Jānis Vītols – seminārā ‘Audz līdzi savam bērnam!’ (video)

Jānis Vītols Ikšķiles Brīvās skolas dibinātāju rīkotajā seminārā “Audz līdzi savam bērnam!”  – par nepieciešamību izglītoties vecākiem, veidot vecāku skolas u.c.

Video uzņemts 2011.gada 12.februārī.


* * *


  • Jānis Vītols nosauca četrus būtiskus sistēmveidojošos elementus pasaulē: vecāki, bērni, sistēma, skolotāji.

    Var šķist, ka šie elementi ir nelīdzvērtīgi.
    JA būtu uzdots jautājums: kurš no uzskaitītajiem četriem vārdiem ir lieks?
    TAD visdabiskāka atbilde būtu “sistēma”.
    Jānis jau arī saka – VECĀKI paši izveidoja Valdorfskolas un Montesori skolas => Vecāki, kuriem nebija vienalga izveidoja Valdorfskolu un Montesori skolu SISTĒMAS.
    Jānis it kā distancējas no SISTĒMĀM, kaut gan viņš pats faktiski ir kādas, teiksim, JOHANA sistēmas būtisks sistēmveidojošs elements, bet runāt par “Jāni kā tādu” ir bezjēdzīgi, jo nav iespējams runāt par Jāni, aizmirstot vai atmetot to stropu, kurā Jānis ir viena no bitēm.

    Jānis izmantoja kādu ļoti būtisku tēlu – dvēsele kā kodols, kodols riekstā, kuram ir čaula; kodols ir būtība; tikai kodols ir dzīvs; perifērija-čaula ir tikai bruņas.
    Esoša SISTĒMA cilvēku orientē uz perifēriju – čaulu
    Vai esat “sastapuši” riekstu, kuram ir gandrīz tikai čaula, kodols ir kādas citas dzīvības izēsts vai arī rieksts norauts no lazdas nepieaudzis, negatavs, nenobriedis un dabiski sažuvis. Pirmajā brīdī liekas, ka rieksts ir pilnīgi tukšs. Šādus riekstus “sastapt” gadās reti, tādus cilvēkus diezgan bieži.

    Visas SISTĒMAS ir dzīvas un pret visu dzīvību jāizturas ar bijību. Tāpēc Jānis runā tikai par savu SISTĒMU un aicina pievienoties.

    Jebkurā sistēmā ik brīdi var rasties jautājums – ko darīt?
    Jānis savā sistēmā koncentrējas uz sistēmas elementu – “vecāks-es”. Paldies par lielisku stundu un padomu.
    Es SISTĒMU veidoju no citas puses – “ko darīt?” Man ir savs dārziņš ar sētu apkārt = “manu ticību”. Jānis tāpat.
    Ne es, ne Jānis neaizmirstam brīdi pa brīdim paskatīties pāri savai sētai, stingri stāvēt uz Zemes un reizēm pavērties zvaigznēs, kas mīt Debesīs
    Tāpēc Garīgajā pasaulē mans un Jāņa dārziņš ik dienu arvien vairāk tuvojas.
    Es savā dārziņa audzēju ķiršu šķirni “ko darīt?” . Iestādīti pie sētas, ķirši mēdz iesniegties kaimiņa dārziņā
    Vai tas ir godīgi?

  • No pēdējiem 1000 lasījumiem 0,4% bija no Latvijas (Rīga)

  • Ivar,
    ja runājam par “ko darīt?”, tad Jānis un Vītolu ģimene ir paveikuši 40 x vairāk, nekā Tu un es, kopā ņemot. (tas, protams, tāds stipri subjektīvs vērtējums. Ja, tavuprāt, kļūdos, atvaino)

    Kādēļ tu domā, ka Johans aicina uz ‘savu sistēmu’? Es sapratu savādāk.. – Ka viņš aicina uz ‘dabisko supersistēmu’, kur katrs pats sev ir sistēma, kas nedzīvo uz citu sistēmu rēķina, bet sadarbojas ar citām sistēmām.

  • Es apzināti neizteicos līdz galam
    Iepriekšējā ierakstā es teicu:
    Garīgajā pasaulē mans un Jāņa dārziņš ik dienu arvien vairāk tuvojas.
    Tāpēc jau pasaulē esmu gan es, gan Tu, gan Jānis, ka katrs kaut ko noteikti spējam izdarīt vislabāk, un iespējams, ka kaut ko no tā spējam izdarīt vienīgi katrs pats un tikai un vienīgi pēc savas brīvas gribas. Mums TAS jāapzinās un jākļūst par kaut ko lielāku veidojošu daļu. Ir skaidrs, ka esošā supersistēma ir bankrotējusi(tam izcili korekti uzstājoties pieskārās Jānis). Ir iespēja/nepieciešamība “dzīvojot dinozauru pasaulē” veidot citu, piemēram “surikatu pasauli”
    (tā jau tas arī pirms kādiem 500 miljoniem gadu notika; pēc tam daži surikāti kļuva par zirgiem; daži no zirgiem par delfīniem; no surikātiem izveidojās arī primāti, kas no putniem pārņēma mūziku; tas ir viens no lielākiem cilvēces ieguvumiem, muzikāli ir tikai ap 10% primātu; Jānis iesaka dziedāt un katram zināt 200 dziesmu –
    lūk, tas jau ir nopietni; 200 dziesmas katram cilvēkam zināt un dziedāt no sirds).
    Protams, divi dominējosie izturēšanās modeļi šai laika ir:
    veidot savu, iespējami pašpietiekamu sistēmu,
    sadarboties mīlestībā ar visām iespējamajām sistēmām.
    Ne ofline, ne virtuāli neesmu sastapies ar kādu cilvēku, būtni vai būtību ar kuru kaut ko nevarētu parunāt. tomēr pēc iespējas daru SAVUS darbus, cenšoties darīt neatliekamos savus darbus. Šādā ziņā mēs ar Jāni un Tevi esam kā divas ūdens piles. Un tad reizēm šādi domājošie satiekas, kā tas bija Ikšķilē un būs vēl; un ja runājam par mums trim tad tas jau tagad ir – mēs vismaz trīs satikāmies šodien un šo to pārrunājām un nolēmām, lai turpinātu darīt
    SAVUS NEATLIEKAMOS DARBUS
    ————
    uz šo brīdi no pēdējiem 1000 TF lasījumiem 0,5% no Latvijas 2- Rīga, 3 Kuldīga; 27 Čerkasi – Ukraina;
    United States-170; United Kingdom -102,India- 81,Netherlands – 61, Belgium -39
    šī vietne ir globāls faktors

  • salīdzināt ko kurš ir izdarījis VAIRĀK ir grūstošās sistēmas metode, kas to būtiski degradē;
    kas poēzijā pasaulei devis vairāk Puškins vai viņa aukle – manuprāt, aukle; sabiedrība noteikti domā savādāk
    *
    SISTĒMAI vienalga cik sekmīgi un pārliecinoši kāds ieguvis, piemēram, autovadītāja tiesības; ir būtiski, ka automašīnu straume drīkst atrasties tikai vadītāji ar tiesībām; tiesa, ja vadītājs ir izcils (Gunārs Binde fotogrāfijā; Eduards Smilģis teātra pasaule, Johans ..) viņam vadītāja tiesības nav vajadzīgas, viņš vada un nekļūdās

  • http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/03/20110303.htm
    15:06-16:00 klausies raidījumu !
    Ģimenes studija:
    Kam radītas skolas? Valstij? Skolotājiem? Vecākiem? Sabiedrībai?
    Nē, un vēlreiz nē – skola ir bērniem, kuru radījuši skolotāji kopā ar vecākiem, lai bērns tajā varētu pilnveidoties, iegūt zinības, attīstīties un iegūt pamatvērtības, kas ļaus viņam vēlāk kļūt par tikumiskas ģimenes radītāju, cienījamu sabiedrības locekli un valsts pilsoni.

  • Ilze > Ivars
    /..izdarīt vislabāk, un iespējams, ka kaut ko no tā spējam izdarīt vienīgi katrs pats un tikai un vienīgi pēc savas brīvas gribas. Mums TAS jāapzinās un jākļūst par kaut ko lielāku veidojošu daļu./

    Mēs jau esam-nav par neko jākļūst, jo mēs jau visu laiku esam. To veco bankrotējošo supersistēmu – to arī veidojām mēs, esot tajā attīstības pakāpē – kur nu bijām.
    Paldies par video!

    Ps Ko globālie viesi šajā lapā dara? Caur kādiem www tulkotajiem lasa?!?

  • Ivar, paldies par linku! Es gribēju twitterī ielikt, jo pa dienu jau pati dzirdēju, bet domāju, ka arhīva nav. Super!

  • Kā iespējams paskatīties statistiku?
    Atrodam “Lapas apmeklējums” lapas labajā pusē. Redzama rociņa, noknikšķinam. Skrollējam lapu uz leju līdz atrodam virsrakstu – Professional web stats counter. Atrodam apakšpunktu – Visitor traffic displayed on the world map. Noknikšķinam uz “world map”. Noskaitām līdz 10. Atrodam sev priekšā karti ar 1000 pēdējo apmeklējumu ģeogrāfiju uz pasaules kartes. Lapu regulāri lasa lielā skaitā no Nīderlandes, Beļģijas un Lielbritānijas dienvidiem – Anglijas. Karte, protams, mērogojama. Pieejams vēl kāds ducis vai vairāki duči dažādu lapas apmeklējuma statistiku
    ————
    Ko es daru lapās nesaprotamā valoda? Mēdzu izmantot tulkotāju vai paspaidīt saites. Ap 40%-50% lapas apmeklētājus uz šejieni atved meklētāji un viņi te ilgi neuzkavējas. Pēdējā pusgada laikā vairāk kā divkārt pieaudzis gan laiks, gan lapā ienākušo vidējais knikšķu skaits – tas nu jau ir ap 4 VIDĒJI, tātad apmēram 800 apmeklētāju izdara kādus 7 knikšķus.
    ————
    Ko globālie viesi šajā lapā dara?
    Latvieši ir visur, sevišķi apmēram pusē pasaules.
    No Austrālijas lasa apmēram tik pat daudz kā no Latvijas, bet tur taču dzīvo 2,5% latviešu
    ————
    vecajā čīkstošajā sistēmā bija pārāk daudz metāla,
    latvieši nav metālisti,
    ja nu vienīgi mūzikā

  • http://www.youtube.com/watch?v=392qAhPmskY
    http://www.youtube.com/watch?v=BX9_YD9SldM
    Arī vecākiem, kas nespēj piemaksāt VALSTIJ UN PAŠVALDĪBĀM IR JĀNODROŠINA izglītības alternatīvas.
    ASV tā jau ir vispārēja prakse. Šī valsts reāli domā par savu nākotni un rīkojas
    ————
    Latvija un vispār PSRS bija lielisks daudzveidīgs dziļš uz īstu universitātes izglītību virzīts metodiskais darbs. Viens mūsu maestro Mencis vien ko bija vērts. Šīs vērtības nedrīkst reformēt.
    Tomēr ir dažas lietas, kas bez “masveida pavisam jauna skolotāja radīšanas”, bez lielu finanšu līdzekļu ieguldīšanas varētu ievērojami celt izglītības rezultativitāti:
    1. atteikšanās no skolām, kas lielākas par 200-600 audzēkņiem; pedagogi, kas strādājuši, gan “lielās”, gan “mazās” skolās manis sapratīs
    2. par cik bērni skolā bieži pavada reāli visu dienu līdz pat apmēram 18:00 (te runāju par lielo pilsētu bērniem) būtu jānodrošina jau XX gs. 60-ajos gados iztrādātā pagarinātās dienas paraugnolikuma vienkārša izpilde: ir jābūt gan mācību, gan spēļu, gan, iespējams, guļamtelpai -> alternatīvajās skolās neatkarīgi no sistēmas būtiskais un iespējamais tiek realizēts.
    3. sadalījums klasēs pēc vecuma ir absolūti nepamatots, nez no kurienes rauts, pretdabīgs, reāli postošs – bērni attīstās nevienmērīgi, tāda ir realitāte.
    4. sacensības gara – kurš labākais – izskaušana no skolas un izglītības sistēmas; Latvijā ieviestais skolu reitings ir viena no postošākajām novitātēm Latvijas izglītības sistēmā, kas degradē to visos līmeņos; bērnu parasti neinteresē “cik labi?” viņi izpildījuši darbu, bērnu vienmēr interesē ” vai viņi autoritātes -pedagoga, vecāka – uzdevumu IR IZPILDĪJUŠI (lūk jums mīļie Amonašvillī humānās pedagoģijas galvenais noslēpums)
    5. Pārdomāti ir jādod sistemātiskas pedagoģiskas un psiholoģiskas zināšanas vecākiem
    Par bērnu līdz 18 gadu vecumam tomēr vairāk atbild vecāki.
    Viņiem ir jāatrod vidēji ikdienas 30 minūtes dzīvam kontaktam ar bērnu; pretējā gadījuma, manuprāt bērns būtu jāatņem; tas, protams, nenotiks -> vecākiem jādod pedagoģiskās un vispārējās zināšanas par bērnu.

  • Un ĪSTU ALTERNATĪVU jau ir vismaz ducis
    http://www.youtube.com/watch?v=-kqbI5eGPQw
    šis vairāk attiecas uz izglītības līmeni sākot no proģimnāzijas (sākot ar 7. klasi)
    Kāpēc mēs vēl neko neesam runājuši ne par Pasaules Tīmekli 2.0 ar draugiem.lv facebook un eTwinning 2.0, kas ir reāla izglītības alternatīva, kura Eiropā iesaistījušies ap 60 000 pedagogu un vismaz miljons bērnu?

  • Ja regulāri spiežam un lietojam svaigas sulas, rodas izspiedas; tās ir derīgi izmantojamas
    http://evgenyfedorenko.com/?p=2470

  • Patlabanējās skolas sistēma ir nelāga, jo arvien vairāk dzen cilvēkus baros. Mana izglītība bija 15-22 skolēnu klasē un nedomāju, ka kādam tajā skolā maksāja par neko. Tagad tiek prasīts, lai klasē pēc iespējas nebūtu zem 30 skolēnu! Un kāda tur vairs “individuāla pieeja” vai personības vispusīga attīstība? Ja mēs būtu Indijā vai Ķīnā, tad nu vēl tā- vienā vietā dzīvo Izsišanās princips, otrā vietā dzīvo Autoritātes princips, bet abos gadījumos skolotājs var panākt labāku rezultātu, nekā “bērnu tiesību” izlaistā eiropeīdu barā.

  • http://www.delfi.lv/news/comment/comment/zane-olina-skolotajam-ir-jadara-citadas-lietas.d?id=37171519
    Zane Oliņa. “Skolotājam ir jādara citādas lietas”:
    Ne viens vien izglītības pētījums un metaanalīze, arī starpvalstu izglītības pētījumi, parādījuši izcila skolotāja kā nozīmīgākā faktora ietekmi uz izglītības kvalitāti. Kādā no šādiem vairāku simtu pētījumu apkopojumiem prioritārā secībā sarindoti nozīmīgākie faktori pēc to ietekmes uz skolēnu mācīšanos. Saraksta līderi ir sekojoši:
    • Klasvadība – skolotāja spēja veidot produktīvu mācību vidi klasē;
    • Meta-izziņa – tas, vai skolotājs modelē skolēniem pats savu domāšanas procesu un rosina skolēnus domāt par savējo;
    • Skolēnu iepriekšējās zināšanas – tas, ko skolēns jau zina pa attiecīgo tēmu un skolotāja prasme aktivizēt nepieciešamās zināšanas un pieredzi, uz kuru pamata tālāk būvēt jaunās zināšanas;
    • Mājas vide jeb vecāku atbalsts – tas, vai mājās ir pieaugušie, kas interesējas par bērnu mācībām un sasniegumiem, kāds, kas uzdot kaut vienkāršo jautājumu “Vai esi izmācījies?”;
    • Skolēnu un skolotāja saskarsme klasē – vai viņu starpā valda uzticēšanās, attiecības, kurās guvēji ir abas puses.
    Šī vairāku desmitu faktoru saraksta lejas galā kā trīs faktori, kas vismazāk ietekmē skolēnu mācīšanos, minēti: valsts līmeņa izglītības politika, skolas līmeņa politiskās nostādnes un reģiona demogrāfija, kas raksturo skolēnu populāciju attiecīgajā skolā. Vēl citos pētījumos pie faktoriem ar salīdzinoši mazu ietekmi uz skolēnu mācīšanos, var minēt skolēnu skaits klasē, fiziskā skolas vide, arī tehniskā nodrošinājuma klātesamība, ja tas netiek izmantots mērķtiecīgi un efektīvi.
    Trīs no pieciem pašiem nozīmīgākajiem faktoriem ir tiešā skolotāja ietekmē, divi – iepriekšējās zināšanas un vecāku atbalsts – ir lietas, kuras skolotājs var veicināt netieši, gan iesaistot vecākus, gan skolas līmenī domājot par veidiem, kā piedāvāt skolēniem bagātīgu tiešo pieredzi. Šis saraksts ir neapgāžams pierādījums SKOLOTĀJA milzu NOZĪMĪGUMAM un, es atļaušos apgalvot, VARAI pār to, kas notiek klasē.
    Tādēļ jautājumam par skolotāju kvalitāti, par skolotāju sagatavošanas un atbalsta sistēmām ikdienā, kas palīdz jau esošajiem skolotājam pārorientēties un pārvērtēt savu lomu un jaunajiem skolotājiem nākt skolā jau ar citu skatījumu, ir prioritāra nozīme. Tas nav tikai profesionāļu un speciālistu jautājums. Par jebkuras izglītības reformas, iniciatīvas, projekta veiksmes kritēriju jāizvirza tas, vai šīs pārmaiņas vēlamajā virzienā ir ietekmējušas skolotāja darbu klasē.”

  • Patreizējās skolu sistēmas galvenie metarezultāti:
    tautas nesaticība, pļāpība, vadības vispārēja “nespēja” un mazefektivitāte (valsts uzņēmumi vidēji ap 2x neefektīvāki kā vidēji ES, lai ari IR pretēji piemēri)
    viduskolnieki masveidā dodas studēt uz ārzemēm; 62% ārstudentu izglītību iegūst Krievijā;
    skolotāja prestižs ir pat zemāks kā sētnieka prestižs;
    tauta dodas prom no šejienes, jo šeit nekas nenotiek

  • Ivar,
    vainīga pārvaldība. Sevis un sabiedrības. Bet ar sākšanu no sevis vien nepietiek.Sabiedības (izglītības!) pārvaldībā ir daudz tranu, pat kaitnieku, kuri turklāt tiek algoti.Vaina sistēmā. Bet sistēmu radījuši cilvēki. Cilvēkiem tā arī jāpārrada. Vai Tev ir skelets Viedai Pārvaldes sistēmai? Viedpārvaldei? Kuras mērķis būtu – Iemācīt cilvēkam izglābties no mokošā dzimšanas un nāves rita un atgriezties Tēva Mājās.

  • Mums visiem jāmācas kā mācas Jānis, kā mācījās latviešī XIX gs.
    ——
    Var patik vai nepatikt, ko teica Pauls:
    Tālmācība (neklātiene) vai pašmācība (pašārstēšanās) ir maldinoša un rada nelabojamus apziņas defektus (paliekošas veselības stāvokļa izmaiņas). To var attiecināt tikai uz atsevišķām vispārizglītojošām – apvāršņus paverošām (no mucas ierobežotības tēva pagalmā izvedošām) interešu sadaļām, bet nekādā gadījumā ne uz profesionālo vai nopietni ņemamu izglītību un audzināšanu. Tur tāda nodara vairāk slikta, nekā laba un abām pusēm rada Zināšanu apmaiņas un audzināšanas darba ilūziju. Informācija (pie noteiktiem apstākļiem) var kalpot par apziņu saskaņotāju, bet Zināšanas veidojas tikai apziņu mērķtiecīgā mijiedarbībā (sadarbībā). Tikai Cilvēciskas un sabiedriskas attiecības rada to, ko mēs saucam par inteliģenci un izglītību.
    ————
    Latviešiem jāmācas mīlestība, kas mums ir faktiski jaunvārds un kam citās valodās ir daudz vārdu: caritas, eross, agape un vēl un vēl
    Mīlēsim no visas sirds. Mūs savalgo bailes no mīlestības,šaubas par mīlestību

  • Tā teica Pauls Jurevics apmēram 1955. gadā:
    Vērtību sfaira, pret kuŗu visbiežāk vēršas modernais un tātad arī jaunatnes skepticisms, ir tā, kur ietvertas nacionālās, sociālās un ģimenes vērtības. Te ar lielu rēgulāritāti un naīvitāti dzird ļaudis atkārtojam populāro saukli: »Tagad ir jauni laiki. Vecie ideāli kļuvuši nederīgi. Nacionālisms savu laiku pārdzīvojis, — tā vietā stājies internacionālisms«. Šādas runas atgādina ārstu Moljēra komēdijā, kas meklē sirdi ķermeņa labā pusē, un kad tam aizrāda, ka tā taču atrodas kreisajā pusē, viņš lepni atbild: »Tā domāja senāk. Tagad šis aizspriedums ir pārvarēts, un modernā progresīvā zinātne to meklē labajā pusē«. Tie, kas lieto šādu valodu, darītu varbūt labāk, ja jautātu sev, vai drīzāk nav tā, ka tagad tik vēl tuvojas nacionālisma ziedu laiki: Āzija un Āfrika jau dzīvo to priekšnojautā un Krievija, kas izgāja cīņā ar internacionālisma karogu, tagad to galīgi nolaidusi un atkal pievērsusies nacionālismam, un vispār nekur nav nekādu pazīmju, ka tautu attieksmēs nacionālās tendences kaut kur vājinātos. Bet galvenais ir tas, ka tautiskā kopība, atkarībā no daudziem specifiskiem apstākļiem (no vairāk vai mazāk tuvas asinsradniecības, kopējas valodas un ar to saistīto līdzīgo domāšanas veidu, no kopējas zemes un dabas, kopējas pagātnes un nākotnes, kopējas kultūras u.t.t.), vienmēr paliks vismaz potenciāla instance, kur cilvēks var izveidot sevišķi tuvas attieksmes ar citiem cilvēkiem, kas viņa dzīvi spēj padarīt dziļāku un bagātāku, dot tam citur neiegūstamus pārdzīvojumus un atziņas un tā tuvināt to pilnīgās cilvēciskās dzīves sasniegšanai. Ja pret to nicīgi iebilstu, ka tas viss ir tikai izmisīga »droša patvēruma« (Geborgenheit) meklēšana masā, tad var atbildēt, ka visur, kur cilvēks iziet no sevis un saistās ar ko citu, tas iegūst ar to zināmu »Geborgenheit« šai citā, vai tas būtu otrs atsevišķs cilvēks (mīlestībā) vai tauta, vai — augstākā pakāpē — Dievs. Ne par velti ir teikts, ka modernos laikos nacionālisms tiecas aizstāt reliģiju, — tas pa daļai ir pareizi, un katrā ziņā norāda uz pārdzīvojumu dziļumu, kas te var tikt reālizēts. Ir, protams, gandrīz lieki aizrādīt, ka šādai tautiskai kopībai nevajag būt nekā kopēja ar agresīvo nacionālismu. Savā pozitīvā būtībā nacionālās resp. tautiskās kopdzīves vērtības jau ir tikai ētisko vērtību atzarojumi un ir atkarīgas no tām. Darīt labu savai tautai, veicināt tās uzplaukumu un aizstāvēt to pret ienaidnieku prasa tieši ētiskās normas, tā, pirmā kārtā, pateicība (savukārt tikai taisnības prasības izpausme) par visu, ko tauta darījusi atsevišķa cilvēka labā (audzinājusi, skolojusi, sargājusi), otrkārt, tā ir arī mīlestības normas izpausme, kas, piem., latvietim pirmā kārtā jāreālizē tur, kur dzīvo latvieši, jo tikai tur viņš, atkarībā no nacionālo saistību veidojošiem faktoriem (kas augstāk tika minēti), ir pilnīgi kvalificēts to darīt un var cerēt gūt vislielākos panākumus.
    Viss, kas teikts par nacionālo resp. tautisko saistību ētisko pamatojumu, pilnā mērā attiecināms arī uz ģimenes saistībām, uz kuŗām it sevišķi labprāt attiecina famozo teicienu par veco normu nederīgumu, izpaužot ar to tikai, cik maz tiek domāts, lietojot šādus teicienus, kas tiek nekritiski pārņemti no vulgārās, parasti intelektuāli degradētās apkārtnes. Ja arī zināmos nenormālos, it sevišķi trimdas apstākļos jaunietis iegūst izcilāku ekonomisku stāvokli nekā vecāki, tas nedrīkstētu būt par iemeslu sapratīgas vecāku autoritātes noniecināšanai un likvidēšanai, – to pašu ētisko normu dēļ, kuŗu dēļ mēs nedrīkstam atteikties no saviem pienākumiem pret savu tautu, proti — pateicības un mīlestības dēļ. Bez tam būtu jāņem vērā, ka jau pret ikvienu vecāku cilvēku, par cik tas saglabājis savu integritāti, vajadzētu būt zināmam respektam, pirmkārt, kā jau pret zināmu dzīves eksamenu izturējušo (ko visi jaunie neizturēs), otrkārt, kā pret kādu lielākas gudrības turētāju ar ilgas dzīves pieredzi, ko grūti novērtēt tiem, kam tās vēl nav. Austrumeiropas tautām, pie kuŗām piederam arī mēs, daba ir zināmā mērā nodarījusi pārestību, nepiešķirdama tām sevišķi labu organu tāda kardināla tikuma aptveršanai, kāds ir godbijība (Ehrfurcht), kamēr Rietumeiropā, it sevišķi Vācijā, tas stāv pirmā vietā (tā vietā Austrumeiropā gan toties ir attīstīts līdzjutības tikums, kas Vācijā ir stipri sekundārs). Sliktu prognozi Z. A. Savienotajām valstīm rada apstāklis, ka tur, kā daži amerikāņi raksta, visas autoritātes esot pilnīgi likvidētas: tas nozīmē, ka arī respekts pret garīgām vērtībām tur ir minimāls, un sekas tam var būt, ka morāliskā un līdz ar to arī visa valstiskā stabilitāte var kļūt apdraudēta: atkal motīvs vairāk — nepārņemt nekritiski visu no »zemes ar visaugstāko dzīves standartu«.. Imitācijai mazvērtīgs paraugs ir arī pieaugošais laulību šķiršanu skaits visās modernās zemēs: ikviena šķirta laulība ir nopietna neveiksme dzīvē, līdzīga izkrišanai svarīgā eksāmenā. Lai kā arī mēģinātu pārvērst stabilu laulību prasību par »novecojušu parādību«, laulību šķiršana tomēr vienmēr iedragā cilvēku, tā ir izpausme nespējai veikt uzņemto uzdevuma, cilvēks zaudē kaut ko un tā izredzes uz augstāko iespēju reālizēšanu samazinājas.
    ————
    būs mums mīlestība, būs spēcīgas tradicionālās ģimenes, būs tauta -> nu valsts un pārvalde tad pašas kaut kā atradīsies

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.