I.Ziedonis par to, kas vajadzīgs, lai domātu – VIDEO (1991.g.)

Īsi, drosmīgi, trāpīgi.. Tā it kā viņš to teiktu šodien – 2011.gadā. Bez minētā nu mums vēl klāt nācis “globālais tīmeklis” – spēļmantiņa, kuru varbūt arī kādreiz iemācīsimies izmantot lietderīgi. Varbūt šajos ģeķīgajos Imanta Ziedoņa vārdos nošifrēts efektīvs un skarbs, bet tomēr – risinājums?

* * *


Atvainojiet, TF administrācija neatceras, kurš ieteica šo video


  • Ha, un to Imants teica jau 1991. gadā! Kad vēl nebija visu šo datoru, mobilo, pleieru, DVD un nesalīdzināmi lielākas lietotu un jaunu mašīnu lavīnas.
    Imants jau tad aicināja padomāt. Diemžēl viņā neieklausījās un visi sāka dzīties pēc mantiņām, pat uzņemoties neatmaksājamus parādus un visu valsti iegrūžot parādos.

  • Vēl nesen daudzi daudzināja, ka tie puiši no VL ir ideālisti, kas varas struktūrās ienesīs citu kārtību. Vakar biju pie draudzenes un redzēju TV, kā tas dombrava un tautas elks loskutovs pamato savas privilēģijas. :)
    Viņi vēl nožēlojamāki par visiem tiem kampējiem, buldozeriem un oligarhiem. Siles cilvēki.
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/normunds-grostins/dombravas-vai-loskutova-rits-slepta-kamera

    Un tā kontrastē ar to, par ko domāja Imants Ziedonis.

  • Ļoti tuvas man šīs Imanta Ziedoņa atziņas.
    Labi atceros laikus kad pie mums bija tāda kā mikro degvielas krīze, mikro likumdošanas vakuums, nebija vēl mobīlo telefonu. Ļoti lielas iespējas tad bija cilvēka personiskajai izaugsmei un apziņas paplašināšanai. Arī tagad tās iespējas, protams, nav mazinājušās, ar interneta vides attīstību pat palikušas vēl plašākas. Tikai ir daudz faktoru, kas šobrīd daudziem cilvēkiem traucē pievērsties sevis izzināšanai, dažādu notikumu dziļākai analīzei. Tas pats patēriņa kults, droši vien, ir viens no visspēcīgākajiem traucēkļiem.
    Vismaz man šobrīd ir tāda privilēģija, ka man nav sava auto. Braucu tikai tad kaut kur, kad viss ir labi pārdomāts un vairākas reizes izsvērts. Tā sacīt – vispirms ierakstu zvaigznēs. Tad arī, kad pienācis īstais brīdis, nav grūti noreaģēt un atbilstoši apstākļiem rīkoties. Gadās arī pārsteigumi, protams, jo nākas sadarboties ar daudziem dažādi domājošiem (bieži vien arī pilnīgi svešiem) cilvēkiem.
    Par rakstīšanu. Pilnīgi piekrītu Imantam. Uzskatu, ka pats tikai rakstot vēstules esmu iemācījies rakstīt un sakopot savas domas. Sāku ar to, ka rakstīju vēstules draudzenēm. Skolā diez ko daudz neiemācījos, vienīgais, kas man latviešu valodas stundās padevās, bija sacerējumi par brīvi izvēlētu tēmu. Arī tagad pieturzīmes lieku tikai pēc izjūtām. Tā kā man arī droši var pārmest, ja kāds uzskata, ka es nemāku rakstīt, tam ir objektīvs pamatojums.
    Par televīziju – nu nav tā vajadzīga, tiešām. Esmu uz sevis pārbaudījis, ja neskatās televizoru apmēram mēnesi, pazūd reflekss un nejūtu arī nekādu vajadzību to vairs darbināt. Nē, sajūta iesākumā ir biški dīvaina. Reizēm nevaru saprast, vai es neesmu īsti normāls, vai arī apkārtējie (kuri vēl dzīvo pēc televīzijā propagandētās realitātes) ir nojūgušies. Bet tagad saprotu – ja es spēju būt vērīgs, spēju izvērtēt situāciju un spēju kontaktēties ar apkārtējiem cilvēkiem, es drīkstu būt nojūdzies no sistēmas un varu nebaidīties no tā, ko kāds par to varētu padomāt vai arī pateikt.
    Ieklausieties Imanta vārdos, tie ir ļoti vienkārši. Jo dziļāka patiesība, jo tā vienkāršāka.

  • <ArVids 25.01.2011., 23:47
    Ļoti tuvas man šīs Imanta Ziedoņa atziņas.
    ========================================================
    2011.g. vai 1991.g. sakrīta?
    Ja 1991.g. letiņi nebūtu ar auto biznesu nodarbojušies vai degvielu netirgotu, tad tak' šodien tik daudz cilvēku te vēl Latvijā neatrastos! Par I.Ziedoņa ieteikto praktiskajai dzīvei jau var jūsmot tāpat kā par viņa dzejoļiem, taču der apjēgt notikušo pēc 1991.g.
    ''Moris savu padarījis – moris var aiziet'' – tāda bija skaudrā pēcAtmodas realitāte.

  • p.s.
    .
    - Komatu/pieturzīmi teikumā ‘Sodīt nedrīkst apžēlot’ – ‘ArVid’ var droši likt pēc izjūtas/sirdsapziņas!

  • Lai kaut ko dižu īstenotu, jābūt dižam. Tāpat ar varonību. Tāpat ar svētumu. Ceļš uz to visās, arī Ziedoņa, disciplīnās – atteikšanās, askēze visos līmeņos. Ja mērķis – labklājība, purvā atgriezīsimies vienmēr. Jo visa pamatā – garīgās lietas. Banāli sakot, morāle.

    Šo man dēls atsūtīja tikai šodien. Kaut kā paslīdēja garām. Iepēru savā blogā, kā “Valsts un tautas glābšanas plāns 1991″ :)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.