J.Purviņš: ‘Sauksim lietas īstajos vārdos!’ (Domubiedriem un visiem pārējiem «AISBERGA» apmeklētājiem.)

Jums taisnība – ar bezjēdzīgajām „pļāpātavām” pilns viss internets.

Domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kādēļ mūsdienās katram dota iespēja vienkārši un salīdzinoši lēti izveidot savu „mājas lapu” vai „blogu”. Visas „aktivitātes” internetā, neatkarīgi no tā, vai tā ir personīgā vietne, vai publiskie „draugi”, „čivinātavas” u.c. kalpo vienam mērķim – atraut cilvēkus no reālās dzīves, no ģimenes, no bērniem, no patiesajiem „dzīvajiem” draugiem, lai viņi savu laiku pavadītu virtuālajā iedomu pasaulē. Tas ir kā narkotikas – lai tikai viņi nesāktu domāt un, nedod Dievs, rīkoties! Lai viņiem nekam citam neatliktu ne laika, ne vēlēšanās. Pievienojiet šī „datorizētā” indivīda aprīkojumam vēl televizoru un iegūsiet ideālu „demokrātiskās” sabiedrības produktu, kam reālajā dzīvē neinteresē nekas… ne vecāmāte ieputinātajos laukos, ne vecāki blakusmājā, ne naktī pa lauku klīstošie bērni… Lai no bērna būtu „miers” uz daudzām stundām – atliek tikai viņu piesēdiniet pie datora. Arī rakstot komentārus, šādu indivīdu spējas aprobežojas ar rakstiņa autora vai citu komentētāju apsaukāšanu (labākajā gadījumā), vai visa teiktā neargumentētu noliegšanu: „tas tā nevar būt jau tāpēc vien, ka tas tā nevar būt”… Cilvēki vienkārši nespēj noticēt tik atklāti nekaunīgai t.s. „politiķu” un „uzņēmēju” rīcībai, tik ciniskai savas tautas iznīcināšanai, tik totālai valsts finansiāli-ekonomiskās patstāvības likvidācijai, kas notiek zem valsts „izaugsmes” un „demokrātisku” mērķu lozungiem.

Jūs ļoti labi ziniet, ka arī «Aisbergā» reti kurš komentētājs apspriež rakstā skarto tēmu (izņemot pavisam mazskaitlīgu indivīdu grupiņu). Labākajā gadījumā tiek dota saite uz citu, satura ziņā vairāk vai mazāk līdzīgu, informācijas avotu. Tas ir ļoti ērti un galvenais – ātri izdarāms. Bet neviens, atkārtoju NEVIENS nespēj vai negrib izteikt konkrētus priekšlikumus. Nav NEVIENA aicinājuma līdzīgi domājošiem tikties un apvienoties reālai darbībai!

Kāpēc? Seko „visai ticami”, bet vienveidīgi argumenti: „Esmu ļoti aizņemts, daudz jāstrādā, jāuztur ģimene, utt”, bet tās ir tikai atrunas. Sauksim lietas īstajā vārdā – mēs esam pārāk gļēvi un bailīgi, lai spētu reāli rīkoties. Sēžam katrs savā „būdiņā” un gaidām – varbūt kāds „labais onkulis” kaut ko izdarīs mūsu vietā. Ceram uz jebko, uz jebkurām muļķībām – sākot no Finka pareģojumiem līdz „vienīgi pareizās” partijas deputātu kandidātu pirmsvēlēšanu solījumiem. Bet mafiozajām struktūrām (partijām) tikai to vien vajag.

Vai tiem, kas 1918. gadā devās Brīvības Cīņās, mājās nepalika mīļotās meitenes, nepalika ģimenes bez apgādnieka? Palika, bet tie vīri zināja par ko iet cīņā, zināja, ka riskē ar savu dzīvību! Un arī viņu piederīgie to saprata. Bet starp viņiem un mums ir viena būtiska atšķirība – tie bija VĪRI, bet mēs esam LUPATAS, kuras labāk dosies emigrācijā un par vēdera tiesu kalpos jebkuram svešiniekam, nevis pacels savu dibenu no datora… Secinājumi ir divi: es (Juris P.) neesmu ne par mata tiesu labāks un visa šī „patriotiskā muldēšana” ir tikai bezjēdzīga „laika nosišana”! Un laiks, kā zināms, strādā ienaidnieku labā… Tā varam muldēt vēl 10, 20 vai pat 30 gadus līdz „mūžīgos medību laukos” aizies pēdējais rakstīt pratējs latviešu valodā.

Un velti Jūs domājiet, ka šādus cilvēkus interesē izdzīvošana. Gan jau importētāji kaut ko ievedīs – gan lielveikalā, gan benzīna tankā, gan citur… Nav svarīgi kādas kvalitātes tas būs, cik maksās, kā tas sagandēs veselību, kā iespaidos bērnu nākotni un apkārtējo vidi. Gan jau būs labi, jo avīzē tas „ticami” aprakstīts, glancētos žurnālos glīši nobildēts un televīzijā skaisti parādīts.

Jau gada sākumā radās pamatotas šaubas, vai vispār kādam vajadzīgas “n”-tās publikācijas par visiem acīm redzamiem notikumiem, faktiem, procesiem. Tikpat labi varētu ikdienas rakstīt, ka šodien ir šodiena tādēļ, ka vakar bija vakardiena, bet rīt būs rītdiena. Tādēļ publikāciju skaits tika ievērojami samazināts, tika rūpīgāk sekots komentāru atbilstībai to ievietošanas noteikumiem, dzēsti acīm redzamu algotņu „meistardarbi”… Turpmāk publikāciju skaits tiks samazināts līdz minimumam – kas regulāri vēlas lasīt jaunākos sasniegumus tautas iznīcināšanā – apciemojiet citus interneta portālus! “Aisbergā” joprojām paliek pietiekoši daudz informācijas, lai domāt gribošs (un vēl varošs) cilvēks varētu precizēt savus pasaules uzskatus.

Savu izvēli es esmu izdarījis. Vai tā ir pareiza vai nē – parādīs laiks, tikai tad būs par vēlu izdarīt korekcijas. Daudz par vēlu… ne tikai man…


Atvainojoties par aso toni – Juris Purviņš, Liepājā
(20.12.2010.)
www.aisbergs.lv


  • Negribējās bojāt Jura precīzi (bet paskarbi) uzrakstīto ar ievadvārdiem, tādēļ tos uzrakstu komentāru slejā.

    Īsi sakot… notiekošais Aisbergs.lv ir ļoti līdzīgs tam, kas novērojams daudzos citos portālos, t.sk. TautasForums.lv

  • Pirms kāda laika par šo parādību biju pavisam bēdīgs, bet tad sapratu, ka

    1) tādi nu mēs šobrīd esam. Internets nav domāts “vājiem cilvēkiem”.. Vājiem – tajā nozīmē, ka šī tehnoloģija (un arī TV) mums nodrošina MILZUM PLAŠAS iespējas, taču mēs esam par vājiem… un tās neprotam izmantot savā labā.

    2) nav jau arī pilnīgi viss TIKAI slikti. Nevaru iztēloties, kā gan mēs šajā spraigajā IT laikmetā varētu tik īsā laikā apkopot vismaz to mazumiņu iekš TF un Aisberga, ko esam apkopojuši un sapazinušies viens ar otru, ja nebūtu elektronisko mediju un pašu veidoto portālu. Jā, agrāk strādāja citi līdzekļi, jo nebija mobilo un interneta, taču galvenais paliek nemainīgs, un tie ir – MĒRĶI, IDEJAS un konkrēti DARBI.

    3) TĀTAD.. ja nav šo, tad arī tikšanās klātienē neko nedos. Sanāks vienkopus 10, 20, 500 vai miljons pamuļķu… un pēc tam tādi paši arī izklīdīs..

    4) sanāksmēm klātienē ir arī lielāki RISKI, bet par tiem šoreiz nerakstīšu..

    5) tādēļ mans priekšlikums – pašiem iemācīties labāk plānot laiku, kļūt disciplinētākiem ik vienā sīkumā, rakstīt tad, ja patiešām ir, ko teikt utt.

    6) TIKTIES KLĀTIENĒ IR NEPIECIEŠAMS, taču efektīvi to darīt ir tikai tad, ja cilvēki ļoti konkrēti jau pirms tam ir vienojušies par sanāksmes mērķi, piem., tas var būt kāds konkrēts uzdevums, vai arī tad pirms tam vienojamies, ka rīkojam neformālu pasākumu, ar nolūku papļāpāt/iepazīties/ieraudzīt vienam otru utt., pretējā gadījumā var sanākt smagi vilties – iztērēts laiks, nauda ceļa izdevumos utt. bet rezultāta nav.

    7) bez tam tikties klātienē VAJAG, jo mēs patiešām kļūstam ar vien nespējīgāki kontaktēties REĀLAJĀ DZĪVĒ. Lai šīs iemaņas nezustu, ir ļoti derīgi ik pa laikam aizrāpties tālāk no datora un ieskatīties acīs kādai citai 21.gs. tehnoloģiju izmocītajai, bet dziļi sirdī – dievišķajai būtnei ;)

  • Vēl man ienāca prātā doma, ka iespējams ‘elite’ ir izskaitļojusi ‘pūļa’ vājumu, tamdēļ ļauj mums te tā pa tukšo pērties. Nu bet tad mums pašiem ir visas iespējas saņemties un pierādīt, ka esam novērtēti par zemu!

    Kaut uz mirkli iedomāsimies kaut vai mūsu pašu – vietējos ‘sliktos puišus’. Padomāsim, vai un kā viņi izmanto savu laiku. Vai viņi skatās TV stundām ilgi? Vai viņi savā starpā apkaro viens otru interneta portālos? Taču ka nē! Labākajā gadījumā viņi izmanto mobilo un e-pastu. E-pasta vēstules viņu vietā gan jau ka lasa privātie sekretāri… Lūk, cik racionāli vajag izmantot savu laiku! Mums visiem ir tikai 24h diennaktī! Piekrītu Jurim, ka mēs tādi lupatas vien esam.

  • Ir vajadziigs veids kaa no shaadiem portaaliem ,labaas idejas iznest plashaakaam tautas massam,citaadi tas viss riskee palikt muuziigaa interneta”andergraundaa”.
    jaapadomaa..ja reiz ir taads internets,vajaadzeetu to izmantot..

  • Tuvākie pāris gadi atkal būs izšķiroši.
    Ņemiet to vērā.
    (pp. 9 – es ilgi domāju, bet joprojām neteikšu)
    ————
    atvainojiet,par, iespējams,(ierakstiet paši pēc patikas) copy-paste no
    Aldis Auziņš -Zaļais ceļš atpakaļ mājup.- Stāsts par dzīvi, radībām un Vides aizsardzības klubu – Rīga 2007 – autorizdevums – ISBN: 978-9984-9353-5-5
    ::::
    Tas bija 1989. gads. Bet izrādījās, esam vieni. Pēc tam es divas dienas nevarēju parunāt, staigāju pa mežu un domāju, ka tā “Atmoda” – viss ir SĶĒRSĀM.
    (…)
    vēlāk un kāds laikus aizietu – Tāds bija Dieva plāns tovakar.
    (…)
    5. Nesen Pauls Stelps man kaut kādā sakarā atsūtīja īsziņu, ka “1) zaļais ir varavīksnes sekas 2) lielākās daļas zaļo nelaime esot tā, ka viņi laužas kļūt par VADOŅIEM un apsmādē būt par
    LĪDZSTRĀDNIEKU”. OTRO APGALVOJUMU VAR PĀRFORMULĒT ŠĀDI – ZAĻIE LIELĀKOTIES IR BEZDIEVJI.
    6. Arvīda teiktajā bija daudz simpātisku momentu. TOMĒR vai nu tā bija, vai tikai es to tā uztvēru, bet galvenais uzsvars (man izklausījās) bija uz to, ka zinātne un zinātnieki ir tās lietas, no
    kurām jāatsakās. Var teikt Arvīds aicināja uz to, uz ko gadsimtiem aicinājusi baznīca – krusta karu pret zinātniekiem un zinošiem cilvēkiem. JA tas ir tā, tad tā vienkārši ir nelietība – nav svarīgi – apzināta (tad vēl piedodams) vai neapzināta (tas ir vēl ļaunāk). Nu, bet, lai tādas lietas labotu, jau arī pastāv organizācijas un baznīcas. Tāpēc jau arī sabiedrībai ir tendence uzticēties organizācijām. Un jautājums ir – vai VAK ir Arvīda marionete. JA tas ir tā …. Ja TU esi marionete ….
    7. Ja kādā diskusiju klubā vai skolā sākas pamatjautājumu noskaidrošana, tad vienkārši kopā sanākuši vai nu nesaderīgi, vai savstarpēji neinteliģenti un nesaderīgi cilvēki. Ja tev nepatīk
    vai ir galīgi nepieņemams Arvīda VAKs – radi savu. Matulis to ne tikai mēģināja. BET viņš gan jau arī tagad atzīst Arvīdanopelnus un autoritāti. Tikai vienā organizācijā viņi nesader. Un
    tas ir viss, un vairāk tur nekā nav.
    8. Tā jau ir šī laika (varbūt jau kopš Nikejas koncila) traģēdija, ka nav tādu svēto rakstu, kas būtu autoritatīvi. Un ir lietas, kas kristietībā nokārtotas labāk, citas lietas ir labāk islāmā, vēl citas
    labāk detalizētas zinātnē (jebkurā no zinātnēm, kas nav šarlatāniskas un diletantiskas). Es varu pieciest, bet nekad nepieņemšu apgalvojumu, ka Baznīca un valsts ir dalīta. Bet tāpēc, ka man ne īsti patīk baznīca un ne īsti – valsts, es jau nesākšu graut ne baznīcu, ne valsti. Gan Baznīca, gan valsts ir vajadzīga.
    9. …..Neteikšu
    Ivars

    Content–Transfer–Encoding: 7bit
    From: zzces@inbox.lv
    To: Aldis Auzins
    Subject: ???
    > Pastav daudz realu darbu, kas butu darami autoritativai tautas uzticibu iemantojushai zaljai organizacijai. Bet VAKs, kaa dzird, vismaz gadu ap statutiem kasas. Atvaino. Ta ir vai nu degeneracija, vecuma nespeks, vai nodeviba. Patiesi saap, kad acu prieksha ir kaut kas, ko mili, bet kam nevari palidzet un kas kaujinieciski un sataniskaa lepnuma atsakas atzit, ka dazhas lietas tomer nenotiks, ka kads tur kaut kad nezkada sakara iedomajies un deklarejis par absolutu likumu.

    VAKam tomēr ir jāveido nākotne. Cik tas iespējams, jāveido ekumēniskās lietas – tas ir VAK stratēģiskais uzdevums – apvienot.
    Cilvēks – daba – mīlestība – Dievs. Zaudētās vienības atgūšana.

    Vides klubam kā draudzei jāsasaucas, jāpalīdz viens otram darīt labus darbus, būt labam. Faktiski esmu pa vidu – no vienas puses folkloristi, no otras – reliģijas… Vai latviešu nacionālisti un krievu inteliģence aiz tās. Man ir bijušas darīšanas gan ar vieniem, gan ar otriem. Es domāju, ka VAKs mums tādā veidā ir. Ja nu mēs gribam atskatīties uz savu vēsturi, tad galvenais ir, ka te varēja nākt un darīt labu otram vienalga, kādas ticības vai tautības bez atlīdzības. Visus šos gadus nav bijuši konflikti ar krievu nodaļām, mums nāca arī krišnaīti un vairākās talkās ēst taisīja… Principā, atskatoties VAK vēsturē, atskatoties uz 12 gadiem, kļūst skaidrs – nav cita ceļa kā kļūt labākam, kā darīt labus darbus. Tik, cik labu darbu izdarīsi, kādam būsi ziedojis savu laiku, kādam, kam iet gauži, palīdzējis – vai tas ir koks, upe vai baznīca, – esi kļuvis labāks.

    ..
    Par starpkontinentālajām melnajām plūsmām, kas caurstrāvo burtiski katru šūnu un apziņas nojausmas līmenī tik organizēti nāk mums virsū, – tas ir vēl trakāk kā tas Austrumu ienaidnieks, kuru
    mēs redzējām, sapratām un kur bija arī zināma cieņa pret viņu dēļ tā ideāla, patstāvības, bet šeit pretinieks ir smalkāks. Jo viņš jau ir mūsos tieksmē pēc visa rietumnieciskā. Ir taču arī vēlēšanās
    pagaršot, kāds tas makdonalds ir, bet šī ārstēšana ar akcijām… es nezinu, vai mēs varam

  • Ivar, ļoti gari tev tie komentāri.. Dažkārt garāki par pašu rakstu. Rakstā parasti cilvēki cenšas pēc iespējas īsāk izklāstīt savu domu. Kā tur bija? “Patiesība ir īsa, pārējais – tikai komentārs.”

  • ‘elite’ ir pazaudējusi realitātes sajūtu, ua pašlaik rok sev kapu. Vai atceries (Ivo) pirmo G20 2008 gadā, kad (laikam) franči klusu klusu iepīkstējās: samilzušās (ekonomiskās) problēmas nav atrisināmās pie esošās paradigmas. Pēc tam gan jenķi izdomāja TARPu un visi kā aizmirsās. Šodien nevar runāt par Latviju nerēķinoties ar globālajiem procesiem, un globālais process ir ‘svētā Vita deja’. Esošais sabiedrības vadības modelis ir izsmēlis sevi un nav remontējams. Un tikai daži no elites to saprot, paskaties rūpīgi viņu acīs,vai zini ko tu tur ieraudzīsi – bailes, bailes uz šausmu robežs. Mantras (vārdi) ko viņi runā un tantras (rituāli) ko viņi izpilda – nedod vairs rezultātu ko viņi ir pieraduši iegūt, bet savākāk viņi nevar. Tad, kad nāk viesulis nevajag līst epicentrā, lai saglabātu spēkus un funkcionalitāti, ir jāpaiet malā un jānogaida. Es nekādā gadījumā negribu teikt, kā ‘jāiet un jāpakaras’, vai jāiepērk popkorns un jāiekārtojas ērti. Ir vajadzīgi gan raksti, gan diskusijas gan rīcības (Ivo pareizi raksta par informācijas tehnologijām, ar plintērm nevien vairs neskraidīs, zināšanas un informācija ir ieroči). Krīze iznīcinās kapitālus un cilvēki kuri ir aizgājušu uz varu pēc naudas pazudīs. Varu metīs pakaļ ‘nāc parullē ! ar neko, ar pārādiem un badainiem ļaudīm.’. Atceraties Ļeninu: zemi zemniekiem, rūpnīcas strādniekiem (meli protams, bet) tauta pati uz troņa nolika un kur cara tētiņs palika, a hvz. Tikai šoreiz idejai ir jābūt ko cilvēkiem piedāvāt, visos līmeņos 4) ekanonikā, 3) politikā, 2)ideologijā, 1)pasaules uztverē. Tikai tā superideja kas ir nemateriāla un realizējama pāri paaudzēm var vienot tautu, kultūru, nāciju un rasi. Vai zinat ko es daru – es mācos. Bet parādīt to, ka pasaule nav tāda, kā TV es diemžēl neesu varējis ne vienam no sev blakus esošajiem.

  • Manuprāt, regulāras tikšanās “dzīvajā” ir tieši tas, kas pietrūkst “Tautas Foruma” kustībai:).Ir jāpulcējas, jo tā mēs iepazīstam viens otru kā reālas personības, apjaušot katra iespējas un spējas. Savādāk – galvas visiem strādā, rakstītāji visi labi, bet – viens ir tikai rakstītājs un ideju kaldinātājs, cits- līderis un iedvesmotājs, cits perfekts darītājs,cits orators.Kā gan atsevišķi cilvēki var pārtapt par ietekmīgu grupu- tautas kustību, ja ne klātienē viens ar otru tiekoties, veidojot savstarpējas uzticēšanās saites, kas virtuālā vidē ir stipri grūti? Turklāt, mums ir jāmācās runāt.Komunicēt ar dzīvu auditoriju, novadīt savu ideju maksimāli precīzi- šīs prasmes vismaz daļai no šeit esošajiem varētu drīzumā ļoti noderēt, ne? Domāju, ka iesākumā saprātīgi būtu organizēt tādus kā neformālus seminārus – kur jau iepriekš vienojas par jautājumiem, kuri risināmi “oficiālajā daļā”. Bet pilnīgi noteikti ar iespēju pirms vai pēc tam vienkārši pabūt kopā, varbūt padarīt kopā ko sakarīgu- kādu talku, vai pārgājienu vai paskraidīšanu pa mežu,vai vienkārši meditēšanu. Skaidrs, ka tās tikšanās ir rūpīgi jāplāno- pašplūsmā nevar atstāt. Es, piemēram, ļoti gribu iepazīties ar Ivo nākotnes izglītības vīziju! Varu, protams, gaidīt, kad viņš to ieliks kaut kur forumā, bet daudz produktīvāk, manuprāt, būtu to dzirdēt vairāk kā divām ausīm klātienē, ar iespējām arī diskutēt un papildināt. Atgriežoties pie Jura raksta-
    “Tas ir kā narkotikas – lai tikai viņi nesāktu domāt un, nedod Dievs, rīkoties! Lai viņiem nekam citam neatliktu ne laika, ne vēlēšanās. Pievienojiet šī „datorizētā” indivīda aprīkojumam vēl televizoru un iegūsiet ideālu „demokrātiskās” sabiedrības produktu, kam reālajā dzīvē neinteresē nekas…”- tas ir precīzi!Un ir tikai viens vienīgs ceļš, kā no tā atgriezties – dzīvā saruna. Kad kodols ir nostiprinājies, pamazām jāpaplašina rindas- jāaicina cilvēki-domubiedri, kuri, iespējams, pat nelasa Tautas Forumu, tāpēc ka viņiem,piem., ir trīsbērnu ģimene, māja un darbi, un vienkārši nav kad sēdēt pie datora, bet kuri ir kolosāli, enerģiski, un visādi citādi noderīgi kopējai lietai! NU labi, tās jau galu galā ir detaļas. Mana vēsts bija – “Tautas Forumam” jākļūst par “dzīvu” spēku, nevis par vietu, kur gudri,fantastiski erudīti un interesanti cilvēki virtuāli “nolaiž tvaiku”,kamēr reālajā dzīvē nekas nenotiek. Un, Ivo, manuprāt, labāk vairākas reālas tikšanās, no kurām daža būs mazāk veiksmīga, kamēr cita- tāda, kas paraus līdzi vēl pat neapjaustas zemstraumes, nekā neviena nenotikusi. Un vēl-beidzam saukāt sevi par lupatām,tā nosūtot zemapziņai konkrētu izturēšanās modeli,labāk drosmīgi un mierīgi, mācoties,citam citu no sirds atbalstot un ticot,ļaujam dievišķajam ikkatrā no mums izpausties visā savā spēkā un krāšņumā!

  • Šo – es mēģinu pateikt jau ilgu laiku
    MALT vienu un to pašu var visu dzīvi

  • Agnese,
    * piemēram, es jau ik pa laikam ar kādu tiekos ;)
    * ja ir doma tikties klātienē lielākam cilvēku skaitam, tad to kādam ir vajadzīgs organizēt. Ir konkrēta lieta? Ir kas sameklē telpas, izsūta ziņojumus? Lai notiek! Ja man būs kas ļoti konkrēts padomā, tad arī nākšu klajā ar aicinājumu tikties klātienē. Tuvākajos plānos ir sanāksme saistībā ar izglītības jautājumiem. Patiesībā pirms tam daļa tiksimies Maskavā, pedagoģijas lasījumos no 9.-11. janv.
    * VIETA. Vislabāk, ja ‘neformālās pasēdēšanas’ tiek rīkotas Jūsu dzīvesvietās – vietējo domubiedru vidū. Tad gaisotne mierīgāka, vide pierastāka, nav jādomā, kā nokļūt mājās utt.
    * Laurai ir doma par talku Burtnieku pusē. Lai notiek! Bet kādam atkal tas ir jāorganizē. Piemēram, Kaspars no Savadak.lv nāca klajā ar konkrētu lietu, un es jau 2 reizes biju pie viņa ciemos Jumpravā. Mēs visu laiku gaidām ierosmi no kāda cita!

    Problēma tā, ka mēs neesam orientēti uz precīzu domu, skaidru rīcību.. un visbiežāk mums nav ideju. Jā, ir sajūtas, emocijas, bet ar to ir par maz. Labi, ka vismaz sākam uzdrīkstēties. Tas tiešām ir cerīgi ;)

  • Ivo precīzi pateica
    Esmu jau pieredzējis dažādas līdzīgas tikšanās
    tur rodas tāda problēma ka visi sāk malt to ko mēs jau zinam – iemesli? ivo labi aprakstīja komententārā virs šī beigu daļā

  • Tikai pirms ķeramies pie darīšanas, svarīgi ir izprast lietas būtību un nenovērtēt par zemu pretinieku. Viss ir daudz daudz nopietnāk, nekā jums šķiet. Varat smieties un ņirgāties, bet teikšu, ka atbildes ir bībelē, jo īpaši atklāsmes grāmatā – lasiet to un jūs sapratīsit, ar kādiem spēkiem jums ir darīšana. Cilvēka spēkiem nav iespējams pretoties – visi labas gribas censoņi ir tikai vēl viens kārtējais manipulācijas instruments melnās aristokrātijas rokās. Tas ir ienaidnieks, pret kuru var cīnīties tikai Dievs

  • Nekas nenotiek pret Dieva gribu kristieti
    Jāzin spēles noteikumi, lai spētu to uzvarēt – tēlaini izsakoties
    Jocīgi ir arī tas ka viens kristietis man saka lasi daniela grāmatu, cits atklāsmes (nenoliegšu tur ir interesantas zilbes) cits vēl kautko citu
    kādēļ man tev kristieti sekot ja citi kristieši saka citu – kuru izvēlēties???
    labāk tomēr sekošu savas apziņas intuitīvajiem “norādījumiem”

  • Kristieti,
    1) tātad tu ierosini vispār neko nedarīt? Domāju, ka tieši tas ‘melnajai aristokrātijai’ būtu pa prātam ;)
    2) pieņemot, ka piepildīsies kāda no ‘apokaliptiskajām teorijām’, arī tādā gadījumā nekā nedarīšana būtu muļķība. Tad būtu jāskatās, kādā virzienā veltīt pūles.

  • Kristieti !
    Mozus gramata 1. daļa
    26. Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības, …”
    27 Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.

    Kāpēc plāns bij pēc tēla un līdzības bet radīšana tikai pēc tēla. Tūkstots gadus Jūs ceļat debesu valstību uz zemes, un kas Jums ir sanācis kristieši ? Pat pimās klases pamatus jūs nezinat.
    Tēls tas ir rumpis, kas ir dots, ldziba tas ir gars ko veidot, cilvēkam ir pašam jākļūst par līdzību. Jākļūst caur rīcību, kas balstās un nodomu (lēmumu) kas balstās uz zināšanām (atklāsmēm). Ar to arī cilvēki atšķiras daļa mīt tumsā (tumsoņi), daļa mācas, daļa plāno un daļa dara. Kamēr tu sēdi tumsā tu nēesi pat vēl uz ceļa.

    Un vēl Vai vari man populari iztulkot jēzus vārdus:
    “Arī vissliktākais, kas notiek ar tevi, arī tas ir no manis”
    Vai vari man populari iztulkot jēzus vārdus:
    “Arī vissliktākais, kas notiek ar tevi, arī tas no manis” (gramatas man nav pie rakas bet citātu gan atpazīsi)

  • <klusais 22.12.2010., 17:17
    (.)
    (gramatas man nav pie rakas bet citātu gan atpazīsi)
    ========================================================
    Ja grāmatas drukātajā formātā nav pie rokas – izmanto internetu (pārlūkprogrammas)!
    Jautājumus par reliģiskām tēmām gan labāk uzdot Ilāram Plūmem vietnē Latvijas Luterānis – http://www.luteranis.lv/index_laikraxc.php?

  • “Arī vissliktākais, kas notiek ar tevi, arī tas no manis”

    Klusais, manuprāt, tas nav citāts no Bībeles. Ir jau par tām tēmām visādas leģendas, ko cilvēki izdomājuši, lai pamatotu savus argumentus.

  • Jesejas 45.7 Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!
    Mihas 1.12 Marota nespēs iepriecināt sevi par labumu zaudējumu, jo uzbrukušās briesmas nāca no Tā Kunga un ir aizsniegušās līdz Jeruzālemes vārtiem.
    Āmosa 3.6 Ja pilsētā pūš tauri, vai ļaudis tad lai nesabītos? Vai var gadīties pilsētā kāda nelaime, kam Dievs nebūtu licis notikt?

    Viss tas gan ir no vecās derības, bet ne jau vienmēr tas kas škiet slikts civēkiem pirmajā bīdi, ir patiešām slikts priekš viņa. Ja 7 kases skolnieks nezin, ka vecāki ir nolēmuši dot tam izglītību, tad jebkuri viņa mēģinājumi ‘izlocīties’ sagādās viņam tikai ciesšanas. Un vai viņam nešķitīs, ka vecāki viņam tās sagādājuši?

    Gribu teikt ka proces kas skar mūs tagad noteikti nes sevī kādu mācību un viņu ir jāpgūst.

  • Nu tā jau ticamāk.
    Vēl tik jāsaprot, kādā kontekstā šie Vecās derības vārdi lietoti un vai tie pareizi iztulkoti latviski.
    Es to neņemos, varbūt Egils var izskaidrot, kā tas domāts.
    Līksmu Ziemassvētku sagaidīšanu! :)

  • >Egilu labāk likt mierā – un vietnē TF diskusijas par Svēto Rakstu tekstiem neizvērst.Šai jomā ir zinošāki eksperti, kurus var uzrunāt interneta vietnēs Latvijas Luterānis un Romas Katoļu baznīca Latvijā – ‘Jautājiet, un Jums atbildēs….’!
    Visu gaišu!

  • Visa šī dzīve jau ir liela un skarba mācība.Svarīgi atrast labu mācību līdzekli. Nesen bibliotēkā trāpījās Aleksandra Baloža 1935. g. izdotā grāmata (vairāk nekā 400 lpp.) “Kosmosofija”, atkārtoti – 1981.g. Toronto un šogad Latvijā.Gr;amata gan tūliņ tika izņemta no apgrozības un autors izraidīts no Latvijas. Mp., itin universāla, interesanta, ticama. To varētu izveidot dažādiem līmeņiem, sākot ar ABC.

  • Ja pareizi sapratu, Egils arī ir priesteris, un arī citādi šķiet līdzsvarots cilvēks.

  • Ja jau te sākām runāt par tādām lietām, te intervijas fragments ar jauno katoļu arhibīskapu, kas neparasti daudzpusīgs cilvēks, izmēģinājis gandrīz visu:

    http://zinas.nra.lv/latvija/38070-zbignevs-stankevics-pasaule-pagriezusi-muguru-ziemsvetkiem.htm

  • KANDESA
    Droši lasi abas, tām ir daudz kā kopīga un tās viena otru lieliski papildina, bet galvenais lasi ar atvērtu sirdi un prātu, un redzi, kā pravietojumi piepildās.

    Ivo Verners
    Piedod, nepateicu domu līdz galam. Dievs darbojas visādi – gan nepastarpināti, gan arī caur cilvēkiem, taču priekšroku Viņš dod darbībai caur cilvēku. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš pakļaujas Dievam ne vairs pēc sava prāta, ne ar savu spēku, bet gan pēc Dieva prāta un ar Viņa spēku darbojas un cīnās. Ir divas galējības starp kristiešiem izplatītas – 1)gaidīt, ka Dievs visu izdarīs mūsu vietā, kā rezultātā nekas arī nenotiek, 2)censties bez Dieva, kā rezultātā cilvēks izdeg un rezultāts izpaliek. Pareizi ir, ja ar lūgšanām un paļāvībā uz Dievu darbojamies ar 100% atdevi.

    klusais
    Līdzība ar Dievu nozīmē pirmkārt spēju mīlēt un brīvu gribu, tikai otrkārt gudrību, jo stāv rakstīts, ka Dieva bijāšana ir visas gudrības sākums. Ļauj man paskaidrot, ka viss nav tā kā tu domā. Šī pasaule ir sapuvusi un neatgriezeniski samaitāta tieši tādēļ, ka cilvēks atstājis Dievu, tāpēc jāsaka tieši otrādi – jūs patiesajam Dievam nelojālie jau 6000 gadus (pēc bībeles skaitot, bet ja pieņemam, ka cilvēce ir vecāka, tad vēl jo lielāks akmens neticīgo dārziņā) ceļat Paradīzi virs zemes, bet kā nesanāk, tā nesanāk.

    Tas, ka mēs ceļam Dieva valstību, nenozīmē, ka tai jāatbilst taviem priekšstatiem, jo Dieva valstība nav no šīs pasaules, tāpēc arī nav jāgaida, ka kristieši paddarīs pasauli labāku. Dieva valstība nav ārēji redzama, tai nav fizisku robežu. Dieva valstība ir tur, kur ir šīs valstības pilsoņi – kristieši un mēs to ceļam darot par mācekļiem visas tautas, tas ir, izplatot Kristus mācību un praktizējot to. Kas sanācis? CIlvēki, kuri kļūst ticīgi, iegūst piepildījumu un patiesu, stabilu mieru un prieku, dziedināšanas, atbrīvošanas, atrisinātas problēmas visās jomās – attiecībās, personīgajā dzīvē, bet pats galvenais – cerību nākotnei, mūžīgai nākotnei kopā ar Dievu. Jēzus ir izglābis daudzus cilvēkus un viņu dzīves ar reālām pārmaiņām, fakti runā paši par sevi. Ko piedāvā ateisms? Dzīvot un mirt…tad nu gan. Vai ne dēļ nelojalitātes pret Dievu esam tur kur esam – melnās aristokrātijas laboratorijā?

    Jā Dievs soda un Viņš soda taisnīgi. Jums nav ne jausmas, cik grēks patiesībā ir ļauns, ja jūs to uzzinātu, tad sajuktu prātā no patiesas vainas apziņas

  • Esmu dzirdējis pamatojumu, ka ar līdzību Dievam domāta galvenokārt cilvēka spēja radīt, būt radošam, ar radošu garu. Tā ir dievišķa īpašība, ar kuru cilvēks atšķiras no dzīvniekiem.

  • Bailes rada neziņa, bet drosme ir iet izzināt nezināmo.

    Es ticu Dievam, bet tam man nevajag baznīcu vai mācītāju. Vai tādēļ esmu ateists? Nē!
    Vai ir jēga radīt jaunu ticību? Arī nē! Ir jau gana! Laiks meklēt kopīgo, nevis atšķirīgo.
    Ilgus gadus vēroju t.s. ticīgos, kuri vēl joprojām ar zobenu un uguni ir gatavi uzspiest citiem savu patiesību, nevis parādīt ceļu, kur tā meklējama.
    (Vatikāns ir bagātākā ‘korporācija’ pasaulē, kas ideoloģiski un finansiāli kontrolē veselus kontinentus.)

    Atgriežoties pie tēmas.
    Cilvēki ir noguruši saņemt pļauku par jebkuru kustību pēc sava prāta, tāpēc tāds īss un dzēlīgs komentārs ir tikai brīvās gribas drumstala, kas ir palikusi pāri no radošā un visu mīlošā cilvēka.

    Pēdējos 20 un vairāk gados vecāki ir aizmirsuši būt par skolotājiem saviem bērniem no tā pirmās dzīves dienas. Skolas ir kļuvušas par komercfirmām. Ko Jūs vēl gribat no jaunatnes, ja paši esat iemūrējuši savu sirdi nepārvaramā cietoksnī un mērat savu dzīvi tikai pēc maka biezuma?

    Piekrītu Jānim_K, ka cilvēkā Dieva izpausme ir radošums. Vēlme padarīt šo pasauli labāku, jo viss mums apkārt, tai skaitā mēs paši, ir materializēta Dieva griba.

  • Kristieti !
    ne-kristietība nenozīme bez-ticību, un ja Tu atšķir ticību no religiziotātes tad tev jāzin, ka īstās zināšanas (gudrība) ir kavalitātes: jā tas ir mīlestība, želsirdība, pieņemšana. Cilvēks ir bīvs un var darīt jelko šai saulē, saproti it visu un grēku arī nav. Ir cena. Ir debesu tēva likumi un to neievērošana rada ciesšanas, slimibas, katastrofas un demontāžas. Pazemība un dievbijība ir verdzības un padevības mācības, atveram grāmatu un lasam “dievs TĒVS debesis”, ieejam baznīcā un dzirdam “Lūgsimies to kungu”, kāpēc man jābīstas mana tēva ?
    Jā Jēzus bija cilvēks ar dižu garu, bet ko paveica baznīca. Parādi man vel kādu kā vardā ir nokauts tik daudz. Jēzus teica “dievam tīkami ir nevis negrēkojušie, bet tie kuri noželojuši” un ko baznīca – mēst azīstam mūsu kļudas.
    Un tas, ka jums nav ticības, ka arī šai saulē cilvēks var dzīvot laimē ,mierā un pārticībā, nu ko, varēsiet iet, ar to kā bīstaties, drīz. (Tāds jūsu ceļš)
    —-
    Iepiku [+] Janis_P.
    Debesu tēvs ir mans draugs,es pazīstu un mīlu viņu, kam man vēl brokers.

  • Labrīt Ziemassvētku rītā! :)
    Un tā mēs nonācām līdz domai, ka cilvēks var būt mīloša, radoša būtne ar dievišķu dvēseli, kas spēj pacelties pāri sīkās dzīves rutīnai, pārvarēt savas bailes, pārveidot savu dzīvi.
    Mēs tādi varam būt, bet acīmredzot pašlaik neesam. Kāpēc?
    Es savā rakstā “Nacionālais minimālisms” mēģināju skaidrot, ka esam humpalizējušies, un humpalas mūsu iztēlē asociējas pirmkārt ar lupatām.
    http://www.tautasforums.lv/?p=2357
    Mans raksts sadūrās ar niknu pretestību, bet Juris Purviņš (ar kuru personīgi neesmu pazīstams un neesam šai sakarā sazinājušies) ir vēl tiešāks. Viņš saka, ka mēs (es, tu, viņš, viņa – gan bomzis, gan lielvirsnieks) esam LUPATAS!
    Starp dievišķu būtni un laputu ir liela kognitatīvā disonance. Kā to pārvarēt?

  • Atvainojos, iepriekšpēdējais teikums lasāms tā:
    “Starp dievišķu būtni un lupatu ir liela kognitatīvā disonance.”

  • Jānim_K par jautājumu, kā pārvarēt kognitīvo disonansi.
    Ir divi ceļi. Viens ir apmēram tāds kā pazīstamajā Krilova fabulā par lapsu un vīnogām: man tās vīnogas nemaz nevajag, jo tās ir zaļas. Tas ir sirdsapziņas balss apklusināšanas ceļš. (“Atmiņa teica: tu to izdarīji, sirdsapziņas balss teica: tu to nevarēji izdarīt, un atmiņa padevās…” – Gēte).
    Otrais ir grēksūdze, savas vainas un kļūdu pilnīga bezierunu atzīšana, kuras rezultāts ir attīrīšanās (katarse). Tieši šo ceļu mums atklāj patiesība, kuru slēpj Jēzus vārds: Jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
    Vai tu esi izvēlējies pirmo vai otro ceļu, Jāni_K?

  • :) lai mani darbi par to liecina, Agnese.
    Vēl jau ir AA 12 soļi un principi. Laikam tas līdzīgs ceļš tam, ko tu izcēli kā otro. Kā arī dažādi saīsinātie 12 soļu varianti, kas veicami vai nu kolektīvi vai individuāli.
    Pirmais solis – atzīt, kādā stāvoklī esi, un atzīt, ka esi zaudējis kontroli pār savu dzīvi.

  • Mans pēdējais jautājums bija adresēts personīgi Jānim_K. Tāpēc arī saprotu, Jāni, ka sekojošajā atbildē tu esi atbildējis par sevi. Tātad tu atzīsti, ka esi zaudējis kontroli pār savu dzīvi (vai arī atzini to pirms kāda laika)? Un kas seko šim pirmajam solim, – vai tas ko maina vai arī tie ir tikai vārdi? Tālāk – nākamais raksts, vai ne? Un to tu sauc par “lai mani darbi par to liecina”?
    Es tomēr vēlētos zināt un saprast, vai tu piekrīti J.Purviņam, ka tu esi LUPATA? Vai arī tu piekrīti, ka citi ir “lupatas” un tu nē?
    Kognitīvā disonanse atrisinās, cilvēkam vai nu mainot savu uzvedību par atbildi uz pretrunu vai arī attaisnojot sevi un/vai uzbrūkot citam (kas te vairākkārt arī ir noticis).
    Vai tu spēj būt patiess vai arī tikai informēts un gudrs?

  • Agnes, tava neveselīgā inkvizīcija šoreiz paliks neapmierināta.
    Labāk sāc ar sevis pašas izmeklēšanu. Manuprāt, ir nopietns pamats bažām par tavu garīgo veselību.

  • Vajadzētu vienoties, ka runājam caur savu sirdsapziņu, jo piesegties ar kādiem nebūt svētajiem rakstiem nav liela māka.

  • Piekrītu.
    Un vēl, manuprāt, būtu pareizāk, ja mēs katrs vispirms sakārtotu savu dzīvi, nevis meklētu skabargas citu acīs, organizētu publisku inkvizīciju, provocētu uz ad hominem konfliktu, moralizētu, līstu otra dvēselē, kāptu otram virsū u.tml.

  • Mario, piekrītu, ka jārunā caur savu sirdsapziņu. Tieši par to arī ir runa un tieši tāpēc tādas emocijas.
    Nekas cilvēkam nav tik smagi kā sirdsapziņas mokas, pašpārmetumi, vainas apziņa. Jānis to nosauca par kognitīvo disonansi (fenomens, kuru amerikāņu psihologi aprakstīja pag.gs.50-os gados internetā var viegli atrast skaidrojumu un piemērus). Savā komentārā 24.12. 08.33 pie šī raksta viņš jautāja, kā pārvarēt nesamierināmo pretrunu starp apziņu, ka mēs esam dievišķas (radošas) būtnes, un realitāti, ka, izrādās, visi esam tikai lupatas.
    Ir divi ceļi, kā sirdsapziņu samierināt ar realitāti. Pirmais ir sekot sirdsapziņas balsij attiecībā uz to, kas man šajā realitātē jādara (nevis par ko jārunā), mainīties pašam un mainīt savu rīcību. Otrs variants, kā pārvarēt to “kognitīvo disonansi”, ir šo sirdsapziņas balsi vienkārši apklusināt, apdullināt, attaisnojoties (atspēlējoties) vai arī – vēl efektīvāk uzbrūkot citam un parādot, ka tas ir vēl sliktāks.
    ***
    Un tā, iznāk, ka zem šī raksta jau divreiz ir atzīts, ka mēs visi esam lupatas – to pateica Ivo un tagad arī Jānis.
    Kādam ir jāpasaka, ka viņš nav lupata.
    Tātad, ja neviena cita nav, tad es to saku: es neesmu lupata.
    Es ļoti labi saprotu J.Purviņu un ļoti jūtu viņam līdzi.
    Un tieši tāpēc es vēlreiz atkārtoju: es neesmu lupata.
    ***
    Tagad Jānis_K var vēlreiz mesties man virsū (nebūs ne pirmā, ne pēdējā reize) un pasludināt visam TF, ka tagad viņam ir vēl lielākas “bažas” par manu garīgo veselību. :)
    ***
    J.Purviņš nobeigumā saka par savu portālu “Aisbergs.lv”: “Turpmāk publikāciju skaits tiks samazināts līdz minimumam – kas regulāri vēlas lasīt jaunākos sasniegumus tautas iznīcināšanā – apciemojiet citus interneta portālus! “. Atliek tikai piebilst: “… piemēram, TF! Jo Jānim_K vēl ir daudz ko teikt par šiem jautājumiem.” Tā ka var prognozēt, ka pieprasījums pēc TF-ā veiktajiem atmaskojumiem turpmāk pieaugs. :)
    ***
    Visbeidzot, J.Purviņš saka par sevi: “”Savu izvēli es esmu izdarījis. Vai tā ir pareiza vai nē – parādīs laiks, tikai tad būs par vēlu izdarīt korekcijas. Daudz par vēlu… ne tikai man…”. Un es viņam pievienojos. Tikai izmisumā cilvēks ir pietiekoši patiess. Viss pārējais ir vienkārši izsmalcināts komforts (pareizības apziņa), kuru paši sev šeit esam radījuši un kultivējam ar bezgalīgām runām par dažāda veida diskomfortiem (“slikto zēnu” nepareizajiem darbiem) apkārtējā pasaulē, mūsu valstī utt. – līdz ar to ideāli iekļaujoties šo “slikto zēnu” scenārijos.
    ***
    Atļaujiet man vēl tikai atgādināt: “Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.”.
    Secinājums: izjūta, ka esam “lupatas”, ir pēdējais brīdis, kad atjēgties un izbeigt tiesāt. Šī, manuprāt, arī ir tā vienīgā cerīgā atbilde uz Jāņa_K uzdoto jautājumu par “kognitīvās disonanses” pārvarēšanu starp apziņu, ka esam radošas personības, un realitātes izjūtu, ka esam lupatas.

  • TF vidēji DIENĀ tiek publicēta 1 ziņa. Šobrīd sakrājusies vesela rinda ar publicējamiem materiāliem. Iespējams, pietiktu ar 2-3, bet izcilām ziņām NEDĒĻĀ, bet varbūt vēl lielāks ieguvums būtu, ja tiktu publicēts 1 patiešām kvalitatīvs ideju apkopojums GADĀ. Kas to lai zina? Jāatrod optimālais variants. Faktoru ir ļoti daudz. Meklējam. Lietā tā, ka mums ir gan nepārtraukti jāpapildina sevi ar informāciju, gan jāatrod laiks, lai padomātu paši. Tamdēļ derīgi pašiem rakstīt rakstus, jo tā sakārtojas domas. Ja diskusija ir konstruktīva, tad tas ir ļoti vērtīgi, jo jautājums tiek aplūkots no dažādiem skatu punktiem, pievienojot argumentus un attiecīgi arī risinājumus.

  • Piemēram, šodien es beidzot sāku rakstīt sen solīto raksta turpinājumu. Tajā laikā, saprotams, neko citu nedarīju – ne lasīju e-pasta vēstules, ne gatavoju ziņas publicēšanai.. Kas to var pateikt, kā labāk rīkoties? Nekas cits neatliek, kā biežāk ieklausīties sirds balsī un uzticēties sirds apziņai. Tikai citi to var sākt nesaprast, jo šamējie jau var kaut ko papaust tikai man pašam :)), bet ‘no malas’ viss izskatās citādi, vai ne Agnese?

  • Varbūt ir beidzot atradušies cilvēki – Anita Stankus ar kolēģiem no Stankus doktorāta Jelgavā. Te viņas raksts:
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/anita-stankus-vai-veselibas-aprupei-cits-cels-ejams.d?id=35943601
    Vai TF-ā ir kāds krietns medicīnas speciālists?

  • Manuprāt, rakstu vai komentāru daudzums TF nav galvenais rādītājs. Daudz svarīgāka ir materiālu un komentāru (ierakstīto un galvā paturēto) kvalitāte.
    Būtu labi, ja TF būtu pilnīgs portāls, ar kuru patriotisks lasītājs varētu iztikt: atrast gan parastas ziņas un praktiskā dzīvē noderīgas lietas, gan analītiku visās jomās, gan materiālus garīgās pasaules un kultūras kopšanai. Lai TF nebūtu tikai viena no pieturas vietām internetā.
    Taču tas nākotnes jautājums.
    —————————————————–
    Agnese jau kuro reizi uzprasās, lai viņai uzbrūk. Tai pašā laikā viņa, šķiet, nejūt, ka ir vienīgā, kas nepārtraukti uzbrūk citiem, un TF kopumā, un tos tiesā.
    Es sevī nejūtu ne mazākā impulsa tev uzbrukt, Agnese. Tā ka, atvaino, paliksi gribot. Un miers ar Tevi.

  • Tā kā raksts acina saukt lietas īstos vārdos, tad es atļaušos riskēt ar miljards mīnusiņiem.
    _________________
    Man bažas rada Jāņa K sašķeltā personība. Te ir divi citāti no komentāriem augšāk:
    “Manuprāt, ir nopietns pamats bažām par tavu garīgo veselību.”
    … un…
    “Un vēl, manuprāt, būtu pareizāk, ja mēs katrs vispirms sakārtotu savu dzīvi, nevis meklētu skabargas citu acīs, organizētu publisku inkvizīciju, provocētu uz ad hominem konfliktu, moralizētu, līstu otra dvēselē, kāptu otram virsū u.tml.”
    ____________
    Tiem, kuri nezina, AD HOMINEM nozīmē loģikas iztrūkumu un uzbrukumu personai, kura pauž kaut ko, nevis tam, kas tiek pausts.
    ____________
    Daudz neiedziļinoties, citāti atklāj, kā Jānis K aicina neuzbrukt personīgi, tanī pašā laikā apšauba citu personu garīgo veselību, nevis šo personu sacīto.

  • Paldies, Juri. Varbūt tiešām mana personība (:)) vakar bija drusku iešķēlusies. Jo pirmo no Tevis minētajiem komentāriem rakstīju tūlīt pēc diennakts maiņas, galva tiešām bija tāda kā notrulinājusies, refleksīvie impulsi saasināti, domas kuslas. Kad pagulēju, uzrakstīju sakarīgāk, un to, ko patiešām domāju.
    Otrkārt, es to rakstīju tieši Agnesei, un mūsu sarakstei gara vēsture, tāpēc no malas var izskatīties dīvaini.
    Ja domājat, ka tieši es esmu tas ļaunuma iemiesojums, kas saindējis TF, tad tā arī sakiet. Es pratīšos.
    Citādi neredzu jēgu tik plašai manas pazemīgās personas publiskai analīzei. Jo es arī pats sevi gana daudz analizēju un cenšos sevi uzlabot.
    Juri, ja zem Tava komentāra parādīsies miljards mīnusiņu, tad starp tiem noteikti nebūs manējā. :)

  • Skaidriņš. Kad sagurums liels, tad uztvere saasinās. Pazīstama sajūta.
    Visādā gadījumā es tikai to labāko vēlu visiem un apbrīnoja Jāņa K darba spējas. Uz šīs pozitīvās nots novēlu būt vienmēr mundram un možam.

  • Bez vismazākās ironijas gribas pajautāt:-”ar ko,un pret ko” cīnīties?
    Ar akmeņiem logus kaut kur izsist?
    Tieši tam jau ir gatava mūsu ”vara”.
    Tūlīt ”demokrātijas aizstāvībai” tiks ievesti pasaules žandarma -Nato,Ano u.c. militārie formējumi,pastiprināta cenzūra,pieņemti ierobežojoši likumi,utt…
    (Varbūt kāds nezina,bet pat Krievijas premjers jau 2007.g. parakstija līgumu ar Nato,ka tautas nemieru gadijumā ,oligarhijas aizstāvībai tiks ievests Nato karaspēks.
    Ko nu runāt par mūsu ”korupteļiem”…)

    Tieši šie saiti(blogi,utt) arī ir vislabākais cīņas veids uz doto brīdi.
    Informatīvā kara apstākļos tieši PATIESAS informācijas pasniegšana plašām cilvēku massām arī ir visnepieciešamākais.

    Nu nevar būt tik naiviem un gaidīt ka varu ieguvušajai žurkulīgajai elitei(gan Latvijā,gan pasaulē) piederošie mēdiji pārtrauks melu un dezinformācijas plūdus.

    Tad kad tautas(Nu labi jau labi-tautas vairs nav.Ir iedzīvotāji:) lielākā daļa būs izpratusi situāciju,būs informēta-tad varēs vienoties par noteiktu uzvedības modeli.Kaut vai to pašu ”nevardarbīgo pretošanos”.

    Bet pagaidām šādi forumi un saiti ir pats galvenais.
    Paldies to autoriem !
    Gan Aisbergam,gan TF,gan Antiglobālistiem,u.c.
    Tieši publicisti uz šodienu dara visvairāk.

    Pieļauju,ka būtu derīga arī drukāta informācija kā pagājušajā gadsimtā,jo laukos vecākas paaudzes cilvēkiem par i-netu ir tik pat miglains priekšstats,kā pārejiem par nanotehnoloģijām :).
    Nu nepietiek ar to,ka Latvijā Patiesību apzinās labi ja 2-3 tūkstoši (varbūt tikai simti?) cilvēku.
    Tāds nu mans viedoklis…

  • Paldies, friendly62! Tā ir, kā raksti – drukātai informācijai ir ļoti liela nozīme. Arī šai ziņā atliek vien tik DARĪT – publicēt ideju, veidot darba grupu un uz priekšu:
    - tulkojam grāmatas (šobrīd Rudīte ķērusies pie Gatto grāmatas)
    - rakstām grāmatas paši, kā Jānis ;)
    - organizējam avīzes izdošanu (skat. Jāņa aicinājumu – http://www.tautasforums.lv/?p=1657). Materiālu netrūkst. Bez tevis nosauktajiem blogiem/lapām vēl varētu piepulcināt kādus 10. No tiem vien var savākt materiālus avīzei.
    - varētu izdot TF gada grāmatu, apkopojot labākos rakstus, idejas..
    - galu galā labākos rakstus var vienkārši izdrukāt un aiznest kaimiņam, aizvest attālākam radiniekam..

    Friendly, kā Tu varētu pielikt savu roku?

  • Ja šodien valsts atrastos uz attīstības (demogrāfija, ideja, labklājība, ekonomika) ceļiem, kuri to lielā ātrumā vestu iedomātās virsotnēs, es, droši vien, būtu to vidū, kuri aicinātu sabiedrībā ieviest vairāk anarhijas elementus vēlmē ierobežot varas spēku.
    Attīstība un virzība nevar notikt bez ilglaicīga un noteikta mērķa, realizēšanas plāna, mobilizēšanās un atbildības.
    Šodien valda pretēji procesi. Tas nozīmā, ka anarhija nav spējīga attīstīties. Amorfa sabiedrība, kura katru brīdi producē kustības imitāciju, kuru sarodas tik daudz, ka tās viena otru izslēdz. Ticības, partijas, ekonomiskās stratēģijas, mediji un forumi – tie visi kalpo kā pastāvošās anarhijas atribūti. Un pilnībā pievienojos J.Purviņa viedoklim, ka ar anarhijas atribūtiku nevar ietekmēt pašu sistēmu.
    Taču anarhija ir fiziski vāja, jo izteiktāka anarhija, jo vājāka tā savā rīcībā. Pirmās brīvvalsts laikā Ulmanis aizslēdza parlamentu un “uztaisīja apvērsumu”.”Apvērsuma” vienīgais ierocis bija durvju atslēga. Ja Zatlers būtu uzņēmīgs savas tautas patriots, viņam pat atslēgu nevajadzētu, pietiktu ar stingru rīcību, lai valstī iedibinātu jēdzienu “kārtība”.

  • Ivo Verneram:
    Kā?
    Nu..varu pamēģināt tulkot(?)Kaut arī esmu patālu no literatūras:).
    Tas ir-izlasīts ir daudz,tikai profesija tīri ”tehniska”.

    Ikdienā ”palīdzu” apkārtejiem izprast dažas dzīves realitātes.Saprotu,ka tas ir par maz.

    Indulim:
    ”…būtu uzņēmīgs savas tautas patriots…”
    Atradi nu gan personību!
    Vai tiešām domā,ka spiroheta apkaros sifilisu?(sorry?:)
    Pie tam es nojaušu,ka cilvēkus tā kā tā centīsies pievērst ”stingrās rokas politikai”.Tikai pēc pasaules valdības scenārija,un tai tīkamus.
    Tāpēc ar tiem ”vadoņiem” jābūt uzmanīgiem kā ar bitēm:)))
    Jā,ir bijušas personības pasaulē,kas ir cieņas vērti.Bet Latvijā uz šodienu?
    Ja arī ir,tad viņi ir ļoti tālu no politiskās skatuves…


    Neņemos nosaukt termiņus,bet pamēģināšu iztulkot kādu rakstu,vai publikāciju sākumam.
    Nosūtīšu novērtēšanai.Tad jau redzēs,kāds no manis tulks.:)

  • “Attīstība un virzība nevar notikt bez ilglaicīga un noteikta mērķa, realizēšanas plāna, mobilizēšanās un atbildības.”
    Vai vari, friendly62, iedomāties, kā to realizēt var ar “ļenganās rokas politikas” starpniecību? Nevar. Anarhija to vienkārši nespēj, bet ko darīt?
    Par politiskajām klišejām. Zoodārzs – tā bija mafijas cilvēku atriebība. Par “ņemšanu” – mūsu valstī akceptēta sistēmas īpatnība. Mani vairāk uztrauc V.Z. piekāpšanās savtīgo interešu vārdā, kas gan nav nekādi savienojami ar augsto amatu.
    Bet cieņu pasaules personības ieguva ar pārliecību, uzdrīkstēšanos, nesavtību. Viņu iepriekšējais sociālais stāvoklis, uzvedība, rīcība parasti tik pieklusināta, reizēm pat rakstīti meli. Taču es vēlējos pasvītrot vienu – pastāvošās varas sistēmas vājumu un nespēku. Var gadīties tā, ka ar žagaru bunti iespējams izdzenāt Saeimu un mainīt politisko iekārtu. Tik bezspēcīga un nedroša, sapinusies korupcijā, melos un atkarībās, tā šodien ir.

  • <Indulis 29.12.2010., 18:14
    (.)
    Var gadīties tā, ka ar žagaru bunti iespējams izdzenāt Saeimu un mainīt politisko iekārtu. Tik bezspēcīga un nedroša, sapinusies korupcijā, melos un atkarībās, tā šodien ir.
    ========================================================
    Par Eiropas Savienības un NATO faktoru nevajadzētu aizmirst – citādi var ne tikai ar kādu žagaru bunti saņemt pērienu.

  • Šodien lasīju Ošleju, piemēram
    http://www.designblog.lv/2010/12/07/intervija-janis-oslejs-par-radosumu-ta-macisanu-skolas-un-dizainu/
    No dienas dienā mani pieaug pārliecība, ka .. (ierakstiet pats pēc patikas, ar savu pārliecību šeit nedalīšos)
    Ir skaidrs, ka vismaz pašam priekš sevis jānoskaidro
    KAS TE PIE MUMS NOTIEK?
    Virsotnē, elitē? – nenotiek nekas būtisks un nenotiks.
    Tas ir eksakti matemātiski pierādāms un personiski man acīmredzams
    ———–
    Hm .. es zinu, ka uz saiti neaiziesiet un ja aiziesiet, tas var būt par smagu
    http://www.uamconsult.com/book_764_chapter_11_Dogovor_bankovskogo_scheta.html
    *
    Par ko ir runa? Atslēgvārdi – Aузан Коуза теорема
    *
    Auzāns regulāri publicē rakstus esquire.ru; šī žurnāla vietne patreiz man nav pieejama
    2010. gada septembra numurā tur ir labs raksts,kas man pārtulkots burtiski rokrakstā un datorā patreiz nav ievadīts; pāris fragmentiņu:
    #1 Dzīvot pasaule bez noteikumiem nav iespējams – tāda pasaulē uzvar tikai blēži un avantūristi. Mēs to izbaudījām 1990-o gadu šokreformās, kad faktiski valsti nebija likumdošanas.
    (…)
    Tomēr no jūsu personiskās izvēles ir atkarīgs ļoti daudz. Jo izdevumu līmeni var noteikt jūsu izvēlētās transakcijas tips, kuru jūs izmantojat un tas kādus institūtus jūs ieviešat
    #2 Visus saražotos labumus pēc transakciju līmeņa var sadalīt trīs grupās – izjūtamos/izpētamiem, noskaidrojamos un ticamos/neskaidros. Kad jūs iegriežaties tirgu pēc dažiem āboliem vai gurķiem jums ir darīšana ar izjūtamiem labumiem, kuru kvalitāti viegli pārbaudīt. Jūs pamēģināt vienu gurķi un nolemjat pirkt četrus kilogramus vai nē, jums nevajag izmēģināt visus četrus kilogramus. Šai gadījumā vislabāk strādā institūti, kas saistīti ar horizontālām transakcijam – darījumiem. Jums nav vajadzīgas hierarhijas, komplicētas procedūras. (…) Ja jūs mēģināsit izveidot hierarhiju,lai tiktu pabarots ar gurķiem, āboliem un medu, tad vispirms pazudis medus,tad gurķi un āboli. Cenšoties samazināt transakcijas izdevumus, jūs tos neiedomājami palielināsit, ja pielietosit nepareizus institūtus; kā mēs jau zinām no padomju pieredzes, vertikālā sadales sistēma noved pie deficīta.
    #3Viskomplicētākā situācija rodas, kad jūs saskaraties
    ar
    ticamiem/neskaidriem labumiem,
    kuru kvalitāti patiesībā nav iespējams pārbaudīt
    Visspigtākie piemēri – IZGLĪTĪBA un ĀRSTĒŠANA
    ————
    Dzīvot pasaule bez noteikumiem nav iespējams – tāda pasaulē uzvar tikai blēži un avantūristi.
    Ko darīt?
    Radīt spēles noteikumus kādā lauciņā.
    Un tas var būt tiklab kāds jūsu tulkojums
    vai
    vietne,
    vai
    (ierakstiet pats pēc patikas)

  • Citēju – vertikālā sadales sistēma noved pie deficīta.
    Mana attieksme – aizmirstiet par VISIEM, kas ir VIRS JUMS
    ————
    Man šķiet, ka līdzekļi, ko Latvijas valsts tērē nodarbinātības palielināšanai un cīņai ar bezdarbu vismaz par 75% IR ZEME NOMESTA NAUDA.
    Kā tas var būt, ka par vislielāko deficītu Latvijā kļuvusi cilvēka iespēja strādāt?

  • Ivars 30.12.2010., 02:52
    (.)
    Kā tas var būt, ka par vislielāko deficītu Latvijā kļuvusi cilvēka iespēja strādāt?
    ========================================================
    Kāpēc tikai Latvijā – tā tas ir visās t.s. Rietumvalstīs, kuru ekonomisko sistēmu sauc par kapitālistisko/tirgus ekonomika/brīvais tirgus. Vēl 2000.g., lasot mūsu galvenā ”stratēga” R.Ķīļa atklāsmes – ”Bezdarbu nevar novērst,tas ir nepieciešams ekonomikai, lai cilvēki censtos pievienot vērtību tam,ko viņi dara, zinot,ka var palikt bez darba”(Cilvēks ir manipulāciju objekts.Diena,29.12.2000.) – es biju pārsteigts. Latvieši aiz bailēm radīs kādu pievienoto vērtību, strādās ražīgāk un radošāk? 2010.g. pēc A.Zinovjeva darba ”Rietumi/Запад” paštudēšanas un reāli Latvijā notiekošā – es vairs tā nebrīnos. Absurdi jau ir, ja kādas 150 000 galvas (300 000 rokas) šai ziemas laikā netiek izmantotas vismaz kā A.Upīša aprakstītajā ‘Sūnu ciema zēni”, taču tāda ir SISTĒMA – sistēma, kas sāk buksēt pat rietumos, nemaz nerunājot par Latviju. Šeit to vēlējās ieviest ar ‘copy-paste’ palīdzību, bez jebkādiem priekšnosacījumiem/pamatiem, kas rietumos veidojās pamazām ilgstošā laika periodā.Par mūsu rokām&galvām izveidoto ir interesants 2002.g.rakstiņš par līdzīgu procesu Krievijā – tur prognozētais ir piepildījies ‘Ragainais zaķis/РОГАТЫЙ ЗАЯЦ’
    http://www.zinoviev.ru/rus/rogsa.html

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.