Ā.Gertneris: ‘Saeimas vēlēšanu likums (projekts)’

Priekšvārds. Ar šo projektu es vēršos pie visiem labas gribas cilvēkiem, kas spēj koncentrēti izteikt savus priekšlikumus, argumentus un, īpaši svarīgi, pretargumentus jauna saeimas vēlēšanu likuma uzrakstīšanā. Lielu ieguldījumu varētu dot vēlēšanu izpētes speciālisti no Centrālās vēlēšanu komisijas, Vēlēšanu reformas biedrības, portāla „Tautas forums”, Juristu biedrības u.c.

Šis ir projekta sākuma variants, kurā minēti tikai mani personīgie priekšlikumi. Visu turpmāko priekšlikumu apkopošanai lūdzu pieteikties atsaucīgu un varošu portāla uzturētāju vai mājas lapas lietotāju.

Ar ko slikts un nevēlams ir esošais vēlēšanu likums?:

  1. vēlētājiem ir niecīgas iespējas izpētīt deputātu kandidātus;
  2. kandidātus praktiski var pieteikt tikai grupējumi ar lielu naudas iemaksu, tie savstarpēji ir interešu konfliktā un, ievēlēti saeimā, likumus pieņem paši priekš sevis ar spēka (balsošanas) paņēmieniem;
  3. partijas savos kandidātu sarakstos var ierakstīt arī pilnīgus saeimas darba nejēgas, kuri var tikt izmantoti balsošanas mašīnā;
  4. uzvarēt vēlēšanās var tikai ar lielu naudu un bezatbildīgiem solījumiem;
  5. godīgas un talantīgas personības kaunas stāties  tādās partijās un tādēļ nevar pat pieteikties kandidātos;
  6. tās ir vēlēšanas bez izvēles jeb balsošana par mazāko ļaunumu.

Šādas vēlēšanas kā dumjš eksperiments jau atkārtotas 10 reizes un rezultāti vedina domāt, ka pēc vēl vienas reizes Latvija būs tikai ģeogrāfisks nosaukums. Vai nav noticis kā parunās: „Ja to pašu eksperimentu atkārto vairākas reizes un katrā reizē grib ieraudzīt citu rezultātu – to sauc par idiotismu”. Un otra: „Zivs pūst no galvas – valsts no saeimas”.

Latvijai partiju sistēma ir nodarījusi tikai postu, jo visā valstī vēl nav izaugušas 100 gudras un godīgas galvas, kas sava mūža garumā pašmācībā ir apguvušas valsts likumu pārvaldīšanas prasmes. Tādēļ skaidrs, kur katra partija savu 100 meklēja!

Skaidri apzinos, ka manas pūles ir tīra utopija, vismaz sākumā. Jo jāpārvar šīs saeimas pretestība inovācijām. Jālabo arī satversme, kas jau vairākas reizes pielāgota valdošo partiju vajadzībām. Tomēr viens bet, ko darīt: vai vietām palabot savu galīgi sagrabējušo „māju”, vai kapitāli remontēt?


Ādolfs Gertneris
, pensionārs
E–pasts: adlfger[AT]balticom.lv


* * *


I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un  uz viņiem neattiecas šā likuma 2. pantā minētie ierobežojumi.

2.pants. Tiesības vēlēt nav:

1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

3) personām, kuras vēlēšanu dienā nav ierakstītas vēlētāju reģistrā.

3.pants. Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoņus, kuri vēlēšanu dienā būs atbilstīgi kandidātu atlases kritērijiem:

1) ierakstīti vēlētāju reģistrā;

2) ir vecuma robežās no 25 gadiem līdz 70 gadiem;

3) vismaz 5 gadus, pēdējo 10 gadu laikā, ir dzīvojuši Latvijas teritorijā;

4) teicami pārvalda valsts valodu vidusskolas kursa apjomā;

5) ir pēdējos trīs gados kļuvuši plaši pazīstami ar publikācijām  un aktivitātēm sabiedriskajos medijos par valsts politiku;

6) apliecinājuši  zināšanas likumdošanā, iesniedzot vismaz 1 savu argumentētu likuma projektu sagatavotu  iesniegšanai saeimā; 

7) neslimo ar kaitīgiem ieradumiem  (ar smēķēšanu alkoholu, azartspēlēm un citām narkotikām) un nav saistīts ar to biznesā;

8) nav saistīti ar ofšoru zonām biznesā;

9) uzrāda savu un katra sava pirmās pakāpes radinieka bagātības virs 100 000 Ls  izcelsmi;

10)  neliedz ziņu vākšanu un publicēšanu par sevi kandidātu reģistrā un publiskā telpā.


II nodaļa

Kandidātu reģistrēšana

4. pants. CVK  reģistrē  personīgi pieteikušos kandidātus ierobežotā laikā: no 3 līdz 2 gadiem pirms noteiktās saeimas vēlēšanas dienas.

5. pants. Reģistrējoties  kandidātam  jāiesniedz:

1)  argumentēts pašnovērtējums par deputāta darba spējām;

2) sagatavotie likumu projekti iesniegšanai saeimā;

3) apgalvojums par atbilstību 3. panta kritērijiem;

4) ziņas par sevi pēc CVK vienotas formas.

6.pants. CVK  izveido ekspertu komisiju no nozaru speciālistiem kandidātu iesniegto materiālu   atbilstības novērtēšanai  3.pantā minētajiem kritērijiem. Komisija sāk darbu pēc  pirmo 10 kandidātu reģistrēšanas. Komisijas noraidošs slēdziens ir saistošs CVK , tas liek kandidātu  izslēgt no kandidātu saraksta.

7. pants. Reģistrētie kandidāti  izslēdzami no reģistra, ja pirms 30 dienām  līdz vēlēšanām atklājas to  neatbilstība  3. panta kritērijiem.


III nodaļa

Vēlētāju publiska iepazīstināšana ar kandidātiem

8.pants. CVK par valsts līdzekļiem nodrošina iespēju visiem kandidātiem saņemt vienlīdzīgu publicitāti.  Kandidāti  pēc savas izvēles to var izmantot. Citas apmaksātas reklāmas  un publicitātes aizliegtas. Ar kandidātiem iepazīstina:

1)  CVK mājas lapā;

2)  bezmaksas avīzē;

3)  valsts radio un televīzijas apaļā galda tiešraidēs;

4)  vēlēšanu iecirkņos ar  kandidātu informatīvu biļetenu;

5)  vēlēšanu biļetenā.

9.pants. Pēc  6. pantā minētās komisijas pirmo 10 kandidātu  pozitīvas  izvērtēšanas,  CVK sāk publicēt  apstiprināto kandidātu sarakstu kopā ar pievienotiem  5. panta iesniegumiem savā interneta mājas lapā un bezmaksas  avīzē.

10. pants. CVK kopā ar 6. pantā minēto ekspertu komisiju  izvēlas apaļo galdu diskusiju vadītājus, izziņo tuvāko mēnešu diskusiju kalendāru  un tēmu secību par nozīmīgām valsts aktualitātēm, kuras minētas kandidātu likumu projektos.

11.pants. Diskusiju noteikumi radio un televīzijas tiešraidēs .

1)  ar teksta titriem vai vadītāja uzrunu jāuzzina katra dalībnieka vārdu un uzvārdu;

2)  vadītājs nosauc  diskusijai pieteiktās tēmas,  pēc kuru  iztirzāšanas var pāriet uz dalībnieku ierosinātām tēmām un dalībnieku uzstāšanās kārtību;

3)  jārunā koncentrēti, pareizā valsts valodā , bez liekām emocijām un tikai par tematu;

4)  vadītājam jāpārtrauc katrs šo noteikumu pārkāpējs, īpaši nepieļaujot personu aprunāšanu;

5)  tikai vadītājs drīkst iejaukties dalībnieka runas laikā , ja runātājs pārkāpj  11.panta noteikumus, pārsniedz laika limitu vai piesārņo savu runu ar saturā neiederīgiem vārdiem (būtībā, principā, kad, ja, faktiski, ēē ,nu,  es domāju, manuprāt  u.t.t.   un  dažiem citiem).

6)  diskusiju mērķis ir valsts likumu pārvaldīšana (izmainīšana, jaunradīšana, sakārtošana) ar kandidātu iesniegtiem likumu projektiem;

7)  dalībnieka runas   secība sava likuma projekta sakarā:  esošā likuma kritika vai problēmas apraksts – jaunā likuma teksts – argumenti;

8)  aizliegts kritizēt esošus likumus, kuru vietā nevar piedāvāt labākus un tos argumentēti aizstāvēt;

9)  drīkst pieteikt jaunas problēmas un likumu projektus.

12. pants. Sabiedrībā  plaši atbalstītus kandidātu likumu projektus CVK iesniedz  esošā saeimā to izmantošanai  un kandidātiem, pēc projektu  iekļaušanas likumos izmaksā autoru honorārus.

13. pants. Kandidātus, kuri nepiedalījās  vismaz  piecās tiešraides diskusijās  vai nespēja aizstāvēt nevienu savu likuma projektu, CVK izslēdz no kandidātu saraksta.


IV nodaļa

Vēlēšanu biļetena saturs

14.pants. Visus kandidātus, kuri saglabāja  savu statusu līdz CVK noteiktam pirmsvēlēšanu datumam,  ieraksta  vienā  (kopīgā)  vēlēšanu biļetenā ar vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un savu likumu projektu nosaukumiem.

15.pants. Vēlētājiem jānodrošina tehniska iespēja no kopējā saraksta izvēlēties nereglamentētu skaitu ievēlamus kandidātus .

16.pants. Biļeteni bez neviena izvēlēta kandidāta, pieskaitāmi nederīgajiem.


V nodaļa

Vēlēšanu kārtība

Piedāvāju šo nodaļu   uzrakstīt  pieredzējušiem CVK profesionāļiem un šīs kārtības izpētes speciālistiem, ņemot vērā  iepriekšējo vēlēšanu problēmas.


VI nodaļa

Vēlēšanu rezultāts

? pants. Deputāta mandātus CVK piešķir  100  visvairāk balsu ieguvušiem kandidātiem, jeb 100 uzvarētājiem. Pieņemams arī mazāks mandātu skaits.

?pants. Saņemot mandātu, deputāti parakstās, ka izprot un pieņem šādus deputātu darba noteikumus:

1)     deputātu  darba  algu veidos   summa no valsts minimālās mēneša algas + gabala darba alga + autora honorārs par ierosinātiem un aizstāvētiem likumu projektiem;

2)     likumu devēji (pārvaldītāji) vienlaicīgi nedrīkstēs būt likumu izpildītāji;

3)     jebkuru diskusiju vai priekšlikumu drīkstēs nodot  balsošanai tikai tad, kad uzklausīti visi argumenti un pretargumenti;

4)     saeimā slēpti balsot atļauts tikai par valsts noslēpumiem;

5)     saeimas diskusijas un sēdes  varēs notikt kopā sanākot vai atrodoties savās dzīves vietās, saslēdzoties kopējā informatīvā interneta tīklā;

6)     saeimas tīklā vai klātienē notiekošajām  diskusijām  varēs sekot ar radio, televīzijas un interneta starpniecību;

7)     deputāti – iesniegumu autori,  morāli un materiāli būs atbildīgi par savu  iesniegumu sekām, par nodarīto kaitējumu autorus varēs iesūdzēt tiesā;

8)     deputāti drīkstēs par saviem līdzekļiem algot palīgus bez ierobežojumiem.


  • Paredzot, ka kritizētāju netrūks, un, tā kā Ādolfs ir minējis lielu skaitu konkrētu priekšlikumu, varbūt šoreiz varētu mēģināt darīt savādāk – KATRS UZRAKSTA TOS PUNKTUS, KURUS VIŅŠ ATBALSTA.

    Piem., es atbalstu un īpaši vēlos akcentēt:
    * “teicami pārvalda valsts valodu”
    * “ir pēdējos trīs gados kļuvuši plaši pazīstami ar publikācijām un aktivitātēm sabiedriskajos medijos par valsts politiku;” (šī punkta doma ļoti laba, lai gan praktisko tā realizāciju redzu drusku savādāku)
    * “neslimo ar kaitīgiem ieradumiem (ar smēķēšanu alkoholu, azartspēlēm un citām narkotikām)”, bet pievienotu vēl punktu, ka nav nevienam parādā naudu/mantu, tas ir – nav kredītu (jo arī tā ir atkarība)
    * “aizliegts kritizēt esošus likumus, kuru vietā nevar piedāvāt labākus un tos argumentēti aizstāvēt;”
    * “deputātu darba algu veidos summa no valsts minimālās mēneša algas + gabala darba alga + autora honorārs par ierosinātiem un aizstāvētiem likumu projektiem;” (par šo vēl nezinu, bet atalgojumam noteikt jābūt sasaistītam ar minimālo algu vai iztikas minimumu)
    * saeimā slēpti balsot atļauts tikai par valsts noslēpumiem (arī par šo vēl jāpadomā. Man šobrīd nav saprotams, kādēļ vispār balsošana ir ‘slēpta’)
    * “deputāti drīkstēs par saviem līdzekļiem algot palīgus bez ierobežojumiem.” (arī šajā idejā ir saprātīguma grauds. Domu noteikti var attīstīt. Kaut kā deputātam patiešām pašam vajadzētu rūpēties par savu palīgu piesaisti un motivēšanu, nevis par valsts līdzekļiem apmaksāt liekēžus)

  • 1kārt par slikto, nepareizo.
    cik sapratu autōra ideju, ja par kandidātu vēlētāji vairāk zinās un ja likumā tiks kaut kā detalizēti noteiktas diskusiju kārtības, tad rezultātā iegūsim efektīvāku un rezultatīvāku saeimu. manuprāt, tas nebūt nav tā.

    tad vēl, tas, ka 5.nodaļu atstāj tukšu manuprāt ir pilnīgi garām.

    2kārt par galveno mērķi, ko vajag izvirzīt – vajag ieviest vēlēšanu reģistru! ar vēlēšanas likuma pārrakstīšanu vai bez, nākamās saeimas vēlēšanas ir jārīko pēc sarakstiem nevis ar zīmogu pasē!

    3kārt viss pārējais. (kā ar labiem nodomiem ceļu uz elli bruģēt)
    kas tagad būs, vai mēs saeimas vēlēšanas tagad par vidusskolas sacerējumu konkursu un daiļrunātāju sacensībām pārvēršam? nonsenss tas ir!
    p3.4 – pēc pašreizējas likumdošanas, valsts valodu apstiprina ar valodas apliecību vienā no 3 kategorijām, vai arī vidusskolas vai augstskolas diplomu, kur redzams, ka kurss noklausīts valsts valodā. (un varu teikt, ka man apkārt visiem kolēģiem tāds diploms ir, kaut arī ar latv val kā nu kuram)

    p3.5., 3.6 – manuprāt nonsenss. nupatās viens gudrinieks iesniedza AT pieteikumu, ka viņš ir vienīgais visuma īpašnieks. ar ko ne pamatots likumprojekts? kā jūs domājiet, tagad mums būs jālasa un jāklausās 3 gadu garumā, es atvainojos, kandidātu grabēšana?

    p.3.8 kā jūs gribat, lai šo pierāda? ar tiesas spriedumu, līdzīgi kā ”nav saistīts ar vdk”?

    p5.1 taka būtu sacerējums “ko es darīju vasarā” un p6 tad būtu vidusskolas latviešu valodas skolotāju komisija cvk paspārnē, kas vērtēs?

    3.nodaļa. manuprāt ir pilnīga lieka, it īpaši tādēļ, ka cvk nu nemaz nav jāiejaucas masu saziņu līdzekļu lietās. un ar likumu noteikt deputātu kandidātu, es atvainojos, grabēšanu – garām, pilnīgi garām. jau pēdējās vēlēšanās varēja redzēt, ka diskusijā var teikt dajebko, bet pēc tam darīt pavisam ko citu.

    un tā tālāk.
    drīzāk būtu jādomā par to – kā mēs viens otram varam uzticēties, un uzticēt kādam sevi pārstāvēt.
    uzskatu, ka deputātam jānāk katram no pazīstamo vidus, nevis pirmo reiz televīzijā ieraudzīts.

    lūk jautājums diskusijai: nosauciet vismaz vienu cilvēku no pazīstamo vidus, ko gribētu redzēt par deputātu un kas vismaz teorētiski gribētu tur saeimā nonākt un strādāt?

  • Šodienai ļoti aktuāla tēma. Patreizējā Saeimā pie varas ir Sliktie zēni un viņi ir nodrošinājuši sev monopoltiesības uz varu ar naudas palīdzību. Viņi iekārto savus cilvēkus labi apmaksātos amatos un nākošās vēlēšanās viņiem ir ko maksāt par reklāmām, tādēļ cilvēki par viņiem balso un loks ir noslēdzies. Lai šai sistēmā ienestu kaut mazākās izmaiņas ir jāpārauj šis apburtais loks un jāiekļūst Saeimā,turklāt vēl vairākumā. Tikai no iekšpuses visefektīvāk varēs šo sistēmu sagraut un pārveidot progresīvākā veidā.
    Šodien mums ir tik kolosāla sazināšanās iespēja kā internets, diemžēl arī to dažu jauno partiju mājas lapās netiek veikta izglītotu un enerģisku cilvēku meklēšana ar publikāciju palīdzību nolūkā ar viņiem veikt diskusijas par aktuāliem jautājumiem. Esmu apmainījies viedokļiem par lauksaimniecības jautājumiem ar konkrētiem cilvēkiem ar e-pasta starpniecību, bet bez tālāk ejošām sekām. Ja tas būtu konkrētas partijas lapā, tad tā varētu veidot jau šīs partijas viedokli, popularitāti un palielināt atbalstītāju skaitu. Lai tagad iekļūtu Saeimā, bez ievērojamiem līdzekļiem, ir nepieciešama ļoti pārdomāta un organizēta rīcība.

  • Paldies Ivo par atbalstu un diskusijas vadīšanu.
    Pārējiem dalībniekiem no manis liels-liels lūgums:
    1)rakstīt maksimāli īsi, koncentrēti, lai mums pietiktu laika to arī izlasīt;
    2)kritizēt tikai to, kā vietā varat piedāvāt (Jūsuprāt) labāku variantu,skaidri definētu ar argumentiem;
    3)tikai ar Jūsu piedalīšanos apspriešanā un idejas izplatīšanā visā Latvijā šai idejai būs spēks pārvarēt PARTOKRĀTIJAS pretestību un kļūt par likumu.
    No utopijas uz darbu!

  • Šajā likuma projektā es atstāju daudzus baltus laukumus, zinot, ka Jūs un citi lietpratēji tos piepildīs vislabāk. Arī otrs nolūks bija: koncentrēties vispirms uz svarīgāko sākumu, un, ja būs atsaucība un sekmes, turpināt.

  • J.Labrencis 15.03.2011., 11:01
    (..)
    Lai šai sistēmā ienestu kaut mazākās izmaiņas ir jāpārauj šis apburtais loks un jāiekļūst Saeimā,turklāt vēl vairākumā. Tikai no iekšpuses visefektīvāk varēs šo sistēmu sagraut un pārveidot progresīvākā veidā.
    ========================================================
    Kādā sistēmā? Un kāda jēga iekļūt Saeimā, ja esošo sistēmu neviens tā īsti nepārzina?
    Pareizi jau K.Ulmanis izdarīja 1934.g.15.maijā – droši vien apjēdza reālās demokrātijas patieso būtību un neatbilstību Latvijas apstākļiem. Viņa rīcības un situācijas izpratni pareizumu pilnībā apliecināja jau 1934.g.16.maijs. Negāja jau Latvijas sabiedrība aizstāvēt Saeimu un partijas,jo tos demokrātijas labumus jau bija izbaudījušas?
    Kam šodien vēl gribās baudīt – tas lai cīnās par vietu Saeimā, lai pielāgojās sistēmai, lai tērē laiku utopijām, lai fantazē un sapņo! Man nav žēl….

  • Cik cilvēku Latvijā šodien dotos aizstāvēt esošo Saeimu un partiju demokrātiju? Un ko tādu spēs paveikt esošā vara, ja iedzīvotāju uzticības (ticības) reitings varai ir tik zems? Sekos Briseles rekomendācijām – turpinās konsolidāciju un t.s. reformas, kas radīs vēl postošākas sekas valstī?
    Pēc divdesmit gadu ilgušās Latvijas reformācijas,redzot sasniegto (statiska par tendencēm),gribot-negribot jāpiekrīt viena blogera rakstītajam: ”Только идиоты или явные предатели могут пытаться навязать рекламируемый лубочный вариант “рыночной экономики” стране которая имеет отличный экономический и политический уклад. К сожалению Запад научился создавать таких в количествах достаточных для обеспечения его интересов”.
    http://community.livejournal.com/intellectology/86777.html

  • Kas ir vēlēšanas? Ja tās tiek organizētas izklaides nolūkā, tās vairāk atgādina aptauju, juridiskas sekas parasti neiestājas. Saeimas vēlēšanas ir juridisks akts, kurā tauta pilnvaro 100 priekšstāvjiem pārstāvēt tautu. Vēlēšanu akts pats par sevi ir tikai akts. Tas nav ne demokrātisks, ne nedemokrātisks. Kaut kas līdzīgs, kā pilnvras izsniegšana automašinas lietošanai personai. Ir svarīgi vienlaicīgi ierasties pie notāra, būt pieskaitāmam, būt derīgiem dokumentiem …. Taču galvenais jau ir pilnvarojuma saturs, abpusējs izdevīgums. Vēlēšanu sakarā tiek runāts un minēts viss, tikai ne noteikumi, ne pilnvarojuma saturs un jēga, kas formulēts “vienos vārtos”, vairākumam par sliktu. Visas tiesības vēlētājs 4 gadu garumā nodod ievēlētajām personām, pretī nesaņemot neko. Ne iespēju atsaukt, vai citādi kā iespaidot. 99% vēlētāju nav tiesības tikt ievēlētiem. Nesastāv partijā.
    Bet ievēlētie rīkojas atbilstoši likumam. 0,1 promile pilsoņu nekaunīgi vēlēšanau likuma ietvarā apkrāpj un netraucēti diktē noteikumus pārējiem. Tāda ir vēlēšanu sistēma mūsu valstī. Tāpēc allaž tiek runāts par nebūtisko, par sīkumiem. Vai nevajadzētu sākt runāt par galveno, par pilnvarojuma noteikumiem? Mēs, nedeputāti taču atrodamies nospiedošā vairākumā!

  • Indulim. Vai rūpīgi izlasījāt projektu par publiskām diskusijām, par deputātu atbildību un manu atkārtotu lūgumu: nekritizēt to, kura vietā nevarat piedāvāt labāku savu versiju. Ideālu likumu nav un nebūs. Es ceru sagaidīt Jūsu likuma pantu.

  • es vērtēju jebkuru dokumentu no tā izpildīšanas viedokļa, nu tāds man ikdienā darbs. Ādolfa projektā diezgan daudz tādu lietu, kas prasa dažādu jaunu komisiju veidošanu un jaunu (manuprāt nevajadzīgu) funkciju piešķiršanu cvk. kas mūsu Latvijas apstākļos nozīmē labu iespēju “atprečot” valsts naudu, daudz naudas. mans viedoklis ir, ka vēlēšanu likums ir gana labs un nav principiāli jāmaina.

    kā jau rakstīju iepr komentārā, vienīgā vērā ņemamā doma ir – vēlētāju reģistrs. un varbūt arī tie dažie deputātu kandidātu atlases punkti (ko varētu nelikt likumā, bet kādos mk noteikumos)

    bet vispār, likuma izpilde nenotiek vakuumā, teorijās. tāpēc nevar domāt, ka uzrakstot kādaprāt ideālu likumu, uzreiz kas mainīsies. ir vajadzīgs, lai cilvēki pieņemtu šo likumu un to pildītu dzīvē.

    no darīšanas un rezultāta viedokļa, vēlreiz gribētu aicināt padomāt konkrētāk, tieši kurus cilvēkus gribam redzēt saeimā un kāpēc. Latvija ir maza, tāpēc nav vajadzīgi teorētiski prātojumi.

  • Ādolf, pieņemsim, ka Jūs esat uzrakstījis labāko vēlēšanu likumu pasaulē, pieņemsim, ka Jums šo likumu izdodas iesniegt Saeimas komisijai likumdošanas iniciatīvas kārtībā. Es gan nezinu vai tāda iniciatīva pieļaujama mūsu valstī, bet turpinājumā būs… papīrgrozs. Likumdošanas izstrādāšanai un pieņemšanai taču ir noteikta kārtība, kurā Jums nav nekādas tiesības izstrādāt likumu! Šo kārtību Jūs akceptējāt piedaloties balsošanā un iemetot vēlēšanu listi urnā. Jūs taču reizē atteicāties no savām tiesībām uz varu, tiesībām likt varai atskaitīties, tiesībām to ietekmēt un VISAS minētās tiesības deleģējāt varai. Jums, kā vēlētājam nepalika nekas, nepalika pat tiesība tikt ievēlētam. Un ar Jums nevienam nav jārēķinās un neviens nerēķināsies. Bet likumdošanas korekcijas (ja tādas notiek) notiek netieši un nereglamentēti ar lobiju, nevalstisku organizāciju vai vienkārši labu draugu ieteikumu. Partijas ir saņēmušas mandātu. Mandātā nav absolūti nekāda pienākuma pret vēlētāju! Referendums – jau nav nopietni. Partijas netraucēti rīkojas, pārņem izpildvaru, tiesu varu un iegūst varas monopolu. Monopolists taču dara, kā grib! Par to jau es diskutēju, par atteikšanos no savām tiesībām vēlēšanu likumā un varas monopola radīšanu!

  • Indulim. Ja Jūs uzmanīgi vēlreiz izlasītu šī projekta priekšvārdu, tad saprastu, ka es to arī zinu un jau pietiekoši sen. Vēl piebildīšu,ka likumā iekļautā balsu sadalīšana pa partijām (pēc VELREF izskaitļošanas) neko nelīdz nebalsotājiem. Sistēma ir tāda,ka ar nebalsošanu palīdz uzvarēt lielākam ļaunumam. Ja mēs izstrādātu viegli saprotamu ,lēti lietojamu, atbilstošu cilvēktiesībām un ar aicinājumu līdzināties pēc “paraugiem” vēlēšanu likumu, tad daudzi atminētos Raiņa dzeju “Tomēr”. Tas būtu vismaz modinātāja zvans.

  • Ādolf, es gan īsti neizprotu Jūsu nodomus un kā esat nolēmis tālāk rīkoties, bet tas varbūt nav nemaz būtiski. Mēs taču visi esam par Latviju un man patīk Jūsu pārliecība.
    Kaut kos es apdomāju un uzrakstīju vēlēšanu sakarā. Ja noder, priecāšos. Tikai tas, līdzīgi kā “Saeimas vēlēšanu likums (projekts)” neatbilst visiem Satversmes un pastāvošās likumdošanas pantiem un prasībām, nav arī īsti pieslīpēta valoda un uzrakstījās kā nodaļa. Man jau liekas svarīga.

    APMAIŅĀ PRET MANDĀTU VĒLĒTĀJU IZVIRZĪTO PIENĀKUMU SARAKSTS IEVĒLĒTAJAI PERSONAI (DEPUTĀTAM, TAUTAS PRIEKŠSTĀVIM).

    1) Deputāts 1 mēneša laikā pēc pilnvaru apstiprināšanas CVK savā vēlēšanu apgabalā publiski izziņo un visās vēlēšanu apgabalā ietilpstošajās pašvaldībās apmeklētājiem redzamās vietās norāda pilsoņu pieņemšanas vietu un laiku savā vēlēšanu apgabalā, ne retāk kā 1x nedēļā.
    2)Deputāts reizi 3 mēnešos sniedz publisku atskaiti par padarīto un uzklausa pilsoņu, un pilsoņu grupu ierosinājumus.
    3)Reizi gadā deputāts rīko tautas sapulci savā vēlēšanu apgabalā un personiski uzaicina, un dod vārdu iepriekšējo (un nākošo, ja tādi ir) vēlēšanu kandidātiem.
    4) Ja deputāts nepilda pienākuma sarakstā p. 1-3 norādīto, tad, pamatojoties uz rakstisku sūdzību CVK, mēneša laikā tiek atbrīvots no pienākumiem un viņa vietā tiek nozīmēts nākošais, visvairāk balsu ieguvušais, kandidāts.
    5)Ja deputāts nepilda pilsoņu uzdevumus, vai kā citādi neattaisno uz viņu liktās cerības, vēlēšanu apgabalā svācot 10% vēlētāju rakstiska atbalsta, 3 mēnešu laikā tiek rīkotas ākārtas vēlēšanas.

  • Indulim. Jūsu priekšlikumi iederas MAŽORITĀRĀ vēlēšanu likumā. Tajā katram deputātam “deķītis” jāvelk uz savu pusi. Manā projektā ir PROPORCIONĀLA sistēma. Vai Jūs patiesi izlasījāt manu projektu?

  • Ptotams, tiklīdz vēlēts tiek kolektīvs, atbildība nav iespējama pat teorētiski un absolūtais mazākums kolektīvi arī uzspļauj absolūtajam vairākumam. Tāpēc tāda vēlēšanu sistēma ir populāra un varai tīkama, un vēlētājam nerada šaubas vai aizdomas par “taisnīgumu”. Šai gadījumā vēlētāja vai absolūtā vairākuma intereses apskatītas netiek. Varu ievēlē un tā kļūst virtuāla, un dzīvo savu neatkarīgo dzīvi.
    Kā anekdotē! Ja vēlētājs sūdzas, tā atbild, ka par nepareizo vēlēji. Tagad gaidi 4 pilnus gadus, audz prātā un provē trāpīt 10. Vēlētājs gaida, bet atkal tas pats! Vara skaidro, ka vēlētājs pārāk dumjš un viņam neviens neko līdzēt vairs nevar. Jāsamierinās 99,99% ar esošo varu, citādāk taču nav iespējams ne vēlēt, ne skaitīt!

  • Izlasīju Jūsu likumprojektu. Jūs piedāvājat iesaistīties Jūsu darbā. Tādēļ atļaušos mazliet pakritizēt dažus punktus. Lielākai daļai paragrāfu es pievienojos. Bet ir dažas lietas, kuras es rakstītu savādāk.

    Kā piemēram

    Valsts pamatlikums ir Satversme un ne vēlēšanu likums.
    2.3) kas tās ir par personām?
    3. 5) Vai tas nav pamatīgs ierobežojums?
    3. 6) Vai tiešām visiem deputātiem nepieciešams orientēties likumdošanā, ekonomikā un valsts pārvaldīšanā???
    6. pants: Tas ir stiprs ierobežojums, pēc tā sanāk, ka piemēram kultūras, zinātnes, piemēram, fizikas, ekoloģijas, medicīnas, vai sociālo un pedagoģijas speciālistiem tiek apgrūtināta iespēja iesniegt savus iesniegumus, jo tiem papildus jāapgūst likumdošanas un ekonomikas zinības. Tāda vienpusība Saeimā ir pat kaitīga!
    8. pants: Ētikas kodeks vajadzīgs ne tikai publiskajām diskusijām!
    15. pants: Vai te nevajadzētu kādu ierobežojumu?

    Vēlēšanu nobeigums
    ?2. 1) vai tas nemudina uz nepareizu motivāciju?
    ?2. 3) Kā var zināt vai visi un kad? Šeit nepieciešams laika limits.
    ?2. 7) Un politiskā atbildība?
    ?2. 8) Neuzskatu, ka tas ir pareizi. Līdzekļu apjoms katram ir savādāks. Tas nozīmētu, ka viens var noalgot 10 palīgus, bet cits nevienu, neskatoties uz to, ka viņam arī ir ļoti labas likumu projektu idejas, viņš tās nespēs nepieciešamajā laika izstrādāt.
    ?4. Kā mēra šo “tautā augsto godājamību”?

    UZTICĪBAS ZVĒRESTS LATVIJAI

    Mazliet izmainītu.
    Katrā ziņā pievienotu arī sabiedrības gara attīstības un pilnveidošanas veicināšanas nepieciešamību.
    Nepieciešamību pēc taisnīguma, tikumības un atbildības.
    Nepieciešamību tiekties pēc līdzsvarotas ienākuma, resursu pieejamības u.c. sadales (Džini indeks).
    Solījumu tiekties pēc Latvijas suverenitātes (neatkarības) visās Valsts pastāvēšanai nepieciešamajās jomās.

    Ņemiet par labu.

  • Trešās Atmodas ideāli-neatkarība un labklājība ir nodoti.Pienācis laiks tos atgūt – atjaunot 1922 gada Satversmi ar vēlēšanu likumu.
    Tāda pati vēlēšanu sistēma, kā Latvijā šodien, ir arī Grieķijā – un mēs zinām, kur tagad ir Grieķija. Pavisam atšķirīga vēlēšanu sistēma bija Latvijā, līdz Augstākās padomes ekskomunistu “uzlabojumiem” 5. Saeimā un ir Somijā, Luksemburgā, Īrijā,Šveicē kur tauta var izvirzīt savu pārstāvjus – no partijām vai bezpartejiskos – un tur nav šādu problēmu.
    Ceturtā Atmoda – Rīgas partija
    Sanākam visi. Sanākam mēs paši.
    13.janvārī 11.novembra krastmalā un 20. janvārī, Doma laukumā LR un 1922.gada Satversmes – vēlēšanu likuma atjaunošanai http://youtu.be/bk09YrhZpds
    4ATA@4atmoda.lv

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.