J.Kučinskis: ‘Kam jāatstāj Latvija – mums vai plēsonīgajām ārvalstu bankām?’

Kapitālisms ir apbrīnojama ticība, ka visļaunākie cilvēki, veikdami visļaunākos darbus, nodrošinās vislielāko labumu visiem.”

/Angļu ekonomists Džons Meinards Keinss/

Amerikas mafija, ko veidoja galvenokārt sicīliešu, ebreju un īru ieceļotāji, nostiprinājusi savus muskuļus, prohibīcijas jeb „sausā likuma” periodā nelegāli tirgojot alkoholu, organizējot azartspēles un citas puslegālas vai nelegālas nodarbes, vienojās pārtraukt savstarpēju apkarošanos un izveidoja sindikātu, kas darbojās kā korporācija. Pakāpeniski šis sindikāts pārņēma visas ar naudas iekasēšanu saistītās jomas Amerikā: izklaides industriju, profesionālo sportu, taksometrus, auto stāvvietas, celtniecību, azartspēles, prostitūciju, narkotiku tirdzniecību, nekustāmo īpašu spekulācijas, patēriņa kreditēšanu u.c. Tieši šajā periodā ASV presē parādījās tādi jēdzieni kā „organizētā noziedzība” un „rekets”. Peļņas sagrābšanas shēma bija vienkārša: komercializēt visas dzīves jomas, it sevišķi tās, kas balstītas uz cilvēciskām vājībām, nemaksāt nodokļus, bet daļu savas peļņas dalīt ar ietekmīgiem politiķiem, ierēdņiem, mēdiju īpašniekiem un  tiesībsargājošām struktūrām, kuru uzdevums bija radīt siltumnīcas apstākļus šādam reketam.


Globalizācijas sākums

Uzvelciet putnubiedēklim savu jaunāko uzvalku, bet pats nostājieties viņam blakus, un jūs redzēsiet, ka ļaudis drīzāk sveicinās putnubiedēkli.

/Amerikāņu filozofs H.D. Toro/

Mafijas sindikāts kļuva par vērā ņemamu spēku. Sākoties II pasaules karam, kad vācu un itāļu militāristi bija nogremdējuši simtiem ASV kuģu, ar sindikātu sāka sadarboties pat ASV Jūras kara flotes izlūkdienests. Kopīgā akcijā tika atklāti daudzi Vācijas un Itālijas aģenti ASV austrumu piekrastē, un kuģu gremdēšana tiešām pierima. Šajā periodā savu ietekmi nostiprināja mafijas sindikāta līderi: Meiers Lanskis (Meyer Lansky), Čarlzs Lusiano (Charles (Lucky) Luciano), Bens Sīgals (Ben Siegal), Santo Trafikante (Santo Trafficante) un citi. Paplašinot sindikāta darbību, tika uzcelta azartspēļu elle Las Vegasā, bet sindikāta tālredzīgākie prāti sāka raudzīties aiz ASV robežām. Pirmais mafijas ieguldījums pasaules globalizācijā bija nākamā Kubas diktatora Fulhensio Batistas (Fulgencia Batista) nopirkšana un vienošanās par Kubas „sakārtošanu” ietekmes sfērās starp ASV gangsteriem, vietējo Kubas mafiju un korumpētās varas pārstāvjiem.

Vietējai mafijai tika atstāta prostitūcija un narkotiku tirdzniecība, ASV gangsteriem – visas jomas, kas apkalpos bagātos tūristus, ierēdņiem un viņu radiem – auto stāvvietas un līdzīgas naudas sūknēšanas jomas plus bagāti kukuļi no ASV mafijas. Protams, siltumnīcas apstākļi tika radīti arī citām ASV korporācijām un bankām, kas nosmēla krējumu no Kubas dabas bagātību un lētā darbaspēka ekspluatēšanas.

ASV prezidenta Harija Trumena administrācija ar prieku atzina militāra apvērsuma ceļā pie varas nākušo Batistas režīmu, bet nākamais prezidents Dvaits Aizenhauers par nākamo ASV vēstnieku Kubā iecēla kvēlu Batistas piekritēju un draugu Arturu Gardneru (Arthur Gardner). ASV gangsteru impēriju Kubā bieži apciemoja daudzi ietekmīgi ASV politiķi un mākslinieki, tai skaitā senators Kenedijs un mafijas dziesminieks Frenks Sinatra. To visu savā 2008. gadā iznākušajā dokumentālajā  grāmatā „Havannas noktirne” detalizēti aprakstījis ASV žurnālists Tomass Džozefs Inglišs (Thomas Joseph English).

Kuba īsā periodā pārvērtās līdz nepazīšanai. Havanna kļuva par visas rietumu puslodes Eldorado, tās centrā kā sēnes pēc lietus pacēlās aizvien jaunas viesnīcas, kazino nami, nakts klubi, lielveikali, grezni luksus preču veikali, striptīza klubi, porno klubi visām gaumēm un citi iestādījumi, kas kalpoja katrai izvirtušai gaumei. Dienu un nakti Havannas centrs smaržoja pēc tropiskas erotikas, skanēja latīņamerikāņu deju ritmi, uz nebēdu tika šķiesti miljoni, lējās šampanieša jūras, griezās kazino laimes ripas, pulsēja pirmatnējie instinkti, ielās laiski šūpojās lepnākie motorrati, pārvietojās pasaules mākslas un seksa simboli, viss laistījās vienā spožumā, iekšā vilināja neskaitāmi izklaides iestādījumi. Tikai nomalēs un laukos aizvien dziļākā nabadzībā grima Kubas pamatiedzīvotāji, kuru eksistence bija pilnīgi atkarīga no ārvalstu gangsteru un vietējās korumpētās varas labvēlības.

Jā, jā, mēs arī to esam redzējuši un piedzīvojuši. Ja neskaita tropisko šarmu, kaut kas līdzīgs pēc 1990. gada notika arī Latvijā. Un vēl nav beidzies. Tā arī galvenā atšķirība no Kubas. Jo Kubā pret šo mafijas varu organizējās tautas kustība turīgā ģimenē dzimušā un juridisku izglītību guvušā cīnītāja Fidela Kastro vadībā (interesanti, ka Kastro pretinieki Lanskis un Batista bija dzimuši un auguši nabadzīgās ģimenēs). Pēc vairākus gadus ilgušas, šķietami bezcerīgas cīņas „26. jūlija kustība” varu Kubā pārņēma tieši 1959. gada 1. janvārī. Batista no Kubas aizbēga nakts aizsegā, bet pat ASV, kur Batista savulaik dzīvoja un kur viņam bija greznas mājas, viņam nesniedza politisko patvērumu (tas ir mājiens arī Latvijas kolaborantiem, kurus šie gangsteri gan izmanto, bet kurus pēc tam neglābs). ASV gangsteri vēl kādu laiku cerēja panākt vienošanos ar Fidela Kastro administrāciju, taču tas neizdevās, un arī viņi bija spiesti Kubu atstāt, ciešot milzīgus zaudējumus (pēc nāves Meiera Lanska kontā biju palikuši tikai 57 tūkstoši dolāru).

Gan ASV gangsteri, gan ASV CIP operatori, par piesegu izmantojot reakcionāro Kubas emigrāciju, vairākkārt centās nogalināt Fidelu Kastro, veica vairākus militārus iebrukumus un diversijas Kubā, taču tas cerētos rezultātus nedeva. Ja arī Kuba mūsdienās nevar kalpot par vispārējas pārticības un uzplaukuma etalonu, tad jāņem vērā, ka līdz šai dienai pret Kubu ir vērsta totāla ASV un tās sabiedroto ekonomiskā blokāde, kuras noteikumus ievēro arī Latvija.


Globalizācija ir anonīmu gangsteru pārvaldīta gulaga sistēma

Tas, ko šodien visi skandina vai klusībā pieņem par patiesību, rīt var izrādīties meli.”

/Amerikāņu filozofs D.H. Toro/

Ja katram Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja izlasīt T.J. Ingliša grāmatu „Havannas noktirne”, kas diemžēl nav tulkota latviski, viņš saprastu, ka tā sistēma, kas pēdējos 20 gados uzspiesta Latvijai, ir tā pati parazitārā aplaupīšanas shēma, kādu savulaik Kubā ieviesa ASV gangsteru sindikāts. Kas savulaik līdz galam neizdevās Kubā, pēc 1990. gada izdevās lielākajā pasaules daļā. Valstis, kuras šai shēmai nepakļaujas, tiek demonizētas un pakļautas militāriem draudiem un varmācībai.

Esam jau pieraduši, bet Rīgas centrs ir viens liels kazino namu, ārvalstu banku un dažādu izklaides iestāžu cietoksnis. Līdzīga aina vērojama Latvijas rajonu centros. Kur vien pagriežamies, tur saduramies ar visdažādākajiem maksas pakalpojumiem, kurus kāds iekasē un diez vai pat nodokļus valstij samaksā. No katras mūsu naudas plūsmas ārvalstu bankas nosmeļ savu krējumu. Gandrīz katrs eksperts, kas analizē Latvijas tautsaimniecību, izsaka prognozes un ieteikumus, pārstāv kādu ārvalstu banku. Mūsu iepriekšējais finanšu ministrs bija banku parādnieks, bet jaunais – ir bijušais SEB bankas darbinieks. Valsts politiku, katru budžeta sadaļu un nodokļu posteni diktē starptautiskas banku institūcijas. Mūsu nodokļi, valsts un pašvaldību līdzekļi tiek pārskaitīti privātām ārvalstu bankām. Liela Latvijas pilsoņu daļa ir parādnieki ārvalstu privātbankām, un šie parādi radušies kriminālas krāpnieciskas shēmas rezultātā (mākslīgi uzpūšot nekustāmo īpašumu tirgu, būvējot parādu piramīdu, veicot agresīvu ievestu preču patērēšanas kampaņu). Mūsu pensiju un citus uzkrājumus ārvalstu bankas izmanto starptautiskās spekulāciju operācijās, nevis iegulda mūsu tautsaimniecībā. Pat pēdējās valstij piederošās bankas (Hipotēku bankas) pārveide par attīstības banku uzticēta privātas ārvalstu bankas struktūrai – SEB Enskilda. Mums pat nav savas suverēnas valūtas, jo lats ir segts nevis ar mūsu pašu valsts resursiem, bet ar strauji vērtību zaudējošu ārvalstu valūtu rezervēm (par galveno pasaules valūtu kontrolētu sabrukumu liecina arvien augošās zelta, sudraba un citu resursu cenas). Pat Latvijas Bankas prezidents ir ārvalstu banku parādnieks. Vai par to sapņojām, kad izvēlējāmies valstiskas neatkarības ceļu?

Pēc EK apkopotajiem datiem, pēdējos divos gados vien Latvijas valsts ārvalstu banku glābšanai pārskaitījusi 8,8 miljardus eiro un šiem maksājumiem neredz gala. Mūsu valdība par šiem darījumiem pat neinformē, šī informācija izskanēja tikai Latvijas radio 1 „Eiropas ziņās”. Taču arī „Eiropas ziņas” neinformē, tieši kam šī no mūsu nabadzības nodīrātā nauda tikusi? Katrai bankai taču ir konkrēti akcionāri, kuriem ir dzīves vieta, ģimene, vārds un uzvārds. Tātad, pat neprasot mūsu atļauju, mūsu nauda tiek vienkārši pārskaitīta kaut kādiem anonīmiem ēnu darboņiem! Tāpat mēs nezinām, kam īsti pieder lielveikali, apdrošināšanas sabiedrības, degvielas uzpildes stacijas, transportlīdzekļu tehniskās apskates biroji un neskaitāmas citas iestādes, kas barojas no mūsu plokošajiem ienākumiem.

Mums jau kuro gadu stāsta pasaciņas par globālo ekonomiku un cik mēs no tās esam atkarīgi. Tiek runāts par kaut kādām mistiskām naudas plūsmām un investīcijām, kuras mums nez kāpēc jāpiesaista un kuru noteikumiem jāpielāgojas. Taču šādas politikas rezultātā mēs tiekam arvien vairāk aplaupīti: algas mazinās, nodokļi pieaug, darbavietas pazūd, mūsu jaunatnei Latvijā vairs nav vietas. Jo vairāk mēs pakļaujamies globālajam diktātam, jo vairāk tiekam aplaupīti, un pat nezinām, kas ir laupītājs. Tuvojas brīdis, kad mums pašiem Latvijā vairs nepiederēs nekas.


Globalizācija ir karš ar citiem līdzekļiem, kas tiek īstenots ar mūsu rokām

Cilvēki savu pašreizējo dzīvesveidu izvēlējušies labprātīgi

/Amerikāņu filozofs D.H. Toro/

Vēstures grāmatās esam lasījuši par nežēlīgiem kariem, kas paverdzina svešas teritorijas, iznīcina saimnieciskos objektus, piesavinās dabas resursus un no šo teritoriju iedzīvotājiem iekasē nodevas. Taču mazāk tiek runāts par to, ka tādus pašus rezultātus dažādi imperiālisti var sasniegt ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar finansiālu ekspansiju.

Mēs paši ļāvām sev iestāstīt, ka:

  • * mums noteikti jāpērk katrs mēsls, ko kaut kur saražojuši korporāciju vergi;
  • * mūsu statuss un gods atkarīgs no tā, cik mantas un naudas esam sev sarausuši;
  • * mums jākonkurē citam ar citu, bet ārvalstu „investoriem” jāatver visas durvis;
  • * parāds mūs dara bagātus un ir labs, jo tas mums dod iekšzemes kopprodukta pieaugumu;
  • * ekonomiku var atveseļot, vēl dziļāk ielienot parādos;
  • * lieli nodokļi atveseļo ekonomiku;
  • * darbavietu masveida likvidēšana stabilizē ekonomiku;
  • * jo lielāki nodokļi, jo vairāk līdzekļu ieplūst valsts budžetā;
  • * vietējiem draugu kapitālistiem un ārzemniekiem nav jāmaksā nodokļi – tie savus uzņēmumus drīkst reģistrēt ārzonās vai baudīt privilēģijas;
  • * lai izārstētu vēža slimnieku, ir jābaro un jālutina vēzis;
  • * valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo valsts uzņēmumi nespētu sacensties ar privātajiem parādu taisīšanā;
  • * cilvēku bēgšana no savas dzimtenes patiesībā ir liela privilēģija, ar ko mūs svētījis ES brīvais darbaspēka tirgus;
  • * kas labs ārvalstu bankām, tas labs arī Latvijai;
  • * sava nacionālā valūta ir slikta, tāpēc no tās pēc iespējas ātrāk jāatsakās;
  • * vislabākais finanšu ministrs ir izšķērdīgs parādnieks un psihiski nelīdzsvarots pleibojs, tāpēc tam jāpiešķir ārkārtas pilnvaras;
  • * lai sadarbotos ar citām valstīm, noteikti jāiekļaujas eirokomisāru pārvaldītā mafiozā grupējumā uz Latviju diskriminējošiem noteikumiem;
  • * pašu ražots cukurs, zivju produkcija, piena un citi pašražotie produkti ir slikti, jo tos taču var lētāk nopirkt ārzemēs vai ievest, izmantojot kontrabandu;
  • * lai Latvija plauktu, mums jāizpārdod sava zeme, resursi un īpašumi;
  • * lai celtu mūsu zemnieku konkurētspēju starp ES agrorūpnieciskajām korporācijām, zemniekiem jāsaņem tīri simboliskas subsīdijas un jāpalielina nodokļi;
  • * lai gan jau kopš 1999. gada vērojama zemes atmosfēras pakāpeniska atdzišana, mums noteikti jāmaksā nodokļi arī tiem, kuri izdomājuši globālās sasilšanas teoriju;
  • * mums nemitīgi jārunā par 70 gadus vecu okupāciju, bet jāklusē par patlaban notiekošo Latvijas okupāciju un kolonizāciju;
  • * mums jāklausa jaunie kungi un viņu interesēs jādodas okupēt un paverdzināt citas tautas;
  • * mums par katru cenu jāsaglabā blēžu un parazītu uzticība, citādi viņi var apvainoties un mums pagriezt muguru.

Līdzīgu aplamību uzskaitījumu varētu turpināt ilgi, bet galvenais ir saprast un atzīt, ka mēs pēc šiem greizajiem noteikumiem esam dzīvojuši un turpinām dzīvot, un tas ir pamats mūsu „dižķibelei”. Latvijā nevarētu plaukt kazino nami, ja mēs paši turp nenestu savu naudu. Latvijā nevarētu iesakņoties ārvalstu bankas, ja mēs paši nekļūtu par šo banku klientiem un nenoticētu šo iestādījumu saldajiem vilinājumiem. Latvijā nevarētu plaukt ārvalstu lielveikali, ja mēs paliktu uzticīgi saviem veikaliem. Latvijas veikalu plaukti nepildītos ar globālo surogātprodukciju, ja mēs paši ražotu un pēc iespējas lietotu savus ražojumus. Latvija nebūtu deindustrializēta, ja mēs paši savus uzņēmumus nesagrieztu un nepārdotu metāllūžņos. Latvijas zeme un resursi nenonāktu ārvalstu un vietējo spekulantu rokās, ja mēs paši nebūtu tos par sviestmaizi viņiem pārdevuši. Latvijas infrastruktūru nekontrolētu un neslauktu ārzemnieki, ja mēs paši būtu uzņēmušies atbildību par tās uzturēšanu un uzlabošanu. Tas viss tika paveikts ar mūsu rokām!

Bet labā ziņa ir tā, ka katrs savas kļūdas, ja tās apzinājies, spēj arī labot. Tas nozīmē, ka mēs savus dzīves resursus spējam atgūt un turpmāk vecās kļūdas neatkārtot. Jā, kļūdīties ir cilvēcīgi, bet tikpat cilvēcīgi ir savas kļūdas labot.


Mēs vai ārvalstu bankas – tas ir tieši tik vienkārši!

Mēģiniet izdarīt to, ko sirmgalvji uzskata par neiespējamu, un jūs to paveiksiet. Bet tam, kurš taisās sev būvēt māju, derētu pielūkot, lai viņš sev neuzceļ cietumu.”

/Amerikāņu filozofs H.D. Toro/

Latvijas patriotiskā biedrība “Antiglobālisti” aicina slēgt kontus citās bankās un tos atvērt vienīgajā pāri palikušajā valsts bankā – „Latvijas Hipotēku un zemes bankā”. Šā gada 13. janvārī, plkst. 17.00 pie Saeimas paredzēts mītiņš, kura nolūks – no deputātiem izdibināt skaidras atbildes, piemēram, uz tādiem jautājumiem: kādēļ pašvaldību un valsts uzņēmumu – tātad mūsu kopīgā nauda – tiek glabāta nevis mūsu, bet gan svešās bankās.

Protams, ar šo mītiņu vien nepietiks, bet tas ir labs sākums pareizajā virzienā. Tas būtu pirmais solis savas nacionālās finanšu un banku sistēmas izveidē. Vienlaikus varam ņemt piemēru no dzelzceļniekiem, jūrniekiem un vairāku Vidzemes pagastu iedzīvotājiem, dibinot paši savas krājaizdevu sabiedrības jeb kredītkooperatīvus. Jo lielāka būs kooperācijas kustība, jo lielākas tās iespējas. Bet galvenais – ka mēs paši būsim šīs sistēmas saimnieki un noteicēji, kā arī paši baudīsim šīs kopdarbības augļus. Pārņemot savā kontrolē finanšu un banku jomu, mēs daudz vieglāk atgūsim arī tirdzniecības un ražošanas nozares.

Ārvalstu banku, veikalu, apdrošināšanas aģentūru un citu iestādījumu boikots (nevardarbīga pretestība, pilsoniska nesadarbošanās u.c. atbrīvošanās formas) ir likumīgs tautas atbrīvošanās līdzeklis, ko līdz šim ir sekmīgi izmantojusi Mahatmas Gandija vadītā kustība Indijā, Martina Lutera Kinga vadītā cilvēktiesību kustība Amerikā, mēs paši savas Atmodas pirmsākumos un daudzos citos gadījumos.

Šoreiz lasītājus neapgrūtināšu ar detalizētu nacionālās tautsaimniecības izveides aprakstu un ar to saistītajiem apsvērumiem, jo to jau esmu darījis citos savos rakstos. Ņemot vērā mūsu aplamos ceļus pagātnē, daudzos gadījumos jārīkojas tieši pretēji: nevis savstarpēji jākonkurē, bet jāsadarbojas, priekšroka jādod nevis ārzemniekiem, bet savējiem, jāorientējas nevis uz maksimālu patēriņu, bet uz krāšanu un ieguldīšanu izaugsmē, nevis jāklausās algotu „ekspertu” padomos, bet jādomā un jādara pašiem, nevis jāatbalsta ārzemnieku un gangsteru uzpirktie politiķi, bet jāpaliek aktīviem pašiem.

Skaidrs, ka patreizējā valdība pati nepieciešamās pārmaiņas neuzsāks un plēsonīgās ārvalstu bankas nepadzīs un pat neierobežos. Kaut vai tāpēc, ka faktiski šīs bankas jau ir mūsu valdību privatizējušas. Bet ja pietiekams Latvijas iedzīvotāju skaits pārtrauks sadarbību ar ārvalstu bankām, tās būs spiestas Latviju atstāt pašas.

Stāvoklis patiešām ir dramatisks, bet nevajag krist izmisumā vai zaudēt veselo saprātu un dvēseles mieru. Šī zeme ir mūsu, un mums ir tiesības to pārvaldīt pašiem, un pašiem arī baudīt sava darba augļus. Ja ārzemju banku politikas dēļ mūsu bērniem jāatstāj dzimtene, lai izdzīvošanu meklētu svešās malās, tad tas ir aplami un nepieņemami. Ja problēma nostādīta tā, tad loģiskākais un taisnīgākais risinājums būs, ja Latviju būs spiesti atstāt nevis mūsu bērni, bet ārvalstu bankas.

Un novēlēsim tām laimīgu ceļu! Šai gadījumā pasaule mūs sapratīs, cienīs un ņems no mums labu piemēru. Godīgie cilvēki pasaulē saviem līdzcilvēkiem teiks: „Let’s go Latvian Way!” (Iesim Latvijas ceļu!)

Jānis Kučinskis


  • Un tomēr – iztaustot noskaņojumu kaut vai tajā pašā delfu forumā, rodas sajūta, ka kopumā cilvēkus apmierina esošā situācija. Jautājums – vai mums jānolaižas līdz iznīcības robežai, lai varētu sacīt “tagad pietiek, jāsāk pretoties”? Manuprāt tauta ir uzpirkta ar tiem pašiem izklaižu un tirdzniecības centriem, kas acīmredzot ir speciāls pasūtījums, lai mūs pakārdinātu – sadarbosities ar sistēmu un nekādus “Gandi” variantus netaisīsit, būs jums tas viss spožums. Bet kā lai liek cilvēkiem noticēt, ka tuvojas briesmas, ja visiem šķiet, ka vroģe vsjo normaļna?

  • Citāts no teksta .”Bet galvenais – ka mēs paši būsim šīs sistēmas saimnieki un noteicēji, kā arī paši baudīsim šīs kopdarbības augļus. Pārņemot savā kontrolē finanšu un banku jomu, mēs daudz vieglāk atgūsim arī tirdzniecības un ražošanas nozares.”
    Jāni – visu jau tu saki pareizi , bet iet un paņemt
    tu vari to kas atrodas tavā mājā , ej un pamēģini
    paņemt varu no tagad to pārstāvošās valdības , kuru mēs visi solidāri esam ievēlējuši? Lai kautko varētu
    paņemt tev it jābūt varai to darīt ! Tauta celsies pret
    tautu un valsts pret valsti!

  • Ja Tu tā domā, tad Tev nekas nav jādara.
    Ir arī tādi cilvēki, kas gaismu neredz, bet redz tikai šķēršļus. Gan reālus, gan iedomātus.

  • Tēma aktuāla,bet acīmredzot taisnība ”kristietim”.
    Vai arī cilvēki vispār nesaprot par ko ir runa:).

    Varu no savas puses piebilst tikai to,ka pat atstājot tikai vienu valsts(tautas) banku,ir jāmaina pats bankas uzbūves un vadības pamats.Tai ir jādarbojas uz pavisam citiem principiem.Ja tie netiks mainīti-situācija neuzlabosies,bet gan radīsies jauns alkatīgs monopols…

    p.s.
    Saite jaunam skatijumam uz pasaules banku darbību pasaules mērogā:

    http://via-midgard.info/news/in_midgard/7718-neftyanoj-krizis-v-meksikanskom-zalive.html

  • Ja Tev šķiet, ka nesaprot, tad skaidro. Ja šķiet, ka nav atsaucības, tad rādi savu piemēru.
    Bet nevajag baidīt cilvēkus ar “jaunu alkatīgu monopolu”, citādi rodas iespaids, ka pats neko no raksta neesi sapratis.
    Un nevajag novērst uzmanību no tēmas ar kaut kādām Rotšildu sērijas konspirācijas basjņām.
    Vispirms tiksim skaidrībā ar saviem rotšildiem.

  • Lai nu kā, bet ārzemju bankas kredītprocentus piedāvāja zemākus, kā LHZB. Tāds sīkums, bet tik patīkams. Es nekad neesmu ļāvis skalot savas smadzenes un neesmu nekad balsojis par mūsu Valsts izzadzējiem. Aicinājumam arī citiem nebalsot gan sekotāju bija ļoti maz,diemžēl arī no TF lasītāju vidus. Vēlēšanu sistēmai nav ne vainas, tikai pašiem jātur acis vaļā un jādomā līdz, kā saka De-fakto raidījuma beigās.

  • Janis_K.

    :))) …EMOCIJAS…

    Pašreizejās situācijas novērtējumā esmu pilnīgi vienisprātis ar tevi(varētu parakstīties praktiski zem katra teikuma),bet kā tagad mēdz moderni sacīt,savu ”nākotnes vīziju” formulēt negribētu,jo man ir izteikti(!) subjektīva attieksme pret banku darbību principā un kā etalons varētu kalpot padomju krājbanku sistēma,kura darbojās savas valsts labā (kas vairākumam būs nepieņemama principā:)…
    Nu un lai pārāk jūs te nenokaitināt,pamēģināšu izmantot sakāmvārdu par to,ka ”klusēšana zelts,utt.”
    Bet izlasīt citu cilvēku viedokli par šo jautājumu,tiešām būtu interesanti(?).

  • friendly62 10.01.2011., 20:32
    (..)
    Bet izlasīt citu cilvēku viedokli par šo jautājumu,tiešām būtu interesanti(?).
    ========================================================
    2x pārlasīju šodien vietnē Satori publicēto –
    Interregnum. Saruna ar sociologu Zigmuntu Baumanu
    http://www.satori.lv/raksts/3618/Interregnum_Saruna_ar_sociologu_Zigmuntu_Baumanu

  • Tur jau tā lieta, ka mēs kaut ko gaidām… ka kāds atjās baltā zirgā ar spožām bruņām un asu zobenu un viss kaut kā… nu tā… pats nosevis… mistiski un nesaprotami savedīsies kārtībā. Un tas cēlais bruņinieks, protams, nebūs vietējais… varbūt viņš no Nārnijas, vai Aizspogulijas … Tā – pēkšņi materializēsies… vai izlīdīs no kāda skapja bēniņos…

    Gribu atgādināt (neprecīzi) vienu vietu no Jaunās Derības, kad Jēzus sākot sludināt, to darīja savā tuvākajā apkaimē: ”Eu – vai tas nav mūsu galdnieka dēls? Ko viņš tur iedomājas – mūs mācīt! Mēs taču viņu pazīstam! Un to ko viņš tur runā – mēs arī zinām…”

    Mēs visi esam tādi paši kā kādreiz citi! Nekas nav mainījies! Vēl pirms 3-4 gadiem par antiglobālistiem un viņu pretīstāvēšanu ”kaut kam” dzirdēju tikai pa televizoru… pirms 2 gadiem sāku viņus meklēt Latvijā, bet neatradu… Un man pat sapņos nerādījās, ka pats būšu tādas apvienības dibinātājs un cīnīšos pret šo murgu pirmajās rindās…

    Vienkārši jānotic pašiem sev! Mēs paši esam TIE!

  • Janis_K. 10.01.2011., 20:03
    (..)
    Vispirms tiksim skaidrībā ar saviem rotšildiem.
    ========================================================
    Ko līdzīgu par ”biedriem” Jānis_K rakstīja arī ‘Pilsonis’, vai ne? Būsim varā, tiksim skaidrībā, uzcelsim jaunu valsti…utt.utml. – prātiņa nepietika, diemžēl,…..Arī šodien es tikai sāji pasmaidu par šādiem – ”tiksim galā”, bet, lai jau jaunie ‘če gevaras’ iedegas.
    p.s.
    ‘Ja 20 gados neesi revolucionārs, tad tev nav sirds – bet, ja 40 neesi kapitālits, tad tev galvā zāģu skaidas’ – kas to teicis, neatceros?

  • <AG 10.01.2011., 21:32
    (..)
    Vienkārši jānotic pašiem sev! Mēs paši esam TIE!
    ========================================================
    Ticība – vajadzīga, tā spējot ''kalnus pārvietot''. Ar lielu ticību jau izdevās pirms 20 gadiem lielas lietas paveikt. Taču par prātiņu/intelektu arī nevajadzētu aizmirst. 'Domāt, domāt, domāt' – lai mērķi būtu sasniedzami, lai neiznāk vēl pēc 20 gadiem tādas ''ziepes'', kā pēdējos 20-it ievārītas.
    Lai veicas!

  • Kā būtu, Labrenci, ja Tu papūlētos paskatīties tālāk par savu degunu un patīkamajām procentu likmēm?
    Es vispār ne ar vienu banku neesmu ielaidies, parādu man nav, bet kaut kā tomēr gribu dzīvot brīvā un plaukstošā Latvijā, nevis banku pārvaldītā gulaga lēģerī, kura parāds, ja mēs šo blēdību nenovērsīsim, būs maksājams vairākām paaudzēm.
    Un baņķieru aritmētika ir tāda: jo vairāk esi samaksājis, jo lielāka vēl maksājamā summa.
    Vai Tev tiešām vienalga, ka no Latvijas jau tie 8.8 miljardi izspiesti un izspiešana turpinās?

  • Jāni, ja Kubā nevaldītu Fidels,ja tur būtu bijusi iedibināta partiju varas struktūra līdzīga kā pie mums šodien, noziedzīgā, koloniālā, ASV iedibinātā vara joprojām tur rīkotu orģijas un slavētu “demokrātiju”.
    Tā kā pie mums “demokrātija ir un zeļ”, tad runājot par bankām, es aicinu padomāt par sekojošo. Prasīt, lai tās savus pakalpojumus sniedz saskaņā ar Publisko Iepirkuma likumu. Proti, piedalās finansu pakalpojumu konkursos. Likuma ietvarā izvirzīt bankām tādas prasības ir pašsaprotami. Likums ir pieņemts, darbojas, vajag tikai to pildīt!
    Tas dotu vairākas labas lietas.
    1)Noņemtu banku pašpasludināto naudas dieva tēlu un tās atgrieztos vienkārša uzņēmuma statusā.
    2)Organizējot iepirkuma konkursus, ieguvēja būtu arī valsts un mēs visi kopā.
    Neiespējami tas nav. Protams, bankas un to lobiji aktīvi pretdarbosies, bet tas varētu būt kā sākuma punkts pretīstāvēšanai banku diktātam un netaisnīgajai sistēmai.

  • Nevajag nekādu publisko iepirkumu likumu – tā ir tāda pati demokrātijas imitācija. Vajag valsts attīstības programmu un tai nepieciešamo nacionālo (t.i., savu) banku sistēmu, kā arī suverēnu valūtu, protams.
    Jebkurā gadījumā ārvalstu bankām te nav ko darīt. Arī pirms kara Latvijā nebija ārvalstu banku.

  • Kāpēc tās patvaļīgi rīkojas un diktē noteikumus? Tāpēc, ka tām izveidots monopolstāvoklis, tās nav ietekmējamas.
    Pastāvošajā vērtību sistēmā tās nolikt vietā praktiski nekādi nav iespējams.
    Kā Tu domā ārzemju bankām pateikt, lai tās vācas. Viņas vienkārši uzspļaus jebkurai mūsu valdībai. Pat Islande piekrita atdot spekulatīvo banku naudu. Bez tam mūsu valstī varbūt kāda trešdaļa valsts nekustamā īpašuma pieder bankām. Tās ir trešā mūsu valsts daļa, kas tāds nieks viņu pārvaldītajā bagātībā.

  • Nu nevajag izplatīt melus. Tieši Islande arī vienīgā, kas tās bankas pasūtīja bekot.
    Es vispār nesaprotu, kāda jēga ar Tevi runāt. Jau cik reizes TF ir aprādīts, ka tās bankas veikušas krāpniecisku afēru un mēs pat varam no tām pieprasīt kompensēt zaudējumus.
    Jā, valdība tās bankas nedzīs ārā, bet tieši tāpēc jau tas jādara mums pašiem. Tāpat kā Fidels Kastro tās izdzina, tikai, vēlams, nevardarbīgiem līdzekļiem.
    Vai Tu vispār izlasīji rakstu, zem kura komentē?

  • Ko Tu teiksi, kad Gazproma pārmijnieks piemirsīs atvērt ventili un izsals puse Latvijas ar visiem radiatoriem, bet Statoilam beigsies degviela?
    Starp citu Islandi tomēr beigās pielauza!

  • Es vispār nesaprotu, kas Tu par cilvēku un kā intereses Tu te pārstāvi?
    Apnikuši tie īdētāji un šķēršļu meklētāji. Te pirms gada viens tāds baidīja ar NATO armiju. Ej uz Saeimu un tad Tev būs visas iespējas cilvēkiem smadzenes čakarēt, baidīt un zombēt.

  • Izlasīju G.Valdmaņa „Starp Dzirnakmeņiem” un tur bija arī pieminēta šī banka, bet cik es sapratu – Valdmanis un vēl kādi labi cilvēki mēģinājuši ko labu izveidot no šīs bankas, bet valdošās elites intrigu un traucējošās darbības dēļ tā arī nekas pozitīvs neizdevās. Vai tik nav tā, ka šis vēl pēdējais neieņemtais latviešu finansu bastions tiek turēts aplenkumā un daļēji jau ir pakļauts ārvalstu kooporācijām?

    Gribēju vēl piebilst, ka mēs nevaram tikt galā ar vietējiem „Rotšildiem” un”Sorosiem” neņemot vērā tos īstos. Ir jāsaprot, kuras ir tās saites, caur kurām viņi darbojas un tās jāpārrauj. Varu derēt, ka galvenokārt gluži kā indijā mēs paši palīdzam melnajai aristokrātijai

  • Esmu gauži vājš finansu lietās, bet tās lietiņas man izskatās stipri sarežģītas. Mūsdienu pasaulītē komercbankas (pie mums nu jau visas 100% ir ārvalstu) jau ar Valsts Centrālās bankas “svētību”, pēc būtības, pilda naudas emisijas funkciju. Tas ir gandrīz kā Svētajos rakstos – “no zila gaisa” un ar Centrlās Bankas “svētību” top naudiņa, kura tiek aizdota (pie reizes, protams, paņemot ķīlā kādu reālu lietiņu) un pēcāk debitors banciņai, čakli strādādams, stiepj pavisam reālu naudiņu:) Procentiņi pēc tam pārvēršas “reālā naudiņā”, bet pamatsummiņa pazūd kā radusies. Vienīgais, kas man pavisam nav skaidrs, ir jautājums par Centrālo Banku ti. vai viņai patiešam nav (nebija) nekādas kontroles pār šo naudas emisiju?

    Nesaprotu. Visi runā par kaut kādu LV iepludinātu naudu (caur ārvalstu bankām), bet, manā izpratnē – nekas jau te vispār netika iepludināts (ja korekti – kapeikas un tikai un tās pašas tikai tamdēļ, lai saņemtu “svētību” radīt naudu).

    Ko gribu teikt (ja vispār ko saprotu) – mūsdienu banku darbības principi nu ir tādi, ka, principā, ir viena alga, kam tā banka pieder. Daudz svarīgāka ir kontrole par komercbanku darbību, kas manuprāt bija pilnīgi “garām” vai nebija vispār. Protams, patīkamāk, ja procentiņi paliek valstī:), jo savādāk iznāk tā stipri pastulbi – sagrābamies uzīmētu naudiņu, par to iegādājām reālas lietas, kuras pēcāk pazaudējām un vēl bankām palikām parādā pavisam reālu naudiņu!

  • Banka 1 latu savas nudas aizdod 100 aizņēmējiem
    tā tas notiek mūsdienu pasaulē .Visi visu zināja , tikai kredītņēmēji neko nezināja. Visas finansu transakcijas bija stingri uzraudzītas vismaz pēdējos 10 gadus . Latvijas banka kautko sāka par pārkarsšanu vārgi šļupstēt jau 2004.g. Bet valdības rīkojums bija ciest klusu , tā viņi mūs uzmeta , nav jau pirmā reize. Varbūt tautas tribunālu vajadzētu izveidot un izmeklēt šīs lietas ??? Tad viss tas nāktu gaismā uz visiem dokumentiem un darījumiem ir atbildīgo personu uzvārdi. Tad arī varētu noskaidrot cik virtuālās un cik svešās naudas bija iepludināts un , kur tā palika ?

  • Par Centrālo Banku kaut kur iekš youtube bija fragments no kaut kādas intervijas ar Dombrovski, kuram uzdeva tiešu jautājumu – vai tiesa, ka Latvijas valdībai nav nekādas kontroles pār Latviajs Centrālo Banku? Viņš gan centās visādi izlocīties, taču, pateicoties intervētāja uzstājībai pēc konkrētas atbildes, Dombrovskis galugalā bija spiests atbildēt, ka Latvijas Centrālo Banku kontrolē…vot īsti neatceros, baidos sameloties, bet laikam runa bij par Pasaules Banku vai tamlīdzīgu organizāciju.

    Izejot no tā varam secināt, ka procesus, kas saistīti ar finansēm Latvijā pilnībā kontrolē kādi ārēji spēki un ne tautai, ne tautas vēlētajiem varasvīriem nav absolūti nekādas varas ne teikšanas pār Latvijas finansu politiku. Pats trakākais ir tas, ka šāda situācija ir gandrīz visās pasaules valstīs un ar to gudrie vīri arī aizbildinās – tā lūk esot pieņemts

  • Viss notiek saskaņā ar ES pavēlēm un noteikumiem……
    “Latvijas” banka arī ir tikai eiropas centrālās banka s filiāle Latvijā – strādā pilnīgi un vienīgi saskaņā ar viņu noteikumiem.

    žēl tikai ne šis ne jebkurš cits komentārs šeit NEKO nedod – tikai laupa laiku!

  • Un, ja ir tā, kā es saprotu, un citi mani papildina, tad neizbēgams ir secinājums – mēs paši sevi esam “uzmetuši”! Bet tas (kam kāda kļūme negadās), protams, tāds nieks vien ir, jo mēs šo sevis “uzmešanu” turpinām ar nepārejošu entuziasmu. Nu neko – gods un slava tiem prātiem, kas ko tādu ir izdomājuši:)

    Un mūsu ekonomika nekad nav bijusi pārkārsusi. Viņa vienkārši aizrijās ar lielo naudas plūsmu (motors maziņš, degvielas daudz), jo karburators (Centrālā banka) vai nu “nebija klāt” vai sagāja “sviestā”, vai kāds ļaundaris golfam karbiķi nomainīja ar catepilāra buldozera.

    Un risinājums tad jau ir elementārs – aizvākt lieko naudu no sistēmas. Jo tam motoram (ekonomikai) ir jāpukšķ, kaut arī vāji un neritmiski, bet jāstrādā, lai varētu turpināt visiem “labdariem” izdalīt naudiņu. To var izdarīt divos pamatveidos (gan jau ir arī citi). Viens (izvēlētais) ir sāpīgs gandrīz visiem (bet ne bankām), otrs ir sāpīgs gk. bankām.

    Un te nu mana loģika (neesmu jau loģikā tik stiprs kā Godmanis, kurš zina, ka pēc 1 seko 2 utt.) saka, ka antiglobālistu piedāvājums ir pilnīgi garām (ceru, ka viņi mani neatradīs un stipri nesitīs:)), jo notiek naudas izņemšana no SISTĒMAS, bet to izdarīt ir vieglāk, ja visa naudiņa ir vienuviet:)

  • Juris 11.01.2011., 18:13
    Un, ja ir tā, kā es saprotu, un citi mani papildina, tad neizbēgams ir secinājums – mēs paši sevi esam “uzmetuši”!
    ========================================================
    Drosmīga rīcība – atzīšanās, ka paši vien, paši vien esam atbildīgi par esošo situāciju savā valstī.
    Un tiešām ”oriģinālu” risinājumu tagad piedāvā J.Kučinskis:”(..)Ja problēma nostādīta tā, tad loģiskākais un taisnīgākais risinājums būs, ja Latviju būs spiesti atstāt nevis mūsu bērni, bet ārvalstu bankas.” –
    Nav visi ”uzmesti” – ir ”vainīgie”, tie latvieši, kas strādā bankās – un ”cietušie”, kam jāatmaksā ņemtie kredīti?
    Juris piekrīt?

  • Būsim reāli – , domāsim?
    Zigmunts Baumans, sociologs:”(..) Reiz, jaunībā, es prātoju, ko darīt, lai pasauli padarītu labāku. Ja mēs šobrīd apsēstos ap apaļo galdu, mēs varētu diezgan ātri vienoties par to, ko darīt. Taču galvenā problēma paliek – kam tas būtu jādara un kādā veidā. Jo nav jau ne tādu institūciju, ne instrumentu.”
    Interregnum. Saruna ar sociologu Zigmuntu Baumanu
    http://www.satori.lv/raksts/3618/Interregnum_Saruna_ar_sociologu_Zigmuntu_Baumanu

  • Juris piekrīt Tev Edge, bet daļēji?
    Mans domu gājiens bija drusku savādāks ti. – valsts (centrālā banka un visādas, kādas tik mums nav institūcijas) jau ir patiesie vaininieki pie esošās situācijas. Ārvalstu bankas – nu blēži, protams. Gandrīz ikviens palielāks bizness mūsdienās ir drusku blēdīgs.

    Un tagadiņ, piedodiet, Jūs gribiet, lai es savu naudiņu pārnesu no sīkas ārvalstu blēžu banciņas uz tās valsts banciņu, kura visas šīs blēdības piesedza un nekādi nereaģēja? Bet tas arī ir nieks. Valsts nebija savu uzdevumu augstumos, savārija ziepes un nu pat es (un visi, kuri baļļukā neņēma dalību) par to baļļuku maksā! Vispār, man ir grūti iedomāties, kāds haoss (korupcija un citādas muļķības) sāktos (pie pašreizējās sistēmas), ja LV būtu tikai viena valsts banka ar ievērojamiem resursiem. Tad, iespējams, ne tikai bērniem, bet arī viņu vectētiņiem būs jāaizbrauc:) Priekšlikums liekas tāds jokains – patriekt vienu blēdi un celt godā citu, lolojot naivas cerības, ka viņš būs mazāks blēdis.

    Nu vienīgais, kas patiešam būtu jādara (mans skatījums) – atņemt naudu šīm instutūcijām vispār un darboties virzienā – “dibinot paši savas krājaizdevu sabiedrības jeb kredītkooperatīvus”. Mēs esam smagi kļūdījušies uzskatot, ka mūsu izvēlētie “runas vīri” būs kompetenti un griboši strādāt vispārējības labā.

  • Juris 11.01.2011., 21:12
    (..)
    Mēs esam smagi kļūdījušies uzskatot, ka mūsu izvēlētie “runas vīri” būs kompetenti un griboši strādāt vispārējības labā.
    ========================================================
    Drīzumā jaunas vēlēšanas – pašvaldību, tad 11.Saeimas. ‘Kļūdīties ir cilvēciski’, ‘Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara’, ‘Viena cilvēka muļķība ir kāda cita veiksme’ (F.Bēkons), utt.utml.
    Par ”kļūdīšanos” būs jāsamaksā – un J.Kučinskis piedāvā vienu variantu. Es tam piekrītu, foršs, ”taisnīgs un godīgs” – ja par mūsu kredītņēmēju kļūdām/muļķību samaksā kāds cits. Taču galvenā problēma paliek – kas un kā ‘mūsu’ taisnīgo vēlmi tagad īstenos, un kā – esam tak’ ES un NATO.

  • p.s.
    ‘Taisnīgs un godīgs’ es lieku ”/pēdiņās, jo tiesas spriedums vēl nav bijis.
    Starp citu, vēl 2009.g.februārī toreizējais Eiropas Parlamenta deputāts V.Dombrovskis skarbi kritizēja ārvalstu bankas par viņu darbību Latvijā – ”(..)SEB gadījumā tā ir bezatbildīga rīcība….”(Krīzes pārvarēšana:ceļi un neceļi.05.02.2009.LA). Taču skarbā kritizēšana nebija par šķērsli iecelt par finanšu ministru 2010.g. bijušo SEB ekonomistu Vilku, kas ar to straujo kreditēšanu īstenoja (pārkāpjot deklarēto SEB stratēģiju). Tāda mūsu pašu rokām&galvām izveidotā sistēma…..

  • Šis raksts ir veltīts tikai un vienīgi biedrības “Antiglobālisti” aicinājuma un 13. janvāra akcijas atbalstam. Diemžēl pēc atsauksmēm nākas secināt, ka ārvalstu bankas okupējušas ne vien Latvijas valsti un tās institūcijas, bet arī daudzu komentētāju smadzenes. Jā, draugi, rotšildi un sorosi jau iekārtojušies jūsu smadzenēs un pārvalda jūsu domāšanas procesus! Tātad stāvoklis ir daudz kritiskāks nekā rakstā attēlots.
    Ja tomēr kāds “Antiglobālistu” aicinājumu boikotēt ārvalstu bankas un rīt plkst. 17.00 pie Saeimas nama ieplānoto akciju gatavs atbalstīt, tad ir lūgums iesaistīties gan pašiem, gan maksimāli, izmantojot visus pieejamos kanālus, par šo iniciatīvu informēt savus paziņas, draugus un citus cilvēkus. Pieļauju, ka Latvijā vēl ir cilvēki ar brīvām smadzenēm un brīvu gribu.

  • Vēl viena forša akcija varētu būt lielveikalu tīklu boikots, konkrēti attiecībā uz pārtikas precēm – visi iepērkas tikai Latvijas zemnieku saimniecību un kooperatīvu veikalos, tirgū vai pa tiešo pie lauksaimniekiem

  • Piedodiet nav laika iztulkot.

    Старый индеец приходит в банк и просит займ на 500 долларов. Банковский работник начинает оформлять бумаги.
    — Что ты собираешься делать с этими деньгами? — спрашивает он индейца.
    — Я поеду в город продавать украшения, которые я сделал.
    — Что у тебя есть в залог для обеспечения обязательств по займу?
    — Я не знаю, что такое «залог», — говорит индеец.
    — Ну залог это нечто такое, что имеет ценность и может покрыть стоимость займа. У тебя есть автомобиль?
    — Есть, грузовичок 1949 года выпуска…
    — Нет, это не годится, — говорит банковский работник, — может, у тебя есть скот?
    — Да, у меня есть лошадь…
    — Сколько ей лет?
    — Не знаю, у неё уже нет зубов, чтоб определить…
    В конце концов индейцу оформляют займ и выдают 500 долларов. Спустя несколько недель индеец снова приходит в банк, достает пачку денег и возвращает займ.
    — Что ты собираешься делать с остальными деньгами? — спрашивает его тот же банковский работник.
    — Положу в вигвам, — говорит индеец.
    — Ты можешь сделать депозит в нашем банке.
    — Я не знаю, что такое «депозит», — отвечает индеец.
    — Ну ты отдаешь свои деньги банку, банк заботится о них, а когда тебе нужны деньги, ты их можешь взять…
    Старый индеец подумал подумал и спросил:
    — А что у банка есть в залог?

  • Pareizi KANDESA raksta, vsu banku hierarhijas beidzas (sākas) vienā vietā. Un pat ja visi mē parcelsies uz vienu (mūsu) banku, tad atnāks kāds no interalfas, izteiks piedāvājumu no kura nav iespējams atteikties un nopirks to banku ar visu kas tur ir

  • Jānim K.

    Jānis kļūst niknāks un atgriežas cīņasspars! Tas ir labi!

    Klusajam

    Šī akcija ar banku kontiem un LHZB ir tikai pirmais solis. Ja tauta vienosies, beigs vaidēt un filozofēt un to izdarīs, tad nākošos spert jau būs vieglāk (būs inerce un kopīgas lietas apziņa, sajūta). Cik var filozofēt? Vienkārši jāiet un jādara! Ko mēs gaidām?

  • Dārgais Janis_K, es pieļauju, ka tie maitas ir manās smadzenēs (viss jau var būt, neesmu psihoanalīķis un kā tāds, ļoti pat iespējams, nesaprotu, kas paša smadzenēs darās), bet esmu 100% drošs, ka valsts bankā “viņu” nemaz nav mazāk, varbūt pat x reizes vairāk :) Joks…

  • 13. janvāra akcijai ir tuvākie un tālākie mērķi. 13. janvāris ir tikai pirmais solis. Akcija vajadzīga ne tik daudz Hipotēku bankai, kā mums pašiem – lai sāktos organizēta kustība Latvijas suverenitātes atgūšanai.
    Tos, kas te iztēlē zīmē fantastiskas shēmas, lai tikai neatbalstītu akciju, varu informēt, ka jau ir bijuši vairāki mēģinājumi nopirkt vai privatizēt Hipotēku banku, bet ap bankas vadību esošajai komandai tos visus pagaidām izdevies novērst. Tās komandas pūļu rezultātā ilgu laiku noturēts status quo, taču izrāvienam ir nepieciešams plašs sabiedrības atbalsts.

  • Dārgais Juri, man ar humora sajūtu viss kārtībā un patīk arī labi joki, pat ja jokots par mani.
    Taču mūsu pasivitāte un neticība sev ir pārāk ieilgusi, tā jau kļūst pataloģiska. Arī Tautas forumā mēs te pa tukšo diskutējam jau trešo gadu. Tas viss, par ko te rakstīts komentāros ir jau neskaitāmas reizes malts un pārmalts. Es vairs neredzu jēgu turpināt šo filozofēšanu un tukšmuldēšanu, ja vienlaikus nenotiek arī praktiska darbība.
    Minimālais, ko katrs var izdarīt jau šodien, ir antiglobālistu iniciatīvu izsūtīt visiem saviem e-pasta adresātiem, visiem draugiem, draugu draugiem draugos.lv un citur.

  • P.S. Un tajā sūtījumā ielikt arī saiti uz šo rakstu.

  • Piekrītu 100%. Tā ir. Bet, “malt” vecas, sen atklātas patiesības nekad nav par daudz. Nu te ir cilvēki, kas to visu saprot vai cenšas saprast (cik nu katrs mēs spējam), bet tur “ārā” vairums neko nav dzirdējuši :) Lai veicas!

  • Tā jau laikam ir, ka ne tik daudz šīs akcijas jēga ir konkrēti visiem pāriet uz LZHB, bet gluži kā Gandijs sāka ar sāli, tāpat arī mums ar kaut ko ir jāsāk, jābūt kādam vienojošajam momentam

  • Jā, bankas tik dziļi sabridušas mūsu dzīvē, ka tās var salīdzināt ar sāli. :)
    Bet vēl iespaidīgāka Gandija akcija bija, kad indieši masveidīgi atteicās no angļu apģērbiem un visās pilsētās tos publiski sadedzināja, paši turpmāk pārejot uz saviem nacionālajiem tērpiem.
    Tomēr arī pati pāriešana uz hipotēku banku var izrādīties ļoti efektīva, ja tā kļūs masveidīga. Tas būtu kā nacionāls referendums par uzticību savai valstij. Pavasarī varētu sākt nēsāt arī atbilstošus T-krekliņus ar uzrakstiem – “Es pārgāju uz savas valsts banku”, “Esmu atbrīvojies (brīvs) no ārzemju bankām” u.tml.

  • Tas ir interesanti. Manu rakstu šodien publicēja arī Delfi Aculiecinieks. Tikai izņēma dažus vārdus par to 13. janvāra akciju.
    Tad nu bija aktīva komentēšana, tai skaitā par rītdienas akciju. Ap 100 komentāru. Un tad pēkšņi visi komentāri vienkārši pazuda. :)
    Tas raksts gan vēl palicis: http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/janis-kucinskis-kam-jaatstaj-latvija.d?id=36201838

  • Tie komentāri pazuda tikai uz kādu laiku. Tagad visi atjaunojušies.

  • Starp citu, zem Aculiecinieka versijas daudz veselīgu, vērtīgu komentāru un atziņu.

  • Paldies, par kartējo labo rakstu Tev.Palasot Delfi komentārus,viss liekas daudz cerīgāk.Tā kā vakarā visi pie Saeimas.

  • Vēl viens pierādījums tam, ka tā saucamās investīcijas ir tikai instruments, kas ļauj izrēķināties ar vietējiem uzņēmumiem, ja tie kļūst pārāk konkurētspējīgi:
    http://www.financenet.lv/zinas/361923-banka_uznemumam_prasa_atmaksat_ls_117_miljonu_aizdevumu
    Acīm redzot šeit par detonatoru finansiāljai agresijai kalpo tas apstāklis, ka “Daugava” ir izveidojusi veiksmīgu mazumtirdzniecības tīklu Rīgā. Un šis process, protams, ļoti nepatīk skandināvu lielveikalu saimniekiem. Un tad asinssuns tiek atlaists no ķēdes…

  • Sveiki,
    Vērojot pēdējā laika tendences, redzams, ka ļoti drīz tā arī notiks

    > Vienreiz jāmetas kopā lielai daļai valsts iedzīvotāju
    > un jānodibina KOOPERATĪVS – SAVA VALSTS BANKA, kas
    > dotu kredītus Latvijā ražojošiem uzņēmējiem. Un
    > apkalpotu iedzīvotājus. Domāju, ka daudzi klienti no
    > visām šīm svedbankām labprāt pārietu uz jauno banku.
    >
    > Līdzīgi ka lauksaimnieki dibina kooperatīvus graudu
    > uzpirkšanai un tādējādi atrisināja problēmas ar
    > graudu cenām.
    >
    > Un viss. Tālāk – tikai tehnikas jautājums.
    >

    (no http://www.financenet.lv/zinas/361923-banka_uznemumam_prasa_atmaksat_ls_117_miljonu_aizdevumu/comments)

  • Ingars_R 14.01.2011., 16:59
    (..)
    Vienreiz jāmetas kopā lielai daļai valsts iedzīvotāju…
    ========================================================
    Jau metās kopā un kooperējas gan valsts pārvaldē strādājošie, gan ārvalstu bankās strādājošie Latvijas pilsoņi? Un kamēr vieni lasa 1930-o gadu grāmatas, tai pat laikā:
    ”Jau ilgāku laiku Latvijā norisinās AS Swedbank finanšu terorisms pret Latvijas ražošanas uzņēmumiem, un DK Daugava nav vienīgais upuris šīs bankas vērtīgo biznesu sarakstā. Jau vairāki uzņēmumi ir novesti līdz maksātnespējai vai pārņemti ar varu, norāda DK Daugava vadītājs Aigars Vaivars.”
    http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/39475-dk-daugava-swedbank-terorize-latvijas-razosanas-uznemumus.htm

  • Neiepriecinoša atziņa pirms kārtējās budžeta konsolidācijas/griešanas un cīņas ar ēnu ekonomiku. Kurš spēs izdzīvot un dzīvot Latvijā šais skarbajos laikos? Starp citu, 1949.g. deportāciju sarakstos konkrētus uzvārdus/ģimenes ierakstīja uz vietām – paši savējie savējos.
    R.Grāvere:”(..)Un te arī ir tas skumjais fakts, ko konstatējuši folkloristi, proti – latviešiem var atrast teju vai visu, kas kopīgs ar Eiropu, izņemot sakāmvārdu par to, ka latvietis ir saimnieks savā mājā. Tā vietā ir “Ne mana cūka, ne mana druva” un tamlīdzīgie. Un parādās nepalīdzēšana, nosūdzēšana, jo – svarīgākais ir tikai izdzīvošana. Bet tautu nedrīkst pazemot tiktāl, noliekot to izdzīvošanas līmenī, kā tas, piemēram, izdarīts šodien. Tautai jāciena pašai sevi… Atzīšos, par šodienu man vispār grūti runāt, kamols kāpj kaklā…”
    ( Saruna ar Ritu Grāveri (fragmenti) – ‘Mēs esam tādi neērti Eiropai’ )

  • Nomalis 14.01.2011., 14:29
    (..)
    Un šis process, protams, ļoti nepatīk skandināvu lielveikalu saimniekiem. Un tad asinssuns tiek atlaists no ķēdes…
    ========================================================
    ”Saimnieki” šeit nenāk un savas rokas ”nesmērē” – Latvijā rīkojas galvenokārt Latvijas pilsoņi, kas likumus nepārkāpj, bet apzinīgi izpilda saimnieku prasības. Atceries vēsturi – notikumus 20.gs., kad latvieši viens otru …..

  • Nesu prieka vēsti visiem esošajiem un topošajiem patriotiem: latviešu valodā iznākusi korejiešu izcelsmes Keimbridžas profesora Hadžūn Čanga grāmata – “Sliktie samarieši”!!!
    Nu katrs varēs mācīties, kā savu zemi sargāt un savu saimniecību celt!
    Nu mums ir cerība, ka Latvijas sabiedrība tomēr pareizi noorientēsies šajā brūkošajā globālistu gulagā!
    Paldies tiem, kas nodrošināja šīs izcilās grāmatas tulkošanu un izdošanu!

  • Tiko reģistrējos šai forumā un saku paldies Janim_K. par šo rakstu un citiem sakarīgajiem rakstiem, kas atšķirībā no politiķu un visādu ekspertu miglainajiem un nesaprotamu terminu pilnajiem smērējumiem ir viegli saprotami un pilni ar reālām idejām. Tā turēt Jāni.

  • Par tēmu. Mana ideja par to kā piežmiegt ļaunās bankas. Mums šeit vajadzētu atrast kādu reālu specialistu(patriotu) kas izstrādātu viegli saprotamu instrukciju par to kā tiesāties ar bankām. Tiesāties līdz pat Satversmes tiesai un ES. Instrukciju priekš tiem kas iedzīti parādu verdzībā, kas zaudējuši īpašumu kas pirkts par kredītu un tagad ir spiesti maksāt bankām visu mūžu. Šo instrukciju(vēlams ar veidlapu paraugiem)varētu izveidot šeit vai kur citur. Būtu labi ar visiem izcenojumiem. Mēs izvietotu saīsnes(link) uz to, šeit, kā arī Delfu vai citu ziņu portālu komentāros kuri veltīti rakstiem par līdzīgu tēmu. Parādu vergi šādus komentārus lasīs un ķersies pie salmiņa.Tas radīs tiesāšanas vilni ko politiķi vairs nevarēs ignorēt un būs spiesti pieņemt pozitīvus likumus par labu šādiem cietējiem, no kā savukārt ļoti cietīs bankas. Iespējams uzradīsies advokātu kantori kas par procentu no iespējamās peļņas uzņemsies visu saraksti ar tiesām. Sliktākā gadījumā tiesas noslīks sūdzībās, kas arī būs laba nevardarbīgā pretošanās un radīs rezonansi. Diemžēl pats es neko lielu no civilprocesa nesaprotu un aukstāk minēto instrukciju nevarētu radīt. Tik vien kā varētu pakonsultēt par tiesu un valsts iestāžu psiholoģiju, jo pats strādāju tiesībsargājošā iestādē. Pievēršu uzmanību ka pat notiesātie no cietumiem spēj aizrakstīties līdz pat ES cilvēktiesību tiesai un uzvarēt, vai mes būtu sliktāki. Dažāda veida demonstrācijas un piketi vairs nav populāri, bet augstāk minēto tehniku Latvijā vēl nav neviens pielietojis. Ko teiksiet?

  • Ideja laba, tikai jāatrod tas knifs, aiz kā aizķerties.

  • Ir bijis precendents amerikā, nu jau pirms daudz gadiem. Megināšu atcereties kur par to lasīju, varbut izdodas iziet uz pirmsavotu.

    Bet šiem diviem šķiet ideja nepatīk.
    http://i.telegraph.co.uk/multimedia/archive/01802/sarkomerkel_1802322b.jpg

  • Ha,ha jā tiem diviem laikam nepatīk.
    Es arī nezinu to knifu aiz kura pieķerties, bet noteikti tāds ir, ņemot vērā mūsu juceklīgos likumus.

  • Likumi diemžēl pielāgoti banku vajadzībām. Varbūt smalks jurists kaut ko varētu atrast.
    Varbūt caur to, ka tās bankas pašas vērtējušas īpašumus un pašas uzpūtušas cenas, kas būtiski atšķiras no patiesās īpašumu vērtības. Parādu piramīdas celšana laikam Latvijā nav krimināli sodāma.
    Manuprāt, tomēr jābūt politiskam lēmumam, kas pieņemts sabiedrības spiediena iespaidā.

  • Varbūt sāksim ar to, ka visi pamatīgi izstudēsim augstāk pieteikto Hadžūn Čanga grāmatu, arī Emīla Jakrina grāmatu “Ekonomiskais patriotisms”.
    Pa to laiku kaut kas ienāks prāta un arī diskusiju līmenis celsies.
    Protams, varam, kur vien iespējams, ieteikt šīs grāmatas arī citiem. Manuprāt, tās iznākušas īstajā brīdī, kad jau šķiet ka apkārt tumsa un neviens neko nesaprot un nevēlas saprast.

  • Andis 14.01.2011., 21:23
    Par tēmu. Mana ideja par to kā piežmiegt ļaunās bankas..
    ========================================================
    Ja ar bankām nesasaistīsies, tad nebūs vajadzības/problēmu ar kāda ”žmiegšanu” – nebūs ne savas, ne kādam citam rokas ”jāsmērē”.
    Palasi viena globalizācijas procesu ”bīdītāja” ieteikumus,jo ne jau bankas to ”ļaunumu” rada –
    Ivars Ījabs:”(..)Pēckomunisma realitāte turpretī aicina viņus brīvprātīgi līst tajā „dzelzs sprostā”, kuram kapitālismu savulaik pielīdzināja Makss Vēbers.
    (..)Taču šim riebumam pret bomzi piemīt īpaša kaisle – tādēļ, ka viņš savā ziņā simbolizē zaudēto paradīzi. Bomzis ir cilvēks, kurš var sākt katru dienu ar alkoholu bez bailēm tikt izmests no darba un dzīvokļa. Viņam nav nekur jāsteidzas, nav jāstrādā pa svētdienām, nav jāliekuļo smaids, viņa pašapziņu neietekmē fakts, ka kāds ir nopircis smalkāku mašīnu vai iepazinies ar Aneti Sončiku. Tā šodien ir milzīga privilēģija.”
    ( Ivars Ījabs: Par ko ir kino )
    http://www.satori.lv/raksts/3608

  • Angļu valodu arī der iemācīties tādā līmenī, lai spētu autoru rakstīto oriģinālvalodā izlasīt. ‘Viss ģeniālais tak’ ir tik vienkāršs” kā 2×2=?-
    ”(..)Ja katram Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja izlasīt T.J. Ingliša grāmatu „Havannas noktirne”, kas diemžēl nav tulkota latviski, viņš saprastu, ka tā sistēma, kas pēdējos 20 gados uzspiesta Latvijai, ir tā pati parazitārā aplaupīšanas shēma, kādu savulaik Kubā ieviesa ASV gangsteru sindikāts”
    - MAN SMIEKLI NENĀK, KAD LASU ŠĀDAS UN ŠADAS ATZIŅAS-
    ‘’ Atmodas laikā pirms 20 gadiem Latvija nebija gatava kapitālismam, arī šodien sabiedrība vēl neprot dzīvot kapitālismā. Daudzi Latvijas iedzīvotāji protestē pret rezultātu, kāds sanācis patlaban. Tā sarunā ar Neatkarīgo Rīta avīzi (03.01.2011) atzīst Atmodas laika politiķis, bijušais Latvijas vēstnieks Maskavā, publicists un dzejnieks Jānis Peters un mākslas zinātņu doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Ojārs Spārītis.’’

  • Janis_K. 14.01.2011., 23:23
    (..)Manuprāt, tās iznākušas īstajā brīdī, kad jau šķiet ka apkārt tumsa un neviens neko nesaprot un nevēlas saprast.
    ========================================================
    Kas nespēj atšķirt ”tumsu” no ”gaismas” ? Cik ir tādu, kas iebildīs JāņaK.secinājumam – ‘Globalizācija ir nedemokrātiska un alkatīga’(JAUNĀ PASAULES KĀRTĪBA UN MĒS PAŠI) ? Viss pareizi,nekādu iebilžu – par to, ka pasaulē darbojas tumsas spēki,par kuru rīcību viens gudri reiz izteicās: ‘Lieki pārmest vēža šunām, ka tās attīstās’.
    Visi,kas skaidrā prātā vēlas saprast, taču es vienu nesaprotu – Kāpēc JānisK. nesaprot tumsas/nakts iestāšanos un neizbēgamību – jeb globalizācijas procesa likumsakarību un nenovēršamību? Daļa mūsu senču senču 12.gs. neapjēdza to spēku, kas ienāca Latvijā (kristietības nesēji) – un 100 gadus izmisīgi centās to apturēt (sk.R.Grāveres rakstu). Tā arī tagad – neapjēdzot, tikai kritizējot globalizāciju (vēža šūnas) to procesu neapturēt.

  • Edge
    Man nav problēmu ar bankām visi kredīti sen jau samaksāti. Bet man ir nepatīkami redzēt kā mani paziņas mokās ar bankām un piekrītu Janim_K.par to ka daļa ļaunuma nāk no bankām, kuras sadomājušas valdīt. Tādēļ tās vajag apkarot. Bankas ražo virtuālu naudu, ja kāds spētu saskaitīt naudu kas ir banku kontos un cilvēkiem reāli uz rokām tad izrādītos kā šis kopējais naudas daudzums daudzkārt pārsniegtu to naudas daudzumu kas jebkad ir izlaists no naudas spiestuvēm. Visur ir krīze visām valstīm ir milzīgi parādi, ASV ir astronomisks budžeta deficīts, bet valūtas fonds mums aizdod naudu, jautājums no kurienes tā, atbilde no nekurienes. Šo virtuālo naudu bankas mums aizdod,un mums kā parādniekiem arvien vairāk diktē savus noteikumus.

  • Edge
    kāpēc tu domā ka globalizāciju nevar apturēt. Vari paskaidrot. Man gan liekas ka globalizācija apturēs sevi pati, jo daudzas valstis nespēs samaksāt kredītus, arī Latvija. Bankas visu privatizēs un nopirks, bet ko tālāk, kur tās liks šos īpašumus, ja cilvēkiem nebūs naudas, tos neviens nepirks. Ekonomikai un finasu sistēmai vajadzīga naudas aprite, citādi tās mirs. Tā ir aksioma. Tātad jāsāk jauns kreditēšanas drudzis kas ir maz ticams, vai arī nāksies atrast jaunas teritorijas ko izlaupīt kā izlaupīja bijušo PSRS un izlaupa Irāku. Kas būs vietā – Ķīna, Irāna bet tas nebūs tik viegli. Lūk ar Afganistānu netiek nekādā galā. Domāju tas beigsies ar vēl lielākām krīzēm.

  • Esmu runājies ar vienu otru cilvēku, kas ir studējis jurisprudenci gan šeit, gan UK. Likumus formulē pārsvarā tā juristu kategorija, kas ir tendēta uz advokāta darbu, jo tieši aizstāvot noziedzniekus (nevis izvirzot tiem apsūdzības) var labi nopelnīt. Tieši tāpēc likumi ir tik sarežģīti un divdomīgi noformulēti – lai tos varētu dažādi skaidrot atkarībā no situācijas. Tā ir intelektuālā spēle ar loģiku un mūsu prātiem. Pirms kāda gada nedaudz pārlasīju šo to no Konfūcija un Lao Czi. Arī tad bija šī problēma – tāpēc radās jautājums: ”Kam jādominē – rakstītam likumam, vai taisnīga valdnieka viedoklim?”.

    Nacionālas valstis ar to robežām un muitām tiek likvidētas un to vietā nāk transnacionālas finanšu impērijas ar savām robežām (likumiem un līgumiem) un ļOTI LABI apmaksātiem robežsargiem (juristiem). Likumīgi (viņu izpratnē) cīnīties ir diezgan bezcerīgi. Te var, protams, diskutēt par likuma formu (burtu) un likuma būtību, bet paraksti ir paraksti un nauda ir nauda. Jāatbild tiem, kas parakstīja jelko, kā arī patiesiem labumu guvējiem.

    Par 13. janvāra mītiņu. Faktiski visi (aptuveni 20 cilvēki), kas bija atnākuši – bija nelielā neizpratnē par atnākušo skaitu, jo spriežot pēc komentāriem www dažādos portālos – cilvēku būtu bijis jābūt ap 200… Kā ir, tā ir. Ķersimies pie plāna ”B”. Vajadzīgi ieinteresēti žurnālisti!
    Adrese: antiglobalisti@inbox.lv (www.antiglobalisti.lv), Andris Orols, tālr.: 29 152 159.
    Cīņa turpinās!

  • Andis 15.01.2011., 02:01
    Edge
    kāpēc tu domā ka globalizāciju nevar apturēt. Vari paskaidrot…
    ========================================================
    Nevar paskaidrot, bet tikai noskaidrot (‘nevar iemācīt, var tikai iemācīties’).
    Ar to ”noskaidrošanu” (cik ir 2×2=?) es vietnē TF ar daudziem cilvēkiem jau >gadu skaidrojos.Pievienosies?
    ========================================================
    - Pretjautājums:’Kāpēc R-Eiropas civilizācijas nesto kristietību baltu ciltīm neizdevās apturēt 12-13.gs.?’
    ========================================================

  • Andis 15.01.2011., 01:23
    (..)
    Domāju tas beigsies ar vēl lielākām krīzēm.
    ========================================================
    ‘Bīstami domāt tikai ekonomiskās kategorijās.’G.Kings-Ķēniņš.Ir nopietnākas lietas par ko vajadzētu padomāt – ”Jāizšķiras, vai vēlamies palikt latvieši.”M.Zālīte
    - Nav daudz variantu Anda paaudzes jauniešiem, vienu piedāvā dzejniece, kādu citu polittehnologs Ījabs un socioloģe Ieva Zaķe.
    Ja kāds angļu valodu perfekti pārvalda (King’s english), tad pie iespējas der ielūkoties gan Ievas Zaķes ‘American Latvian’, gan Nineteenth-Century Nationalism and Twentieth-Century Anti-Democratic Ideals: The Case of Latvia, 1840s to 1980s.
    Ieskatieties mūsu tautietes mājaslapā, lai apjēgtu kādu vilinošu perspektīvu paver kāds izvēles variants.
    Kārdinoši, es godīgi atzīstu –
    http://users.rowan.edu/~zake/

  • Par tēmu. Mana ideja par to kā piežmiegt ļaunās bankas. Mums šeit vajadzētu atrast kādu reālu specialistu(patriotu) kas izstrādātu viegli saprotamu instrukciju par to kā tiesāties ar bankām. Tiesāties līdz pat Satversmes tiesai un ES.
    ______________________________________________________

    Ieteiktu, kungi, palasīt Nacionālās drošības konceptu un nacionālās drošības likumu. Domāju ka pienācis laiks prasīt valdībai pašai ievērot rakstīto likumu. Faktiski ārzemju komercbanku darbība Latvijā tieši apdraud mūsu nacionālo drošību. Ekonomiskā stāvokļa pasliktināšana, finansiālās krīzes radīšana faktiski ietekmē valsts nacionālo drošību. Mūsu pilsoņu pienākums ir prasīt nekavējoties nodrošināt mūsu valsts nacionālo drošību. Padomājiet kā mēs varam saukt pie atbildības, par likuma un koncepta neievērošanu.

  • Edge
    Eh, grūti mums kontaktēt. Es par pašu, tu par Sašu.
    Tu savu viedokļi par globalizācijas uzvaru pamato ar to ka balti netika galā ar kristietību, bet toties vidusslaikos franki apturēja islamu un arābus,vai mēs sliktāki. Nesen mēs tikām galā ar komunismu, kaut likās tas būs mūžīgs. Sliktākā gadījumā ja globalizācija uzvarēs, mēs varam rīkoties kā ieteica Sun Tzu un pievienoties ienaidniekam kuru nevaram sakaut.Bet tā ir tikai psiholoģiskā manipulācija, šie mani argumenti.Patiesībā man ir vēl diezgan nepilnīgs priekšstats par globalizāciju.Varbūt mēs runājam par dažādām lietām.Reiz runāju ar kādu krievu filozofu kas jebkuru nopietnu diskusiju uzsāka ar lūgumu vienoties par lietojamo terminu nozīmi. Lūk tā ir jābūt ideālā pasaulē.
    Tu iesaki man padomāt par kādu M.Zālītes darbu, to es nevaru,jo tie man nepatīk,tur ir pārāk daudz vārdu. Bet es esmu lakonisma un Okama asmens principu piekritējs. Pie tam subjektīvi Zālītes darbi man izsauc nepatīkamas asociācijas ar to ko psihiatrijā sauc par rezonēšanu.Par Ījabu un Ievu Zaķi paldies, paskatīšos.

  • EgilsR
    Jā, bet kā var prasīt valdībai pašai ievērot rakstīto likumu. Aizsūtīt vēstuli,e-pastu, piezvanīt, piketēt pie seimas. Kā!!? Tas viss jau bija.

  • Andis 15.01.2011., 18:30
    Edge
    Eh, grūti mums kontaktēt. Es par pašu, tu par Sašu.
    Tu savu viedokļi par globalizācijas uzvaru pamato …
    ========================================================
    Neko es nepamatoju savā komentārā 15.01.2011., 11:42 –
    es uzdevu pretjautājumu, jo mani interesē turpināt jēgsaturīgu sarunu. Par globalizāciju uzvarošo gājienu es jau >gadu esmu rakstījis n-os savos komentāros, taču šoreiz argumetntu/apgalvojumu vietā izvēlējos pretjautājumu. Spriežot pēc Anda atbildes – vietnē TF publicēto Ritas Grāvenas rakstu ‘Mēs esam tādi…’ lasījis neesi. Iesaku – tur argumentēti ir izklāstīti mūsu senču senču dažādās reakcijas – vieni kāvās līdz nāvei, jo bija drosmīgi, citi, kas gudrāki….
    Līdz rītdienai…..

  • p.s.
    Saistītais raksts – Arnis Terzens: ‘Paldies globalizācijai’; saruna ar Dagmāru Beitneri (fragmenti)

    A.T:Tad jau mums patiesībā tikai savā zemnieciskajā viedumā klusiņām jālūdzas par kapitālisma alkatības un globalizācijas aklo skrējienu nebūtības virzienā, jo patiesībā tas mums var tikai palīdzēt?

    - D.B: Es neesmu ekonomiste, bet, manuprāt, globalizācijas lielākais nopelns ir tas, ka tā ļāvusi cilvēkiem skaidri saskatīt – mēs visi esam neredzamām saitēm savienoti, turklāt vairāk un ciešāk nekā vispār mūsu prāts to spēj saprast…
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003

  • p.s.s.
    ”Lūk tā ir jābūt ideālā pasaulē.” – Tas ir viens no zinātniskuma pamatiem, tāpēc jau sen aicināju tādu sadaļu ‘Termini’ izveidot vietnē TF.

  • Daudz kas banku darbības sekās un nodomos atbilst genocīda definīcijām, kādas dotas starptautiskajā konvencijā par genocīda novēršanu un sodīšanā.

  • <Daudz kas? Nu tad vajag vērsties visās iespējamās tiesās, lai sauktu pie atbildības ne tikai banku īpašniekus, bet arī tos Latvijas pilsoņus, kas strādā bankās.
    p.s.
    Es saprotu raksta virsrakstu sekojoši – ''Kam jāatstāj Latvija – mums vai tiem Latvijas valsts pilsoņiem, kas strādā bankās/sabiedrības ''krējumam''?

  • ”Mums jau kuro gadu stāsta pasaciņas par globālo ekonomiku un cik mēs no tās esam atkarīgi. Tiek runāts par kaut kādām mistiskām naudas plūsmām un investīcijām, kuras mums nez kāpēc jāpiesaista un kuru noteikumiem jāpielāgojas. ”

    —-vai ne!—-

  • Andi, tiesā var iesūdzēt valdību un tās atsevišķos locekļus. Jānis pareizi pateicis, ka banku rīcība rada sekas, kuras definējamas būtu kā genocīds. Valdības nekontrolēja banku darbību tādā apjomā, ka šodien tās apdraud jau valsts nacionālo drošību.
    Neesmu jurists, bet man liekas, ka pastāv iespēja tomēr saukt pie atbildības tos, kuri pieļāvuši šādu situāciju.

  • Hipotēku banka nav nekāds baltais zvirbulis pastāvošajā banku sistēmā. Tā ir tieši tāda pati banka kā zviedru vai krievu, no tiem pašiem augstumiem noraugās uz klientu, tieši tāpat raksta līgumus, kuros otra puse zemāka par zāli, tieši tāpat slēpj un neafišē sev neizdevīgu, bet neaizmirst par izdevīgu informāciju, tieši tāpat pakalpojumu izmaksas smalki sadalītas un kopējo izdevīgumu nenoskaidrot. Pie hipotēku bankas mīnusiem jāpieplusē arī ierobežots pakalpojumu klāsts un jāsaka, ka vairākas izmaksas citās bankās klientam lētākas. Tāpēc, ne tāpēc, bet šobrīd reālu klientu skaits bankā mazs un tai jādomā kā dzīvot. Pilnībā pievienojos, ka valstij un tās uzņēmumiem būtu jāizmanto savas bankas pakalpojumi, bet pārveidot šo banku par valsts monopobanku? Tas būs sarežģīti, neefektīvi un iznākumā izrādīsies tikai laba partiju mafiju barotne.
    Banku kontrole, tas jau cits jautājums!

  • EgilsR 17.01.2011., 09:51
    (..)
    Neesmu jurists, bet man liekas, ka pastāv iespēja tomēr saukt pie atbildības tos, kuri pieļāvuši šādu situāciju
    ========================================================
    Šito jautājumu par saukšanu pie atbildības bieži uzdot Valsts Kontroles vadītājai, kad tiek publiskots kārtējais revīzijas ziņojums. ”Valsts nozagšanas”/korupcija augstākajos valsts ešelonos-kabinetos tika konstatēta jau pirms gadiem desmit – nu, un’, kāds ķērās mainīt esošo likumdošanu?
    Bija viens brīdis, kad pats prezidents Zatlers aicināja politiķus katru personīgi atvainoties savas valsts iedzīvotājiem, jo ”mūsu lēmumi ir bijuši kļūdaini, un mēs esam slikti pārvaldījuši pārvaldījuši savu valstu” (Runa Saeimā 2009.g.18.jūnijā)
    Daudzi atvainojās,savas kļūdas apjēguši?
    Kas pats 1991.g. janvāri apzinīgā vecumā vēl nebija, tas lai iebilst vai izsaka savus pret-argumentus publicistes A.Līces secinājumam:”Visatļautība ir pārņēmusi Latviju visos līmeņos. Kaut ko mūsu valstī pielabot, palabot vai uzlabot nemaz nav iespējams, jo viss ir tā satrupējis kā vecs celms, un atjaunotne iespējama vienīgi tad, ja tuvāk vai tālāk no celma izdzīsies jaunas atvases un jaunais izaugs no sēklas, par kuru pagājušā gadsimtā kļuva nokautie un pa visu pasauli izkaisītie un tūkstoši to Latvijas cilvēku, kuru sirdsapziņa nebija pērkama” (Satrupējis kā vecs celms.LA.24.04.2010.)
    POĒTISKA ATZIŅA, taču doma saprotama – sabiedrībā, kur pērk-pārdod itin visu, runas par atbildību un/vai būtisku attīstību būs garas un garlaicīgas, rezultāts – čiks.

  • Edge, ar saviem kolēģiem esam sākuši strādāt pie šī jautājuma risināšanas praktiski. Mūsu priekšlikums:
    Tā kā mūsu tikšanās reizēs esam skāruši jautumu par nepieciešamību tiesiski regulēt apstākļus, kurus izraisījusi pasaules ekonomiskā krīze, tad izlasot zemāk minēto rakstu man radās sekojošas domas.
    2011. gada 11. janvāra Juristu žurnāla ir Lpp.6-7 atrodams Kaspara Druvaskalna (Šveices tehnoloģiju institūta Drošības studiju centra drošības politikas un krīzes menedžmenta maģistrants) raksts „Kā saprast jēdzienu „ārkārtēja situācija”. Tajā paustā informācija vedināja ierosināt topošajā likumprojektā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmumu stāvokli” atsevišķa sadaļā iekļaut pasākumu kopumu valsts ārēja, un/vai iekšēja ekonomiska un finansiāla apdraudējuma gadījumos.
    Raksta autors definējis: „ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskā darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība”.
    Likumprojektā iekļauta šāda definīcija:

    „ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu vai to draudu gadījumos, kā arī kritiskās infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskā darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība”

    Es ierosinātu likumprojektu papildināt šādi:
    ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, tajā skaitā vispārējās ārējās un/vai iekšējās ekonomiskās un/vai finansiālas krīzes gadījumos, katastrofu vai to draudu gadījumos, kā arī kritiskās infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskā darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība”

    Es gribētu vērst uzmanību uz definīcijā iekļauto jēdzienu: „saimnieciskās darbības drošība”,
    Viens no valsts neatkarības stūrakmeņiem ir tās ekonomiskā stabilitāte un finansu neatkarība un drošība. Patlaban šādi apdraudējumi nav tiesiski regulēti. Apdraudējumu valsts neatkarībai un drošībai rada ne tikai militārs, dabas katastrofu izraisīts, terorisma un tml. apdraudējums, bet arī liela mēroga vispārējas ekonomiskas un finansiālas krīzes radīti apstāķļi.
    Praksē šāda regulējuma neesamība novedusi pie valdības nespējas ietekmēt atsevišķu valsts pārvaldes institūciju rīcību, citu piem. banku sektoru, tas novedis pie būtiskiem pilsoņu tiesību aizskārumiem un pamatotiem Satversmes tiesas spriedumiem.
    Tāpēc ierosinātu nosauktajā likumprojektā iekļaut sadaļu, kas ar tiesiskām metodēm regulētu pasākumus, kas veicami valsts pārvalde, sabiedrībai vispārējās ārējās un/vai iekšējās ekonomiskās un/vai finansiālas krīzes apstākļos un noteiktu pasākumu kopumu šo apstākļu radīto seku likvidēšanai.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.