Finierrūpniecība

Pēdējā laikā vairāk vai mazāk tiek aktualizēta augstākās izglītības kvalitātes un satura uzlabošanas nepieciešamība. Šim nolūkam paredzētā finansējuma būtiska palielināšana, modernu eksperimentālo un pētniecības iekārtu iegāde un citi pasākumi var arī vēl nedot vēlamos rezultātus. Situācija aplūkota, balstoties uz ilggadīgas un nepārtrauktas mācību darba pieredzes.

Pasniegdams studentiem mācību priekšmetu Līmēto materiālu un plātņu tehnoloģija tikai pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, šā teksta autors 1971. gadā (Brežņeva laikos) sagatavoja un izdeva ierobežota apjoma grāmatu Finieru un saplākšņu ražošana, tādējādi cenšoties vismaz daļēji atspoguļot toreizējo finierrūpniecības stāvokli un sakārtot latvisku terminoloģiju. Apbrīnojami, ka šo novecojušo grāmatu vēl pašreiz piedāvā LLU Fundamentālās bibliotēkas mācību abonementā un izmanto apmācībā, jo ilgstoši nav radīts pašreizējam finierrūpniecības stāvoklim piemērots mācību līdzeklis. Neveiksmīgi beidzies arī 90-to gadu beigās administratīvi nozīmēto 18 autoru mēģinājums veikt šādu darbu. Tika atrasts un oficiāli nosodīts neveiksmes vaininieks — pirms 37 gadiem izdotās novecojušās grāmatas autors, kurš jau vairākus gadus, un vēl arvien, atkārtoti piedāvā ieinteresētām amatpersonām jaunas koncepcijas mācību līdzekļa manuskriptu recenzēšanai un izdošanai. Minētajā un citās bibliotēkās tiek piedāvāti šā raksta autora ne mazāk kā piecu nosaukumu (pēc 1997.gada izdotie) mācību līdzekļi ar jaunākām atziņām un terminoloģijas pilnveidojumiem, galvenokārt par koksnes žāvēšanas jautājumiem, kas aktuāli ne tikai finierrūpniecībā, bet arī citās nozarēs.

Terminoloģijas kļūmes. Paradoksāli, ka 37 gadus izmantota mācību līdzekļa nosaukumā mērķtiecīgi akcentētie divi produkcijas veidu pareizi nosaukumi (termini: finieri un saplākšņi) vēl arvien nereti tiek lietoti nepareizi, ignorējot daudzskaitļa formu, jaucot šos jēdzienus savā starpā un aizstājot ar citiem loģiski nepieņemamiem terminiem (piemēram, līmētais finieris, skaida, lobskaida u. c.), radot neskaidrības, pārpratumus un latviešu valodas kropļojumus. Nav novērots, ka tiktu ignorēta daudzskaitļa forma, piemēram, tādam produkcijas veidam kā mēbeles (vienskaitlī mēbele), kaut arī krievu valodā šā termina (мебель) vienskaitļa formu lieto arī daudzskaitlī. Vai mēbeļu ražotājiem ir labāka latviešu valodas izjūta un gramatikas izpratne nekā tiem finieru un saplākšņu ražotājiem un izmantotājiem, kuri atzīst tikai vienskaitļa formu (finieris, saplāksnis) neatkarīgi no priekšmetu skaita un daudzuma? Šķiet, ka ne pārāk veiksmīgi izvēlētā vienskaitļa forma uzņēmuma nosaukumā Latvijas Finieris un svešvalodu neveiksmīgas atdarināšanas stereotipi sekmē ne tikai produkcijas veidu, bet arī daudzu citu terminu nepareizu lietošanu apmācībā, publikācijās, ar uzņēmējdarbību saistītos dokumentos, sarunu valodā, reklāmās utt. Diemžēl kļūmes nemazinās. Piemēram, nesenā avīzes Neatkarīgā publikācijā žargona stilā rakstīts, ka kokrūpniecībā jāpārstrādā apaļkoks, nevis apaļkoki.

Piedāvātais jaunas grāmatas manuskripts iecerēts gan kā finierrūpniecības mācību līdzeklis, gan kā rokasgrāmata kokapstrādes nozares studentiem un inženieriem ar mērķi aizstāt divas apjomīgās iepriekš izmantotās rokasgrāmatas: Справочник фанерщика ar 830 lpp. un Справочник по производству фанеры ar 440 lpp. Šīs novecojušās rokasgrāmatas daudzus gadus gatavojuši vairāki desmiti titulētu autoru un tās izmantoja finierrūpniecības inženieri un studenti. Neizdotas grāmatas manuskripts (ap 20 autorloksnēm) ar terminu skaidrojošo vārdnīcu un datu bāzēm pielikumos atkārtoti tiek piedāvāts ieinteresētām amatpersonām jau vairākus gadus vērtēšanai (recenzēšanai) un izdošanai pēc papildināšanas un pilnveidošanas, lai varētu nomainīt raksta sākumā minēto jau sen nepieļaujami novecojušo mācību līdzekli. Uz piedāvājumu vēl arvien nav saņemta atbilde. Šādu dīvainu nostādni var izskaidrot ar pierādītu manuskripta melnraksta nepabeigtu fragmentu (bez attēliem un pielikumiem) nelikumīgu piesavināšanos un izmantošanu bez autora piekrišanas un atļaujas. Negodīga rīcība nedod vēlamos rezultātus: inženieru apmācības saturam vajadzētu būt progresīvākam par sasniegto ražošanas līmeni nozarē, bet pašreiz izskatās, ka strauji progresējušās finierrūpniecības importētās tehnoloģijas aizsteigušās tālu priekšā stagnējošai apmācībai ne tikai finierrūpniecības, bet arī citās kokapstrādes jomās. Rezultātā kokapstrādi studēt gribētāju skaits katastrofāli samazinājies no 3 … 4 reflektantiem uz vienu vietu 70. un 80. gados (toreiz viens no lielākajiem konkursiem LLU) līdz būtiskām studentu nokomplektēšanas grūtībām un mazākajam konkursam LLU – beidzamajos gados. Lai kaut kā realizētu studiju programmas tautsaimniecības prioritārā nozarē un saglabātu mācībspēku algas, nākas gatavot zemas kvalifikācijas speciālistus (studējošos „vilkt aiz ausīm”) un vienlaicīgi nodarboties ar pašslavināšanu.

Datu bāzu izmantošana. Pašreizējais informācijas tehnoloģiju (IT) attīstības līmenis nodrošina rokasgrāmatu informācijas operatīvu iegūšanu, pārstrādi un lietošanu jaunā kvalitātē, izmantojot šim nolūkam datu bāzes. Piemēru veidā šādas datu bāzes komentētas laikraksta Lietaskoks 2004. un 2005. gada piecās šā raksta autora publikācijās, žurnāla Saimnieks un žurnāla Enerģija un pasaule (E&P) astoņās publikācijās, kā arī žurnālam Baltijas Koks (BK) vairākās publikācijās. Komentētās datu bāzes par koksnes īpašības ietekmējošiem apkārtējās vides parametriem, koksnes sadedzes siltumu, mainīgo koksnes blīvumu, no vides parametriem atkarīgo rukšanu, briešanu, žūstošas koksnes mitrumu, žūšanas intensitāti un ilgumu u.c., aktuālas ne tikai finierrūpniecībā, bet arī citās nozarēs. Datu bāzu lietotājiem paredzētajos komentāros precīzi formulētie jēdzieni (parametri) vienlaicīgi pilda arī aktuālu speciālo terminu skaidrojošas vārdnīcas uzdevumu. Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) pareiza lietošana datu bāzēs un citos tekstos neuzkrītoši un uzskatāmi demonstrē pareizus mērvienību pierakstus, tādējādi sekmējot plaši izplatītu būtisku (terminoloģisku) kļūdu novēršanu. Bez tam datu bāzu izmantošana dod iespēju pārorientēties uz racionālāku zināšanu apguvi un izmantošanu, un proti: samazināt iegaumējamās informācijas apjomu un operatīvi nolasīt visas iespējamās interesējošo parametru vērtības. Tikai nomainot datu bāzes jebkura aprēķinu izejas parametra vērtību ar reāli iespējamu citu vērtību, tabulas rindā acumirklī redzamas atkārtoti izskaitļotās visu parametru vērtības, kuru vēlamo noapaļojumu ikreiz vienkārši var izmainīt pēc vajadzības. Līdz ar to datu bāzes var izmantot ikviens interesents, pat bez metodes matemātiskā pamatojuma izpētes, vien pareizi izprotot parametru būtību un to izmantošanas iespējas praktisku jautājumu risināšanā. Toties aktuālu datu bāzu izveidošanas, pilnveidošanas, koriģēšanas un papildināšanas nepieciešams priekšnoteikums arvien ir metodes matemātiskā pamatojuma izstrāde, vispusīga izpratne un pareiza lietošana datorizētos aprēķinos. Neattaisnojamā atteikšanās no piedāvātajām oriģinālajām datu bāzēm un to ignorēšana dažādu līmeņu apmācībā, mūsdienīgu mācību līdzekļu sagatavošanā, aktuālas informācijas operatīvā meklēšanā, pārstrādē un izmantošanā ir nepieļaujama progresīvo IT iespēju ignorēšana.

Finierrūpniecības terminu skaidrojošā vārdnīca, kurā iekļauti aptuveni 300 aktuāli termini, ir neizdotās grāmatas manuskripta pilnveidojams pielikums un nepieciešama tās sastāvdaļa. Vārdnīcā skaidroti tādi ar finierrūpniecību un daļēji ar citām kokapstrādes nozarēm saistīti jēdzieni, kuru lietošanā vērojamas nepareizas tendences un ar tām saistītie stereotipi. Bez tam, gatavojot vārdnīcu, veltīta uzmanība jēdzienu un terminu precizēšanai sakarā ar nozares straujo attīstību un citu valodu ietekmi. Vārdnīcā iekļauti iepriekš vēl nepietiekami precīzi formulēti aktuāli termini. Ierosināti lietošanai vairāki jauni termini, piemēram: finieru paplatināšana un pagarināšana, iepriekš lietoto terminu finieru saaudzēšana platumā un finieru saaudzēšana garumā vietā; platformāta finieri un garformāta finieri, platformāta saplākšņi un garformāta saplākšņi, kuriem iepriekš nebija nosaukuma; cietvirsmu saplākšņi, iepriekš un vēl arvien neloģiski lietotā laminēts saplāksnis vai lamināts vietā, jo pat Eiropas standarts EN 923 aizliedz jēdziena laminēts saplāksnis lietošanu. Lai mazinātu un novērstu krievu valodas ietekmētu nepareizu tendenci atsevišķus latviešu valodas terminus (it īpaši produkcijas veidu nosaukumus) nepareizi lietot galvenokārt tikai vienskaitlī, vairāki vārdnīcas šķirkļi rakstīti daudzskaitlī. Tādi piemēram, ir kokapstrādes produkciju raksturojoši termini: finieri (vienskaitlī finieris, krievu valodā tikai vienskaitlī — шпон), saplākšņi (vienskaitlī saplāksnis, krievu valodā tikai vienskaitlī — фанера), šķeldas (vienskaitlī šķelda, krievu valodā tikai vienskaitlī — щепа), plātnes (vienskaitlī plātne, krievu valodā vienskaitlī плита un daudzskaitlī плиты), zāģmateriāli (vienskaitlī zāģmateriāls, krievu valodā vienskaitlī пиломатериал un daudzskaitlī пиломатериалы) utt.

Latviešu valodā nepietiekami precizēti jēdzieni un termini par koksnes griezumiem un izmēru virzieniem. Šie jēdzieni aktuāli ne tikai drāzto un lobīto finieru, bet arī zāģmateriālu un dažādu koksnes izstrādājumu izgatavošanā. Konkretizēti un precizēti termini atrodami terminu vārdnīcas šķirkļu grupā Koksnes griezumi. Manuskripta pielikumā Koksnes griezumi, izmēru virzieni un terminoloģija uzskatāmi ilustrēti un sistematizēti vārdnīcā skaidrotie jēdzieni.

Līdzās latviešu valodas kokapstrādes terminoloģijas sakārtošanai, visai aktuāls ir jautājums par fizikālo lielumu mērvienību nosaukumu pareizu izvēli, lietošanu un rakstību dažādu līmeņu apmācībā, lietišķos dokumentos, plašsaziņas līdzekļos, it īpaši, periodisko izdevumu un citās publikācijās, kur diemžēl vērojami būtiski trūkumi. Gatavojot grāmatas manuskriptu, terminu skaidrojošo vārdnīcu un tās pielikumus, šiem jautājumiem veltīta īpaša uzmanība. Akcentēta starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) pareiza lietošana. Pielikumā Mērvienību rakstības nosacījumi un pieraksta piemēri apkopoti un skaidroti bieži lietotu mērvienību pareizu un nepareizu pierakstu piemēri. Pielikuma Mērvienību savstarpējas sakarības 18 tabulās apkopoti un skaidroti dažādu mērvienību sistēmu pamatmērvienību, papildmērvienību, īpaša nosaukuma un saliktu mērvienību pilni un īsi pieraksti, dotas sakarības ne tikai starp starptautiskās mērvienības sistēmas mērvienībām, bet arī starp citu praksē nereti vēl lietotu sistēmu un starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām.

Vārdnīcas ērtākai lietošanai šķirkļi sakārtoti grupās, izvēloties grupu nosaukumu jeb galvenos šķirkļus, kuri vārdnīcā izcelti treknā rakstā un sakārtoti alfabētiskā secībā. Savukārt, atsevišķu grupu šķirkļi, kuri pakārtoti grupas nosaukuma šķirklim, arī sakārtoti alfabētiskā secībā, bet tikai šo grupu ietvaros. Vairākas šķirkļu grupas ilustrētas un papildinātas ar pielikumiem, piemēram, Lobīto finieru veidi un terminoloģija, Vides parametru un finieru žāvētavu klasifikācija un citiem.

Valodas speciālistu viedoklis. Pilnveidojamo finierrūpniecības terminu skaidrojošo vārdnīcu izskatījuši Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošā Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) atsaucīgi speciālisti, kuru vērtējums visnotaļ ir pozitīvs un vārdnīca tiek ieteikta izmantošanai LLU Meža fakultātē un ar finierrūpniecības speciālistu izglītošanu saistītās vidējās specializētās mācību iestādēs. TTC speciālisti izsaka cerību, ka nozares uzņēmumi rūpēsies par ieteikto terminu ieviešanu valodas praksē un to pilnveidošanu. Atsauksmes kopijas par finierrūpniecības terminu skaidrojošo vārdnīcu TTC nosūtījis 2006. gada jūnijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Rektoram, Latvijas Kokrūpniecības federācijas Prezidentam, kā arī vārdnīcas manuskripta autoram.

Kopsavilkums. Neatliekamai dažādu līmeņu speciālistu sagatavošanas uzlabošanai un terminoloģijas sakārtošanai, jāturpina pirms septiņiem gadiem pārtrauktā mācību līdzekļa manuskripta pilnveidošana. Manuskripts kompetenti jārecenzē, jāpapildina, jāuzlabo un jāizdod kopā ar terminu skaidrojošo vārdnīcu, esošām un jaunveidojamām datu bāzēm pielikumos. Skaidrojošās vārdnīcas atdalīšana no grāmatas un izmantošana bez tās konteksta var izrādīties mazefektīva. Piedāvātajā manuskriptā neiekļautie finierrūpniecības ekonomikas un produkcijas pārdošanas (mārketinga) jautājumi jārisina pieredzējušiem speciālistiem atsevišķā grāmatā vai esošā manuskripta atsevišķās nodaļās. Par finierrūpniecības vēsturi, koksnes resursiem un saplākšņu apdari uzrakstīto nodaļu autoriem arī turpmāk jāsaglabā likumīgās autortiesības. Neizdarību iemesli ir acīmredzami un novēršami, kompetenti un godprātīgi pildot ar apmācību saistītos pienākumus. Līdzšinējā pieredze diemžēl par to neliecina. Līdzīgi aplūkotajai ir arī citas daudzus gadus nenovērstas nejēdzības, piemēram, tās, kas saistītas ar aktuālu mācību līdzekļu izvēli, izmantošanu, sagatavošanu un izdošanu par koksnes žāvēšanas jautājumiem, kuri varētu būt cita raksta temats.

L.Kokins


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.