Elektroniskās aptaujas izglītības sistēmai

Lai varētu pieņemt jebkādus lēmumus par izmaiņām nākotnē, ir nepieciešams skaidri zināt esošo situāciju. Viens no izplatītākajiem informācijas iegūšanas veidiem esošās situācijas noskaidrošanai, ir dažādas aptaujas. Bieži esmu dzirdējis sūdzamies skolu darbiniekus, ka nākas pildīt apjomīgas anketas, kuru kvalitatīva aizpildīšana vienā piegājienā neesot cilvēka spēkos.

Ierosinu jebkādas aptaujas organizēt nevis papīra formātā, bet izmantojot Informācijas tehnoloģiju iespējas, piemēram, www.jotform.com. Šī rīka izmantošana izmaksā 9,- ASV dolārus mēnesī. Ja pakalpojums tiek iegādāts uz ilgāku laika periodu, tad izmaksas ir vēl zemākas (skat. arī www.visidati.lv, www.e-formas.lv, www.surveygizmo.com).

Trūkumi esošajai pieejai – papīra formātam:
1) anketu sastādīšana prasa tikpat laika, cik izveidot to elektroniski aizpildāmā formā,
2) drukāšanas un dažkārt arī iesiešanas izmaksas,
3) piegādes izmaksas turp un atpakaļ (aploksnes, pasta pakalpojumi),
4) respondentam anketas jāaizpilda ar roku,
5) datu apkopošana veicama manuāli.

Konkrētie ieguvumi, izmantojot elektroniskā rīka iespējas:
1) e-anketu izveidošana ir vienkārša un ērta, ko var veikt cilvēks bez speciālām zināšanām,
2) fiksēta mēneša maksa un nav nekādu papildus izmaksu,
3) nav piegādes izmaksu, jo anketu iespējams vai nu nosūtīt pa e-pastu, vai izvietot mājas lapā,
4) aizpildīšana notiek ar datora palīdzību – peli un tastatūru,
5) dati tiek savākti centralizēti un tos iespējams eksportēt uz MS Excel datni.

Globālie ieguvumi:
1) samazinātas izmaksas (drukāšana, piegāde, datu apkopošana),
2) iegūts laiks (piegāde, aizpildīšana, datu apkopošana),
3) iegūta augstāka datu kvalitāte (gan no respondenta aspekta, jo aizpildīšana nebūs tik nogurdinoša, gan arī apkopojot datus, jo to paveiks dators),
4) tiks uzlabota attieksme pret aptaujām.

Citi ierosinājumi:
a) ierosinu rūpīgi pārdomāt aptauju saturu un vispārīgos, nekonkrētos un mazsvarīgos jautājumus pēc iespējas neiekļaut,
b) ja aptauja ir apjomīga, sadalīt to loģiskās daļās, kuru izsludināšanu (izsūtīšanu) organizēt dažādos laika posmos,
c) pēc iespējas izmantot iespējas, kas minimizē tastatūras izmantošanas nepieciešamību.

Kur un kam tas ir izmantojams?
Informācijas iegūšanas iniciators var būt gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan kāda tai pakļautā institūcija, vai izglītības pārvalde, vai tikpat labi arī pati mācību iestāde. Mūsdienās nu jau gandrīz ikviens saziņai izmanto elektronisko pastu. Ministrijai bez šaubām ir pieejamas visu izglītības pārvalžu vadītāju e-pasta adreses, pārvalžu vadītājam – attiecīgo skolu direktoru un direktora vietnieku e-pasta adreses. Iespējams, ka ir vēl kāds skolotājs, kuram nav izveidota elektroniskā pasta kastīte, bet tas visdrīzāk būs izņēmuma gadījums.

Tātad, ja mērķauditorija ir mācību iestāžu darbinieki, tad ministrijai e-aptauju organizēt būtu racionāli ar izglītības pārvalžu starpniecību. Lai ievāktu informāciju par izglītības pārvalžu vadītāju kvalitāti, anketas iespējams sūtīt pa tiešo skolu direktoriem vai vietniekiem. Ja par kādu jautājumu nepieciešams uzzināt informāciju no skolniekiem, tad to var organizēt ar informātikas skolotāju palīdzību.

Aprakstītais interneta anketu pakalpojums par minēto naudas summu lietojams bez ierobežojumiem, turklāt – ne tikai izglītības pārvaldes iestādēs, bet varētu būt noderīgs arī Valsts kontrolei un citām institūcijām. Noteikti, ka šis nav vienīgais šāda veida rīks.


Daži ierosinājumi aptaujām

1. Par datoriem un interneta lietošanu.
Vienam no publicētajiem rakstiem ziņu portālā, kurā minēju, ka skolniekiem vajadzētu iemācīt pareizas tastatūras lietošanas pamatus, tika izteikti komentāri par to, ka skolnieku vajadzētu rosināt pašam patstāvīgi pilnveidot savas prasmes mājās, kā arī izteiktas bažas, ka ne visiem bērniem (īpaši laukos) mājās ir datori. Ierosinu uzzināt precīzus datus par to, cik ir tādu skolnieku, kuriem ārpus skolas nav iespēju izmantot datoru, kuriem ārpus skolas internets nav brīvi pieejams (vai vispār nav pieejams).

Jāpiezīmē, ka datora un interneta izmantošana kļūst par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Novērtējot pēdējo 10 gadu straujo informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstību, atliek secināt, ka vēl pēc 10 gadiem, apspriežot datora lietošanas prasmi, nebūs jautājums „vai”, bet „kādā līmenī” un „cik ātri”.

Ja izrādīsies, ka situācija datoru pieejamības ziņā ir bēdīga, rakstīšu priekšlikumus, kā par minimālām izmaksām ikvienu skolnieku (kas zina, varbūt arī skolotāju!) dažu mēnešu laikā iespējams nodrošināt ar datoru.

JotForm anketas paraugs, ko izglītības pārvaldes ar informātikas skolotāju palīdzību varētu noorganizēt dažu dienu laikā, ieskaitot datu iegūšanu, rezultātu apkopošanu un noformēšanu.

2. Par izglītības pārvaldēm un informācijas apmaiņu.
Pretrunīgie direktoru vietnieku izteikumi par informācijas apmaiņu ar izglītības pārvaldēm, kā arī mana personīgā pieredze norāda uz to, ka arī šeit būtu lietderīgi uzzināt pēc iespējas objektīvāku informāciju tieši no pirmavotiem – direktoriem un direktoru vietniekiem. Ikvienas institūcijas, firmas vai tikai struktūrvienības darba organizācijas kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no vadītāja. Tā tas ir arī skolās un izglītības pārvaldēs. Izglītības pārvaldes ir ārkārtīgi svarīgs izglītības sistēmas posms, un, ja tas ir ierūsējis vai sabojājies, tad cieš ne tikai saistītie mezgli, bet visa sistēma kopumā. Lai uzzinātu, ko iespējams uzlabot katras izglītības pārvaldes darbībā, ierosinu to noskaidrot ar vienkāršu aptauju un jautājumu palīdzību, piem., „Kā Jūs vērtējat aktuālās informācijas (izmaiņas normatīvajos aktos u.c.) piegādes operativitāti?”, „Kas, Jūsuprāt, būtu uzlabojams izglītības pārvaldes sanāksmju organizatoriskajā ziņā?” u.t.t.

Svarīgi ir izprast, kādos nolūkos šāda veida dati tiek apkopoti. Būtiski, lai pamatā būtu pieeja, ka, ja kādā no pārvaldēm kādā jomā identificēts ievērojami vājāks vērtējums, tad nevis pielietot represīvas metodes, bet sniegt palīdzīgu roku, piedāvāt pieredzes apmaiņas pasākumus ar kaimiņu rajoniem un tml.

Šādā veidā iespējams apkopot skolotāju viedokļus gan par mācību programmām, gan par jebkādiem citiem ar skolas dzīvi saistītiem jautājumiem, piem., skolas psihologu pašreizējo pienākumu apjomu un lietderību.


I.Verners


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.