Ko un kā mācās Amerikas elitārajās privātskolās..

Iepriekš jau aprakstīti amerikāņu skolotāja Džona Teilora Gatto uzskati par centralizēto bērnu piespiedu skološanas sistēmu un tās mērķiem. Taču tai pašā Amerikā un citās valstīs darbojas neliels skaits slēgtu skolu, kas domātas tieši nākamās elites sagatavošanai. Amerikā tās ir apmēram 300 privātas internātskolas, kuras katru gadu pabeidz tikai apmēram viens tūkstotis t.s. elites bērnu. Džons Teilors Gatto ilgstoši pētījis arī tās un apkopojis 14 principus, kas kopīgi šīm elitārajām iestādēm.

Cilvēku dabas iepazīšana
Šo mērķi elites bērni sasniedz ne jau studējot moderno psiholoģiju, bet gan pastiprināti apgūstot vēsturi, literatūru, teoloģiju (ne ticības mācību), likumus un filozofiju, tai skaitā spēju analizēt un domāt dialektiski1.

Aktīvā lasītprasme
Aktīvā lasītprasme nozīmē ne tikai spēju patstāvīgi lasīt un saprast dažādus tekstus, bet arī brīvi, precīzi un ar izteiksmi izteikt savas domas rakstiski un runājot svešas publikas priekšā. Gatto ir pārliecināts, ka šīs prasmes var apgūt katrs bērns un tās būtiski palielina bērnu iespējas atrast savu ceļu dzīvē. To katrs spēj iemācīties arī patstāvīgi – pēc iespējas biežāk rakstot un runājot svešu cilvēku vai svešas auditorijas priekšā.

Ieskats galveno valsts un starptautisko institūciju darbības principos un mērķos
Apguvuši to, elitāro skolu audzēkņi samērā labi orientējas dažādu institūciju (likumdevēji, tiesas, izpildvara, armija, prese, korporācijas u.c.) darbībā un savstarpējā mijiedarbībā.

Labu manieru, pieklājības un laipnības apgūšana
Šīs prasmes, kuras tiek slīpētas nepārtrauktos vingrinājumos, elites bērniem dzīvē paver daudzas durvis, ļauj dibināt un uzturēt nepieciešamos kontaktus. Tieši pēc labām manierēm un stājas eliti var atšķirt no obligāto skolu audzēkņiem, kuri dižojas ar rupjību, nežēlību, ārēju nevīžību, paviršu virspusējību.

Patstāvīgs darbs
Ja obligātajās vidusskolās 80 – 90% aktivitāšu veic skolotāji, bet bērniem lielākoties tiek atvēlēta pasīva loma, tad elitārajās skolās šī proporcija ir apgriezta. Elitārās skolās tiek veicināts patstāvīgs bērnu darbs un sadarbība starp bērniem.

Enerģiskas fiziskās kultūras nodarbības
Fizkultūra elitārajās skolās netiek uzskatīta par greznību vai tvaika nolaišanas mehānismu, bet galveno ceļu personīgās grācijas, stājas, izturības, rakstura, sāpju un izaicinājumu pārvarēšanas, kā arī pašdisciplīnas spēju izkopšanai. Pat mūsdienu filmās varam vērot, ka modernā aristokrātija nezaudē laiku pasīvi zvilnot televīzijas priekšā, bet aktīvi un ik dienas sporto (daudzveidīgos sporta veidos), caur to gūstot neatvairāmu fizisku šarmu, dabisku gaitas vieglumu un iespaidīgas klātbūtnes efektu. Elitāro skolu audzēkņi parasti par godu uzskata dalību spēcīgākajos nacionālajos sporta klubos. Elitāro skolu pabeidzēji parasti ir arī izveicīgi dejotāji.

Spēja patstāvīgi piekļūt katrai vietai un personai
Piemēram, skolēns var izvēlēties mērķi panākt personīgu tikšanos ar pavalsts gubernatoru vai lielas korporācijas vadītāju, patstāvīgi nokļūt un apmesties kādā tālā vietā.

Atbildības izkopšana
Sākot no tā, ka katrs elitāras privātskolas audzēknis pats uzklāj savu gultu, sakārto un nospodrina savu apģērbu, ievēro priekšzīmīgu higiēnu (ko pārbauda katru rītu rīta līnijā), mazgā traukus, uzpoš telpas, uzņemas vadīt pasākumu vai klubu, izdot skolas avīzi utt. Atbildība šajā kontekstā nozīmē izdarīt vēl vairāk (spert soli tālāk), nekā no tevis tiek gaidīts, sasniegt izcilību. Pretstatā obligātajām vidusskolām, kurās dominē minimālisma psiholoģija.

Izdzīvošanas prasme un personīgo standartu kodekss
Augsti un augoši personīgie standarti ražošanā (radošā darbībā), uzvedībā, morālē.

Meistarības iepazīšana mākslā un kultūrā
Elitāro skolu audzēkņi labi orientējas izcilos mūzikas, glezniecības, dejas, skulptūru, dizaina, arhitektūras, literatūras, dramaturģijas un citos pasaules kultūras sasniegumos. Ja neskaita reliģiju, māksla ir vienīgais veids, kā pacelties pāri dzīvnieciskam materiālismam un saskarties ar diženumu.

Spēja precīzi novērot un reģistrēt savus novērojumus
Britu aristokrātija savulaik turējās pie šādas aksiomas: ja tu nespēj uzzīmēt to, ko esi redzējis, tad tu īsti neesi redzējis. Tātad zīmēšana un citi novērojumu pierakstīšanas veidi nav laika nosišana, bet gan uztveres spēju trenēšana.

Spēja pārvarēt dažādu veidu izaicinājumus
Katram cilvēkam ir savas vājības un bailes. Lai celtu savu pašapziņu un iespējas, ir svarīgi pārvarēt savas lielākās bailes. Piemēram, šķietami nepārvaramu kautrību var pārvarēt, pieņemot izaicinājumu runāt lielas auditorijas priekšā. Ja cilvēks jūtas gļēvs, viņam ir svarīgi pārvarēt bailes no fiziska izaicinājuma vai sāpēm. Katram gadās pakrist, bet tā nav liela nelaime. Svarīgi ir, lai pakritušais atkal celtos kājās. Pat ja iznāk pakrist vairākas reizes pēc kārtas, katru reizi ir jāceļas kājās. Ja esi palicis atkarīgs no atkritumu barības (angliski – Junk Food), narkotikām, azartiskām spēlēm, seksa, ekrāna tēliem, patērētāja kultūras u.tml., ir svarīgi šo atkarību pārvarēt un izvēlēties augstākus standartus.

Spēja atturēties no sasteigtiem, nepārdomātiem, impulsīviem secinājumiem, instinktīvas reaģēšanas
Tas ietver spēju domāt patstāvīgi, ieturēt pauzi, neuzķerties uz propagandas trikiem, baumām, aprunāšanu, melno propagandu, baiļu iedzīšanas teorijām un citiem „sabiedrības konsensa formēšanas” paņēmieniem, ar kādiem mūs ik dienas bombardē masu mēdiji un dažādi „eksperti”.

Savu spriešanas spēju un vērtību sistēmas nepārtraukta pārbaudīšana un uzlabošana
Tas ietver arī savu ticējumu un aizspriedumu nemitīgu kritisku pārbaudi, savas vērtību sistēmas kritisku pārvērtēšanu. Ja vecie uzvedības modeļi nedod iecerētos rezultātus, tad ir skaidrs, ka tie ir nederīgi, tāpēc pārskatāmi. Tās pašas rīcības nemitīga atkārtošana, gaidot citus rezultātus, ir idiotisma pazīme.


Materiālu sagatavoja Jānis Kučinskis

  1. dialektika -as, s.; parasti vsk.
    1. Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
    2. filoz. Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
    3. Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos. [Tezaurs.lv] []

  • Un tad vēl pievienojam informāciju par pašizglītošanos ‘savā sulā’ visas dzīves garumā – http://www.tautasforums.lv/?p=2372 un kļūst skaidrs, kā tas parazītu slānis spēj panākt, ka visu laiku ‘elite’ ir galvas tiesu pārāka par slaucamajiem lopiņiem.

    Pēc šī 14 punktu saraksa var ļoti labi izvērtēt katrs pats sevi. Vismaz daļu no šī mēs katrs esam izkopuši vairāk vai mazāk patstāvīgi… Jā, bet, ja tam būtu pieiets sistēmiski un apzināti, tad rezultāts būtu daudz labāks!! Vēl tik atliktu pievienot šīs kvalitātes – http://www.tautasforums.lv/?p=2719 un sanāktu gandrīz vai Cilvēks ;).

  • Ivo Verners 18.01.2011., 00:18
    (..)
    un sanāktu gandrīz vai Cilvēks
    ========================================================
    Gandrīz sanāk…..Būtu jau labi, ja tā mehāniski saliekot iznāktu Cilvēks, nevis kāds kārtējais Frankenšteins….
    Viens filosofs to ‘gandrīz’ tapšanas procesu tēlaini aprakstījis – pārkopēju krievu variantu,jo tas atrodams internetā( latviskais tikai grāmatā ‘Domātprieks):
    ”(..)Теперь я выражусь иначе. Предназначение человека состоит в том, чтобы исполниться по образу и подобию Божьему. Образ и подобие Божье – это символ, соотнесенно с которым человек исполняется в качестве Человека. Сейчас я поясню, что значит этот символ, поскольку в этой сложной фразе я ввел в определение человеческого предназначения метафизический оттенок, то есть какое-то сверхопытное представление, в данном случае – Бога. Но на самом деле я говорю о простой вещи. А именно: человек не создан природой и эволюцией. Человек создается. Непрерывно, снова и снова создается. Создается в истории, с участием его самого, его индивидуальных усилий. И вот эта его непрерывная создаваемость и задана для него в зеркальном отражении самого себя символом «образ и подобие Божье». То есть Человек есть такое существо, возникновение которого непрерывно возобновляется. С каждым индивидуумом и в каждом индивидууме.”
    М.К.Мамардашвили Философия – это сознание вслух
    http://www.philosophy.ru/library/mmk/vsluh.html

  • Edge, es to ar humoru… plus vēl centos uzmanību vērst uz Kazahstānas skolas video, kur nez kādēļ nav neviena komentāra. Laikam cilvēki notrulinājušies tik tālu, ka MĪLESTĪBA kļuvusi sveša. Kad vairs nebūs nekā, tad iespējams būs pāri palikusi tikai Mīlestība – visa pirmsākums.

    Labāk uzraksti pats SAVIEM vārdiem – kāda ir tava vīzija (vēlamā) par Cilvēku dzīvi uz šīs planētas? No tā varētu saprast, ko tieši tu pats vēlies, kā arī tālāk varētu secināt, kādās jomās varam atrast kopīgu valodu. Abstraktas frāzes mēs varam ‘peistot’ uz nebēdu, bet reālā dzīve sastāv no daudzām, bet ļoti konkrētām lietām un iesaistītajām pusēm – nodokļiem, elektrības rēķiniem, ierobežotām tiesībām ik uz soļa, ierobežotām izvēles iespējām, naudas sistēmas diktāta ik vienā dzīves jomā utt., kā arī mācību iestādēm, likumiem, vecākiem, skolotājiem, direktoriem, administratīvajiem darbiniekiem..

  • Forši!

    Bet te ir ļoti svarīgs moments, kas jāsaprot! Tai pašā laikā ASV masu izglītība ir zemā līmenī. Tā ir pieejama bezmaksas, bet elitārajās skolās – par augstu maksu, ko var atļauties tikai nedaudzu bērnu vecāki. KĀPĒC TAS TIEK DARĪTS? KONKURENCE! KĀPĒC AUDZINĀT UN TRENĒT SEV LIEKUS KONKURENTUS? Ja kāds no pelēkās masas izraujas, tad varbūt arī kaut ko sasniegs. Tā, ka, iespējams, izglītības kvalitāte valsts līmenī tiek apzināti mazināta! Jo beidzot skolu ”elitārajiem” audzēkņiem pazīšanās saglabājas un tālāk ”draugu būšanās” viņi viens otram palīdz biznesā – nelaižot savā lokā svešos!

    Ja atceraties pirms vēlēšanām AŠ2 (labi zināmās personas kopā ar biznesa eliti) propagandēja savus uzskatus attiecībā uz vidusskolu – ka tai būtu jābūt maksas! Tā pati konkurence viņu bērniem! TIEŠI TAS PATS – tikai vietējā mērogā! NAUDA!

  • AG,
    tieši tā arī ir. To Gatto apraksta savās grāmatās. Skat. saistītos ierakstus pie šī raksta, ko Jānis Kučinskis sagatavojis, galvenokārt izmantojot Gatto pētījumus, aprakstīto pieredzi un paustās domas.

  • Pārējiem izglītības programma ir aptuveni šāda.
    http://www.youtube.com/watch?v=2STDH14aJVk

  • Cilvēku dabas iepazīšana
    Šo mērķi elites bērni sasniedz ne jau studējot moderno psiholoģiju, bet gan pastiprināti apgūstot vēsturi, literatūru, teoloģiju (ne ticības mācību), likumus un filozofiju, tai skaitā spēju analizēt un domāt dialektiski1.
    90.- jos gados, kad mūsu jaunieši, kuri varēja iestāties ASV vispārizglītojošās skolās, parādīja, ka stāv galvu tiesu augstāk par pērējiem, sevišķi eksaktajās zinātnēs. Tas par kaut ko liecināja. Līdz ar to nav brīnums, ka mūsu izglītības programmas tiek pārskatītas, la mazinātu konkurenci. Ja reiz valsts nerūpējas par mūsu jauno paaudzi, tad taču mēs varam atrast cilvēkus, kuri papildus, ārpusskolu programmām varētu pasniegt interesentiem kaut vai to pašu teoloģiju, reliģisko psiholoģiju. Bērns pats nevar izlemt to, kas viņam būs noderīgs. Vēl tajā vecumā lēmumus vajadzētu pieņemt vecākiem, ja viņi vēl labu saviem bērniem. Iespējams to varētu veidot uz tautas skolu bāzes. Veidojam savu neformālo izglītību. Kas šodien mums liedz veidot biedrības, kuras veiktu šo uzdevumu. Protams tas uzliek dibinātājiem pienākumus.
    _____________________________________________________
    Elitārās skolās , kā mēs redzam māca teoloģiju. Protam ticību nevar iemācīt, bet viņi ļoti labi sapratuši, ka bez reliģijas mācības nevar formēties pilnvērtīgs cilvēks. Diemžēl šo mācību izskauž visās citās skolās. To mēs redzam arī pie sevis. Ja to aizliedz, tad vajag vienmēr padomāt, kāpēc? Reliģijas mācība nav filozofija, tie ir pilnīgi atšķirīgi priekšmeti, katrs par sevi. Arī filozofija ir izglītības neatņemama sastāvdaļa.
    Pie kam ne jau tikai ASV elitārās skolās bērni mācās teoloģiju, bet arī augstskolās Bībele, tās studēšana ir studiju neatņemama sastāvdaļā. Tā tiek skatīta nopietnāk, kā piemēram skolās.
    Aktīvā lasīt prasme no mūsu skolām ir izskausta. Bērni maz lasa, neatstāsta izlasīto, neraksta atstāstījumus un sacerējumus. Kāpēc? Atbilde: “Mums nav vajadzīga jaunatne, kura spēj argumentēt, raiti runāt, veidojas vāja komunikācija.

  • Gribēju vien piebilst, ka pati par sevi elitārā izglītība nav dārga. To uzsvēris arī Gatto. Cita lieta, ka uz peļņu orientētā sabiedrībā daudz kas tiek mākslīgi sadārdzināts, lai draugu uzņēmējiem nodrošinātu garantētu peļņu.
    Ja runā ar Ameriku, tur arī elitārā izglītība vairs nedod sākotnēji iecerētos rezultātus. Elite izveidojusi no pārējās sabiedrības nodalītu pasauli, kas strauji deģenerējas. Piemēram, Bušs jaunākais arī beidzis elitāru skolu, taču gudra cilvēka iespaidu kaut kā neatstāj. Turklāt tie elitāristi parasti izvēlas arī okultas reliģijas un slepenas biedrības, kuru dalībnieki saliedējas ap okultiem kultiem, piedalās īpašos rituālos un orģijās.

  • Piekrītu, ka arī viņu izglītībā tiek veiktas korekcijas.Mūsu jauniešiem mācot reliģiju mācību būtu jāparāda atšķirības starp konstruktīvo un destruktīvo reliģiju kuliem. Protams pastāv draudi, ka kādam gribēsies pamēģināt ielūkoties tur, kur tas nav vēlams. Bet ja viņi nezina vispār, tad nepastāv arī izvēles brīvības.
    Elitei vienmēr tieksme izmantot destruktīvo un cīnīties pret konstruktīvo. Tāpēc jau tiek sagrozītas mācības. Sevišķi to var manīt pēdējā laikā.

  • Egil, Dieva dēļ neuzbāzies ar reliģijas mācību skolās. Tas taču acīmredzami, ka zem šī aizsega tiktu potēta viena konkrēta reliģija.. Tas ir līdzīgi kā ar taviem ‘neitrālajiem rakstiem’, no kuriem āža kāja lien ārā ik uz soļa. Un vēl trakāk – reliģijas mācība ar laiku tiktu nodota ļeģajeviešu rokās. Iesaku Jura Siliņa norādīto video. Latviešus, kas ir baltu pēcteči, tik viegli neaptamborēsi. 1000 gadi pagājuši, un vismaz šajā ziņā pilnībā nevienam savu prāta kontroles mehānismu tā arī nav izdevies uzspiest..

  • P.S. Kā tev šķiet, kādēļ brīvmūrnieki savās sanāksmēs NEKAD nerunā par 2 tēmām:
    1) reliģijām
    2) politiskajām partijām
    ?

  • Neesmu piedalījies, tikai lasījis – ka tā esot… bet varbūt tas ir tikai priekš masonu cērpjamajām aitām, kas pašas nesaprot kur atnākušas? Kā citādi lai izskaidro šo aprindu līderu augsto kompetenci politikā, finansēs un reliģijā, ja par to netiek diskutēts savā starpā? Jā…

    Tautas forumā piedalos nesen. Šeit ļoti daudz tiek runāts par izglītību un audzināšanu. Protams, var tās skoliņas dibināt priekš savu draugu bērniem, bet vai tā būtu izeja? Izeja valsts mērogā?

    Es aicinu tos, kas šeit ir kompetentāki šajos jautājumos – varbūt GĀZT ESOŠOS un radīt patiešām labu izglītības sistēmu valstī? Bet priekš tā ir vajadzīga ne tikai vīzija, bet arī aprēķini. Latvija ir tik maza!!! Cik daudz cilvēkiem ir jābūt ministrijā, cik daudz telpām, cik daudz naudas, cik daudz skolotāju, vai ir vajadzīgas tik daudzas privātās augstskolas kuru beidzēji papildina bezdarbnieku rindas, vai neatjaunot iestājpārbaudījumus augstskolās, jo katrā vidusskolā ir savs līmenis? VĀRDU SAKOT PROGRAMMA! Latvija taču ir tik maza! Tad varam dot to izglītību, kas būtu galvastiesu pārāka nekā citās valstīs! Te bišķiņ (šajos www komentāros) pietrūkst valstiskas domāšanas. Tā bišķiņ… uz sūnu ciema pusi velk… joks…

  • praktiska loģika un vēstures piemēri rāda, ka būtu jādara otrādi – vispirms jārada laba strādājoša sistēma un tikai pēc tam jāgāž esošo.

  • Piekrītu, rv. Varbūt pietiktu, ja jaunus izglītošanās principus vismaz izmēģinātu vairākās “saliņās”, un vismaz daļēji, caur vecāku padomēm, mēģinātu tos kaut cik ieviest oficiālajās skolās.
    Arī Gatto mudina nelēkt, pirms nezini, kur nolēksi. :)

  • <Ivo Verners 18.01.2011., 00:18
    (..)
    un sanāktu gandrīz vai Cilvēks
    ========================================================
    Ar savu roku rakstu latviešu valodā vārdus, kuriem piekrītu (t.i. nemēģinu vēlreiz izdomāt riteni, reizrēķinu u.c. aksiomas, īzmantoju cilvēces sasniegumus):''Īstenībā es runāju par kaut ko vienkāršu. Un proti:cilvēku nav radījusi daba un evolūcija.Cilvēks joprojām rodas.Rodas vēsturē, piedalīdamies pats ar saviem individuālajiem pūliņiem.(..)Cilvēks ir tāda būtne, kuras rašanās nemitīgi atjaunojās.Atjaunojās ar ikvienu indivīdu un ikvienā indivīdā.''
    - Nemitīga atjaunotne rada cilvēku, – tas ir sūrs pašpilnveidošanās/pašizaugsmes darbs, ko latviešu tautas atziņā izteikts – 'Mūžu dzīvo, mūžu mācies!'
    Par mīlestību šeitan neizvērsīšos, tas lai paliek dzejnieku ziņā – uz praktiska rezultāta iegūšanu orientēti cilvēki par jūtām savos biznesa plānos neraksta.
    Tikai skaidra domāšana – bez lidināšanās mākoņos vai vārda 'mīlestības' piesaukšanas (Pēc darba augļiem to būs pazīt/sajust)
    P.S.
    Saistītais raksts – Sergejs Kruks: Vai kultūras vērtības nākotnē noveco?
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=81609

  • rv 18.01.2011., 19:52
    praktiska loģika un vēstures piemēri rāda,….
    ========================================================
    Ka kādu ideālu valsti ar kādu ideālu sistēmu nevienam nav izdevies un nekad neizdosies uzcelt uz šīs grēcīgās pasaules.
    To lieliski Gētes Mefistofelis pateica:’..un visas teorijas pelēkas. Un dzīves koks tik’ mūžam zaļš!”
    Nealojaties – teorija laba lieta, taču dzīvi kādā teorijā neierāmēsi.

  • Ivo, Tu redzi, to, ko Tu vēlies redzēt. Es runāju par reliģijām, bet Tu par reliģiju. Par ko runā masoni, nezinu un domāju, ka Tu arī. Tieši viņi nevēlas, lai visi iegūtu labu izglītību. Tu it kā izvairies runāt par reliģijām, politiku u.t.t. Tad tev nāktos dzītvaino, uz mēness. Atvaino, neko ļaunu negribēju, lai nu paliek.Tu pats labi zini, ka Baltu dievību laiks beidzies, un tie pēcteči īsti vēl nezin, kam no ratiem izkrituši.

  • Kad būs ideāla valsts VISIEM uz Zemes, tad dzīvības uz Zemes vairs nebūs
    Katrs cilvēks spēj uz īsu brīdi savu dzīvi neierobežoti tuvināt ideālam
    Stipri un gudri cilvēki šādas humānisma-cilvēcības saliņas kaut kur uz pasaules ik brīdi uz kādu brīdi rada. Viens pirmais piemērs, kas ieskrien prātā – Cēsis, Meža skola
    > arī Ivo Verners 18.01.2011., 14:37
    Patiesībā esmu mazliet satraucies par sabiedrības garīgo veselību, ja tik dabisks un obligāts pieauguša cilvēka apziņas atribūts kā
    ticības/reliģiskā pārliecība kļuvusi par “karsto tēmu” – kam kāda daļa KĀ ES MUTI MAZGĀJU
    ———–
    Interesanti – vai mani nolinčos, ja pateikšu, ka pilnvērtīga sabiedrība iespējama tikai īstā teokrātiskā demokrātijā. Nu jā, protams ir nozīme tam KO es ar TO saprotu
    ————
    Es neesmu no klīrīgajiem un ļoti tīrīgajiem, bet pat man ir nepatīkami
    JA
    1. kāds normāls cilvēks, kas regulāri apmeklējis TO baznīcu, kuru reizēm visai regulāri apmeklēju es, man kas tur parādījies pēc pārtraukuma (komandējuma, slimības vai cita iemesla) “sāk aktuāli skalot smadzenes par pēdējām aktualitātēm”
    2. ar politiku ir pilnīgi tāpat – reizēm “nopauzējot” pāris mēnešu, atlaižot “roku no pulsa” “atmosties kā uz citas planētas”

  • Runāt par reliģijām var, bet es skaidri zinu, ka Latvijā zem karoga “reliģijas mācība” tiks paslepus bīdīta tikai un vienīgi Kristietība. Vai tu tiešām tici, ka šajā ziņā ir iespējama objektivitāte? Kā ar tevi pašu? Kādēļ tavā rakstā bija citāti tikai no bībeles, bet ne vienas tautas dziesmas un neviena citāta no korāna? Kādēļ nevar iztikt ar “dabas mācību”, “domāšanas stundu”, “vēsturi”? Dabas mācībā un domāšanas stundā varētu izzināt dabas likumus. Domāšanas stundā varētu aplūkot arī tādu tēmu – “kā cilvēku vēlme izzināt lietu dabisko kārtību tika izmantota, lai cilvēci ar reliģiju palīdzību sašķeltu, sanaidotu un manipulētu”. Nav vajadzīgs atsevišķs priekšmets “reliģijas mācība”. Vēsturē var izzināt cilvēces pieredzi, pētīt izaugsmi. Tad arī taps skaidrs, kādos laikos radās kādas reliģijas. Kurš un kā tās radīja? Kas bija pirms tam? Kādēļ par vēdu laikmetu zinām tik maz? Tad arī sapratīsim, kam augsti attīstītas kultūras, kuras dzīvoja vienotībā ar dabu un izprata tās likumus, ir izdevīgi pazemināt līdz “dievību laikam”. Tā kā visi mācību priekšmeti ir (vajadzētu būt) saistīti viens ar otru, un domāšana vajadzīga ik uz soļa, tad kā avoti var tikt izmantoti arī svētie raksti un daudzi citi avoti – filozofu darbi, tautas dziesmas, vēdas un elementāra loģika.

  • Runājot par masoniem…
    - augstāko līmeņu masoni reliģijas un partijas rada un izmanto, lai ar cilvēkiem varētu manipulēt;
    - zemāko līmeņu masoni to nemaz nezina :)), tamdēļ, lai viņu “darbu veikšana” netiktu paralizēta, vienkārši pastāv noteikums, ka par šīm tēmām nerunā, un viss.

    Es nevienā brīdī neesmu teicis, ka jāizvairās runāt par reliģijām un kur nu vēl par kopīgo jautājumu risināšanu. Taču mums šajā ziņā ir vairāk kā saprātīgi mācīties no masoniem – reliģijas un partijas ir jāaplūko tikai un vienīgi KOPUMĀ – kā SISTĒMU. Par Vēlēšanu kārtības uzlabošanu un dabas likumiem esmu gatavs runāt jebkurā laikā..

  • Pāri visam un pirms mūsu dzimšanas un gadiem pirms mēs sakām sevi apzināties ir “TICĪBA” .
    VIENKĀRŠI TICĪBA –
    kā esamības pamatkategorija
    kā anatomiska visu vismaz visu zīdītāju smadzeņu daļa
    Ko tur tajos smadzeņu apgabalos “dara”? – prognozē
    IK SEKUNDI tūkstošiem reižu
    un ik sekundi tūkstošiem reižu katrs, vismaz cilvēks, operē ar lietām (biežāk un parasti BEZAPZIŅĀ) par kuram viņam ir pilnīgi skaidrs, ka tās viņš nav noskaidrojis, vai pat ka tās vispār nav izzināmas.
    Nu kaut vai tas vienkāršais jautājums -
    māt, no kurienes es esmu?
    es ar šo jautājumu netieku un netikšu gala visu dzīvi un saku par to domāt pietiekami agri, PIRMS man jebkas jebkādu grāmatu ticību=reliģiju bija iekšā tupinājis.
    Runā ir par dažāda līmeņa prognozēšanu, vispirms vienkārši pārvietošanos-iešanu.
    Jēdziens – ir lietas, kas ir, ir zināmas, bet nav noskaidrojamas nāk no Vēdām.
    “VĀRDS par kaut ko” var tik cilvēka apjausts arī bez Rakstiem. Vismaz es uzskatu, ka tas jau Dekarta eksperimentālās psiholoģijas ietvaros ir skaidri un viennozīmīgi noskaidrots un nediskutējams jautājums.
    Tam, ka IR “neaptverams diženums” jābūt skaidram katram.
    Domāšanas stundas? – lieliski, ja skola iemāca, ka ir iespējams “vienkārši domāt” un pat liek praktiski “vienkārši domāt” – varbūt, tas ir tas galvenais, kas skolā jāiemācās, jo to diez vai var iemācīt, var tur aizvirzīt, pavirzīt.
    Līdz ģimnāzijai vai proģimnāzijai (kādai 7.8. klasei) bērns nedrīkstētu tikt tupināts iekšā nekādā teoloģijā – tikai stāsti, par visu būtisko; tikai sarunas par visu būtisko ar visiem, kas spēj “no griestiem” momentā atbildes nolasīt.
    ———–
    Vai kristiešu vidē ir sastopams godīgums par šo tēmu?
    Es pieļauju, ka tas konfesijas līmenī ir izlemts visās ticībās, kur kristība iespējamas tikai cilvēkam sasniedzot pilngadību. Un arī tāpēc tūkstošiem cilvēku no Eiropas devās un Jaunangliju un savu panāca.
    Līdz fiziskās nobriešanas sākumam katram bērnam jābūt īstai ticības brīvībai, tāpat kā viņam jābūt skaidram, no kurienes viņš cēlies? Tie ir divi vienkārši pamatjautājumi, kuriem ir jābūt nokārtotiem, lai cilvēka liktenis netiktu sakropļots

  • > Ivo Verners 18.01.2011., 23:33
    Nav runa ne par kristietību, ne par masoniem:
    ir skaidrs, ka jebkurā ticējumu, paradumu un pamatnorunu sistēmā ir vismaz kādi 3-4 “ticības” līmeņi
    *!!@!!*
    , kas tik pat labi varētu būt NLP (tur ir šī piegājiena ideoloģija – reliģija gudrīšiem un baušļi visiem, bet nepietiekami izskaidroti; un ir konkretas metodikas “treneriem-priesteriem”; un ir šīs reliģijas bieži vien atkarīgie – pašpilveides kursu apmeklētaji un visādu “labo” grāmatiņu lasītāji – parādi man vienu cilvēku, kas šodien nav mēginājis lasīt kaut vienu tādu grāmatiņu par to kā
    “kļūt labam”, “domāt tikai labas domas” un “darīt tikai labus darbus”)
    un tik pat labi varētu būt kādas latviešu lauku sētas ikdienas ritums daudzu gadu garumā pirms 200 gadiem, kura, protams bija vieta gan Vārdam no Grāmatas=Bībeles, gan apzinātiem vai neapzinātiem Latviešu Rakstiem

  • To dēļ, kas nezina – nebruks ir Kaspars Dimiters. Taču tā nav afiša.

    Opā! Iežurnālējos ;) Aizvien mazāk velk uz dalību diskusijās. Īpaši, ja tās lielākoties virtuālas. Lai gan rakstīt, kā zināms, varu bezgalīgi un par visu.
    Uz sirds tikai padalīties:
    1.Pat tiem, kas kaut elementāri pazīstam globālo drēbi, sanāk tā: izdalāmies virtuāli un jūtamies ieguldījušies kopējās lietas labā. Lai gan nekā kopēja joprojām nerodas. Vēl jo vairāk, kopējība deldējas vairāk un vairāk.
    2.Katram ir vairāk vai mazāk dziļa atziņa, taču tai pat laikā pārāk atšķirīga no pārējo dziļajām, kas rezultātā kopējam dziļumam tikai skādē. Uzsveram savas atšķirības, bet necīnāmies par saskarsmes punktiem, kas varētu mūs darīt kopīgākus.
    3.Visi lieliski un pamatoti argumentējam, līdz pat ekonomiski politisku bāžu modeļiem, taču neviens neesam gatavi tajos dzīvot. Kā viensētās bijām pagātnē, tā viensētnieki paliekam arī mikrorajonu daudzstāvu vienādniecēs.
    4.Izglītības sistēma ir pakaļā, bērnus reāli kropļo. Izglītoti kropļi vada valsti, sabiezē par oligarhiem vai to ločiem, ko mēs, visi “dziļie”, labi un motivēti apjēdzam, taču turpinām laist savus bērnus vecajās dvēseļu maitātavās.
    Es beidzu mācīties 6.klasē. Šlesers mazliet vēlāk ;) Viss, ko esam apguvis – audodidaktīvi. Šlesers mazliet vairāk. Kāpēc Šlesers? Tāpēc, ka ne jau izglītība noteica viņa panākumus “griešanas” mākslā. Arī manā mākslā to nenoteic pad.laiku izglītība. Un šis laiks nu gan jau absolūti ir tāds, ka skolās normālam jaunietim nav ko darīt. Protams, ja viņš negrib šancēt NASā vai nanočipu laboratorijā.
    5.Kāpēc te tā izplūstu? Tāpēc, ka, manuprāt, mums – tiem, kas vēl elpojam salīdzinoši brīvas atziņas skābekli, ir pēdējais laiks organizēties kaut vai vecmodīgos tematiskos vakaros, saietos, pulciņos, klubos… Vienalga, kā to visu definēt. Un ne jau, lai “nogruzītu” jau pašnogruzījušos vairāk, bet lai vienkārši dalītos ar informāciju, atziņām, radošo, iedvesmojošo. Pāris šādi vakari un mēs jau justos kā neparasta kopiena. Es padziedātu :)) Ivo palasītu dzejoļus… Kaut Reiņa Runča, kas 8 gadus guļ paralizēts.
    Mēs varētu katrs filmēt dzīvi (savu, svešu, jaušu, nejaušu, parastu, neparastu), rādīt viens otram tās labos un slikto brīnumus, komentēt tos. Tā mums kopā sanāktu lieliska viela šim pašam Tautas forumam. Jo informāciju jāraida gan ar attēliem, gan skaņām – ne tikai ar bīdāmajiem tekstiem.
    Neviena partija, kustība, pilnīgi nekas neko nekad nespēs ietekmēt. Kur nu vēl mainīt. Tikai šādā radošā kopībā varbūt (VARBŪT !!!) dzimtu atziņa, ko un kā darīt tālāk, labāk, auglīgāk. Ja šāda kopība neveidotos, ja tā iznīktu, arī būtu lieliski – bez liekām cerībām atgrieztos savos diskusiju ierakumos pie neta, nelolojot liekas cerības par bezcerīgām utopijām. Pašlaik vēl lolojam.
    6.Man personīgi dziļākās ilgas ir pēc alternatīvas dzīves – sabiedrības, kas, Kučinska vārdiem runājot, pašorganizējas, kooperējas u.tml. Ne obligāti kādos īpašos ciematos, kur būt grūti kaut tikumību nodrošināt un alkohola patēriņu ierobežot :) Alternatīvā sabiedrība būtu tie, kas spētu radīt savu sistēmu sistēmā. Un tai nemaz nebūtu pārāk speciāli jākonfliktē ar esošo mūmiju režīmu. Protams, līdz laikam, kamēr uz globālo lēģeri soļojošā sistēma jebkādu alternatīvu nepasludinātu ārpus likuma.
    7.Bet pati pirmā cerīgā pazīme būtu, ja mēs beigtu viens otram braukt virsū, prezentēt savas atšķirības, tā vietā radot jaunas un jaunas saskarsmes solidāras saskaņas konstrukcijā. Jā, kaut konstrukcijā. Ja sanāktu no sirds, piepildījuma dabiskums rastos.
    8.Kāpēc te tā uzšķīlos. Tāpēc, ka vēl un vēl nākas pārliecināties, ka no mūmiju režīma iekšpuses ko izmainīt vairs nebūs iespējams. Turklāt pie tik totālas sabiedrības masu apātijas. Tā, protams, radīta, pateicoties augstākajam bara uzmetienam – širmju revolucionāriem, kas savāca tādu manifestāciju, izmantoja atsaucības inerci, tika pie varas un nu tautai mauc nost pēdējo ādu. Protams, lai no tās pagatavotu sev lielākus maciņus. Hitleram bija lampas abažūrs no lēģernieka ādas.
    9.Man, protams, it kā vieglāk būtu ko tādu mēģināt iniciēt kristiešu vidē, kur it kā nebūtu jācīkstas par bāzes uzstādījumiem, kas kad pareizi un citkad nepareizi. Taču samērā asā un dzīvā pieredze liecina, ka visu pārliecību grupās ir vienas un tās pašas problēmas – nav iespējama saskaņa, lai uz tās pamata veidotos cīņai derīga, ilgtermiņā aktīva, neatlaidīga domubiedru fronte, kas kaut nelielā areālā (fiziskā, garīgā) spētu ko mainīt – veidot skolu, bērnu dārzu, saimniecību, dzīvošanas veidu. Draudzes būtu lieliskākais sociālais tīkls šo ideju uzturēšanai, plašai saziņai utt. Bet tā tas nenotiek un nenotiks. Visas tradicionālās konfesijas nav bijušas atbilstoši dzīvas savas tautas sabiedriski politiskajā dzīvē un tādi nav radījušas pēctečus, kas šo situāciju varētu mainīt. Tāpēc cerība atlikusi uz jums (mums). Kaut vēl vienam eksperimentam. Jo, ja ne, tad ne.
    Protams, situācija daudz katastrofālāka veidojas Krievijā. Taču tai pat laikā mūsējā daudz katastrofālāka ir globālā lēģera pretestības dinamikas ziņā. Mēs te reāli esam hroniskā padošanās stāvoklī, ar diennakts režīmā nepārtraukti izkarinātu pamiera balot lupatu pie katras mikas. Varbūt tāpēc mūs sauc par “miera mikām”. Bet nu jau arī par miera mikimaušiem, šedošiem uz podiem un kasošiem aiz abiem aušiem. Laimīgu šo plūdu gadu apakš smagumā pieaugošiem globālajiem klaušiem. Vienkārši te beigšu, jo citādi nebeigšu nekad :D

  • Uhh… Kļūdu labojums:
    Pēdējā rindkopā jābūt “Taču tai pat laikā mūsējā ir daudz katastrofālāka pretestības dinamikas ziņā pret globālo lēģeri.”
    Tālāk: “pamiera BALTO lupatu…”
    Tālāk: “sēdošiem uz podiem…

  • edge: reālistiski ideāla valsts ar reālistiski ideālu sistēmu būtu tad, ja būtu strādājošs mehānisms nepārtrauktai valsts darbības uzlabošanai. (bez revolūcijām un krīzēm)

    ivaram teokrātiskā demokrātija…. puslīdz skaidrs, ka kamēr tādas nav, ivaru neviens nenolinčos :)

    nebrukam… nu lūdzu, alternatīvā sabiedrība, ņem un veido – īstenībā, pa lielam neviens šķēršļus neliek. nesanāk? kam tad jāuzdod jautājums, ka domubiedri nerodās? vai ne sev katram pašam? a par mūmiju režīmu – lamāt jau varam, bet vēsturē varam paskatīties, ka šis režīms ir daudz dzīvelīgāks par jebkuriem revolucionāriem un alternatīvistiem. tā ka doma “mēs sagrausim un vietā kaut ko jaunu uzbūvēsim” ir pēc būtības nepareiza. sagrausim – ok, bet vietā sanāks tas pats vecais, vai vēl sliktāks, prastāks, erzac.

  • Domāju – pārāk sabiezinām krāsas. Vajag vienkāršot sākumā, lai būtu kopskats.
    Paņemam papīra lapu un sadalām 2 daļās.
    1) Kas mūs neapmierina pašreizējā izgl. un audzināšanas sistēmā?
    2) Kas apmierina?

    Pēc tam tiek analizēts tālāk. Citādi tā filozofēšana notiek pa riņķi.

  • I.V, mazliet tev oponēšu, par to, ka kristieši nav objektīvi;
    Runāt par reliģijām var, bet es skaidri zinu, ka Latvijā zem karoga “reliģijas mācība” tiks paslepus bīdīta tikai un vienīgi Kristietība. Vai tu tiešām tici, ka šajā ziņā ir iespējama objektivitāte?
    ____________________________________________________
    Garlībs Merķelis
    (1769–1850)
    Apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists, rakstījis vāciski, bet ar darbiem „Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās” (1796), „Vidzemes senatne” (1798-1799) un „Vanems Imanta” (1802), ietekmējis Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi.
    Garlībs Merķelis dzimis 1769. gada 1. novembrī kā sestais bērns Lēdurgas luterāņu draudzes mācītāja Daniēla Merķeļa ģimenē; ģimenes galva bija studējis ārzemēs un visu dzīves laiku bija aktīvs apgaismes ideju piekritējs.
    Mācījies Rīgas Domskolā (1776-1782; 1785-1786), kuru gan nav pabeidzis, izglītojies pašmācības ceļā. G.Merķelis īsu laiku strādāja par rakstvedi, tad – par privātskolotāju, un kādu laiku darbojās arī statista lomās Rīgas Vācu teātrī.
    Strādādams Rīgas apriņķa tiesā kā kancelejas darbinieks, Merķelis guva piekļuvi arhīvam ar lietām par muižnieku un dzimtcilvēku attiecībām. 1793.-1796. gadā G. Merķelis strādājis par mājskolotāju Nīataures Annas muižā pie apriņķa tiesneša A. fon Tranzē, kur vācu valodā sarakstījis grāmatu “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”. Grāmata latviski izdota 1905. gadā A. Būmaņa tulkojumā. Pirms tam izplatījās rokrakstā J. Pulāna tulkojumā. Darbs kļuva pazīstams ne tikai Vācijā, bet arī Francijā un Skandināvijas valstīs.
    Kaut arī zināmas piesardzības dēļ “Latvieši” tika izdoti Vācijā (Leipcigā), tās parādīšanās izraisīja vācu muižnieku neapmierinātību. Neilgi pēc „Latviešu” iznākšanas Merķelis devās uz Veimāru, kur nodzīvoja līdz 1799. gadam. Šajā laikā tapa tādi darbi kā “Jūma un Ruso traktāti par pirmatnējo vienošanos”, īsais romāns “Atgriešanās tēvzemē” un apjomīgais divsējumu darbs “Vidzemes senatne”. Turpmākajos pāris gados Merķelis galvenokārt dzīvoja Berlīnē. Studējis medicīnu Vācijā (1796-1797). 1801. gadā universitātē Frankfurtē pie Oderas ieguva doktora grādu filozofijā un pievērsās literatūras kritikai un žurnālistikai. Merķelis kļuva par pazīstamu žurnālistu un kritiķi.
    Vācijā viņš tikās ar daudziem literātiem, arī F. Šilleru, J.V.Gēti., viņa draugu vidū bija arī J.G.Herders, K.M. Vīlands u.c. vācu literāti. Kad Vācijā iebruka Napoleona karaspēks, Merķelis atgriezās Vidzemē (1806). G. Merķelis Eiropā jau bija tik pazīstams, ka muižniecība neuzdrošinājās ar viņu izrēķināties.1807. gadā Merķelis apprecēja Doroteju Dorndorfu un nopirka Depkina muižiņu (1808).
    1820. gadā Merķelis darbā “Brīvie latvieši un igauņi”, kas bija caram Aleksandram I veltīts sacerējums, Merķelis slavēja brīvlaišanas reformu. Par šo, kā arī citiem zemnieku brīvlaišanai veltītiem darbiem monarhs piešķīra autoram 300 sudraba rubļu lielu mūža pensiju.
    Dzīves nogali Merķelis pavadīja savā nelielajā Depkina muižiņā Katlakalnā pie Rīgas; Merķelis nomira 1850. gada 9. maijā, apglabāts Katlakalna kapsētā, kur, svinot viņa 100. dzimšanas dienu, Rīgas Latviešu biedrība uzstādīja pieminekli.

  • Dzimis 1714. gada 27. augustā Lašu mācītāja muižā. Cēlies no senas Augšzemes (Sēlijas) mācītāju ģimenes.
    Pirmo izglītību Gothards Frīdrihs guva tēva, Lašu draudzes mācītāja vadībā, pēc tam Subates Bauera vācu skolā, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodu.
    1736. – 1739. gadā Stenders studēja teoloģiju, vecās valodas un retoriku Jēnas un Halles universitātēs Vācijā.
    Atgriezies Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē un nodevās matemātikas studijām.
    1766.gadā izdota G.F.Stendera pirmā laicīgā satura grāmata „Pasakas un Stahsti tiem Latwieschiem par izlusteschanu un gudru mahcibu ”.
    1789.gadā iznāca tās otrs izdevums „Pasakas un stāsti”, kas papildināts ar 24 darbiem. Šajā izdevumā 80 pasaku un 70 stāstu. Stenders savu grāmatu dala divās daļās: pasakās t.i. , zvēru pasakas jeb fabulas, un stāsti, t.i., sadzīves un joku pasakas. P.Šmits atzīst, ka puse Stendera pasaku un stāstu ņemta no grāmatām, otra puse no vācu folkloras, kas noklausīta no Baltijas vāciešiem. Pasakas sarakstītas koncentrēti. Stāsti apjomā garāki, sižeti sarežģītāki. Gan pasakās, gan stāstos darbība risinās dzīvi, spraigi, dažkārt dramatiski, asprātīgi. Dažos stāstos atrodam mūsu zemes un dzīves apstākļu elementus. Pasakās darbojas meža un mājas dzīvnieki. Stāstu personas: saimnieks, saimniece, tēvs, dēli, arājs, gans u.c. Stāstos izmantoti arī latviski īpašvārdi, piemēram, Jēkabs, Maija, Brencis u.c. Būtisks elements Stendera pasakās un stāstos ir „mācība”, kas kompozicionāli izdalīta sacerējuma beigās. Stenders saskata netaisno sabiedrisko attiecību nodarīto ļaunumu, jo raksta, ka daba apveltījusi latviešus ar daudzām labām īpašībām. Stenders propagandē čaklumu, darbīgumu, laimi, kas meklējama darbā, svētību — attīrīšanos no alkohola un pīpes, dievbijību.
    1774.gadā iznāca G.F.Stendera pirmā laicīgās dzejas grāmata latviešu lasītājiem „Jaunas ziņģes”. Par pamatu ņemti dzejoļi, vācu tautas dziesmas, rotaļas, studentu dziesmas. Stenders rakstīja sižetiskus dzejoļus, kurus viņš dēvē par stāstu dziesmām, svinīgus dzejoļus jeb odas, apceres dzejoļus, idilles, dabas un mīlestības dzejoļus ”Šūpļa dziesma”, „Klusa sirds skaidrība”. Dzejas vispārīgā noskaņa — gaiša, optimistiska. Galvenais tēls iezīmējas latviešu zemnieks kopš agras bērnības. Stenders kritizē muižniekus par viņu izlaidīgo dzīvi. Zemnieka sviedru augļus muižnieks noplītē vai nospēlē kārtīs „Maizes tēvi”. Zemnieku Stenders tomēr mudina samierināties ar pāridarījumiem, bet tanī pašā laikā apzināties savu cilvēcisko būtību. Pāri citiem dzīvajiem radījumiem cilvēku paceļ viņa prāts un morāle, tālab tie ir jāattīsta, jāizkopj. Šai sakarā Stenders aizrautīgi cildina grāmatas un to lasītājus. Katrs lai paliek savā kārtā un godam pilda savu pienākumu.
    Populārzinātniskā „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” iznāk 3 reizes (1774., 1776., 1796.) un ir pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par ģeoloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas zinātņu jautājumiem. Visvairāk Stenders rakstījis par Zemi, tās formu un virsmu, Saules lielumu un karstumu, Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli u.c. Tie bija pirmie laicīgie raksti latviešu valodā.

  • Kluseju,un laiku pa laikam ieskatos ko te darat:).

    Iespaids,ka forums radīts,lai atrastu ”kopsaucēju” un vienotos kādai darbībai.
    (Milzīga aktivitāte bija pirmsvēlēšanu laikā,kad naivākie cerēja izveidot ”jaunu labu”
    partiju.Tagad vairāk teoretizēšana,politisko (un ”ne”) darbu apspriešana.
    Nu..apsveicami arī tas.
    Smieklīgi,ka arī te ”strādā”provokatori.
    Nezinu-profesionāļi,vai vienkārši cilvēki ar aizsietām acīm(?)
    (Paņēmieni veci,taču joprojām iedarbīgi.)

    Ak jā.Runa taču par izglītību.
    Nevajag fantazēt-vienkārši paskatieties uz kurieni virzās citās valstīs…
    Veicot ”progresīvi-demokrātiskās” reformas,drīz tiks ieteikts mācības pārvērst par
    sava veida fakultatīvajām nodarbībām.
    Tiks noteikts kuri priekšmeti būs obligātie,un kuri pēc izvēles.
    Absurdi,bet fakultatīvi būs-dzimtā valoda,ķīmija,fizika…
    Toties obligāti būs:-angļu,”patriotisma stundas”,kur tiks visādos veidos slavēta
    pastāvošā iekārta,sagrozīti 91.g. notikumi,mācīta ”tolerance”un lamāti visādi ekstrēmisti-
    (nacionālisti,antiglobālisti,(TF dalībnieki),u.c. sabiedrības atkritumi…:)))

    Murgoju?:)
    Nebūt ne-kaimiņu valstī(kur politisko administrāciju uzrauga un kontrolē vairāki tūkstoši(!)
    ”ārvalstu speciālistu”),jau tiek apspriests šis jautājums valsts līmenī:
    http://pandoraopen.ru/2011-01-16/iz-raspisaniya-starsheklassnikov-mogut-ischeznut-russkij-yazyk-i-fizika/
    http://www.ru-an.info/news_content.php?id=576

    Taču ne tikai tas satrauc.
    Uz kurieni globalizācijas autori stūrē,var saprast izlasot par to ka:
    -Tiks veikta piespiedu sterilizācija:
    http://pandoraopen.ru/2011-01-04/vakcinaciya-2011-sterilizaciya/
    -Tiem vecākiem,kuri atteiksies to darīt-vecāku tiesību atņemšana:
    http://pandoraopen.ru/2011-01-05/onishhenko-materej-neobxodimo-lishit-prava-otkazyvatsya-ot-vakcinacii-detej/
    -Tiks ieviesta ”juvenālā justīcija”:
    http://www.ru-an.info/news_content.php?id=554
    -Armijā parādās ”dīvainas profesijas” cilvēki:
    http://pandoraopen.ru/2011-01-14/v-rossijskoj-armii-poyavilsya-glavnyj-ravvin-v-chine-polkovnika/
    -Amerikas jaunajās ID kartēs vairs neeksistēs jēdzieni ”tēvs un māte”,bet ”1 vecāks”,”2 vecāks”…(?)
    http://via-midgard.info/news/in_midgard/7845-u-s-a-uprazdnyaet-ponyatie-otec-i-mat.html
    -
    Varētu turpināt un turpināt-likt saiti pie saites…:)))

    Viss notiek paātrinātā tempā.
    Tikai aklais vēl neredz,ka ir iedarbibāts projekts ”BLUE BEAM”,klimatiskais karš un notiek gatavo
    šanās globālai pārtikas krīzei.(ASV valdība uzpērk milzīgos daudzumos pārtikas produktus,un
    piegādes dīleriem jau samazinātas par 92%)

    Tā ka spriedelēšana par to ”kura partija labāka”,vai ”kādu nodokli jāizmaina”,ir vienkārši bērnišķīga.
    Acīmredzot to saprot arī valstu ”administrācija”,un tikai tāpēc atļauj visas šīs interneta aktivitātes:).
    Pretejā gadijumā tiktu zibenīgi ieviesta cenzūra un jauns ”mēdiju likums”(kurš visdrīzāk jau ir sagatavots
    un guļ plauktā gaidīdams dienu ”x”…:)
    Un nedomājiet,ka noslēpsities aiz visādiem ”tor,proxy,vpn,tuneļiem”:
    (Ja kāds nezina,tad Tors ir ASV specdienestu projekts,lai vieglāk atsekot visādus anonimitātes meklētājus:).Nu to
    es tādam gadijumam,ja kāds sāks te uzreiz aģitēt aktīvākai darbībai)

    Negribat sev atzīties,ka pati kapitālisma būtība ir sabiedrībai naidīga un nevēlaties atteikties no ērtās
    patērētāju sabiedrības principiem?

    Nu ko-ieņemiet ērtākās vietas uz balkona,un vērojiet sekojošo traģikomēdiju.(Nedaudz no scenārija es jau atklāju,
    lai gan tas vēl nav viss…)

    Ak jā.Tiem kas vēlas paņirgāties par ”sazvērestības teoriju”,iesaku youtubē noskatīties kā pareizi”politkorekti” tas jādara:)))…

  • nebruks,
    šeit, tautasforumā, ir daudz intelektuāli orientēti cilvēki. Viņi vēro, domā, analizē un secina. Tas ir viņu pašuzstādītais uzdevums dzīvē. Tavs aicinājums uz pēdējo mēģinājumu (cik var nojaust, tad pēc tam ir uzstāšanās :)) trāpīs tikai daļēji, jo cilvēki, kas šeit ģenerē, apkopo, anlaizē un kristalizē informāciju nav tie, kas “nesīs latvju krustu”.
    __
    Šeit dzīvojošie par to labprāt rakstīs grāmatas, dos padomus, kā labāk nest krustu, noteiks krusta nešanas atālumu, nepieciešamo spēka daudzumu un psiholoģisko sagatavotību krusta nesējam.
    __
    Šādi cilvēki ir vajadzīgi – pat ļoti, bet auditorija tavai cēlajai, sirsnīgajai uzrunājošajai uzrunai atrodas kaut kur citur.

  • <rv 19.01.2011., 08:00
    edge: reālistiski ideāla valsts ar reālistiski ideālu sistēmu būtu tad, ja būtu strādājošs mehānisms nepārtrauktai valsts darbības uzlabošanai. (bez revolūcijām un krīzēm)
    ========================================================
    ''Būtu tantei riteņi, iznāktu ….'' – tā ''filozofēja'' manos skolas laikos…Kad vēstures skolotājs stāstīja, ka pats boļševiku vadonis Uļjanovs-Ļeņins esot izteicies:''Būtu cariskajā Krievijā vismaz 10 Askīzes Francisku, nekāda revolūcija nebūtu vajadzīga/iespējama''.
    - Būsim reāli, nefantazēsim lieki – īpaši šai laikā, kad pēc socioloģes D.Beitneres vārdiem:''..valsts pārvalde agonizē''(Paldies globalizācijai).
    Labi, ja neļausim nobrūkt mūsu valstij/sabiedrībai 2011.gadā….

  • EgilsR 19.01.2011., 12:24
    I.V, mazliet tev oponēšu, par to, ka kristieši nav objektīvi;……
    ========================================================
    Es vēlreiz papildināšu – ne visi, kas sevi sauca par kristiešiem, ne vienmēr rīkojās saprātīgi un prasmīgi.
    Nekas cilvēciskais (grēcīgais) arī kristiešiem nebija svešs….Taču viens otrs daudz drūmākos laikos par šodienas daudz ko spēja izdarīt arī latviešu labā, to nevajag aizmirst. Umurgas draudzes mācītāja Juris Neikens, manuprāt,bija vienkārši normāls cilvēks (jeb ‘zemes enģelis’,kā par tādiem cilvēkiem saka rakstnieks Z.Skujiņš):
    ”(..)Galvenais ir skolas. Tikai caur izglītību var nākt uzzelšana. Jāvairo zināšanas, tautas garagaisma. Tas ir tas darbs, pie kā mana sirds ar vislielāko rūpi un mīlestību turas. Kad es ienācu amatā Dikļos, tur bija viena pati draudzes skola ar cauru jumtu un skroderi skolmeistaru. Bet pēc desmit gadiem, pārceļoties uz Umurgu, es atstāju aiz sevis īpaši būvētus skolas namus katrā pagastā. Arī Umurgā drīz būs kārtība. Zināms, viegli tas nenāk. Šīs zemes varenie bēdā vienīgi par savu labumu, tumsas spēki ceļas pretī kā mūris, ļaunums ar muļķību iet roku rokā.”
    Zigmunds Skujiņš Neikens iet uz Roperbeķiem
    http://zagarins.net/JG/jg116/JG116_Skujins.htm

  • Mjā… Labi, ka savā palagā jau uzreiz ieaudu: “ja šāda kopība neveidotos, ja tā iznīktu, arī būtu lieliski – bez liekām cerībām atgrieztos savos diskusiju ierakumos pie neta, nelolojot liekas cerības par bezcerīgām utopijām…”
    Turpinām pašapmierināties!
    Līdz galam jau nemaz neapzināmies, cik melnā akacī lidojam un ar kādu paātrinājumu. Smeldz, ka esam tik sektantiski un jūtamies panesami pašu atbalstītā tautas smalcinātājā.
    Kaut kāda asociācija ar vaļiem, kas pirms pāra gadiem barā metās kādā Austrālijas krastā, lai laicīgajā okeānā nekad vairs neatgrieztos.

  • <nebruks
    - Turpini ''kustināt smadzenes'', citādi nesāksi domāt – un esi mierīgs, Tavu jauneklīgo maksimālismu vietnē TF daudzi saprot. Kurš ta 20 gados nebija 'jauns un traks' ( un lauza zelta gredzentiņus – vārdi iz dziemas)?
    Nesatraucies 'nebruks' – varbūt tavai paaudzei nebūs lemts piedzīvot vēl kādu 4 Atmodu un Dziesmoto revolūciju, bet nāksies smagi sūri pastrādāt, lai atdotu parādus SVF. Ko darīt, vecākus, laiku un dzimšanas vietu nevaram izvēlēties….. Stiprinies, draugs,- un savas zemes vēsturi atceries, ir bijuši vēl smagāki laiki – Kā viņi (mēs) to izturēja
    Lasot Roalda Dobrovenska romānu «Magnuss, dāņu princis» un zinot, ka rakstnieks savu darbu balstījis uz pamatīgi izpētītiem dokumentiem, pārņēma kaut kāds drausms izbrīns par to, ka tādi latvieši vēl vispār eksistē zem šīs saules. Neskaitāmi kari, bads, mēris, laupīšanas, izvarošanas, aizvešana verdzībā – tāda bija to-reizējo Latvijas pamatiedzīvotāju ikdiena; tolaik dzimušie bērni, šķiet, vispār nav varējuši iedomāties, ka pastāv vēl kāda cita dzīve bez nemitīgiem kariem, slaktiņiem, bada un slimībām.
    http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=84&what=36

  • <EgilsR
    - Atsvaidzinot savas zināšanas par Latvijas vēsturi, uzdūros intereantam aprakstam, kas saistībā ar škandālu Jūrmalas bērnudārzā ( lūgšanas mācība )- liek vilkt paralēles ar mūsdienās notiekošo. Runā, ka dzīves/evolūcijas process ir kā spirāle….
    Brāļu draudzes – pirmā garīgās atmodas kustība Latvijā
    ''(..) Neviens gan, starp citu, neapgalvo, ka nabagam palīdzējusi ticība Jēzum Kristum. Un tas nu tiešām būtu visai drosmīgs apgalvojums, ņemot vērā to, ka kristīgā ticība līdz pat 18.gadsimtam Latvijā tika popularizēta ne jau latviešiem saprotamā valodā un latviešiem toreiz bija visai maza nojausma, par ko klaigā mācītājs no kanceles. To, ka šīs klaigas nebija latvietim labvēlīgas, – tik daudz jau laikam viņš saprata.
    Brāļu draudzes būtība patiesībā ir visai vienkārša un kristietisma vēsturē bieži sastopama parādība – padarīt ticību saprotamu un pieejamu arī vienkāršam cilvēkam, cenšoties šīs reliģijas vienkāršos un skaidros desmit baušļus un tuvākā mīlestību ieviest dzīvē.''
    http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=84&what=36
    p.s.
    Vēsture atkārtojās jeb svēta vieta tukša nepaliek – nav 21.gs. Latvijas valstij pozitīvas ideoloģijas, tad atkārtojās 18.gs. piedzīvotais?? Vai nu Jēzus Kristus vai ….Kā saka – bez variantiem.

  • Zēni! Celsim tiltu pār Daugavu. Pontoni nosperti.

  • piekam, no koka

  • negaidīju
    ka pāris dienas tulkojot vienu no Gatto esejām dos tik daudz,
    ka tā rezultātā radušās dažas domas atkal diezgan ievērojami izmainīs manu skatījumu uz pasauli
    ———-
    iesaku
    parevidēt sevi par tēmu
    “kam tad es ik dienas vienkārši ticu”

  • Edge, paldies par komentu. Es negribēju vispārināt, ka visi krisieši rīkojas objektīvi. Nav neviens bez grēka. Cilvēkam nomaldīties vienmēr raksturīgi. Nevajag vainu meklēt citos. Ja esi nomaldījies, meklē ceļu atpakaļ, lūdz kādam palīdzību, bet atgriezties uz ceļa vienmēr iespējams. Ja tici mērķim ko gribi sasniegt atradīsi arī ceļu un ceļa biedrus. Jā, ir slikti, bet bija arī sliktāki laiki, nu un kas? Nevajag aizmirst, ka no visa, labā un sliktā mēs mācamies. Mēs esam skolnieki.
    Kādā komentā tika teikts, ka manos izteikumos redzama āža kāja, paldies, pats neredzēju, mēģināšu saskatīt un amputēt. Kaut kas jau laikam manī ir arī no nelabā, bet ar to būs pašam jātiek galā. T

  • Interesanti
    JA sāku runāt pat “ticību”, TAD parasti “otra puse”
    (t.i. statistiski vidējais nejaušs sarunu biedrs)
    ar to saprot to no kā tā parasti PILNĪGI nekā nesaprot, gandrīz nekad nav bijis ar “to” gandrīz jebkādās attiecībās
    un bultas tiek tēmētas uz “to” kā patiesībā nav “kristietību kā tādu”
    ———–
    Runājot par “izglītību” un “draudzēm” situācija
    var būt līdzīga

  • IVO pareizi “spiež” uz terminiem.
    Vai ir iespējams kristietību definēt ka komunikācijas un cilvēku kopas sadarbības FORMĀTU?

  • Kristietību nevar skatīt šauri. Mēs dzīvojam laikā un telpā, kura tiek mērīta šodien kristīgās civilizācjas rāmjos. Te vispār nav runa par ticību. Ir valstis, kurām pastāv cits kalendārais uzstādījums, bet tas ir šaurāks, kā kristietībai. Bet tāpēc jau viņi nenoliedz vienu vai otru. Budists,jūdaists, kurš nav kristietis, lietojot komunikācijā kristietībā radītos nosacījumus, atrodoties ne savā vidē apliecina komunikāciju un sadarbību, vai otrādi. Tas viens otru neizslēdz. Tas var būt šaurākā vai plašākā nozīmē. No tā izriet, ka kristīgās civilizācijas vispārpieņemtās normas var definēt kā komunikācijas un cilvēku kopas sadarbības formātu.
    Jēdzienam ticība ir plašāka nozīme un to nevar tā salīdzināt, tā formējas dziļi personiski.Personiskā attieksme, bet ne kolektīvā.Līdz ar to ticību nevar iemācīt, tā jāizjūt, iekšēji jāpieņem. Draudzes, klubi, biedrības ir interešu kopas. Draudze- sadraudzība, tuvāk ticībai, kam ticam, uzticamies, piekrītam. Izglītībā jābūt reliģiju ne reliģijas mācībai. Salīdzinošā forma, līdz ar to pastāv mazāks risks konfesionālām dogmām.

  • Man piemēram nav vairs pārliecība, ka Bībele ir 6 tūkstoši gadu veca, tas ir vecā derība.
    Vai šeit nav kārtēja vēstures falsifikācija.
    Tāpat ir ar Jēzus vecumu, neatminos vairs kur, bet lasīju, ka Jēzus ir dzīvojis vēlāk nekā rakstīts. Vatikāns.
    Vai nav laiks beidzot ķerties pie šīm lietam?

  • @ Te būs citāti, kas kopumā ir par gariem forumam ; parāda vajadzību pēc of-line diskusijas/ām un darbībām; pieturos pie patiesības, ka vienlaicīgi drīkst pasniegt tikai 1-3 apgalvojumus; tos izdalu sākumā; es vienkārši parādu kontekstu un virzienus, kuros domāju/darbojos

    => No “ticības” neviens nevar aizbēgt, jo tā ir viena no cilvēka eksistences pamatkategorijām. Ja to neizvēlas ģimene, tā tiek uzspiesta no ārienes.
    Jā, lokālā risinājuma negatīvie aspekti, pieļaujot tur gandrīz neierobežotu jaunradi galīgā lēmuma pieņemšanā, ir gandrīz acīmredzami, bet izšķirošais arguments šādu risinājumu pieļaušanai nav tik acīmredzams – citādi nav iespējams demokrātijas ģēnija fenomens.

    LABS LOKĀLS RISINĀJUMS VAR KĻŪT PAR PAMATU POLITISKAM LĪGUMAM
    ???????
    Hm … dikti jau gari, bet pietrūka laika .. kompresijai. HM …

    Mēs dzīvojam izdomātu realitāšu (vai pat par realitāti padarītu murgu) laikā. Valsts skolās turpina kalt plānus tālākai izglītības sistēmas centralizācijai, ieviešot valsts standartus, valsts programmas un uzlabotu valsts standarta izpildes testēšanu. Nebeidzama (pārgudru,) apburošu balsu murdoņa ir (gandrīz) visaptveroša: vispārēja tehnisko līdzekļu ieviešana ir atbilde; jaunas pirmskolas apmācības formas ir atbilde; informācijas tehnoloģiju ieviešana ir atbilde. Jau pusotru gadsimtu (gandrīz) neviens nešaubās, ka atbilde (beidzot) atrasta. Viena atbilde. Vienīgā pareizā atbilde.

    Jūs tai varat piekrist, vai nē. Bet, ja jums ir kaut mazākās šaubas par valsts iekārtas pamatprincipiem, kas ir faktiskais skolu hroniskās slimības cēlonis, tad nāciet kopā ar mani atpakaļ uz koloniālo Jaunangliju, kur eksistēja no patreizējās būtiski atšķirīgi valsts institūciju pamatprincipi, šie pamatprincipi var mūs aizvest pie labāka izglītības sistēmas problēmu apjēgšanas/reformēšanas veida, tad daudzas nopietnas (sistēmas) kļūdas izlabotos pašas no sevis un vēsturiskā skatījumā ļoti ātri tiktu aizslaucītas mēslainē ar dabiskā tirgus mehānismiem.Nāciet kopā ar mani uz koloniālās Jaunanglijas krastiem, uz tās pilsētiņām Salemu un Marbhedu, Framingemu un Dedhemu, Velflītu un Provinctaunu. Iemantojiet citu redzējumu uz to kā Jaunās Pasaules augsnē izauga nācija, kas citas pārsteidza ar savu dižgaru (plejādes) ražību.

    Šī sistēma radās Salemas pirmajā puritāniskajā baznīcā, kur 1629. gadā nodibināja “Salemas derību”; ar to varu, kas līdz tam piederēja diplomētiem speciālistiem, tika nodeva vienkāršiem draudzes locekļiem. Vienīgais kritērijs, kas deva balsstiesības, bija regulāra baznīcas apmeklēšana un piederība pie kongregācijas. Šiem, it kā vietējā mēroga notikumiem, bija nopietnas sekas. Nākamos divus gadsimtus katra kongregācija pati karstās debatēs, bet ne sekojot no ārpuses uzspiestam lēmumam, aktīvi noteica mērķus un jēgu savai pastāvēšanai, patstāvīgi kārtojot savas lietas, tā vietā, lai nodotu tās izskatīšanai vecajiem angļu varas orgāniem vai jaunajai aristokrātijai. Tas skāra kā saimniecisko, tā arī ideoloģisko un izglītošanas sfēru. Ar šo vienkāršo darbību – patstāvīgu garīdznieka izvēli, iedragāja valsts un baznīcas monopoltiesības uz patiesības izplatīšanu.
    (…)
    Tagad lielākā daļa cilvēku iztēlojas koloniālās Jaunanglijas periodu kā par lielāko liekulības laiku šai zemē. Tomēr Kongregacionālisma dziļākajā būtībā slēpās pārsteidzoša likteņa ironija: savos pamatos šī dzīves kārtība prasīja no cilvēkiem pašizpausmi nevis izdabāšanu varai. Dievkalpojumi bija brīvi no formāli reliģiska satura, pamatā sludināja par vietējai dzīvei nozīmīgām lietām. Tas reāli nodrošināja uzskatu daudzveidību draudzē. Katra baznīcas locekļa nemitīga cīņa par skaidrību, kad viņš pats sev bija priesteris, pats sev bija eksperts, neizbēgami virzīja uz priekšu pie patiesības. Kādēļ es to pieminu? Nupat aprakstīto procesu gan Aristotelis, gan Kārlis Marks, gan Tomass Hobs, gan jebkurš cits radošs domātājs nosauktu par “dialektiku”.

    Esmu pārliecināts, ka šis „kaut kas” ir tieši praktiski neierobežotas izvēles iespējas. Tās deva iespēju un nodrošināja paškoriģēšanos! Tā kā pilsētu baznīcas neapvienojās vienotā ortodoksālā reliģiozā institūtā (kā to šodien dara valsts skolas), kas padarītu līdzīgas viena otrai visas pilsētas, vienas baznīcas kļūdu varēja atspēkot un labot cita. Kamēr vien ļaudīm bija iespēja balsot ar kājām,
    brīvais tirgus sodīja par rupjām kļūdām, izraisot ļaužu aizplūšanu no vienām draudzēm un viņu pieplūdumu citās. Un pat, ja atradās pietiekoši daudz cilvēku, lai noformulētu kaut kādu apšaubāmu ideju un nodibinātu draudzi, līdz tam laikam, kamēr nepastāvēja mehānisms visu pakļaušanai šai vienai idejai, ļaunums, ko ar šādu kārtību varētu nodarīt ļaudīm, bija stingri ierobežots. Tikai kad pastāv instrumenti, ar kuru palīdzību var uzcelt centralizētu ortodoksālu piramīdas veida struktūru, rodas reālas briesmas, ka kāda viena inde var saindēt visus.

    Ja ņemam vērā tā laika ikbrīža saspringto un izšķirošo gaisotni, kurā katrs cilvēks pats sev ir priesteris, pats savas laimes noteicošais kalējs-meistars, tad ir grūti saprast kā šādā draudzes sabiedrībā vispār savādāk iespējama normāla dzīve. Ja jums ir jāpieņem visi, pilnīgi neatkarīgi no tā, cik viņi ir labvēlīgi pret jums pašu, jūsu dzīvesziņu vai pildāmo pienākumu, tad visai drīz jebkura darbība vai pat pati dzīve kā tāda var tikt paralizēta. Draudzes vai kopienas kopīgie pūliņi un mērķi, kas faktiski piešķir šai apvienībai jēgu, liek bez jebkādiem personiskiem motīviem miermīlīgi, bet noteikti sargāt kopienas tīrību.
    (…)
    Kongregacionalisma ikdiena bija dialektiska pašos savos pamatos, klaji naidīga varai tīkamai un izdabājošai domāšanai. Vai esat padomājuši par to, kādēļ jeņķus uzskatīja par stūrgalvīgiem, ķildīgiem un pārliecīgi akurātiem? Nu jūs ziniet atbildi uz šo jautājumu.
    (…)
    Jā, lokālā risinājuma negatīvie aspekti, pieļaujot tur gandrīz neierobežotu jaunradi galīgā lēmuma pieņemšanā, ir gandrīz acīmredzami, bet izšķirošais arguments šādu risinājumu pieļaušanai nav tik acīmredzams – citādi nav iespējams demokrātijas ģēnija fenomens.
    ———–
    !.1 Orģinālā autors lieto terminu “kongregācijas princips”. Latviešu lasītājam tas var neko neizteikt. Pieļauju, ka ASV daudziem tas var būt pašaprotama lieta. Pieļauju, ka ASV kā nāciju izveidoja kongregācijas. Kongregācija (no lat. Congregatio – savienojums, no angl. congregation – draudze) – kopiena, draudze, ko pārvalda garīdznieks. Kongregācija ir baznīcas dzīves pamats ASV aizsākumos. Kongregācijas iekšienē funkcionēja tā sauktie baznīcas demokrātijas principi – garīdznieku ievēlēja draudzes locekļi tiešajās vēlēšanās. Līdz ar to kongregācijām tika piešķirtas autonomijas tiesības. Mums Latvijā gandrīz nav šādas pieredzes un tāpēc nav atbilstoša vārda. Tāpēc es piemeklēju, manuprāt, iepējami atbilstošus vārdus. Manuprāt kongregācijai raksturīga vispārēja dažu pamatpieņēmumu akceptēšana. Šiem pamatpieņēmumiem neatbilstošo
    kongregācija atmet. Un tad es vairs nemaz nebrīnos par to, ka, piemēram, grāmatas par Hariju Poteru dažos ASV štatos publiskajās bibliotēkās nav pieejamas. Diezgan drastiski, salīdzinājumā ar orģinālu, izmainot esejas nosaukumu tulkotājs faktiski pieļauj iespēju, ka piederība kristietībai var būt formāla (reāla statistika rāda, ka Zviedrijā par kristiešiem uzskatāmi ap 3% iedzīvotāju). No “ticības” neviens nevar aizbēgt, jo tā ir viena no cilvēka eksistences pamatkategorijām. Ja to neizvēlas ģimene, tā tiek uzspiesta no ārienes. Tā mēs vai visi Latvijā kļuvām par “padomju cilvēkiem” un tik pat drīz par “kap-amerikāņiem”
    ! 2. Man nav pamata neticēt esejas autoram, ka Amerikai 1629. gada “Salemas derība” bija tik pat nozīmīga kā Ziemeļeiropai Hanzas tiesības. Citā avotā
    http://oll.libertyfund.org/?option=com_staticxt&staticfile=show.php%3Ftitle=694&chapter=102432&layout=html&Itemid=27
    par šo notikumu lasām : Tā iespējams bija kodolīgākā derība Amerikas vēsturē, Salemas dokumentā to autori likumā nostiprināja faktu, ka Jaunanglijas apmetnēs pastāvošā vara atrodas tautas teokrātijas rokās, vara pieder draudzes locekļiem Pilsoņtiesības bija tikai baznīcai piederīgiem. Pilsonības pretendentus pakļāva visai stingrai zināšanu un dievbijības pārbaudei. Tomēr diezgan ātri baznīcai nepiederošo skaits strauji pieauga. 1636. gadā “Salemas derību” nācas mīkstināt. Tomēr tās kodols saglabājās un kļuva par politisku līgumu.

  • Ivar, kur ir tā sāls? Vari pāris teikumos.

  • Cika saprotu, tomēr neviena Jaunanglijas kongregācija neateicās no Sv. Rakstiem – Bībeles. Faktiski viņi atgriezās pie pirmkristietības avotiem.
    “Dievkalpojumi bija brīvi no formāli reliģiska satura, pamatā sludināja par vietējai dzīvei nozīmīgām lietām.”
    Te tomēr šaubos, ka viņu sanākšanai nebija reliģiska rakstura satura. Kristus mācība bija saistīta ar cilvēka dzīves realitātēm. Savās kongregācijās – draudzēs viņi runāja par praktiskām lietām, bet tās nebija atrautas no Evaņģēlijiem – Jaunās Derības.
    Latviskā vidē to varētu saistīt ar Brāļu draudžu kustību.
    “Jā, lokālā risinājuma negatīvie aspekti, pieļaujot tur gandrīz neierobežotu jaunradi galīgā lēmuma pieņemšanā, ir gandrīz acīmredzami, bet izšķirošais arguments šādu risinājumu pieļaušanai nav tik acīmredzams – citādi nav iespējams demokrātijas ģēnija fenomens.”
    Piekrītu, ka šādos veidojumos ļoti veiksmīgi izpaužas jaunrade. Un arī mācītāja izvēle no draudzs vidus domāj, tika ievēlēts cienijama personība, kurš bija zinošs garīgajā un laicīgajā jomā. Bet nedomāju, ka visur un vienmēr kandidatūra bija veiksmīga.
    ASV fenomens pastāv tomēr tajā, ka lai arī cik draudžu, vēlāk jau konfesijas, nepastāvētu, visiem viņiem bija viens pamats – ticība Trīsvienīgajam Dievam.
    To ka ikviens ir priesteris, apliecina viņu dziļās zināšanas par Sv. Rakstiem.
    Neko negribu glorificēt un ja dziļāk pētītu katras draudzes iekšējo stāvokli, pietiekami daudz negatīvisma atrastu arī tur, bet nevaram noliegt kopainas fenomenu.
    Es arī šodien varētu paust, ka ikviens ir ārsts, bet tomēr neieteiktu atteikties no profesionāļu pakalpojumiem. Galvenais, lai ārsts būtu ticīgs tam, ko dara un ticīgs Tam, kas radījis cilvēku – Savā tēlā un līdzībā! Rezultāti būtu fenomenāli.

  • Nākošvasar man būs pašam sava kartupeļu vaga un tie tupeņi augs iepriekšējā sezonā sagatavotā zāles, nezāļu un manas virtuves sadzīves atkritumu kompostā. Pasākums izveidojās gandrīz neplānoti un spontāni un jau tagad atnesis virkni ieguvumu
    ———
    Paceļot skatu pāri savam žogam:
    iespējams, ka nav nemaz slikti, ka uz šo brīdi
    NAV
    vienotas Latvijas valsts,
    nav vienota valsts attīstības plāna un pat vīzijas
    IR IESPĒJA
    => “citiem” ( piem. ASV) ir gājis tāpat kā mums

  • >rasts 20.01.2011., 14:26
    Mēģināšu īsi par to “palagu” 20.01.2011., 12:55
    1. Varbūt kaut kur kādā kompānijā,
    (iespējams, turot priekšā visu Gatto eseju “Kongregācijas princips – Izglītības reformas ceļi”, kas kopumā ir ap 7 A4 formāta lapām)
    skatoties kā “kaut kur” cilvēki pie jēgas tika,
    iespējams kaut ko izdarīt vai vismaz kādu “akciju” kuplināt
    2. Es te kādu nedēļu vai vairāk izteicos un visu laiku TO
    turēju acu priekšā, likās – tas nav godīgi

  • Lasot H.Čanga “Sliktos samariešus” kļuva skaidrs, ka nav tik slikti. Ja citiem bija iespējas, kāpēc, lai nebūtu mums.Dzīve jēga taču ir rosībā.Bagātība apslēpta iespējā dalīties, bet ne jau ņaudēt; ņau , ņau;ņau….
    Ticu ka arī savā kompostā atradīšu, ko lietojamu pavasarim. Veči, uz priekšu, paldies!

  • < EgilsR 20.01.2011., 17:18
    (..)
    Bagātība apslēpta iespējā dalīties,…..
    ========================================================
    O, yes – dalīties. Protams, ja jau dienvidkorejiešu mantīgā šķira pēc krīzes 1998.g. ziedoja valstij kopumā 160 tonnas zeltlietu, tad jau arī ''Latvijas mantīgo šķira'' (J.Peters)tagad savas valsts attīstības labā ziedos. Vai tad letiņš ''bāleliņš'' savā būtībā kā atšķirās no dienvidkorejieša? Gaidīsim to brīdi, kad kampēji, buldozeri un Trubas aivari sāks dalīties un/vai ziedot? Latvija atkal pārsteigs pasauli??

    Stokholmā rezidējošais Dienvidkorejas vēstnieks Čojs Hījongs (Cho Hee-yong):''(..) Piemēram, 1997. gada finanšu krīzes laikā 3,5 miljoni saimniecību ziedoja valstij savu privāto zeltu, piemēram, rotaslietas. Mēs savācām 160 tonnas zelta.''
    ( No nabadzīgas par labklājības valsti. diena.lv )
    http://diena.lv/lv/laikraksts/733809-no-nabadzigas-par-labklajibas-valsti

  • Nesmīdini, vai tad kampēji ir bagāti? Viņi saka ņau…
    Bagāts tas kuram pietiek,tas māk dalīties, bet viņiem nepietiek, tāpēc jau kampj. Viņiem der tikai viens līdzeklis – nacionalīzācija. Viņi nekad nebūs mecanāti, tādi sīki, zaglīgi elementi, stāvokļa izmantotāji.

  • (Kas meklēs, atradīs kur tas rakstīts)
    IR šonedēļ eksakti konstatē – laimes sajūta, pieaugot ienākumiem, pieaug tikai līdz apmēram 70 000 dolāru gadā.
    ———
    Pēc šodien Dienā rakstītā par batālijām ap vārdu Dievs Jūrmalas bērnudārza Madara
    IR
    radušies divi jautājumi
    1. mūsu sabiedrība atveseļojas, vai paliek slimāka?
    2. Kad tiks cenzēta Latvijas himna?
    —————
    Vai par sabiedrības veselības indikatoru var uzskatīt iespēju bez problēmām lietot vārdu “dievs”, un
    tiesības ikdienā praktizēt cilvēka cieņu neaizskarošu netriviālu uzvedību, parašas, gaumīgus rituālus?
    Vai ir iespējams, ka visai iedarbīgs hipotētisks līdzeklis krīzes pārvarēšanai Latvijā varētu būt iespējami plaša gaumīgu unikālu rituālu vai netriviālas uzvedības ieviešana
    (stulbi izsakos, bet ceru, ka ideju var uztvert)?

  • Protams, ka ne, Ivar.
    Ne jau izteikšanās būtu par iemeslu tam, lai neprecīzi mēģinātu aplūkot vai kaut kā aizskārt TO.
    Un ja jautātu man, vai tas ir iespējams – es atbildētu nenoliedzoši, šim sakaram, ar ko tas tiks ieviests.

  • Uz pirmo jautājumu meklējot atbildi uzgāju portālā “Aisbergs” interesantu rakstu. Kas būtu saistošs ar tēmu, kuru komentējam.
    A Dalessa doktrīna:
    - Kad beigsies karš… mēs izmantosim visu, kas mums pieder, – visu zeltu, visu materiālo varenību uz stulbuma kultivēšanu un ļaužu apmuļķošanu!
    - Cilvēka smadzenes, ļaužu apziņa ir viegli ietekmējama un pakļaujas izmaiņām. Iesējot haosu, mēs nemanot samainīsim garīgās vērtības uz viltotām un liksim šīm viltotām vērtībām ticēt. Kā?
    -Mēs atradīsim savus domu biedrus, savējos sabiedrotos pašā valstī (A. Eiropā)
    -Soli pa solim tiks izspēlēta grandioza vesela tautas bojāejas traģēdija, kura novedīs pie tās pašapziņas galīgas un neatgriezeniskas pazušanas. No literatūras un mākslas mēs pakāpeniski izstumsim sociālo būtību, atradināsim gleznotājus un rakstniekus nodarboties ar attēlošanu un pētījumu veikšanu par procesiem, kuri notiek tautas kolektīvajā apziņā.
    -Literatūra, teātri, kīno – tiks slavināts pašas zemiskākās cilvēciskās dziņas. Mēs pacelsim un atbalstīsim tā saucamos māksliniekus, kuri iesēs cilvēciskā apziņā seksa kultu, varmācības, sadismu, nodevības propogandu – ar vārdu sakot, atvērs sabiedrības apziņu jebkurai netikumībai.
    -Valsts pārvaldē mēs radīsim haosu un saputrojumu.
    - Nemanot, bet aktīvi un pastāvīgi tiks sekmēta ierēdņu muļķība, kukuļņemšana un bezprincipilitāte. Birokrātisms un gausa lēmumu pieņemšana kļūs par tikumu. Godīgums un krietnība būs apsmejami un nevienam nekļūs vajadzīgi. Bezkaunība, cinisms un meli un apmānīšana, žūpība un narkomānija, dzīvnieciskas bailes vienam no otra,nodevība, agresīvs nepamatots nacionālisms un tautu ienaids, veikli un nemanot kultivēts, atplauks viskuplākajās krāsās.

    Un tikai nedaudzi, ļoti nedaudzi nopratīs vai pat sapratīs, kas notiek. Bet tādus ļaudis mēs noliksim bezpalīdzīgā stāvoklī, pārvērtīsim par izsmiekla objektiem, atradīsim veidu tos apmelot un pasludināt par sabiedrības atkritumiem. Izrausim tautas garīgās saknes, deformējot un iznīcinot tautiskas tikumības pamatus. Mēs izļodzīsim tādējādi paaudzi aiz paaudzes. ķersimies pie ļaudīm no bērnu, jaunības gadiem.
    Cik tad vēl no šīs doktrīnas punktiem nav izpildīts?

  • Rakstā pieminēts gandrīz viss ko es sen atpakaļ jau biju novērojis filmās par senākiem laikiem,kur tiek demonstrēta aristokrātu bērnu dzīve un izglītība.Jāsaka godīgi,ka esmu izjutis šinī pat sakarā zināmu skaudību,salīdzinot ar to ko un kā mācīja mums.
    Kā jau ”nebruks” pieminēja,arī es pārstāju mācīties laikam jau 5-6 klasē.Noteikti jau ar vairums bērniem ir noticis tieši tas pats.Nav jau jābūt ģēnijam,lai saprastu,ka skolā kaut kas nav tā kā vajag.Es diezgan bieži mēdzu kolēģu,draugu un citiem bērniem pajautāt vai viņiem patīk iet uz skolu.Nekad neesmu saņēmis pozitīvu atbildi.Turklāt uz mani tā jocīgi skatās,tipa kā es varu kaut ko tādu prasīt,vai tad nav skaidrs.Dīvaini,bet man ir tāda sajūta,ka manā laikā tik traki nebija,kā tas notiek šodien.
    Lai izaudzinātu normālu indivīdu,pirmais kas būtu jāmaina izglītība skolā,un noteikti jau pats galvenais izglītības metodika.Nesen skatījos vienu dok.filmu,kur tika pārcilāta izglītība,un pieminēja slaveno krievu rakstnieku un pedagogu Ļ.Tolstoju.Daudzus gadus pētījis KĀ skolniekam mācīt,lai iegūtu maksimālu rezultātu.Īsāk sakot viņš noskaidroja,lai skolnieks vispār mācītos ir jārada patīkami apstākļi un procesam jābūt tādam,lai būtu interesanti mācīties.Pretējā gadījumā rezultāti būs neefektīvi.To,ka mūsu skolās nekā tamlīdzīga nav mēs visi zinām.Bērni jau laikam arī jūt to,ka viņiem tiek mācītas daudz un nevajadzīgas lietas.Deivids Aikss vienā no lekcijām pieminēja pārlieko algebras mācīšanu skolā.Protams ir jau zināmi apstākļi lai varētu pret to iebilst kaut vai profesijas izvēle nākotnē.Bet varbūt ja izveidotu īpašu metodoloģiju kur skolotājs varētu novirzīt bērnus tādās kā grupās,kuras ir piemērotas īpaši viņam pie profesijas izvēles,lai nebūtu nekas lieks jāmācās.Nu šis gan ir ļoti īpašs un diskutabls jautājums kā tas varētu notikties un būtu realizējams.Bet fakts tāds ko esmu novērojis,mācamies skolā plus mīnus 10 gadus,bet iemācamies tikai rakstīt,lasīt un rēķināt,un arī to retais prot pietiekoši labi.Tieši to pašu mana ome apguva Ulmaņa laikos 4 klasēs.
    Vēl ļoti sāpīga problēma ir valsts attieksme pret skolotājiem.Vārdu attieksme vispār varētu nepieminēt.Tāda vienkārši nav.Profesijai skolotājs ir jābūt vienai no viscienījamākajām un prestižākajām pasaulē,bet Šodien skolotājus visiem ir atļauts ar kājām mīdīt.Nu ko tad var no viņiem gribēt un prasīt!?

  • Ir jau tomēr atšķirība – vai skolnieks ir Cilvēks vai tikai sistēmas skrūvīte.
    Smieklīga ir šī pedagoģiskā >aura< ja ir palaidusi garām, no gada uz gadu, kas skolnieks tiešām beidz mācīties 5/6klasē.

  • UN vēl. Mācīties KO? Kā jau pēdējā laikā, gaismā nāk daž ne dazādas falsifikācijas. Tad kur jeb kura ir šī vajadzīgā programma, kas spēlētu zināmu radošumu šā veidoošā sabiedriskā cilvēkā pasaules uztverē?

  • Par programmām standartiem un sertifikācijām:
    —-
    Citāts no 20.01.2010 12:55 komentāra
    Mēs dzīvojam izdomātu realitāšu (vai pat par realitāti padarītu murgu) laikā. Valsts skolās turpina kalt plānus tālākai izglītības sistēmas centralizācijai, ieviešot valsts standartus, valsts programmas un uzlabotu valsts standarta izpildes testēšanu. Nebeidzama (pārgudru,) apburošu balsu murdoņa ir (gandrīz) visaptveroša: vispārēja tehnisko līdzekļu ieviešana ir atbilde; jaunas pirmskolas apmācības formas ir atbilde; informācijas tehnoloģiju ieviešana ir atbilde. Jau pusotru gadsimtu (gandrīz) neviens nešaubās, ka atbilde (beidzot) atrasta. Viena atbilde. Vienīgā pareizā atbilde.

    Tagad lēni un pa burtiem atgādinu – 100% garantijas un 100% visu un 100% droši piedāvā TIKAI NEBŪTĪBA=sātans

    Kad jau pirms 30 gadiem kļuva moderns “radošums”, “kreativitāte” u.t.t. es virknei vietējo radošuma pedagoģijā līderu “zem četrām acī” centos noskaidrot KĀPĒC? viņuprāt bērns jāaudzina par radošu ; īstas atbildes nebija. Manuprāt radoša pieeja dzīvē nav nepieciešama, noteikti ir ērtāk un drošāk bez tās iztikt. Tā noteikti būs vieglāk gan pašam, gan sašam. Valsts ierēdnis būtībā nedrīkst būt radošs, JO (elementāri Vatson, tas taču ir acīmredzami ….)

    TIKAI ar to radīšanu ir tā, ka reizēm no tās vienkārši nav iespējams atturēties, nu tad … tad, JA nevarat citādi – radiet!

    “Dievs radīja cilvēku, bet aizmirsa savu izgudrojumu patentēt, tāpēc tagad to var izdarīt katrs muļķis”
    “Kurš var, tas dara, kurš nevar- māca.”
    Džordžs Bernards Šovs

    Problēma ir tā, ka mācīties tomēr vajag.
    Tāpēc prasās pēc izglītības versijas 2.00
    Un uz paplātītes mums to neviens klāt nepienesis – no valsts ierēdņiem pilnīgi noteikti neviens
    ——
    Vai ir izeja?
    KATRAM būtu vajadzīgas personiski citas mācību grāmatas, programmas, metodika u.t.t. Būtu jābūt “Lego klucīšiem” no kā to izveidot ; tad nu mums būtu jāprasa lai Valsts vai nu izgatavo šos klucīšus vai ļauj tos izveidot
    BET TAD atkal katram pašam būs jāizveido vai jāspēj nopirkt cilvēks, kas izveido viņam viņa personisko mūžizglītības programmu. Neveiksmju gadījumā katrs pats atbildēs par kļūmajām izvēlēm.

    Jautājums rastam: vai Jums ir aptuvens pasūtījuma uzmetums jūsu personiskajai izglītības programmai?
    KO VĒLATIES?

  • rasts
    Domāju,ka nebūtu par ļaunu mācīt kaut ko arī no ezotērikas un par vēdisko kultūru.
    Cilvēku vajag sagatavot ne tikai materiālajai pasaulei kā to dara patlaban,bet lai viņš spētu atrast sevī Dievišķo un dzīvot harmonijā ar sevi un apkārtējo Pasauli.

  • Ivar, skola jau sen garām, Pedagogs neesmu. Katra jauna ziņa ir jauns vēstījums man, Bet ir taču tas latviešu teiciens, kaut vai šeit kā piemērs , par mūžigo mācīšanos. Bet ne jau par to es, es par skolnieku, par viņa pasaules redzējumu, manis pēc viņi var neiet skolā, jo skola ir tikai tāds transformācijas objekts, kuru iespējams jārorganizē citādā veidā. Jauni laiki – jauni pienesumi.

  • incubus, ļoti iespējams. Pirmkārt jau harmonija, laika izjūta utt,

  • Jau kādu laiku atpakaļ es iedomājos,ka ir brīva niša tāda veida līdzīgā izglītošanā.Ir iespēja nopelnīt un izglītot cilvēkus.Runa iet par kursu organizēšanu.Varbūt pietiktu ar 6 mēnešiem.Protams par adekvātu samaksu,nu ne jau tādu ko tikai bagātnieki var atļauties.Samaksai jābūt samērīgai,lai projekts spētu atmaksāties,pedagogi būtu apmierināti un vēl kādu tur lauvas daļu peļņas investēt citos sakarīgos projektos.Skolu programmās neko līdzīgu iedabūt nav un nebūs iespējams.Ir gan jāiegulda milzīgs darbs un enerģija.Kaut gan nezinu vai tik mazā valstī kā Latvija tas ir reāli.

  • > rasts 22.01.2011., 17:20
    > Ivar, skola jau sen garām
    Man ar skola sen jau garām. Diemžēl TOREIZ es vienu otru lietu neiemācījos. JA būtu iespējams atgriezties atgriezties laikā atpakaļ kaut uz nedēļu. BET būtu tomēr lieliski, JA katru gadu varētu pāris dienas kaut ko pamācīties. TIKAI izdomāt – ko patiesi vajadzētu, iespējams nebūtu viegli … BET DERĒTU
    ————
    Otra nozīmīga lieta ir standarti. Tur bieži ir tā, ka
    INTUITĪVI SKAIDRS – sviestc! bet pierādīt ierēdnim? oi, labāk nevajag .. zeme atveries … labāk pieciest
    tikai ciešam mēs bieži pilnīgi nevietā

    Labprāt nocitētu kādas 15 000 zīmes
    bet jau šos fragmentus daudziem varētu būt noderīgi ņemt apbruņojumā
    Citāts – Ir reizes, kad normāliem cilvēkiem viņu augstais vispārīgā intelekta līmenis nav izdevīgs.
    M ēs zinām, ka cilvēka smadzeņu kreisā puslode, kas smadzenēs atbild par apzināto valodu, vienmēr cenšas izskaidrot to, kas notiek. Normāliem cilvēkiem smadzeņu kreisajā puslodē ir interpretētājs, kas nogludina un apvieno loģiskā stāstā nejaušās pretrunīgās detaļas visam, ko cilvēks dara vai atceras. Ja stāstā ir tādas detaļas, kas neiederas, bieži tās tiek rediģētas vai izlabotas. Dažreiz šie “kreisās puslodes stāsti” var būt visai tālu no realitātes.
    (…)
    Darbojoties ar dzīvnieku labturības jautājumiem, man pastāvīgi jādiskutē ar normāliem cilvēkiem, kuri ir pārāk gudri.
    Man nozīmīgākais ieguldījums šajā nozarē ir riska (bīstamību) kritisko kontroles punktu analīzes ideju piemērošana dzīvnieku labturības sfērā. No šīs programmas izrietēja audits, ko izstrādāju ASV Lauksaimniecības departamentam.
    (…)
    Pēc manas sistēmas analizēja dzīvnieku labturības kritiskos kontroles punktus fermās. Es definēju kritisko kontroles punktu kā ātsevišķu izmērāmu elementu, kas atspoguļo trūkumu kopumu.
    (…)
    Turpmāk doti pieci punkti, kas nosaka, ka uzņēmums automā­tiski neizies auditu, jo tajā tiek darīts pāri dzīvniekiem.
    (…)
    Pavisam tikai 10 punkti. Ir jāatceras tikai divas kopas, kurās katrā ir pieci punkti. Šis skaits ir piemērots normālai darba atmiņai. Taču es redzu, ka.akadēmijās un bieži arī valdībā to nesaprot.
    (…)
    Padarot auditu sarežģītāku, auditori ieslīgst visu to smalko detaļu vērtēšanā…tas noved pie vēlmes dot savu ieguldī­jumu uzņēmuma vadīšanā
    Otra lieta ir tā, ka auditori zaudē priekšstatu par to, kas ir sva­rīgs. Ja auditoram ir saraksts ar 100 punktiem, viņš sliecas domāt, ka svarīgāki par citiem ir kādi 50 punkti, bet patiesībā varbūt tikai 10 punkti ir tik būtiski. Ja auditoram ir garš, pārāk komplicēts saraksts, viņš var nepa­manīt lielas problēmas pat tad, ja tās ir minētas sarakstā. Es domāju, ka šāda veida aklumam var būt saistība ar normāla cilvēka uztveres robežām.
    Dažreiz prasības, ko verbālie domātāji grib iekļaut standar­tos, nav pat reālas.
    Es stingri iebilstu pret dokumentu auditu, jo katrs tur var ierakstīt, ko vēlas. Bet to, ko es varu novērot tieši, uzņēmums falsificēt nespēj.Papīra auditi nomaskē nelielu, pieaugošu standartu pasliktināšanos

    Templa Grendina – Ketrina Džonsone – Animals in Translation – Zvaigzne ABC – 304.-311.lpp

  • >incubus 22.01.2011., 17:01
    Ezotērika ir apmēram tas pats, kas kaut kādas specifiskas programmēšanas nianses programmējot kontrolierus (datoriekārtu bloks) mašīnkodos – tas nav nekas jebkuram neapgūstams, bet tikai retiem tas var noderēt. Burtiski ezotērika tā kā būtu slēptās vai nepieejamās, IESPĒJAMS, loti noderīgās zināšanas. Bulvārezoterikā 99,9% gadījumu jums māca spēlēt ar klavierēm “pa sauso”, reizēm tieši ar kārtējo ezotērisko šedevru padarot jūsu iespēju reāli “tikt pie klavierēm” vismaz 100x mazāku.

  • Ivar,Ivar,Ivar…. ko Tu man tur sarakstījis esi?
    Še Te viena no tava rakstīta aplikācijām >
    Darbojoties cilvēkiem, kuri ir pārāk gudri, mans nozīmīgākais ieguldījums šajā nozarē ir riska (bīstamību) kritisko kontroles punktu analīzes ideju piemērošana dzīvnieku labturības sfērā, šāda veida aklumam var būt saistība ar normāla cilvēka uztveres robežām.

  • nevis ezoteriskais, bet transcedentālais.
    Jau sirmā senatnē cilvēki zīmēja plakanu zemi (cilvēka jā/nē) uz trīs vaļiem vai ziloņiem kas nozīmēja: realais (matreiālais), ideālais (ticība, sapņi, mērķi) un transcedentālais (domformas, meditacijas, autogenais trenniņš, Kastaneda, šamanisms..) respektivi smalkās pasaules tehnoloģijas, kas izmantojamas ideālā pārversšanas par reālo procesā. Magija ja labāk saprotams. Lai cilvēks būtu Cilvēks šis trīs lietas ir jāsaliek kopā. Neesmu jautajuma guru bet škiet krievu zlatij putj, ķīniešu dao, šiītu sufisms balstās tieši uz to. Un vai tik latviešiem tautas dziesmās arī nav minēts saules ceļš.

  • http://my.opera.com/sandis_reinvalds/blog/2009/10/12/latviska-majskola
    Vēsturnieka L.Liepnieka pētījumā Uz skolu pirms simt un vairāk gadiem izdalīju šādus atslēgvārdus ‘mājskolu kārtība’, ‘kopējie līdzekļi’, ‘skolmeistars skrīvelis’ un ‘skolmeistara lonēšana ar Zemi’. Mājskolu kārtība der tiem visos laikos, kuri vēlās iet savu ceļu Dzīvē, ko mājskolotājs iemāca pāris stundās to valsts skolas izstiepj cik gari var un vēl klāt ‘pieliek’ politisko ideoloģiju.

    1865.g. draudzē vēl arvien darbojās 11 māju un muižu skolas, un īstu pagasta skolu vēl bija maz.
    —————
    => Skatoties vēl citus avotus: lai arī lasītprasme Latvijā vispārēji bija laba centralizētās izglītības sistēma ieviešas smagi

  • Jāņa sagatavotais raksts “Ko un kā mācās Amerikas elitārajās privātskolās..” publicēts arī
    http://www.apollo.lv/portal/life/articles/227631
    http://www.e-mistika.lv/?txt=969

  • Uzrakstīju nelielu komentāru par to – ko īsti nozīmē šajā rakstā pieminētā prasme “domāt dielektiski”
    Manuprāt tā ir viena no svarīgākajām prasmēm, ko labi jāpārvalda patiesi neatkarīgam pārvaldniekam (lai viņš nebūtu tikai šķietami neatkarīgs un marionete to rokās, kuri šo domāšanas metodi pārvalda – piemēram, šādu elitāru skolu beidzēju rokās).
    Neatkarīgi no tā, ar ko šis parvaldnieks nodarbojas – ar valsts, kāda uzņēmuma vai savas dzīves parvaldīšanu.

    Sk. komentāru 00:16:10 02.02.2011
    pie raksta http://www.e-mistika.lv/?txt=969#coments

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.