I.Verners: ‘TautasForums.lv publicēto sadarbības ideju apkopojums (vīzija sabiedrībai)’

Lai par kāda līmeņa darbiem mēs arī nerunātu, pirms iespējams formulēt konkrētus uzdevumus, nepieciešams tikt skaidrībā ar to, ko tad mēs katrs atsevišķi un visi kopā gribam; noskaidrot, vai mums ir līdzīga vērtību izpratne un vai principi, pēc kuriem dzīvojam, ir vieni un tie paši. Aicinu saviem vārdiem vienā teikumā un/vai neliela apraksta veidā formulēt nākotnes redzējumu jeb vīziju tam, kādu jūs vēlaties redzēt sabiedrības dzīvi nākotnē, ar ‘sabiedrību’ domājot cilvēku kopumu visplašākajā nozīmē, ko neierobežo ne teritorija, ne laiks, ne konkrētas valsts vai valstu savienību normatīvie akti un, cik vien iespējams, arī nekādi citi radušies vai radīti priekšstati par pastāvošo kārtību.

Kaut vai dažu minūšu pārdomas par šo jautājumu vien – arī ja tās nepubliskosiet komentāru slejā, par sliktu noteikti nenāks ;)

Lai sekmētu domu raisīšanos, piedāvāju turpmāk minētās pieejas:

  • * uzrakstiet atbildi uz šādu jautājumu: „Kādā sabiedrībā jūs vēlaties dzīvot, un kādā sabiedrībā jūs novēlētu dzīvot jūsu bērniem?”
  • * uz pašreizējo cilvēces dzīvi un visu planētu pamēģiniet palūkoties it kā no malas – tā, it kā jūs to piedzīvotu pirmo reizi. Jums nav tautības, jūs neko nezināt par cilvēces vēsturi, jums neviens nav stāstījis, kam ir jātic un kam ticēt skaitās pareizi, kas ir labs, kas slikts. Jebko, ar ko jūs sastopaties, jūs ieraugāt pirmoreiz – mežus, zvērus, okeānus, pilsētas, dzelzceļu, karus, stadionus, kukurūzas plantācijas, televizorus, internetu utt. Jūs ierodaties šajā pasaulē un mēģināt izprast, kas un kādēļ te notiek (skat. arī Jāņa Vītola video). Konstatējat, ka šī planēta ir apaļa, ar diviem baltiem poliem, ka tā ir dzīvības pilna, krāšņa un daudzveidīga. Novērojat parādības, kas cikliski atkārtojas – gaisma mijas ar tumsu, aukstums ar karstumu utt. Atskāršat, ka divkājainais kustonis (cilvēks) – dažviet tumšādains, citviet gaišādains – te rosās visaktīvāk. Jūs mēģināt iedziļināties, kā viņi (cilvēki) dzīvo – ko un kādēļ viņi dara, no kā pārtiek, kā viens otram nodod savu pieredzi, kādi ir pašorganizēšanās principi. Uzzināt, ka cilvēki ir radījuši naudu, valstis, likumus, cietumus un daudz ko citu. To visu jūs pieredzat, nepazaudējot visaptverošo „skatu no malas” – uz visu planētu, dabu un civilizāciju kopumā. Jūs konstatējat, ka dažiem cilvēkiem un cilvēku grupām labpatīk savtīgos nolūkos izmantot citus cilvēkus un cilvēku kopas. Jūs pamanāt, ka daudzas cilvēka veiktās darbības nav saprātīgas – tās apdraud ne tikai savus sugas brāļus un dabu, bet ilgtermiņā arī viņu pašu – nākamās paaudzes un visu cilvēci. Un tad atgriezieties no sava vērienīgā domu ceļojuma un pievērsieties jautājumam par to, kā jūs vēlaties dzīvot un kā jūs redzat sadarbību un attiecības ar dabu, ar tuvākiem un pavisam tāliem radiem un kaimiņiem.
  • * izmantojiet gan loģiku, gan arī ar sajūtām izdzīvojiet paša iztēloto vīziju. Sajūtas, lai arī tās ir grūtāk īsi un precīzi aprakstīt, dažkārt sniedz vispusīgāku priekšstatu.

Nav izslēdzams, ka vīzijas formulējumā būs ietverta cilvēces pastāvēšanas sūtība, jēga jeb civilizācijas uzdevumi šajā vienotajā veselumā, kādus to redz autori.

Mēs katrs esam unikāli, un arī mūsu nākotnes redzējumi un veidi, kā mēs šos redzējumus vēlēsimies darīt zināmus citiem, būs ar atšķirībām. Skaidrs, ka vienoties par tādu vīzijas redakciju, kas pilnībā patiks visiem, nebūs iespējams. Taču tik un tā ir vērts mēģināt, domāt un dalīties ar citiem. Ja arī rezultāts nebūs tāds, kas pilnībā apmierinās visus, tas pietiekami precīzi iezīmēs autoru domu kopējo virzienu. Domu apmaiņas procesā izkristalizēsies galvenie sadarbības principi un prioritātes. Vīziju laika gaitā varēs uzlabot.


Ivo Verners


  • vīzija vienā teikumā: es vēlos dzīvot tiesiskā Latvijā – valstī, kur visi ievēro likumus un nelikumības tiek ātri un nenovēršami atklātas un novērstas.

    kas par?

  • Vīzija vienā teikumā: Es vēlos dzīvot brīvā Latvijā – teritorijā, kurā valda tikai dabas likumi, kur nav nekādu valdību un nevienam nav jāievēro nekādi mākslīgi izgudroti likumi.

  • Jā, kur valda dabas likumi. Bet cilvēku sabiedrībā tie ir jāiedzīvina caur tikumiem – Dievs, Daba, Darbs. Caur Viedumu. Ja vienkopus sapulcētos SIMTS ar šādu apziņu, uz citiem SIMTIEM tā iedarbotos telepātiski, kā domino efekts.Šodien 10-os radio par garīgo atmodu runāja Jānis Vītols ar Rasu, Ģirtu un Ivo Puriņu. Būtībā par SIRDS MAĢIJU.

  • Kurš šovakar LTV 1 neredzēja “Garīgo dimensiju”, Gundara Rēdera sarunu ar Juri Rubeni par viņa un Lorensa Frīmena grāmatu “Krīzes iespējas”, iesaku noskatīties atkārtojumā svētdienas rītā pl. 8-os.Tā bija saruna par MĪLESTĪBAS MAĢIJU:”Jebkura mīlestība šai pasaulē ir diedziņš līdz Dievam.”
    Varbūt krīzes iespēja mums būtu -tikt pie labākā prezidenta, Jura Rubeņa. Kamēr tāds ir vajadzīgs.

  • maģijas gudrinieki atradušies…. kāpēc reāla darba vietā atkal tiek vilkts uz pasaciņām – darbības ilūzijām?

    bet nu neko. ja gribat iet maģijas biezoknī, esat brīdināti – apburtais mežs jau gadsimtiem ir apdzīvots, arī tur naivos dīvainīšus ar kūkām un puķēm negaida.

  • “Kurš noteicis, ka mēs cilvēki nevaram apspriest baznīcas un tās kalpu lomu mūsdienās? Vai tad baznīca atrodas ārpus cilvēciskā? Tas vienkārši ir muļķīgi, jo tikai pats Dievs atrodas ārpus cilvēka sapratnes robežām, ne jau tie, kas runā viņa vārdā” Kevins Smits – filmu Klerki, Lielveikala kompānija, Vajājot Emiju, Dogma režisors

  • Kas meklē – tas atrod!
    http://www.dzivite.lv/dzivites-raidijumi/216/
    “Zvaigzne ABC” jaunākās grāmatas.Vairāk par Jura Rubeņa un Loransa Frīmena grāmatu “Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla.” Piedalās J.Rubenis, G.Indulēns,V.Kilbloka un A.Bulis.”
    - KRĪZES laikā mums būs tāds prezidents, kādam jābūt krīzes laikā ( treknajos gados bija glauns, šiks, augstdzimušs, intelektuāls prezidents ):”Latvija ir pelnījusi tādu prezidentu kā Zatlers: mazliet pelēku, mazliet neveiklu, mazliet cilvēcīgu, mazliet apķērīgu un mazliet godīgu.”
    Gustavs Strenga, vēsturnieks, par to, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers beidzot ir paudis gatavību kandidēt arī uz otro prezidentūras termiņu.
    Twitter, 2011. gada 16. marts
    – NEKAS neatliek (nav pretargumentu), kā pieņemt domātāja A.Znovjeva atziņu (oriģinālvalodā):
    ” Есть закон адекватности: люди, которые приходят во власть, в различные учреждения, адекватны ситуации. Если вы хотите, чтобы гениальный человек руководил страной, сама социальная система должна быть сложена так, чтобы у его гения была возможность сработать’’ Лекция Александра Зиновьева Постсоветизм

  • <Laura R. 21.03.2011., 23:56
    (..)
    Varbūt krīzes iespēja mums būtu -tikt pie labākā prezidenta, Jura Rubeņa. Kamēr tāds ir vajadzīgs.
    ========================================================
    Manuprāt, Juris Rubenis savu darbiņu politiskajā/laicīgajā lauciņā padarīja 1980-os, kad darbojās grupā ''Atdzimšana un atjaunošanās'' un LTF. Tagad pēc varas pārņemšanas jau svarīgi ir cilvēku garīgo/apziņas lauciņu sakārtot – tāpēc jau par prezidentu JurisR. nekandidēs. Necitējot Jaunajā Derībā aprakstīto scēnu, kad ļaudis gribēja Jēzu par valdnieku iecelt – atgādināšu, – Rietumu demokrātijas valstīs Baznīca ir šķirta no valsts.

  • Manā iepriekšējā komentārā ir viens “ļoti slikts vārds” – baznīca.
    “Kulturālam”, “modernam” plāna galdiņa urbējam baltrocītim šis vārds tāpat kā reliģija ir tabu. Tomēr arī tādus cilvēkus aicinu paskatīties patiesībai acis. Indijas civilizācijā gadu tūkstošos vai iespējams desmitos tūkstošos gadu DABISKI izveidojās pašsaprotams cilvēku noslāņojums
    priesteros,
    valdniekos,
    karavīros,
    zemākajā kārta.
    Vai tam ir analogs mūsdienu pasaulē?
    1. kastai atbilst oficiālo un neformālo reliģisko un sabiedrisko organizāciju garīgie līderi un viņiem pietuvināti cilvēki, kā arī akadēmiskie vai pielietojumu zinātņu profesionālie pētnieki; pēdējā desmitgadē tiem būtu pievienojami jebkuru nodarbi veicoši Wikipēdijas regulāri autori – šeit nosauktie cilvēki, manā skatā tad arī ir – Mūsu laika smadzenes. Viņiem visiem rūp reāli pastāvošu, grūti pārbaudāmu vai nepārbaudāmu objektīvu patiesību meklēšana, kopšana un izplatīšana. Tie ir mūslaiku Gara darbinieki.
    2. kasta – politiķi, pašvaldību funkcionāri, ierēdņi, mēdiju un PR darboņi
    3. kasta – … tas vairs nav tik svarīgi;
    ——————–
    svarīgi, ka ieskicēju mūsdienu reālās varas un attīstības piramīdas virsotni. Par šī brīža krīzi vai nu ir atbildīga vai spēj atrast izeju no tās šī virsotne

  • ivaram bij tas gods teikt: “cilvēkus aicinu paskatīties patiesībai acis. Indijas civilizācijā gadu tūkstošos vai iespējams desmitos tūkstošos gadu DABISKI izveidojās pašsaprotams cilvēku noslāņojums”

    cik nu dabiski, cik nu ne, uz indiju atnāca klejotāji – ārieši un iekaroja tur uz vietas dzīvojošos (stipri civilizētākos) cilvēkus, kurus ārieši sauca par dāsjām.
    protams pavisam pašsaprotami un dabīgi izveidojās sadalījums kastās, un vietējiem aborigēniem pavisam dabīgi tika atvēlēta zemākā kasta.

    respektīvi, zināšanas-gaisma, puspatiesība – ļaunāk kā tīri meli.

  • UN?
    JA
    katlu reizēm neapmaisa vai tas pats neprotas apmaisīties
    PIEDEG

  • un? a neko. ar varas virsotni Latvijā ir viss OK, pīkstieni no apakšas netiek gaidīti un arī neuztrauc.

    (ak jā, tieši indijas piemērs ir ļoti laba ilustrācija, kā kastu katls, kurā nekāda apmaisīšanās nenotiek, piedeg. vai arī nepiedeg – kā to ņem. šudras vienmēr būs šudras, a brahmaņi vienmēr būs brahmaņi. bet pārkāpējus klusām likvidēs. vai mums šādu atpakaļ skatu vērstu sabiedrisku iestādījumu par piemēru jāņem?)

  • “… kādā sabiedrībā jūs vēlētos dzīvot… no malas uz pašreizējo cilvēces dzīvi un visu planētu…”
    Manas versijas ir atklātas:
    par pasauli
    http://www.tautasforums.lv/?p=1395
    par Latviju pasaulē un pasauli latviešu valodā:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1430
    Par mums:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1454

  • Liels PALDIES, visiem, kuri raksta ‘pa tēmu’!

    Kā tāds kopsavilkums šobrīd varētu būt šādi atslēgvārdi:
    - brīvība,
    - dabas likumu izzināšana un dzīvošana pēc tiem,
    - tikums – darba tikums, godīgums, krietnums utt.,
    - viedums (sirdsgudrība),
    - mīlestība

    RV jau uzreiz ‘iebrauca valstī’ ;) …veidojums, ar kuru šobrīd gan nevaram nerēķināties. Tai pat laikā.. ja tā vēl vērienīgāk paskatāmies, ‘valsts’ nav obligāts nosacījums sabiedrības pastāvēšanai. Bet bez kārtības (par kuru vienojas sabiedrības locekļi) uzturēšanas, iztikt nevar, tā kā ‘tiesiskums’, lai kā mēs to formulētu, noteikti ir svarīgs.

  • ar praktiķa skatu pieejot lietām (“kas vajadzīgs lai pateikto īstenotu”),
    ja gribam ieviest īstu alternatīvu “valstij”, kas ir uz šīs planētas šodien dominējošais sabiedrību modelis. īstu alternatīvu nevis mākslīgās virsbūves (ekociemati, sektes, puķubērnu kolonijas). atceroties ka mēs nedzīvojam uz vientuļas salas, vai pat vēl labāk, citas vēl neaiztiktas planētas :) ņemot vērā, ka valsts ir pašreiz vispārpieņemtais mehānisms, kā tiek nodrošināta katra sabiedrības locekļa drošība (cita starpā) no iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem.

    padomāsim, vai mums ir materiālā bāze reālajai alternatīvai? (piem, tādai, kur katrs ir gatavs sevi aizstāvēt, savas pretenzijas uz apkārtni īstenot. neatkarīgi no katra spējām iespējām utt). vai mēs galu galā esam nopietni izlēmuši uz to iet? (ja jā, tad ok. esmu gatavs piedalīties, paskatīsimies kas no tā sanāks :)

    bet par tikumu, viedumu, dzīvošana pēc kaut kādiem “dabas likumiem”, utt… pāris vārdos, mēs tā kā pie eiropas sevi pieskaitām, līdz ar to it kā mums pie eiropas kultūras būtu sevi jāpieskaita, līdz ar to it kā pie kristīgās mācības un no tās izrietošajiem principiem mums sevi būtu jāpieskaita un tas viss būtu ne tikai vārdos bet darbos būtu jāaizstāv. nevis katram jāvelk deķīti katram uz savu pusi, katram savu teōriju jādomā, un pa savam “dabas likumi” jāinterpretē.

    īstenībā, tas pats jautājums ir, par tiesiskumu. kad tomēr būtu jācīnās par esošiem likumiem un to izpildi, nevis jārada jauns juceklis, katrā prātā savs.

    neesmu jau konspirāciju teoriju īpašs piekritējs, bet tā izskatās, ka aiz jucekļa un nekārtību (prātos un ārpus) ģenerēšanas nākamais solis būs vietas izbrīvēšana jaunas no malas nākušas kārtības ieviešanai.

  • RV,
    piekrītu, ka vēl šobrīd alternatīvas valstij nav, toties ir iespējams pakāpeniski mazināt valsts ierobežojošo ietekmi uz cilvēku un valsti padarīt par tādu, kas arvien vairāk dotu labumu cilvēkiem. Un no otras puses – cilvēkiem iespējams kļūt patstāvīgākiem, lai vajadzība pēc ‘valsts pakalpojumiem’ kļūtu arvien mazāka. Tātad arvien lielāka decentralizācija – lēmumu pieņemšana savās dzīves vietās gan par bērnu skološanu, gan pārtikas sagādi utt.

    Dabas likumi ir nevis ‘kaut kādi’, bet mums visiem vieni. Sevi mēs katrs varam pieskaitīt pie kā vēlamies. Svarīgākais ir atrast SEVI un nepazaudēt. Iekš ‘kristīgās mācības’ esošā vērtību un tikumības mācība nav galīgi zemē metama, taču:
    1) tā nav mūsu mācība (te tātad jautājums par SEVIS apzināšanos). Par šo ļoti labi un argumentēti uzrakstījis krietnais latvietis Vilis Vītols grāmatā ‘Savējiem’
    2) mūsu pašu dzīvesziņā ir viss, kas atrodams ‘kristīgajā mācībā’ un vēl vairāk. Dogmas ir kā vienā tā otrā.. un no tām jātiek vaļā, toties dabas likumiem nesalīdzināmi tuvāk esam mēs paši nekā baznīckungu sludinātās svešās mācības.

  • Vai mums šeit ir materiālā bāze lai atjaunotu vai izveidotu no jauna kaut ko līdzīgu valstij? Domāju, ka nē. Var, protams, apsveikt baltkrievus ar viņu valsti, un viņu valdību ar stingru mugurkaulu. Viņiem vēl ir attiecīgā infrastruktūra kāda nepieciešama, lai varētu pastāvēt valsts.
    Tas, ka vēl šeit bezjēgā tiek izvaroti un izvesti uz citām patērētājsabiedrībām meži, tas neko neatrisina, un daba to tik un tā ilgi vairs nepieļaus.
    Mums ir jādomā globālāk. Kāpēc, piemēram, Latvija nevarētu būt kā viens no planētas garīgās atmodas centriem? Tas jau ir tā, starp citu.
    Vēl par dabas likumiem (vismaz tiem, kurus Es zinu). To pamatprincips ir – darbība un rezultāts. Daba nevienu nekad netiesā un nevienu ne par ko nesoda. Tas, ka mēs arvien vairāk pasaulē redzam visādas krīzes, nemierus, katastrofas – tas nav nekāds sods, vai kāda ļauns nodoms, tas vienkārši ir rezultāts mūsu iepriekšējai rīcībai. To visu vajag mācēt saredzēt, saprast un analizēt.
    Kā tiek nodrošināts tiesiskums pēc dabas likumiem? Tie neprasa nekādu nodrošinājumu, uzraudzību, vai administrēšanu. Tātad, jebkādi jautājumi par to, vai šādas, pēc dabas likumiem orientētas sabiedrības organizēšanai ir pietiekoši resursu, atkrīt paši par sevi.
    Arī Ģirts Laube Lauras pieminētajā radio raidījumā ļoti uzskatāmi pastāstīja kā darbojas uz brīvprātības un sadarbības principiem veidota sabiedriskā struktūra.
    Protams, arī mīlestības princips, kas ir ļoti globāls un universāls likums. Jā, tās var saukt par “puķubērnu kolonijām”, vai kā tamlīdzīgi, bet tā jau arī ir mūsu katra paša brīva izvēle, kādā sabiedrībā mēs katrs dzīvojam. Un nevajag domāt, ka šādas mazas brīvdomātāju sabiedrības neko pasaulē neietekmē. Tās ir globālas, pārnacionālas sabiedrības ar milzīgu ietekmi visā pasaulē.
    Arī iepriekšējos savos komentāros jau daudz esmu rakstījis par dabas likumiem un kā tie reāli darbojas. Visi mēs pamazām šos likumus atceramies. Tā kā viss notiek, procesi pārvaldīti tiek un dabā nekas sabrukt netaisās. Ar tehnokrātisko civilizāciju gan tā ir kā ir…
    No savas pieredzes varu pateikt, ka dzīvojot tikai pēc dabas likumiem Es neesmu konfliktā ne ar kādiem citiem likumiem kādi ir pieņemti attiecīgajā sabiedrībā, jo tie visi ir pakārtoti dabas likumiem. Un ja kādreiz arī rodas kāds konflikts, tas konflikts ir tikai manī pašā. Atrisinot šo iekšējo konfliktu, atrisinās arī visi pārējie konflikti, kas ar to saistīti.
    Nav svarīgi cik un ko tu pelni, svarīgi ir – ko tu reāli dari un kāds tam visam ir rezultāts.

  • rv 22.03.2011., 07:43 – atsūtīji lielisku saiti uz Olsonu, joprojām pa kripatai tulkoju un mazliet rakstu klāt par institucionālismu, kaut kas veidojas, paldies Tev
    JO
    1. Ir mums jāvirzās uz reālu tiesisku valsti un jāmācās izmantot esošās iespējas.
    2. Manuprāt, 24. marta akcija lielgabalus griež ne gluži pareizā virzienā: klerki, “krēsli”, birokrātija var izdarīt tikai to, ko var izdarīt; “mums ir brīvākas rokas” un mums jau vajag; jāprasa konkrētāk un prasītais jāprasa izpildīt;
    BIROKRĀTIJAI izpildām SABIEDRĪBAS PIEPRASĪJUMS vajadzīgs daudz vairāk kā mums.
    3. Mums ir labs izglītības sistēmas pamats un lieliski skolotāji, lielisks TF, bet tas jāsaķemmē un jāsaķemmējas arī man, vismaz kā Agnesei.
    pagaidām
    http://vimeo.com/21389028
    http://vimeo.com/21389174

  • Tā UK vakardiena (fragments no k/f ‘The Wall’)jau Latvijas šodiena, – tagad var dziedāt jaunas dziesmas.
    Sex Pistols MOVIE – NO FUTURE
    http://www.youtube.com/watch?v=2YnOeRD8zk4

  • mandomāt, neskatoties uz visiem iebildumiem, 24.datuma akcija ir derīga. tautai ir jāmācās apzināties sevi, jāmācās savu spēku izmantot. (tā kā zīdainis pirmos gadus apzinās savu ķermeni un iemācās ar to darboties).

  • <rv 24.03.2011., 07:49
    mandomāt, neskatoties uz visiem iebildumiem, 24.datuma akcija ir derīga.
    ========================================================
    Nekādu šaubu par derīgumu.Latviešiem lēnām, bet sāk ''pielekt'', ka ar savām rokām&galvām izveidotā valsts vien pašiem tagad būs jāpārveido. Globalizācijas (kara) apstākļos tas nebūs vieglāk kā Baložu Dāvja ''brāļu draudžu'' veidošanas laikos vai jaunlatviešu, jaunstrāvnieku un 18.novembra republikas laikos.
    Ingmārs Čaklā:''(..)Mums jāsāk atgūt zaudētās pozīcijas, kā tas bija gandrīz pirms 150 gadiem, kad doma par savu valsti bija tikai neprātīgo sapnis. Biedrībai ir jāatrod spēks teikt, ko mēs gribam un kā mēs gribam,….''
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95185

  • p.s.
    Ingmārs Čaklais:”(..)Mums jāsāk atgūt zaudētās pozīcijas,….
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95185

  • Tēzes par sabiedrību, kurā vēlētos dzīvot:
    Augsts (pat dievišķs) kultūras līmenis. Toleranta sabiedrība, kas lokālā mērogā ir viendabīga, bet globālā – daudzveidīga.
    Saprātīga sabiedrība, kas apzinās savu redzējumu un sūtību, kas dzīvo saskaņā ar dabu, kas orientēta uz iedvesmas (mīlestības) pilnu radīšanu, dzīvi, dzīvību un apkārtējās dzīves vides pilnveidošanu, atsakoties no tehnokrātiskajām metodēm.

  • Tēze par sabiedrību, kurā vēlētos dzīvot un kuru novēlētu saviem pēcnācējiem:
    Indivīdu un dažādu sabiedrības grupu savstarpējās attiecības valstī tiek veidotas, balstoties uz sadarbības un izpalīdzības principiem. Valsts tautsaimniecība balstās nevis uz globālās konkurences, patēriņa veicināšanas un peļņas maksimizēšanas principiem, bet gan uz objektīvu sabiedrības vajadzību un tautsaimniecības nozaru perspektīvas analīzi un nacionālo ražotāju/pakalpojumu sniedzēju atbalstu valsts pārvaldes līmenī. Starptautiskā ekonomiskā un finanšu globalizācija tās pašreizējā formā ir atzīta par sabiedrības sociālās un ekonomiskās attīstības strupceļu.

  • Paldies, arī ArVidam, Arturo un GuntimB! Iepriekšējo kopsavilkumu varētu papildināt ar:
    - sadarbība, brīvprātība
    - orientēšanās uz dzīvību, radīšanu/jaunradi,
    - vides pilnveidošanu
    - saprātīgums it visās jomās, t.sk. saimniekošanā (pretēji pašreizējai strupceļa finanšu sistēmai, nesaprātīgai tehnoloģiju izmantošanai, patērētāju domāšanai utt.)

  • Viss it kā būtu brīnišķīgi, tikai viens mazītiņš “bet”. Arī DIEVAM, lai cika savādi mums tas neliktos, ir savi plāni gan uz šo planētu(Zemi), gan uz visu, kas uz tās atrodas, tostarp – uz visiem tās iedzīvotājiem. Pats interesantākais, ka Viņš netur tos noslēpumā. Glužzi otrādi, ikviens cilvēks tiek aicināts piedalīties šo plānu realizēšanā.Piekrītu, ka skan visai nepārliecinoši un visai mistiski. Taču pievienojoties Ivo aicinājumam”uz mirkli iedomāties…”, iedomāsimies- ko vērtas ir mūsu pūles un centieni, ja tas patiešām tā ir(par DIEVA plāniem)un mūsu plānotais neiederas Viņa scenārijā? Es nevēlos apgalvot, ka mūsu rosīšanās ir lieka, nē, tikai mēs varētu rosīties nesalīdzināmi efektīvāk, ja ņemtu vērā šos DIEVA plānus. Ja pāris vārdos: Pasaule mainās uz augšu(uz Gaismu), cilvēcei jāmainās līdzi, mainot savu apziņu. Neapšaubāmi, ka Ivo piedāvātā tēma veicina šo procesu, vienīgi gribētos, lai augstāk sacītā kontekstā, mēs nesāktu no jauna izgudrot “divriteņus” tur, kur tie jau labu laiku kā izgudroti. Viss manis minētais atrodams EXODUS sērijas grāmatās( priekštats par grāmatām gūstams: http://sites.google.com/site/bozestvennaamudrost/)
    P.S. Maģija- tā ir realitāte, kurā mēs visi, vairāk vai mažāk apzināti, esam iesaistīti.Ikviena doma, vārds vai rīcība, kuru nepavada mīlestība, ir pieskaitāmi melnajai maģijai. Tad nu domā pats, kas Tu esi un ar ko Tu nodarbojies.

  • Es vēlētos dzīvot TĪRĀ vidē,es vēlētos ,lai man būtu viss NEPIECIEŠAMAIS -jumts virs galvas,tīra pārtika un ūdens pietiekošā daudzumā,lai es varētu brīvi un droši pārvietoties.Un galvenais – es vēlētos strādāt sevis izvēlētajā profesijā(nevis tādā,kur vairāk maksā)- gūt no sava darba gandarījumu,un priecāties,ja šis mans darbs ir noderīgs arī citiem cilvēkiem.Es vēlētos,lai ap mani ir klusums un miers,lai es un mana ģimene būtu drošībā.Un tāpat es vēlētos,lai arī mani bērni un draugi un visi cilvēki ….vēlētos to pašu…Un vēl es vēlētos iekopt skaistu dārzu…Vai Dievs mums ir to aizliedzis?
    P.S.Vai kādam ir tiesības aizliegt mums tā dzīvot?Ar kādām “pirmās nakts tiesībām” mūsu parazītiņi piespiež mums maksāt nodevas un iet klaušās?Ko tāda politiskā elite mums ir devusi,ka mums ir jāmaksā viņiem par to,ka mēs vispār dzīvojam?Kāpēc mēs to viņiem atļaujam?Padomājiet par to…

  • Ivo kopsavilkums:
    • “Kā tāds kopsavilkums šobrīd varētu būt šādi atslēgvārdi:
    - brīvība,
    - dabas likumu izzināšana un dzīvošana pēc tiem,
    - tikums – darba tikums, godīgums, krietnums utt.,
    - viedums (sirdsgudrība),
    - mīlestība
    • Paldies, arī ArVidam, Arturo un GuntimB! Iepriekšējo kopsavilkumu varētu papildināt ar:
    - sadarbība, brīvprātība
    - orientēšanās uz dzīvību, radīšanu/jaunradi,
    - vides pilnveidošanu
    - saprātīgums it visās jomās, t.sk. saimniekošanā (pretēji pašreizējai strupceļa finanšu sistēmai, nesaprātīgai tehnoloģiju izmantošanai, patērētāju domāšanai utt.)”

    Augstāk minetie kopsavilkumi nesatur vīzijas. Tie drīzāk līdzinas postulātiem, vai sen pazīstamiem lozungiem. Ja kāds francūzis izdzirdētu, ka latviešiem tādas vīzijas, viņš gan būtu nesaprašanā- smieties vai raudāt. Tīe ir Francu revolūcijas lozungi. Tās ir cilvēku sabiedrībā pašsaprotamas lietas, ja mēs tās 2011. Gadā saucam par vīzijam, tad jāatklāj, ka es esmu vīlusies. Daudziem var likties, ka tas ir tas, ko mēs 20 gadus atpakaļ dabūjām. Kam tad jūs iestāstīsiet, ka Jūs cīnaties par ko jaunu? Varbūt Jūs nemaz negribat neko jaunu, neko citu, kas mums teoretiski jau ir? Varbūt es klauveju ne tur, kur domāju klauvējam???

    Arī iniciatora gaisa lidojumā nav saskatāma vīzija, lai arī kā viņš to vēlētos. Es ļoti atvainojos, par saviem skarbajiem vārdiem, bet mēs ātrāk nonāksim pie mērķa, kurš domāju, mums visiem tomēr viens, ja mēs izturēsimies godīgi un kritiski viens pret otru. Savā domu lidojumā Jūs vienkārši apskatat un konstatējat apkartēko vidi un uzdodat dažus jautajumus pa ceļam. Es šeit nekādu vīziju neredzu.
    Piekrītu Jānim O., bez Dieva gibas vērā nemšanas, tālu netiksim.

    Vīziju saskatu Premjera, GuntisB un Arturo komentāros. Noteikti bija arī vēl citas vīzijas.

    Mana vīzija:
    Visi cilveki dzīvo draudzīgi, neatkarīgi no nacionalās piederības un reliģijas. Visiem vienādas tiesības. Nekāda veida diskriminācija. Neviens nezina un nelieto nekādas indes: alkoholu, tabaku u.c. Indes (himikati, medikamenti) netiek pielietoti lauksaimniecībā. Lauksaimniecībā ieviest, piemēram, Zepa Holcera metodi. Cilvēku medicīnā izmantot galvenokart homeopātiskās metodes un medikamentus. Antibiotikas – tikai izņēmuma kārtā. Tādēļ dzimst tikai veseli bērni. Visiem pieeju un atbalstu augstākās izglītības iegūšanā. Izglītības sistēmu reformēt. Mazāk mācīt faktoloģiju, vairāk metodoloģiju. Meitenes un zēnus mācīt atsevišķās kasēs, lai berni spētu pilnībā attīstīt savu potenciālu, pretējā dzimuma netraucēti. Veicināt katram apgūt profesīju, kuru pieļauj viņa potenciāls. Veicināt pieaugušo tālākizglītību, tai skaitā garīgajā, sevis pilnveidošanas jomā. Pievērst daudz lielāku uzmanību jaunām, resursus saudzījošām tehnoloģijām. Nekavējoties pārtraukt valsts attīstību mērīt pēc Iekszemes kopprodukta. Nekavējoties pārtraukt stimulet konsumu-patēriņu. Audzinat cilvekos morāles principus un dabas un Dieva mīlestību: patērēt no dabas tikai absolūti nepieciešamo. Neazimirst, ka Dieva griba ir veselīga daba. Cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Citādi Dievs nebūtu zemi radījis tādu brīnisķīgu.
    Visiem bez izņēmuma vienadu atalgojumu, prezidents vai apkopeja, privatais vai valsts sektors. Kādēļ tas ir svarīgi? Ja visi saņem vienādu atalgojumu, tad neviens necenšas iegūt nepareizu izglītību, profesiju, kura viņam slikti padodas, tikai tādēļ, ka tādas profesijas ieguvējs saņem augstāku atalgojumu. Tad katrs dara to, kas vinam vislabāk padodas, un nevis to, par ko vairāk maksā. Visiem vienada dzīvokļa kvadratūra, teiksim, uz personu 20 m2, neatkarīgi no vecuma. Tie, kuri vēlas lielāku dzīvokli, maksā papildus nodokli. Katram cilvēkam iespēja saņemt nekavējoties valsts dzīvokli. Dzīvokļi, elektrība, apkure, transports, izglītība un veselības aprūpe ir valsts infrastruktūra, par kuru nav jamaksā strādājošām personām. Infastruktūras izmaksas tiek izrēķinātas no iedzīvotāju atalgojuma. Attīstot nopietni tehnoloģijas, iespējams pārdot inovācijas citām valstīm, tādejādi iegūstot valūtu, lai iepirktu LV nepieejamos resursus. Monetārā kontrole ir valsts rokās, tādejādi nodrošinot nepieciesamo izaugsmes motora darbību. Pareiza naudas politika veicina jebkuras un jeb cik lielas sabiedrības veiksmīgu attīstību. Ir zinami vairāki gadījumi vesturē.
    Attīstoties tehnoloģijām, cilvēkiem nepieciešams arvien mazāk strādāt, tērēt laiku savas materiālās dzīves uzturēšanai, tādēļ arvien vairāk laika paliek savas gara dzīves izzināšanai un attīstīšanai. Cilvēki dzīvo garu un laimīgu mūžu. Spēj izzinat un saprast Dieva gribu. Tadēļ viņi mirdami laimē iet pie Dieva.

    Viss ir iespejams. Viss, kas cilveku roku darīts, var būt arī cilveku roku izmainīts. Atkarīgs tikai no tā, ka mes velamies.

    PS: Daudzi no mums uzskata sevi par labaku, nekā citus. Vēlas saņemt arī īpašu cieņu, algu un atziņu. Ja mēs turpināsim sevi un citus likt pa nopelnu kastītēm, tad mums vēl ilgi vajadzes šeit maldīties un prātuļot.

    Iesaku palasīt Denise Coates grāmatu: “Feel it real”. Ir arī krievu val. Viņa jauki parāda, ka jebkurš bezpajumtnieks un miljonars ir saistīti ka māte un viņas vēl nepiedzimusais bērns. Tas ir kā viens ar divām pusem. Ieskaties bezpajumtniekā itkā tu skatītos savā atspulgā un tu sapratīsi mīlestību un Dieva gribu.

  • Jā, Alma, augstāk minētie kopsavilkumi arī NAV vīzija, taču vīziju satur gan. Jo doma ir šo vīziju noformulēt, cik iespējams, īsi.

    Noprotu, ko tu saproti ar vīziju. Nu redz – katram ir savādāka izpratne par to, kas vispār ir vīzija un kā to noformulēt. Jā – var arī tā, kā tu. Man tava versija drīzāk gan izskatās pēc pamatīga kokteiļa, kurā principi vienā juceklī ar mērķiem, ideoloģijām, pieņēmumiem, stereotipiem, aizliegumiem utt. Daudzas arī labas lietas. Varbūt pamēģini to formulēt teikumā, kurā ir 20-30 vārdu un redzēsi, ka tā būs ļoti tuvu tai versijai, ko tikko noliki līdz ar zemi :)).

  • Latvijas pamatresurss:
    tīra zeme un ģimenes rāmajā liesmā šķīstīti latvieši
    Galvenais līdzeklis:
    pareiza izglītība visuma (materiālās un garīgās pasaules) likumos

  • “Godīgi un kritiski” arī izvērtēju tavu piedāvājumu:

    * Ko tu saproti ar vārdiem “Dievs” un “gars”? Kā tu panāksi, ka visi tic Dieva esamībai? Vai vīzijā vispār ir saprātīgi iekļaut kaut ko, kam pamatā ir ticēšana – tātad iracionālas, nepārbaudāmas, nepierādāmas lietas – katra cilvēka individuāla pieredze? Vai, jo īpaši šajā gadījumā, ir saprātīgi izmantot vārdus, kurus paši neprotam pat noformulēt?

    * “Visi cilveki dzīvo draudzīgi, neatkarīgi no nacionalās piederības un reliģijas. Visiem vienādas tiesības. Nekāda veida diskriminācija.”
    >> vai šie nav līdzīga stila, kā tu raksti, – lozungi?

    * “Meitenes un zēnus mācīt atsevišķās kasēs, lai berni spētu pilnībā attīstīt savu potenciālu, pretējā dzimuma netraucēti.”
    >> Par šo jautājumu ir veikti ļoti daudzi pētījumi. Detalizēti par to pastāstīs Jūrmalas alternatīvās skolas direktors Egils Blūms. Šie pētījumi nav viennozīmīgi.

    * “Veicināt”, “pievērst uzmanību”, “nekavējoties pārtraukt”, “audzinat morāles principus un dabas un Dieva mīlestību”
    >> ļoti nekonkrētas un vispārīgas frāzes un pat ultimāti. “Audzināt Dieva mīlestību” – kā to esi domājusi, vai potēt bērnos kādu konkrētu reliģiju?

    * “Visiem bez izņēmuma vienadu atalgojumu – prezidents vai apkopeja”
    >> interesanta vēlme. Kā to nodrošināt? Vai gadījumā neatgādina vienu nesen pieredzētu sistēmu, kur cilvēki kaut kā nez kāpēc nebija diez ko motivēti “celt komunismu”?

    * “Visiem vienada dzīvokļa kvadratūra, teiksim, uz personu 20 m2, neatkarīgi no vecuma. Tie, kuri vēlas lielāku dzīvokli, maksā papildus nodokli. Katram cilvēkam iespēja saņemt nekavējoties valsts dzīvokli.”
    >> Pirmkārt, kāpēc vispār jādzīvo dzīvokļos? Otrkārt, ja es savām rokām sev uzcelšu māju, kuras dzīvojamā platība būs lielāka par 20 m2, vai man par to būs attiecīgi jāmaksā nodoklis? Kaut kas pretdabisks.

    Vēlreiz uzsvēršu, ka tavā vīzijas variantā ir vairākas labas domas, taču uzskaitīju tos izteikumus, kuri prasa papildus paskaidrojumus. Un, domāju, ne man vienam. Ja tā, tad vai šādi punkti derīgi vīzijai? Kā iespējams panākt, lai, ja ne visi, tad vismaz ievērojama iedzīvotāju daļa neiebilstu pret šādu vīziju?

  • Sveiki Ivo!

    Kā jau rakstīju, šī ir mana personīgā vīzija par ideālu sabiedrību manā izpratnē. Man ne prātā nenāca rakstīt kaut kādu universālu vīziju.

    Es domaju, ka arī Jūsu interesēs ir izveidot tautasforums aktīvistu “kopējo vīziju”. Ja kaut viena no manis minētajām idejām Jums ir interesanta, un tiks iekļauta tautasforums kopējā vīzijā, būšu laimīga. Domāju, ne katram tā paveiksies.

    Kopumā jaatzīmē, ka es no kommunisma idejas nebaidos. Tā ir lolota jau gadu tukstošiem dažādās sabiedrībās. Kopš gadu simtiem tā ir arī aprakstīta. Parasti zem nosaukuma “utopija”. Manās acīs nepastāv nekādas utopijas. Visu, ko mēs spejam izteloties, mes varam arī realizēt.

    Iedomajieties, 200 gadus atpakaļ man būtu bijusi ideja uztaisīt lodīšu pildspalvu. Jūs būtu par mani smejušies un teikuši, tā ir utopija, fantāzija. Iespējams, ka es toreiz nebūtu spējīga bijusi realizēt savu ideju. Bet mēs ļoti labi zinām, ka šodien visi raksta ar lodīšu pildspalvām.

    Tāpēc jau tā ir vīzija, tas nav plāns, kuru es vēlos ieviest vēl savas dzīves laikā. Jauki, ja tas izdodas.

  • To Ivo>

    “Ko tu saproti ar vārdiem “Dievs” un “gars”? Kā tu panāksi, ka visi tic Dieva esamībai? Vai vīzijā vispār ir saprātīgi iekļaut kaut ko, kam pamatā ir ticēšana – tātad iracionālas, nepārbaudāmas, nepierādāmas lietas – katra cilvēka individuāla pieredze? Vai, jo īpaši šajā gadījumā, ir saprātīgi izmantot vārdus, kurus paši neprotam pat noformulēt?”

    Dievu grūti saprast un izskaidrot. Tādēļ jau zinātne vēl šodien to īsti neaptver. Dievs un Gars ir jājūt. Par to ir ļoti daudz rakstīts un teikt. Dievu meklējot nav obligāti jāiet uz baznīcu. Ne katrs, kurš iet regulāri uz baznīcu atrod Dievu. Diez vai varu arī Jums kādu konkrētu literatūru ieteikt. Literatūras ir ārkārtīgi daudz. Grāmata, kura vienam atvērs acis, neatvērs citam.

    Jūs tik smuki rakstījāt par savu lidojumu. Vai tad Jūs tur Dievu neredzējāt. Tad pameģiniet nākošo reizi palidot mazliet augstāk, vai tālāk. Pamēģiniet iedomāties, kas to universu ir radījis, un kādāļ vinž dzīvo/kustas? Kādēļ viņš ir tik sakārtots un pārdomāts. Kā Jūs domājat, vai tas viss radies pats par sevi. Bez Dieva gribas? Varbūt Jūs domājat tagad par kādām fiziskām ķēdes reakcijām. Neesmu fiziķe, negribu runāt muļķības. Bet no fiziķiem nekad neesmu dzirdējusi nevienu pieņemamu izskaidrojumu.

    Kādēļ Jūs domājat sekulārajā pasaule ir tik daudz problēmu? Tādēļ, ka viņi ignorē Dieva eksistenci. Domā, ka cilvēks valda par pasauli un universu.

    Aizveriet acis un ieskatieties sevī, ieklausieties universā. Jūs noteikti ieraudzīsiet, vai sadzirdēsiet Dievu. Mēģiniet ar viņu parunāt. Paprasiet padomu. Dievs vienmēr atbild, ja redz, ka Jūs nopietni vēlaties viņa padomu. Un tad pagaidiet. Atbilde ne vienmēr nāk tai pašā momentā. Dažkārt uz to ir jāgaida vairākas dienas. Ja nebūsiet uzmanīgs, varat arī palaist Dieva atbildi garām. nepamanīt to.

    Kā nepalaist Dieva atbildi garām?
    1)Kad būsiet uzdevis Dievam savu jautājumu (Tam jābūt nopietnam un svarīgam un Jums jātic, ka Dievs dzird Jūsu jautājumu. Jums arī jāpalūdz Dievam, lai viņš jums sūta atbildi).
    2)Nākošo dienu ritā nedrīkst lietot nekādas indes un piesārņot savu galvu ar nevajadzīgu informāciju, kā piemeram, kaitīgu mūziku, nelabvēlīgas filmas.
    3) Atbilde var nākt dažādos veidos. Piemēram: sapnī, kaut kur to izlasīsiet, dzirdēsiet nejauši (īstenībā pavisam mērķtiecīgi) kādu runājam, kura balss saka tieši to, ko Jūs meklējat, ko gribējāt dzirdēt, u.c. Jums jasaprot, ka Dievs parasti izmanto kādu mēdiju (kāda cilvēka balsi, kāda cita uzrakstīto, lai sniegtu jums atbildi)lai atbildētu Jums.

    Nevienu netaisos pārliecināt. Lai katrs pats pārbauda Dieva esamību.

    Šeit gan gribu piebilst, kādas sabiedrības vīziju, kurā nav iekļauta Dieva esamība, uzskatu par sātanisku.

    Uz ko tad Jūs domājat visu pamatot? Tiešām nesaprotu!

    Uz pārējiem jautājumiem atbildēšu velāk, ja būs luste.

    Jauku dienu!

  • Man reiz gadījās ….
    kāda sīka ikdienišķa iemesla dēļ vairākas dienas būt vienkārši ļoti priecīgam, varbūt “nenogremdējami laimīgam”. Tādā stāvoklī, zelta rudenī gāju rāmi pa ielu. Cilvēki pret mani, ejot pa ielu, bija stipri piesardzīgi. Man radās dabisks jautājums: kāpēc? vai Latvijā ir pieņemami būt laimīgam? Atradu virkni labu atbilžu, bet par to jau laikam runāt būtu nepiedienīgi …
    ————
    LPI ( laimīgās planētas indekss) ir principiāli jauna pieeja cilvēku labklājības un tātad politikas ekoloģiskās efektivitātes mērīšanā. Tas ir pirmais ranzējums, kur apvienota ietekme uz vidi ar labklājību. Otro LPI pētījumu (HPI) publicēja 2009. gada jūlijā un tas liecina, ka vēl arvien esam tālu no ilgtspējīgas labklājības, bet šis pētījums mūs tuvina vīzijai, kas mums būtu jādara, lai ilgtspējīga labklājība kļutu par realitāti.

    Mērijums neatklāj “vislaimīgāko” valsti pasaulē. Tas parāda dažādu valstu centienu salīdzinošo efektivitāti izmantojot planētas dabas resursus, lai sniegtu saviem pilsoniem ilgu un laimīgu dzīvi. Nācijas ranžējuma augšgalā nav laimīgākās vietas pasaulē, bet, ja valstij ir labs radītājs, tas liecina, ka ir iespējams sasniegt laimīgu dzīvi bez pārmērīgas resursu izmantošanas.

    Pētījums pārliecina, ka augsts resursu patēriņš nav drošs labklājības avots, ka ir iespējams sasniegt augstu labklājību bez pārmērīga resursu patēriņa.Rietumu saimniekošanas modelis var nodrošināt gandrīz vispārēju ilgmūžību, tomēr šajā modelī cilvēku apmierinātība ar dzīvi var būt visai atšķirīga, taču tas panākts ar lielam un galu galā neproduktīvām izmaksām, kas izpaužas lielā resursu patēriņā Eiropā un pasaulē.

    LPI ranžējumā pētīti ekonomiku pamati: ko mēs ieliekam (resursi) un ko no tā iegūstam ( cilvēku mūža garums un laime). Rezultātā iegūts pasaules valstu ranžējums par 143 pasaules valstīm, kura jaunā, uzlabotā metodika rāda,ka kopumā pasaulei vēl tāls celš ejams uz īstu labklājību. Ilgas un jēgpilnas dzīves jēdzienos tas nozīmē, ka visas pasaules tautas varētu dzīvot daudz labāk tajos vides apstākļos, kas mums ir. Neviena pasaules valsts nav sasniegusi “augstu rezultātu” pilnīgi visos mērītajos parametros, kas kopuma veido šo ranžējumu.

    http://www.happyplanetindex.org/explore/europe.html
    pēc pēdējā “laimīguma pētījuma” mūsu situācija ir gandrīz 2x labāka par situāciju Igaunijā un labāka par Somiju,
    vai kaut kas TĀDS jums ir pieņemams?
    http://www.happyplanetindex.org/explore/global/
    mums tuvākā “paradīzes saliņa” izrādās ir Polija
    kapēc? Varbūt tur vārds “gars” nav nepieklājīgs un nerada neatbildāmus jautājumus, jo tur cilvēki tic

  • tie, kam “viss jau nav skaidrs” var atrast
    savu personisko laimīguma indeksu (HPI)
    http://survey.happyplanetindex.org/survey.php?po=0

  • Ivo,
    “* “Visiem vienada dzīvokļa kvadratūra, teiksim, uz personu 20 m2, neatkarīgi no vecuma. Tie, kuri vēlas lielāku dzīvokli, maksā papildus nodokli. Katram cilvēkam iespēja saņemt nekavējoties valsts dzīvokli.”
    >> Pirmkārt, kāpēc vispār jādzīvo dzīvokļos? Otrkārt, ja es savām rokām sev uzcelšu māju, kuras dzīvojamā platība būs lielāka par 20 m2, vai man par to būs attiecīgi jāmaksā nodoklis? Kaut kas pretdabisks.”

    Jūs gribat īsos punktos, bet prasāt garu paskaidrojumu.

    Minēšu tikai dažus salīdzinājumus: Es zinu ģimenes LR, kur četri cilvēki (tēvs, māte, divi bērni) dzīvo 40 m2. uz kredītu, par kuru vēl būs jāmaksā dažus desmit gadus. Pēc manas vīzijas šāda ģimene dzīvotu 80 m2 valsts dzīvoklī (ar samērīgu īri). Domāju, ka viņi par to nebēdātu. Pazīstu arī ģimenes, kur uz 40 m2 dzīvo 5 cilvēki (trīs paaudzes) plus suns. Tāda ģimene, pēc manas vīzijas varētu īrēt no valsts 100 m2. Kā Jūs domājat, kuram variantam viņi dotu priekšroku?

    Zinu arī ģimenes, kuras ir cēlušas savas privātās mājiņas, kuru izmēri nepārsniedz 100 m2, bieži ir pat daudz mazākas. Tādās mājiņās parasti dzīvo arī ne mazāk par divām paaudzēm.

    Tas ko es iepriekš aprakstīju, ir tikai vīzija, nav plāns. Tādēļ neesmu izstrādājusi katru iespējamo variantu, piemēram, par vien-personu mājas īpašnieku.

    Domājot par savu vīziju, atcerējos savas skumjas par simtiem tukšu dzīvokļu Rīgas centra Jūgendstila ēkās. Skatoties šajos tukšajos, mirušajos logos ar sāpošu sirdi savu gara acu priekšā, redzu šīs mājas grūstam. Saka, ka neapdzīvotas mājas neilgu gadu laikā grūstot. Neesmu speciāliste, bet man tiešām liekas, ka tās brīnišķīgās ēkas ar katru gadu izskatās arvien bēdīgākas. Zinot arī īres tirgus situāciju LR, uzskatu, ka atbilstošs liekās kvadratūras nodoklis panāktu šo dzīvokļu saprātīgu izīrēšanu un māju apdzīvotību.

  • Varbūt jāsāk ar to, kas ir vīzija?
    Es to definētu kā savdabīgu ceļa redzējumu, kas ved uz mērķi.
    Ja ir skaidrs un noteikts mērķis, tad katrs no mums, paturot mērķi redzes lokā, izvēlas veidu, kā tiekties, tuvināties, sasniegt to.
    Mērķis. Visiem mums kopā mērķis var būt tikai viens, lai arī plašs, nekonkrēts, nesasniedzams, bet tikai VIENS VIENĪGS ( kuģim taču tiek noteikts virziens, tas nevar būt “figaro šur, figaro tur”). Cita lieta – cilvēku grupu vai individuālie mērķi. Te jau iespējama liela dažādība.
    Ja runājam par šodienu, tad mums nav kopēja mērķa un vīzijas aprakstīs tikai kādas interešu grupas mērķi. Daudzskaitlīgas, skaitliski mazas, vai ietvers pretrunu ar citu sabiedrības grupu, to nevar zināt, jo nav sistēmas. Ko noslēpj ar vārdu “demokrātija”.

  • Kaut kāda – nav svarīgi kāda – lokāla sava mērķa vadīts pirms Lieldienām jautāju Googles tantei par Vārdiem. Tad nu viņa visa cita starpā pateica: latviskajā Pasaules Tīmeklī vārds “mājas” šobrīd atrodams 49 miljonos rakstu, ko viņa uzskata par rakstiem.
    Kādam ir jābūt “mājām”? Mājām nav jābūt ne paradīzei, ne ellei. Mājam ir jābūt tādam, lai Bērns tajās varētu dzīvot. Kam tas tā ir tas ir mājās, tas ir atradis savu Vietu. Tad vēl svarīgi, lai Bērns šajā vietā būtu vietā. Tas nu mīļie brāļi un māsas, katra paša ziņā.
    TIKAI – mājas kļūst par mājām, ja tur ir Ģimene. Ģimenē kuras pavards, tajā visu laiku vērd vērsme. Tas ir arī Bērna Darbs un TAM jābūt priecīgam CEĻĀ uz izticību.

    Gandrīz aizmirsu Zemi, kas taču ir mājas un šajās mājās ir mūsu Mājas – Latvija

  • http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/orkestris-un-repertuars-2011-04-20-1
    atklājas tas, kas jau tāpat bija skaidrs – esam vajadzīgi

  • Induli,
    kas, tavuprāt, būtu izvirzāms par mērķi? Uzraksti, lūdzu, mērķi vienai grupiņai… teiksim, cilvēkiem.

  • Paldies, Alma, par komentāriem un skaidrojumiem.

    * Uz ko pamatot?
    Kā raksta arī ArVids un Laura.. uz DABAS LIKUMIEM – to izzināšanu un dzīvošanu pēc tiem. Ja vēlies, Tu tos vari dēvēt par “Dieva likumiem”. Es izvēlos lietot vārdus “Dabas likumi”, jo dabas pastāvēšanu nevar apšaubīt neviens, daudzus no dabas likumiem iespējams pierādīt un šie likumi tiek izZINĀTI un pieREDZĒTI – tātad ir runa par zināšanām un pieredzi. Turpretī Dieva esamība/neesamība ir balstīta galvenokārt ticībā. Jā, arī šajā gadījumā dažkārt ir runa par pieredzi, tomēr lielākoties nevis par cilvēku personīgo pieredzi, bet par kaut kādu mītisku tēlu pieredzi, kura aklu pieņēmumu un dogmu veidā tiek iepotēta nākamajām paaudzēm, uzspiesta indivīdiem un tautām. Ar vārdu “Dievs” mēs katrs saprotam kaut ko savu. Tiek lietoti arī tādi jēdzieni kā ‘kopējais informatīvais lauks’, ‘augstākais saprāts’, ‘visaptverošais energoinformatīvais lauks’ utt. utjp., taču realitāte ir skaudra – MĒS NEZINĀM, kā radās Visums. Mēs ļoti daudz ko NEZINĀM un daudz ko nespējam APTVERT.. piem., to, ka Visums var būt bezgalīgs. Tādēļ cilvēks, cenšoties izprast KĀDS VISS IR jeb DABAS LIKUMUS, jeb PATIESĪBU, jeb OBJEKTĪVO REALITĀTI, ir sev ļoti primitīvā veidā atrisinājis šo problēmu un radījis Dieva konceptu. Šim konceptam pašam par sevi nav nekādas vainas un arī mana personīgā pieredze nav pretrunā ar šo pieņēmumu kopumu. Problēmas sākas tad, kad
    1) šo cilvēku dabisko vēlmi izzināt dabas likumus nekrietni izmanto, radot reliģijas un sektas (lūdzu nejaukt ar tautu pieredzi un gadu simtu, tūkstošu gaitā radušos pasaules uztveri, dabas likumsakarību novērošanu)
    2) kāds (indivīds, grupa, sveša tauta) cenšas uzspiest citam savu izpratni.

    * Runājot par katram cilvēkam pienākošos dzīvojamo platību… kādas ir Tavas domas par Brīvzemes likuma ideju – http://www.tautasforums.lv/?p=1648 ?

  • Sveiki Ivo,
    Zatlera citāts no 26.04.2011, http://president.lv/pk/content/?art_id=17297 :
    “Pirms gada, Neatkarības atjaunošanas deklarācijas divdesmitgades priekšvakarā, es piedāvāju savu Latvijas valsts attīstības vīziju. Nākotnes Latvijai jābūt – saprātīgi pārvaldītai, zaļai, radošai un starptautiski aktīvai nacionālai valstij, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta.

    Latvijas nākotnes redzējums un mani priekšlikumi, kas valstī jāpaveic turpmāk, izriet gan no šīs vīzijas, gan no manis līdz šim paveiktā.”
    ……….
    Izskatās, ka tā tīri labi atbilst Jūsu vīzijas kopsavilkumam. Varbūt nemaz nav vajadzīga vēl kāda cita vīzija?

  • Zatlera turpinajums par mērķiem politikā un ekonomikā (tos viņš apvienojis vienā, laikam nesaskata atšķirību?):
    “Turpmākajos gados nozīmīgs mūsu ārpolitikas mērķis ir Latvijas konkurētspēja starptautiskajā politikā un ekonomikā, reģionālajos un globālajos tirgos.

    Lai to panāktu, Latvijai ir jābūt aktīvai, īpaši, izmantojot Eiropas Savienības un NATO sniegtās iespējas; jābūt gudrai attiecībās ar kaimiņiem; jābūt uzņēmīgai, īstenojot savas politiskās un ekonomiskās intereses.

    Šo mērķi var sasniegt droša Latvija.Par savas ārējās drošības risinājumu esam izvēlējušies kolektīvo drošību NATO ietvaros. Tas mums dod pārliecību, ka spēsim novērst draudus mūsu valstij, ja tādi radīsies. Ja esam kolektīvās drošības sistēmas daļa, ja vēlamies, lai mūsu debesis sargā NATO lidmašīnas, ja gribam, lai nekad nerastos bažas par Latvijas teritorijas militāru apdraudējumu, mums ir jābūt atbildīgai un aktīvai šīs alianses dalībvalstij.” … bla bla bla

    “Taču sadarbība ar mūsu stratēģisko partneri, ASV, neietver tikai drošības jautājumus. Mums jāstiprina arī ekonomiskās saites. Latvijā jāienāk amerikāņu uzņēmumiem, investīcijām, arī mūsu precēm jābūt ASV tirgū. Pie tā mums ir vēl nopietni jāpiestrādā”

    Ārkārtīgi konkrēti! Tas ir ilgtermiņa plans.

    Ir protams arī slavējamas idejas:

    “Lai attīstītos ekonomika, nepieciešama efektīva nodokļu politika, darbaspēka augsta kvalitāte un birokrātisko šķēršļu mazināšana.

    Tādēļ vēlos akcentēt nepieciešamību pārskatīt pašreizējos nodokļus nodarbinātajiem, maksimāli cenšoties pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz luksus un veselībai kaitīgajām precēm. Tas arī mazinās iedzīvotāju noslāņošanos.”

  • Mērķis nevar būt dienai, gadam. Tam jābūt ilglaicīgam. Formulēt mērķi nav pārāk grūti vai sarežģīti. Kā piemērs jāmin reliģijas. Katra reliģija satur noteiktu mērķi. Cik simtu vai tūkstošu reliģiju, tik mērķu. Arī komunisms tādā nozīmē bija reliģija.
    Mērķis piedod spēku, ļauj aktīvu mērķtiecīgu rīcību. Bet Latvijai tas brīdis nokavēts. Šodien neviens mums, niecīgai kolonijai, to neļaus. Pat ja notiktu brīnums un tauta vēlētos vienoties par kopēju mērķi. Tas vienkārši nebūs iespējami daudzu lielu un mazu apstākļu sakarā.

  • Indulis 28.04.2011., 22:23 “Mērķis piedod spēku, ļauj aktīvu mērķtiecīgu rīcību. Bet Latvijai tas brīdis nokavēts. Šodien neviens mums, niecīgai kolonijai, to neļaus.”
    Tai Latvijas valstij, kura de iure un de facto tapa 1990.-1991.gg., bija definēts mērķis: nato un es. Kad tie tika sasniegti, programma bija izpildīta, citu mērķu nebija kā tikai baudīt sasniegto. T.i., lai valda es un nato, mēs darīsim, kā liks, lai arī pie mums būtu kā “citur pasaulē”. Mērķis bija – integrēties Rietumu pasaulē un paspēt noķert to, kas bija 50 gados IT KĀ “palaists garām”.
    Ja mēs – kā sabiedrība un tauta – vēlamies būt mērķtiecīgi savās interesēs, mums šīs intereses un mērķi nav jāformulē no šodienas situācijas. Šodienas situācija, kā to tik daudz ir raksturojis Jānis_K, ir lai motivētu domāt, runāt un rosīties, bet mērķus jāatrod daudz senākā Latvijas identitātes pirmsākumā.
    Arī ne 1918. gadā.
    Arī ne jaunstrāvniekos vai jaunlatviešos.
    Vēl agrāk.
    Mērķi IR, tos vajag tikai apzināties.

  • Jānis raksta par latiem,
    es cepos par santīmiem – man jau šķiet, ka taisni tā ir NAUDA

  • Paldies, Alma par Zatlera citātiem!
    Kā Latvijas valsts attīstības vīzija tā tiešām nav peļama. Tā nav ideāla, bet daudz kas no tās izmantojams. Bet valsts jau ir TIKAI iedzīvotāju (tautas) sadarbības forma, tamdēļ, manuprāt, derīgi sākt ar nākotnes redzējumu tieši sabiedrības attīstībai. Līdz valsts, kā iedzīvotāju sadarbības formas, vīzijai tiksim.

    Agnese, pilnībā esmu vienisprātis ar tevis rakstīto.

  • AlmaKopa, tie Zatlera runas citāti, ko tu te ieliki ir tāds pats lejamais gabals, ka visas politiķu priekšvēlēšanu runas. Tā pat varēja pateikt, ka jāveicina ekonomiska sadarbība ar Marsu. Un marsiešu uzņēmumiem ir jāienāk Latvijā. Bet viņi nenāk. Un ko tagad?
    Arī par nodokļiem. To jau visas partijas pirms saeimas vēlēšanām deklarējušas.

  • Alma Kopa 28.04.2011., 15:39 -> Zatlera citāts no 26.04.2011, http://president.lv/pk/content/?art_id=17297 :
    “Pirms gada, Neatkarības atjaunošanas deklarācijas divdesmitgades priekšvakarā, es piedāvāju savu Latvijas valsts attīstības vīziju. Nākotnes Latvijai jābūt – saprātīgi pārvaldītai, zaļai, radošai un starptautiski aktīvai nacionālai valstij, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta.->
    mana redzējuma detaļas kā citētā redzējuma detaļa:
    1. Latvija ir un būs pa-Saules daļa ; latviešiem raksturīga dažādība; latvieši ir visur; latviešiem ir Dzimtene Latvija un visas tās vietas uz pa-Saules, kur viņi likuši Saulei un Saulei cilvēku acīs spožāk spīdēt. Latvieši ir bite lielajā Cilvēces stropā.
    2. Latvija un latvieši saglabā savu patību un dažādību. Turpina kopt skaistuma estētiku (ir arī neglītuma estētika – sk. Umberto Eko – divas latviski izdotas grāmatas)
    3. Latvieši vai nu ēd pareizi vai ēšanas ziņa joprojām daudz grēko, bet zin ari ka grēki izpērkami, t.i., ja pārēdās, tad vismaz ar fizisku aktivitāti zin un prot savus ēšanas grēkus izpirkt => “iegriezis iekšā” vienu kārtīgu žāvētā speķa šķēli latvietis ies līdumu nolīst un pēc daba pārguri kā ūdeni stakanu vodkas izšaus ne acu nepamikšķinājis
    Vēl pirms apmēram 100 gadiem šejienes latvieši pārsvarā lietoja uztura plānu , kas pamatā uzskatāms par Vidusjūras dietu: augu valsts pārtiku un zivis; praktiski bez rafinētiem (refine) produktiem. Vienkāršo cilvēku uzturs bija liela mēra vegānisks, tāpat kā mūsu senčiem pirms 10 000 – 100 000 gadiem varbūt Tibetā

    JO var jau arī tā, JA ekstrēmisms kā dzīvesveids un dzīvestils nav dzīves nepieciešamība

    http://lv.wikipedia.org/wiki/Veg%C4%81nisms#Veg.C4.81n.C4.81_virtuve
    http://www.veganoutreach.org/guide/qa.html
    “Vai rafinētais cukurs ir vegānisks? Tas atkarīgs no tā, kā definējam vārdu “vegāns”. Rafinētais cukurs nesatur nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus un tādā ziņā tas ir vegānisks. …Taču, ja vegānismu uztver plašāk, tad daudzi pazīstami produkti nav uzskatāmi par vegāniskiem. Piemēram, tērauds un vulkanizētā gumija tiek izgatavoti, izmantojot dzīvnieku taukus un daudzviet pazemes un virszemes ūdeņi tiek filtrēti caur kaula ogļu filtriem.”

    “Tomēr daudzi vegāni nav pret tādu produktu lietošanu, kas iegūti no kukaiņiem, jo tie uzskata, ka kukaiņi neapzinās vai nejūt sāpes. Turklāt, pat ja kukaiņi apzinās sāpes, nav skaidrs, vai medus iegūšanai kukaiņiem tiek nodarīts lielāks kaitējums nekā dārzeņu audzēšanā, jo dārzeņu novākšanas un transportēšanas rezultātā netieši iet bojā daudzi kukaiņi.”

    Regan, Tom (1983), The Case for Animal Rights, 287. lpp.
    “Teikt, ka šīs tiesības ir primāras tiesības nozīmē, ka (1) šo tiesību ievērošana vienmēr ir morāli nozīmīga rīcība, un (2) jebkuram, kas kaitē citam vai pieļauj, ka citi kādam kaitē, jābūt spējīgam to pamatot, (a) norādot uz citiem derīgiem [valid] morāles principiem un (b) pierādot, ka šie principi ir morālā ziņā svarīgāki par tiesībām netikt pakļautam kaitējumam šajā konkrētajā gadījumā.”

    Key, Timothy J; et. al. (September 2003). “Mortality in British vegetarians: review and preliminary results from EPIC-Oxford
    “Secinājums – gan britu veģetāriešu, gan neveģetāriešu mirstības līmenis šajos trīs pētījumos izrādījās zemāks par mirstības līmeni valstī kopumā. Salīdzinājumi starp šīm grupām liecina, ka veģetāriešiem raksturīgs zemāks mirstības līmenis sirds išēmiskās slimības dēļ, nekā neveģetāriešiem, taču citu nāves cēloņu ziņā būtisku atšķirību nav.”
    ————-
    sakārtosim iztiku, noskaidrosim neatmetamās lietas un neatliekamos darbus , tad jau, gan jau …..

  • Mums ir ļoti vajadzīgas grāmatas par IZTIKAS plāna veidošanas iespējām; mums ir jāzin, ka KATRAM no mums faktiski būtu vajadzīgs savs individuāls iztikas plāns; un tas IR IESPĒJAMS.
    JA mūs baros mūsu zeme TAD mums būs sava valsts
    JA mūs baros visa pasaule, TAD mēs būsim pasaules pilsoņi.
    …… (citreiz, jo nevar jau 4. maija glāzītē mucu mietiņa saliet)
    ——–
    Mana roka pasniedzās pēc grāmatas ar it kā labu nosaukumu un lielisku pirmo rindkopu – grāmatas moto
    Selga Amata un Rūta Bērziņa – Bērzīte – Aizslēposism pēc avotkresēm!
    =>
    Ceļš uz šo grāmatu sakas no radioraidījuma dzirdētas informācijas: mušu ūdeņos arī ziemā atrodama avotkrese – ar veselībai nepieciešamām vielām bagāts savvaļas augs. Turpinājumā bioloģijas zinātņu doktore Rūta Bērzina-Bērzīte uzsvēra, ka Latvijā ir 300 (!) ēdamu augu sugu, mūsu senči ikdienas uzturā lietojuši vismaz 160 no tām, diemžēl lielākā daļa šālaika cilvēku dzīvo pārliecībā: loku iekšā lielveikalā iegādātu aizjūras burkānu un kāpostu, tomātu un gurķi, apelsīnu, banānu un citronu, priecājos, ka ābols maijā tikpat skaists kā septembrī, un dzīvoju pārliecībā, ka ēdu veselīgi. Galīgi aplam!

    ———–
    Mikrorecenzija.
    1. Grāmatas virsrakstā minētās avotkreses Latvijā savvaļā neaug.
    2. Grāmatas teksta piemērs: Puva augus var ēst tikai tas, kurš tos labi pazīst. Purva ogas gan der visiem.
    Teksta fragmenta izsvērums: 1. teikums taisnība; 2. teikums potenciāli bīstams, JO nekur nav paskaidrots – kas ir purvs; purvi ir dažādi; pilsētnieks par purvu var noturēt vienkārši staignu vietu; un tad? – pasveiciniet dakteri Kļavu
    3. Grāmatā daudz labu fotogrāfiju, bet tām nav parakstu vai komentāru. Tāpēc dažas no šīm fotogrāfijām var maldināt.
    Par šo grāmatu droši vien varētu pateikt gan 30 sliktu lietu, gan 100 labu lietu; iecere un uzdrošināšanās ir lieliska. Varbūt man tikai tā liekas, bet šis latviski un Latvijā tapis ir plāšākais šāda veida darbs. Šī grāmata ir sava veida šodienas Latvijas fotogrāfija ir visiem būtiskajiem mūsu plusiem un mīnusiem.

    Turpināsim rakt PAREIZAJĀ virzienā !

  • Pirms gandrīz gada, te “uz brītiņu ienākot”, es rakstīju:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1704#comments
    Attiecībā uz partijām. Ir virkne politiku, kas specifiskas kādai konkrētai partijai vai kādas partijas iekšējam grupējumam politikānisko politisko spēļu kontekstā. Tai pat laikā ( un tādu politiku ir pilnīgi noteikti vairāk kā 50% no specifisku parciālu politiku kopkksaita) lielākā daļa Darbu ir faktiski jebkuras politiskas partijas darāmi, bet tie ir tie darbi par kuriem neatlec tūlītējs politisks kapitāls, tās ir ilgtermiņa politikas. Somijas Centra partija XX gs. sākumā startēja ar ap 5% vēlēšanās iegūto balsu, nu jau laikam 30 gadus tā laikam ir Somijas valdošā partija un ne taisās varu atdot, ne tai kāds (Somijas iekšienē vai ārpus tās) to taisās atņem; partija vienkārši dara labi savu darbu.

    Rietumu civilizācija taisni tāpēc ir un vismaz kādus 100 gadus būs vadošai spēks pasaulē Tāpēc, ka katram tās loceklim vienlaicīgi ir iespēja un daži to prasmīgi izmanto – spēlēt vienlaikus 2-3-10-100 sociālās lomas, kaut kādā mēra var teikt pamanās vienlaikus būt pat 100 pasaules tautu pavalstnieki vienlaikus.Rietumu civilizācijai raksturīga organiska personības sašķelšanās. Austrumu civilizācijai ( piem. daudznacionālajai/daudztautu Ķīnai) raksturīgs domāšanas organisms- sinkrētisks domāšanas veids.

    Faktiski latvietis tā īsti neiederas ne R , ne A domāšanas modelī. Par latvieti un latvietību es atbilstoši ( nu,labi lietosim Vairākumam latviski runājošo saprotamāku vārdu adekvāti) varu runāt tikai latviski, savādāk vienkārši neiznāk.
    ————-
    Pa šo gadu vienu otru lietiņu esmu paracis dziļāk, tālāk savādāk un, ceru, pareizāk; turpinu rakt.
    JO kā tad bez tupiņiem, līdz Jāņiem sastādīsim un neaizmirsīsim arī par burkāniem un citām noderīgām lietām.

  • Var darīt 40 nepareizas un 100 pareizas lietas.
    Var darīt 70 pareizas leitas
    Mums ir iespēja izvēlēties
    JO no katras bezizejas VIENMĒR ir vismaz divas izejas

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.