Jura Podnieka filmas

Jurim Podniekam 2010. gada 5.decembrī būtu apritējuši 60 gadi. Pieminot izcilo operatoru, dokumentālo filmu režisoru un producentu, TautasForums.lv zināšanu krājumā ievietojam visas viņa filmas. Tās nebūs pieejamas lejuplādēšanai TautasForums.lv. Meklējiet tās veikalos, Jura Podnieka studijā, savās atmiņās un citur. Dāviniet, rādiet un iesakiet citiem! Jura Podnieka aizsākto darbu turpina viņa kolēģi – “Studijas galvenais mērķis ir piedalīties tādu projektu veidošanā, kas aizkustina cilvēkus un liek viņiem ticēt, ka pasaule var kļūt labāka!” Turpinājumā – neliels apraksts no Jura Podnieka studijas mājas lapas.

Ir ļoti grūti uzrakstīt par Juri Podnieku. Varbūt tikai Dievs zina, kas viņš bija, ir un vēl būs Latvijai. Un ne tikai Latvijai. Viņa kinoskrējiens pārsteidza, apstādināja, paātrināja un centās glābt visu pasauli.

Talants, varbūt pat ģenialitāte, milzīgs darbs, uzdrīkstēšanās, bet galvenokārt godīgums un fantastiskas pravietspējas. Risks. Neaizsargātība, pašanalīze, šaubas. Viļņa, Rīga, Baku, Erevāna, Černobiļa, Maskava… Saharovs, Jeļcins, Ševardnadze, Gorbačovs, Bonnere… Un Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.

Impērijas, Dziesmu svētki, narkomāni, tēlnieki, diriģenti un strēlnieki, politiķi, varoņi un nevaroņi… Viņi visi tagad ir Jura likteņzvaigznājā. Arī mēs.

Juris Podnieks nebija profesionāls politiķis. Viņš nepiederēja arī pie tiem mākslas cilvēkiem, kurus ierāva aktīvā politikā milzīgās pārvērtības sabiedrības un tautas dzīvē. Viņš godīgi, ar visu viņam piemītošo enerģiju un talantu turpināja savu kinodokumentālista darbu. Tajā neietilpa politisku risinājumu meklēšana, bet pārdomas par cilvēka, tautas un cilvēces likteņiem.

Tieši tāpēc visi Jura Podnieka darbi, sākot ar pirmo patstāvīgi veidoto kinožurnālu „Šūpulis”, kurā tiek meklēta atbilde uz latviešu tautai vitāli svarīgo jautājumu, kāpēc Latvijā dzimst arvien mazāk bērnu, runā par cilvēka brīvo izvēli un atbildību par to. „Brāļi Kokari” ir filma par dvīņiem no nabadzīgas zemnieku ģimenes, kas tikai pašu spēkiem izsitās visam cauri un realizēja savu kordiriģentu talantu. „Puikas zirgos!” – filma par jauniešiem, kuriem ir sapņi un nav izturības, lai tos īstenotu.

1982.gadā parādījās pirmā Jura Podnieka lielfilma „Strēlnieku zvaigznājs”, kas saviļņoja visu Latviju, liekot tai paskatīties acīs nedaudzajiem vēl dzīvajiem no tiem 60 000, kas I Pasaules karā un revolūcijas dienās uzņēmās atbildību par savas tautas un, kā viņiem šķita, par visas cilvēces brīvību, un samaksāja par to ar savām dzīvībām un likteņiem.

Filmā „Veļ Sīzifs akmeni” Juris Podnieks asi un nepielūdzami izvirza jautājumu par mākslinieka, arī sevis paša, izvēles brīvību un atbildību attiecībās ar varu un sabiedrību.

Vēl pēc diviem gadiem pasauli apstaigāja otrā Jura Podnieka lielfilma – „Vai viegli būt jaunam?”. To uztvēra kā mākslinieka iekšējās brīvības apliecinājumu un kā pierādījumu tam, ka notiekošais Padomju Savienībā nav vis totalitāra režīma remonts, bet kardinālu pārmaiņu sākums. Filma praktiski neskāra aktuālās politiskās norises, taču režisors tajā skāra tā dēvētās „perestroikas” izsludināto vispārcilvēcisko vērtību īstenošanu, kas arvien vēl palika lozunga līmenī. Filma deva vārdu tiem, kurus nekad neuzklausīja, parādīja cieņu tiem, ar kuriem nekad nerēķinājās. Tā daudziem jo daudziem deva ticību pārmaiņu iespējamībai, ticību pašu spēkiem.

Pēc tam Juris Podnieks ar savu grupu uzsāka darbu, kas līdz pašam viņa dzīves galam prasīja visus spēkus un kam grūti atrast ko līdzīgu: viņi grandiozu vēsturisku pārmaiņu laikmeta gaitā veidoja šī laikmeta eposu. „Mēs?” 5 sērijas, „Krustceļš” ar „Pēcvārdu”, „Impērijas gals” – nav notikumu hronika. Bija vajadzīgi neiedomājami spēki, lai būtu visur klāt un visu uzfilmētu. Taču, iespējams, vēl lielāks morāls spēks ir nepieciešams, lai politisko simpātiju un antipātiju cīņā, savējo atbalstīšanā un pretinieku šaustīšanā nenovirzītos no humānisma principiem, lai viss vienmēr tiktu mērīts ar vienīgi īsto – cilvēka galvenās vērtības – mērauklu.

Jura Podnieka māksla ar savu humānismu un morālo skaidrību izraisīja visplašāko atbalsi gan Latvijā, gan pasaulē. Filmas ir guvušas kā skatītāju, tā kinematogrāfistu atzinību. „Vai viegli būt jaunam?” tikai bijušās PSRS kinoteātros vien gada laikā noskatījās 28 000 000 skatītāju, tā demonstrēta vairāk kā 80 valstīs, bet ar satelīttelevīzijas palīdzību apstaigājusi vai visu pasauli.

Par tādu iekšējo brīvības un atbildības līmeni ir dārgi jāmaksā, dažkārt arī ar dzīvību. Bet tikai tādu cilvēku esamība spēj ietekmēt sabiedrības virzību, lai brīvība un atbildība valdītu arī politikā un dzīvē.


  • Šķiet, ka vairākas Jura Podnieka filmas ir bez maksas skatāmas Latvijas Bibliotēkās. Skat., piemēram, filmas ‘Vai viegli būt jaunam’ aprakstu – http://www.filmas.lv/film_read_more/207. Spiežot uz pogas ekrāna labajā pusē, tiek parādīts paziņojums “Filmas skatīties var tikai no bibliotēkas tīkla…”

  • Paldies, Edge, ka informēji par LR1 raidījumu! Jādabū šī raidījuma ieraksts. Dzirdēju tikai pēdējās 30 min.

    Kur ir mūsdienu Juri Podnieki?! Vajag veselu ‘Podnieku rotu’! Lai kā es vēlētos būt kā Juris, es neesmu.. Mums ir tik daudz jauno režisoru, jaunu censoņu. Kur viņi ir? Ar ko nodarbojas? Varbūt pietiktu, ja mēs katrs, lai ko mēs darītu, sirdī turētu un lolotu kaut daļiņu no Jura?

  • J.Podnieks:”Jāatjauno pats cilvēks” (1992.g.februāris/KultūrasRondo,12.12.2010)
    ========================================================

  • Informācija interesentiem: visus izskanējušos LR raidījumus iespējams noklausīties pēc patikas daudz reižu Radio arhīvā:
    http://www.latvijasradio.lv/program/index.htm
    Konkrētā pārraide par J. Podnieku (kā jau tas norādīts iepri ekš)tika raidīta ēterā svētdien, 12.12 plkst 11:12 un saucās “Kultūras rondo”:
    http://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/12/20101212.htm
    Vēl informācija – leģendārajai filmai “Vai viegli būt jaunam?” Antra Cilinska ir uzņēmusi vēl 2 turpinājumus ar tiem pašiem varoņiem attiecīgi pēc 10 (1996) un pēc 20 (2006) gadiem.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.