Pelēcības neesam. Intervija ar futurologu Arturu Mauriņu.

Ilgi meklēto Latvijas Nokia spētu radīt kopā sanākuši filozofi un mākslinieki, saka futurologs Arturs Mauriņš
Pašu latviešu nemīlestība pret savu valsti — tas ir viens no nopietnākajiem draudiem Latvijas nākotnei. Tā uzskata Latvijas Universitātes habilitētais profesors Arturs Mauriņš. Pēc pamatspecialitātes biologs, viņš nodarbojas arī ar futuroloģiju. Tā gan nākotni neparedz un nezīlē, toties no visiem iespējamajiem nākotnes attīstības variantiem spēj izvēlēties visizdevīgākos. Viņš ir pārliecināts, ka latvieši ir gudra tauta ar izcilības potenciālu, taču, lai to īstenotu, kopā jāsasauc idejām bagāti mākslinieki, filozofi un teologi, kas radītu Latvijas attīstības stratēģiju dzīvei, nevis plauktam. Turklāt esot arī tādi radošie, kas gatavi strādāt bez algas.

Kāda ir futurologa atbilde uz jautājumu, kas Latviju sagaida tuvāko piecu gadu nākotnē?
Nākotne būs tāda, kādu mēs to veidosim.

Un viss? Tik vienkārši?
Jā. Var panākt gandrīz visu. Pat stikla jumtu virs Doma laukuma uzcelt. Var arī sienas un tad tur palmas audzēt. Tikai dažām iecerēm ir ļoti augstas izmaksas. Un te es nedomāju tikai finansiālā nozīmē, arī ekoloģiskas un sociālas izmaksas. Tāpēc ir jāizvērtē, kuri no nākotnes variantiem mums ir izdevīgāki.

Vai jums ir sava versija, kas varētu būt Latvijas unikālais produkts – bieži piesauktā, bet joprojām neatrastā Latvijas Nokia?
Tā patiesībā ir neparedzama lieta, jo jebkura jaunrade ir principā neprognozējama. Mēs gan varam runāt par apstākļiem, kas to ietekmē.

Valdībai pārmet, ka tai nav stratēģiju, kurp iet. Tā nav tiesa – stratēģijas ir. Cita lieta – tās nestrādā. Rakstot plānus, ir jārēķinās ar izmaiņām, ar jauniem izaicinājumiem un riskiem, kuru plānu rakstīšanas brīdī vēl nav. Bet mūsu plāniem nav korekcijas mehānismu, tāpēc tie nespēj reaģēt uz pārmaiņām. Mūsu plānos nav nekādu prognožu. Tie ir taisīti plauktam, tikai tādēļ, lai varētu pateikt, ka mums arī ir plāns.

Turklāt plāni balstās uz analīzi, kas vispār ir XX gadsimta lāsts, jo atstājusi novārtā sintēzi.

Spriešanā par Latvijas stratēģiju un Latvijas Nokia ir jāiesaista ne tikai ekonomisti, bet arī mākslinieki, filozofi, psihologi, arhitekti, teologi, psihoanalītiķi, jo viņi ir tie, kuri nodarbojas ar sintēzi. Ne viens, ne divi gudrinieki nevar izdomāt, tur ir vajadzīgas daudzas galvas.

Vai šie kopā savāktie gudrie prāti patiešām var izdomāt Latvijas veiksmes stāstu?
Jā.

Vidējais latvietis teiktu, ka tie būs kārtējie liekēži, kas nosēdēs pusgadu vai gadu ar labu atalgojumu un tā visa rezultātā saražos vēl vienu plaukta stratēģiju.
Ir jau cilvēki, kas labprāt dalītos savās domās arī bez dāsna atalgojuma. Radošiem cilvēkiem ir raksturīgi gribēt realizēties. Viņus vienkārši neviens neaicina, un viņi paši jau neies uzmākties. Es zinu, ka daudzi cilvēki, inteliģences pārstāvji, ir apvainojušies, ka viņi ir nākuši ar savām idejām, bet viņus neviens nav pat uzklausījis. Uz Ķīļa forumu (Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Roberta Ķīļa iniciētais Latvijas forums — red.) taču cilvēki staigā un arī visādas interesantas idejas izsaka.

Bet varbūt tas, ka mēs jau gadiem ilgi nespējam tikt pie tās Latvijas Nokia vienkārši nozīmē to, ka mums nav lemts pie tās tikt? Varbūt likties mierā un samierināties ar to, ka ekonomikā esam viduvējības un neesam spējīgi uz izcilību?
Nē, tas to galīgi nenozīmē! Tas nozīmē tikai to, ka mēs negribam pie tā piestrādāt, ka gribam burvju nūjiņu. Negribam piestrādāt pie tāda nopietna stratēģiska darba. Es nedomāju, ka esam pelēcības. Vispār jau cilvēku prāts ir mūsu galvenais resurss, un Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, kā pratīsim izmantot šo resursu.

Ir populāri teikt, ka krīze mūs izmācīs un padarīs gudrākus. Vai esam jau guvuši mācības?
Mēs vēl mācāmies.

Un ko tad mums vajadzētu mācīties no krīzes?
Vajadzētu mācīties rakstīt savas attīstības plānus un stratēģijas tā, lai tajos tiktu ietverts forsaits – nākamības variantu paredzēšana un pētīšana. Nevajadzētu paļauties uz brīvo tirgu. Ja atgriežamies pie tās pašas Nokia, Somijā jau ir nākotnes komisija, kas nodarbojas ar forsaitu. Tā sadarbojas ar valdību un piedalās valsts attīstības stratēģiju rakstīšanā.

Tas jau ir izskanējis, ka šī nav vienkārši ekonomiskā krīze, bet gan morāles krīze. Pastāv uzskats, ka ekonomika ir tas pats, kas fizika, – ka tajā, tāpat kā planētu kustībā ap Sauli, valda universāli likumi. Un nekādas morāles. Bankas saka – kāda morāle var būt ekonomikā? Bet mēs redzam, ka no ekonomikas bez morāles sanāk Parex banka. Tāpēc nepieciešams veidot jaunu morāli, kas būtu atbilstoša mūsdienu apstākļiem un spētu arī integrēt sabiedrību.

Kas ir tās problēmas, kuras nākotnē var Latvijai draudēt ar nepatikšanām un kuras mēs vēl nenovērtējam pietiekami nopietni?
Mēs redzam pēc dažādām aptaujām, ka cilvēki saka, ka Latvijas izveidošana ir bijusi kļūda, ka viņi atbalstītu Latvijas pievienošanos kādai citai valstij. Pagaidām tādu, kas saka – man nepatīk šī valsts –, nav vairākums. Bet, ja vairākumam sāks nepatikt, notiks pašizputināšanās. Jūtams, ka pieaug pašiznīcināšanās tendence, un tas ir bīstami.

Latvijā tagad pieaug arī popularitāte vadoņa idejai. Bet tā pašreizējā situācijā ir neiespējama. To varētu panākt, tikai izstājoties no Eiropas Savienības. Bet tik un tā tas ir bezperspektīvi, jo pasaule virzās prom no šīm slēgtās sabiedrības idejām. Vadonis būtu atgriešanās pie padomju laiku slēgtās sabiedrības. Tā ir sociālā šizofrēnija — mēs it kā gribam  tikt prom no šīs padomju stila slēgtās sabiedrības, bet vienlaikus arī atgriezties.


CV

▶ Dzimis 1924.gadā Krasnojarskas novada Manas rajona Zarzubejas latviešu kolonijā

Karjera
▶ 1956. gadā veidoja Zinātņu akadēmijas botānisko dārzu Salaspilī
▶ 1960. gada rudenī kļuva par Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes docentu
▶ No 1960. līdz 1993. gadam — Latvijas Valsts universitātes Botānikas (vēlāk Botānikas un ekoloģijas)
katedras vadītājs
▶ Kopš 1967. gada profesors
▶ 21 grāmatas autors vai līdzautors bioloģijā vai zinātniskajā prognozēšanā
▶ 700 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu autors
▶ Hobijs: augu selekcija

Avots: Arturs Mauriņš


* * *

Pārpublicēts no www.diena.lv
Ieteica Agnese


  • sit tu mani nost, bet raksta ideja ļoti nepatika. Somu Nokia neradās tā patās vien – viņi gandrīz 20 gadus investēja pētnieciskajā darbā kas peļņu nenesa vispār. Valstij bija ļoti stingra ārvalstu investīciju politika, varētu teikt ka slēgta investoriem. Tikai šādos siltumnīcas apstākļos var rasties kas konkurētspējīgs.
    Kamēr brīvais tirgus liek mūsu pagalma zēniem spēlēt vienā laukumā ar pasaules līmeņa komandām, aizmirstiet
    latviešu nokiju!!!
    Autor, nenoroc noslēgtšanas ideju vispār, tur ir arī labās puses!

  • Nedod dievs – laist pie varas šitamos inteliģentus, kuri iznīcināja PSRS, kuru ģimenēs dzimst kropli bērni -kā sekojošs sods no augstākās varas, par šo noziegumu.
    ******************************************************
    PS šāda nākotnes koncepcija ir – tā ir Krievijas patriotu radītā ideoloģija KOB jeb SDK, Sabiedrības Drošības Koncepcija, kurā ietilpst Vadības Teorija – DOTU, kā pareizi un efektīgi ikkatram cilvēkam pārvaldīt savu dzīvi, savu nozari vai savu valsti.

  • Manuprāt, trīs galvenās un vērtīgākās domas ir šīs:
    1. “Valdībai pārmet, ka tai nav stratēģiju, kurp iet. Tā nav tiesa – stratēģijas ir. Cita lieta – tās nestrādā. Rakstot plānus, ir jārēķinās ar izmaiņām, ar jauniem izaicinājumiem un riskiem, kuru plānu rakstīšanas brīdī vēl nav. Bet mūsu plāniem nav korekcijas mehānismu, tāpēc tie nespēj reaģēt uz pārmaiņām. Mūsu plānos nav nekādu prognožu. Tie ir taisīti plauktam, tikai tādēļ, lai varētu pateikt, ka mums arī ir plāns. Turklāt plāni balstās uz analīzi, kas vispār ir XX gadsimta lāsts, jo atstājusi novārtā sintēzi. Spriešanā par Latvijas stratēģiju un Latvijas Nokia ir jāiesaista ne tikai ekonomisti, bet arī mākslinieki, filozofi, psihologi, arhitekti, teologi, psihoanalītiķi, jo viņi ir tie, kuri nodarbojas ar sintēzi.” >>> Mums uzdevums saprast šo “XX gs. lāstu” – analīzi – un atklāt visplašākā diapazona domāšanas veidu sinerģijas metodi.
    2. “Tas nozīmē tikai to, ka mēs negribam pie tā piestrādāt, ka gribam burvju nūjiņu. Negribam piestrādāt pie tāda nopietna stratēģiska darba. Es nedomāju, ka esam pelēcības. Vispār jau cilvēku prāts ir mūsu galvenais resurss, un Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, kā pratīsim izmantot šo resursu.” >>> Mums uzdevums saprast, ko nozīmē stratēģisks darbs attiecībā uz cilvēka prātu, un kas tas par risinājumu – panākt, lai prāti strādā stratēģiski?
    3. “Tāpēc nepieciešams veidot jaunu morāli, kas būtu atbilstoša mūsdienu apstākļiem un spētu arī integrēt sabiedrību.” >>> Mums uzdevums saprast, kā vispār rodas tāda lieta kā morāle, un, tātad, kādu risinājumu tas prasa – veidot jaunu morāli, un kā tas veicams?

  • Agnese! Man Jūsu domas šķiet visracionālākās. Labprāt pievienotos Jums. Bet rakstīšanai lielas jēgas neredzu. Ir jānāk kopā un jāstrādā. gribu ar jums iepazīties.

  • Pavasarī jāstrādā – ja neizdodas sanākt kopā, tad nevajag rokas nolaist.
    K.Znotiņš, aktieris, I.Ziedoņa lomas atveidotājs JRT izrādē ‘Melnais piens’:
    ”(..)Noslaukām katrs savu māju priekšu. Savu iespēju robežās. Netiek prasīts nekas īpašs.”
    http://www.diena.lv/lv/laikraksts/727699-vins-savas-kedas
    - GAN jau tiksim līdz stratēģijām, jo sakustēšanās ir sākusies netikai Latvijā….
    Триумф Града Небесного (Манифест Русского Евразийства XXI века)
    http://www.gumilev-center.ru/?p=1298

  • Morāle (franču morale ‘tikumība’ — no latīņu moralis ‘tikumīgs’) ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Morāle ir vēsturiski mainīga. Par morāli dēvē arī tikumisku atziņu vai secinājumu, vai arī pamācību, kas var būt pausta, piemēram, literārā darbā.
    Morāle – sabiedriskās uzvedības normu kopums, kurš izveidojies sabiedriskās pieredzes vēsturiskas vispārināšanas rezultātā un kura ievērošanu sargā sabiedriskā doma, akceptējot tā sekotājus un nosodot pārkāpējus. Sabiedriskās pieredzes vēsturiskās un sociālās atšķirības nosaka morāles neviendabību dažādām tautām un sociālajām grupām.
    Pastāv morāles zelta likums – nedari otram to, ko negribi, lai tev pašam dara. Kas arī iespaido tiesību veidošanās procesu, jo tādā veidā tiek ierobežotas indivīda tiesiskās robežas attiecībā uz pārējiem indivīdiem. Ja šīs robežas netiek ievērotas, tad tiek apdraudēta sabiedrības kopējā kārtība.
    Morāle ir sabiedriskās apziņas forma, sociāls institūts, kurš veic cilvēka uzvedības regulācijas funkciju. Katrā sabiedrībā, kuru veido indivīdu kopums, visu darbībām, lai cik daudzveidīgas tās būtu, ir jābūt saskaņotām kopējā masveida darbībā, jāpakļaujas, noteiktiem vispārsociāliem likumiem. Līdzās citām sabiedriskās disciplīnas formām, cieši savijoties ar tām un vienlaicīgi būdama kaut akas specifisks. Tā regulē cilvēka uzvedību visās viņa sabiedriskās dzīves jomās – darbā un sadzīvē, politikā un zinātnē, ģimenē un sabiedriskās vietās, kaut arī dažādās jomās tai ir atšķirīga nozīme. Morāle darbojas kā regulatori – tiesību normas un valsts dekrēti, ražošanas administratīvie rīkojumi, organizatoriskie statūti un instrukcijas, amatpersonu norādījumi.
    Es ļoti šaubos vai sabiedrība spēs ievērot tikai vienu morāles zelta likumu, nedari otram to, ko negribi, lai tev pašam dara. Pārāk sašķelta mūsu sabiedrība. Pēz reliģijas, tautības, politiskās pārliecības u.t.t.. Kamēr mēs nevienosimies visi par kaut ko vienu, kas mūs apvienos, nekas nesanāks jaunas morāles veidošanā. Piedodiet, bet pārlieciniet mani, ka tas tā nav!

  • Bet kāpēc futorologs? Modrnais māgs? Pareģis- gaišreģis ….. Vienkarši – NĀKOTNIEKS, jo kas tad viņu par tādu padara, ja ne viņa apgalvojums ?

  • EgilR, nu Tu jau atkal piesauc šos vārdus lai būtu uzmanības centrā.
    Vai mums tiešām visiem jāvienojas par kaut ko vienu?
    Vai tam vienam nav vieglāk vienoties par mums visiem?
    Labi vienojamies par globālo segu, palagu vai pārklāju.Tikai par vienu. OK?

  • >>> EgilsR “Piedodiet, bet pārlieciniet mani, ka tas tā nav!”
    1. Piedodu. (Ņemot vērā to, ko šeit jau drusku agrāk esam apsprieduši.)
    2. “Ja tu domā, ka tu vari, tad tu vari. Ja tu domā, ka tu nevari, tad tu nevari. Jebkurā gadījumā tev ir taisnība.” (H.Fords)Ja gribi būt pārliecināts – esi tāds! Kāpēc tev savu vēlēšanos nostādīt atkarībā no kāda cita? Bet ja negribi – kāpēc tad muļķot citus?
    3. Tu lieto induktīvo metodi, tāpēc arī nesanāk.

  • izlasīju šodien iekš krievu portāla šādu rakstiņu un daudz kas skaidrāks palikās, i par arī mūsu garīgumu i par arī mūsu inteliģenci.
    http://nnm.ru/blogs/Lynx91/intelligenciya_i_kontrrevolyuciya/

    kaut kas tas pats kā kundalini iekomentēja. inteliģence nav nācijas galva. inteliģence ir tikai mati uz galvas.

  • >>> rasts 16:33
    A.Mauriņš bija īsts, godīgs, gudrs zinātnieks, kura izpētes un zinātniskās darbības lauciņš bija prognozēšana. Viņš bija biologs. Man augstskolā kādreiz bija kolēģis, kurš aizstāvēja disertāciju pie A.Mauriņa un šo to stāstīja. Tā bija specifiska zinātne, bet, par cik zinātne kā domāšanas un darbības joma tomēr ir ne tikai zinātne, bet arī ZINĀTne, tad tas ceļš parasti ir arvien vairāk iedziļināties dažādās sakarībās un kopsakarībās, un nav tik svarīgi, no kādas specifiskās zinātnes jomas tu esi sācis. Par futurologu viņš nenosauca sevi pats, tā ir viena no etiķetēm, kuru piekabina publikas dēļ. Viņš mēģināja godīgi domāt un godīgi izteikties. Sanāca, kā sanāca (kā mums visiem). No MUMS ir atkarīgs tas, vai SADZIRDĒSIM, – vai šī cilvēka labā griba būs mūs sasniegusi, un tātad viņš nebūs nodzīvojis velti. Es tā vienmēr arī cenšos klausīties – lai Vārds neatgrieztos atpakaļ neauglīgs. Tad varu cerēt uz to pašu. Parasti arī saņemu. Ir aizdomas, ka te ir darīšana ar kādu LIKUMU.

  • >>> Ivo
    Cienījamais Ivo! Kad man bija iespēja palīdzēt Jums, es to darīju. Tagad gribētu lai Jūs palīdzat man. Lūk, kāda manuprāt ir situācija Jūsu veidotajā portālā. Ņemot kopā (sintezējot)viedokļus, kas izteikti saistībā ar A.Lucāna rakstu, bet jo īpaši ar A. Mauriņa nostādnēm ir iespējams formulēt un teorētiski pamatot visai efektīvu darba hipotēzi kā Latviju pagriezt no pašiznīcināšanās ceļa uz pašattīstības ceļu, kā arī (ar zināmām pūlēm) to praktiski pārbaudīt. Šī hipotēze ietvertu gan ekonomisko aspektu, gan jaunas morāles veidošanos, gan filozofiem, psihologiem un māksliniekiem veicamo sintēzes procesu. Taču rakstiski te spriežot domu apmaiņa būtu neaptverami gara un nogurdinoša. Tāpēc ierosinu 3 – 4 cilvēkiem sanākt kopā un to pārrunāt. Tikai Jums, Ivo, ir iespējams to noorganizēt. Es nezinu vai tas sakrīt (nav pretrunā)ar Jūsu portāla mērķiem, taču ideju virzība, manuprāt pati ir nonākusi līdz šādai situācijai.
    Ar cieņu psihologs.

  • Agnesei. Uztver to, kā papildinājumu tavam komentam.
    __
    Es apskatīšu Agneses izceltos 3 punktus un tos pielīdzināšu tam, kas cilvēcei ir vajadzīgs daudz vairāk nekā prāta spējas – mīlestība, brīvība, radošums un griba.

    1. Sinerģija un sintēze ir līdzīgi procesi, tomēr svarīgi ir atšķirt, ka:
    – sintēzi, tāpat kā analīzi, var darīt arī viens cilvēks – tu/jebkurš.
    – sinterģija ir divu ar apziņu apveltītu vienību mijiedarbība jeb darbošanās kopā.
    Šķiet raksta autors runāja par vairāk par sintēzi, tātad radošumu, tomēr tu izcēli sinerģiju.
    __
    Sintēzei pretējais ir analīze.
    Sinerģijai pretējais ir antagonisms (kur atsevišķu vienību darbības efekts ir lielāks nekā darbojoties kopā), autonomija un konkurence.

    2. Attiecībā uz prātu. Pasaulē, manuprāt, prāta pietiek. To ir pierādījis tai skaitā TF.
    Tanī pašā laikā ir divas lietas, kas smagi trūkst:
    – mīlestība – skolā, reliģijā, politikā, starptautiskās attiecībās. Arī ar augstu kolektīvo prātu apveltītais TF ir pierādījums periodiskiem neiecietības un naida uzliesmojumiem.
    – griba – skolā, katra individuālajā dzīvē, reliģijā, politikā, kolektīvā. Arī TF ir pierādījums tam, ka gribas aktivitātes, kuras pierādījums būtu darbu veikšana vai ietekme uz realitāti ārpus virtualitātes.
    __
    Nākotne ir atkarīga no tā tā cik liela būs cilvēku mīlestība un griba, jo, lai arī sadarījis labas lietas, prāts gandrīz 100% ir atbildīgs par visnožēlojamākajiem cilvēka/cilvēces ne-darbiem.

    3. Morāles likumu pasaulē pietiek. Uzvedības mācība – mentālā verdzība, programmēšana uz statiskumu. Dzīvot morāli vai pēc citiem likumiem ir būt mirušam. Vienīgie likumi, kas ir jāpārzina, ir aptuveni šādi:
    – iesēdīsies ar dibenu peļķē, būs slapja pakaļa
    – ja piedzimi, tad nomirsi
    __
    Nākotnē ir vajadzīga brīvība.
    Morāli var atstāt piesardzīgajiem un bailīgajiem.
    Dzīvie cilvēki mācās, māca, mīl, ļauj sevi mīlēt, kļūdās, ļauj citiem cilvēkiem kļūdīties un atvaino līdzvērtīgi.
    ••••••
    Nobeigumā, apkopojot pateikto:
    Virskundzībā pār citiem cilvēkiem atrodas bezmorāli, ar spēcīgu gribu un BEZmīlestību apveltīti civēki. Tādēļ nākotnē vairāk par prātu būs vajadzīga visu trīs komponentu (mīlestība, brīvība, griba) sintēze/ radīšana KATRĀ cilvēkā. Izklausās iespējami?

  • paturpinot aigaru.
    kas ir brīvība – spēja un iespēja īstenot savas vēlmes. ar vēlmēm un spējām tā kā būtu skaidrs, atliek tik jautājums par iespējām, kuru parasti visiem nepietiek. kā parasts, paliek tikai pārdalīt – vai nu noņemot citam, vai arī pierunājot (piemēram jaunu “mācību” izveidojot).

    virskundzībā tiešām atrodas ar spēcīgu gribu un bezmīlestību apveltīti cilvēki, pie tam viņi sevi aktīvi atražo, par tādiem pašiem pārvēršot visus ar ko sastopas. vai arī iznīcina. un visticamākais viņi arī paliks virskundzībā, vai arī izvēlamies visas dzīves pamatu fundamentālu maiņu?

  • rv,
    ej tālāk par šiem secinājumiem.
    Kādu apstākļu mudināti virskungi turpinās pa vecam?
    Kādu notikumu rezultātā viņi nemainās?

  • aigar,
    kas tev liek domāt, ka viņiem ir kāda vajadzība mainīties?
    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/372029-jus_dumikisi_mes_nezagesim_zaru_uz_kura_sezam

  • Ej tālāk.
    Kurš/i nerada vajadzību viņiem mainīties?

  • Manuprāt, problēma ir vārdu savienojumā “Latvijas Nokia” jeb tēlā, ko tas rada… Tas netieši simbolizē sabiedrības vēlmi pēc kāda moderna, tehnokrātiska un, protams, arī peļņu nesoša veiksmes stāsta. Bet vai tiešām mums tas ir vajadzīgs? Gan jau, ka, mērķtiecīgi rīkojoties, to ir iespējams sasniegt, bet, manuprāt, tas nestu lielāku postu nekā labumu. Un gan jau, ka ne velti mums nav šādu rūpniecības milžu. Manuprāt, Latvijas iedzīvotāju radošais potenciāls gaida citu attīstības virzienu. Kad tas iezīmēsies skaidrāk, tad arī esošie talanti un spējas radīs savu praktisko pielietojumu. Tagad tie snauž, jo pietrūkst iedvesmas.

  • Mans komentārs A.Mauriņa rakstam http://www.diena.lv/lat/business/lietiskadiena/pelecibas-neesam-intervija-ar-futurologu-arturu-maurinu?=&comments=3#comments
    Laura 29.03.2011 09:22
    Latvijas Nokia – GARĪGĀ ATMODA!!!

  • Autors savā rakstā izsaka domu, ka Latvijai iespējams radīt savu Nokiju. Kā zināms tieši grūtos apstākļos var radīt kaut ko ģeniālu. Arī mēs šeit TF mēģinām, bet tālāk par spēdēšannu ar sav;am zināšanām netiekam.
    T.F. Ivo lūdza ideju realizācijas plānu, bet esam turpat, kur bijām. Tikai pateicoties J.K. rakstam un vienai drosmīgai sievietei no Jēkabpils izdevās pils laukumā, pašorganizēšanās ceļā sapulcēties cilvēkiem nosargāt valsts stratēģisko uzņēmumu Latvenergo. Es ticu, ka iesākums ir.
    >Laura tev pilnīga taisnība, ka bez Garīgās atmodas, Latvijas nebūs! Bet izpratne pagaidām par Garu cilvēkiem tā pavājāk.
    >Aigar, kāpēc nākotnei vajadzīga brīvība? Vai tad tās nav? Bet morāli Tu gribi atstāt vārgajiem un bailīgajiem, piesardzīgajiem. Nepiekrītu! Ar morāli apveltīts cilvēks ir brīvs un spēcīgs, bet ne vārgs un bailīgs. Bailīgie un vārgie trīcot par savu brīvībiņu, to arī pazaudē. Nesaprotu kā var sintizēt gribu kopā ar mīlestību un brīvību? Vai nesanāks kā ar “brīvību, vienlīdzību, solidaritāti?”
    > Agnese paldies Dievam man viss sanāk, jo darbojos kognitīvā metodē. Atkal laikam biju provocējis.
    >rast neko es neizceļu un nevaru būt centrā, tur tādi remdeni…. Atbildot tev – vai nav vieglāk vienoties par mums visiem? Nē, nav vielāk, jo katrs ceļ kaut ko savu un tas nav slikti, ja to dari sev un tas neskar citus. Tomēr mums vajadzētu novienoties par vienotu vienu. Ceru ka sanāks! Ejot uz mērķi dažādiem ceļiem, nenoliedzami, kādi sasniegs, bet citi var arī nesasniegt. Uzskatu, ka vienots ceļš visiem, noejams vieglāk un pat ātrāk.

  • aigars: Ej tālāk.
    Kurš/i nerada vajadzību viņiem mainīties?

    kurš? arī tu un es.

  • rv,
    jā, es un tu, protams, bet TIKAI ar mums varētu būt par maz, lai sankcionētu stagnēšanu un iznīcību.

  • >Aigar, kāpēc nākotnei vajadzīga brīvība?Bet morāli Tu gribi atstāt vārgajiem un bailīgajiem, piesardzīgajiem…Nesaprotu kā var sintizēt gribu kopā ar mīlestību un brīvību?<
    Vienkārši.
    Kad cilvēks mīl, viņš ir brīvs no vardarbības pret sevi un pret citiem. Ja tādi ir visi, tad visi ir brīvi no ciešanām, bailēm, sāpēm, ko rada cilvēki viens otram. Lai tas notiktu, ir vajadzīga Griba. Pats no sevis tas var arī nenotikt.
    ♦♦♦
    Beidz izlikties par ezi.

  • +Aigar, kāpēc nākotnei vajadzīga brīvība?+
    Cilvēkam brīvība varētu noderēt. Es brīvību pretnostatu šinī gadījumā vardarbībai pret cilvēku. Ir divi galvenie vardarbības veidi:
    – cilvēks ir iznīcinošs pats pret sevi – kāre pakļauties un tikt vadītam (vadoņa/skolotāja – tēvišķās figūras meklējumi) atkarības, sevis nemīlēšana…
    – cilvēks saņem iznīcību no citiem – klaušas (nodokļi), sodi (fiziska izrēķināšanās, valstiska izrēķināšanas iekasējot nodokļus un atdodot tos laupītājiem…), nāve (kari, pasūtījuma slepkavības, vienaldzība/nejūtība pret līdzcilvēkiem, kad tie ir nāves briesmās…)…
    ♦♦♦
    +Bet morāli Tu gribi atstāt vārgajiem un bailīgajiem, piesardzīgajiem…+
    Morāli es pretnostatu mīlestībai – pret sevi, ģimeni, kaimiņiem, ciemu, pilsētu, valsti, etniskumu, cilvēci, pasauli, visumu.
    Morāls var būt arī dators – ievadi pareizo programmu – un pasaulē būs tāda kārtība, kādu operētāj sistēmu tu iestādīsi. Kādu nākotni tu vēlies?
    ♦♦♦
    +Nesaprotu kā var sintizēt gribu kopā ar mīlestību un brīvību?+
    Vienkārši.
    Kad cilvēks mīl, viņš ir brīvs no vardarbības pret sevi un pret citiem. Ja tādi ir visi, tad visi ir brīvi no ciešanām, bailēm, sāpēm, ko rada cilvēki viens otram. Lai tas notiktu, ir vajadzīga Griba. Pats no sevis tas var arī nenotikt.
    ♦♦♦
    Beidz izlikties par ezi.
    Kaut kas aizgāja greizi iepriekšējā komentārā ☺

  • Brīvība nav lieta, kas noder vai nenoder. Brīvība patiešām ir pamatpostulāts – brīvam būt manā izpratnē nozīmē ievērojot morāles likumus ar Mīestību – lielo burtu attiekties pret sev līdzīgajiem – cilvēkiem ar Mīlestību kā Dieva visaugstāko radību. Brīvību Agapes izteiksmes formā – piekrītu, bet brīvību lemt kā man patīk, nekas nesanāks. Mana brīvība nedrīkst ierobežot tavu brīvību. Par morāli un Brīvību kā tu noformulēji – piekrītu par visiem 100%. Par to datora morāli – garām.
    Ja cilvēks mīl ar mazo burtu viņš nebūs atbrīvojies no iespējamās vardarbības. Gribu varētu aistāt ar apziņu, ko var un nevar. Es gribu iegūt. griba no vārda gribu. Starp citu lielākie varmākas pasaulē bija ar stipru gribas spēku Viņiem bija griba sasniegt varu un sasniedza. Mīlot sevi, samina citus. Ir varas, kuras stāv un krīt par demokrātiju. Viņi grib un sāk to eksportēt, kas tālāk? Afganiztāna, Iraka, Lībija. Brīvība bez Morāles Garīgā ierobežojuma būs nebrīve. Atvaino – mans viedoklis. Cienu arī tavu.

  • EgilsR 5.04.2011., 13:39 “Mana brīvība nedrīkst ierobežot tavu brīvību.”
    Izlasot šo it kā jau sen pazīstamo atziņu (jā, kurš gan ir tās autors?), es pēkšņi atklāju, ka tā ļoti labi saskan ar to Pareto efektivitāti, par kuru 2.aprīlī stāstīja prof.Brīvers (sk. http://www.tautasforums.lv/?p=3203). Manuprāt, šī kodolīgā atziņa ir tā “zelta atslēdziņa”, kas atklāj ideālo indivīda un sabiedrības interešu savietojamību – Pareto efektivitāti, kas aprakstīta ar piemēru, kur Jānis un Pēteris abi iegūst maksimumu – katrs tos 300 Ls, kurus viņi prasīja otram, nevis katrs pats sev.
    Interesanta dialektika!
    No vienas puses, pateikt, ka “mana brīvība nedrīkst ierobežot tavu brīvību” nozīmē to, ka es labprātīgi ierobežoju savu brīvību (hm, bet vai tad tā vispār ir brīvība?), līdz pat tādam mēram, ka to vispār ierobežoju līdz 0, ja mīlestība man liek gribēt otra cilvēka brīvību par 100% (Jānis neprasa sev 100 Ls, bet prasa Pēterim 300 Ls). No otras puses, pilnīgā brīvība, kuru es dodu otram cilvēkam, liek viņam atbildēt ar to pašu, un, liktos, kāpēc gan? – bet taču tās pašas brīvības dēļ – pilnīga brīvība ļauj īstenoties pilnīgai nesavtībai (jo pilnīgā brīvībā nekā netrūkst, tāpēc varu visu dot). Tātad Pēteris arī neprasa 100 Ls sev, bet 300 Ls otram. Realitāte bieži tai vai citā mērā atšķiras no šī modeļa, tāpēc ka ir būtiska atšķirība starp “liela brīvība” (piem., cilvēkiem, kuriem ir daudz naudas un politiskas ietekmes) un “pilnīga brīvība” (tā, kuru var dāvāt otrs un nekad nevar iegūt pats).
    Tātad mīlestība ir ļoti racionāla, ja uz to skatās caur brīvības prizmu!
    Varbūt morāle un matemātika ir viena monētas divas puses?
    Un tā, iznāk, ka mēs iegūstam brīvību, nevis paši sev to nodrošinot, bet tad un par tik, kad un par cik to nodrošinām kādam (kādiem) citam (citiem).
    Varbūt vajadzētu šo atziņu noformulēt vēl precīzāk, labi iegaumēt un saskaņot savu ikdienas uztveri ar to – nevis “mana brīvība beidzas tur, kur sākas tavējā”, bet “mana brīvība sākas tur, kur beidzas tavējā” (līdz pat tam mēram, ka mana brīvība nesākas nekur, jo tavējā nebeidzas nekur (t.i., tavējā un tikai tavējā brīvība=arī manējā).
    Tātad visas sabiedrības augstākā interese (izdevīgums, labklājības priekšnoteikums) ir tas, lai katrs “Jānis” dedzīgi rūpētos par katra “pētera” sev apkārt brīvības pilnības sasniegšanu. Manuprāt, šis ir IZGLĪTĪBAS kā MISIJAS princips. Šajā ziņā izglītība=Politika ar lielo burtu. Tas, kurš pirmais sāk, ir Skolotājs (Meistars) – viņš veido, audzē, attīsta, lolo un kopj sava “audzēkņa” jeb “skolnieka” (būtībā, vispārinot, – jebkura sava “tuvākā”) BRĪVĪBU. Dažreiz vai pat bieži, it sevišķi iesākumā, daudzi no šiem “pēteriem” savāc sev visus 400 Ls (tas pats piemērs no I.Brīvera lekcijas), bet katram attiecīgajam “jānim” tas ir tikai apliecinājums tam, ka process iet pareizajā virzienā, un ka šo “pēteru” brīvība pieaug, tātad arī līdz vēlamajai Efektivitātei vairs nav tālu!
    (Laikam sanāca par garu! Ceru, ka tomēr jēga saprotama?)
    P.S. Varbūt jūsu ar Aigaru domu apmaiņā par brīvību, mīlestību un gribu pietrūka NESAVTĪBAS jēdziena, – nesavtība šajā nozīmē ir egoisma pilnība jeb 100% efektīva griba.

  • kas ir nesavtība?
    Dzīvība bez nesavtības uzreiz nomirst/atlasās/fosilzēts neveiksmes stāsts :)

  • Interesanta raksts, vēl interesantāki komentāri. Šķieit, ka bez cilvēka(un cilvēces kopupā) dzīves jēgas formulējuma un iztirzāšanas šeit neiztikt.
    -aigaram. Cien. aigar! Runājot par dzīvību, Jums varētu būt daļēja taisnība(attiecībā uz nesavtību), bet runājot par dzīvi, kas savā ziņā ir visu dzīvības izpausmju formu kopums, Jūs stipri maldāties. Nevar piepildīt jau pilnu trauku(piemēram Jūs, aigar). J

  • Turpinājums iesāktajam.Ja Jus nesavtīgi iztukšojat sevi citiem, Jūs tapsiet ikreiz no jauna piepildīts, pie kam -ikreiz vēl lielākā apjomā, jo Jūs nemitīgi augsiet. Manuprāt, vienkāršs, bet ļoti uzskatāms piemērs nesavtīgai atdevei: http://yasny-den.ucoz.ru/ – nodaļāa Мои книги Азиза(dziesmas izpildījums)

  • >Agnese, tā jau tas ir. Piemēram es ļoti priecājos, ka kādam “ir”. Esmu brīvs no skaudības. Novēlot kādam, mistiski iegūsti arī tu pats. Ja novēlēsi saviem kaimiņiem uzplaukumu un lūgsies, lai Dievs viņus uztur un pasargā materiāli, vai tad Viņš neprūpēsies arī par tevi pašu? No tā ja maniem apkārtējiem “ir” es iegūstu drošības brīvību. Viņiem “ir” un viņi neapdraud mani, lai atņemto to, kas “ir”man. Tā jau var veidot labklājības valsti. Diemžēl cilvēki bez garīguma kļust alkatīgi. No tā izriet, ka tieši garīgās vērtības stāv augstāk pār materiālām. Garīgais primārais, mantiskais – sekundārs. Faktiski dodot mēs iegūstam. Bet jādod ar sirds skaidrību, bet nevis rīkojoties kā augļotāji. Ja mēs dosim savai tautsaimniecības attīstībai mēs saņemsim atpakaļ pietiekami daudz, lai nodrošinātu savu ekonomiku, bet ja uzticammies investoriem – augļotājiem,mēs pazaudējam sevi pašu un valsti. Ja man draugs lūdz palīdzību un es viņam dodu, vai tad uz procentiem? Nē, jo viņš taču savējais, es palīdzu, jo iespējams kādreiz viņš palīdzēs man. Jūs teiksiet savtīgums, gaidu palīdzību, nē, tikai stiprinu normālas attiecības. Bagāts cilvēks ir tas, kuram pietiek un kurš spēj dot no laba prāta. Nevar uzkatīt kādu par bagātu, kuram nav ko dot un kuram nepietiek. Tādi faktiski ir vislielākie nabagi. Mums ir nevis nabadzīga valsts, bet gan nabadzīga valdība un trūkumā esošas komercbankas.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.