izdosies

  • Arī bez traktora iespējams normāli zemi apstrādāt, ir jau arī arkli, ko cilvēki var vilkt un tamlīdzīgi darbarīki

  • >Edge, patiesi pravietisks tavs komentārs. Ja latviešu zemnieks sāk turēt kamieļus, tad atbilde, būs beduīniem ko ganīt. Kāpēc PSRS laikos lopkopji neieveda kamieļus no PSRS dienvidu teritorijām?
    Arī lielveikalus turpina būvēt. Gan jau SVF norakstīs valsts parādu, bet par kādu cenu?
    Dūmi jau ir, gaidīsim uguni.

  • Sociālās palīdzības kontekstā neviens neaidomajās kādu draņķību pērk lielveikalā arī tie, kuri iztiek bez palīdzības.. Tākā doma par dārza iekopšanu būtu jāapsver jebkuram, vienkārši lai varētu lietot tīru pārtiku.

  • Kādi ierosinājumi iekopt tādu dārzu ja tu dzīvo pilsētā??
    Es zinu ka pat laukos bija problēmas ar to ka visādi blēži pa naktīm zaga jau gatavu ražu. tā tik viena problēma. Sanāk ka katrā mirkorajonā jāveido tāda veida zonas kur cilvēki var tādas lietas darīt – sanāk jautājums atsperas pret pārvaldi – kurš un kādā veidā + cilvēku tikumiskās īpašības, cieņa vienam pret otru + 1000šiem citu lietu
    + var arī mēģināt saprast kādēļ veikalos pārtikas vietā tirgo indi?? ja tiktu pārvaldīta situācija un izdevīgas nišas neieņemtu privātpersonas kas grib uz citu rēķina gūt labumu, tad valsts (mēs, cilvēki) veiksmīgi pārvaldot varētu izveidot situāciju tā kad tie kas ražo pārtiku neskrietu pēc peļņas gūšanas bet gan īstenotu citu mērķi – pēc iespējas lētāka un veselīgāka pārtika – lielveikali neskrietu pēc lielākas peļņas – bet gan nodrošinātu to pastāvēšanas mērķi nodrošināt iedzīvotājus ar pēc iespējas lētāku un vietējo ražotāju pārtiku
    sanāk ka šādi pasākumi kur tiek iekopti mazdārziņi palielam neko nerisina – tā ir cīņa ar sekām – rezultāts nenoturīgs, nav ilgtspējīgs – nekādi nevar ietekmēt citus procesus kas pēc prioritātes ir daudz augstākā līmenī….

  • Mans “lauciņš” atrodas 200 km no Rīgas, kur dzīvoju. Un vēl tagad mielojos ar pagajušās ražas saknēm, zaļumiem, sulām utt. Varat saukt par dullu, bet esmu ar mieru pārmaksāt (benzīns u.c.) bet tā sajūta ir ideāla.
    Sistēmu mainīt nevaram, taču dārzus iekopt varam katrs. Tie kas laukos pavisam vienkārši. Tie kas pilsētās, var noīrēt zemes gabalu aizsniedzamā attālumā. Protams, ka pašizmaksa (transports) būs augstāka par veikala preci, bet kvalitāte, ķīmija, svaigums, garša to kompensē ar uzviju.

  • <garamgajejs 12.04.2011., 17:17
    ========================================================
    Vienkārši nav pat subtropiskajā Kotidivuārā (Ziloņkaula Krasts), kur nu vēl mērenajā klimata joslā.
    Par to 'sūro darbu un saldajiem augļiem' šodien VAK blogā interesants komentārs (saistībā ar vakardienas NRA publicēto ekonomistes J.Zaicevas rakstu):
    ''Nepārvērtīsim Latviju džungļos!
    Jānis Krumbergs 26.03.2011.
    Laikraksta “Staburags” 5. marta numurā Gunas Mikasenokas rakstā par to, ka Aizkraukles purvā plāno veidot 29 dambjus, teikts, ka neviens no Aizkraukles iedzīvotājiem sabiedriskajā apspriedē nav izteicis ne pozitīvu, ne negatīvu atsauksmi par šo plānu.
    Man, kas 30 gadu nostrādājis, gan rokot grāvjus ar ekskavatoru, gan līdzinot ar buldozeru, nekad nebūs pieņemama Latvijas pārvēršana slīkšņās, ko šiem prezentētājiem sapulcē Aizkraukles pagastā arī skaidri un asi pateicu. Padomju valsts ieguldīja miljardus, lai katrs hektārs Latvijas zemes dotu maksimālo atdevi kā lauksaimniecības zeme vai mežs, vai kūdras ieguves vieta. Tagad, kad no rūpnīcām un fermām palikušas tikai drupas, vairāk kā trešdaļa darbspējīgo atstāti bez darba vai aizbēguši uz citām valstīm, citi cenšas ar dāsnu Eiropas Savienības (ES) atbalstu pārvērst Latviju vispārējā purvā, putnu un bebru paradīzē. Bebri jau 10% meža un lauku padarījuši neizmantojamus. Lai atbrīvotu zemi no liekā mitruma, grāvjus Latvijā ar lāpstām raka jau vairāk kā pirms 100 gadiem, tāpat iznīcināja vilkus, lūšus, bebrus kā saimnieciskās darbības kaitniekus, bet tagad nošaut klaiņojošus suņus ir likumpārkāpums. Lauksaimnieciskā ražošana Latvijā pakļauta vislielākajai diskriminācijai, ES “atbalstam” (postīšanai, kā tas bija ar cukurrūpniecības likvidēšanu), arī šis absurdais purva projekts tiek dāsni finansēts. To izstrādājusi zinātnieku grupa piecu doktoru un maģistru sastāvā.
    Arī mežsaimniecības darbinieki nebija sevišķā sajūsmā par dambjiem, jo nosusinātā purvā, kā atzina paši prezentētāji, labi aug arī mežs — Latvijas zaļais zelts, galvenā vērtība, kas 20 gadu vēl uztur ekonomiku. Manuprāt, purvi, kur tas iespējams, jāizmanto kūdras ieguvei, kā tas bija 20. gadsimtā, nevis jāsapņo par TEC ar Krievijas gāzi vai Austrālijas un Dienvidāfrikas oglēm. Konsolidācija jāveic, strukturizējot ierēdņus līdz astoņām ministrijām, kā solīja pirms vēlēšanām, lai nebūtu arī Vides ministrijas, kas izgudro un realizē saimnieciski kaitnieciskus projektus. Tad valdībai nebūs “jāgrābstās” ap pensijām, kas nepārsniedz pat 200 latu. Tieši vecie cilvēki ar savu smago darbu radīja materiālo bāzi vismaz 1000 miljonāriem.''
    http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/vak-vides-aizsardzibas-klubs/dainis-ivans-neizaiciniet-daugavu#comments

  • <garamgajejs 12.04.2011., 17:17
    (..)
    Sistēmu mainīt nevaram, taču dārzus iekopt varam katrs.
    ========================================================
    Iekopjot dārzus varējām ietekmēt sistēmu pat 'baisi briesmīgajos padomju okupācijas gados' – un arī šodien to var. Taču pašreizējā sistēma arī ietekmē cilvēkus (sabiedrību) – par to ES palīdzības naudas ietekmi/sekām raksta J.Krumbergs, par to stāstīja A.Ulme raidījumā 'Viss notiek'(21.03.2011.). Redz, kāds paradokss – Eiropa palīdz ar naudu, taču sekas gluži pretējas gaidītajām? Pieredzes bagātajam gan nepiekrīt jaunās paaudzes neformāla – akurāt' prātā atziņa 'Ja vecumam būtu spēks, bet jaunībai pieredze, tad būtu pati pilnība'?
    http://www.vimeo.com/21293589

  • Urbanovičs aicina atjaunot «padomju varu»
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/235147?ref=news-btn-b1
    baisi tie vārdi skan (tiem kam – tomēr kā es redzu tā ir vienīgā iespēja – mainīt valsts pārvaldes iekārtu uz padomju variantu – uzlabojot to un atmetot nelabo
    šo to labi var izprast izlasot zaļo grāmatu
    http://uploadingit.com/d/O9GU80525U1NLX1F

  • Dzīve PSRS un tagad

    http://svpressa.ru/politic/article/41896/

    ******************************************

    Tagad – mīnuss 10 gadi no dzīves ilguma, nav pārliecības par nākotni – attiecīgi nedzimst bērni, agrāk PSRS bija pirmo 10 valstu starpā – pēc dzīves kvalitātes, tagad Krievija – pirmo 100 valstu starpā.
    ****************************************************
    Lauksaimniecības problēmas Krievijā – salīdzinājumā ar PSRS kolhozu laikiem.
    http://svpressa.ru/society/article/41718/
    Interesanti – ka Krievijā – daudzas korporācijas saskatīja kabu biznesu – lauksaimniecībā – augot pārtikas cenām. Un uzpirka milzīgas zemes platības, veidojot t.s. latifundijas.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.