Kurgiņjans: ‘Par Austrumiem, Rietumiem un Krieviju’ (VIDEO ar LV subt.)

S.J.Kurgiņjans (С.Е. Кургинян) – zinātnieks-ģeofiziķis, analītiķis, politologs un teātra režisors – skaidro Rietumu un Austrumu kultūru/izpratnes atšķirības, aicina atgriezties pie savām saknēm un rūpēties par personīgo izaugsmi.

Video pieejams arī YouTube – bez subt. latviešu valodā.


* * *



* * *


Tulkoja Ivars Alksnis, konsultēja Olga, subtitrus pievienoja Ivo


  • Jāsaprot ir viens, ka mēs nevaram aizbēgt no sevis.
    Ja paraugamies uz civilizāciju kopumā, ko mes redzam? Izvirdumu. Psihozi.
    Uzstadījums – man to vajag un kā to sasniegt ir apokaliptiskais ego. Pašpostošs.

    Mūsos ienāk katru dienu miljoniem informacijas. Mēs vienkarši to ignorējam, bet rezultātā meklējam ārstu.

    Un ja paraugamies, tad kas ir universs?

  • Paldies par darbu!

  • >rast to ko pasaka Kurgijans nav nekas jauns.Palasi par vērtībām uz kurām tika celta Bizantijas impērija un tās sabrukuma cēloņus. Es saprotu, ka daudziem netīk šeit runāt par reliģijas jomu, bet tieši Austrumu domāšana, pasaules uztvere cieši ar to saistīta.
    Var daudz diskutēt par Austrumiem un Rietumiem, atšķirīgo un kopīgo, bet mēs redzam kā Rietumu uzstādījums līdzīgi vēža šūnām barojas. Mēs esam Rietumu sastāvdaļa, esam slimi un gaidām tabletes, kuras mums iedos SVF, PB, PTO. Šie “pseido ārsti” inficējuši un turpina iznficēt mūsu apziņu, uzsverot intelekta un racionālās domāšanas prerogatīvu pār Austrumu garīgās domas, gara pilnveidošanu cilvēkā. Kādā puslodē mēs arī nedzīvotu mēs esam saistīti Universā un nav vienam viens vai otram, kas cits. Vienmēr pastāv iespēja, tikai jāmāk ar to rīkoties. Jāmāk atšķirt patiesais no nepatiesā, uzspiestais no brīvā.Mēs pieņemam uzspiestās “vērtības”.

  • 4:42 (?)

    :))))))))))))

  • 1)
    Vēršu uzmanību arī uz Sergeja Kurgiņjana jauno projektu “Суть времени”:
    1.izlaidums (01.02.2011) – http://ecc-inform.livejournal.com/1090.html
    2.izlaidums (08.02.2011) – http://ecc-inform.livejournal.com/1923.html

    2)
    Vēršu uzmanību arī uz to, ka pagājušajā gadā notika vēl viens svarīgs notikums ar S.Kurgiņjana piedalīšanos, kurai ir līdzīgs nosaukums – “Суд времени”: http://www.kurginyan.ru/publ.shtml?cmd=add&cat=2&id=55

  • EgilR,

    es Tevi neaizmirstu un nedomā tā. Varbūt Tu uzskati , ka no Tevis vēlos ko slēpt? Gadījumā, ja tas nav tā, tad paskaidro, kas pietrūkst, tavuprāt. Bet galu galā ko Tu man vēlies pateikt, pasacīt. Tieši man.

  • Šis ir baigi labs.Rutrekerī ir salikts.Skatījos jau.Cik saprotu viņam regulāri notiks lekcijas un tiks izliktas trekerī.

  • tikai fakts : šis fragmentiņš apmēram pēdējo divu nedēļu laikā skatīts vairāk ka 8000 reižu – šo skatās, kaut ari materiāls zināma mērā ekskluzīvs

  • Vēl viena niansīte – paskatieties uz maniem pēdējo nedēļu tekstiem: gandrīz katrā no tiem “fonā sēž” Kurginjans vai viņa teiktais teksts

  • Paldies, ļoti vērtīga intervija!

  • Visiem Svētajiem ir atklāts , kas ir patiess un
    kas falšs . Mani dara uzmanīgu tas , ka viņš vispār
    nepiemin Radītāju , bet runā par absolūto cilvēku kurš pats visu var. Man patika tas 2008. gada raksts
    TF par demonu kratosu .Ja kāds nav lasījis iesaku .

  • Iveta, vai gribi, lai katrs kā Oļiniete “Mērnieku laikos” visur priekšā un pakaļā minētu Dieva vārdu? Vai neko neesi dzirdējusi par Dieva vārda necienīgu valkāšanu?

  • >>> Iveta
    Manuprāt, viņš piemin gan, tikai gudrākā, dziļākā (austrumnieciskākā) veidā nekā mēs te rietumos esam pieraduši pie vārdiem-formas, nevis pie satura tajos. Manuprāt, vārda “Radītājs” saturs konkrētajā tekstā (t.i., intevijā) ir ietverts vārdos “personīgās izaugsmes resursi/tehnoloģijas” – tās, kuras viņš sauc par īstajiem, kurus jāprot atšķirt no surogātiem. Viņš pat vienā vietā saka tā (paužot varas elites interesi): “mēs negribam, lai tu savienotos ar šiem resursiem”. Viņš saka, ka varas elite vēlas panākt, lai cilvēks aizmirstu par nāvi, par “eksistenciālo problēmu”, jo tad viņam nebūs pieprasījuma pēc šiem “personības izaugsmes resursiem”.
    Starp citu, Jēzus arī sevi sauca par “dzīvo maizi”, par “mūžīgā ūdens avotu” u.c., kas norāda uz to, ka Viņš sevi identificēja ar RESURSU.

  • Es vēlos pievērst uzmanību autora pirmajos teikumos formulētajai problēmas būtībai. Domāju, ka viņš ne velti lieto vārdu “katarse”, runājot par to, ka R cilvēks grib mainīt pasauli, bet A cilvēks – sevi, caur savas ES izmainīšanu, – ja cilvēkam ir problēma (veselības vai kāda cita), tad A cilvēks saprot, ka sakne ir viņš, ka problēma izpaužas ārēji, bet ceļas iekšēji, un ka jāizmaina kaut kas šajā iekšējā sevī, no kura problēma rodas, un ārējās izpausmes arī uzreiz mainīsies. Šis CITA ES radīšanas ceļš caur katarsi jeb, kā intervijas vidū autors vienā citā vietā min – caur traģiskā piedzīvošanu, caur nāves atzīšanu (pretstatā “bēgšanai no brīvības”). Arī Jēzus, starp citu, ir teicis “ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu”.
    varas elitei ir svarīgi, lai mēs neietu dziļumā. Tāpēc apziņas surogātlīmenis par “nāvi” uzskata fiziskas un psihiskas ciešanas. Ieskaitot to surogātfilmu “Kristus ciešanas”. Nevis sava es ziedošanu un augšāmcelsanos. Tāpēc totāla R neauglības problēma.

  • >>> Ivars “…gandrīz katrā no tiem “fonā sēž” Kurginjans vai viņa teiktais teksts” – pamanīju, piem., par to, ka ĪSTUMU vajag “ņemt uz borta” :).

  • P.S. Vēl vērts pievērst uzmanību tam, ka Kurginjans nesaka, ka “vajag austrumus, bet tikai īstos, ne surogātu”. Viņš saka, ka iet šo A ceļu nozīmē atrast savu īsto es, t.sk., “īstos rietumus”.
    KAS ir “īstie R”?
    Vakar man bija iespēja noskatīties jauno Nac.teātra izrādi “Čīkstošais klusums”, ar vienu lielu jautājumu izrādes beigās – mēs ZINĀM, ka mēs esam un ka mums JĀBŪT arī pēc 30, 50 vai 100 gadiem, bet nevaram pateikt, kas mēs esam, kur mēs atrodamies un kā lai atrod ĪSTO ceļu. Mēs nevaram pateikt to nevienam ārpus sevis tā, lai saņemtu palīdzību NO ĀRIENES. Izrāde beidzās ar šo vājuma pārdzīvojuma atzīšanu un ar kopīgu CERĪBAS IZJŪTU SEVĪ. Varbūt tās arī ir zīmīgas mūsdienu Latvijas (latviešu) krustceles, PIRMAIS SOLIS dziļumā, nezināmajā.

  • <Linina Iveta 10.02.2011., 18:37
    Visiem Svētajiem ir atklāts , kas ir patiess un
    kas falšs . Mani dara uzmanīgu tas , ka viņš vispār
    nepiemin Radītāju , bet runā par absolūto cilvēku kurš pats visu var. Man patika tas 2008. gada raksts
    TF par demonu kratosu .Ja kāds nav lasījis iesaku .
    ========================================================
    Mani savukārt ieinteresēja kāds cits pagātnes notikums – kāpēc radās konflikts starp izcilo, pasaules slaveno rakstnieku Ļ.Tolstoju/Лев Николаевич Толстой un Baznīcu (Krievijas pareizticīgo)?
    Lasu, un cenšos izprast konflikta būtību (izslēgšana no baznīcas, nolādēšana.Manuprāt,Tolstojs centās dzīvot kā kristietis,saskaņā ar savu sirdsapziņu, tā, kā pats sapratis Kristus vēstījumu, nevis kā sapratuši baznīcas eksperti Svētajos Rakstos.
    Лев Николаевич Толстой. Ответ Синоду
    http://az.lib.ru/t/tolstoj_lew_nikolaewich/text_0500.shtml

  • ‘Умом Россию не понять,..’/ Ar prātu Krieviju nesaprast..(Ф.Тютчев)
    – Nav brīnums, ka Krieviju 20.gs. piemeklēja planetāra mēroga notikumi, nav brīnums – ja arī 21.gs. lielākā sabiedrības daļa un elite (valsts vadītāji) vairs ar galvu nedomā, bet viņus vairāk ietekmē jūtas/emocijas, kas rodas citos cilvēka orgānos, tad nu diži dižas dižķibeles ir likumsakarīgas.
    Pārlasīt intervijas ar vēl vienu krievu ģēniju – domātāju A.Zinovjevu var n-tās reizes:-
    Bez tulkojuma, pārkopēju oriģinālvalodā (slinkoju):
    ВЕРУЮЩИЙ БЕЗБОЖНИК / Ticīgais bezdievis
    Jautājums:- Выходит, цель оправдывает средства?
    A.Z:- Да при чем тут цель? Цель оправдывает средства – это моральный принцип. А я говорю о реальности, а реальность живет совсем по другим законам.
    (..)
    J:- Вы верите в Бога?
    A.Z:- Один из моих принципов: жить так, как будто какое-то абсолютно справедливое существо видит каждый твой шаг и каждую твою мысль и дает им оценку. Вот это.
    J.:- Вы верующий атеист?
    A.Z: – Скорее, верующий безбожник.
    http://www.zinoviev.ru/ru/interview/zinoviev-nezavissimaia.html

  • Redz, kā – Dievavalstībā dzīvos saskaņā ar Dieva likumiem, bet uz grēcīgās zemītes realitāte jeb patiesība dzīvo/notiekās pēc citiem likumiem?
    Tikai vajag apjēgt, kādā gadījumā pēc sitiena pa kreiso vaigu vajag pagriezt labo – a kādā, atbildēt ar sitienu pa feisu un/vai ”maizes dzirnavām” (zem jostasvietas – nobeigumā?)? Būs jāpārdomā ieteikums….
    ‘Pa Golgātas ceļu/ИДИ НА ГОЛГОФУ’ http://www.zinoviev.ru/rus/golgofa.html
    – Šitais gabals katru Svēto Rakstu ekspertu var apmulsināt?

  • >Edge
    Bija interesanti par Tolstoju palasīt.Nemaz nezināju.tnx.Te labi noderēs M.Ellnera citāts,kuru esmu lasījis tikai krieviski – \Врачи разрушают здоровье, юристы разрушают правосудие,университеты разрушают знание, правительства разрушают свободу,основные СМИ разрушают информацию, а религии разрушают духовность.\
    Bet es ceru,ka Tu pēc Zinovjeva M.Tvenu te nesāksi citēt :D.Īsti neizlasīju,bet zināma līdzība bija jūtama.

  • Man Autoru savādāk mēle neceļās kā saukt tēvu Sergeju.
    No Kubas revolūcijas laikiem reizēm lieto terminu “piecas minūtes patiesības” (Nemiernieki ielauzās TV stacijā un “tika pie ētera”; valdības spēki, protams, centās visu sakārtot; tad nu, tiem, kas bija studijā, bija tikai piecas minūtes, lai izteiktos …). Šeit jums ir 2×5 minūtes patiesības; pavisam burtiski intervija, kas ir vienota, tomēr dalāma divas daļās.
    Vēl ir jēdziens “vienas nakts ģēnijs”. Tas attiecināms uz Internacionāles autoru Eiženu Potjē. Šis cilvēks savā dzīvē uzrakstīja “tikai vienu hītu”.
    Es domāju nav svarīgi, pie kādas nometnes pieskaitāms cilvēks, kas pasaka kaut ko īstu; ja pateikts kaut kas īsts nav svarīgs faktiski nekas pirms vai pēc tām “piecām minūtēm”.
    Sergejs faktiski ir liels aktieris un daudzās vietās viņš “saplūstot ar tēlu” faktiski runā gan “Austrumu”, gan “patreizējo Krievijas valdnieku”, gan “(ierakstiet pēc patikas)” vārdā un faktiski tikai vietām viņš runa “no sevis”.
    Iespējams, ka jau ar šīm rindām esmu pateicis to, par ko bija jāpaklusē, bet atļaušos pateikt vēl kaut ko. Vismaz ( nu nav svarīgi cik ilgi, atkal jau pateikšu kaut ko lieku, kas katram pašam jāsaprot) …. , tātad jau diezgan ilgi esmu sapratis, ka tas, kas te pie mums notiek faktiski IR pastardiena; dzīve, protams, nebeigsies, bet – gribēsim to: dzīvosim, negribēsim: mirsim – pavisam cita dzīve; tad nu lūk šis “citas dzīves” ziņas ir atklāta tekstā izlasāmas gan M.Tvena, gan Ļ.N. Tolstoja tekstos; un es redzu, ka man apkārt ir daudzi cilvēki, kas jau dzīvo šo jauno dzīvi; par sevi man ir nelielas šaubas.
    Tad lūk, vai tik šai laikā mums visiem no “dēliem”, kam regulāri kāds kaut ko teica priekšā (Tēvs un viņa vārdā priesteri – jebkuras reliģijas), ir jākļūst par “tēviem”. Attiecībā uz katru konkrētu cilvēku tas faktiski ir gandrīz triviāls fakts, ko gan daudzi pamanās nepamanīt; bet attiecībā uz cilvēci un Cilvēku … ?
    JA tas ir tā, tad, Autora neatsaukšanās uz Augstāko ir dabiska – vai nu Autors vai caur Autoru runā Viņš. Tikai nesakiet, ka vel nekad “kāds” ar jums tā jau nav runājis; un vai patiesi jums nav bijis brīdis, kad jūs katrs pats esat bijis “visa alfa un omega”. Katram cilvēkam ir dabiski un pat teikšu obligāti vismaz kādu brīdi dzīvē M Ī L E S T Ī B A S spārnos pacelties normālā īstā svētumā, kas šoreiz nozīmē “patiesu pilnību”.
    ————
    Viss jautājums ir par to kā mēs katrs šo …. resursu savā dzīvē izmantojam
    UN
    kāpēc mēs parasti “atkrītam” atpakaļ labākajā gadījumā “vienkārši cilvēcībā vai svešvārdā humānismā”?

  • Hm …
    Citēju – Kulturas revolūcijā bija atļauts pielūgt tikai vienu “dievu”, lasīt tikai vienu “kanonu” – Priekšsēdētāja Mao runu pierakstus. Ja neesi iemācījies no galvas runu citātus, ja neesi sveicis Mao bez pienācīgas cieņas, tu nevarēji iegādāties pat uzturu ēdnīca. Kad cilvēki iepirkās, brauca transportlīdzekļos, zvanīja pa tālruni, noteikti bija jācitē kāds no Mao runu fragmentiem, kuram ar to nebija nekāda sakara. To visu izpildot, cilvēki vai nu bija pilni fanātisma vai vienaldzīgi – tos pilnīgi savā varā bija pārņēmis komunistiskās partijas ļaunais gars. Radīt melus, paciest melus, balstīties uz meliem – tas kļuva par ķīniešu dzīvesveidu. – Deviņi komentāri par komunistisko partiju, 74. lpp.- The Epoch Times – 2008
    http://www.epochtimes.com/

  • > Mani dara uzmanīgu tas , ka viņš vispār
    > nepiemin Radītāju

    Vārdi var būt dažādi… Vārdi var būt atkarīgi no vides, kurā cilvēks ir audzis, bet atālums no Radītāja nav atkarīgs no izmantotajiem vai neizmantotajiem vārdiem. Jāskatās ne tikai ko runā, bet arī uzmanīgi jāvēro izskats, darbi un visi pārējie cilvēka parametri (ne tikai kāda 1 vārda-mantras izmantošana vai neizmantošana) :) Radītājs nav tik primitīvs :)))

    Pretējā gadījumā jebkura “oļiņiete” jums liksies kā vissvētākais cilvēks. Un ja tā, tad to arī sauks par šajā video pieminēto nespēju atšķirt patiesu skolotāju no surogātskolotāja (9:15 un turpmāk) :))))

    S.Kurgiņjanam ar Radītāju viss ir kārtībā. :) Tādā nozīmē, ka viņam vairs nav obligāti jāizmanto kruķis “Radītājs” (“kruķis” = vārds, pie kura pieturēties), viņam jau ir citi līdzekļi. Viņš spēj jau iet pats, nepieturoties.
    Tas viss nenozīmē, ka nav tāda Radītāja. Vienkārši – Radītāja “oļiņietes” izpratnē patiešām šeit (šajā video) vairs nav.

    > bet runā par absolūto cilvēku kurš pats visu var.

    Kurā vietā viņš saka “par absolūto cilvēku kurš pats visu var”? Manuprāt, viņš saka pavisam ko citu.

    Pareizi redzēt situāciju, pareizi novērtēt kas tas ir – ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas katram jāiemācās. Pretējā gadījumā būs tikai maisīšanās pa savu terminu jucekli bez augšas un apakšas.

  • 20 gadu laikā mēs
    1. no kaut kā atteicāmies
    2. kaut ko pieņēmām
    BET
    °kas tad mēs tagad esam?
    ———-
    http://www.epochtimes.ru/content/view/7213/49/
    Четвертаков С.А. “Будущее в сотрудничестве классов и констелляции индустриальных обществ для развития третьего мира”

    По нашему мнению тезис «Будущее без коммунизма» – это не достаточный тезис для того, чтобы преодолеть коммунизм, и мы постараемся сформировать более конструктивное его определение, а также предложить некоторые пути к решению.

    Прежде всего, для населения стран, прошедших коммунистическую прививку – для России, Китая и других стран, для стран с выученной уравнительной традицией очень важно сформулировать и донести, ЧЕМ и каким БУДУЩИМ следует заменить коммунизм. Для людей, переживших коммунизм, не вполне убедительно изъять ИЗВЕСТНОЕ мировидение, и не объяснить, каков ИНОЙ ПУТЬ вместо декларируемой коммунистами кровавой борьбы за социальную справедливость, за экспроприацию частной собственности, за объявленную социальную справедливость, за ДИКТАТУРУ государства или диктатуру ЗАКОНА ГОСУДАРСТВА (а не закона НАРОДА).

    Обществу нужно понять, КАК живут люди в другом мире, мире развивающемся и повышающем качество своей жизни, ЧТО иные системы жизни говорят о классах и неравенстве, изъятии прибавочного продукта частным владельцем и о социальной справедливости.

    Европа ответила в СВОЕ ВРЕМЯ на этот вопрос, ответила конструктивно, но устами только святых проповедников. Лютер и Кальвин построили систему мировоззренческих норм и правил для простого человека и для предпринимателя и купца. В новой системе социальных координат нравственно: простому работнику – трудиться, беречь и развивать квалификацию; предпринимателю – не транжирить, не бездельничать, не хвастать богатством и не жить для богатства как цели – не копить, а всегда вкладывать прибыль в производство.

    Однако в наше рациональное время, и при наличии многих конфессий, а так же множества атеистов и часто даже циников, обществу чьего-то «оценочного суждения» не достаточно.
    ———–
    nezinu un neinteresējos kā būs ar cilvēci, Latviju, latviešiem
    meklēju vai veidoju savu draudzi

  • Kur-giņ-jans aicina meklēt nācijai savu ideju un nemētāties pasaules (Eiropas) pseidoideju haosā. Jo izdevīgs kādam var būt arī haoss. Anarhija – dažā nozīmē izrādās labi pelnoša kārtības māte.
    ………….
    Par Mao un viņa pielūgsmes fanātismu gribu teikt to, ka ikviena fanātisma izpausme saistīta ar nežēlību.
    Komunisms un Mao bija salīdzinoši nesen, palicis atmiņā. Kristietības un citu reliģiju fanātismu nogludina laiks vai attālums. Mazāk runā, atceras.
    Ja fanātismu vērtētētu kā skolā zināšanas, tad pozitīvā atzīme fanātisma, savas idejas nostādīšanā pāri visām, rodas citas ticības nolieguma brīdī. Bet fanātisma mērs ir naids ar kādu tiek liegta ticība, kas nav manējā. Te gan jābūt uzmanīgam un nedrīkst jaukt ticības sekas ar ideju, ko gandrīz vienmēr jauc.
    Nereti pavīd, ka vienas ticības pārstāvji savā greizsirdībā pat nogalina citus ticīgos (arī mīlestība taču rada ekscesus, bet “mīlestību” nekad netiesā). Diemžēl, parasti tādos gadījumos seko apgalvojums un vērtējums, ka ticība slikta un jāliedz. Bet vaina nav ticībai vai idejai, kuras savstarpēji salīdzināt un vērtēt nav iespējams. Jo ticībai nav vērtējuma labi, slikti, apmierinoši. Vaina, nežēlība, greizsirdība slēpjas ticības spēkā, fanātismā un tikai. Tāpēc domāju, ka 1. bauslis – idejas monopols, ir apslēpta fanātisma sakne, kura noteiktos apstākļos var sākt ērkšķu pilnus asnus dzīt.

  • > Induli, par to komunismu nepiekrītu. Sabiedrība nav dzīvojusi komunismā. Palasi ko saka N. Berdjājevs:” Kristietība aicina personību uz komunikāciju, uz kalpošanu personiskam mērķim uz jebkādu Es un Tu apvienošanos Mēs, uz komūniju, ja vēlaties pat uz komunismu, – bet ne tādu, kas ir pilnīgi pretējs materiālistiskajam un ateiskajam komunismam. Personības un sabiedrības reliģiskā problēma prasa mūsu laikmeta sociālās problēmas atrisinājumu kristīgi personālistiska sociālisma garā, kas apstiprinās visu to, kas sociālismā taisnīgs, un noraidīs visu to, kas tajā melīgs – tā viltus garu, nepatieso pasaules skatījumu, kas noliedz ne vien Dievu, bet arī cilvēku.””

  • patreiz labi ejam, man patīk
    Viens no motīviem, ko sava dzīves simfonijā spēlēju bieži, apzināti, ar baudu un pēc tā spēlēšanas gūstot kādu pragmātisku labumu sev
    ir 1. bauslis
    Manā izpratnē tas nozīmē – tev Ivar būs kaut kādai vienai kārtībai kalpot, tev būs vispirms savu māju kopt un savu mīļo lolot, u.t.t.
    Es te līdz šim nepieminēju eiropietim obligāto Jēzu Kristu, jā, viņš ir mans draugs, mēs reizēm satiekamies un no sirds izrunājamies, nu un tad? Viņš nav mans vienīgais tuvais draugs. Ir jau arī Ausma, bet tā jau pazīstama tikai latviešiem.
    Kā es skatos uz pasauli un vārdiem (arī tiem par 1. bausli) šodien?
    par cik nav kur dēties, nav kur likties no
    http://kobtv.narod.ru/documental/lingvisticheskaya-genetika-i-pedagogika.html
    tad
    rodas doma, ka Dievs teica VĀRDU – visu dzīvo uz Zemes,
    Ābrahams un citi pravieši citās vietās uz Zemes (un tad gan jau ka arī Latvijā un starp latviešiem) saprata, ka ir VĀRDS un sāka to klausīties, lasīt, klausīt. Reizēm saklausīja nepareizi; un tas, ka man vai Vārda priesterim ir tā vienīgā patiesība, tas ir apliecinājums, ka VĀRDS saklausīts nepareizi. Ir sakrājies lērums tekstu, kuru līdervārds ir nepareizi saklausīts VĀRDS. Tad jau iznāk, ka visai daudz tekstu, par Vārdu un Vārda skaidrojumu ir jāmet pār bortu. Un ir dīvaini, ka bieži visgrūtāk ir šķirties no tā, kas mums nav vajadzīgs. Ja mēs saprotam, ka Liekam arī ir sirds, ka Aizejošais vai Aizvadāmais arī ir … “cilvēki” vai katrā gadījumā vismaz “būtības”, tad saprotam kāpēc tas tā ir,tad saprotam kāpēc Aizgājējs jāaizvada ar prieku, dziesmām un rotaļām; nu kam Aizgājējam mūsu sāpes un Žēlums?
    UN?
    kas iznāk?
    Bet kas tad man pašam traucē lasīt VĀRDU?
    1. No bērnības mēs esam apguvuši valodu, bet tas nozīmē ari vārdu standartnozīmes (ne-individuālās, ne-mūsu uztverei raksturīgās), priekšstatu par to, kas mums un mums apkārt. -> ko darīt? mācīties visu laiku kādas citas valodas; veidot savu valodu.
    2. No saviem pirmajiem brīžiem mēs esam iegremdēti standartloģiskajās prasībās pret apkārtējās vides priekšmetiem, pakāpeniski bagātinoties ar kultūru – tas ir ar standartshēmām, kas diktē, kā pielietojams tas vai cits priekšmets, kā izturēties pret to vai citu materiālo vai garīgo vērtību.
    ( nununu banalisimo piemērs – man bija kaulu smadzenēs iezīdies, ka piens ir svēts, ka tas ir labs, ka u.t.t.; izrādās man labāk bez tā iztikt, varu lietot, bet .. labāk uz to nespiest; piens man nav nepieciešams, sevišķi jau nu ziemā vai ja ziema jābūt uz lauka pasivi; ja aktīvi var – bet tas jautājums …. uz 200 000 zīmem; šodien nebūs par šo tēmu vairāk ne vārda)
    u.t.t 1.- 2. turēju acu priekšā Д.Верещагин- Мудрость 25.-26.lpp.
    ……
    te augstāk bija gari sarežģīti un … man sāka nepatikt
    bet
    sakarīgi ir
    katru rītu vajag ( var saukt tā ) rīta lūgšanu,
    katru vakaru vajag ( var saukt tā) dvēseles izlūkošanu un grēku nožēlu
    katru dienu vajag kaut ko apjēgt savādāk kā vakardien un darīt kaut ko savādāk 10 minūtes APZINĀTI
    =>
    kas TAD iznāk = (1,(kaut kas neliels))^365
    vēlreiz tas kas iepriekšējā rindā = mazs skaitlis lielāks par vienu kāpināts 365 pakāpē
    kas var iznākt? skaitlis, kas lielāks par 2 vai pat vispār ļoti liels skaitlis
    UN?
    tā rodas miljonāri, ja viņi savu miljonu godīgi nopelnījuši
    tā rodas “Zelta orda” no ļaužu saujiņas, protams, ja tā nav leģenda

  • šodien labi snieg
    man patīk
    nupat tīrīju ielu
    balta
    tīra
    svaiga

  • Es saprotu ,ka daudzus kaitina tas , ka vēršu uzmanību uz cilvēka attiecībām ar Radītāju. Daudzi
    šīs attiecības neuztver nopietni , domājot , ka tie tādi tantiņu jociņi . Pasule iet bojā atziņas trūkuma
    dēļ . Varu saderēt , ka lielākā daļa arī šīs diskusijas dalībnieku nav gatavi savā dzīvē mainīt kautko-piedodot, izlīgstot , atlaižot parādu , daloties dienišķajā maizē un t.t. Tas jau ir tas pats par ko runā autors , nekāda noslēpuma tur nav , tas vienkārši ir visiem jāsāk darīt vienlaicīgi. Lielākā daļa mūsdienu problēmas pašas no sevis pazustu . Daudzi gari un plaši spriedelē par reliģijām un garīgajām vērtībām
    taču dziļi iekšienē nespēj būt ne ticīgi ne neticīgi . Ar vienu kāju austrumu filosifijās ar ortu
    rietumu materiālismā , zin milzīgi daudz , bet patiesas atziņas iztrūkst. Par to ko pateica autors, tas sen jau zināms par īstumu , bet cik ir tādu , kuri būtu ar mieru upurēt savu izvēli šā īstuma dēļ ? Diemžēl notiek , ka daļa cilvēces nav gatava upurēt savu komfortu to dēļ kuriem tā nav .Kaut vai šīs īstuma komcepcijas vārdā iet šo grūtāko neērto un neizdevīgo ceļu , jo lūk viņš tā nedara . Vadu nelielu bioloģiskās pārtikas pārstrādes uzņēmumu un zinu , ko saku. Ikdienā , redzu cilvēkus , kuri ir gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus un arī redzu tādus, kuri uzreiz kapitulē un atrod 100 iemeslus , lai nopirktu ievesto , kas ir protams lētāks .
    Ivar tu raksti, ka veido savu draudzi.Tātad tu gribi būt priesteris , kas solīs cilvēkiem labāku dzīves kvalitāti , vai es pareizi sapratu ?

  • >Ingars_R 10.02.2011., 11:09 – 4:42 (?) :))))))))))))
    Acīgs novērojums, es šai vietā uz pāris dienam apstājos;
    kā teikt, ja tas būtu jāpasaka latviski; iznāca skarbi un rupji: viegli piečakarēt, viegli piedirst
    Vēl bija grūti 4:20 – ko tad mēs biezi ņemam no Austrumiem un pārņemam : to, ko viņi aizsvieduši pār bortu; un bieži tā rīkojamies visā; kāpēc? kā tauta un nācija mācamies

  • > Linina Iveta 11.02.2011., 14:28
    No mūsu mājām un to jumtiem iepriekšējo karogu gāza ne jau (ierakstiet pirmo kas ienāk prata un tā tas patiesi būs bijis), bet
    “tantu un vecmāmiņu jociņi” tas kā vecmāmiņa mazmeitai paskaidroja VĀRDU pēc Bībeles/Viņas rakstiem
    Redzi, Iveta, te tagad ir aizgājuši “ķirurgu jociņi”; jau vismaz puse manis teikta būtu nekavējoši un tūlītēji cenzējams un izmetams uz visiem laikiem
    ——-
    esmu grēcīgs

  • > Tātad tu gribi būt priesteris , kas solīs cilvēkiem labāku dzīves kvalitāti , vai es pareizi sapratu ?
    Nopietns jautājums. Reizēm pasaku kaut ko patiesi labu. Retāk izdaru.Man ir skaidrs, ka no manis var būt jēga tikai draudzē. Vai būšu priesteris? Tas jautājums neattiecas uz mani. Tas vārds jāsaka draudzei.
    Vai es esmu vajadzīgs?

  • ! salīdziniet 14:27 un 14:28 – rakstījām ta mēs reizē
    kā es uz to skatos? – vēl viens pierādījums Dieva un Jēzus eksistencei

  • >L.I. ” Varu saderēt , ka lielākā daļa arī šīs diskusijas dalībnieku nav gatavi savā dzīvē mainīt kautko-piedodot, izlīgstot , atlaižot parādu , daloties dienišķajā maizē un t.t.”
    Domāju, ka tavs apgalvojums var būt nepareizs. Cilvēki visu to dara, bet tikai daļēji. Piemēram kādam var atlaist parādu, kādam nevar, kādam var piedot, var nepiedot. Domāju, ka daudzu kristiešu vidū, kuri piemin Radītāju, rīkojas tieši tāpat kā citi. Vadās pamatā pēc situācijas, bet ne ticības, Kristus mācības. Kā tad var dzīvot, ja tev nebūs ienaidnieku, parādnieku, nepareizo? Nosodīta tiek personība, bet nevis personības rīcība. Protams pastāv tāds jēdziens, kā atbildība un to nevar atmest. Piedošana neatceļ atbildību. Tāpēc jau pastāv likumi un sodi, par rīcību.Cietējs var būt gandarīts vai neapmierināts par tiesneša lēmumu. Tai pat laikā jāsaprot, ka piedošanai arī ir savi nosacījumi. Ko piedot? Jāpiedod, bet katras rētas sadziedēšanai vajadzīgs savs laiks.
    Viegli runāt teorētiski, pašam nenonākot situācijā. Kā mēs katrs rīkotos vienā vai otrā gadījumā, grūti pateikt. Pēteris trīs reizes noliedza Kristu. Tikai ekstrēmā mēs varam izdarīt secinājumus. Katra paša pieredze atver mums gara acis. Atbildi uz šo jautājumu spēj dot tikai katrs pats sev. Pazīstu cilvēkus, kas pilnībā izmainījuši savu dzīvi, domāju uz labo, bet tie, kas viņus pazīst, nepieņem, sauc par liekuļiem un citādi, jo saglabājies kāds stereotips, kuru grūti atmest.

  • Es patreiz strādāju pie programmas tam kā iespējams strādāšu skolā. Nu vienai stundai vai nedēļai “manā mācību plānā” vajadzētu būt par to, par ko raksti(15:28)
    Tas nekas, ka “visiem liksies” ka mācu x un y vai ekoloģiju – mācīšu ta to (15:28)

  • un ir vērts paskatīties uz šim lietiņam, no vēl viena viedokļa:
    Harold Stevenson & – Matematics arcievement of children in China and the United States, child development, 61,1053-1066
    Uzdevums:
    Bija 15 trusīšu. Deviņi aizlēca prom. Cik trusīšu palika?
    Čikāga – 30,1% pareizu atbilžu, Pekina -95,8% pareizi
    Krisai ir 26 spēļu auto. Mērijai 19. Cik auto apām kopā?
    Čikāga – 13,1%, Pekina 84,7%
    9% Čikāgas skolotāju un 34% Pekinas skolotāju uzskatīja matemātiku par vissvarīgāko priekšmetu, ko viņi māca. 35% amerikāņu māšu un 13% ķīniešu māsu uzskatīja, ka vinu bērniem matemātikā sokas labi. Čikāgas vecāki teica, ka viņus apmierina apmēram 70 balles augsts bērna sekmju vērtējums. Pekinas vecāki gribēja, lai viņu bērni gūtu augstās 89-90 balles
    ———–
    ko klients pasūta, to dabū

  • Noskatījos “Sud vremeņi”,un, mp., ieraudzīju Kurgiņjana āžakāju. Ar putām uz lūpām viņš Pad. Savienības sabrukumu centās pierādīt kā katastrofu.Golodomors Ukrainā nebija viņa ievērības cienīgs. Boļševiki – varoņi.

  • Nesimpātiskus momentus Autora personībā es ieraudzīju jau pirmajās minūtēs, ja ne pirmajā minūtē. Es ieteicu tieši šīs 2×5 minūtes. No visiem šī Autora klipiem, kam ir/būs kāda vērtība šis un īpaši pēdējās piecas minūtes ir skatītākās.
    JA ar tik garu tekstu tikt gala grūti, var paskatīties ko īsāku un skaidrāku
    http://www.youtube.com/watch?v=DvAYV6-ZN0I&feature=related – uz šo brīdi skatīts 306592 reizes

  • Citā vietā tēvs Sergejs paredz kā iespējamību, ko nevēlētos pieredzēt ( kāpēc? tai tekstā viņš Baltiju piemin tūdaļ pēc Krievijas) Baltijas atgriešanos ērgļa paspārnē. Un tas var notikt, ja nesapratīsim, ka, piemēram, taisni latviešu strēlnieki nolika pie vietas uz pavisam patreizējā Krievijas vēstnieka Latvijā tēvu vai vectēvu – virsnieku.

  • <Ivars 11.02.2011., 17:59
    un ir vērts paskatīties uz šim lietiņam, no vēl viena viedokļa:
    (..)
    ko klients pasūta, to dabū
    ========================================================
    Pasūta mobilo tel./vai datoru par 10 dolāriem – dabū 70 balles. Kas pasūta par 1 dolāru – dabū 90 balles?
    - Paradoksāli,vai ne – viens zīmols/produkts, viens uzdevums – dažādi atbilžu varianti. Kaut kas nav tiem mobilajiem un/vai datoriem kārtībā.
    Nemaz nejokoju, jo kurš tagad neizmanto modernās tehnoloģijas pat elementāru darību veikšanai? Kurš vēl piepūlē smadzenes, kurš raksta ar lodīšu pildspalvu, lasa grāmatas drukātajā formātā – ja nu vienīgi pagājušā gadsimtā dzimušie?
    - Modernās tehnoloģijas digitalizācijas laikmetā maina cilvēku uzvedību, domāšanu, vērtības – tas ir nenovēršams process.Ir pozitīvi ieguvumi – ir negatīvi, kā būtiskākais mīnuss jāmin vidējā intelektuālā līmeņa/''latiņas'' pazemināšanās.
    Man Kokina sajūsma par ieguvumiem (bloga raksts par 'calculis'), bez negatīvā ievērošanas nesajūsmināja. Jo domāšanu jau attīstīt var tikai smadzenes ''kustinot''/sasprindzinot (mediķi, ārsti labāk izklāstīs) – ja tikai pogas jāspaida, lai kādu izklaidi dabūtu, tad jau negatīvais efekts garantēti pieaugs.

  • Ivars 11.02.2011., 21:23
    (..)ja nesapratīsim, ka, piemēram, taisni latviešu strēlnieki nolika pie vietas uz pavisam patreizējā Krievijas vēstnieka Latvijā tēvu vai vectēvu – virsnieku.
    ========================================================
    ”Nolika pie vietas” – ? Ivara kungs nejauc strēlniekus ar boļševikiem ādas jakās, kas iestādē ar nosaukumu Čeka darbojās? Uh, šiem darboņiem 1930-os PSRS pieminēja viņu ”varoņdarbus” sarkanā terora laikā, uh, kā pieminēja. Neskatījās biedrs Ježovs un Frinovskis, kurus arī vēlāk biedrs Staļins nolika pie vietas – uz nopelniem, nešķiroja,necentās īpaši noskaidrot vainīgs vai nevainīgs….Un pēc 1940.g.17.jūnija vienam otram arī nācās atbildēt par likšanu ”pie sienas” pilsoņu kara laikā Krievijā (1918.g.- 1920.g.). Asiņains bija 20.gs. – manuprāt,tas arī ir viens iemesls šodienas latviešu miermīlīgumam. Neesam jau tik daudz palikuši, lai atkal viens otru ”pie sienas” noliktu, pietiks ar likšanu 20.gs.?

  • es vakar biju šokā; mani apkalpoja laba veikala vadītāja; prece maksāja 40 vienību, iedevu 30; kundze atlikumu rēķināja uz kalkulatora
    ————
    ja tā, es attiecībā uz matemātiku un, iespējams, vispār neapkalpoju

  • >Edge 11.02.2011., 22:02 – tuvāko 10 gadu laikā šis Ivars par šīm lietām vairs neizteiksies, jo par tām zinu no pirmavotiem, es domāju reālus cilvēkus

  • <Laura R. 11.02.2011., 19:43
    Noskatījos “Sud vremeņi”,un, mp., ieraudzīju Kurgiņjana āžakāju. Ar putām uz lūpām viņš Pad. Savienības sabrukumu centās pierādīt kā katastrofu.Golodomors Ukrainā nebija viņa ievērības cienīgs. Boļševiki – varoņi.
    ========================================================
    Es neko nevaru noskatīties, jo esmu tādā vietā, kur mobilais internets video failus ''kustina'' gliemeža ātrumā….Taču ''katastrofas/katastroikas'' tēma man ir zināma. Viens otrs jau arī Latvijā sāk satraukties par tendencēm pēc 1991.g.21.augusta – divdesmit gadu laikā dzimstība kritas, mirstība pieaug, migrācija palielinās…
    Par katastrofu to vēl atklāti nedēvē,par kādu sasniegumu demokrātijas apstākļos neuzskata – taču arī par nopietnu problēmu mūsu ''augšas'' vēl neuzskata.
    Kā pati Laura nodēvētu Diena's rakstā ''Nedzimusī paaudze''(11.-17.decembris, 2010) minēto statistiku – PSRS laikos 1987.g. piedzima 42 135 bērni, bet 1991.g. krituma tendence…..Katastrofas pieminēša ''augšām'' neliek sakustēties, varbūt, sauksim vēl briesmīgākā vārdā – ''Čīkstošais klusums'' – un sekos ….?
    http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/foto-nedzimusi-paaudze

  • Ivars 11.02.2011., 22:06
    - ”Kad patiesība meliem līdzinās,/ Tad jāsargās, ka neizrunā lieku….” Dante
    - Man tomēr patīk pārlasīt Čaka ‘Mūžības skartos’ – īpaši nodaļu ”Strēlnieku atgriešanās”. Boļševiks-varonis ādas jakā tur spilgti aprakstīts,un viņa reakcija ieraugot starp karogiem arī sarkan-balt-sarkano…Eleganti un humāni strēlnieki atvēsināja to pašpārliecināto čekistu.
    Viens spigts latviešu čekistu (Peterss)apraksts ir Z.Skujiņa ‘Gulta ar zelta kāju’ – baigie ”cirvja vīri”,tādi točno varēja 1910.g. Londonā bankas ”rekvizēt” un divatā varēja pret 200 Londonas policistiem atšaudīties, kad savējo attiešanu piesedza.
    Varonīga rīcība, jo tie divi 1910.g.Londonā jau arī dzīvi nepadevās….(presē, TV arī bija par 100-gades atceres pasākumiem).
    - Pagātni liksim mierā. Kādas domas par Kokina ‘calculis’? – Cik lielā mērā vajag skolniekiem zināt no galvas/iekalt reizrēķinu? Ar tām jaunajām smadzenēm arī vajag uzmanīgi apieties – var pārblīvēt ar ”sēnalām”…..

  • Garš citāts:
    Vēl viens vajadzību novērtēšanai svarīgs un uz pieredzi pamatots datu veids ir sociālie indikatori. Tāpat kā uzdevuma analīze, arī sociālo indikatoru pētījumi ļauj pareizāk novērtēt subjektīvo informāciju, kas iegūta, noskaidrojot viedokļus. Pie rūpniecības higiēnistiem parasti griežas pēc padoma tad, ja ir subjektīvas sūdzības par darbavietas vides kvalitāti. Pašas par sevi šādas sūdzības nebūt neliecina, ka problēma vai vajadzība tiešām pastāv. Pasaules veselības organizācijas pieredze rāda, ka parasti vismaz 20 % strādājošo ir neapmierināti ar apstākļiem darbavietā. Lai noteiktu, vai reāli ir nepieciešams kaut ko mainīt, nepietiek tikai ar darbinieku sūdzību analīzi, bet ir arī jāsavāc milzums faktu, jāizpēta darbavietas plāni un rasējumi, jāveic tās apskate un epidemioloģiskā izpēte (Bickis, Enviromental quality, Presentation at Queen’s University Faculty of Education, 1992).
    Sociālie indikatori ir nevis subjektīvi viedokļi, bet gan samērā droši fakti, piemēram, dzimstības un mirstības statistika, bezdarba līmenis, dzīves apstākļi, patēriņš vai ģimenes ienākumi. Tas, kādi sociālie indikatori būs nepieciešami, ir atkarīgs no veidojamās mācību programmas dabas. Sporta mācību programmas veidotāji labprāt vēlēsies zināt savu poten­ciālo klientu fiziskās sagatavotības līmeni un vietējo sporta būvju noslogotības līmeni. Dzejas mācību programmas veidotāji var vēlēties noteikt, cik pieprasīti skolu un publiskajās biblio­tēkās ir dzejoļu krājumi, kā tiek apmeklēti dzejas priekšlasījumi un cik daudz dzejnieku ir tuvākajā apkārtnē. Vairums demogrāfisko un ekonomisko datu, kuri var interesēt mācību programmu sastādītājus, ir iegūstami datu bankās, kas ir Nacionālajā veselības statistikas centrā, Nacionālajā psihiskās veselības institūtā, štatu un federālās valdības rīcībā.
    Sabiedrības viedoklis un sociālie indikatori ir papildu dati, kuriem ir gan savi mīnusi, gan plusi. Sabiedrības viedoklis ir visai mainīgs, bet oficiālā statistika ne vienmēr ir droša. Labs piemērs ir kriminālā statistika. Ja neprasmīgu policijas vadītāju nomaina ar daudz modrāku darbinieku, noziedzības līmenis var strauji celties sakarā ar to, ka tiek reģistrēts un atklāts daudz vairāk noziegumu un izdarīts vairāk arestu. Bet var gadīties ari tā, ka noziegumi tiek izdarīti, bet neviens par tiem nezina. Piemēram, ja miesnieks regulāri apsver pircējus, nozie­guma upuri paši apēd pierādījumus. Iespējams arī, ka cilvēki, kuri zina par noziegumu, neziņo par to policijai. (Daudzas darbinieku blēdības ar datoriem tik ļoti mulsina darba devējus, ka viņi par tām neziņo.) Iespējams ari, ka policija nevar atrast vainīgo vai nolemj viņu nesūdzēt tiesā. Aizturēto var arī atbrīvot pirms tiesas vai tiesāt un attaisnot. Izpētot noziedzības upuru liecības, Rosi, Frīmens un Raits secināja, ka Federālā izmeklēšanas biroja sagatavotais Vis­pārējais noziedzības pārskats apmēram četras reizes samazina īstenībā izdarīto noziegumu skaitu (Rossi, Freeman, & Wright – Evaluation: A systematic approach 1989; 4th ed.).
    Avots – Deivids Prets ( David Pratt) – Curriculum planning – latviski – 53.lpp

  • Mans viedoklis – pie tā, kas te pie mums patreiz ir lielā mēra vainīgi pedagogi, protams, arī es

  • Par to, kas jāzin matemātikā:
    Kā pupas jāzin mazais reizrēķins, vēlams 1000 apjomā.
    Skaitlis ir jājūt, ja tas ir, ir jēgas par kaut ko runāt no tā, kas ir skolu programmā sākot ar proģimnāziju (7. klase patreiz),
    bet
    sākot no tās vietas tā taču ir sagatavošana Nikolaja laika calculus kursam, kas tik daudz vietas veltot “elementārajai algebrai” ir … nu tas ir garām un nedomājot izmetams, sen bija laiks; par to sāka domāt tai laikā, ko uzskatu par cilvēces nepamanītu Zelta laikmetu .. aplauzās; lai to paveiktu ir jāiegulda milzu darbs ( faktiski nemaz ne tik liels, naudas izteiksmē tas nepārsniegtu 10-50 miljonu; pasaules mērogā tā ir spička, kas kādam jāpaprasa un jārealizē; atdeve protams – grūti iedomāties, bet aiziet līdz tam …).

  • Tā, 5 min video ”norāpoju” – skaisti runā, man patīk, taču viens liels ”BET”. Tādi teksti jau vismaz gadus 40 ir bijuši n-tie(un vēl 40 gadus būs). Problēmas ir, ideāla risinājuma…Priekšlikumi n-tie, reformēšana notiek – rezultāts neiepriecinošs.
    Lūk, jaunākais par esošo – izglītības reformēšanu Krievijā. Oh, kas būs…
    Rakstiņš iz Attīstības kustības veidotāja J.Krupnova bloga:
    Ввести мораторий на реформирование и «модернизацию» школы!
    http://www.kroupnov.ru/news/2011/01/30/10781/

  • <Ivars 11.02.2011., 22:52
    Mans viedoklis – pie tā, kas te pie mums patreiz ir lielā mēra vainīgi pedagogi, protams, arī es
    ========================================================
    Neviens nav perfekts, visi ''vainīgi'' – kurš cik neskaidrosim, atstāsim tiesāšanu Dieva ziņā?
    RISINĀJUMS/-I vajadzīgi, jo kritiens turpinās, degradācija un debilizācija (intelektuālā apokalipse) notiekās mūsu acu priekšā! Praktiskie risinājumi vajadzīgi – DOMĀT VAJAG, RĪKOTIES VAJAG ? Tā kā beidzam kaisīt pelnus uz galvas….
    off.

  • Ne vārda negribu teikt konceptuāli.
    Runāsim konkrēti par matemātiku – atrast visas vecā Menča skaitļu slejas; palaist kā absolūti obligātas 1.-3.klasē; pēc tam uz tām 10. klasē ģimnāzistus padīdīt. Rezultātiem ir jābūt.
    ———–
    Minētā autora viedoklim konceptuāli pilnībā piekrītu.
    BET
    mēs varētu tūlīt ieviest kā obligātu katrā 5.-6. klasē vienu stundu – kā lietot telefonu. Būtu nekavējoši pozitīvi rezultāti sociālajos indikātoros
    ———–
    Kāpēc KATEGORISKI NEDRĪKST veikt masveida tūlītējas reformas izglītības sistēma? te nu ir tas, par ko manā citētajā fragmentā runā Putins; pateikšu vienkāršāk bet pēc būtības: galvenā bremze ir cilvēku apziņā; TAS jau ir tas, ko atšķaidītāk, SAPROTAMĀK, tā, ka ķeras pie sirds pasaka tēvs Segejs => JA “jaunās skolas” pedagogi vispirms neizglītos vecākus, ja vispirms neuzliks galdā darba plānu vecāku izglītošanā; TĀLĀK NO GRĒKA iznāks tāpat kā matemātikas izglītības reformatoriem VISĀ pasaulē 1960-ajo-1970-ajos; japāņi izrēķināja šīs reformas nestos zaudējumus pasaules ekonomikai – ne mazāk par 500 miljardiem dolāru

  • Es atzīstos savos grēkos tikai tad, ja redzu ceļus uz grēku piedošanu

  • Ilustrācija par tēmu Austrumi:
    Kā visām tautām, arī japāņiem ir savi iemīļoti sakāmvārdi un parunas. Tiem ir gara vēsture, tajos saskatāmas mutvārdu lite­ratūras tradīcijas, kā arī ķīniešu kultūras mantojuma ietekme, it sevišķi četru hieroglifu prātulās, kas ir lakonisma kalngals.
    I no naka no kavadzu taikai o siradzu – akas vardei plašu jūru nezināt.
    Dzigoku no sāta mō kane sidai – arī elles tiesa no naudas at­karīga.
    Dzjū joku gō o seisu – maigums bieži uzvar spēku.
    Kunsi hjōhen – gudra cilvēka domas mainās kā leoparda plan­kumi.
    Makeru ga kači – zaudējums nes uzvaru.
    Musume o miru jori haha o rnijo – lūkojoties uz māti, iepazīsi meitu.
    Sjōdziki mō baķa no uči – arī godīgums mēdz būt muļķība.
    Saru mō ki kara očiru – pat mērkaķim gadās krist no koka.
    Sakē va hjakujaku no čō – sakē ir simt zāļu priekšnieks.
    Sjō o intoseba, madzu urna o ijo – lai sašautu ģenerāli, vispirms jāsašauj tā zirgs.
    Tabi no hadzi va kakisutē – ceļojot kaunu piemirst.
    Hajaoki va sammon no toku – kas agri ceļas, tas trīs monētas iegūst.
    Tekidzai tekisjo – pareizais koks pareizā vietā.
    Kadzi dorobō – zaglis ugunsgrēka vietā. (Sevišķi riebīga gnīda, kas iedzīvojas uz citu cilvēku nelaimes rēķina.)
    Onna no kaminoke ņi va taidzō mō cunagaru – sievietes mats lielu ziloni pavelk.
    Sumeba mijako – kur dzīvo, tur arī galvaspilsēta.
    Tokoro kavaraba šina kavaru – ja mainās vieta, mainās prece.
    Tomo to sakē to va furui hodo joi – draugs un sakē – jo vecāks, jo labāks.
    Ucukusij hane va ucukusij tori o cukuru – skaisti spārni dara putnu skaistu.
    Jukkuri isoge – steidzies palēnām.

  • Laura R.
    11.02.2011., 19:43

    Noskatījos “Sud vremeņi”,un, mp., ieraudzīju Kurgiņjana āžakāju. Ar putām uz lūpām viņš Pad. Savienības sabrukumu centās pierādīt kā katastrofu.Golodomors Ukrainā nebija viņa ievērības cienīgs. Boļševiki – varoņi.
    ========================================================
    ‘Vēsā mierā’ katastrofu – kā dabisku, neizbēgamu procesu tagad 1930-o gadu notikumu ‘ne-liecinieki’ tagad tiek uzskatīts iedzīvotāju samazināšanās process?
    Atceroties pagātnes katastrofas – nespējam apjēgt šodien notiekošo?!
    Krievijas iedzīvotāju skaits līdz 2050.gadam saruks par 20 miljoniem
    Krievijas iedzīvotāju skaits nākamo 40 gadu laikā samazināsies par 20 miljoniem, piektdien publiskotajā pētījumā par pasaules demogrāfiskajām tendencēm atzinusi reitingu aģentūra “Standard & Poor’s”.
    http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/40013/krievijas-iedzivotaju-skaits-lidz-2050gadam-saruks-par-20-miljoniem
    p.s.
    ”Un viņi redzēdami neredzēs – un dzirdēdami nedzirdēs’?

  • > Agnese

    > Viņš saka, ka iet šo A ceļu nozīmē atrast
    > savu īsto es, t.sk., “īstos rietumus”.
    >
    > KAS ir “īstie R”?

    Ļoti labs jautājums. Atbilde nav vienkārša.

    Neliela pateikšana priekšā.
    Meklē tos cilvēkus un notikumus Rietumu vēsturē, kuri šodien visvairāk ir aizkarināti ar “ceļazīmēm” “STOP”, tos Rietumu cilvēkus un notikumus, kuri visvairāk šodien apžogoti ar “dzeltenmelnām lentām” “///////// POLICE /////////// POLICE ////////// POLICE ////////”… utt. Tos cilvēkus un notikumus, par kuriem sabiedrības vairākuma acīs šodien ir radīts visnegatīvākais viedoklis, tos, kuri vairuma sabiedrības acīs šodien sakompromitēti neglābjami.

    Un pēc tam, nebaidoties no “sabiedrības nosodījuma”, iebāzt tur degunu un izpētīt visu pašam, neklausoties nevienu “autoritāti”.

  • Viens no tiem tā kā būtu Asanžs, pēc Ingara ” teorijas” ?

  • >>> Ingars_R
    Ļoti trāpīgs “špikeris”, paldies. Tā arī notiks, nu vairs šaubu nav! Jā, patiešām asredzīgs komentārs. Man liels prieks, ka atradās trūkstošais “puzles” elements! Tu esi īsts VANADZIŅŠ!
    ***
    Varbūt tu zini (vai varbūt kāds cits te zina) tādu prāta spēli (šķiet, japāņu izcelsmes), saucas “GO”? Baltie un melnie kauliņi, kuri visu laiku tiek apgriezti, aplencot vienam otru, un ar vienu precīzu gājienu var apvērst veselu lauku pretējās krāsas kauliņu. Kādreiz sen atpakaļ ar to mazliet iepazinos, bet diemžēl tā arī līdz galam neapguvu.

  • Pateicoties Ingaram, uzlabots tulkojums.. Apbrīnoju, kā viņš spēja saprast sacīto vairākās vietās (turklāt vēl atrada teicienu nozīmi..), kur pat cilvēki, kuriem krievu valoda dzimtā, raustīja plecus.

  • <Kundalini 12.02.2011., 19:22
    Viens no tiem tā kā būtu Asanžs, pēc Ingara ” teorijas” ?
    ========================================================
    Drīzāk jau pašmāju 'asanžists' Neo?
    - Vai tad daudz būs tādu, kas meklēs atbildes Dantes, Kampanellas, Servantesa,Šekspīra,Gētes,Kanta u.c Rietumu dižgaru/ģēniju rakstos/darbos?
    Nost ar autoritātēm?

  • apsveicu Agnesi, Kundalini, Ingaru_R
    SUB vertēsana
    JA
    jūs brāļi un māsas mācītos manā skolā vai klasē,
    TAD
    šodien jūs saņemtu pa 10, un ieskaitīts
    END of SUB vertesana
    ————-
    R – verbālie domātāji
    A – vizuālie domātāji
    http://www.tautasforums.lv/?p=2742#more-2742 -> Ivars 23.01.2011., 00:05 &
    http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=120300113
    ir sastopami un par vienu no stratēģiskiem mērķiem izglītība 2.0 kā sistēmas gala produktiem projektējami
    RA un AR cilvēki
    RA – Jānis Endele (<- Vitgenšteins)
    AR – Eduards Smiļģis (- Selindžers)
    Abiem šiem cilvēkiem ir patiesi laba eksakta izglītība
    Smiļģis pēc izglītības bija labs praktiskais fiziķis
    Pēc pērlēm veraties XX gs vēsturē
    ——
    piemēri no manas puses

  • Kā jau Laura norādīja, ne viss ir ideāli ar Kurgiņjanu. Bet tā tāda parādība pat starp ļoti viediem, inteliģentiem un sazin kādiem vēl brāļu tautas pārstāvjiem – viņi tādus latviešus, lietuviešus, igauņus utt. automātiski pieskaita pie “savējiem”.. nemaz nepamana.

    Arī šajā daudzējādā ziņā teicamajā video ir pāris diskutējamas nianses, kuras noformulējām sarunā ar draugu, kurš izceļojies t.sk. pa Indiju:
    * kur tad mūsdienās ir tā īstenā Austrumu kultūra? Kur tad ir tas dižais garīgums? Ķīnā? Indijā?.. Ķīna ir pārRietumizējusies, Indijā ir ~95% cilvēkveidīgu kustoņu un Rietumi spraucas iekšā pa televizoru.
    * Viņš kā piemēru min Ķīnu, taču būtībā runā par ekonomisko izaugsmi un nevis garīgo. Jā, protams, šīs lietas saistītas.. bet tomēr, uzsvars kaut kā (ne)manāmi uzliekas uz ekonomisko, nevis garīgo..
    * Par nobeigumā minēto izglītības jautājumu arī var pārprast. Iespējams, ka viņš tā gluži nedomāja, jo problēma nav tajā, ka mācītu par maz, bet gan ko?, kā?, ar kādu mērķi?, kur? un kurš? māca..

  • Sākotnējā IVO reakcija uz manu lūgumu atrast 10 minūtes šī materiāla vērošanai bija: uzraksti par lietām, kuras izgaismo Autors. Atkārtoju lēnām un pa burtiem: IVO saprata, gan to ka materiāls ir vērtīgs, gan to, ka īstam latvietim tāda rupja materiāla pasniegšanas forma faktiski ir nepieņemama; manuprāt Autors ir tipisks šodienas intelektuālis, kas uzticīgi kalpo savas valsts valsts varai. Šajā 10 minūšu miniatūrā Autors faktiski izdzīvo vismaz duci dažādu cilvēku lomas, kuri “atdalīti” varbūt, būtu gatavi cīnīties viens pret otru “līdz uzvarai” uz dzīvību un nāvi. Tā ir potenciāli izcila cilvēka traģēdija, kurš nav spējis kļūt par personību.
    ****
    (sk. 1 http://uploadingit.com/d/IANLZXPJH6WZE8MZ
    Izcilais fantastikas satīriķis Roberts Šeklijs stāstā “Cilvēka minimums” parāda grūtības šādas personības reālā konsolidācijā un to grūti aptveramos ieguvumus pēc tam , kad tāda notikusi.
    2. neapšaubāms, ka ne jau katra persona ir personība. Bērni, piemēram, nav personības, bet, bioloģiski augot, viņi var izaugt arī garīgi, pēc kā katram būtu jātiecas. Ir zināms Gētes izteiciens, ka personība ir augstākā laime. Šim spriedumam jāpiekrīt, jo cil­vēks, kas izveidojis savu «es», jebkurā pārdzīvo­jumā, arī ciešanās, spēj savaldīties, rast apskaidro­jošu jēgu, stiprumu, kamēr bezpersonība laimē iestieg un noslīkst kā muša medus podā. Jēdzieni par labo un slikto, cildināmo un nievājamo, dažā­diem jūtu pārdzīvojumiem cilvēka uztveres prizmā pārveidojoties, gūst atšķirīgas kvalitātes. Fridrihs Nīče radīja pat tādu jēdzienu kā «sāpju prieks». Ar to domāts garīgais spēks, kas perturbē fiziskās cie­šanas kaislīgā gribas pacēlumā. Vēsture zina ne ma­zums gadījumu, kad izcila personība spējusi stāvēt pāri ne vien apkārtnes aizspriedumiem, bet arī cil­vēka sāpēm un nāves bailēm.
    Tātad turpmāk ar personību sapratīsim cilvēku, kas izveidojis savu iekšējo pasauli, spriedumu un principu vienību, rakstura stingrību, kas liek tam darboties pēc noteiktām atziņām un kas ir gatavs uzņemties atbildību par saviem uzskatiem un rīcību.
    Vai ir daudzi (vai vispār ir tādi) cilvēki, kas pilnā apmērā atbilst šim formulējumam? Uz šo jautājumu ne tik viegli atbildēt, bet viens gan ir skaidrs — personība nav pārāk bieži sastopama parādība. Un pavisam nenopietns ir apgalvojums, ka ikviens pieaudzis cilvēks ir personība. Tas nozīmē vai nu degradēt šo jēdzienu, vai arī reducēt to uz vārdu «persona». Pietiek tikai pavērot dzīvi, un, pat ja mūsu skatiens pārslīd pāri kriminālnoziedzniekiem, sīkzaglīšiem, nelabojamiem alkoholiķiem un tamlī­dzīgiem deklasētiem elementiem, arī parasto ikdie­nišķo cilvēku plūsmā mēs redzēsim pārāk daudz vienveidības, pelēcīguma, kad visi līdzinās pēc vi­siem, domā apmēram to pašu, dara tāpat, jo «kā nu viens izlēksi», un arī citādi pielāgojas standart-paraugiem. Tieši sava «es» trūkums pavedina jau­nus puišus uz žūpošanu, jo nerakstīts likums ir par «pierakstīšanos» jaunajā darba vietā, nerakstīts likums ir algas dienā «sastiķēt», «turēt kopā ar vi­siem» un tā tālāk. Tāpat daudzas meitenes palaižas tāpēc vien, lai neiemantotu apkārtnes izsmieklu, bet šī mikroapkārtne ne katrreiz ir cildena. Personībai (pat tikai topošai personībai) ir jau savas nostād­nes, savi spriedumi, kas to nobruņo pret sev svešo, liek pieņemt tikai tādas ietekmes, kas atbilst tās garam. Vēl vairāk — spēcīga personība pati ietekmē apkārtni, pakļauj to savai gribai. Es te nedomāju ideālu, pēc ideāla ir jācenšas, pieņemot, ka pilnībā tas nekad nav sasniedzams. Cilvēku vairākums, bez šaubām, glabā sevī personības iedīgļus, daudzi ir
    izveidojuši zināmus personības elementus… ka rakstīts: «Daudz ir aicināto, maz izredzēto!»
    Dzīvē, tāpat ari mākslā, personība sevi pieteic ar mērķtiecīgu darbību, ar darbību, kas izriet no tās būtības. Apkārtnes iespējama jūsma par kāda cil­vēka ārējiem dotumiem (dzīvē), tāpat kā autora deklaratīvi apgalvojumi (literatūrā) nav vēl nekāds pamats uzskatīt doto personu par personību. Šī pa­tiesība vienmēr paturama prātā, jo personība ir ak­tivitāte. Ir iespējams arī tāds cilvēka tips, kas zina daudz, domā visaptveroši (par mērķi izvirzot do­mas), jūt daiļi un cēli, bet, visu iekapsulējot sevī, nepiesakās kā sabiedriska vērtība. Ne dzīvē, nedz mākslā tādam cilvēkam nav nekāda svara. Mūsu eksistence ir kustība, mūsu doma gūst jēgu tikai izgaismota un izvērtēta darbībā.
    Agrīnajā jaunībā man gadījās lasīt par Čikāgas lopkautuvēm, par to, ka ir vērši (saukti «līderi»), kas kalpo kaujamo lopiņu aizvadīšanai līdz slaktiņa vietai. Bars seko līderim, kas savukārt ir tikai priek­šējā figūriņa baigā mehānismā. Mašinērija, kas sa­maļ cilvēkus un cilvēcisko, arī ir bezpersoniska, tajā nekrustojas atšķirīgu individualitāšu pretēji uzskati, jūtas un centieni, tā ir izlīdzināta plūsma, kustība pretī iznīcībai… bet par to nedomā, neko neapcer, nedumpojas. Nāves šausmu nojautas drebulīgi rausta ādu, kamēr kājas padevīgi seko līderim. Trūkst domu gaišuma, kas izkliedētu neziņas bai-gumu.
    Neorganizētā, neattīstītā sabiedrībā — barā, pūlī — nav personības, ir tikai fiziski stiprākais. Jo augstāk organizēta sabiedrība, jo spilgtāk izpaužas individualitātes, kas, sakņodamās šajā sabiedrībā, nereti nonāk ar to konfliktā. Šie pretstati iet cauri visai dzīvei.
    Citēts no – V. Lāms – Gribas un atziņu sūrums – 89-91.lpp)

    ****

    Tas latvietis, kas “atsperoties no šim 10 minūtēm patiesības” uzrakstīs izsvērtu grāmatu; mazākā apjomā tekstuāli TO ieliet nav iespējams kļūs par gandrīz netulkojama pasaules bestsellera autoru.
    Personiski es joprojām esmu pateicīgs tēvam Sergejam par tām divām nedēļām manā izaugsmē un vel par tiem vismaz pāris mēnešiem, kuros turpināsies man mentālais dialogs ar šo cilvēku

  • Īsi un skaidri, atklāti
    Kas ir Rietumi? – Pilsēta
    Kas ir Austrumi? – Lauki
    Esmu laucinieks.
    Lauki uzvarēs pilsētu un visu pārējo netīrību ar dievpalīgu

  • viss kas jāzin par to varoni – Julian Assange:
    “I’m constantly annoyed that people are distracted by false conspiracies such as 9/11, when all around we provide evidence of real conspiracies, for war or mass financial fraud.”

    http://www.infowars.com/wikileaks-founder-julian-assange-is-annoyed-by-911-truth/

  • >>> Kundalini: “Viens no tiem tā kā būtu Asanžs, ?”

    Par “īstajiem Rietumiem”.

    Nē, tie nav cilvēki kā Asanžs vai Neo. Ne Asanžs, ne Neo nav politiķi. Tādā nozīmē, ka tie nedod savas konstruktīvas idejas kā sabiedrībai dzīvot un kurā virzienā attīstīties. Vismaz pagaidām ne.

    Ko izdarīja gan Asanžs, gan Neo? Tie vienkārši atklāja informāciju nevaldošajam vairākumam par dažām valdošā mazākuma ēnas pusēm. Ar to iemantoja ievērojamas pašreizējā valdošā mazākuma daļas naidu un sīkas to atbalstošā nevaldoša vairākuma daļas naidu.
    Bet kopā tā ir niecīga daļa no kopējā cilvēku daudzuma, vairuma acīs viņi manuprāt tomēr izskatās kā varoņi. Es tā domāju, ja paskaitītu..

    Bet es aicināju skatīties pēc tiem politiskiem spēkiem Rietumu vēsturē (ne obligāti šodien redzamiem, bet pēdējo 100-200 gadu laikā gan) – cilvēkiem un notikumiem, par kuriem sabiedrības vairākuma acīs šodien (ņemsim kaut vai Latvijas teritoriju) ir radīts viedoklis, kas ir negatīvs viennozīmīgi. Tik lielā mērā negatīvs, ka izdzirdot šo spēku nosaukumu pat vislabākajam cilvēkam sāk iekšā kņudēt un gribas vienkārši to nedzirdēt, apklusināt runātāju, aizgriezties u.c.

  • >>> Agnese

    Varbūt tu zini (vai varbūt kāds cits te zina) tādu prāta spēli (šķiet, japāņu izcelsmes), saucas “GO”? Baltie un melnie kauliņi, kuri visu laiku tiek apgriezti, aplencot vienam otru, un ar vienu precīzu gājienu var apvērst veselu lauku pretējās krāsas kauliņu.

    * * *

    Jā, ar Go esmu drusku pazīstams. Mana mīļākā galda spēle. :) Šī spēle ir senākā pasaulē, tā vispirms radās Ķīnā (pirms gadiem ~4000, ķīniešu valodā tā saucas “Wei-ci”), “Go” ir spēles nosaukums japāņu valodā. Japānā spēle nonāca apmēram pirms ~1000 gadiem.
    Bet Go kauliņi apgriezti netiek, bet paliek uz laukuma līdz spēles beigām (spēli ar apgriešanu, šķiet sauca par “Reversi” vai “Othello”), Go spēles mērķis ir ieņemt lielāku teritoriju, neka ieņem pretinieks. Tiesa, dažos gadījumos es ar saviem akmeņiem varu aplenkt pretinieka akmeņu grupu un “saņemt to gūstā”. Un tad patiešām pretinieka bijusī teritorija kļūst par manējo teritoriju :)

  • Man patīk PRAKTISKĀ un piezemētā pieeja, ko te tagad sajūtu.
    Mormoņi: šo virzienu aizsāk pirms apmēram 150 gadiem. Tagad “šī tauta” ir ap 16 miljonu liela. Nav problēmu praktiskam kontaktam, šai tautai faktiski ir visatvērtāka pārstāvniecība pasaulē, tās misionāri-jaunieši, puiši. Viņiem ir savi raksti-doktrīna. Praktiskie produkti Space-Shutle, Krēsla.
    Nespēju iedomāties satikt tiem lojālu cilvēku, kas nav šīs kustības biedrs.
    Kas ir šī kustība: Austrumi vai Rietumi?

  • Autora 10 minūtes patiesības un DISKUSIJA TF lika pa īstam, padomāt par dažām lietām:
    Visrāmākais jau vienmēr ir ciklona(viesuļa) acī.
    Un tad jau vislielākās lietas notiek vislielākā klusumā.
    Lietas notiek tur, par kurieni avīzēs neraksta
    Ir labi ja īstas lietas notiek ne tikai Nekurienē
    bet Ingars_R 12.02.2011., 13:31 jau ir otrais plāns vai bieži tīra tehnika
    —————
    Tīšām skrēju par pagalmu,
    Kā pagale dzirkstīdams.
    Avots -Kusas dainas – No krājuma – Latvju tautas daiņas – 1.-10. sēj R. Klaustiņa sakārtojumā 1928.1932 (7s. 418)

  • >>> Ivars “Kas ir šī kustība: Austrumi vai Rietumi?”
    Mans uzstādītais jautājums bija (saskaņā ar “tēva Sergeja” pausto, ka 21.gs. ir SPĒLE PRET cilvēku, bet vajadzīga SPĒLE PAR cilvēku, un, kā autors apgalvo, tas nozīmē, ka jāiemācās atšķirt īsto no neīstā, no pakaļdarinājumiem, “konfektes no sūdiem”), tātad, t.sk. īstos A – no neīstajiem A un īstos R – no neīstajiem R. Varbūt nepieciešams priekšnoteikums tam ir prast atšķirt A no R savā starpā, bet visdrīzāk tas nav obligāti. Manuprāt, tas SKAISTUMS, ja tā var teikt, “tēva Sergeja” uzstādījumā, ir tas, ka ĪSTUMAM (kriev. подлинность) ir ORGANISKA daba. Tā nav vienkārši prāta konstrukcija, dihotomija, pretstatīšana, bet tāda diferencēšana, kura atspoguļo DZĪVI, CEĻU, reālu SPĒKU.
    ***
    Nez kāpēc ienāca prātā, kā mans Opaps bērnībā stāstīja stāstu par kādu vīru, kurš gribēja tīrumā saplūkt vislielākās vārpas. Viņš skatījās, ka dziļā laukā iekšā tās ir lielākas nekā malā, bet, sasniedzot to vietu, redzēja, ka tālāk priekšā ir vēl lielākas, un tā viņš gāja cauri laukam, un nekad nepamanīja, kurā vietā – pavisam droši – ir vislielākās, vienkārši kādā brīdī cilvēks jūt, ka nu gan pavisam noteikti lielākās jau aiz muguras. Tīrumā var atgriezties un salīdzināt vairākas reizes, kamēr salīdzinot nonāk pie 100% pareiza risinājuma. Bet dzīvē, kurā nav “atpakaļgaitas” un ir ļoti ierobežoti laika resursi – KĀ tur nodrošināt ĪSTUMA MĒRU?
    Domāju, ka tas var būt TIKAI organisks. Noteikta veida ATTIECĪBU uzturēšana un kultivēšana (es to saucu par “draudzi”. T.s. “bībelē” jēdziens par draudzi un tautu ir viens un tas pats.). Tātad – “A”?
    Šķiet, pastāv arī otrs variants (“R”?) – “virtuālās realitātes” (racionālās kultūras, metodoloģiskās domas) konstruēšana, – caur daudzkārtējām refleksijām un metodisku izpēti vēsturiskais cilvēks ieslēdz atpakaļgaitu (abus virzienus) cilvēces un personīgajā biogrāfijā un ilgstoši turpina un turpina precizēt un noslīpēt šos īstā-neīstā diferencēšanas instrumentus, tādējādi ietekmējot ne tikai tagadni, bet (varbūt pat vairāk) – pagātni?
    Varbūt tāpēc “R-miem” nākotnes taisīšana nepadodas? Vai nav tā, ka patiesībā arī tie labākie zinātnes, tehnoloģijas sasniegumi ir pagātnes izpētes un interpretāciju blakusprodukts?
    ***
    Par ko mums liecina divi rakstveida komunikācijas vērstības veidi: no kreisās uz labo un no labās – uz kreiso pusi? Un varbūt arī DOMĀŠANA vienam ir no labās uz kreiso, bet otram – no kreisās uz labo pusi?
    ***
    Galu galā SINTĒZE varbūt varētu būt tāda, ka vai nu tu ej uz R, vai uz A, vienalga apiesi apkārt un nonāksi, kur esi. Ja būsi pietiekoši neatlaidīgs. Tikai būsi kļuvis ĪSTĀKS. Tu pats.
    Varbūt smadzenes mūsos ir “R”, bet sirds – “A”? Un izaicinājums tad būtu tajā kvantu līmeņa enerģijas-informācijas laukā izlīdzsvaroties – gan mirkļa, gan dzīves trajektorijā.

  • >>> Ivars “… vislielākās lietas notiek vislielākā klusumā.”
    “Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē.
    Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns – lēna balss.
    Un, tiklīdz Elija to sadzirdēja, viņš aizsedza savu seju ar savu apmetni un nostājās alas ieejas priekšā, un tad balss griezās pie viņa un sacīja: “Ko tu šeit dari, Elija?” “

  • Kad TE kādam 100 būšu iemācījis kā tas ir VIENLAIKUS pa divām durvīm CILVĒKAM iziet, tad, iespējams būs jēga runāt par Rietumu un austrumu atšķirību.
    Ka tas ir un tas ir iespējams patstāvīgi iemācījos apmēram divu gadu laikā vidusskolā; toreiz desmitajā klase kādu mēnesi kārtīgi izgāju no mājas, bet gāju ne uz skolu, bet uz bibliotēku un paziņām viena laboratorijā
    http://kobtv.narod.ru/documental/eksperiment-s-dvumya-schelyami.html
    vispār jau Kopenhāgenas skolas paradoksus sāku iepazīt 8. klasē; tā vienkārši ir iespēja uz lietām skatīties ari savādāk
    ———–
    Pirms 7 gadiem Cēsis bija Vauļina, nu kas viņa – vienkārsi viena bezkaunīga oficerša, kas atklāti nirgājās par simtiem sanākušu galvenokārt skolotāju labākajos gados, pa īstam vientuļu vai faktiski vientuļu ar vīru, ģimeni un bērniem skolā un mājās, jo skolotājām tomēr skolas bērni pirmā vietā; tāds darbs šai sistēmā

    es par visam tām lietiņam daudz ko jau zināju un praktiski darīju; biju skeptisks, bet NE KATEGORISKI NOLIEDZOŠS
    sasodīti sāpēja mugura; tomogramma rādija muguras skriemeļa plaisu; gadās; kad aizgāju zāle bija stāvgrūdām pilna; mīlu minimālu komfortu; to izdevās atrast tikai stāvot praktiski blakus dziedniecei; pēc pirmās lekcijas man mugura vairs nesāpēja; vēlāk turpināju dziedināties maigiem un ilgstošiem līdzekļiem un muguru sakopu
    Muļkības tas viss bija, ko lielākoties Vauļina stāstīja
    BET
    intonācijas bija pareizās TĪRAS
    ——–
    Nepieciešamo katrs vienmēr dabū
    jautājums: vai viņš patiesi kaut ko vēlas?

  • Noliedzot Jēzus Kristus dibinātās Baznīcas pastāvēšanu mūsdienās un līdz laiku beigām, tiek noliegts arī Viņa pateiktas par Viņa draudzi(baznīcu), kurā tiek atraisīti vai sasieti grēki, līdz ar ko loģiski viss pārējasi, ko Kungs ir teicis. Mat. 16:18-19
    “Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.
    Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.”

    Citiem vārdiem, patvaļīga Jēzus Kristus un Viņa mācības interpretācija saucas ķecerība, kas rodas, no lepnības un apmātības ar prātuļošanu(1.Kor. 8:1″Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.”), un naida pret skaidro mācību, kas prasa lielu garīgo iekšējo cīņu ar savām kaislībām. Par ķecerību minēts Rakstos:
    Gal. 1:8 “Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!”

    Laiku atpakaļ, kad vēl aktīvi biju šai forumā, pats grēkoju ar apsēstību un ar antikrista garu – ideju izveidot Debesu Valstību uz zemes, un ķecerību, bet pēc tam mistiskā ceļā Dievs mani aizveda līdz Baznīcai, kur iepazīstot Patiesību, es sapratu cik tālu biju kritis un cik akls biju(ko arvien dziļāk nākas iepazīt), būdams slims saucis sevi par vesleu un zinošu, tagad pagriezies uz dziļāku Dieva izpratni, cīnos ar savu samaitāto dabu, paralēli iepazinis Baznīcu un iepazīstot Svēto Tradīciju un pareizu skatījumu uz Jēzu Kristu un Viņa mācību, gribās bieži vien ar citiem padalīties…
    Bet kad jūs piesaucat Jēzus mācību Dieva Valstības izveidei uz zemes, tad uzreiz skaidrs, ka tie ir meli:
    1. Kor. 15:50 “Bet to es saku, brāļi: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz arī iznīcība var iemantot neiznīcību.”
    jo tāpēc šī laicīgā dzīve ir lai sagatavotos mūžīgai, kur Dievs jau visu iekārtojis un kur dzīvo daudzi svētie, kuru dzīves papētot, skaidrāk tiek saprasta taka uz Debesu Valstību un bezjēdzība to izveidot šeit

  • Niks – reli*** par to pareizo skatījumu un patiesību – tev ir izpratne , bet diemžēl daudzi
    ir neizpratnē par ko mēs ticīgie te tā cepamies. Jo viņiem liekas , ka mēs esam galīgi
    nenormāli ar to Dieva Valstību un Mūžību .
    Es sapratu , ka šī vēsts ir saprotama tikai tiem
    kuriem tā (atklāsme par Jēzu) ir sūtīta, Dieva dota. Citiem tas ir par apgrēcību un jo mēs vairāk par to runājam vairāk viņi(neticīgie) apgrēkojas, jo ir Svētajos rakstos minēts , ka “nāks nikni smējēji”. Tā kā par to patvaļīgo interpretāciju
    mums ir jāsamierinās , es bieži sastopos ar interpretētājiem un vismaz manā klātbūtnē tā interpretēšana parasti izbeidzas tas ir tas ko es un tu varam darīt , “atmaskot velna darbus”.

  • Nav “sliktas informācijas” vai “labas”.
    Informācija vienkārši ir.
    Svarīgi ir, ko tu ar infromāciju dari.
    _
    Miljardiem cilvēku TEV katru dienu skaidro/s, ka filma Zeitgeists ir pasaules pārņemšanas plāns vai vienīgā saprātīgā izvēle saprātīgiem cilēkiem, vai, ka Kristietība ir smadzeņu saklošanas metode vai vienīgais īstais ceļš…
    _
    Ar atvērtu prātu uztver visu informāciju.
    Tad TU kļūsti atbildīgs par savu rīcību, nevis seko baram.
    Tad TU kļūsti brīvs no citu cilvēku viedokļa, atzinīga novērtējuma un sabiedrības spiediena.
    Tad TAVA rīcība būs brīva no tā, ko saka un domā citi – vienalga – labu vai sliktu.
    _
    TU sajutīsies/būsi brīvs, kad TU PATS pieņemsi katru dienu lēmumu pēc lēmuma.

  • TautasForums.lv darbība patiešām kļūst bezjēdzīga :((. Konstruktīvi domājošie tiek aizbaidīti, izspiesti utt. Saradušies pesteļotāji, kuri pārējiem ar varu grib uzspiest ‘pareizu ticēšanu’. Līdz kamēr netiks atrasta jauna pieeja (kārtējais mēģinājums, meklējums), tikmēr TF darbība vismaz daļēji tiks apturēta. Pāris reliģiskie fanātiķi, kuri tik to vien spēj, kā bāzties virsū ar savu prāta kontroles un sabiedrības šķelšanas programmu, nevis komentēt par publicēto materiālu, diemžēl spēj sabojāt jebkuru vēlmi vispār kaut ko darīt.. Visu labu!

  • Bez tam, TF ir publicēta ļoti apjomīga informācija. Maza varbūtība, ka pat to, kas izvietots izvēlnē IZAUGSMEI, visi ir izlasījuši/noskatījušies.. tā kā nav nekur jāsteidzas..

  • Piedod, Ivo!
    EgīlsR, var palūgt Jūsu e-mail’u, lai es netraucētu vairs šim portālam? Un varētu turpmāk privāti padalīties ar materiālu vai sarakstīties?

  • >>> Ivars
    “Nepieciešamo katrs vienmēr dabū
    jautājums: vai viņš patiesi kaut ko vēlas?”
    Un ko Tu TAGAD teiksi?
    ***
    “Kad TE kādam 100 būšu iemācījis kā tas ir VIENLAIKUS pa divām durvīm CILVĒKAM iziet, tad, iespējams būs jēga runāt par Rietumu un austrumu atšķirību.”
    MĀCI! Varbūt ka tas “Kopenhāgenas skolas paradokss” ir tieši tas, kas var mums visiem te šobrīd palīdzēt?
    ***
    “Tīšām skrēju par pagalmu,
    Kā pagale dzirkstīdams.
    Avots -Kusas dainas – No krājuma – Latvju tautas daiņas – 1.-10. sēj R. Klaustiņa sakārtojumā 1928.1932 (7s. 418)”
    Un KĀ tur palika ar trešo un ceturto rindiņu? Mūsu bibliotēkā ir pieejamas tikai 1931. gada Dainu krājums.

  • >>> relikts
    Nesen izlasīju Zelmas Lāgerlēvas Antikrista brīnumus.
    No sirds iesaku tev “в качестве послушания” izlasīt šo grāmatu. Nenožēlosi. Saproti, Jēzus dzirdēja cilvēka sirds skanēšanu. Un viņš skatījās un klausījās uz cilvēku tā, lai dziedinātu. Viņš nenoklāja visus apkārt ar rakstu palagiem, ar smagu vārdu kravām. To darīja rakstu mācītāji un farizeji, kurus Jēzus sauca par “odžu dzimumu” un no ārpuses izbalsinātiem kapiem… Jā, MĀCEKLĪBA, – “mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla”. Jēzus mācīja izslāpušam iedot ūdens malku, nevis gāzt virsū spaiņiem ūdeni.
    Ceru, ka saproti.
    Nu, man tevis pietrūks.
    Bet ja izlasīsi to grāmatu, tad noteikti atgriezīsies.
    Varbūt ar citu vārdu.
    Kā TU PATS.

  • >Ivo Verners 18.02.2011., 15:36
    Taisni tagad var sākties TF īsti produktīvās darbības
    laiks
    1. Jau tas vien, ko es te esmu ierakstījis vai ieteicis faktiski ir uzmetumi, kas savācami, sakārtojami un izvēršami; bet ir jau vel citu te ienestais un tas ko te kaut kāda sistemātikā ir iespējams apskatīt; pēc kāda mēneša vērsu vaļā savu domenu, kas atsauksies uz TF, jo to kopēt netaisos u.t.t.
    2. Manuprāt nekas nopietns šodien nevar pastāvēt tikai virtuāli; tāpat kā nekas nopietns šodien nevar pastāvēt tikai reāli bez virtualitātes; katram “kaut kam” šodien ir vajadzīga pasaules tīmeklī kaut “suņu būda”, kas ir burtiski tīmeklī novietota burtiski A4 lapa; TF jau izplēties stipri vairāk kā par suņu būdu, tiesa “Rundāles pils tā vēl nav; bet vai vajag
    —-
    Agnese 18.02.2011., 16:52
    A – Māci! – a ko tad es daru?
    B- 3. un 4. rinda ir dabiski nojaušama; sevišķi neattapīgiem norādu precīzu atbildes atresi
    lai veicas!

  • “Konstruktīvi domājošie tiek aizbaidīti, izspiesti utt. Saradušies pesteļotāji, kuri pārējiem ar varu grib uzspiest ‘pareizu ticēšanu’.”
    Tas laikam attiecas uz mani? Gribu skaidru atbildi no
    tevis IVO.

  • Jā, Iveta. Tas attiecas uz tevi un Reliktu.
    Tā vietā, lai jūs dalītos ar savu personīgo PIEREDZI, jūs nodarbojaties ar tukšu vārdu sludināšanu. “Tukšu” tieši tā iemesla dēļ, ka jūsu rakstītajā (ar retiem izņēmumiem) nav jaušama jūsu PAŠU pieredze un dzīves gudrība. Tik vien ir kā “Jēzus Kristus” .. priekšā un pakaļā. Bez tam, kādēļ TIKAI Jēzus Kristus? Kur tad pārējo dižo cilvēces skolotāju atziņas?

  • >>> Ivo un Ivetai
    Kad cilvēks dusmīgs un zaudē savaldīšanos, var lietot dažādus vārdus, lai norātu un atkratītos.
    Bet, ja kādu interesē, varu sniegt īsu uzziņu par vārda “pesteļošana” īsto nozīmi, kurai, manuprāt, nav nekāda sakara ar Ivetu vai “reliktu”.
    ***
    No Latviešu etimoloģijas vārdnīcas (Rīga, Avots, 1992.). Vārdam “pestīt” ir lībiešu-igauņu izcelsme. Nozīmē izraut, atlaist,atraisīt, atbrīvot. Piem., “izpestīt no nelaimes”, “nopestīt laivu no akmens”. Un “pestīt maizi krāsnī”, piem., nozīmē “ielaist, atlaist, lai iet”. Turpretī pretēja nozīme ir “sapestīt” – saistīt, sapīt (“cālis sapestījies pakulās”). Un no šejienes radies pestelis=burvis – tas, kas ar savu maģisko rīcību (lupatu vīstokļi, dzīpariem aptītas olas un tml.) saista, sien (pesteļi=burvju līdzekļi).

  • Ivo,
    tas, ka cilveki pratulo par lietam, kuras pashi nav piedzivojushi (ir izlasijushi, dzirdehushi…) saucas Intelektuala Masturbacija.

  • Austrumu skatījums uz pasauli – visā ir viss
    Rietumu skatījums uz pasauli – visur ir kaut kas viens
    Zinātniskais skatījums uz pasauli – ir tikai izzinātais
    vienkārši ir,
    nav apstrīdamS un pilnīgi mierīgi sadzīvo katrā no mums; katrs, kas to noliedz ir … mazliet apjucis un nonācis baiļu varā
    ————
    Vērošana ir iedarbības uz objektīvo realitāti aktīvs, konstruktīvs moments.
    Katram cilvēkam ir viņam individuāls leptonu smalkais un īpaši smalkais lauks. Šādi lauki ir funkcionālām grupām, partijām, šķirām, tautām.Visu cilvēku apvienojošā hologramma veido cilvēces biolauku.
    ( šõrīt patulkoju divus teikumus no vienas labas grāmatas sešām lapaspusēm; vairāk šodien TO darīt ne spēšu, ne gribu)
    —————–
    Принято считать, что различные частоты электромаг­нитных волн представляют различные аспекты жизнеде­ятельности, биологических процессов и информационных взаимоотношений организма с окружающим миром. В последние годы получила известность так называемая лептонная теория природы физических полей биологичес­ких объектов (Б. И. Искаков). Она исходит из того, что материальными носителями физических полей являются лептоны — легкие элементарные частицы класса электро­нов и микролептоны (частицы типа нейтрино).
    Микролептонные волны — часть того энергетическо­го потока, наполняющего мировое пространство, о кото­ром шла речь раньше. Они передают движение мирового лептонного газа. Данная теория использует положения разработанной в 70—80-х годах американскими учеными физиком-теоретиком Давидом Бомом и нейропсихоло-гом Карлом Прибрамом концепции универсальной кос­мической голограммы, или головерсума ‘.
    С точки зрения физика, признающего голографичес-кий принцип строения Вселенной, информация, поступа­ющая из внешнего мира, отражается в мозговых струк­турах также голографическим способом. Узловым мо­ментом этого принципа является то обстоятельство, что каждый бит информации не привязан к определенной точке мозга, а распределен по некоторому объему. Для сохранения информации нейрону необходимо запомнить амплитуду и фазу волны в каждой точке (в данном случае в нейроне). С физической точки зрения для этого амп­литуда и фаза волны должны преобразоваться в циф­ровой код; данному образу автоматически присваивается собственный шифр, и уже цифровая информация засыла­ется в регистры памяти нейрона. Такую точку зрения развивает В. Н. Деморацкий. Для восстановления образа, считает он, необходимо дать регистрам команду с опре­деленным кодом и восстановить фронт опорной волны. Чисто технические решения этого процесса, по мнению автора, просматриваются уже достаточно четко и в бли­жайшее время смогут быть реализованы.
    Естественно, встает вопрос о том, как взаимодейству­ет указанный мозговой механизм отображения инфор­мации с высшей (мировой) системой управления — Сверхсознанием. Все предварительные проработки по­зволяют думать, что этот взаимоконтакт осуществляется
    на уровне цифрового кода, ибо только этот язык в равной степени понятен и Материальному, и Идеальному.
    Механизм голографического запечатления информа­ции привязан к оси Времени, ибо без времени ни сфор­мировать образ, ни воссоздать его невозможно. Вместе с тем в идеальном мире времени нет, там пропадает в нем необходимость. Взаимодействие Идеального с Ма­териальным осуществляется на уровне тех процессов, которые принято называть случайными. На самом деле случайных процессов не существует, все они строго детер­минированы и протекают в той плоскости активности, которая в физике и технике называется «уровнем шума». Он характеризуется тем, что элементы, составляющие данную систему, находятся в очень неустойчивом состоя­нии, и бывает достаточно совершенно ничтожных коли­честв энергии, чтобы запустить какой-либо процесс в ту или иную сторону (например, заряд-разряд клеточной мембраны).
    По И. Р. Пригожину, система, функционирующая в таком режиме, находится в «точке бифуркации», что в теории колебаний обозначает крайне неустойчивое со­стояние. Энергия, способная вывести определенный эле­мент системы из «точки бифуркации», может быть крайне слабой и находиться в зоне идеальных стимулов. Исходя из этого, механизм взаимодействия Материального с Идеальным условно можно назвать бифуркационным. Само же это взаимодействие осуществляется только в не­устойчивом состоянии с нелинейными характеристиками, где для формирования нового состояния нужна едва за­метная энергия.
    Что же касается способности человеческого мозга к запоминанию огромных массивов информации, то мо­жно думать, что голографические предпосылки реализа­ции этого явления распространяются и на пространство, находящееся вне мозга. Он в данном случае выполняет роль интерфейса вычислительной машины, а сама инфор­мация хранится где-то в другом месте. Сверхсознание, управляя и мозгом, и материей вне мозга, дает ему возможность обращаться к памяти, энергетические систе­мы которой находятся вне самого мозга. Мозг помнит лишь параметры множественных каналов информации, по которым можно обратиться в регистры памяти, лежа­щие в окружающем пространстве.
    С этой точки зрения можно легко понять энергетичес­кий механизм Божественного Откровения: Сверхсознание
    открывает определенному мозгу информационный канал, который не был сформирован у него в предыдущем пери­оде жизни. Поскольку голографический мир не идеален, в нем существует время.
    Согласно этой концепции, информация во Вселенной организована как частотно-амплитудная структура. Наш мозг с помощью специальных механизмов перекодирует эту информацию (производит нечто вроде «преобразова­ний Фурье»), чтобы привести ее в тот вид, с которым мы имеем дело в повседневной жизни. В этом случае про­cтранственно-временные координаты из фундаменталь­ных ориентиров нашего опыта превращаются просто в полезные упорядочивающие параметры. Неудивитель­но, что наша психика потенциально располагает необыч­ными возможностями. С помощью нейропсихических «преобразователей» сознание может проникать в любую часть пространства и времени и, получив информацию, интерпретировать ее в соответствующей форме.
    Лептонная теория уточняет, что вокруг всех тел суще­ствуют «стоячие лептонные волны» — квантовые голог­раммы, вставленные друг в друга и копирующие геомет­рию и структуру физических тел. Каждая такая голограм­ма содержит всю информацию о теле, являясь его «информационным двойником». И поскольку в каждой точке пространства пересекаются голограммы множества тел Вселенной, то в каждой пространственно-временной точке имеется слабая и сверхслабая информация обо всем пространстве-времени. Именно это обстоятельство отра­жено в постулатах Гаутамы (Будды): «Все во всем» и «Все в малом».
    Проблема подключения человечества к этому «лептонному справочнику» — труднейшая проблема порога чувствительности и оптимального соотношения сверх­слабых сигналов и информационных шумов.
    Из лептонной теории следует, что личность — явле­ние космического масштаба и значимости. Человек, в су­щности, простирается в глубины пространства и космоса. Данная теория позволяет утверждать, что кроме индиви­дуального лептонного биополя возможны общие биопо­ля двух людей (матери и ребенка, двух влюбленных), биополя функциональных групп, партий, классов, наро­дов. Замыкающие голограммы всех людей объединяются в единое биополе человечества.
    Наконец, реализация принципа универсальной косми­ческой голограммы в функционировании мозга на уровне
    нейронных процессов позволяет не только осуществлять акты восприятия, но и генерировать голограммы, т. е. осуществлять формообразующую функцию по отноше­нию к полевой лептонной среде окружающего простра­нства. В этом случае визуализируемые образы с точки зрения их материального существования выступают как реальности, подобные стоячим волнам, как некие эне­ргетические структуры, как формы в чистом виде, ли­шенные вещественного материального субстрата. В про­цессе отражения предметов окружающего мира эти вол­новые образования входят во взаимодействие с формами воспринимаемых объектов. Именно такое полевое, вол­новое взаимодействие форм и составляет основу процесса восприятия.
    Таким образом, живые и неживые объекты, а также визуализируемые человеком образы объединяются еди­ным биофизическим субстратом — волновой (полевой) структурой. И это единство, как утверждают А. П. Дуб­ров и В. Н. Пушкин, позволяет допустить, что в природе наряду с дистанционным взаимодействием вещественных структур имеет место и дистанционное взаимодействие «чистых» форм. Реализация голографического принципа в структурной модели мира, в том числе и в функци­онировании головного мозга человека, дает «право на существование» некоторым традиционно «некоррект­ным» положениям ортодоксального естествознания, в ча­стности позволяет объяснить следующие явления:
    #всеобщую полевую связь предметов и явлений в мире, а применительно к энергоинформационному лече­нию — дистантную диагностику и соответствующую коррекцию;
    # мысленное управление структурными образовани­ ями пространственной энергии, в том числе и для того,
    чтобы ее потоки могли оказывать лечебное воздействие;
    # построение посредством визуализации образов энергетических фантомов, в том числе и для терапев­
    тических целей.
    Надо полагать, что однажды сформированные и не­которое время «странствующие» в пространстве голо­граммы при определенных условиях могут восприни­маться зрительно наравне с реальными предметами. Не исключено, что в момент порождения голографи­ческого образа он может зрительно восприниматься не только его создателем, но и другими присутствующими при этом людьми. Пример тому можно найти в книге
    Феликса Юсупова — потомка некогда знаменитой в Рос­сии династии. «Однажды,— пишет он,— в конце каникул мы с братом стали свидетелями одного странного, таинственного явления, которое так и осталось необъя­снимым. Мы ехали на тройке через лес. Стояла лунная ночь, светлая и блестящая. Внезапно посреди леса, под ясным небом наша лошадь встала на дыбы — впереди за деревьями шел поезд. В освещенных окнах виднелись пассажиры. Наши слуги перекрестились. «Не­чистая сила!» — прошептал один из них. Мы с Николаем были поражены: никогда железная дорога не пересекала этот лес» ‘.
    Европейские и восточные, в частности тибетские, ми­стики утверждают, что посредством сильной концент­рации мысли можно проецировать возникающие в уме образы и создавать всевозможные иллюзии: людей, бо­жеств, животных, пейзажей, разных предметов.
    Более того, многие факты говорят о том, что энерго-полевые структуры, продуцируемые посредством психи­ческих усилий, могут производить и определенный дина­мический эффект, сравнимый с действием биогравитаци­онного поля. Явления этого порядка относятся к разряду психокинеза (телекинеза). К числу не так уж редко де­монстрируемых явлений относятся опыты Н. Кулагиной, Э. Шевчук, Б. Ермолаева и других экстрасенсов. Впечат­ляющими энергодинамическими воздействиями являют­ся те бесконтактные приемы, которые имеют место в не­которых видах восточных единоборств и которыми, как это следует из описания А. Дэвид-Ноэль, обладают и многие тибетские ламы.
    Один из интригующих мифов на эту тему поведал французский этнограф и археолог Френсис Мазьер, пред­принявший обследование острова Пасхи восемь лет спу­стя после экспедиции Тура Хейердала, состоявшейся в 1956 г. Из сообщений Хейердала следовало, что тайна гигантских каменных идолов острова разгадана: их под­нимали люди с помощью технических ухищрений. Одна­ко Ф. Мазьер утверждает, что эксперименты Т. Хейер­дала по установке самой маленькой из этих статуй ничего не доказали. На острове немало статуй высотой с трех­этажный дом и весом до 20 тонн, вознесенных на непри­ступные скалы, что полностью исключает способ их уста­новки, указанный Т. Хейердалом, да и любой иной.
    Жена Мазьера, таитянка по национальности, владела языком островитян и сумела завоевать их исключитель­ное доверие. Из их рассказов следует, что на острове существовала некая доисторическая раса, обладавшая ка­кими-то высшими мистическими знаниями. Островитяне утверждали, что статуи двигались сами под воздействием некой психической силы «ману», присущей вождям и пе­редаваемой от одного правителя к другому. Кроме того, вождь не один двигал статую: он как бы объединял своей «ману» энергию всего племени ‘. Здесь мы имеем дело с отзвуками того явления, которое, согласно изложенной нами лептонной теории, могло реализоваться через осо­бое действие биополя народа.
    Теоретическая физика, постоянно сталкивающаяся с проявлением неординарности доатомных процессов, становится одной из самых революционных наук. Не секрет, что многие философы, биологи, психологи и дру­гие специалисты нередко не решаются высказать вслух те «невероятные» мысли, которые подсказывает им жиз­ненная и исследовательская практика. В то же время физики, проделав им одним известные священнодействия над математическими формулами и получив определен­ные результаты, могут потом свободно заявлять о них, даже если эти результаты и наводят на совершенно «не­допустимые» мысли.
    Положения и идеи, которые начала генерировать ква­нтовая физика, оказались весьма своеобразными. Приме­нительно к энергоинформационному взаимодействию важное значение имели работы Копенгагенской школы, связанные с такими именами, как Бор и Гейзенберг. Сделанные здесь еще в 20-х годах открытия позволили заключить, что сам факт наблюдения рождает цепь пара­доксов, являющихся следствием различных, дополняю­щих друг друга аспектов реальности. Задача наблюдения и сводится к тому, чтобы освободиться от этих парадок­сов и выявить существенное непрерывное целое. Причина же этого явления «дополнительности» кроется в том, что нет четкой границы между нами и той реальностью, которую мы воспринимаем как существующую вне нас. Следовательно, наблюдение является активным, конст­руктивным моментом и воздействует на объективную реальность.

    Л.П. Гримак – Магия биополя – ISBN 5-250-02233-2, 34.-39. lpp

  • Nejaušību NAV
    Brīva griba IR
    Jūs to kaut kā varat savienot?
    Praktiski? – nekādu problēmu; teorētiski? – neiespējami

  • Atgriežoties pie Kurgiņjana.

    Īss “krāsaino revolūciju”, jeb kā tagad pieņemts “tvīteru revolūciju” mehānisma izklāsts – (skat. minūtes 20:40 – 30:30 no video http://ecc-inform.livejournal.com/4084.html)

  • Reliģija ir mērķtiecīgi veidots ticības instinkta un mīlestības instinkta hibrīds, kura sakne ir ticība un mīlestība. Tā meklējama un atrodama jebkurā reliģiska rakstura diskusijā. Ticības, mīlestības sajūtas piemīt katram. Tās var būt vērstas tūkstošos reliģijas formās, ģimenē, tuvā un tālā cilvēkā, suņos, kaķos, televizoros, datoros, daudzās lietās, veidos un kombinācijās neizzināmā skaitā.
    Kad pasaule bija mazāka, kad tās robežas vienlaicīgi noteica arī ticības standarta robežas, reliģija iedvesmoja. Kad pasaule kļuva plašāka, kad cilvēkiem tika piedāvātas reliģijas alternatīvas, sākās kari, konflikti, vardarbība. Jo izrādās, ka kādā cilvēces daļā ir stipri izteikts greizsirdības instinkts.
    TF reliģijas, ticības, mīlestības diskusijās augstu gaisā pacelts karogs ar uzrakstiem, ka mana reliģija labākā, mana ticība pārliecinošākā, mana mīlestība skaistākā. Tas taču vienlaicīgi nozīmē arī, ka ticība, kura nav mana, nav labākā… Bet tādi apgalvojumi ir egoistiski, slēpj noliegumu tam, kas nav mans. Rodas loģisks jautājums, kāpēc tieši mana (tava) mīlestība ir visskaistākā? Tam nav un nevar būt ne objektīva pamatojuma, ne pierādījuma. Tas ir provocējošs apgalvojums un, dažkārt, oponentu var sāpināt vairāk kā visrupjākais lamuvārds, un demokrātiskākā forumā par tādu apgalvojumu vai, vai ko atbildēs nāktos lasīt. Diskutēt par ticību un mīlestību var, taču diskusijai jābūt pārdomātai un smalkjūtīgai ar pietāti ne mazāku kā pret pašu velnu. Ja tā neizdodas, var taču piedalīties dažādu konfesiju mājas lapās izvietotajās un citur līdzīgos vienas noteiktas ticības forumos, ja mērķis nav konfrontēt savus ticības uzskatus un izpratni pret citu.

  • Ticība (un viss pārējais ar to saistītais) vienkārši ir.
    Mēs par kaut ko sākam runāt, kad TĀ vairs nav, mums TAS ir jāsagrauj vai jāizveido

  • Greizsirdība ir mīlestības beigas vai vismaz to beigu sākums.
    Es vakar ieskatījos zem birkas TautasForums.lv, iespējams pirmo reizi, faktiski tomēr TIKAI pavirši “tam izgāju cauri”. Kādas kopības KODEKSS IR, faktiski tā ir teicama bauslība vai tās pamats. Lai tā tiktu pa īstam iedzīvināta, varbūt, kādreiz ne tikai man radīsies vajadzība, varbūt, pat veselu kopīgi pavadītu dienu TF dalībniekiem un draugiem klātienē to izrunāt un izdiskutēt – ne lai kaut burtu tajos mainītu, bet lai tos piepildītu
    ——-
    attiecībā uz velnu, kā mēs masveida kaunīgi saucam Sātanu=Nebūtību, vismaz es esmu tais domās, ka tas nav ļauns, bet nepieciešams; nepietiek apcirkņus piepildīt – vākums jāizvēta

  • Sācies Kurginjana raidījumu cikls Суть времени. Nosaukums līdzīgs Zeitgeist. Bet der ieklausīties.
    Raidījumu saraksts šeit:
    http://www.kurginyan.ru/publ.shtml?cmd=add&cat=4

  • Lieliska kompānija šeit.

    Manai izjūtai vislabāk ir noderējis šis:
    “Es bieži stāstu, ka reliģija ir banāna miza, bet garīgums ir pats banāns. Nelaime pasaulē pastāv tādēļ, ka mēs izmetam banānu un turamies pie kaltētas mizas. …”
    Arī latvju dainu mācība var būt pietiekama, ja vien to izjūtam kā nākas un līdz sirds dziļumu dziļumiem.
    Šri Šri Ravi Šankars

    Austrumi – Rietumi… manuprāt, Rietumi vairāk (un, manuprāt, liekulīgāk) turas pie svētiem rakstiem – Bībeles un dogmām, ar to aizvietojot to Visaugstāko, kā izjūta ir cilvēkam pilnīgi nepieciešama. Austrumos bijis neesmu, bet no tā, ko raksta viņu viedie (varbūt to ir ļoti maz), šķiet, ka viņi lielās lietas izjūt dziļāk.

    Vēl – no Mahābharātas:
    “Ir teikts, ka cilvēkiem tad kalpos
    tikai ceturtā daļa no tikumiem

    Un Markandeja teica: “Klausies, ak valdniek, to, ko esmu redzējis un dzirdējis, un visu to, ak valdnieku valdniek, kas man ir tapis zināms, nojaušot ar dievu Dieva laipnību! Ak Bharata rases bulli, klausies kā es stāstu pasaules nākotnes vēsturi grēku laikmetā. Ak Bharata rases bulli, Krita (cikla sākuma) laikmetā ikkatrs bija brīvs no krāpšanas un viltus un alkatības un kārībām, un tikums kā bullis bija cilvēku vidū, pilnīgs, uz visām četrām kājām. Treta laikmetā grēks atņēma vienu no šīm kājām, un tikumam bija trīs kājas. Dvapara laikmetā grēks un tikumi ir pus uz pusi, un saka, ka tikumam ir tikai divas kājas. Tumsas laikmetā (Kali), ak labākais no Bharāta rases, blakus cilvēkiem dzīvo tikumi, sajaukti ar trim daļām grēku. Attiecībā uz tikumiem teikts, ka cilvēkiem tad kalpos tikai ceturtā daļa no tikumiem. Zini, ak Judhišthira, ka cilvēka dzīves ilgums, enerģija, saprāts un fiziskais spēks samazinās ar katru Jugu!
    Alkatības un niknuma un nevērības un iekāres pārņemti, cilvēki pildīsies ar savstarpēju naidu, vēloties atņemt cits citam dzīvību.
    Ak Pandava, Brahmani (Brahmini) un Kšatriji un Vaisjas un Sudras (Kali laikmetā) piekops mānīgu tikumību un cildenumu, un cilvēki vispār maldinās savus biedrus, izliekot cildenuma lamatas. Un cilvēki ar viltotu ekspertu cieņu savos darbos pakļaus Patiesību korupcijai un noklusēšanai. Un savas dzīves īsuma dēļ cilvēki negūs daudz zināšanu. Un zināšanu niecīguma dēļ tiem trūks gudrības. Un tādēļ iekāre un mantrausība pārņems tos visus. Un alkatības un niknuma un nevērības un iekāres pārņemti, cilvēki pildīsies ar savstarpēju naidu, vēloties atņemt cits citam dzīvību..
    Un Brahmani un Kšatriji un Vaisjas ar savu pārdoto cieņu un atmesto vienkāršību un patiesumu visi būs noslīdējuši līdz Sudru pakāpei. Un zemāko kārtu cilvēki pacelsies līdz starpstāvoklim, un tie no starpstāvokļa nešaubīgi noslīdēs līdz zemāko stāvoklim. Tieši tāds, ak Judhišthira, kļūs pasaules stāvoklis (Kali) Jugas beigās. …
    un izzudīs uzskati un ceremonijas un ziedojumi, un nekur nebūs prieka, un izzudīs kopīga līksme. Un cilvēki laupīs īpašumus bezpalīdzīgajiem, vientuļajiem un arī no viedajiem. Un, mantojuši sīku enerģiju un spēku, bez zināšanām un nodevušies alkatībai un neprātam un grēka piekopšanai, cilvēki ar prieku pieņems ļaunu cilvēku ar nicinājuma vārdiem dotas dāvanas. Un, ak Kunti dēls, zemes valdnieki ar grēkam nodotām sirdīm, bez apjēgas un vienmēr lielīgi ar savu gudrību, izaicinās cits citu, kārojot atņemt viens otram dzīvību.
    Un arī Kšatriji uz beigām kļūs par zemes ērkšķiem. Un alkatības pilni un lepnības un iedomības uzpūsti un aizsargāt nespējīgi un negribīgi, tie gūs prieku vienīgi no sodīšanas. Un uzbrūkot atkal un atkal labajiem un godīgajiem, un bez žēlastības pret tiem pat tad, kad tie postā kliegs, Kšatriji, ak Bharata, atņems tiem sievas un mantību.” Visu skat. http://tencinu.wordpress.com/2008/11/29/kali-juga-no-mahabharatas-vana-parva-clxxxix-nodala/

  • Atvainojos, Šri Šri Ravi Šankara citējums iepr. komentā beidzās ar aizvērtajām pēdiņām.

  • Paldies, IvarL.. par tekstu un, jo īpaši – par pirmo citātu!

  • Cikla “Суть времени” 5.raidījums
    http://ecc-inform.livejournal.com/4935.html

  • Otra lielāka vai lielākā portāla veiksme februārī

  • >Ingars_R 1.03.2011., 11:48
    pirmo 5 minūšu mazliet brīvs atšifrējums:
    Jebkurā nopietnā konceptuāla politiskā sarunā ir jāpasaka divas lietas: esošais un tā alternatīvas.
    Kā tad parasti notiek šī saruna? Lūk te ir esošais, tas ir riebīgs, patiesībā nekam nederīgs, bet lūk man ir sapnis, tā ir alternatīva un es lūk domāju kā šo slikto nomainīt ar savu labo alternatīvo. manuprāt tāda saruna ir absolūti bezjēdzīga un amorāla. Tāpēc, ka par patreiz esošs, to, kas ir jau nav tik svarīgi vai tas ir slikts, bet būtiski ir tas, ka šis esošais NAV DZIVOTSPĒJĪGS. Un tad ir jāpajautā sev – KĀPĒC? Tāpēc ka politiskā šķira uz kuras sistēmai jābalstās NAV SAVIENOJAMA AR DZĪVU KRIEVIJU, tai Krievija nav vajadzīga, šī šķira nejūt sevi atbildību par tiem uzdevumiem, kas jāveic īstajai, dzīvajai Krievijai. Tā Krieviju spēj uztvert tikai ka parazīts, kas to vien vēlas kā to notiesāt, noēst bez atlikuma un tad no tās bēgt prom. bet sistēma, kurai jābalstās uz šis politiskās šķiras, kā sociāls organisms var dzīvot tikai tik ilgi kamēr Krievija kā organisms pastāv. Un šīs sistēmas virsotne, sevišķi tās augšējais ešelons saprot, kad Krievija sagrūs, tai labi neklāsies. To sodīs ne tikai iekšēji, bet arī ārēji. Tātad sistēmai, politiskai varai veidojas ne tikai simbioze – mēs ar tevi esam vienas asinis : Tu un es – , bet arī pretruna.

    Ka šādas pretrunas atrisina vēsturē?
    Pirmais variants – šķira iekšēji sašķeļas: kompadoros un nacionāļos. Šīs divas grupas savā starpā sak cīnīties un galu gala stiprākā uzvar. Parasti uzvar nacionāļi, sistēma tad nu uz tiem balstās un galu galā veiksmīgi transformējas.
    Kāds ir otrais variants? Sistēma meklē jaunus pamata balstus. Vēsturē tas noticis ļoti reti. Nezinu vai te lietderīgi runāt par 37. gadu un vai Staļins veica pamata bāzes maiņu. Nezinu. Zinu, ka Pēteris I veica pamata bāzes nomaiņu. Viņš to realizēja. Bet TAD ir jāatrod spēks uz kuru sistēma var balstīties. Tie ir ārkārtīgi reti gadījumi vēsturē, kad ģēniji pasi sev ir radījuši šādas pamata atbalsta bāzes. Pēteris savus pulkus veidoja pietiekami ilgi.
    Vai (tagad) šādas atbalsta grupas pastāv kā dzīvi enerģiski sociāli organismi? Manuprāt patreiz to nav. Šādā veidā atklāti to patreiz nav, tāpēc tie jārada. tātad faktiski šodienas uzdevums nav noskaidrot ka glābt Krieviju pārkārtojot attiecības starp pastāvošo varu un Krieviju, nav jēgas analizēt valdošās šķiras attiecības ar citām Krievijas šķirām. Nav jēgas apspriest Krievijas demontāžu un faktisku iznīcināšanu. JO NAV šī reformas/sagrāvi veicošā spēka kā reāli pastāvošas būtības, kā reala sociāla organisma. Tā nav. Un šodien pat grūti iztēloties, kas/kāds tas varētu būt.

    Programma : laika būtība būs veltīta tieši šī patreiz Krievijā neesošā spēka analīzei. centīsimies atbildēt uz jautājumu – kāpēc patreiz tā nav?

  • “Суть времени” 9.raidījums
    http://ecc-inform.livejournal.com/7326.html

  • Kurginjans – dažas patiesības Ļeņina fantoma sajaukumā un izpildījumā?…

  • <Ivars 9.03.2011., 11:16
    (..)
    Programma : laika būtība būs veltīta tieši šī patreiz Krievijā neesošā spēka analīzei. centīsimies atbildēt uz jautājumu – kāpēc patreiz tā nav?
    ========================================================
    Kāda Krievijas blogera viedoklis:
    ''(..)Запад использует новый тип колонизации, насильно "демократизируя" и разлагая страны изнутри в интересах крупных предприятий. Любая попытка сопротивления подавляется тем или иным способом, если надо то и силой.

    Все пороки коммунистического общества присущи Западу в двойной мере. Демократия лишь тонкой пленкой натянута на государственную машину, но надстройки сверх-общества, сверх-экономики и денежные потоки, которые действительно определяют курс страны не имеют с демократией ничего общего. Там царит жесткая иерархия.
    Только идиоты или явные предатели могут пытаться навязать рекламируемый лубочный вариант "рыночной экономики" стране которая имеет отличный экономический и политический уклад. К сожалению Запад научился создавать таких в количествах достаточных для обеспечения его интересов.''
    http://temujin.ya.ru/replies.xml?item_no=764

  • p.s. Tikai idioti vai atklāti nodevēji var censties turpināt Latvijā konsolidāciju un reformēšanu pēc rietumvalstīs derīgajām šhēmām? Kas neapjēdz Rietumu spēju pietiekošā skaitā radīt tādus ‘nasing spešalus’, tas to apjēgs pēc gada? Kosolidācija turpinās, reformēšana nebeidzās – ar katru dienu dzīve kļūst labāka, dzīvošana jautrāka. Ne visiem, tikai ‘vienlīdzīgajiem starp vienlīdzīgajiem’ – īstenajiem demokrātiem, kas jau pilnībā pieņēmuši rietumu vērtības un sekmē rietumnieku mērķu īstenošanu?
    http://bnn.lv/2011/01/11/intervijas/kilis-valdiba-liek-uz-tuksu-lozi/

  • Laura R. 9.04.2011., 08:54
    Notikumiem un idejām bagātas 10 minūtes; iespaidu un izjūtu koncentrācija kā labākajos reklāmas klipos un tas panākts tīri verbāliem līdzekļiem; ja ne citādi tad man tas bijis labākais pēdējos 10 gados skatītais šovs; es neņemos spriest par sevišķi šī fragmenta pieņemamību vai nepieņemamību, tomēr jebkura gadījumā tā ir vērtība
    ————
    Par pārējo var strīdēties; pēdējais teikums ir OK

  • Rietumnieks, kas praktiski sapratis Austrumus un ,šeit dzīvojot, būdams viens no mums, neatšķirams, savā garā lielā mērā ir rūdīts Austrumnieks.

    Kas tas ir?

    Atbilžu varianti:
    A – Valdis Dombrovskis
    B – Nils Ušakovs
    C- Jānis Vītols
    D – Aivars Lembergs
    E – Ivars Beitāns
    F – Viesturs Rudzītis

  • Kad mēs pamanījām šo klipu, tas bija skatīts 270 reizes, tagad jau 100x vairāk, ap 27 000x
    ————–
    Ja nepievēršam uzmanību tīri skandaloziem klipiem, tad populārāks par šo ir tikai apmēram stundu garš analītisks, nu jā atvainojiet, atkal palags

    http://www.youtube.com/watch?v=sZuiIBrPPMU&feature=related

    Nauda kā ideja ir kriminālas sabiedrības ideja.

    Pragmatisms un modernisms ir slimības.

    PR pārstāj strādāt pie – 40 grādu temperatūras dzīvoklī.

    PSRS bija lieliski uzbūvēta impērija – vienota valsts valoda un visur esošie otrie sekretāri.

    Krievija nav gatava atteikties no impēriskajām ambīcijām.

    Vai bija jāizdara izmaiņas, ko nosauca par pārbūvi? – Jā
    Vai uzdevums tika veikts pareizi – Nē

    Principiāli mainīt valsts kursu var tikai principiāli jauns politiskais spēks °(!! @ burtiski @ !! )°

    Pirmsmoderna laikā ( līdz XIX gs. vidum) sabiedrību pamatā regulēja TRADĪCIJA. Izrādās, ka Krievija spēja modernizēties NEATSAKOTIES no TRADĪCIJAS. Likums vēl arvien palika otršķirīgs. Krievijas sabiedrību regulēja un virzīja KULTŪRA (Dostojevskis, Turgeņevs, …..). PSRS nebija klasisks uzņēmums, tā bija postindustriālā kopiena. TO atjaunot vairs nav iespējams. Kraha cēlonis bija atteikšanās no idejām un ideāliem sacensības ar citiem, kas iet citu ceļu, vārdā. Progress patreiz ir nekonrolējams un neapstādināms. Vienīgā stabilizācijas iespēja – attīstīt (izglītot) cilvēku.

    Komunisma ideja kā tāda nav mirusi, jo komunisms joprojām veiksmīgi ekonomiski funkcionē Kubā, Korejā un Ķīnā.

    Krievijai ir nepieciešams sevi apjēgt jaunajā situācijā.

    Represijās un reformās jebkura ideja var aiziet bojā vai vismaz tai ir jāiztur nopietns pārbaudījums.

    Ideja par to, ka pēc valsts sistēmas sakārtošanas tā turpinās attīstīties bez problēmām bija pārak optimistisks minējums par Cilvēka dabu.

    Katra veiksmīga attīstība bieži rada vairāk problēmu kā jebkura stagnācija.

    Faktiski jau vairs nav inteliģences kā sociāla slāņā. Ir tehnokrāti, meritokrāti, u.t.t. Tagad valsts jābūvē principiāli savādāk.

    Patreiz notiek: deindustrializācija, dekulturilāzija, kriminalizācija. Iespējams tie ir mērktiecīgi plānoti procesi.

    Liberāļi no politiskā teātra faktiski jau padzīti. Viņi savu darbu izdarījuši un vairs nav vajadzīgi.

    Apzināti radīja briesmoni. Jau Jeļcina laikā sakās regress. Putins stabilizēja valsti. Sabrukums daudzkārtīgi palēninājās. Galvu paceļ nacionālisti un fundamentālisti. Atpakaļceļa ne uz vienu no jau noietajiem attīstības etapiem nav. Iespējama tikai virzība uz priekšu. PSRS sabrukums nebija politiska vai ekonomiska probklēma un krīze. Tā bija vērtību sistēmas (aksioloģiska) krīze. Ir iespējama antisovjetisma demontāža. Tācu tā jāveic pēc rupīgas pārdomātas analīzes un neatkartojot principiālas, nepieciešami atmetamas iepriekšejās sistēmas kļūdas.

    Krievijas kapitālisma 20 gadi ir laiks, kad desmitiem miljonu cilvēku faktiski dzīvo zem nabadzības robežas. Tas gan nav Gulāgs, bet tomēr. Katastrofāla sociālā nevienlīdzība ir jānovērš. Nedrīkst pieļaut ieprogrammētu naudas deficītu valstī. Joprojām turpinās sabrukuma procesi. Putins šos procesus ir tikai palēninājis vai apstādinājis. Informatizācija neko neatrisinās. Atgrieziet inteliģencei tās sociālo statusu. Nav iespējama modernizācija, ja zinātnei sistēmiski atņem finansējumu. Ekonomikā jātgriež reāla plānošana. Patreiz aktuāla ir politiskā griba un sociāoo slāņu un grupu politiskā pašapziņa, kas dos sabiedrisko pasūtījumu konkrētiem reāliem politiskajiem spēkiem.

    Krievija vienmēr bijusi alternatīvie Rietumi. Kaut vai tāpēc vien, ka Krievija ir arī kristietība, bet būtiski alternatīvā kristietība.

    Krievijai ir bezprecedenta iespēja. Nekad nav bijis tik grūti. Nekad nav bijušas tik lielas iespējas.

  • Rietumi kaut kad kaut kur pazaudēja sirdi – sirds apziņu. Viņi iedomājās, ka visa gudrība mājo galvā.

  • To pamanīja Jau Aristotelis (atšķirībā no Platona).
    Labi, ka mēs to atkal esam pamanījuši

  • Vara netraucē brīvam cilvēkam. Tā viņam pat var noderēt. Vara radās, kad praktiski nebija brīvu cilvēku, un tie, kas bija pamatā bija runājoši instrumenti. Varas būtība ir manipulācija. Vara ir instruments. Labā brīva cilvēka saimniecībā katrs instruments VAR noderēt …

    Mēs piedzīvojam varas DNS mutāciju, kad vara sāk apzināties, ka ir instruments, TIKAI …

  • Visuma likums

    1. Visam ar priekšpusi, ir aizmugure. (Tāpatības un pretstata likuma noliegums telpā.)
    2. Viss ar sākumu, beidzas. (Tā paša noliegums laikā.)
    3. Visumā nav nekā vienāda. (Identitātes likuma noliegums.)
    4. Jo lielāka priekšpuse, jo lielāka aizmugure. (Zelta vidusceļa noliegums.)
    5. Visi pretstati savstarpēji viens otru papildina, piemēram: sākums – beigas, priekšpuse -aizmuguri, laime – nelaimi, taisnīgums – netaisnību, brīvība – verdzību, pieaugums – kritumu, apvienošanās – sadalīšanos, mīlestība – naidu. (Formālās loģikas noliegums)
    6. Visu pretstatus var sadalīt divas kategorijās – Iņ un Jaņ, tās ir savstarpēji papildinošas. (Universālās dialektiskās loģikas pamats.)
    7. Iņ un Jaņ ir ir Neierobežotās, Absolutās Esamības, Dieva vai Bezgalīgā tukšuma divas plaukstas.
    ( nu interesanti; taisnība;, bet parasti taču mēs domājam vai mums ir iemācīts, vai mēs pat mācam, vai vismaz ceram PRETĒJO;
    un 5. visuma likums ir aizdomīgi līdzīgs Asīzes Franciska lūgšanai un Heideļa teorēmai un Neša principam – tulk piez)

  • Divpadsmit Vienotā pamatprincipa teorēmas

    1. Iņ u Jaņ ir Bezgalīgā tukšuma divi poli.
    2. Iņ un Jaņ nebeidzami, nepārtraukti un mūžīgi rodas no savas neierobežotās sevis izpaušanas.
    3. Iņ ir centrbēdzes, Jaņ – centrtieces. Centrbēdzes Iņ rada ēnu (tumsu), aukstumu u.t.t., centrtieces Jaņ rada tuvināšanos, smagumu, siltumu, gaismu u.c.
    4. Iņ izspiež Jaņ, Jaņ izspiež Iņ.
    5. Visas lietas un parādības sastāv no Iņ un Jaņ dažādās proporcijās.
    6. Visas lietas un paradības pastāvīgi maina savu Iņ un Jaņ saturu. Viss ir mainīgs.
    7. Nav nekā tikai Iņ vai tikai Jaņ. Viss ir relatīvs, salīdzināms.
    8. Nav nekā neitrāla. Vienmēr kaut kas ir pārsvarā: vai nu Iņ, vai Jaņ.
    9. Pievilcība vai pievilkšanās spēks starp objektiem proporcionāls Iņ un Jaņ atškirībai tajos.
    10. Iņ izspiež Iņ, Jaņ izspiež Jaņ; divu objektu atgrūšanās vai pievilkšanās ir apgriezti proporcionāla to Iņ un Jaņ spēku atšķirībai.
    11. Iņ rada Jaņ, Jaņ rada Iņ krīzē.
    12. Viss ir Jaņ tā centrā un Iņ nomalē ( uz virsmas, robežas).

    (piecdesmit gadu laikā pasaules “attīstīto valstu ekonomikas struktūra” nav izmainījusies; stuktūras neatbilstība cilvēces iespējām un uzdevumiem, lai cilvēce izdzīvotu gan pēdējos 50, gan iespējams pat 500 gadus ARVIEN PALIELINĀS; varbūt Asīzes Francisks bija pirmais, kas to saprata; “viņš iespējams tika atrasts salīdzinoši šaurā lokā XIX gs.”. Vai mums jāseko Franciskam? Iespējams viņš pareizi ieraudzīja vienīgi briesmas un viņa ceļš faktiski bija kļūdains? Es nesaku ka tā bija, bet der pārbaudīt, jo vienīgais reālā optimisma avots ir Neša princips – UZTICIES, BET PĀRBAUDI
    ;)
    Tici Kristum, ka viņš glābs, bet esi gatavs glābties pats
    ;;)
    Mēs nepagriezīsim atpakaļ laiku: mēs nevaram pilnībā atgriezties pie mūsu sentēvu dzīvesveida, kam vienmēr bija svaiga pārtika un auglīga zeme. Tomēr mēs varam un mums vajag izdarīt visu iespējamo, lai izmantotu pamatzināšanas jaunā pakāpē un formā. Mēs varam izlabot pieļautās kļūdas, tāpēc iesaku padomāt
    ;)
    Ir vērts padomāt, un TIKAI ar domāšanu NEKAS NEBŪS LĪDZĒTS
    ;
    ezotēriska New Age vai ala Orient meditēšana uz savu nabu vai un ir vienkārši strupceļš cilvēka domāšanā un sevis izpaušanā, vai … nu ir ne mazums variantu – nav ne laika, ne jēgas tos visus izķidāt.

    Pēdējo 100 gadu pasaules vēsture rāda, ka kopumā “kosmiskās idejas vārdā” civilizācija un cilvēks attītās pareizi un fantastiski sekmīgi. Pasaules iedzīvotāju skaits ir vismaz pieckāršojies un vidējais dzīves ilgums palielinājies 2-3 reizes; TIEŠI TĀ – tagad katram pieejamie arhīvi par mūsu priekštečiem parāda vidējā dzīves ilguma vismaz 3x palielinājumu, un apmēram 10-15% maksimālā dzīves ilguma palielinājumu. Mūžs pēc 50 – 55 gadiem ir Dieva vai zinātnes un tehnoloģiju dāvana Ļoti daudzi … dzīvo, bieži laimīgi, bet bieži nelaimīgi un savējos lādot, kas gadu desmitiem uztur; laimīgais dzīves rudens; ražas laiks un apceres un pieredzes nodošanas laiks tagad faktiski kļuvis par apsolīto uzņemšanu paradīzē; dažiem izdevās un vēl labam pulkam izdosies vai viņi uz to cer ….

    Un tas būtu jāzina katram bērnam pamatskolu vai vidusskolu beidzot ….

    Cilvēkam būtu jānodrošina viņa paša lietošanas instrukcija.

    “Primitīvajās kultūrās” bija un ir un Austrumu kultūrās bija; islāma pasaulē ir saglabājušās drumslas to TĀ; mums ir nojausma kā attīstītai, bet ka tik ne tikai 5-10 gadus no Zemes aizgājušai tautai; par TO ne tikai drīkst, bet ir nepieciešams domāt; patreizējā politiskā elite to nedarīs; tai pietiek “savu rūpju” ; tas ir jādara atnākošajai politiskajai elitei UN SKOLOTĀJIEM. Neviens no viņiem to neprasa un nevar prasīt; bet vienam otram izdodas un ir izdevies jau pirms simtiem gadu. Izdevās Mocarta un Paskāla tēvam (individuāli), izdevās Černī (kolektīvi un tradīcijas radīšanā un aizsākšanā; uz viņa pleciem visa Latvijas mūzikas kultūra 12. pēctecības paaudzē auļo, CIMZI ieskaitot).

    tā kā tā … mani mīļie
    – tulk. piez)

  • Krievijā notikumi pēdējos mēnešos attīstās ļoti strauji.
    23.februāra mītiņš Maskavā. Mītiņu rīkoja klubs “Суть времени” (klubam šomēnes aprit 1 gads)
    Mītiņa videoieraksts – http://eot.su/node/11118

    S.Kurgiņjana analīze par pēdējo 2.5 mēnešu notikumiem Maskavā – raidījumi “Смысл игры” (1.-12.) – http://eot.su/taxonomy/term/511

  • 23.februārī Maskavā notika vēl 3 mītiņi, no kuriem lielākais bija Putina atbalstītāju sarīkotais (Lužņikos, – ap 130000 cilv.)

    Interesanti, ka informāciju par šo “Sutj vremeņi” mītiņu noklusēja gan Krievijas masu informācijas līdzekļi (lai gan pasākums nebija mazs – ap 7000 dalībnieku, vairāk kā kompartijai un Žirinovskim kopā), gan arī ārpus Krievijas.

  • Jā, cerība jāliek tieši uz SKOLOTĀJIEM – kā gara gaismas un patiesības nesējiem.

  • Es dikti nesekoju līdzi tam, ko sludia Kurgiņans, bet mani mulsina divi fakti.
    Pirmkārt viņa lozungs ir – PSRS-2.0 – tas ir atgriezties pie savienības laikos iedibinātās iekārtas. Būtībā viņa mērķauditorija ir jaunieši, kam šī iekārta ir sveša …
    Otrs faktors ir tas, ka nevienā viņa uzstāšanās reizē es neesmu dzirdējis sakarīgu skaidrojumu, kā tad pēc viņa domām ir jāizskatās jaunajam veidojumam.

    Ja ir redzēta Ādolfa uzstāšanās, tad (nevis saturiski, bet pēc fiziskām izpausmēm) Kurgiņana uzstāšanās laikā viņš ar putām uz lūpām stāsta ka tie vai citi ir slikti.

  • Problēmas būtība – kapitālisms bezcerīgi buksē. Ir skaidrs, ka vesela virkne jautājumu jārisina principiāli savādāk. Ir skaidrs, ka daudzas konkretas lietas ar vispārēju balsošanu un jebkādu demokrātijas modeli atrisināt nevar. Ir skaidrs, ka daudzas lietas likumdošanai būtu jāregulē savādak un stingrāk ….

    Kurginjans ir viens no daudziem cilvēkiem, kam ir reāla vīzija “par to kādai vajadzētu būt valsts un pasaules dzīvei.

    Pirms viņa bija gan ASV arhitekti XVIII gs., gan japānis Džordžs Odzava, Alberts Šveicers, gan bītli … , gan …

    Un pagājuša gada septembrī Pēterburgā viesojās Žaks Fresko, pie mums Latvija kaut ko līdzīgu virza kaspars EDimiters un vēl virkne citu grupu. Kurginjans izvēlējies lozungu “PSRS – 2″ , jo ši lozungam Krievijā tic apmēram 90% cilvēku un izmanto politiskas spēles instrumentus. Bet būtība jau nemainās – vajadzīgas pārdomātas, butiskas esošās sistēmas izmaiņas vai principiāli jauna cilveku kopdzīves sistēma.

    Darīt SAVĀDAK, LABĀK un TAISNĪGI – to var ikkats katrā vietā, ja padomā par butiskajām lietām, kas veido katra mūsu dzīvi
    http://www.youtube.com/watch?v=vK-8n28jIX8&list=PLE5FF3B3260803A73&index=12

  • http://www.youtube.com/watch?v=GhWeKmJPoQs
    ikdienā sastopamies ar …

  • https://www.youtube.com/watch?v=Ek8xbIFs1bA
    Kas IR komubnisms? Tas IR labs jautājums.
    *
    Jo komunisms ir viena no kristietības sejām.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.