J.Kučinskis: ‘Ideoloģiskie maldi sāk izklīst’

Es mīlu Amerikas republiku, bet ienīstu Amerikas impēriju.
/Amerikāņu rakstnieks Gors Vidals/

Masveida nemieru vilnis, kas pirms apmēram gada sāka dramatiski šūpot Rietumeiropas valstis, nu ir aptvēris arī Ziemeļāfriku un Vidējos austrumus, kā arī atbalsojies pašā Amerikā. Tas ir tikai sākums, jo arī globālā neoliberālās sistēmas krīze tikai padziļinās, no ierastības miega celdama aizvien vairāk tautu un kārtu. Lai cik ātri darbotos dolāru drukāšanas mašīnas, lai cik jaunus triljonus neieguldītu globālo banku glābšanā un jaunu militāro bāzu celšanā, tas tikai vēl skaidrāk atsedz sistēmas saimniecisko un morālo bankrotu, un paātrina tās galu. Tikai bijušajās Austrumu bloka valstīs pagaidām viss mierīgi. Kā to izskaidrot?


Profesora Johana Galtunga pieredze

Šā neparasti aktīvā norvēģu sociologa, miera un konfliktu risināšanas praktiķa vārds presē parasti neparādās, jo mēdiju veidotāji par ziņām uzskata tikai tādus notikumus, kuri atbilst šādiem galvenajiem kritērijiem:

  1. ziņās jābūt skaidram subjektam, objektam un viegli interpretējamai darbībai;
  2. ziņām jābūt negatīvām;
  3. ziņām jābūt par elites pārstāvjiem vai elitārām valstīm; ja tomēr tiek ziņots par parastiem mirstīgajiem, tad tikai gadījumos, ja noticis kaut kas īpaši negatīvs un šokējošs.

Johans Galtungs dzima 1930. gadā ārstu un sabiedriski aktīvu cilvēku ģimenē. Kad Norvēģiju okupēja nacistu pārņemtā Vācija, visa Galtungu ģimene iesaistījās pret okupāciju vērstā pagrīdes darbībā. Johana tēvs par šo darbību tika ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnē. Kad II pasaules karš beidzās, Johana māsa ar savu nākamo vīru paziņoja, ka viņi ir komunisti. Tam ir divi iemesli, paskaidroja māsa: 1) uzvaru pār nacismu izcīnīja padomju armija (Rietumu sabiedrotie tikai bombardēja vācu pilsētas un slaktēja mierīgos iedzīvotājus); 2) tikai padomju valdība rūpējas par parastajiem cilvēkiem: tos izglīto, gādā par veselības aizsardzību, sociālo drošību un jēgpilnu dzīvi. Johanam tad bija tikai 15 gadi, bet viņš kaut ko bija dzirdējis par Staļina diktatūru. Māsa nenoliedza diktatūras esamību PSRS, bet paskaidroja, ka tā ir tikai nepieciešama pagaidu fāze, vajadzība pēc kuras drīz atkritīs. Tā bija idealizācijas fāze, ko var salīdzināt ar neprātīgu cilvēka iemīlēšanos.

Pirmā grāmata, kas Rietumiem atklāti vēstīja par staļinismu, bija Kanādā izdotā ukraiņu tautības bēgļa Kravčenko „Es izvēlējos brīvību”. Šo daudz agrāk par Solžeņicina grāmatām izdoto atklāsmi iegādājās Johans un parādīja savai māsai. Māsas pirmā reakcija bija nicinājuma pilns un totāls noliegums: Kravčenko grāmatu viņa bez domāšanas dusmīgi ielidināja tieši atkritumu kastē. Pēc kāda laika viņa tomēr grāmatu no miskastes izvilka un sāka lasīt. Māsas reakcijas otrā fāze bija atziņa, ka Kravčenko ir nodevējs, droši vien viņam kāds par šādu grāmatu ir samaksājis.

Pēc kāda laika sekoja trešā māsas reakcijas fāze: „Labi, labi, kaut kas jau tai grāmatā ir, bet vainīgs ir tikai Staļins; kad Staļins aizies, viss būs labi.”

Ceturtā māsas vilšanās fāze bija: „Jā, vainīgs ne tikai Staļins, kaut kas nav kārtībā ar pašu padomju struktūru – vienas partijas diktatūra utt.”

Vēl pēc kāda laika māsa piedzīvoja piekto vilšanās fāzi, atzīstot, ka pati padomju ideja nav bijusi pareiza jau no iesākuma. Taču daudzi eiropieši piedzīvoja arī sesto fāzi, kuru varētu nosaukt par aklu antisovjetismu. Kad ar nicinājumu tika noliegts viss, kas saistīts ar padomju eksperimentu, tai skaitā arī tas, kas padomju iekārtā tomēr bija labs. Piemēram, uzņēmumi ar sociālajām funkcijām, atbalsts koloniju atbrīvošanās kustībām u.c.

Pats Johans Galtungs izvairījās no iemīlēšanās padomju ideoloģijā un propagandā, un līdz ar to sevi pasargāja arī no vilšanās un akla antisovjetisma. Johana uzskatus arī mūsdienās var apzīmēt par kreisiem. Bet tas bija tieši Johans Galtungs, kurš jau 1980. gadā, uzrunājot Maskavā sasauktu konferenci, prognozēja, ka 10 gadu laikā kritīs Berlīnes mūris un drīz pēc tam sabruks arī pati PSRS.

Galtunga prognoze piepildījās precīzi. Taču šī prognoze nebija balstīta nedz astroloģijas gudrībās, nedz kādās gaišredzības spējās. Galtunga prognozēšanas metode balstās uz holistisku, dialektisku domāšanu, uz reālu pretrunu analīzi. PSRS sabrukumu Galtungs prognozēja, norādot uz piecām galvenajām pretrunām:

  1. starp PSRS un tās satelītiem, kuri vēlējās neatkarību;
  2. starp Krieviju un pārējām PSRS republikām, kuras vēlējās lielāku autonomiju;
  3. attiecībās starp pilsētām un laukiem, kas bija raksturīgas PSRS konstrukcijai;
  4. attiecībās starp sociālistisko buržuāziju un sociālistisko darbaļaužu šķiru;
  5. starp naudas likviditāti un patēriņa preču trūkumu (nauda iedzīvotājiem bija, bet preču trūka).

Ja padomju vadītāji būtu Galtungā nopietni ieklausījušies un kaut ko darījuši, lai šīs pretrunas novērstu, ļoti iespējams, ka Austrumu bloks arvien pastāvētu un plauktu. Taču impēriska augstprātība šos vadītājus padarīja aklus, un PSRS sabruka. Tās iedzīvotāji zaudēja arī to, kas PSRS tomēr bija labs un derīgs.


Otrā Galtunga prognoze

2000. gadā, uzrunājot ASV sasauktā konferencē, Galtungs nāca klajā ar jaunu prognozi – šoreiz par ASV impērijas sabrukumu līdz 2025. gadam. ASV impēriskajā politikā Galtungs atradis 14 galvenās pretrunas, kuras sadalījis četrās impēriskās (globālās) dominēšanas jomās: ekonomiskā dominēšana, politiskā dominēšana, kulturālā dominēšana un militārā dominēšana. Pavērojis ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā politiku, Galtungs ASV impērijas mūžu savā prognozē saīsinājis vispirms par pieciem, bet pēc Buša atkārtotas ievēlēšanas – pat par 10 gadiem. Buša politiku viņš nodēvēja par impērijas sabrukuma paātrinātāju. Par šo tēmu viņš uzrakstījis grāmatu The Fall of the US Empire – And Then What?: Successors, Regionalization or Globalization? US Fascism or US Blossoming?

Dažas no Galtunga izceltajām pretrunām, kas viņaprāt nenovēršami grauj ASV impēriju, ir šādas:

  1. starp saimniecisko izaugsmi un labumu sadali;
  2. starp finanšu ekonomiku un produktīvo (reālo) ekonomiku;
  3. starp ražošanu, sadali, patēriņu un dabas resursiem;
  4. bez pastāvīga darba palikušie strādnieki un pēc kontrakta strādājošie;
  5. starp vecākajām paaudzēm un jauniešiem;
  6. netaisnīgi, diskriminējoši ekonomiskie līgumi ar citām valstīm;
  7. starp ASV valsts terorismu un apspiesto tautu atbildes terorismu;
  8. starp ASV un tās sabiedrotajiem (arī starp Eiropas elitāro kultūru un ASV vulgāro, plebejisko masu kultūras produkciju);
  9. starp ASV un ANO;
  10. starp jūdu un kristiešu aliansi un globālo islamu;
  11. starp NATO un topošo Eiropas Savienības armiju (aktīvu ASV militāro sabiedroto skaits strauji sarūk);
  12. starp ASV un citām civilizācijām (hinduismu, budismu, daoismu, konfuciānismu, Āfrikas un Amerikas indiāņu civilizāciju atmodu u.c.),
  13. starp ASV un Dienvidaustrumāziju (iespējamā aliansē ar Krieviju un citām Šanhajas kooperācijas organizācijas dalībniecēm), kas kopumā sastāda 40% zemes iedzīvotāju;
  14. strauja visas pasaules novēršanās no ASV.

Faktiski tā pasaules daļa, kas visilgāk izbaudījusi ASV dominēšanu, strauji ieiet piektajā un sestajā vilšanās fāzē, ko raksturo akls antiamerikānisms, kas noliedz un noraida arī to, kas Amerikas sistēmā bijis labs un derīgs. Un tikai no pašas ASV atkarīgs, vai šis antiamerikānisms pāraugs asā visas pasaules riebumā un nepatikā pret visu amerikānisko, kad ASV kā globālās politikas faktors paliks absolūti nenozīmīgs un ignorēts. Lai šādu attīstību novērstu, ASV būtu pilnībā jāatsakās no impēriskās dominēšanas politikas un jākļūst par normālu demokrātisku republiku, kas ar citām valstīm sadarbojas kā ar līdztiesīgiem, suvereniem partneriem.

Ja runājam par bijušā Austrumu bloka valstīm, tai skaitā Latviju, tad tās Amerikas dominēšanu izbaudījušas daudz īsāku periodu, turklāt vienlaikus pārslimojot akla antisovjetisma fāzi. Tāpēc process no absolūtas visa amerikāniskā idealizēšanas līdz antiamerikānismam noris ar krietnu iekavējumu, jo ilūziju zušanai nepieciešams laiks un smagi sitieni. Ja šo procesu salīdzinām ar Johana Galtunga māsas pakāpenisko pasaules uzskata evolūciju, tad mūsu sabiedrība atrodas kaut kur starp otro un ceturto vilšanās fāzi. Tieši ar to izskaidrojams, ka zem rakstiem internetā, kuri kritizē ASV politiku, bieži parādās komentāri, kas autoru dēvē par uzpirktu, „sarkano” vai Maskavas aģentu (salīdziniet ar Johana māsas reakciju). Tieši tāpēc bijušā Austrumu bloka valstīs pagaidām netiek novērota vērā ņemama pretestības kustība Amerikas imperiālismam un tā vietējiem kolaborantiem.


Cilvēciskā ļaunuma sakne ir savtīga tieksme uzkundzēties citiem

Mīts par demokrātisko „brīvo pasauli” kopš padomju laika pēdējās desmitgades ir dziļi iesakņojies bijušo padomju pilsoņu apziņā, un no ierastām ilūzijām atteikties reizēm ir ļoti grūti. Lai arī visiem pieejami fakti šīs ilūzijas pārliecinoši apgāž.

ASV jau no paša iesākuma (pirmajām 13 britu kolonijām Ziemeļamerikas austrumu piekrastē) bija iekarošanas, vietējo iedzīvotāju (Amerikas indiāņu) genocīda un militāras ekspansijas projekts. Kopš ASV prezidents Džefersons 1801 – 1805. gados organizēja militāru uzbrukumu Lībijai, ASV līdz mūsdienām veikušas 245 militāras intervences visos pasaules kontinentos. Kopš II pasaules kara ASV veikušas 74 tiešas vai pastarpinātas (izmantojot ASV bruņotus un finansētus sabiedrotos) militāras intervences citās valstīs, kopumā nogalinot apmēram 20 miljonus cilvēku. Katram nogalinātajam, it sevišķi valstīs ar tradicionālu iekārtu, ir vismaz 10 tuvi radi vai draugi, kas zināmos apstākļos labprāt savu tuvinieku nāvi atriebtu. No tā arī t.s. terorisms.

Starp citu, arī Galtungu ģimenes domubiedrus-pagrīdniekus vācu nacistiskie iebrucēji Norvēģijā savulaik dēvēja par teroristiem, un arī pretošanās kustības dalībniekus Latvijā dažādi iebrucēji savulaik dēvējuši par teroristiem un bandītiem.

Taču tas vēl nav viss. Vidēji 125 000 cilvēku pasaulē katru dienu mirst no bada un/vai normālos apstākļos viegli novēršamām slimībām. Gada laikā šādu upuru skaits pasaulē pārsniedz 45 miljonus. Ne visas šīs nāves var pierakstīt ASV imperiālismam, tomēr liela upuru daļa ir zemēs, kuras tā vai citādi pakļautas ASV impēriskajam diktātam, piemēram, pieņēmušas ASV kontrolētā Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas noteikumus. Arī Latvijā kopš 1991. gadā iesāktajām liberālajām tirgus reformām krasi pasliktinājusies cilvēku veselība, krasi samazinājies vidējais mūža ilgums un dzimstība. Šajos gados, ja salīdzinām dzimušo un mirušo skaitu, esam zaudējuši gandrīz 250 000 iedzīvotāju, kas Latvijai ir ļoti daudz – vairāk nekā zaudējām abos pasaules karos kopumā. Ne mazāks skaits Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti no savas dzimtenes aizbraukt, bet liela daļa palikušo velk nožēlojamu eksistenci. Arī viņi ir ASV globālās dominēšanas politikas upuri.

Mums tiek stāstīts, ka kari, konflikti un vardarbība pasaulē notiek galvenokārt dēļ nacionālām un reliģiskām atšķirībām, par piemēru šai tēzei liekot Ziemeļīriju, kur nebeidzas konflikts starp luterāņiem un katoļiem, vai arābu valstis, kuru reliģija it kā tās padarot par dabiskām Rietumu ienaidniecēm.

Taču tā nav patiesība. Kaut vai Latvijas piemērs liecina, ka luterāņi ar katoļiem var sadzīvot pat ļoti labi. Savukārt Šveices piemērs liecina, ka labi vienā valstī var sadzīvot arī dažādas tautības. Karš nozīmē, ka viena vai vairākas puses nav izmantojušas iespēju atrisināt konfliktu. Kari un konflikti rodas tad, kad viena cilvēku vai valstu grupa cenšas kaut ko uzspiest citai grupai vai valstij (līdzīga parādība vērojama arī cilvēku savstarpējās attiecībās). Citiem vārdiem izsakoties, starptautiskus karus izraisa imperiālisms, piemēram, britu imperiālisms Ziemeļīrijā, britu vai amerikāņu imperiālisms arābu pasaulē. Pirmo un otro pasaules karu izraisīja ne jau Austrijas kroņprinča Ferdinanda noslepkavošana, bet vairāku impērisko interešu ilgstoši gatavota sadursme. Vēl jāuzsver, ka katra impērija savas politikas īstenošanai izstrādā atbilstošu ideoloģiju. Ideoloģijas kalpo, lai cilvēkus apmātu, radītu ienaidnieka tēlu, padarītu cilvēkus aklus un paklausīgus, lai patiesību, brīvu domu apmaiņu un risinājumu meklēšanu aizstātu ar ideoloģiskiem lozungiem, kuri izslēdz alternatīvus risinājumus, bet attaisno vardarbību.

Johans Galtungs savu mūžu veltījis nevis ideoloģiskam darbam un ienaidnieku meklēšanai, bet miera pētniecībai un konfliktu risināšanai. Viņš ir TRANSCEND International dibinātājs un ilggadējs vadītājs. Šīs organizācijas līdzdarbnieki sekmīgi darbojas visos pasaules reģionos. Daudzi miera risinājumi jau rasti, daudzi vēl priekšā.

Pasauli apdzīvo aptuveni 2000 tautību, no kurām katra ir unikāla un katra var dot vērtīgu ieguldījumu pasaules uzplauksmē. Un nevienam nav dotas tiesības šīm tautām kaut ko uzspiest ar varu vai viltu. Risinājuma atslēga meklējama spējā un gribā pacelties virs ideoloģiskiem rāmjiem un rast jaunu risinājumu mierīgai un savstarpēji auglīgai līdzāspastāvēšanai.

Problēmu nevar atrisināt tajā izpratnes līmenī, kurā tā radīta, uzsvēris Alberts Einšteins. Risinājums rodams, vienojoties augstākā izpratnes līmenī. TRANSCEND nozīmē – pacelties pāri.


Jānis Kučinskis


  • > Mums tiek stāstīts, ka kari, konflikti un vardarbība pasaulē notiek galvenokārt dēļ nacionālām un reliģiskām atšķirībām
    Vidēji 125 000 cilvēku pasaulē katru dienu mirst no bada un/vai normālos apstākļos viegli novēršamām slimībām. Gada laikā šādu upuru skaits pasaulē pārsniedz 45 miljonus. Ne visas šīs nāves var pierakstīt ASV imperiālismam, tomēr liela upuru daļa ir zemēs, kuras tā vai citādi pakļautas ASV impēriskajam diktātam, piemēram, pieņēmušas ASV kontrolētā Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas noteikumus
    < Es tuvojos tam , lai identificētu ASV NEPOLITISKO dzīvesveidu, kuru virza daudzi, iespējams labi domāti ideāli, bet, kurš savā būtībā ir dziļi bankrotējis. Ar lielo politiku nesaistīti cilvēki pirms 20 gadiem saprata, ka ASV izglītības sistēmā ir nepieciešams veikt dziļas, iekšējas, strukturālas izmaiņas. Tās ir aizsākušās un uzņem tempus. Mēs (Latvija) savukārt biezi uzklausa "joprojām oficiālo pieeju" un bieži kā progresīvu ieviešam ASV pirms 20-30 gadiem mēslainē norakstītas metodes un sociālās tehnoloģijas. Uztura jomā joprojām makdonaldizējamies tā vieta, lai atgrieztos faktiski pie Vidusjūras dietas, kas te tika praktizēta faktiski vēl visai nesen u.t.t.t
    ——————–
    patiesība lielās izvēles notiek klusumā
    http://www.diena.lv/lat/multimediji/dienatv/politika/video-tiesraide-roberts-zile-un-maris-zanders-dienas-viesistaba

  • http://www.youtube.com/watch?v=M3MWA5f66go&feature=related
    u.t.t.
    var darīt tā – auditorija 200-1500 cilvēku

  • Sabiedrības vadība caur bailēm pastiprinās.
    Škiet konfrontacijas eskalacijas meginajumi ari ir saskatami

    http://www.independent.co.uk/news/business/news/king-says-living-standards-may-never-recover-from-the-crisis-2229570.html

  • > klusais 2.03.2011., 21:44
    < nesaskatu paniku; pilnīgu neziņu par saskatāmu tālāku perspektīvu gan
    es neesmu tulkotājs, es tikai mācos: zemāk saitē norādītā teksta " karsts" latviskojuma mēģinājums
    ————-
    Anglijas Bankas prezidents vakar brīdināja dzīves līmenis pēc finansu krīzes var neatjaunoties un mājsaimniecības tikai tagad sāks izjust banķieru kļūdu rezultātus. Mervins Kings deputātiem teica, ka vienkāršie cilvēki nav vainojami sagaidamajos satricinājumos un, ka viņs ir pārteigts par to, ka nav bijušas izteiktākas sabiedrības neapmierinātības izpausmes. "Šī nav vienkārša ražošanas sašaurināšanās, kad jūs krizē neiegūto tomēr drīz sanemat atpakaļ", teica pārvaldnieks, kad viņam jautāja vai valsts spēs atjaunot pēkšņi zaudētos dzīves standartus, kas nav piedzīvots kopš 1920. gada. "Mēs varam tos neatgūt daudzus gadus, ja vispār kādreiz to spēsim nodrošināt visiem cilvēkiem šai zemē." Misters Kings teica, ka atšķirībā no iepriekšējām lejupslīdēm, ekonomikai nav vajadzīga ražošanas sapurināšana vai ārodbiedrību lomas vājināšana un , ka cilvēki, kas vismazāk pie tās vainīgi cietīs visvairāk. "Viņiem nav iespējas paskatīties uz to visu un teikt – Nu labi, kaut ko darījām nepareizi, kas ir labojams un viņi nesaņem prēmijas kā finansisti", viņs teica Pārstāvju palātas Ienākumu komisijā. " Krīzes patiesie zaudējumi tikai tagad sāk izpausties. Esmu pārsteigts, ka sabiedrības dusmu izpausmes ir tik rezervētas". Misters Kings teica, ka vienkāršo cilvēku masveidīgie zaudējumi ir viens no iemesliem kāpēc Valsts Banka ietur stingru līniju attiecībā pret bankām, liekot aizdevējiem ciest zaudējumus, ja attiecīgs rīkojums ir nācis no Finašu Kapitāla Tirgus Komisijas.

    Misters Kings teica, ka FKTK bijusi pārāk pretimnākoša un dzirdīga pret bankām tā vietā, lai reāli novērtētu finanšu sistēmas kraha īstos cēloņus. Regulatora īstā loma ir apkarot riskantas aktivitātes un pārliecināties par to vai gadījuma banka pati nav vainīga savās līkstās, tā vietā, lai uzkrautu savu kļūdu labošanu nodokļu maksātājiem, ieguldītājiem un citām bankām. " Šī jaunā pieeja izmainīs banku uzraudzības seju nākošajā gadsimta ceturksnī", viņš teica.

    Deputāti asi kritizēja Bankas Pārvaldnieku par pieļauto straujo inflācijas lēcienu janvārī par veseliem 2%.
    Likmju noteicēji pagājušajā mēnesi sašķēlās četrās grupās. Pārvaldnieks atspēkoja kritiku pret banku un noraidīja aicinājumu palielināt procentu likmes, lai atvairītu algu pielikumu, ko pieprasīja Monetārās politikas komitejas priekšsēdis Endrju Sentans. Misters Kings teica, ka pieauguma iemesls bijusi naftas un patēriņa cenu pieaugums un Komisijas deputāti velti pārmetot par sliktajiem skaitļiem. Jautājums jau ir tikai par to, kad sāksies īstais krahs, viņš piezīmēja. Banka inflācijas pieauguma prognozes var nedaudz palabot, bet pēc definīcijas "ilgtermiņa mūsu izredzes ir tuvu nullei".

    Viņš piebilda, ka procentu likmju palielināšana varētu dot signālu darba ņēmējiem un darba devējiem "pārspēt pašiem sevi", jo banka jau būtu atzinusies, ka ilgtermiņā priekšā ilgstoša nestabilitāte. Jāļauj cilvēkiem pašiem izdarīt izvēli. Misters Kings atgādināja, ka ekonomika uzrādījusi nelielas atlabšanas pazīmes 0,6% līmenī pēc lejupslīdes 2010. gada pēdējā ceturksnī. Tomēr viņš brīdināja par paredzamu lielu izdevumu samazināšanu un bezdarba pieaugumu nākotnē. Viņš piebilda, ka neliels straujš cenu kāpums paredzami mazinās prasības pēc algu pieauguma, kas būtu sagaidāms, stabilas infalācijas gadījumā.

    Pārvaldnieks aizrādīja, ka viņš ir vienojies ar kancleru turēt procentu likmju līmeni zemu līdz valdība samazinās izdevumus. Viņš atzina, ka nodokļi varētu tikt palielināti "tādiem cilvēkiem kā es", lai mīkstinātu vispārējo ienākumu samazināšanos, bet lēmumu pieņemšana jau esot politiķu rokās.

    IHS Global Insight ekonomists Hovards Ārčers piebilst – Mervins Kings turpina radīt iespaidu, ka procentu likmes nepieaugs, vismaz tuvākajā laikā. Tomēr var noprast, ka agrāk vai vēlāk tās tomēr pieaugs.

  • Redzu šeit sava veida NLP.

    “ilgtermiņa mūsu izredzes ir tuvu nullei”
    “brīdina par bezdarba pieaugumu nākotnē”
    “esmu pārsteigts, ka sabiedrības dusmu izpausmes ir tik rezervētas” (ko sabiedrībai jādara)
    “jautājums jau ir tikai par to, kad sāksies īstais krahs”

    Nav tak jaskaidro cik cilvekiem rietumos BANKAS PREZIDENTS ir visu guru guru, un kā šo cilvēku emocionālis un sekojošais darbaspeju stāvoklis un tiek depresots ar šādiem peziņojumiem.
    To ka tālākā darbība šiem cilvēkiem ir pilnīgā neziņa piekrītu.

    Par tulkojumu paldies, ceru cilvekiem noderēs.

  • <Ivars 2.03.2011., 11:24
    (..)
    Tās ir aizsākušās un uzņem tempus. Mēs (Latvija) savukārt biezi uzklausa "joprojām oficiālo pieeju" un bieži kā progresīvu ieviešam ASV pirms 20-30 gadiem mēslainē norakstītas metodes un sociālās tehnoloģijas. Uztura jomā joprojām makdonaldizējamies tā vieta, lai atgrieztos faktiski pie Vidusjūras dietas, kas te tika praktizēta faktiski vēl visai nesen u.t.t.t
    ——————–
    patiesība lielās izvēles notiek klusumā
    ========================================================
    Patiesībā? Patiesībā pirms 20 gadiem tā viš' vēl nebija. ''Mēs'' tomēr rīkojāmies gudrāk – un ''Jūs'' ar savām rokām sagrāvāt divu paaudžu laikā izveidoto sistēmu. Tagad varat baudīt kaut kādu ''surogātu'' – sistēmu, ko ''Mēs'' pirms daudz gadiem izmetām mēslainē.
    Ja vēl 20 gadus baudīsiet, tad par lieliem mērķiem nākamajam gadu tūkstotiem daudz nesapņosiet?
    p.s.
    Viena grupa vēl sapņo, ka 21.gs. atkārtos 19.gs. paveikto?
    ''Biedrība sāk atgūt savu labo slavu un to nosaka tieši ideoloģiskās un stratēģiskās pārmaiņas, kas caurstrāvo Ingmāra Čaklā ziņojumu: "Es ar katru dienu vairāk jūtu, ka Rīgas Latviešu biedrība var būt spēks, kas maina valsti. Mēs vienmēr esam apzinājušies, ka neesam politiska organizācija tādā nozīmē, kā to saprot šodien. Es tikai varu to vēlreiz apliecināt, jo pamatjēdzieni – latviešu valoda, tauta, Latvijas zeme un mūsu valsts – vispār nav apspriežami un pakļaujami jebkādai politikai. Ne soli atpakaļ! Mums jāsāk atgūt zaudētās pozīcijas, kā tas bija gandrīz pirms 150 gadiem, kad doma par savu valsti bija tikai neprātīgo sapnis. Biedrībai ir jāatrod spēks teikt, ko mēs gribam un kā mēs gribam, lai tad, kad atbrauc kāds pamācītājs no malas, mēs varam viņu ieaicināt savā namā un teikt: tu vari uzklausīt visas Latvijas īstās un pašpasludinātās minoritātes, bet arī latviešu viedoklis tev ir jāzina!''
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=95185

  • <klusais 3.03.2011., 13:29
    Redzu šeit sava veida NLP.
    ………
    ========================================================
    Metodes redzam, notiekošo saredzām – ņemot vērā divdesmit gadu tendences (statistiku) par depopulāciju, emigrāciju, bezdarbu, nabadzību, parādiem var pacensties noskaidrot un nosaukt vārdā arī ideoloģiju.
    Nav pārsteigums, ka par to gan pēdējā JL saietā neviens īpaši neizvērsās:
    ''(..)Ja kādam "JL" biedram ir idejas par ideoloģiju, tad jādodas tieši pie S. Bendrātes. Ne viņa pati, ne arī kāds cits kopsapulcē par ideoloģiju gan nerunāja, un, iespējams, tā nemaz nav svarīga, jo, kā sacīja S. Āboltiņa: "Mēs nekalpojam vienai ideoloģijai…"
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=94967

  • ”Problēmu nevar atrisināt tajā izpratnes līmenī, kurā tā radīta, uzsvēris Alberts Einšteins. Risinājums rodams, vienojoties augstākā izpratnes līmenī. TRANSCEND nozīmē – pacelties pāri.”
    J.Kučinskis: ‘Ideoloģiskie maldi sāk izklīst’
    ========================================================
    Pēc šonedēļ lasītā par finanšu eksperta Rungaiņa atziņām par pensionāriem un aizsardzības ministra Pabrika izteikumu par 100Ls muļķiem – es vēlreiz gūstu apstiprinājumu par to ideoloģiju, kurai seko vairākums Latvijas elitē esošie. Valdošie un vadošie jau uz esošo situāciju neskatās kā uz problēmu – viņi vienkārši turpina sākto pirms 20 gadiem, un smejas par par šādiem piedāvājumiem vienoties? Kāda vienošanās, ja elites vairākums uzskata notikušo un notiekošo ‘konsolidāciju’ par attīstību?
    Tāpēc jau lasot šādus tekstus/piedāvājumus par ‘vienojoties augstākā izpratnes līmenī’ es ieteicu autoram izlasīt LU profesora A.Veisberga rakstu ‘Miglas vārdi’
    http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/miglas-vardi-2007-09-14-2

  • >Edge3.03.2011.20:27&Janis_K.4.03.2011.09:19&Ivars2.03.2011.23:59
    E< Izglītības sistēmā kopumā un pēc būtības nekādas reformas nav notikušas; JA sāksies masīva atgriešanās viktoriānisma, patriarhālajā idillē uz ko velk "svaigās vēsmas"; JA šai sfēra notiks nekritiska XIX gs. pedagoģijas dārgakmeņu sintezēšana ar mūsdienu tehnologijām, TAD nu gan mūs var sagaidīt tas pat, kas notika ASV pēc Bendžamina Spoka agrīnās un sākumskolas mācīšanas un audzināšanas superliberālisma un totālās "ieklausīšanās bērnā" ieviešanas – nežēlības un primitivisma eskalācija šejienes sabiedrībā; kas nav slinki var izsekot dokumentāli. Tomēr es joprojām ticu, ka sapratīsim, ka dzīvojam XXI gadsimtā un liekam pamatus XXII.
    J< Alfrēds Petrovičs un Sergejs Dīmanis ir lieliska kaluma cilvēki – profesionali hozjaistveņiki. Gan naudai un finansēm, gan ekonomikai kopumā ir nozīme. Tomēr tā vairs nav galvenā cīņas arēna. Varbūt neesmu uztvēris kādas nianses, bet iepazīšanās ar EK (faktiski Eiropas ministru padome 27 ministru-komisāru sastāvā) prioritātēm un stratēģiju 2020 uzrāda Alfrēda Petroviča tipa domāšanu vai vājāku. Tostarp top-baņķieri kā Mervins Kings redz, ka "cipariņi attīstībā nesola neko". Ko ir ieraudzījis Kings? Vai nu labprātīgi vai stihiski būs jāpāriet uz "nulles pieaugumu materiālajā sfērā".
    ———–
    Var uzskatīt, ka stihiski notiek trešais pasaules karš.
    Ieroči tajā vairs nav "vecās paaudzes- MATERIĀLIE", bet reliģiskie, faktoloģiskie un ideoloģiskie. Jau visprimitīvāko šo smalko ieroču radīšanai un pat tikai izmantošanai ir vajadzīga laba izglītība. Tāpēc viens no Latvijas Bankas vadošajiem ( bijušajiem -?) darbiniekiem patreiz klātiene mācās budismu un īpaši budisma praktiskās tehnikas. Var teikt, ka atpaliekam tāpēc, ka maz ieguldām zinātnē un izglītībā – gandrīz vismazāk Eiropā. Bet vidusskolnieku masveida došanās studēt uz Skandināviju un Apvienoto karalisti kopuma raksturīga visai Austrumeiropai neatkarīgi no konkrētas valsts finansējuma izglītībai. JA es būtu Bils Geits vai Ričards Bensons vai (ierakstiet pēc patikas) es vēl vismaz 2-5 gadus atturētos no masīvas līdzekļu ieguldīšanas Latvijas izglītībā jo "ne man ir koncepcija/detalizēts plāns ar konkrētu atdevi, ne kāds man to var piedāvāt".
    ———-
    Materiālajā sfērā Latvijai ir jāspiež uz Ulmaņa plānu II
    Dabiski produkti, iespējami dabiskākā veidā izaudzināti un pagatavoti
    Būt veselam un dabiskam
    Tie ir un vēl ilgi būs pasaules ekonomikas zelta hīti
    Latvija piemēram ražo vienu no kvalitatīvākajiem, ja ne kvalitatīvāko pienu pasaulē. Mēs vēl to protam. To nevar iemācīties gudrās skolās. Šo augstākās raudzes spēju nodod tikai cilvēks cilvēkam; tāpat kā kristietības augstākos sakramentus un ziņas

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.