J.Kučinskis: ‘Dolāra superimperiālisms – globālā ekspansija un sabrukums’

Kad runa par imperiālismu, caurmēra latviešu lasītājam varbūt nāk prātā padomju antiimperiālistiskā propaganda vai kaut kas sens un izbijis – Čingishana impērija no okeāna līdz okeānam, senās Romas impērija, kas kaut kur kaut kad bijusi, un – pati PSRS. Nu varbūt arī britu impērija, kura tā īsti izira vai vismaz pārtapa neokoloniālā formā tikai pēc II pasaules kara. Reti kuram ar impēriju asociējas mūsdienu lielākā „liberālā demokrātija” un „brīvās pasaules” galvenais balsts – ASV.

Tomēr, ja tā īsti iedziļināmies globalizācijas būtībā, tad tās dzinējspēku un saturošos tīmekļus atrodam dažādās ASV dominētās institūcijās (SVF, PB, PTO u.c.), ASV dolārā kā pasaules rezerves valūtā un ASV militārajā infrastruktūrā, kas ar vairāk nekā 1000 karabāzēm un atbalsta punktiem aptvērusi visus kontinentus, mēdijus un kibertelpu. Tad kļūst skaidrs, ka šī mistiskā globalizācija ir nekas cits kā pati Amerikas globālā impērija, kuru paši globalizatori nodēvējuši par Jauno Amerikas gadsimtu (The New American Century) un kurā citiem valstiskiem veidojumiem atvēlēta vien bīdāmu un izspēlējamu figūru loma lielajā šaha spēlē (skat. Zbigņeva Bžezinska konceptuālo grāmatu The Grand Chessboard). No tā izriet, ka arī globālā sistēmiskā krīze, kas globāli kļuva jūtama pirms diviem-trim gadiem, ir šīs impērijas krīze un sabrukuma priekšvēstnesis.

Impērijas tapšana
II pasaules kara beigas Rietumeiropa, Japāna, PSRS rietumdaļa un Klusā okeāna baseins sagaidīja drupās un lielos parādos (piemēram, Lielbritānija vēl tagad nav ASV samaksājusi parādu pat par I pasaules kara izdevumiem). Kara neskarta un dinamiski attīstīta palika viena lielvalsts – ASV, kuru īpašumā bija nonākušas gandrīz visas pasaules zelta rezerves, kura bija lielākā ražotāja, lielākā eksportētāja, lielākā kreditore un arī vienīgā jaunā brīnumieroča – atombumbas – turētāja, kura spēku tā nekāvējās nodemonstrēt, no zemes virsmas noslaukot divas japāņu pilsētas.

Tāpēc šķita pavisam dabīgi, ka tieši ASV uzņemsies veidot jauno pasaules arhitektūru – Apvienoto Nāciju organizāciju un jauno monetāro sistēmu, kuras pamatus 1944. gadā lika ASV pilsētiņā Bretonvudā. Tieši tur dzima arī mums pazīstamais Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules banka, kurām sākotnēji bija patiešām pozitīva loma sagrautās pasaules (izņemot PSRS) atjaunošanā.

Par starptautisko valūtu pilnīgi dabīgi tika izvēlēts ASV dolārs (iepriekš tā bija britu sterliņu mārciņa), kura pirktspēja balstījās jau minētajās zelta rezervēs, un kuru izmantoja starptautiskajā tirdzniecībā un kā rezerves valūtu citu nacionālo valūtu nodrošināšanai. Apmaiņu kursi starp dažādām valūtām bija fiksēti, kas novērsa uz valūtu svārstībām orientētas spekulācijas. Valūtas Fonds bija domāts tieši šo kursu nodrošināšanai un stabilizēšanai. Vismaz teorētiski ietirgotos dolārus katra valsts varēja samainīt pret ASV rīcībā esošo zeltu. Tā tas turpinājās līdz 1971. gadam, kad prezidents R. Niksons atcēla dolāra piesaisti zeltam. Tie bija arī dinamiskākie attīstības gadi visā pasaules vēsturē.

Otra militāri spēcīgākā pasaules lielvalsts bija pasaules karā uzvarējusī ASV sabiedrotā – PSRS, ar kuru ASV piekrita dalīt lomas pēckara pasaules pārvaldīšanā. Tā izveidojās divas nometnes, divas ietekmes sfēras. Abas lielvalstis vienojās tieši neiejaukties otrā partnera ietekmes sfērā, taču abas nekautrējās savu ietekmi nostiprināt tā saucamajā Trešajā pasaulē, ko veidoja bijušās Eiropas un Japānas kolonijas. Šī cīņa izpaudās kā PSRS atbalsts dekolonizācijas kustībām un ASV centieni nepieļaut šo valstu nonākšanu PSRS ietekmes sfērā. Tā iznāca, ka PSRS sniedza militāru un finansiālu atbalstu kreisi un nacionālistiski noskaņotām atbrīvošanās kustībām irstošajā koloniju sistēmā, bet ASV tiecās atbalstīt režīmus, kurus kolonizatori mēģināja atstāt aiz sevis. Bieži vien tie bija bijušo kolonizatoru ielikteņi – dažādi prinči, šeihi un diktatori. Bijušās kolonijas tika patvaļīgi sadalītas etniski un reliģiski nesaderīgās teritorijās, piemēram, kurdi tika sadalīti starp vismaz trijām jaunajām valstīm: Turciju, Irāku un Irānu. Tā sākās lielās pretstāvēšanas periods, kuru vēlāk nosauca par Auksto karu.

Aukstais karš izpaudās arī neskaitāmos karstajos konfliktos – gan starp bijušajām kolonijām, gan starp ASV sabiedrotajiem un kolonijām, piemēram, Korejas pussalā, Vjetnamā, Vidējos austrumos. Parasti karojošās puses finansiāli atbalstīja, militāri sagatavoja un apbruņoja kāda no lielvalstīm. Sākotnēji konfliktējošā teritorijā darbojās tikai lielvalstu militārie padomnieki, bet nereti ASV un Afganistānas gadījumā arī PSRS bija spiestas militāri iejaukties pašas.

Abās lielvalstīs tika izvērsta pret otru lielvalsti vērsta propaganda, pārspīlējot otras puses nodomus un iespējas. Otras puses demonizēšana sevišķi uzplauka pēc tam, kad arī PSRS izmēģināja savu atombumbu un sāka strādāt pie ūdeņraža bumbas ražošanas, kā arī kodollādiņu ievietošanas tāla rādiusa ballistiskajās raķetēs, kuģos un zemūdenēs. Pasaule ilgi dzīvoja visu nopostoša kodolkara draudu ēnā. Katra puse savā propagandā pārspīlēja otras puses arsenāla lielumu. Tas noveda pie bruņošanās sacensības starp abām lielvalstīm. ASV prezidents, ģenerālis Dvaits Aizenhauers (Dwight D. Eisenhower), atstājot savu amatu, 1961. gadā amerikāņus un pasauli brīdināja no militāri industriālā kompleksa neierobežotas ietekmes un aicināja bruņošanās sacensību pārtraukt (skat. Aizenhauera runu).

ASV militāri industriālais komplekss 1960. gados izveidojās par valsti valstī un faktiski diktēja visu ASV globālo politiku. Tajā ietilpa ražotāji, kas ieguva valsts bruņojuma un infrastruktūras pasūtījumus, gūstot no tiem garantētu un milzīgu peļņu, privātas bankas, kas to finansēja, kā arī militārās un izlūkošanas iestādes pašā armijā. CIP vadību jau no paša iesākuma uzņēmās bijušie Volstrītas (starptautisks finanšu centrs Ņujorkā) darbinieki, sākot ar Alenu Dallesu (Allen Dulles). Militāri industriālais komplekss bija un ir ieinteresēts spriedzes un baiļu radīšanā un uzturēšanā, konfliktu izraisīšanā un uzturēšanā, ASV ietekmes nebeidzamā augšanā. Kaut ko līdzīgu militāri industriālajam kompleksam 1970. gados mēģināja izveidot arī PSRS un dažās militārajās jomās guva zināmus panākumus, taču tie nebija salīdzināmi ar attiecīgā kompleksa visvarenību ASV.

Kad patriotiski noskaņotais ASV armijas virsnieks Endrjū Basevičs (Andrew Bacevich) pēc dzelzs priekškara krišanas pats savām acīm ieraudzīja atpalikušo un trūcīgo PSRS militāro tehniku un infrastruktūru Austrumvācijas teritorijā, viņš bija smagi apstulbis, cik krasi šī aina atšķīrās no ASV propagandā iztēlotās, kuras ietekmē viņš bija dzīvojis. Pēc šā šoka Basevičs 20 gadus pētīja ASV militāri industriālo kompleksu un tā diktēto politiku, savus secinājumus izklāstot divās fundamentālās grāmatās: The Limits of Power: The End of American Exceptionalism (American Empire Project) un Washington Rules: America’s Path to Permanent War (American Empire Project). Līdzīgus fundamentālus pētījumus veicis un atbilstošas grāmatas uzrakstījis arī nesen mirušais bijušais CIP konsultants Korejā un Japānā Čalmers Džonsons (Chalmers Johnson).

Gan II pasaules kara, gan Korejas un Vjetnamas karu izdevumu nastu lielā mērā uzņēmās paši amerikāņi – gan maksājot paaugstinātus nodokļus un ciešot citus kara laika upurus, gan paši iekļaujoties bruņotajos spēkos kā pilsoņi-karavīri. Taču neveiksme Vjetnamas karā visu mainīja. Turpmāk ASV karus un militāros izdevumus finansēja citas pasaules valstis. Piemēram, operāciju „Tuksneša vētra” 1991. gadā lielā mērā finansēja Rietumeiropas sabiedrotie un Japāna. Bet 2001. gadā, kad prezidents Dž. Bušs izsludināja mūžīgo karu pret terorismu, viņš vienlaikus aicināja amerikāņus turpināt patērēt un baudīt dzīvi uz nebēdu. Arī ASV armija kopš Vjetnamas sakāves vairs nesastāv no pilsoņiem-karavīriem, bet gan no profesionāliem algotņiem un paramilitāriem kontraktoriem, no kuriem lielākā daļa pat nav ASV pilsoņi.

Ja PSRS kara apgabalos savulaik bija sadalījusi savu teritoriju un savu satelītvalstu teritorijas t.s. Varšavas bloka ietvaros, tad tagad ASV kara apgabalos ir sadalījusi visu pasauli: sešos teritoriālajos apgabalos (Unified Combatant Commands) un četrās funkcionālajās komandjomās. ASV militārais budžets pārsniedz visu pārējo pasaules valstu militāros budžetus, kopā ņemot. ASV militāristi dominē gan kosmosā, gan uz ūdens, gan kibertelpā. Ārpus ASV teritorijas visos kontinentos darbojas vairāk nekā 1000 ASV pastāvīgo karabāžu (lielas bāzes 63 valstīs, bet militārais personāls izvietots 156 valstīs), neskaitot tās, kas ir okupētajās teritorijās, kā Irākā un Vjetnamā. ASV militāristi kontrolē arī globālo interneta tīmekli. Protams, šai kontroles sistēmā iekļauti arī ASV sabiedroto dienesti. Taču nekur totālā kontrole un visu dzīves jomu izspiegošana nav tik intensīva kā pašās ASV. Nu jau katrā ASV lidostā ir visa ķermeņa skanneri (Naked Body Scanners), darbojas neskaitāmas video novērošanas kameras, tiek izmantotas acu zīlīšu atpazīšanas un citas programmas, bet tos paredzēts izvietot arī autoostās, lielveikalos un citos punktos, kur apgrozās daudz cilvēku. Pasaules mērogā darbojas satelītu spiegošanas sistēmas. Drošs nav arī e-pasts un internets. Katru ASV pilsoni var katrā brīdī pazemojoši izmeklēt (izčamdot arī intīmās vietas), arestēt bez apsūdzības uzrādīšanas, turēt izolācijā, notiesāt bez zvērināto tiesas utt. ASV no demokrātijas transformējusies par policejisku valsti. Profesionāļi šo sistēmu nosaukuši par pilna spektra dominēšanu. Lūk, cik dziļi iesniegušies ASV militāri industriālā kompleksa taustekļi, par kuriem savulaik brīdināja ASV piecu zvaigžņu ģenerālis Aizenhauers!

Pasaules dolarizācija
Pasaulē cirkulē apmēram šāda dzīves realitātei atbilstoša, anonīma anekdote: „Amerikāņi dolārus spēj drukāt ātrāk nekā arābi un krievi spēj sūknēt naftu.”

Padomju impērijas norieta periodā savulaik cirkulēja anekdotes par „padomju koka rubli” – pretstatot to ASV „cietajai valūtai” dolāram. Lai gan kopš 1971. gada arī ASV dolārs nebija nekāda „cietā valūta”, jo tai nebija nekāda skaidra seguma Amerikā, pasaule un it sevišķi bijušās padomju bloka valstis, kā tas mēdz nereti notikt, dolāru sāka pielūgt un turēt augstāk par visu. Arī jaunā Latvijas valsts ar neko nesegto dolāru pieņēma par segumu savai nacionālajai valūtai latam un līdz ar to pilnīgi integrējās jau sagrautajā Bretonvudas sistēmā, kurai nu bija impēriskas funkcijas. Visu Latvijas politiku kopš 1991. gada augusta diktē SVF, PB, PTO (t.s. „grēcīgās trīsvienības”) un citu globālo institūciju padomnieki un pat ārvalstu vēstniecību darbinieki. Tieši tāpēc Latvija no salīdzinoši attīstītas valsts bez parādiem 20 gados ir pārvērsta par pliku ubagu – bez savas ražošanas, savām institūcijām, savas politikas, bet ar lieliem parādiem un pa pasauli izklīdinātiem aktīvākajiem pilsoņiem, kuriem savā tirgus reformu izpostītajā zemē vairs nav ne darba, ne iztikšanas. Ja mēs gribētu izdalīt kādu vienojošu globālās krīzes likumsakarību, tad tā ir šāda: jo vairāk un centīgāk kāda valsts sekojusi minēto globālo institūciju noteikumiem un prasībām (kopumā šo noteikumu paketi sauc par Vašingtonas konsensu), jo dziļākā bedrē to krīze ieskalojusi. Mūsu resursi lielā mērā ir vienkārši iztirgoti vai tiek gatavoti iztirgošanai. Taču vēl arvien ar tautas aktīvu atbalstu turpinām barot nesātīgo un jau sen bankrotējušo sistēmu, uzņemamies arvien jaunus parādus. Mēs arvien tiecamies dzīvot kā amerikāņi, jo lielākā parādniece pasaulē, kas gandrīz neko neražo, izņemot militāro tehnoloģiju un toksiskus vērtspapīrus, tagad ir ASV. Kā tas varēja notikt?

Lai gan dolārs jau 1971. gadā tika noņemts no zelta standarta, starptautiskā dolāru sistēma ne tikai saglabājās, bet turpināja savu ekspansiju. Visa modernā attīstība pasaulē balstījās uz naftas resursiem, kurus, tāpat kā citus stratēģiskos resursus, varēja pirkt tikai par dolāriem, t.i., lai iegādātos naftu, vispirms vajadzēja vai nu ietirgot vai nopirkt dolārus, turklāt valūtu kursi pret dolāru tika atbrīvoti brīvām svārstībām (peldošajiem kursiem), kas pavēra ceļu spekulācijām un uzbrukumiem nacionālajām valūtām. Saistībā ar karu Tuvajos austrumos, tika organizēta naftas cenas vairākkārtīga uzskrūvēšana, no kā dolāra pasauli pārņēma inflācijas cikls, bet daudzas naftu iepērkošās valstis iedzīvojās lielos parādos un to attīstība apstājās. Valstīm parādniecēm savu palīdzību piedāvāja SVF, taču aizdevums tika saistīts ar smagu noteikumu paketi, kura cita starpā ietvēra arī uzņēmumu un resursu privatizāciju, kas nozīmēja šo resursu lētu izpārdošanu t.s. ārvalstu investoriem. Tāds pats efekts tika panākts ar Pasaules bankas finansētiem infrastruktūras projektiem (skat. Dž. Perkinsa grāmatu „Ekonomiskā slepkavas grēksūdze”). Parādos nokļuvušajām valstīm bija būtiski jāsamazina valsts izdevumi, jāliberalizē tirgus, jāveic t.s. ekonomikas pārstrukturēšana (pārkārtošana parādu maksāšanas režīmā) un citi pasākumi, kuri labi pazīstami arī SVF un PB slazdā nokļuvušajai Latvijai.

Pašas ASV šajā konfigurācijā nokļuva unikālā stāvoklī. Tā kā starptautiskās tirdzniecības valūta vienlaikus bija arī ASV nacionālā valūta, ASV visu sev nepieciešamo varēja nopirkt, vienkārši drukājot dolārus. Līdz ar to ārpus ASV veidojās daudz lielāka dolāru masa nekā cirkulēja pašās ASV. Šīs dolāru masas sauca atbilstoši to funkcijām vai darbības jomām, piemēram, naftas dolāri, narkodolāri, eirodolāri. Lai tomēr dolārs pārāk strauji nezaudētu savu vērtību, bija jāpanāk tā recirkulācija. Ar naftu eksportējošām valstīm, un it sevišķi lielāko eksportētāju Sauda Arābiju, tika panākta vienošanās, ka tā zināmu daļu savas peļņas ieguldīs ASV ekonomikā, piemēram, ASV valsts parādzīmju un bruņojuma iepirkšanā, kā arī īstenos ASV firmām izdevīgus pasūtījumus savas infrastruktūras izbūvē. Kāpēc, piemēram, Sauda Arābija bija ieinteresēta šādā izkārtojumā? Galvenokārt tāpēc, ka šo valsti pārvalda bijušo kolonizatoru iecelta, korumpēta, feodāla kliķe, kura baidās gan no saviem arābu kaimiņiem, gan savas tautas, bet ASV administrācija šai un līdzīgām kliķēm piedāvāja aizsardzību un drošības garantijas. Bez tam šīs kliķes locekļi paši kļuva par ietekmīgiem finanšu tirgus spēlmaņiem. Līdz ar to ASV kļuva par galveno korumpēto režīmu, reakcionāru un prettautisku diktatoru balstu pasaulē.

Lai arī ASV arvien bija ražojoša valsts ar lielāko industriālo potenciālu, pēc kara postījumiem strauji atkopās arī Japāna un Vācija, strauju attīstību sāka Dienvidkoreja un citas Klusā okeāna baseina valstis, ar kurām konkurēt palika arvien grūtāk. Taču ASV korporācijas atrada pavisam citu izeju – kāpēc gan algot privileģēto un dārgo ASV darbaspēku, ja ražotnes var pārvietot uz lēta darbaspēka zonām?

Tā Amerikā sākās postindustriālais laikmets, pāreja uz pakalpojumu un starpniecības industriju: daudzi bijušie ASV ražošanas industrijas giganti arvien lielāku peļņas daļu sāka gūt nevis no ražošanas, bet no t.s. finanšu pakalpojumiem jeb, skaidrākā valodā, – spekulācijām. Šo pakalpojumu, starpniecības un spekulāciju utopiju pakalpīgie ekonomisti nosauca par Jauno jeb postindustriālo ekonomiku. Līdz ar to arī Latvijā, piemēram, bijušo ASV ražošanas gigantu General Electric mēs pazīstam kā GE Money banku. Iecere bija tāda, ka ASV firmas veiks vērtīgāko tehnoloģiju izstrādes un inovāciju darbu, bet melno darbu pie konveijeriem atstās ķīniešiem. Raugoties tālākā perspektīvā, tā bija stratēģiska kļūda, jo inovācijas rodas nevis no ražošanas atrautos birojos, bet gan tajās vietās, kur notiek pati reālā ražošana.

Amerikā darbību turpināja vienīgi ar militāri industriālo kompleksu saistītās korporācijas, kuras faktiski darbojas kā valsts uzņēmumi, lai gan formāli tie noformēti kā privātas korporācijas, un ar tām saistītā banku sistēma. Pieaugot ASV militārajai ekspansijai, šie uzņēmumi saņem garantētu un aizvien pieaugošu peļņu, arvien jaunus valsts pasūtījumus. Taču šai parādībai bija arī ēnas puse, jo šie privileģētie uzņēmumi sāka korumpēties, kriminalizēties un deģenerēties, paļaujoties, ka valsts viņus jebkurā gadījumā paglābs no avantūristiskās darbības iespējamajām sekām. Tā tas patiešām notika: gandrīz visi ar militāro industriju saistītie uzņēmumi ik pēc laika tiek glābti no bankrota par nodokļu maksātāju naudu. Līdz ar to Amerika veidojās par t.s. Bailout Nation (skat. Berija Ritholca [Barry Ritholtz] fundamentālo grāmatu Bailout Nation: How Greed and Easy Money Corrupted Wall Street and Shook the World Economy). Šai parādībai ir tieša saistība ar pašlaik notiekošo globālās banku sistēmas glābšanu par nodokļu maksātāju naudu.

Šo tendenču iespaidā reālās ekonomikas centrs nenovēršami pārvietojies no Rietumiem uz Austrumiem, lielākoties uz Ķīnu, kur strādnieku algas nosaka kompartija, vai bijušajām kolonijām, kurās faktiski pēc SVF, PB un PTO priekšrakstiem tiek ekspluatēts beztiesisks vergu darbaspēks, tai skaitā bērni. Ja neskaita arvien lielākā korupcijā grimstošo ASV militāri industriālo kompleksu, amerikāņi paši gandrīz neko vairs neražo, palikušais ASV eksports ir galvenokārt ģenētiski modificēta lauksaimniecības produkcija, par ko gādā milzīgie lauksaimniecības karteļi, kuri gandrīz iznīcinājuši tradicionālo ASV brīvo fermeru sistēmu (daudzi bez darba palikušie, izputinātie fermeri, legālie un nelegālie imigranti un mazpilsētu iedzīvotāji nu ir spiesti savu pliko dzīvību pārdot ASV profesionālajai armijai; līdzīga parādība vērojama arī Latvijas laukos).

Izšķiroša nozīme šai jaunajā verdzības un parazitēšanas sistēmā ir ASV dolāram. Piemēram, lai iepirktu nepieciešamos resursus, Ķīnai nepieciešami dolāri. Tos tā iegūst, savu lēto produkciju pārdodot Amerikas un citu rietumvalstu lielveikalu tīkliem. Tā kā arī paši rietumu patērētāji ir jau sen bankrotējuši, Ķīna, lai uzturētu maksātspējīgus pircējus rietumos, ir spiesta masveidīgi iepirkt arī ASV valsts parādzīmes. Šī parādzīmju nauda ne vien paglābj ASV no likumsakarīgā bankrota, bet arī ļauj ASV militāristiem finansēt savu militāro ekspansiju un ierīkot arvien jaunas karabāzes, tai skaitā, ap Ķīnu. Tātad faktiski pasaule pati finansē ASV globālo dominēšanu un uztur savu parazītu. Lai gan ASV iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5% pasaules iedzīvotāju skaita, tie patērē nepilnus 40% no pasaulē patērētajiem resursiem.

Tāda parazītiska sistēma ir absolūti disfunkcionāla, nedabiska, amorāla un ačgārna, un kādu laiku tā var pastāvēt tikai militāro draudu un spaidu ēnā. Dolāra impērija sabruktu, tiklīdz pietiekams valstu skaits atteiktos no dolāra lietošanas un ASV parādzīmju iepirkšanas. Tas attiecināms arī uz Latviju. Nav noslēpums, ka, piemēram, Latvijas Banka un privātie pensiju fondi, tā vietā, lai finansētu Latvijas tautsaimniecību, iepērk ASV parādzīmes, faktiski finansējot ASV globālo ekspansiju. Zināms, ka, piemēram, Irākas nepiedodamais grēks bija nevis masu iznīcināšanas ieroču ražošana un turēšana, bet gan savas naftas pārdošana par eiro, kas ir rupjš dolāra hegemonijas pārkāpums.

ASV militārisms pasaulei nodarījis neaprakstāmu ļaunumu. Lai neapgrūtinātu savu sirdsapziņu ar pašmāju imperiālisma noziegumiem, lai nedomātu par vairāk nekā pus miljonu irākiešu bērnu, kuri mira ASV sankciju rezultātā 1990. gados, lai nedomātu par pusotru miljonu irākiešu, kurus noslaktēja ASV militāristi pēdējā Irākas kara laikā, lai nedomātu par bezpilotu lidmašīnu apslaktētajiem Afganistānas un Pakistānas iedzīvotājiem, amerikāņi cenšas aizmirsties bezdievīgās patērēšanas un iepirkšanās orģijās. Tipiska amerikāņa dzīves moto pirms globālās krīzes bija: „Shop Until You Drop!” (Iepērcies, kamēr krīti!). Lai gūtu mazu ieskatu neierobežotas, patoloģiskas patērēšanas „kultūrā”, piedāvāju šo nelielo video.

Amerika pasauli pārpludinājusi ne vien ar militāri balstītiem dolāriem, bet arī ar toksiskiem vērtspapīriem apmēram pusotra kvadriljona jeb 1500 triljonu dolāru nominālvērtībā. Salīdzinājumam visas pasaules gada kopprodukts tikai nedaudz pārsniedz 60 triljonus dolāru. Toksiskie vērtspapīri, kurus sauc arī par derivātiem, ir blēdīgi izraisītas, nesamaksājamas parādu saistības, kuras tad arī ir galvenais iemesls globālās finanšu sistēmas krīzei un saimnieciskajai depresijai, kas pārņem visu pasauli. ASV dolārā balstītā globālā finanšu sistēma ir neglābjami bankrotējusi. Racionāls risinājums būtu izsludināt vispārēju parādu atlaišanu un veikt finanšu sistēmas pilnīgu reorganizāciju. Taču alkatīgos baņķierus un citus spekulatīvā tirgus spēlmaņus tāds risinājums neapmierina. Tāpēc viņi, izmantojot globālās institūcijas un ASV militāro draudu potenciālu, piespiež valstu valdības uzņemties baņķieru saspēlētos parādus. Ja neskaita Islandi, kura šādu risinājumu noraidīja, valstu valdības lielākoties šādam neiespējamam risinājumam ir piekritušas un ir sākušas vēl nebijušu banku glābšanas operāciju uz savu iedzīvotāju rēķina. Pēc pēdējiem Eiropas komisijas datiem, Latvija vien starptautisko banku glābšanai pēdējos divos gados iztērējusi 8,8 miljardus eiro, bet ES dalībvalstis kopumā – 4,5 triljonus eiro. Tie ir tikai oficiāli atzītie EK skaitļi, faktiski šīs summas varētu būt krietni lielākas. Latvijas gadījumā jāpiebilst, ka glābjamās bankas, ja neskaita Parex (lai gan arī tā faktiski bija starptautiska banka ar lielu nerezidentu kapitālu), ir ārvalstu bankas, turklāt tās pat nedomā atlaist blēdīgi uzspiestos parādus saviem parādniekiem – Latvijas pilsoņiem. Ko bankas dara ar tām piešķirto glābšanas naudu? – Iepērk zeltu, uzņēmumus un reālus resursus tajās valstīs, kuras šīs bankas ir glābušas. Taču galvenais ir tas, ka šie banku glābšanas upuri ir pilnīgi veltīgi, jo kopējā parādu summa ir nesamaksājama – pusotrs kvadriljons ir cilvēka prātam neaptverama summa. Esošo starptautisko banku glābšana līdzinās mēģinājumam atdzīvināt mironi, tajā cenšoties iepumpēt svaigas asinis.

Tā, lūk, ASV no pasaulē lielākā ražotāja, lielākā eksportētāja un lielākā kreditora pēdējos 40 gados pārvērtusies par pasaulē lielāko patērētāju, lielāko parādnieku un lielāko eksistenciālo draudu. Likteņa ironija tā, ka tagad šīs „kapitālisma citadeles” lielākais kreditors ir komunistu pārvaldītā Ķīna.

Latvija to pašu sabrukuma ceļu nogājusi 20 gados, tikai mums nav pat savu militāri industriālā kompleksa un dolāra. Pārējais – gandrīz kā Amerikā.

Iespējamie nākotnes scenāriji
Ja būtu iespējams īstenot globālo baņķieru izvēlēto scenāriju, pasaule īsā laikā atgrieztos tumšajos viduslaikos, kur saujiņa privileģētu globālo oligarhu neierobežoti pārvaldītu absolūti visu, bet atlikušie cilvēki būtu beztiesiski valdošo dinastiju dzimtcilvēki.

Taču šāds gluds scenārijs nav iespējams. Tuvināt minētajam iznākumam varētu militāristu izraisīts pasaules karš.

Pašlaik pasaule paātrināti ieiet haosa stāvoklī, kurā iespējams itin viss. Volstrītas finanšu oligarhija uzbrūk ne vien saviem nepakļāvīgajiem ienaidniekiem islāma pasaulē un citām Trešās pasaules valstīm, bet arī saviem vakardienas sabiedrotajiem, iegrūžot haosā un nabadzībā savus NATO sabiedrotos Grieķiju, Islandi, Īriju, Portugāli, Spāniju, Itāliju u.c., veicot biržas uzbrukumus eiro valūtai u.tml. Eiro faktiski turas, pateicoties tikai Vācijas saimnieciskajam potenciālam, bet cik ilgi Vācija piekritīs glābt pārējo Eiropu?

Taču aug arī organizēta pretestība. Protams, liela nozīme ir arī sabiedriskajiem protestiem pašā rietumu pasaulē, taču nāvējošs trieciens dolāra hegemonijai, manuprāt, nāk no Austrumiem. Jau kādu laiku vairākas Dienvidaustrumāzijas valstis slēdz savstarpējus bartera tirdzniecības līgumus, atsakoties no ASV dolāra. Pavisam nesen Ķīna noslēdza tirdzniecības līgumu ar resursiem bagāto Krieviju, kura ietvaros arī nav paredzēta vieta dolāram. Jādomā, ka šī tendence paātrināti turpināsies, iezvanot galu dolāram kā starptautiskās tirdzniecības un rezerves valūtai. Jau tagad lielākie ASV valsts parādzīmju iepircēji vairs nav Ķīna, Japāna vai Sauda Arābija, bet gan pati ASV. Cik ilgi tāds cirks var turpināties, cik ilgi viena Amerikas iestāde varēs pirkt citas iestādes emitētas parādzīmes?

Ja ASV neizdosies pasauli ieraut III pasaules karā vai izprovocēt reģionālus konfliktus starp lielākajām valstīm, piemēram, Ķīnu, Indiju, Pakistānu, Krieviju, jaunās pasaules lielvalstis būs Ķīna un Vācija (ar noteikumu, ka tā atteiksies no eiro un atjaunos savu doičmarku), un tā vismaz kādu laiku būs pavisam cita konfigurācija, citi starptautiskās sadzīves noteikumi. ASV, manuprāt, sabruks vēl dramatiskāk un nesalīdzināmi asiņaināk nekā PSRS, jo tā ir absolūti disfunkcionāla valsts. Citām valstīm pēc idiotiskajiem un neveiksmīgajiem mēģinājumiem glābt dolarizēto banku sistēmu, acīmredzot, nāksies savu tautsaimniecību atjaunot no nulles, ievērojot savas nacionālās intereses. Būtu ideāli, ja jaunā globalizācija izpaustos kā brīvprātīga un savstarpēji izdevīga valstu sadarbība, bez uzspiestiem jumta līgumiem un globālām vai reģionālām birokrātijām. Vismaz uz to mums jātiecas.

Jānis Kučinskis


  • gribētu iebilst izteikumam, ka ASV ir disfunkcionāla valsts.
    300miljonus iedzīvotāju 50 diezgan līdzīgi domājošos štatos salīdzinām ar pusmiljardu eiropas savienības iedzīvotāju 27 valstu juceklī.

    paņemam kaut vai Latviju, cik cilvēku pie mums iespējams operatīvi pacelt kārtības atjaunošanai juku gadījumā? tos 30-50 tūkstošus mednieku?
    salīdzināmā amerikas kauntijā droši vien katrs desmitais no miljona izvilks no atvilknes stroķi, notīrīs no eļļas un būs gatavs aizstāvēt sevi un tuvākos. (cik labi aizstāvēt – tas gan cits jautājums)

  • Jā, pēdējā laikā ASV novērota drudžaina ieroču un munīcijas iepirkšana, kā arī pārtikas krājumu gatavošana. Kā tā šaudīšanās izvērtīsies, par to varbūt nākotnē dzirdēsim.
    Disfunkcionāla Amerika ir kaut vai tāpēc, ka tā parazitē, nemitīgi aizņemas, lai uzturētu savu nesamērīgo patēriņu. Katrs parazītisms ir disfunkcionāls.
    Laikam slikti uzrakstīju, ja to nevar saprast no teksta.

  • Okay, protams, amerikas savienotās valstis ir lielais ļaunais (kaut gan katrs atsevišķais amerikānis uz ko norādīsi ir labs cilvēks, un vispār nekā ļauna darījis). tas nu tā, kā parasti, kopš padomju laikiem ierasts.

    drīzāk būtu jādomā un jāraksta par to ko darīt katram vienkāršam latvijas iedzīvotājam ilgtspējīgas pastāvēšanas labā. piemēram, vai ir kāds visus iedzīvotājus vienojošs jautājums, kura dēļ katrs izietu ielās? man no rīta pamostoties prātā bija doma, tāds varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana līdz 15% un visu ārzemēs gūto ievesto ienākumu atbrīvošana no ienākuma nodokļa.

  • Būtu labi , ja tauta lasītu Deividu Vilkersonu. Deivids Vilkersons ziņo , ka ASV var norauties arī ar atombumbu. Bet ASV katastrofa sāksies , kad sāksies rasu naids. Lielākās pilsētas aizdegsies. Šī dedzināšana pārcelsies arī uz citām rietumu pilsētām.
    Deivids Vilkersons paredzēja jau 70 tajos gados PSRS sabrukumu, Irāķas karu, Krievijas cenšanos atgūt bijušās PSRS republikas ( kas ar Gruziju jau ir noticis fakts).
    Lai arī kā pasaulei nepatīk , bet viss risināsies tieši izraēlā. Vilkersons ziņo , ka Krievija divas reizes ieies Izraēlā , kur tiks Dieva piemeklēta….
    par finanšu krīzi ASV Vilkersons jau sen ziņoja. Es to zināju. Zināja visi , kuri lasa Vilkersona grāmatas.

  • rv, šis raksts nav veltīts ASV veiktā masu genocīda vēstures analīzei. Ja Tev nepietiek ar Irākā noslaktētajiem un nomērdētajiem miljoniem, ja Tev nepietiek ar postā ievesto Latviju, tad nesaprotu, ko Tu vēl šeit meklē? Piesakies ASV militārajos algotņos un palīdzi nest viņu cēlo misiju pasaulē!
    Man nekas nav no padomju laikiem ierasts, jo es nekad nepieņēmu padomju ideoloģiju, netaisīju tajā karjeru, bet pret to aktīvi cīnījos Helsinki – 86 sastāvā. Diemžēl daļēji biju pārāk paļāvies uz to pašu amerikāņu propagandu. Tā ka nevajag demagoģiskas banalitātes kaisīt.
    Būt pret ASV politiku nenozīmē aizstāvēt PSRS politiku. Es esmu pret jebkādu imperiālismu.

  • Interesenti var palasīt arī komentārus zem šā paša raksta, kas publicēts arī šeit:
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/janis-kucinskis/dolara-superimperialisms-globala-ekspansija-un-sabrukums

  • atvaino jāni. dažkārt es tiešām nezinu ko es šeit meklēju. jo īsti nav skaidrs PAR KO (nevis pret ko) tu esi. un konkrēti kā tavam PAR būtu jāizpaužās redzamos darbos un ārējās sekās.

    varbūt daudzi tagad par sekojošo izteikumu man te mīnusus sabalsos, bet: par dolāru un tā sabrukumu pļāpāt ir pilnīgi bezjēdzīgs un nekonstruktīvs pasākums. tuvāko 10-20 gadu laikā tas nenotiks, jo pārāk daudz pasaulē uz to ir salikts. tāpat kā zūdīties par postā ievesto latviju. tomēr katrs pats izvēlējās vai piedalīties tajā vai citā “lohotronā”. un katra latvijas gabaliņa likvidatoram ir vārds un uzvārds. vietēji dzīvojošā vārds un uzvārds. bet stāsts ir nevis par mūsu pagātni, bet par nākotni. kā visiem kopīgi tikt ārā: samaksāt parādus, izpirkt latviju un turpināt te dzīvot priekš mūsu bērniem.

    (jā, man ir paziņas, kas dzīvo amerikas vidienē. paldies par apjautāšanos, viņiem iet labi. dzīve turpinās kā parasti, pilsētas parkā neviens dobītes īsti nemēģina stādīt, un kārtējo reizi bumbupatvertnes būvēt nemetās un tunča konservu pietiek vēl no pagājšreizēm. tāpat kā varbūt krievijas vidienē dzīvojošs krievs lamātu savu gubernatoru un oligarhus maskavā, vidējais amerikānis lamā valdību un saukā obamu par muļķi, kaut pats par to balsoja. nasing spešal.)

  • Tas OK. Katrs ir brīvs kaut kam ticēt un paļauties, arī uz spožu dolāra nākotni.
    Bet tāpēc jau mani nav jāvaino “ierastā padomju domāšanā”. Ja Tev kas rakstā šķiet aplams, nepareizs vai maldinošs, tad taču var pret to iebilst, palabot, uzrakstīt savu versiju. Bet nevis tā globāli – visu norakstīt uz kaut kādu defektīvu domāšanu.
    Ja drīkst jautāt, kā gan Tu pats iedomājies Latvijas turpmāko pastāvēšanu šajā ASV dirigētajā SVF/PB un arī EK režīmā? Vai tad šis režīms pieļauj kādas patstāvīgas variācijas, kā samaksāt parādus, izpirkt Latviju utt.?

  • Starp citu, šo un līdzīgus rakstus rakstot, es sevī nejūtu nekāda antiamerikānisma. Visas manas intelektuālās un garīgās autoritātes, visi avoti, no kuriem smeļos, ir amerikāņi – Amerikas patrioti, kuriem tāpat sāp šī impēriskā nejēdzība.
    Es Amerikai novēlu tikai to labāko un atbrīvoties no impēriskās nastas, kas amerikāņiem nav vieglāka kā citiem šā imperiālisma upuriem. Imperiālisms ir garīga slimība, kolektīva nojūgšanās.
    Bet mums tikpat svarīgi domāt par Latvijas nākotni. Šis 20 gadus ietais ceļš, ko raksturo pielāgošanās Amerikas impēriskajām prioritātēm, ir strupceļš. To mēs vienkārši nevaram atļauties turpināt.

  • Man sen jau ir jautājums.
    Kāpēc Ķina, Krievija u.c. lielvalstis pērk ASV vērtspapīrus par milzu summām??? Šo valstu vadības nav stulbas, tās apzinās, ka šie vērtspapīrus diez vai kādreiz varēs pārdot, bet vienalga pērk!!!
    Vai tās ir bailes no ASV “muskuļiem”, vai bailes, ka var sabrukt pasaules finanšu sistēma, vai zem tā ir kāda cita fiška???

  • Mani neinetersē, kā jūtas ASV vai Krievijas impēriju iedzīvotāji. Mani interesē, kā jūtos es, mana ģimene un draugi Latvijā. Pirms divdesmit gadiem mums bija dota iespēja veidot nacionālu valsti ar multinacionāliem kultūras elementiem. Kāpēc aizgāja viss šķērsām?
    Uzskatu, ka atjaunojot valsti, mēs nenoteicām tās attīstības centrālo asi. Mums nebija pamatvērtību kl;asts, kas vienotu mūs visus valsts stiprināšanā un savas ekonomikas veidošanā. Faktiski attītības kursu noteica bijušie komunisti. Viņiem bija pieejami visi varas un materiālie resursi. Kopā ar ASV finansu mahinātoriem attīstības lokmotīve tika nolikta uz neoliberālās viltus ekonomikas sliedēm, kuras nekur neveda. Tika radīta tikai braukšanas ilūzija.

  • Egil – kā ta nebija pamatvērtību , gribējām iegūt brīvību , kaut vai pastalās te nu tā ir .Nezinājām kas ir brīvība , tagad ieguvām , nu zinām . Taisnība jau tev ir , ka garīgo vērtību nebija . Nu mēs tās
    garīgās vērtības vismaz apjaušam tas priecē .

  • Linina Iveta 6.12.2010., 15:51
    Egil – kā ta nebija pamatvērtību , gribējām iegūt brīvību , kaut vai pastalās te nu tā ir…..
    ========================================================
    1990.g.4.maijs bija iespējams pēc tam, kad Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa nobalsoja par Latvijas Tautas Fronti – patiesi ticot,ka ”Latvijai ir jābūt humānisma valstij, kurā valda likums, ekonomiskā augšupeja un plašas garīgas kultūras attīstības iespējas jebkurai etniskai grupai” (LTF 1989.g.31.maIJA aicinājums). Vairāk par iecerēm valsts atjaunošanā – sk. ‘Latvijas Tautas frontes vēlēšanu platforma 1990.gada Augstākās Padomes vēlēšanām’
    http://www.historia.lv/alfabets/L/la/ltf/dok/1990.02.03.htm

  • EgilsR 6.12.2010., 13:16
    (.)
    Tika radīta tikai braukšanas ilūzija.
    ========================================================
    Par pagātnes notikumiem esam tikuši pus-līdz skaidrībā, taču tagad svarīgi padomāt par ko citu – kā dzīvosim tālāk ? Joprojām ilūzijās – ”Būtu ideāli, ja jaunā globalizācija izpaustos kā brīvprātīga un savstarpēji izdevīga valstu sadarbība,….”, jebšu skaidrā prātā apjēgsim notiekošo un spēsim pieņemt izpildei reāli izpildāmas ieceres?
    Situācija nav iepriecinoša, daudz laika garām runām/rakstiem latviešu tautai –
    Latvietis slēpj galvu smiltīs. Saruna ar ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītāju ILMĀRU MEŽU
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=88817

  • Ak mēs naivie , visi labi zinām no kurienes atpūta
    mums brīvību , no turienes pat no kurienes pūš
    visi pārējie pārmaiņu vējiņi- vējelīši . Nekā jauna
    nav šai pasaulē . Jāpajautā – kas ir humānisms – atdot baltās ķēves 7 kumeliņam to , kas viņam nemaz nepiedreēja , kāds likums – vienas valdošās šķiras (bijušo zemes īpašnieku) , ekonomiskā augšupeja – burbulis . Nu esam atjaunojuši tagad varam apskatīties
    uz saviem auglīšiem .

  • Egilam

    Mūs tautas disdents lūk ko pauda jau 1988. gadā

    ,,Mēs nedrīkstam ļauties apmānīties ar ārējo atribūtiku. Ja mums atdos mūsu karogus, ja mums atdos mūsu ģerboņus, bet varu paturēs tie, kas visus šos gadus nodeva un pārdeva savu tautu, tad cīņa būs bijusi veltīga.

    Mums stingri sevī jāapzinās tie brīvības ideāli un principi, ko aizstāvam. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sarkanās despotijas vietā nāktu cits totalitārisms, vai kāda cita cilvēka un nācijas cieņu aizskaroša mācība.

    Sarkanās briesmas var parādīties jebkurā izskatā, būsim modri!,,

    Tāpēc arī Ziemeli novāca, jo ja Ziemelis būtu dzīvs , viņš censtos savienot tautu par pareizu virzību uz Ulmaņa latviju.

  • Egilam

    Runa gāja par Juri Ziemeli. Viņam ir arī piemiņas lapa
    ,,Jura Ziemeļa piemiņai,,

  • Paldies, Aivar, par Jura Ziemeļa sacīto! Pameklēšu arī pats, bet vai kādam ir pieejami viņa raksti, runas, grāmatas? Atzīstu, ka neko par viņu līdz šim nezināju.. Derētu intensīvāk apkopot mūsu dižgaru daiļradi. Nedēļas nogalē biju Cēsīs. Redzēju daļu no Jura Podnieka filmas “Vai viegli būt jaunam?”. Asaras saskrēja acīs. Pavisam citi cilvēki, ar citu acu skatienu ir dzīvojuši pirms 25 gadiem!! Kas ar mums ir noticis pa šo laiku?!

  • Nu nekādu dziļaku iestrāžu, kas derētu valsts dibināšanai un attīstīšanai, Jurim Ziemelim nebija.
    Saistībā ar Jura Ziemeļa sekotājiem notika pirmā šķelšanās grupā “Helsinki 86″, nodibinoties autonomai “Rīgas nodaļai”, no kuras vēlāk radās Republikāņu partija, kurā dominēja Jānis Straume, ko tagad dēvē par “Batjku”. Protams, Rīgas nodaļas bijušie cilvēki apgalvos, ka Helsinku grupas šķeltnieki bija citi.

  • Nu jā, Ziemeļa “novākšana” arī stipri teikts. Drīzāk jau viņš vienkārši nomira. Protams, viņš bija cilvēks, kas nenes atbrīvots no lēģeriem, bet bijušo lēģernieku atsauksmes par Ziemeli ir ļoti dažādas, arī diametrāli pretējas.
    Es gan negribētu par to izvērst kādu strīdu, jo nevienai pusei nav nekādu skaidru pierādījumu.
    Tāpat jau arī par Gunāru Astru tautā cirkulē dažādas versijas. Daži apgalvo, ka Ļeņingradas ārsti Gunāru nogalināja čekas uzdevumā, bet ir arī citas domas.
    Tā ir leģendu joma.

  • Arī Aivara minētajā piemiņas vietnē teikts skaidri:
    “Tāpat kā viņa cīņu, domu biedru un draugu Gunāru Astru, ari Juri Ziemeli no šis dzīves aizveda ātri progresējoša slimība. 1989. gada 3. janvāri mācītāji Rubenis un Brālis un vairāki tūkstoši cilvēku pavadīja viņu aizsaulē. Jura Ziemeļa kapu draugi aizbēra ar rokām.”

  • Es redzu iespēju, ka nekas nav zaudēts. Visi gaida kādu vadoni, kas nāks un ievedīs saulītē, bet tā nebūs.Mūsu mērķis ir dzīvot nacionālā valstī, bet ne globalizācijas mēslainē. I. Verners, J. Kučiniskis uzsākuši tautas izglītošanu un mēs viņu iedvesmoti padziļinām savas zināšanas un dalāmies ar citiem. Pašorganizēšanās process sācies. Tas nav tik straujš, kā gribētos, bet tas darbojas. Jo vairāk polularizēsim Tautas forumu un sāksim veidot interešu grupas, kustību vairs nebūs iespējams apturēt.
    Jau reiz izteicu piedāvājumu noorganizēt tikšanos, lai pieņemtu lēmumu izveidot “ģimenisko vērtību vīru klubu”. Ja kādu tas interesē, mans piedāvājums paliek spēkā. E- pasts: diakonster@gmail.com

  • Es personīgi domāju, ja Gunārs Astra un Juris Ziemelis dzīvotu kādus 20 gadus ilgāk (nav gan pazīmju, ka viņi būtu bijuši vienā komandā), no tā Latvijas ieņemtais politiskais kurss nemainītos. Arī tajā gadījumā, ja šiem vīriem būtu teikšana pie kursa izvēles.
    Lai arī Gunāram Astram piemita veselīgs latviešu nacionālisms (lai gan pats bija pus krievs), būtībā un galvenokārt viņš bija Rietumu un patēriņa kulta apjūsmotājs, kas arī pats jau padomju laikā sāka nodarboties ar liela vēriena tulpju audzēšanu tirdzniecībai PSRS teritorijā un nelegāli ievestām ārzemju patēriņa precēm.
    Tieši saistībā ar tieksmi pēc šīm patēriņa precēm (šmotkām) viņš iepazinās ar amerikāņu diplomātiem, kam sekoja pirmais arests. Starp Gunāram citātiem ir šāds:
    “Nu pasakiet, kas tā jums ir par valsti, kur pat citronus un apelsīnus nevar dabūt!” (Vispār jau varēja gan dabūt, tikai ne tik brīvi kā tagad – J.K.)
    Par Gunāra Astras nāvi Wikipedijā rakstīts:
    “1988. gada 1. februārī Gunāru Astru atbrīvoja no apcietinājuma, taču tā paša gada 6. aprīlī viņš mira slimnīcā Ļeņingradā, iespējams, PSRS Valsts Drošības Komitejas darbinieku saindēts. Astra saslima Ļeņingradā 3. martā, viņu ievietoja infekciju slimnīcā un ārsti teica, ka viņam ir gripa, 9. martā paziņoja, ka viņam ir sācies sepse — organisma vispārēja smaga saindēšanās, 19. martā Astru pārveda uz Ļeņingradas kara hospitāli, kur 23. martā paziņo, ka viņam ir sirds vārstuļa iekaisums un nepieciešama operācija. Operācija notika 25. martā, bet viņa stāvoklis neuzlabojās.”
    Taču šī informācija neatklāj apstākļus, kā Gunārs ticis Ļeņingradā. Lieta tā, ka starp apcietinājumiem Gunārs Lucavsalā bija uzbūvējis iespaidīgu siltumnīcu-tulpju audzētavu, kuru apcietinājuma laikā apsaimniekoja viņa sieva un sievas radi. Tikko atgriezies no apcietinājuma un ar vāju veselību Gunārs tomēr piekrita palīdzēt sievai vest uz Ļeņingradu smagas kravas ar tulpēm, kuras bija paredzēts tirgot Ļeņingradā, 8. marta svētkos. Nesot šīs nastas, tad arī sāka dumpoties Gunāra sirds (viņš bija sirdsslimnieks), un tā viņš nokļuva slimnīcā.
    Ar neformāļu kustības aktīvistiem Latvijā tajā periodā viņš tikās nelabprāt, visādi izvairījās. To zinu no personīgās pieredzes, jo sadarbojos cilvēkiem, kuriem ar grūtībām tikai vienu reizi izdevās Gunāru uz brīdi tomēr satikt.
    Tātad Astra nemira politiskās cīņās, bet gan biznesā. Nedomāju, ka viņam būtu kādi iebildumi pret to kursu, kuru Latvija uzņēma 1991. gada augustā.
    Arī Jura Ziemeļa sekotāji šo kursu galvenajās līnijās atbalstīja. Republikāņu partijas galvenās vadlīnijas 4. maija režīms ievēroja. Vienīgās viņu pretenzijas pret režīmu bija par nekonsekvenci un stingru neturēšanos pie tiesiskās pēctecības principa. Tieši republikāņi cīnījās par t.s. denacionalizāciju, nodibināja t.s. Likumīgo īpašnieku apvienību utt. Šo kursu režīms pēc augusta puča sāka īstenot, cik labi vien spēja.

  • Vēl interesanti, ka caur netiešu radniecību ar Gunāru Astru (apprecot G.A. audžumeitu, G.A. sievas Hertas Līvijas Astras meitu) politikā ienāca dedzīgs komjaunatnes funkcionārs Einārs Repše. 1988. gadā viņu kā Astras ģimenei tuvu cilvēku uzaicināja būt par vienu no LNNK dibinātājiem.
    Drīzi vien Repše sāka mainīt gan sievas, gan savu politisko orientāciju. Viņš kļuva par vienu no galvenajiem instrumentiem jaunās Latvijas ievilkšanai globālajā kabalā, deindustrializācijā, iztirgošanā, iegrūšanai parādu atkarībā. Tādi, lūk, līkloči.
    Starp citu, Repšes pirmā sieva Inguna Putniņa ir sniegusi ļoti interesantu Eināra Repšes būtības aprakstu, kuru varam salīdzināt ar sociopāta profilu nesen publicētajā rakstā:
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/63378
    Tāpēc esmu pret to, ka ap personībām būvē mītus, jo šādi mīti bieži vien slēpj ļoti netīras lietas.

  • Kaut kā sanāca novirzīties no tēmas. Tik un tā tas nenozīmē, ka visi sabiedrībā zināmi un daudzu cienīti cilvēki ir norakstāmi. Visi esam ar savām vājībām un dotībām. Mēs daudz ko nezinām un arī neuzzināsim, nedz par apstākļiem šo cilvēku dzīvju laikā, nedz patiesajiem nāves cēloņiem, taču, piem., Jura Podnieka filmas ir dzīvas pašas par sevi.

    Jāni, kādi būtu tavi priekšlikumi, lai minimizētu mītu rašanos? Manuprāt, mītu rašanās ir neizbēgama, vēl jo vairāk tādēļ, ka to (jo īpaši – aplamu mītu) esamība var būt kādam izdevīga. Mūsu priekšstati par cilvēkiem rodas nevis no pirmavotiem, bet pastarpināti. Cik cilvēkus mēs katrs spējam savas dzīves laikā tā kārtīgi iepazīt?

  • Šai gadījumā laikam labākais priekšlikums ir Tavējais: nenovirzīties no tēmas. :)
    Es labi atceros to Jura Ziemeļa brīdinājumu, bet tas bija citā kontekstā un pavisam par citu. Viņš brīdināja par iespējamu komunistu nomenklatūras viltīgu pārkrāsošanos, kas lielā mērā, protams, notika.
    Neviens tajā 1988. gadā nedomāja par tādu tēmu kā ASV dolāra imperiālisms. Tā ka Juris Ziemelis ir ārpus apspriežamās tēmas.
    Atvainojos, ka arī es šo ne-tēmu turpināju.

  • Atgriežoties pie tēmas.. Jāni, kā tu vērtē Igaunijas attīstību pēdējos 20 gados, salīdzinot ar Latviju? Bieži šīs valstis tiek salīdzinātas. Igaunija skaitās attīstītāka, tālredzīgāka, modernāka, labklājīgāka. Tur komunistu nomenklatūra savas pozīcijas zaudēja. Igaunija ir sekmīgāka par Latviju, konkurējot un traucoties pēc ‘rietumu labumiem’. Kā tev šķiet, cik tālredzīga ir igauņu domāšana – Eiro ātrāka ieviešana, strauja digitalizācija visās dzīves jomās un pat vēsmas pārejai tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem, krietni pielaidīgāka pieeja ĢMO industrijas attīstībai Igaunijā? Mana vecāmāte mēdza teikt: “Kur tie gudrie tikuši, kur tie dumie palikuši..”

  • Gan Latvija, gan Igaunija, gan ASV ir samērā jaunas valstis.
    Baltijai atšķirībā no ASV un Kanādas ir reāla sena vēsture. 70-ajos -80-ajos gados diezgan bieži iznāca pabūt Igaunijā un Lietuvā. Tas, ko tur redzēju stipri izskatījās pēc klusas un nedeklarētas neatkarības atgūšanas. Lietuvā šī ofensīva notika vairāk mākslā un arhitektūrā, Igaunijā – saimnieciskajā dzīvē. “Čerņenko-Andropova laikā” bija skaidrs, ka briest kaut kādas kardinālas izmaiņas. Saimniecisko un ideoloģisko darbinieku vai cilvēku, kas regulāri klausījās ārzemju radio “ķēķa sarunās” viens no secinājumiem bija, ka “Albānijas ceļš” Baltijai nav iespējams. Pēc Ķīnas mērogiem neviena Baltijas valsts nav pat tāda kārtīga viņu pilsēta, kaut gan lielpilsētās Ķīnā tomēr dzīvo, šķiet, tikai 1/4 iedzīvotāju, tātad “īstā Ķīna” Eiropai vēl nav pazīstama. Atgriežamies pie “ķēķa sarunām”. Faktiski visiem cilvēkiem, kam politikā interesēja kaut kas vairāk par virsrakstiem, bija skaidrs, ka arī LATVIJAI BŪS JĀIET KOPĀ AR “KAUT KO” .
    Latvijas tā saucamie kreisie bija un faktiski ir par tuvāko sabiedroto Krieviju – man nav ilūziju par šo tēmu.Filma “Vai viegli būt jaunam beidzās ar kadriem, kur jaunieši iebriduši jūrā
    un?
    skatās uz rietumiem vai Zviedriju – tā arī tie 20 gadi aizgāja, manuprāt, ne tur skatoties.
    Daudziem vajadzēja skatīties uz mums. Tikai daži no mums to saprata arī VVF (jums viņa var patikt vai nepatikt, bet Eiropai un pasaulei patika, un tas ir vēl maigi teikts)
    ———-
    Konkrēta atbilde uz Ivo jautājumu: manuprāt, Igaunija “vienkārši pēc inerces” turpināja faktiski jau 1960-ajos gados uzsākto autonomizācijas un finlandizācijas kursu; viņi nav pārāk daudz meditējuši un man ir šaubas vai viņiem ir kāds tāds forums kā šis, kur reizēm problēmas tiek risinātas “urbjot līdz bazaltam vai pat dziļāk”. Igauņi ir pragmātiskāki, bet idejiski vājāki, kopumā.
    =>”Kēķa līmenī” mums visvairāk patreiz vajadzētu orientēties tieši uz Igauniju. Viņiem ir vajadzīgas mūsu smadzenes.

  • Es domāju, ka dažās lietās igauņiem ir kaut kas jēdzīgāks. Varbūt tāpēc, ka viņi sadarbojās ar sev etniski tuvajiem somiem. Taču kopumā Latvijas un Igaunijas kursi ir līdzīgi, lai gan igauņi reizēm neiekrīt tik pārmērīgās galējībās, tāpēc šo to vērtīgu ir saglabājuši. Tāpēc jau arī igauņu starp viesstrādniekiem ārzemēs ir salīdzinoši mazāk. Dzirdēju, ka Igaunija daudz dāsnāk atbalsta dzimstību un šai politikai ir panākumi.
    Eiro ieviešana gan, manuprāt, ir garām. Un arī liela daļa igauņu ir pret eiro ieviešanu.

  • Starp citu, šodien Eiropā izsludināta Pan-European Bank Run Day (akcija, kurā klienti aicināti izņemt savu naudu no bankām).
    Tikai Latvijā visi turpina snaust un par kaut ko tālu un nezināmu sapņot…

  • Te jau uzsaukums visai pasaulei – boikotēt bankas.
    http://community.u2.com/topic/20480
    Jāsaka gan, ka ne visas bankas ir vienādas. Ir sistēmas bankas, kas operē ar toksiskiem vērtspapīriem, un ir tādas, kas tuvākas cilvēkiem.

  • Jā, viens komentētājs norādīja, ka Latvijas pilsoņiem tais bankās nemaz nav vērā ņemamas naudas. Tomēr daudziem bankās ir konti, kuros ienāk algas, pabalsti, pensijas, tiek maksāti komunālie rēķini, ir pensiju fondi utt.
    Latvijā boikots varētu izpausties tā, ka pilsoņi likvidētu savus kontus ārzemēm piederošās bankās un atvērtu Latvijai piederošajā Hipotēku bankā. Un pieprasītu, lai valsts, pašvaldības, iestādes un nacionālās firmas dara tāpat. Tā mēs varētu tās ārzemju bankas, kuras Latviju ieblēdīja parādu krīzē, izkvēpināt pat bez formāla valdības lēmuma.
    Tā ir iniciatīva tiem, kuri niez nepacietībā kaut ko darīt un rīkoties. :)

  • Bet te kāds pazīstams cilvēks kuram ļoti negribējās melot par ASV krahu.
    http://www.youtube.com/watch?v=Cf5wZFIZXgs

  • Jānim un Ivo

    Es nepiekrītu šādam secinājumam. Astram vilcienā ielika indi. Viss bij ar viņu ok , līdz viņš iedzēra tēju. Pēc tējas viņam strauji palika sliktāk. Viņa tuvinieki drošības apstākļu dēļ lūdza lai nebrauc , bet Astra brauca. Riskēja. Inde iedarbojās un draugi caur ārzemju kanāliem sagādāja zāles …čekisti saprata , ka Gunārs izdzīvos un ,,savāca ,,uz kara hospitāli. Visiem skaidrs ko nozīmē ‘fašistiskas organizācijas hospitālis. Astra jau nebij Brežņevs , ka viņam būtu jāizrāda tāds gods kā kara hospitālis. iespējams hospitāli ārsti izmantoja izdevību un konspektēja ārzemju zāļu iedarbību pret indi un pretēji . indes iedarbību.
    Tāpat arī par Ziemeli. Šīs abas lietas netiek oficiāli izmeklētas. Juri Ziemeli varēja glābt. Bija acs iekaisums. It kā nekas traks. Ārsts pateica , ka viņš izārstēs , bet draugi Juri gribēja nogādāt , ja nemaldos uz Kanādu. Ārsts piestrādāja , lai Juris nekur netiktu.
    Ivo , ja Tev interesē Jura dzīve , tad man ir tuvs cilvēks , kurš ar viņu bij vienā grupā un elpā….Dzīvajā varēsi ar viņu izrunāties.
    Jāni , nebūsim naivi. Šī mašīna ir briesmīga. Nekas netiek izmeklēts līdz šai dienai. Cēšu čekas priekšnieks Pētersons mierīgi tika izlaists no Latvijas dzīvot uz Pēterburgu. Cēsīs viņš pat darbojās noziedzīgajā glābšanas komitejā pret Cēsiniekiem. Es pats redzēju kā viņš staigāja uz partijas māju ēst. Viņam bikses aizmugurē bija pilnībā atrāvušās vaļā. Spīdēja baltas apakšbikses. Viņš bij kā apmāts. Pētersonu neviens nearestēja. Viņš mierīgi izbrauca no valsts. Mans draugs pēc vienas sarkanbalstsarkanā karoga lietas , pēc izmeklēšanas aizgāja kārties. Pētersons bij briesmonis. Cēsu čeka bij Vidzemes flagmanis.
    Tad vēl par disidentiem. Čekai bij uzdevums disidentus sanaidot savā starpā. Es pats piedzīvoju dramatiskus skatus, kur mans draugs iznāca no cietuma un palūdza lai no viņa mājas iziet stukačš. Tas izgāja ārā. Tad manu draugu pašu apvainoja par stukaču nākamais , kas iznāca pēc trim gadiem.
    Trakākais ir tas , ka es jau sākumā noticēju , tikai tagad atskatoties uz tā dzīvi, kuru mans draugs izraidīja no savas mājas , viņš vēlāk kļuva par pārbūves flagmani. Viņš brutālā veidā zākāja visas padomijas atribūtikas. Vēlāk , kad jau bija deputāts , viņam vairākkārt tika likts pie deniņiem ierocis.
    Viņš izdarīja visvairāk. Tā kā es uzskatu visus disdentus par labiem , cienījamiem tautas dēliem. Bet čekas sanaidošanas darbs ir nesis savus augļus. Nu , ja paskatās trako Grantiņu , tad ….tas ir cits stāsts.
    Biju Polijā. Turonjas muzeja laukumā bij kaut kādas cilvēku fotogrāfijas ar KGB nosaukumiem. Piegāju klāt kādam polim un pajautāju , vai tie cilvēki iz bijušie Polijas čekisti? POlis atbildēja – jā , turklāt , viņi visi ir dzīvi. Tā polija attīrās no fašistiskajiem nodevējiem. {Pie mums šie bijušie sarkanie fašisti sponsorē politiku valstī. Atkal sākuši represijas pret Latviešu tautu. Piem. Creditreform šefs ir Māris Biadekalns. Vai tas nav tas pats , kas bija Rigas komunisma ideoloģijas sekretārs pret latviešu jaunatni? Ja jā , tad man mati ceļas stāvus , kur mēs esam… Tāpēc jau Juris Ziemelis to pravietiski pauda. = jauna nāciju pazemojoša diktatūra. Tas ir noticis fakts. Intersanti , kā Vācijā Creditreform , tur arī fašistiskie ideologi vada šo organizāciju? Creditreform ir Vācijas mātes firma.

  • Esam aizskāruši ļoti nopietnu un Latvijas tautai sāpīgu tēmu , par tautas pārdzīvojumiem dažādos laikos , nodevību , naidu , netaisnību pret brāļiem un tikai Dievs var dziedēt mūsu sirdis , lai
    mums atklātos patiesība un tā darīs mūs brīvus no visas
    netaisnības. Mums jāsaprot , pret ko mēs gribētu cīnīties – ne jau pret miesu un asinīm , bet pret varām un netaisnības valdībām , tātad pret netaisnības ideoloģiju. Tad mums ir jābūt ļoti spēcīgai patiesības
    ideoloģijai . Jāpieņem arī skarba patiesība .
    Ja runājam par tiem , kuri ir kā tomāti vienādā krāsā no iekšpuses un no ārpuses uzskatu , ka viņi ir godīgi , neslēpdami savus uzskatus piemēram Rubiks . Bīstami ir tie , kuri pēc vajadzības maina krāsu , kuriem nav garīgu orjentieru – vienīgi materiālās vērtības un labklājība par katru cenu ir viņu mērķis. Un tagad paskatieties uz mūsu sabiedrību un izdariet secinājumus. Komunistiskā ideoloģija nebūtu iespējama ja nebūtu nodevēju . Pie visa vainīga cilvēka dubultā morāle , jo ,ja cilvēkam tāda ir , viņš nevar izturēt pārbaudījumu ar varu.

  • > Ivars 7.12.2010., 16:28 – faktiski kopsavelkot šis komentārs aicina Latviju finlandizēties;,būtu derīgi apjēgt –
    KO TAS VARĒTU NOZĪMĒT UN KĀ TAS VARĒTU IZSKATĪTIES?
    Tas ir viens no Latvijas attīstības iespējamajiem scenārijiem; faktiski tā ir centriskas ideoloģijas sēkla
    (man ir dažas detalizētas atbildes uz šiem jautājumiem, bet tā ir cita raksta un nevis komentāra tēma)
    Šeit mēģināšu atbildēt uz jautājumu -
    ko nozīmē finlandizācija, kā politiska ģeopolitiska domāšana attiecībā uz ASV un finansēm kā uzņēmejdarbības veidu un nepieciešamu valsts infrastruktūras elementu?
    Bankas gan kā struktūra norēķinu veikšanai, gan kā ekonomiska struktūra kurā tirgo riskus par to saņemot naudu ir vajadzīgas. Aicinājums par katru cenu un bez izšķirības graut finansu struktūras ir vienkārša kaitniecība un nelietība. Cik lielā mērā mūsu pašu vaina, ka mums praktiski nav krājaizdevu sabiedrību? Mazie patēriņa kredīti par 19% gadā pie patreizējā RIGBOR ap 2-3% un niecīgās infalācijas taču ir plēsonība un, atkal jāatzīst, robežojas ar nelietību.
    Mūsu attieksme pret ASV? Valsti nevar identificēt ar Balto namu un struktūrām, ko šis nams cenšas kontrolēt un vadīt. Uz turieni devušies arī daudzi mūsu tautieši, kas virza cilvēku izziņu, tur ir daudz cilvēku, kas iegūst praktiskas noderīgas zināšanas. Uzskatīsim, ka tur ir 10 miljonu cilvēku, kas vai nu ir mūsu draugi vai dara mums labu. Tomēr tur droši vien ir 10 miljoni cilvēku, kas ir mūsu ienaidnieki vai dara mums sliktu (būt ļaunam = apzināti darīt tā, lai citam būtu slikti).
    Bet pārējie apmēram 280 miljonu cilvēku ASV? – viņi vienkārši dzīvo savu dzīvi
    Tātad, te es sāku uzskicēt “somisku” attieksmi pret lietām, kā es to saprotu

  • …žel ka te nenotiek diskusijas par tēmu :(

  • Neredzēju Ivara komentāru :)

  • Atkārtošu jautājumu vēlreiz…
    (Varbūt tomēr kādam ir viedoklis?)

    Kāpēc Ķina, Krievija u.c. lielvalstis pērk ASV vērtspapīrus par milzu summām??? Šo valstu vadības nav stulbas, tās apzinās, ka šie vērtspapīrus diez vai kādreiz varēs pārdot, bet vienalga pērk!!!
    Vai tās ir bailes no ASV “muskuļiem”, vai bailes, ka var sabrukt pasaules finanšu sistēma, vai zem tā ir kādi citi procesi???

  • Palūgšu klusajam vairs nekad nepiesārņot ēteri ar debīlajiem video.
    Ja gribas paspēlēties ej uz kāda bērnudārza smilškasti!!!

  • Viedoklis priekš Zulu.

    Pirmārt ne visas ASV parada turētājas ir lielvalstis. saraksts šeit: http://www.treasury.gov/resource-center/data-chart-center/tic/Documents/mfh.txt Domāju šis valstis var sadalīt: klonijās (lielākais vairums), ienaidniekos (ķina), iespējams satelītos (Britānija), attiecībā uz krieviju – vēl nezinu.
    Pieļauju, ka Krievija sobrīd palīdz ASV nosēsties lēnām. Ar Ķinu ir sarežģitāk viņa atbalsta ASV glābdama savu ekanomiku protams un tajā paša laikā laudz esošo sistēmu. Pasaules vadības sistēma šobrīd balstās uz ASV gan ideoloģiski, gan ekanomiski, arī militārā dažās vietās attur pilsoņu karu, un strauja tās iznicināšana var izsaukt kolapsu, nezinu vai globālu, bet daudzi regioni var liesmot. Un balstās tā uz bailēm: ka atnāks iekarotāji vai teroristi, ka var salimt, ka nevarēs atdot kredītu, ka nepietiks naudas (alkatība), u.t.t

    Ir vajadzīgi jauni dzīves noteikumi un viņi nav iespējami visiem vienādi (globālizācijas beigas), un esošās varas tos nespēs dot un ir bezjēdzīgi no viņām to gaidīt.

    Civēkiem ir jāsaprt kā pasaule ir uzbūvēta, kur viņš pats tajā atrodas un kurp viņam jāiet, un kādus instrumentus var izmantot. Katram pašam priekš sevis, un tikai pēc tam ir jāliek kopā tas kas katram ir priekš kopējā labuma.

    Vai ir citi procesi ? domāju ir ! Paskaties uz laiku un būs redzams, ka tas ir nevis lineārs, bet ciklisks. Diena un nakts, Mēneša mēneši, gadalaiki, un neapšaubāmi ir cikli kas pārsniedz vinā dzīves laikā novērojamo. Tikai tie ir lenāki un grūtāk pamanāmi. Cilvēki ceļas līdz ar sauli un iet gulēt kad tā noriet, daba mostas un graudi tiek sēti pavasarī un nevis rudēni. Ja zimas laikā tu nezini, ka atnāks pavasaris, tad principā kokus var cirts nost (visus). Nezināšana netbrīvo, bet vairo ciesšanas.

    Par to video.
    Manuprāt tas ir nozīmīgs, jo tā ir pirmā reize, kad tik augsta ranga vadītājs principā atzīna, ka problema ir daudz daudz globālāka nekā tiek runāts.

    Ja Putins būtu pateicis ‘Jā mēs palīdzēsim’, tad vinš atzītu reālo situāciju, bet viņs to nevar jo spēle vēl notiek pēc vecajiem noteikumiem.
    Ja Putins būtu pateicis ‘Amerīkā krīzes nav’ tad viņs melotu un manuprāt viņš ļoti to negribēja.
    Ja Putins būtu pateicis nē mēs napalīdzesim, tad krivija (tās tauta pasaules acīs) būtu tas pats kas anglosakši kas iznīcināja veselas tautas (mokihāni,
    hugenoti)

    ASV un globālais parazīs (vai feodālis), kas pašlaik mīt tur tas nav viens un tas pats. Kpitolijs šobrīd balancē starp Wall Street (FRSu) un nāciju (kurai par tādu vel jākļūst).

  • Zulu,
    teikšu, kā ir – es nezinu. Interesanti būtu uzzināt Jāņa viedokli. Cenšoties izprast, kas notiek pasaulē, sliecos domāt, ka ‘pašā augšā’ neviens nedomā tādās kategorijās kā ‘Krievija’, ‘Ķīna’, ‘ASV’.. tur ir paliela ieinteresēto personu kopa, kas caurvij visu pasauli. Valstis, reliģijas utt. tiek izmantotas taktiskajiem manevriem. Reāli tas notiek tā, kā apraksta Perkins, proti, valstu vadītāji ‘tiek motivēti’ izvērst attiecīgu politiku savā valstī un nu iespējams pasaulē ir sasniegts stāvoklis, kad visu valstu, t.sk. lielvalstu vadības ir attiecīgi ‘motivētas’. Visās valstīs sistēma ir viena un tā pati: plašākās tautas masas tiek debilizētas, pēc vajadzības programmētas, izmantotas, sarīdītas. Pārsteidzoši līdzīgas izglītības sistēmas, pārsteidzoši vienādas finanšu sistēmas, kas apvienotas vienotā pasaules kartelī, pārsteidzošā vienprātībā līdz šim tika pievērtas acis uz dažādām drošības dienestu rīkotām provokācijām, garīgo pasaules centru iznīcināšanu, ja tādi veidojās. Situācija tāda, ka visu valstu saprātīgie drošības dienestu darbinieki, kuriem ir piekļuve plašākai un precīzākai informācijai, visu labi saprot, taču
    1) viņi ir bezspēcīgi
    2) viņi nezina, ko darīt
    … un labākais, ko viņi var darīt un arī šobrīd dara – ļauj cilvēkiem brīvi sazināties savā starpā – apmainīties ar informāciju. Tā arī ir viņu pašu un mūsu visu vienīgā cerība, ka pasaules sabiedrība sāks pati ‘atveseļoties’ no apakšas.

  • Cik tev gadu klusais?
    KO gan putins var pateikt samontētā video??
    var jau samontēt ka viņš nedēļu stostās … un ko???

  • Ko tad viņš tur tai video atzinis??
    viņš tak tur tikai samontēti stostās

  • Ja nepirktu tos papīrīšus tad ASV nevarētu īstenot savu uzdevumu – kādu? atskatieties cik, kad un kur asv ir karojusi

  • KANDESA

    Domā ka pirmās dažpatsmit sekundes kurās Putins pats nolasa šo jautājumu un pats pasakā pirmo ēēēē arī ir montāža un balss nav viņa ? Sižeta garumam nav nozīmes, un tu ko gaidi, ka tev vara atklātā trekstā visu pateiks. Un pat ja tā visa ir montāža, nav šaubu kā ASV hegemonija noriet un pasaules lielvaras to zina. Tas vai globālais parazīts spēs pārcelties uz citu vietu ir atkarīgs no cilvēkiem. Tās varas metode ir bailes, meli un cilvēku mazdūšiba, kamēr cilvēks atstāj lēmumu, par sevi, pieņemšanu citiem tikmēr uz viņa jās.

  • Tikai tagad esmu izlasījis rūpīgi divas reizes šo Jāņa rakstu. Es jau …. faktiski kopš sevi atceros
    > CENŠOS IZPRAST KAS NOTIEK PASAULĒ
    viena no manām spilgtākajām bērnības atmiņām bija Kubas krīze
    Savā ziņā laba finlandizācijas ilustrācija ir
    http://en.wikipedia.org/wiki/The_Cuckoo_%28film%29
    Gads 2002
    Žanrs Kara drāma
    Režisors Aleksandrs Rogožkins
    Lomās Anni-Kristīne Jūso, Ville Hāpaslo, Viktors Bičkovs
    Ilgums 1’40
    Dzeguze – tā krievu karavīri sauc somu snaiperus. Ir 1944 gada septembris. Somija noslēgusi pamieru ar PSRS un ir izstājusies no kara, bet varoņi par to vēl nezina. NKVD orgānu arestētais krievu kapteinis Ivans un somu snaiperis Veiko gadījuma dēļ nokļūst pie jaunas sievietes Annijas. Šie trīs cilvēki ir spiesti nodzīvot kopā vairākas dienas. Katrs runā tikai savā valodā – somu, krievu un sāmu

    1944. gada septembris, pāris dienu, pirms Somija izstājās no Otrā Pasaules kara. Somu snaiperis kamikadze Ville, kuram piespriests nāvessods, ir gatavs uz visu, lai atbrīvotos. Padomju armijas kapteinis Ivans, kuru arestējis frontes slepenais dienests “Smerš”, tik tikko izglābjas. Abi ir ienaidnieku armiju kareivji, abi tikuši notiesāti uz nāvi, nesaprot viens otra valodu, bet kopā viņi aizkļūst līdz neitrālai teritorijai, kur lapzemiete Anni savā fermā sniedz viņiem abiem patvērumu. Anni viņi nav ienaidnieki, vienkārši vīrieši. “Dzeguze” ir iesauka, kādā krievi sauca somu snaiperus 1939. –1940. gada kara laikā, un tas ir arī kādas sievietes segvārds.

    Mēnā dzeguze

    G. Kamalas Tatāru Valsts Akadēmiskais teātra viesizrāde
    Izrāde tiek spēlēta tatāru valodā un tiek nodrošināts audio tulkojums krievu valodā

    Mākslinieks – Sergejs Skomorohovs
    Komponists – Rims Hasanovs
    Gaismu māksliniece – Sofija Gračova

    1939. gada ziema. Padomju-somu karš. Karēlijas mežos satiekas divi karavīri – sarkanarmietis Zarifs un snaiperis Zijatdins, kas aizsargā savu dzimteni Somiju. Divi tatāri, kuri runā vienā valodā, dzied vienas un tās pašas dziesmas, bet, kuri ir nonākuši dažādās frontes pusēs. Kas viņi ir – ienaidnieki vai brāļi, kas ir svarīgāk – uzticība dzimtenei vai nacionālā solidaritāte. 2004. gadā luga saņēma konkursa „Jaunā tatāru luga” pirmo prēmiju, bet izrādes mākslinieks, komponists, dramaturgs un galvenās lomas – Zijatdina izpildītājs tika apbalvoti ar G. Tukaja Tatarstānas Valsts prēmiju.
    —–
    Kas te notiek? uz Zemes
    Pilsēta cīnās ar laukiem
    Kristietība ar pagānismu=zemniecību
    Būtu laiks beigt cīnīties un vienkārši DZĪVOT
    Sen bija laiks, jau vismaz 50 gadus

  • http://vip.latnet.lv/LPRA/skrejlap.htm
    70. gadu beigās un 80. gadu sākumā Cēsīs darbojās Zintauts Stūrmanis, kurš ar krāsu baloniņu 1977. gada 18. novembrī uzrakstīja vairākus uzsaukumus uz sienām “Nost krievus! Latvijai – 59″, bet nākamajā gadā tajā pašā datumā – “Nost krievus! Latvijai – 60″. Viņu notvēra un tiesāja, piespriežot divu gadu ieslodzījumu. 70. gados pastāvējušas vairākas pret padomju varu vērstas organizētas jauniešu grupas. 1970. gadā čekisti pārtrauca Cēsu 1. vidusskolas un 2. astoņgadīgās skolas 17 skolnieku grupas “Lāčplēsis” darbību. “Lāčplēša” puiši par savu mērķi izvirzīja Latvijas izstāšanos no PSRS referenduma vai bruņotas cīņas ceļā. Bija doma iesaistīt cīņā padomju armijā dienošos latviešus. Apkaimē tika vākta arī Otrā pasaules kara munīcija. Interesanti, ka pēc organizācijas likvidēšanas krimināllietu ierosināja tikai pret tās vadītāju G. Ostrovski. Ar pārējiem veica “profilaktiskas sarunas”.

    1977. gada oktobrī tika likvidēta jauniešu organizācija “Tēvzemei un brīvībai”. Tās mērķi bija līdzīgi kā “Lāčplēsim”, taču te jau pastāvēja 15 gadu darbības programma, bija savas anketas, sēžu protokoli, atribūtika. Jānis Rimšāns gan sliecas domāt, ka runa varētu būt par VDK inscenējumu, jo organizācija darbībā nebija aktīva un aizdomīgi, ka tās biedri nekādu sodu nesaņēma. Čekisti “Tēvzemei un brīvībai” vadību raksturoja kā “naivu”. Atsevišķs gadījums bija tā sauktā Zilberta banda. Mārtiņa Raita Zilberta vadītā grupa vienīgā no visām veica bruņotas akcijas, lietoja vardarbību un pat mēģināja izraisīt vilciena katastrofu pie Līgatnes. 1978. gada aprīlī jaunieši nolaupīja, bet pēc tam atlaida Cēsu laikraksta “Padomju Druva” korespondentu V. Tērmani, kuru turēja aizdomās par sakariem ar VDK. Līdzīgām metodēm tajā pašā mēnesī M. Zilberts piespieda aiziet no darba izdevniecības “Liesma” vecāko redaktoru J. Sirmbārdi. Abos gadījumos tika lietoti draudi izrēķināties arī ar nolaupīto ģimenes locekļiem. Kaut arī tās darbība bija pamatota kā nacionāla cīņa pēc mežabrāļu parauga, ņemot vērā grupas teroristiskās darbības metodes, pat mūsdienās zilbertiešiem ir atteikts nacionālās pretošanās dalībnieku statuss.

  • http://www.apollo.lv/portal/life/articles/138748?comm_page=2

    Dž Batista 09.10.2008 11:19 Ziņot!

    Ja kas sekoja pasaules politiskajām norisēm pirms 1987.g. tad vērts atcerēties ASV prezidenta un PSRS prezidenta Gorbačova tikšanos Islandē Reikjavikā. Tur bija ļoti nopietna saruna abu prezidentu starpā par iespējamiem Batvijas valstu brīvlaišanas, vai daļējas brīvlaišanas variantiem. Par cik PSRS ekonomika atradās kolapsa stāvoklī, un bez palīdzības no ārpuses nenoturēsies, Gorbačovs apsolīja politiskā līmenī risināt. Bez šaubām šai domai augšās bija daudz pretinieku. Bet vairākus gadus atpakaļ PSRS VDK analītiķi jau prognozēja PSRS sabrukumu un to,ka Baltijas valstīm būs jāpiešķir kaut kādas pakāpes brīvlaišana. Pretestība bija arī no Latvijas kompartijas un VDK, bet solījums bija kaut kā jāpilda. Jūtot brīža pienākšanu, vairāki kompartijas svarīgi biedri un VDK, varētu teikt pārmeta kažoku uz otru pusi, jo saskatīja tos labumus ko viņi iegūs. Ierindas cilvēks to vēl nesaprata. Nākošie gadi, atklāja un parādīja šī grupējuma patieso seju, un viņu rīcību pret latvieti, gan ekonomikā,pilsonības, latviešu valodas, ka valsts valodas jomā. Pārējo un turpmāko mēs jau visi redzam un zinām.

  • Tad nākamreiz liec video kur viņš atbild uz to jautājumu (vai redzams ka neatbild)
    varbūt viņam ir tāda īpašība stostīties utt.
    veikt kautkādus secinājumus no tā video ir SLIMI maigi izsakoties

  • Jāpiekrīt Kandesai, ka tas video ir sviests. Uzdotais jautājums ir lielisks, bet video – acīmredzama montāža.

  • Impērija, globalizācija, 3. pasaules karš – tās visas ir sekas saražotajai virsvērtībai. Zinātnes, ražošanas, tehnoloģiju attīstība + sabiedrības uzbūve + dogmatiska tieksme pēc vairāk un vairāk ASV radīja vērtības, kuras sabiedrība nespēj patērēt. Tās pat nav īsti virsvērtības, drīzāk varētu saukt par lieka daudzuma vērtībām.
    Iedomājieties, makšķernieks noķer zivi, 10 zivis, tūkstošiem zivju. Aizstājot zivis ar naudu, var teikt, ka valstī katrs strādājošais rada liekus miljonus un sabiedrībai nevajadzīgas vērtības, ne tikai. Reizē tiek radītas arī problēmas.
    1. problēma Ir tā, ka katram strādājošam var dot tikai tik, cik vajag šodien. Ja būs vairāk, viņš nestrādās, sabiedrība neattīstīsies, pagrims. Tāpēc zivis tiek izkrāsotas dažādās krāsās, lai iekārdinātu patērētāju, lai viņš pirktu, lai viņš arvien vēlētos kādas krāsas izstrādājumu, kura nav viņa kolekcijā. Te jāmin inflācija, apdrošināšana, kodokļi, kas cilvēkā attīsta nedrošības sajūtu par rītdienu, liek strādāt un strādāt. Bet nekas nav bezgalīgs, ārī krāsas un patērētāju sabiedrība.
    2. problēma Sabiedrībai nevajadzīgās vērtības tiek nevis iznīcinātas, bet izvietotas bankās un finansu iestādēs, kuru īpašnieki jau ir sabiedrības virsslānis. Viņiem tiek uzticēts sabiedrības nevajadzīgais produkts un iekodēta programma bagātības un ietekmes vairošanai.Sabiedrības visaugstākā kvalitāte!
    Turpinot var runāt par šo ASV sabiedrības nevajadzīgo vērtību starptautisko tirdzniecību, par sistēmas attīstību un iznīcību, kas tikai laika jautājums.

  • >Indulis 8.12.2010., 21:25
    (.)
    Turpinot var runāt par šo ASV sabiedrības nevajadzīgo vērtību starptautisko tirdzniecību, par sistēmas attīstību un iznīcību, kas tikai laika jautājums.
    ========================================================
    Var runāt,rakstīt,diskutēt un strīdēties virtuālajā sfērā stundām, dienām, nedēļām…..Par to brīdi, kad sistēma sabruks. Var, taču, ņemot vērā dzīves pieredzes ziņā bagātākā TF apmekletāja Ivara piedāvāto variantu:” Būtu laiks beigt cīnīties un vienkārši DZĪVOT ” – es piedāvāju pamainīt diskusijas rakursu.
    Ja tāda Rietumu sistēma ar ASV priekšgalā sabruks jau 2012.g., tad kā mēs LATVIJĀ rīkosimies ? Diezin’ vai tas iespējamais sabrukums paies ātri un bezsāpīgi – un diezin’ vai šodienas Latvijas sabiedrība varēs ātri vien izveidot kādu labāku sistēmu par šodien eksistējošo ? Būsim reāli – atcerēsimies vēsturi, atcerēsimies notikumus Latvijā kopš tā brīža, kad bīskaps Meinards šeit ieradās ar labākajiem nodomiem – un tam sekojošos gadsimtus ar nebeidzamiem kariem, konfliktiem zemītē,kas pie Baltijas jūras atrodas kruscelēs.
    Ceru, ka pasaules gals tik drīz vien neatnāks…

  • Uzminiet,
    kas pirms gandrīz diviem gadiem izvirzīja
    šim laikam visnoderīgāko un lakoniskāko darbības programmu
    tiklab katram no mums kā visai Latvijai?
    Padoms – kļūstiet pašpietiekams !

  • Par zulu jautājumu – kāpēc Ķīna pērk ASV parādzīmes.
    Es, protams, neesmu Ķīnas valdības stratēģis un viņu taktiku nezinu.
    Domāju, ka sākumā Ķīnai bija nepieciešama ārvalstu modernā tehnoloģija, ražošanas iekārtas utt. Un tai bija nepieciešams noieta tirgus Rietumos, lai gūtu izejvielām un tehnoloģijai nepieciešamo valūtu. ASV bija un arvien ir galvenais Ķīnas preču noieta tirgus. Ja šis tirgus pēkšņi zustu, Ķīnā sāktos liela krīze: ražojumu pārpalikums, masu bezdarbs utt.
    Tāpēc Ķīna kādu laiku apzināti kreditēja ASV patērētājus.
    Bet pašlaik Ķīna pakāpeniski, bet būtiski samazina ASV parādzīmju iepirkšanu, tā vietā dolārus izmantojot, lai dažādās valstīs iepirktu resursus un arī veiktu investīcijas. Otrkārt, Ķīna pakāpeniski ceļ savu iedzīvotāju dzīves līmeni, lai arī paši ķīnieši arvien lielākā apjomā iegādātos pašmāju preces.
    Treškārt, kā jau rakstā norādīts, Ķīna savā ārējā tirdzniecībā strauji pāriet uz darījumiem un līgumiem BEZ dolāra starpniecības. Taču šī pāreja ir pakāpeniska, lai izvairītos no lieliem satricinājumiem.

  • Aivar, nav nekādu pierādījumu, ka Gunārs Astra būtu indēts vilcienā. Nav arī nekādas loģikas tādai versijai. Ja jau Astru gribētu novākt, tad to daudz ērtāk būtu izdarīt ieslodzījumā. Es tajā periodā biju ciešā saskarsmē ar vairākiem Gunāra Astras draugiem, piemēram, dzejnieku Gunāru Freimani, “Ausekļa” izplatītāju Ausmu Krēslu, Lidiju Doroņinu Lasmani u.c.
    —————————————————-
    Arī pēc G. Astras nāves turpinājās visādas dīvainības. Piemēram, visu 1988. gada vasaru un vēlāk notika plaša ziedojumu vākšana G. Astras piemineklim. Tolaik bija daudz lielu saietu un mītiņu, cilvēki tiešām bija aktīvi, atsaucīgi un bagātīgi ziedoja naudu (arī es tai skaitā). Nav, protams, nekādu precīzu datu, bet saziedotā summa bija milzīga. Bet pasūtītais piemineklis diezgan nožēlojams un lēts. Kur palika saziedotā nauda?

  • Aivar, ja gribi gūt dziļāku un plašāku ieskatu par Gunāra Astras dzīvi, jāizlasa ne tikai Māra Ruka grāmatu “Gunārs Astra”, bet arī pamatīgo Birutas Eglītes pētījumu “Kas jūs bijāt, Gunār Astra?”

  • :) Protams, katram ir tiesības vērtēt visus komentārus. Bet manī dzimusi ziņkāre saistībā ar to vērtētāju, kas neatkarīgi no manu komentāru satura konsekventi tiem pieliek mīnusu (zīmi “nevērtīgs”). Būtu pateicīgs, ja šis vērtētājs kaut anonīmi informētu, kādi apsvērumi viņam to liek darīt? Kā es varu laboties?

  • Starp citu, Birutas Eglītes grāmata nav viņas personīgais skaidri jūtams viedoklis vai viengabalaina versija. Tajā grāmatā intervēti ļoti daudzi cilvēki, kuriem dzīvē bijusi saskarsme ar Gunāru Astru visā viņa dzīves garumā, arī tuvinieki. Tā grāmata tiešām ir teicams izmeklēšanas žurnālistikas paraugs.
    Māra Ruka grāmata pretstatā ir patosā rakstīts slavinājums, kura nodoms jūtams cauri visam tekstam. Tā taisa leģendas, nevis raksta par reālu cilvēku. Neviens cilvēks nav viengabalains, nevienam nav izdevies dzīvot arī bez kļūdām, muļķībām, vājību izpausmēm un dažādām ēnas pusēm.
    Tas stāsts par Gunāra saindēšanu vilcienā šķiet tāds neticams. Kā tik īsā periodā izdevās sazināties ar ārzemēm un atsūtīt zāles no ārzemēm, Gunāru pat neizmeklējot? Ja jau tās zāles palīdzēja, tad kāpēc pēc tam Gunārs tomēr nolēma iet parastā slimnīcā (militārais hospitālis bija pēc tam)? Tā kā Gunārs politiskā darbībā neiesaistījās (atšķirībā no Jāņa Barkāna un citiem bijušajiem politieslodzītajiem), tad kāda interese gan orgāniem būtu viņu novākt?
    Tā jau velns zina ko var safantazēt. Arī par aizsargu priekšnieka Jāņa Rības, kuru labi pazinu, nošaušanu klīst fantastiskas versijas. Lai gan Rība bija absolūti neaktīvs, aizsargi paši muka no viņa organizācijas, jo tur nekas nenotika. Rības laikā radās vairākas aizsargu organizācijas, kuras bija naidīgas pret Rību.

  • Pārdomājot visu, ko es zinu, mana versija ir, ka Gunāra Astras sieva Līvija un viņas radi Gunāru vienkārši nežēlīgi izmantoja un viņa autoritāti (starptautiski atzīts sirdsapziņas cietumnieks) ekspluatēja savu savtīgu interešu apmierināšanai.
    Arī Jura Ziemeļa sekotāji vienkārši taisīja biznesu, tai skaitā izmantojot trimdas latviešus un viņu vēlmi atgūt savus īpašumus Latvijā. Tāpēc jau tika nodibināta tā Likumīgo īpašnieku apvienība.
    Bet lieta tā, ka lielākā īpašnieku daļa nemaz nebija latvieši un Latvijā nedzīvoja. Līdz ar to Jura Ziemeļa sekotāji gan uztaisīja biznesu sev, bet izvaroja Latviju, izpostīja neskaitāmu cilvēku (latviešu un Latvijas pilsoņu) dzīves, paralizēja tautsaimniecību utt.
    Mehāniski pēc 50 gadiem atjaunot īpašuma tiesības bija fantastiska avantūra un diversija pret jauno Latvijas Republiku.
    Lietuva rīkojās daudz saprātīgāk, īpašumus atdodot vai kompensējot tikai tiem Lietuvas pilsoņiem, kas dzīvo Lietuvā. Bija arī citi ierobežojumi, jo 50 gados daudz kas bija noticis, cilvēki bija mainījuši dzīvesvietas, nodarbošanos, dibinājuši ģimenes utt.
    Padomājiet par šo jautājumu! Es par to sīkāk esmu rakstījis grāmatā “Mājokļu politika un tās instrumenti”.

  • Tas nav par tēmu, bet informēju, ka vairāku TF dalībnieku atbalstītais Maijas Kīnes (niks “Iciks”) dziesmu krājums “Dzimis Latvijā” ir sekmīgi iznācis. 7. februārī par šo notikumu bija sižets TV raidījumā “Tautas balss”. Ja kāds grib redzēt šo sižetu, jāskatās no 14. minūtes un raidījums atrodams šeit:
    http://www.tvnet.lv/online_tv/9510
    Tajā var redzēt gan pašu grāmatu, gan Maiju. Grāmatas prezentācija paredzēta 20. decembrī Krustpils pamatskolā. Pēc tam grāmata būs bez maksas pieejama visām Latvijas vispārizglītojošām skolām.

  • Šāds aicinājums tiek izplatīts internetā:
    9.decembrī 17.00 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība organizē tautas sapulci – protesta mītiņu Esplanādē, lai paustu savu negatīvo viedokli pret valdības sagatavoto budžeta projektu 2011.gadam, pret priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Mēs nepiekrītam nodokļu palielināšanai, sociālo garantiju samazināšanai, pieprasām beidzot veikt kvalitatīvas reformas valsts pārvaldē, sākt reālu cīņu ar ēnu ekonomiku, lai budžeta sabalansēšana notiktu uz valsts izdevumu samazināšanas, ne cilvēku piekrāpšanas rēķina.
    Aicinām piedalīties un mūs atbalstīt!
    Neesi slinks, padod ziņu tālāk!

  • Vēl vieglāk un vienkāršāk video par Maijas dziesmu grāmatas iznākšanu var skatīties un ielādēt šeit:
    http://www.labiedarbi.lv/lv/atbalstitie-projekti/

  • Šāds aicinājums tiek izplatīts internetā:
    9.decembrī 17.00 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība organizē tautas sapulci – Tvaika nolaišanas mītiņš,bez kaut kāda reāla mērķa.

  • Droši vien Tev taisnība, Kurzemniek, taču aiziet var, kas tuvāk dzīvo. Ja nu gadās vērtīgus kontaktus nodibināt, un pēc tam organizēt kaut ko jēdzīgāku?
    ——————————————————-
    Izskatās, ka Saeimā tomēr iekļuvusi viena gudra deputāte ar sirdsapziņu un dūšu neklusēt. Te viņas raksts par pieņemamo budžetu. Diemžēl citi deputāti klusē, lai arī pirms vēlēšanām daudz solīja :)
    http://zinas.nra.lv/viedokli/iveta-grigule/37101-budzeta-pienemsana-sasteigta-un-smagam-izvelem-pilna.htm

  • Arodbiedribas aicinājums parādīja, ka tauta atrodas dziļā apātijā. tā vairs nav depresija, kuru varētu ārstēt, apātijai seko suicīds. Nozēlojami, ka Saeimā ir tikai viens domājošs deputāts un SC, kas balsoja pret budžetu. Labākais patiesi būtu slēgt katram latvietim savus kontus ārzemju bankās un savu algu ieguldīt Hipotekas bankā.

  • EgilsR 9.12.2010., 19:21
    Arodbiedribas aicinājums parādīja, ka tauta atrodas dziļā apātijā.
    ========================================================
    Kas ir tauta?
    Ja EgilsR. pirms gadiem divdesmit pats personiski nepiedalījās atmodas&dziesmotās revolūcijas pasākumos, ja 1991.g.janvārī nebija uz Barikādēm, tad iesaku nākamgad janvārī aiziet līdz kādam Barikāžu atceres pasākumu ugunskuram – ieklausīties sirmo vīru teiktajā par tautu.
    p.s.
    Pārdomam vārda/jēdziena ‘tauta’ lietotājiem –
    ”Tās sociālās sistēmas ietvaros, kas pašlaik ir izveidojusies – nav iespējama masu mobilizācija vienotā tautā”A.Zinovjevs, lekcija ‘Post-padomju sistēma’/
    Постсоветизм Лекция Александра Зиновьева
    ”Про ответственность. Что такое народ? Употребляют это слово и думают, что эта масса, население — это и есть народ. Народ — это живой организм, он складывается веками и имеет определенный механизм, связывающий людей во единое целое.
    Может быть, вам это не понравится, но я скажу: русское население как народ, как единое целое уже не существует. Он атомизирован. Масса людей организуется в народ благодаря социальной системе. Та социальная система, которая сложилась, исключает мобилизацию населения в единый народ.”
    http://www.polit.ru/lectures/2005/09/21/psizm.html

  • p.s.
    - nav iespējama masu mobilizēšanās vienotā tautā”.
    Dzīvosim – redzēsim, vai būs domātāja A.Zinojevs secinājums par Krieviju/krievu tautu izrādīsies patiess.
    - Vai krīzes pārvarēšanas pasākumi, budžeta konsolidācija/griešana vai eiro ieviešana spēs vienot latviešus kā 1988.-1991.gadā? Cerība esot lieliem optimistiem piemītoša īpašība….

  • Jānim.
    Nu par Astru tad vēl. Es vēlreiz uzsveru , ka grāmatas utt , viedokļi tas ir viens izziņas līmenis. Tāpēc akcentēju , ka ir vajadzīga izmeklēšana profesionāļu vadībā. Kā par Astru , tā par Ziemeli.
    Par radu un citām būšanām mums nav jāliek uzsvars vispār. Vienmēr šis privātais , ikdienas tuvinieku informācijas apjoms būs ne pārāk vajadzīgs, bet traucējošs, jo visi ir grēcinieki…. Jākoncentrējas uz galveno. Pats nesen biju kara muzejā uz pasākumu un tur kompetentas personas teica, ka Astram tieši pēc tējas iedzeršanas palika slikti. Tuvienieki saprata , ka ir iedota inde un sameklēja pretzāles.
    Vai tad Astram bij jānostājas uz pieminekļa un nekas nebij jādara? Protams , ka viņu kaut kādā veidā izmantoja , bet tas nenozīmē , ka Astra iznācis no cietuma būtu idejiski salauzts un tikai audzētu puķes…
    Ja nav izmeklēšanas , tad mūsu viedokļi būs tikai viedokļi. Es pats neesmu ar Astru bijis pazīstams, tāpēc respektēju arī tavu viedokli.
    Es gribētu tomēr vēl , Jāni ,aicināt meklēt idejiski labo mūsu tautas labākajos dēlos. Es zinu daudz , ļoti daudz negatīvas informācijas , bet katrs no mums ir dzīvs. Ne jau lupatas, balstsvārči ziemassvētku kaujās par Latviju gāja , pat nāvē , bet čomi, kuri taisīja ikdienas ziepes utt…
    Arī tagad , ja mēs gribam atrast vienu labu valsts prezidentu ar tikai labām īpašībām , kādas uzstāda žurnālisti, tad tas nav iespējams un pat bīstami.
    Ir vajadzīgs grēcinieks , kas mīl Latviju un bīstas Dieva.

  • Jānim , Ivo, Ivaram
    TE Ivars stāsta gadījumus par Cēsīm. Es to tieši arī stāstīju, nenosaukdams vārdus. Es arī pa to baznīcu maisījos , kur viņi visi restaurēja to baznīcu.Es biju jaunāks, mani paņēma armijā. Varbūt mani arī saukātu par stukaču , ja mani ieliktu cietumā , vai kā…paldies Dievam es aizgāju armijā. Mans pastāsts bij par laiku , kad viņi iznāca no cietuma un kā viens otram bruka virsū. Čeka speciāli sanaidoja bijušos draugus. Bet lielākās aktivitātes par Latvijas atmodu izdarīja cilvēks , kuru visvairāk nomelnoja. Tādas tās lietas. Ko nozīmē kāda uzrakstītas grāmatas? Māris Ruks piem. uzrakstīja grāmatu par Zīgeristu. Vienīgo cilvēku , kurš redzēja nepareizas jaunās Latvijas virzības sakni = komunisti turpina būt pie varas. To pašu brīdināja Ziemelis. Un man pie kājas ,,kādas puķes audzēja Ziemelis mājās,,. Man personīgi Berklavs stāstīja , ka Zīgerists tika komunistu apstrādāts, jo viņiem piederēja visa prese. Zīgeristam jau Latvijā neko nevajadzēja, viņa tēvs bija latviešu leģionārs un te dzīvo viņa māsa. Berklavs pats man stāstīja , ka viņš kopā ar Kostandu pierunāja nākt Zīgeristam, kā leģionāra dēlam palīdzēt atjaunot Ulmanisku Latviju. Zīgeristam bij līdzekļi. Latvieši taču Silaraupa vākto naudu nodeva komunistiem. Silaraups līdz šai dienai ir norobežojies no latviešu tautas. Es Silaraupu saprotu.
    Mums nav jāpakļaujas nomelnošanas ,,faktu mašīnām,,. Diemžēl tās ir arī grāmatas.
    Ja kādam ir 1983. gada žurnāla Zvaigznes num uri , tad tur dzejnieks Vāczemnieks trijos numuros apraksta Cēsu gadījumu ļoti nievājošā attieksmē pret viņiem visiem. Vai Vāczemnieku kāds nopratināj , kas viņam deva to rakstīt? Un kur viņš ņēma tādus faktus , kurus zināja tikai čeka. Ja kas , tad pēc tā notikuma pPSRS čekas augstskolā šo gadījumu ieviesa mācībvielā par esošājiem , dzīvajiem Baltijas nacionālietiem.

  • >Aivarslapsans 9.12.2010., 22:36
    (.)
    Māris Ruks piem. uzrakstīja grāmatu par Zīgeristu. Vienīgo cilvēku , kurš redzēja nepareizas jaunās Latvijas virzības sakni = komunisti turpina būt pie varas.”
    ========================================================
    Ja A.Rubiks pašlaik nestrādātu ES parlamentā Briselē&Strasbūrā, bet sēdētu Rīgā prezidenta pilī, tad es varētu piekrist atziņai par komunistiem. Manuprāt,Zīgerista kungs nav lasījis Raiņa ‘Uguns un naksts’, kas daudziem vietnes TF apmeklētājiem baisi briesmīgajos padomju okupācijas gados skolās bija t.s. obligātajā literatūrā kā obligāts lasāmgabals. ATCERIETIES?
    Spīdola: ‘’ Pār latvjiem ir kungi’’.
    Kangars: ‘’ Tos piekrāpsim, tik kungu vārdu tiem atstāsim,- bet meslus ņemsim sev,
    Lai ļaudis kalpo tev un man (.)
    - Bet Kangars tiešām prātīgs vīrs – Tik gudra otra vairs latviešos nav –
    Cik rāmi nu ļaudis strādā priekš mums – Mums nav ko baidīties, Roma mūs sargā.
    Cik drīz viņš izoda stipro un piespiedās klāt ! Būs austrums stiprāks, viņš pielīdīs tam.
    Ak, vai tu re, tad viņš visus – Pieviļ ‘’

  • >Aivarslapsans 9.12.2010., 22:36
    (.)
    Mums nav jāpakļaujas nomelnošanas ,,faktu mašīnām…
    ========================================================
    Piekrītu,un papildinu – vajag domāt, domāt, domāt ar galvu, lai apjēgtu, ka ne jau kādi komunisti izglāba 4.maija republiku no bankrota 2008.g. nogalē. Paldies draugiem iz SVF un Eiropas Savienības !
    Daudzi jau brīdināja 1990-o gadu sākumā,taču tikai tagad daudzi sāk apjēgt notikušā dziļāk –
    M.Hadsons&Dž.Somerss:”Vairums latviešu gaidīja, ka Rietumeiropa palīdzēs attīstīt tautsaimniecību, paaugstinot rūpniecības un lauksaimniecības ražīgumu un dzīves līmeni līdz mūsdienu Eiropas standartiem. Taču Eiropas starpvaldību programmas, Vašingtonas konsensa un neoliberālās skolas ekonomistu atbalstītas, dibināja sadarbību tieši ar postpadomju eliti. To plāns bija nevis attīstīt Latviju un tās kaimiņvalstis par neatkarīgām, patstāvīgām ražotājām, bet gan finansēt šo zemju tirdzniecisko un finansiālo atkarību no Eiropas. Īsi sakot, Latvija kļuva par EK upuri; Eiropas Komisijas bankas darīja visu, lai palīdzētu vietējiem kleptokrātiem un “saviem cilvēkiem” finansēt privatizāciju lielākoties uz ārējā parāda rēķina, neparūpējoties par to, kā šo parādu vēlāk atdot.
    Ne jau to latvieši bija gaidījuši – ne uz to viņi bija cerējuši. Taču noticis ir tieši tā.’’
    Kā tas notika un ko darīt Rīgas Laiks 2009.jūlijs (nr.07).

  • >Janis_K. 9.12.2010., 11:09
    :) Protams, katram ir tiesības vērtēt visus komentārus. Bet manī dzimusi ziņkāre saistībā ar to vērtētāju, kas neatkarīgi no manu komentāru satura konsekventi tiem pieliek mīnusu (zīmi “nevērtīgs”). Būtu pateicīgs, ja šis vērtētājs kaut anonīmi informētu, kādi apsvērumi viņam to liek darīt? Kā es varu laboties?
    ========================================================
    Līdz pat 09.12.2010 plkst.23:20 es nevienam ne +, ne – zīmes neesmu licis. Tagad vienmēr ielikšu + JāņaK. komentāriem (Ziemssvētku dāvana),lai JānisK. nebūtu lieki jātērē laiks dzīves sīkumiem – un vairāk viņš varētu koncentrēties un rakstīt par lieliem, nozīmīgiem notikumiem un skaidrojumiem.

  • <Kurzemnieks 9.12.2010., 18:05
    Šāds aicinājums tiek izplatīts internetā:
    9.decembrī 17.00 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība organizē tautas sapulci – Tvaika nolaišanas mītiņš,bez kaut kāda reāla mērķa.
    ========================================================
    Pārdomām.
    Atis Lejiņš, rakstnieks:''Runājot par šodienu, 20 gadu laikā no cilvēkiem, kuri bijuši pie varas, neesmu dzirdējis skaidrojumu, kāds ir Latvijas valsts pastāvēšanas mērķis.Politiķi vairāk runā par dažāda veida ieguvumiem, tirdzniecību, aizdevumiem, investīcijām….'' ('Vien ceļa iesākums'.LA, 17.11.2010)

  • IVO , Jānis

    Es mazliet no tēmas. Bet kur un kā varētu padiskutēt par aizsargu bijušajiem īpašumiem Latvijā? Cēsīs , cik zinu bij divas ēkas. pa visu Latviju …..oi oi oi. Kas īsti notiek ar šīm ēkām? Latvijas armijai , domāju…varētu būt laba peļņa ….

  • Jāni,
    * tas cilvēks, kurš taviem komentāriem automātiski liek negatīvu vērtējumu, ir ļoti dusmīgs uz visu TF. Būs tomēr jāiegādājas tas ‘plugins’, lai balsot varētu tikai reģistrēti lietotāji.
    * Maijas Kīnes video publicēsim arī TF… bet pēc brītiņa, jo mani arī intervēja. TF un Maijas projekts abi ir cieši saistīti, tādēļ doma publicēt kopā.

  • Aivar, Jāni, Ivar un visi pārējie!

    par to, ka drošībnieki meistarīgi savā starpā sanaidoja domubiedrus, Aivaram ir 100% taisnība. Par to pārliecinājos pats. Un ziniet kā? Es gandrīz neko nezinu par 80-to gadu un 90-to sākuma notikumiem, es nebiju ticies ne ar vienu no Jums, taču, tiekoties klātienē ar ~10 tā laika disidentiem un aprunājoties, ko katrs domā par citiem, man viss kļuva skaidrs :)). Tādas muļķības, tādi mīti, kādus ‘KĀDS’ ir izplatījis par Jums mani vienkārši sasmīdināja. Neesiet sliņķi, aizbrauciet viens pie otra ciemos, kā Aivars apciemo mani, kā mēs ar Daini aizbraucām pie Jāņa. Apmeklējiet pasākumus un tiecieties KLĀTIENĒ. Sarīkojiet kādu talku un/vai pirti un Jums kļūs skaidrs, kā draugi, domubiedri, labie cīnītāji ir aptīti ap pirkstu. Mums šobrīd nav laika padziļinātām izmeklēšanām.. un arī laiks ir pagājis, ka neko tāpat vairs precīzi nevar izmeklēt. Šobrīd iespējams ir pēdējais brīdis vienoties kopīgam darbam:
    - lai (nosacīti) izstrādātu visaptverošu tautas informēšanas/izglītošanas plānu, kas pārvērstos tautas kustībā
    - ar virzību uz nākotni, nevis mūžīgu naida turēšanu sevī
    - ar domu par to, kādu nākotni, Latviju, pasauli vēlamies un kādu novēlam saviem bērniem, nevis ar mūžīgo cīņu pret ‘neredzamo, visur esošo ienaidnieku’
    - lai apkopotu konkrētas rīcības idejas. Tas ir ļoti svarīgi, jo sajūta mums visiem ir daudz maz vienota, bet ar pliku sirdsdegsmi ir par maz
    utt.

  • Ja par mani kaut ko stāsta, pie tā sen esmu pieradis un jau aizmirsis. Es ne ar vienu neesmu sanaidots – savulaik es runāju ar visiem, arī tiem, kuri savā starpā nerunāja. Katrs pie manis nāca ar savu stāstu, kad biju Pilsoņa redaktors.
    Es tur biju iekšā un vienkārši vērtēju pēc darbiem.
    Aivar, tā komunistu sazvērestība ir pārspīlēta, ievēroju, ka leģendas vairāk izplata tieši stingrie antikomunisti. Ja runā par Astras ģimeni un radiem (Titavi, Reše u.c.), tad viņi vienīgie arī bija politikā, Astra nebija vai nepaguva.
    Berklavs gan, šķiet, nekādās intrigās apzināti neiesaistītājas, atklāti brīdināja arī par Repši, bet Berklavs taču bijušais komunists. :)
    Ja kas konkrēti interesē, protams, varam parunāt, bet vispār tās intrigantu aprindas nav ko ņemt galvā – no tām nekad neko labu nenākas gaidīt.

  • “Pēdējā saruna ar Berklavu” – http://kreisie.lv/?p=800
    Iesaku

  • Pievienoju vēl daļu no tā ko atradu pagāšnedēļ. Ko es par to domāju?
    1. Kāds raksta …
    ?
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/291040-par_klasesbiedrenes_terorizesanu_sodis_septinu_skolenu_vecakus/comments/page/3
    buks>kasTEi 2008. g. 2. martā, 17:39

    Nepiekkrītu. “Baltie zvirbuļi” bijuši vienmēr un visās skolās. Varbūt vienīgi terors nebija tik sabiedrisks kā interneta laikmetā. Ļoti personīgu iemeslu dēļ esmu spiests lietot segvārdu, bet varu nosaukt divas skolas, kur notika “šķrošanana pēc deguniem” vai politiskās izcelsmes-Cēsu 1.pamatskola /J.Gagarina v.nos. 1. astoņgadigā/ un Zaubes astoņgadīgā /sk. Dadeka/.Tāda pati šķirošanu savas klases nokomplektēšanā /politiskā/ veica Cēsu 1. vsk. 9e klases /1971g./ veica arī sk. Rūta Upīte. Var tikai iedomāties, ko izbaudīja tie skolnieki, kuri tika pakļauti regulārai morālai un politiskai vardarbībai. Ja atceros Cēsu 1. vsk. tad tur slepkavīgu morālo teroru pret citādi domājošiem izvērsa vēl viena ĪPAŠA PERSONA- latviešu valodas un literatūras skolotāja E.Stangaine , kura būdama VDK Cēsu nodaļas šefa mīļākā, iedzina pašnāvībā Daci Lielpēteri

    http://www.chas-daily.com/win/comments.php?artid=95411&sf=60
    Один из участников той давней дискуссии на форуме штаба очень возмутился моими непочтительными высказываниями о нашем государстве. Он нашел неотразимый аргумент в его защиту: «Слабость воздействия государства на заведомых врагов доказывает не трусость и слабость, как думает г-н Гильман, а демократичность и силу нашего государства. Интересно, осознает ли г-н Гильман, что было бы с ним даже не при Сталине, а при Хрущеве или Брежневе, если бы он что-нибудь подобное сказал о совдепии?»
    *****
    FLIGHT 18.08.2006 10:32
    Только цитаты 18.08.2006 10:03
    Цитата 1. Ваши утверждения о репрессиях в 70-90 годы прошлого века являются мифом. И никто Хельсинки 86 не репрессировал

    Цитата 2. Grantiņš Linards (243) Helsinki -86
    **********************************************
    1. Судя по статистике, русские в Латвии были настроены более антисоветски чем латыши. Видимо этим и объясняется то, что русские поддержали латышей во время референдума о независимости, и плюнули на Интерфронт. Отблагодарили их латыши просто великолепно. могу передать большое русское спасибо и земной поклон.
    2. В чем принципиальная разница осуждения коммуняками представителей движения Хельсинки 86, от осуждения Бенеса? Поясните пожалуйста, а то что-то разницы не вижу.
    3. Судя по всему ребятки из Хельсинки 86 не очень-то преследовались. статистика показывает, что борцов как таковых почти и небыло, в основном за границу перлись, за обилием колбасы. И из всего этого списка только ОДИН из группы Хельсинки 86. Кстати не ясно реально его посадили, или отделался легким испугом.

    http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/11/06/pilsonu-kongress-un-ta-darbiba-janis-mauritis/
    “Pilsoņu Kongress un tā darbība.” Jānis Maurītis
    Fails atrodas: Uncategorized — Tagi:manipulācija, pārmaiņu laiki, specdienesti, stratēģijas — tencinu @ 10:53

    (Mazskaitlīga tauta savā valstī ar nepanesamu agresīvas un ekspansīvas kaimiņvalsts ietekmi un ar sabiedrotajiem, kam pirmkārt rūp nomierināt agresoru, tam izdabājot.
    Apdraudēta, genocīda novājināta un bojāta tauta, ko labākā starptautiskās sabiedrības daļa izmanto kā buferi, kā vidi agresīvu kolonistu pieradināšanai.
    Starptautiskās tiesības, kas tikai demonstrē labo labo gribu un spēku iegūst tikai, kad izdevīgas spēka valstīm un grupējumiem.
    Ko iesākt? – I.L.)

    Maldīgi cerot glābt un pārveidot PSRS agonējošo politisko un ekonomisko sistēmu, kārtējā Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (PSKP CK) plēnumā 1985. gada aprīlī un PSKP 27. kongresā 1986. gadā komparti­jas vadītāji pasludināja jauno pārbūves un pārkārtošanās politiku. Partijas vadība bija spiesta atzīt, ka valsts atrodas pirmskrīzes stāvoklī.1 Līdz ar to arī Latvijā radās un pakāpeniski pieauga neformālo grupu un kustību darbības iespējas, un ar laiku to prasības pēc PSRS iekārtas demokratizācijas pārauga prasībā pēc pilnīgas Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.

    LETA 10. augusts 2010

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/septini-kandidati-iespejams-bijusi-vdk-agenti-pieci-nedrikst-kandidet.d?id=33473525

    Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas “Daugava – Latvijai” deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski Rolandu ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.

    Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.

    =============
    Ko es par to domāju?
    2. mums ir jāpieņem šīs lietas, mums ir jāpiedod sev, mums ir jāpaskatās patiesībai acīs, lai varam paskatīties acis VISIEM
    ———–
    Bet konkrēti.
    Elvīra Stangaine kādu pusgadu bija mana klases audzinātāja. Man personiski viņa nekā ļauna nav nodarījusi. Tāpēc es mierīgi varu ar viņu un viņas meitu sarunāties tagad. Ir lietas, ko mēs varētu darīt kopīgi; ir lietas, kur nekādu sarunu man ar viņu nebūs.
    Gan agrā bērnībā, gan vairakkārt dzīvē man nācies sastapties ar Almīru Lielpēteri – par viņu vienmēr bijis prieks un lepnums. Viņam bija problēmas ar Latvijas pilsonības iegūšanu, ceru, ka viņš šīs tiesības ieguva.
    Par Rūtu Upīti, Ivaru Zemīti kā audzēknis varu teikt tikai to labāko – viņi bija lieliski pedagogi. Par pārliecības detaļām un niansēm ne ar viņiem, ne ar jebkuru nekad nediskutēšu līdz pēdējam elpas vilcienam. Kāpēc? Ir pietiekami daudz neatliekami un steidzigi darāmu darbu.
    Piemēram? – atbalstīt Arvīdu Ulmi, klausīties Haralda Sīmaņa dziesmas un dziedat pašiem.
    It kā ne par tēmu atgādinu, ka cilvēka fiziskās aktivitātes dienas norma ir 25 km ašā solī ik dienas.
    TAS
    ir svarīgāk par jebkurām patiesībām un pārliecībām.

  • Es vairākkārt esmu atgādinājis par Heideļa teorēmu.
    JEBKURA GALĪGA NEPRETRUNĪGA AKSIOMU SISTĒMA IR NEPILNīGA
    Nelaiķis prof. Lazovskis to pārformulēja “tirgus būdu līmenim” atbilstošākā veidā
    NEKO NEVAR UZSKATĪT PAR DROŠI PIERĀDĪTU
    Kāds tam sakars ar politiku, ideoloģiju un … dolāra un banku vietu mūsdienās? Vai tam ir sakars ar kristietību kā vērtību, kas aizsargājama? – Jā
    Kā?
    1. Katrs cilvēks pats atbild par savām izvēlēm un viņam tās jāaizstāv vai jāatsakās no savas iepriekšējās pārliecības. Visos laikos godprātīgi valdnieki savus uzticamākos atbalstītājus ir atbrīvojuši no uzticības zvēresta viņiem, ja to prasīja konkrēta situācija. Labi padomājiet par to.
    2. Jau gandrīz 200 gadus situācija Zemes materiālajā un garīgajā plānā ir kardināli izmainījusies. Runāt par kaut kādu universiālu pa-Saules valsti, universalu pasaules kārtību ir kļuvis bezjēdzīgi. Tāda lietiņa nav iespējama. Savukārt ir ļoti svarīgi un nozīmīgi kopt nacionālas valstis vai cita veida kopības – tie ir cilvēki, kas vienojušies vismaz par kādu viņiem visnozīmīgāko vērtību. Jebkura cilvēka dzīvei ir vērtība tikai tad, ja viņš ar pilnu pārliecību var teikt –
    MĒS ESAM
    ——–
    one is a none,
    two is a some,
    three is a penny,
    four is a pound
    five is a little thousand
    ===========
    Man prieks, ka te TF varu saskaitīt vismaz piecus “TF tautas” pilsoņus, kam šī kopība ir nozīmīga. Ar to ari visus jūs apsveicu Adventes-Saulgriežu laikā.

  • … palasot komentārus prātā nāk veca anekdote:

    Students pirms eksāmena samācās visu par sliekām, diemžēl eksāmenā izvelk biļeti par ziloņiem! Students atbild: hmmmm… mmmm… zilonis ir liels dzīvnieks, tam ir snuķis, snuķis ir līdzīgs sliekai, sliekas ir posmtārpi, slieku asinsrite ir…

    Lai jums laba diena :)

  • Neesam jau muļķi. Ja notiks izmeklēšana , tad arī zināsim kuri šos divdesmit gadus modulēja cilvēkus, partijas flagmaņus , lai šie ,,modulētāji,, varētu zagt, ietekmēt, šeftēt.
    Reiz Berklavam mājās teicu: kad,, modulētāji,, jutīs , ka vairs nebūs iespējams ar partijām muļķot tautu , tad es domāju , laidīs ārā Repši. Teicu Eduardam , domāju , ka pēdējo trumpi laidīs ārā Repši. Vaicāju , ko viņš domā par Repši….Eduards pateica – es Eināru zinu labi, viņš ir alkatīgs….
    Viss arī tā notika Einārs tika izlaists no bankas un kārtējā tautas cerība tika piesmieta.

  • Aivarslapsans 10.12.2010., 10:42
    Neesam jau muļķi. Ja notiks izmeklēšana , tad arī zināsim kuri šos divdesmit gadus modulēja cilvēkus, partijas flagmaņus , ….
    ========================================================
    Kāda izmeklēšana ?-lasiet Wiki Leaks publikācijas un izdariet secinājumus par 2×2. ‘Saprātīgs cilvēks respektē sabiedrībā valdošo viedokli, taču piekāpjas faktu priekšā’ – pat A.Kalvītis, kas respektēja lielākās sabiedrības daļas vēlmi pēc iespējas ātrāk nobaudīt rietumu labklājību – pat bijušais premjers spiests atzīt, ka t.s. treknajos gados bija tikai ”bandinieks” politiskajā šaha spēlē:
    ”Daži politiķi tolaik burtiski sēdēja ASV vēstniecībā, daži atkal skrēja tur katru dienu un stāstīja visneiedomājamākās baumas gan par mani, gan par toreizējo valdību, cenšoties veidot kaut kādu ārēju spiedienu un panākt varas nomaiņu.(.)Slavenajā runā Latvijas Universitātes aulā K.T.Beilija, pēc A.Kalvīša domām, izdarījusi visu diplomātisko robežu pārkāpšanu,.(.)a WikiLeaks nopublicēs visus tā rīcībā esošos dokumentus, “dažiem šodienas varenajiem varētu nākties atbildēt uz dažiem ne pārāk patīkamiem jautājumiem…”
    http://diena.lv/lat/politics/hot/kalvitis-wikileaks-var-izgaismot-vienotibas-politiku-patieso-lomu-neseno-gadu-notikumos

  • >Kas netikai par pašmāju ”modulētājiem”-bandiniekiem, bet arī par lielāka mēroga procesu bīdītājiem vēlas vēl pārdomāt, tam iesaku izlasīt 2008.g. NRA interviju ar Konstantīnu Pupuru:
    – Kādas būtu tavas sajūtas, ja nāktos karot Irākā?

    ”– Es savas domas pat tagad, būdams ASV armijas leitnants, nekad neesmu slēpis, proti, tas nav mūsu karš. Mēs tur zaudējam dzīvības, laiku un naudu. Bet, ja nāksies turp doties, tad, manuprāt, pats galvenais ir saglabāt savu godu un dvēseli, rūpēties par katru padoto karavīru, lai viņš pārnāktu mājās dzīvs un vesels, un, protams, vajag arī izdzīvot pašam.”
    http://www.nra.lv/zinas/6948-konstantins-pupurs-emigracija-bija-drausmiga-kluda.htm

  • Šo Heideļa teorēmu es saprotu tā, ka pretrunas rada attīstību, bet tikai un vienīgas patiesības nav vērtējamas vairāk kā dabisks trūdēšanas process. Daba tā iekārtojusi.
    Par neseno vēsturi, Latvijas valstiskumu runājot. Vēlmē meklēt tā laika varonības pazīmes, būtisks ir skatu punkts. Cēsu un Ķemeru apkaimē būs viens, Latvijas mērogā cits, tā laika PSRSā vēl citi. Mūsu varonību (vai tāda maz bija, vai to tā var saukt?) radīja sistēmas sabrukšana. Ne tikai mēs, tai laikā 14 pārējās republikas arī ieguva savu valstiskumu.
    Vēsture ir subjektīvs vēstījums un pakārtots pastāvošās sabiedrības iekārtas un vajadzību prasībām, “laika redzējumam”. Vēsturi rakstīs nākamās paaudzes atkarībā no tā, spēsim vai nespēsim nosargāt savu valsti, vai valstī vēl dzīvos latvieši, vai un kāda savienība pār mums noteiks utt..
    Šodien mēs atrodamies krustceļos. Lai rakstītu savu vēsturi, mums vajadzīgs virziens. Vēsturi neraksta viens cilvēks, to raksta tauta, visi kopā.

  • Ļoti iespējams, ka es te visiem jau ar to Heideļa teorēmu esmu apnicis.
    BET
    Tas ir ļoti svarīgs XX gadsimta matemātikas panākums.
    Priekš sevis intuitīvi to sajutu, kad pats priekš sevis dzelžaini noskaidroju divas pamatpatiesības
    1. NAV jēgas dzīvot, ja neesi ar ticību un neesi formulējis savas ticības pamatpatiesības (CREDO)
    2. Katra cilvēka privātā, intīmā ticība nedrīkst būt klapes uz acīm, kas traucē redzēt, ka arī kāds cits tic un ka viņa ticība kādā šķautnē var kardināli atšķirties no tavas ticības
    ————–
    Mums nepieciešams formulēt pamatvērtības.
    Mums nepieciešams tikt skaidrībā ar Latvijas vēsturi – nu vismaz ar posmu 1918.-1928. – kādas TUR var būt problēmas?
    Bet varbūt TOMĒR jātiek skaidrībā ar 1988.-1998.?
    Piemēram?
    Kad tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas valsts?
    Formāli pareizā atbilde – 1993.gada 7. jūnijā
    vai ….. nu laikam gan kādu mēnesi vēlāk
    Kāpēc tādas kaut kādas manas revizionistiskas piezīmes?
    Latvijas 6. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā.
    Vai šo datumu kaut kur kaut kā piemin? – NĒ
    Ko tas nozīmē? Manuprāt tas nozīmē, ka mums te vēl nekā nav,
    VISS IR PAGAIDU PAGAIDĀM

  • > Šodien mēs atrodamies krustceļos. Lai rakstītu savu vēsturi, mums vajadzīgs virziens. Vēsturi neraksta viens cilvēks, to raksta tauta, visi kopā.
    * Līdz šim brīdim nav tā īsti un skaidri noskaidrots kas ir Latvijas tauta. Tiesa ir dota skaidra un sakarīga atbilde, vislabākā no iespējamajām, bet pat legālo ietekmīgo politisko partiju vidū par šo jautājumu nav vienotības. Diskusiju par šo jautājumu normāla valstī nav.
    >Janis_K. 7.12.2010., 19:53
    Diža doma. Ja valsts un pašvaldības naudu būtu glabājušas valstij piederošā bankā vai bankās, Latvijas pēdējo 20 gadu vēsture būtu citādāka un nav vēl zināms kura no Baltijas valstīm tad būtu pirmā ieviesusi eiro. Labi vai slikti tas – domāju, ka šai jautājumā alternatīvu nebija, nav un nav paredzams, ka būs. Ir redzams vēl kaut kas cits caur Swedbank un Nordea tiekam pašsaprotami integrēti Ziemeļeiropā. Es uzskatu, ka tas ir labi. Jautājums par bankas izvēli ir visai nopietns katras fiziskas un juridiskas personas lēmums, faktiski ar tālejošām tai skaitā politiskām sekām.
    > J.Kučinskis: ‘Dolāra superimperiālisms – globālā ekspansija un sabrukums’?
    Vismaz es biju liecinieks tam kā ir dzīvot divpolārā pasaulē; tai sekoja vienpolārā ASV menedžētā pasaule – skaisti jau BIJA, bet praktiski noskaidrojās, ka TAS NESTRĀDĀ (pirms 100 gadiem tas bija skaidrs tikai teorētiski);tāpat kā noskaidrojās, ka demokrātijas vienpartijas modelis PSKP izpildījumā nestrādā – ilgtspējīgus risinājumus monopols jebkura sfērā nespēj ne radīt, ne vēl jo vairāk attīstīt. Ja necenšamies Āziju mākslīgi sašķelt pēc valstiskās piederības, tad tūdaļ ieraugām, ka jau tagad ekonomiskais līderis trīspolārā pasaules modelī (Ņujorka-Brisele-Honkonga) ir Āzija. Vai jūs zināt kādu sakarīgu kāršu spēli, kurā būtu mazāk par trim spēlētājiem? Es nē.
    ============
    Secinu. Īsta spēle tikai tagad sākas.

  • Tikko izlasīju publikāciju un komentus. Paldies Jānim K. par rakstu, manuprāt, tas ir labi informatīvs, par secinājumiem vienmēr būs dažādi viedokļi, jo visu jau nezina neviens. Ir vēl Parīzes klubs, Ilumināti utt., katrs dara kaut ko savu un ietekmē apstākļus.

    Ar Gunāru Astru vairākus gadus LNK pagrīdē bijām cīņu biedri. 1983. gadā mūs reizē tiesāja, tikai blakus zālēs, kopā ceļojām pa etapu uz Urālu VDK nometnēm. Pēdējo reizi tikāmies Pleskavas cietuma pagraba kamerā.
    Gunārs bija īpašs cilvēks un viņš ir savu misiju latviešu tautas labā ir spoži izpildījis, tikai jāsagaida laiks, kad viņa atstātās zīmes tiks izlasītas.

    Žēl, ka latviešu vēsturnieki nestrādā pie tiem notikmiem, kuru liecinieki vēl ir dzīvi viņu priekšā.
    Abas grāmatas par Gunāru ir ļoti nepilnīgas, M.Ruka – pārāk īsa, virspusēja (kaut liels paldies arī par to!). Turpretīm B.Eglītes grāmata ir skanadaloza, varētu padomāt, ka tas ir čekistu pasūtījums G.Astras nomelnošanai. Kad redzēju, kā tā top, uzrakstīju Eglītei vēstuli, kurā atsaucu savu, jau nosūtīto, atmiņu publicēšanu grāmatā, taču viņa to ignorēja.

    te fragments no mana referāta: “Gunārs Astra – DZĪVĒ UN CĪŅĀ”
    Vilciens, hospitālis
    Un tā martā sievai Līvijai bija jābrauc uz Iževsku, caur Ļeņingradu, un arī Gunārs devās līdzi. Iespējams, tā bija liela kļūda, bet kas to tad varēja zināt…
    Vilciena kupejā, kā jau parasts, Gunārs pasūtīja tēju. Brīdi pēc tam Gunāram kļuva slikti, pacēlās temperatūra ap +40.

    Sākumā Gunāru ievietoja Ļeņingradas Infekcijas slimnīcā, kur ārsti konstatē smagu saindēšanos ar nenosakāmu vielu. Kļūstot vēl sliktāk viņu pārved uz Kara Medicīnas hospitāli. Savukārt, mēs no Vācijas bijām pastāvīgā kontaktā ar Līviju un ar lidmašīnu no Frankfurtes nosūtījām īpašas antibiotikas. Bet bija jau par vēlu. Pēc sirds vārstuļu operācijas 1988. gada 6. aprīlī, naktī, ap pulksten trijiem Gunāra sirds pārstāj pukstēt.

    Vēlāk, Līvija Astra, avīzē Diena(1998.g. 25.apr.) stāsta: „Ir ļoti daudz pretrunīgu faktu par viņa nāvi – sākot jau ar sirds operāciju, kas viņam tika izdarīta, kaut arī Gunārs nekad netika sūdzējies par sirdi. Klāt netika laists neviens ārzemju speciālists… Man ļoti dīvaini likās arī tas, ka griezums izdarīts labajā sānā, nevis krūškurvī, kā parasti sirds operācijās”.

    ASV senators Bobs Douls tanīs dienās uzstājās ASV Senātā un paziņoja, par G.Astras nāvi un teica, ka tā notikusi ļoti mīklainos apstākļos un izteica prasību, lai Padomju iestādes atļauj sekcijā piedalīties neatkarīgiem rietumu ekspertiem. Tomēr tas nenotika.

    Kad Gunāra mirstīgās atliekas tiek pārvestas atpakaļ uz Rīgu, Gaiļezera slimnīcā ārsti konstatē, ka visi orgāni pēc kuriem varētu atklāt nāves īsto cēloni, no Ļeņingradas atvestajam Gunāra līķim ir izņemti…
    Vēlāk, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte apliecina, ka viņam 3 bijušie VDK darbinieki atzinušies, ka G.Astras noindēšana bijusi čekas operācija.

  • Ivars

    Nepiekrītu par ASV modulāciju. Pats Lenbergs ir atzinies ,ka darījis visu , lai Gunti Ilmani ievēlētu otreiz. Arī Kostandas grāmatā rakstītais apliecina , ka gan ar naudu gan ar reālām represijām un teroru , no Zīgerista aizgāja deputāti un netika ievēlēts LA profesors Liepa.
    Freibergai paveicās .
    Šo prezidentu modulēja ,,ZOODzīvnieki,.

  • atvainojos, biju neprecīzs Ivars 10.12.2010., 16:41
    de facto mēs dzīvojam vismaz četrpolārā pasaulē – Ņujorka -Brisele -Maskava -Honkonga – un …..
    de facto iet vaļa ne zolīte bet bridžs

    >Aivarslapsans 10.12.2010., 17:34
    Esmu pret jebkā demonizāciju, Lenebergas Emīls to sapratis un skaidro visai progresīvajai Latvijai, tā spītīgi dzied 20 gadus vecas dziesmas; bet pasaule ta šodien principiāli cita

  • Ne tikai jēdziens Latvijas tauta, bet neviens valstiskuma pamatjēdziens šobrīd mums nav definēts. Valsts nav, tā ir sadalīta partijās, ticībās, pēc naudas daudzuma un citos neiedomājamos veidos.
    Par tautu. Vai tie simts, simti tūkstoši, kuri aizbraukuši uz Īriju, Angliju, ir, skaitās mūsu tauta, tie simts, simti tūkstoši bezdarbnieki un trūkumā dzīvojošie? Mums ir vai nav 5. kolona? Nāk viena partija, stāsta vienu, nāk otra partija, stāsta pretējo. Mums nav tautas un nav šāda jēdziena. Latvija šodien ir pirmatnējais bars, kurš dzīvo vienotā teritorijā ekonomisku apsvērumu dēļ, un tikai. Atskaitot naudu, nekā vienojoša šim demokrātiskajam baram nav, bet vienojošais tiek uztverts ne mazāk kā grēks. Anarhija, šodien saukta par demokrātiju, tiek pasniegta kā vienīgā varas forma, valstiskums aizstāts ar ES un aizjūras draugu pavēļu pildīšanu.
    Iepriekš vienas partijas biedrs brīnījās, kāpēc tauta nenāk uz demonstrācijām. Tāpēc, ka tā ir smalki saskaldīta pagalēs, kurām vienīgā vērtība un dzinējspēks ir nauda. Atkarība norāda uz slimību, uz naudas slimību. Tās pamatā ačgārna vērtību sistēma. Vispirms jābūt galvenajam – darbam, naudai tikai kā darba atalgojumam, nevis pielūgsmes objektam.
    Tādā kontekstā runāt par valsts vēsturi ir panaivi. Vispirms vajag uzbūvēt valsti. Atkarībā no tā, kā izskatīsies mūsu KOPĒJAIS veidojums, kur tas virzīsies, tā arī tiks vērtētas vēstures kopsakarības. Bet šodien tā ir nenoderīga greznība. “VISS IR PAGAIDU PAGAIDĀM”, bet mēs, partiju sakaldīta anarhiska veidojuma kolonija, atrodamies trīs “draugu” Amerikas, ES un Krievijas deguna galā. Jautājums par to, kā mums savākties, lai kļūtu patstāvīgi, lai iegūtu savu virzību un patstāvīgi virzītos.

  • Noturējāmies tūkstoš gadu, noturēsimies vēl vismaz tik pat.
    Atgādināšu par trim cilvēkiem – tolaik jau varenās (mazākas par Latviju tagad) Makedonijas karali Fīlipu, Viņa dēlu Aleksandru un Fīlipa vergu-pedagogu Aristoteli.
    Par pirmo dažam,varbūt pirmā dzirdēšana, par otro – varbūt kāds dzirdējis, bet pēdējo ap 2000 gadu pēc viņa nāves šodien ik dienu pasaulē piemin vismaz 2000 x
    =============
    Bet ASV ne tikai nav teikusi savu pēdējo vārdu, bet pat vēl tā īsti nav sākusi runāt – gandrīz tikpat jauna valsts kā Latvija

  • Indulim 22:26 – tā jau apmēram ir. Tomēr, nevajadzētu krist bezcerībā, jo arī pēc 1. Pasaules kara daudziem latviešiem likās, ka viss ir cauri, tūkstoši bēgļu gaitās, Rīgā no mēra vien nomira pāri 3500 latviešu (vai zināms, ka pie ieejas 2.Meža kapos no tramvaja pieturas puses ir neliels piemineklis šiem mirušajiem ar skaitli 3500?). Un tomēr mūsu tauta atdzima.
    Tas pats notika pēc 2. Pasaules kara, atkal tūkstoši pameta Latviju, tūkstoši gāja bojā, tūkstošus izveda… Tad 50 gadu okupācija, un … tomēr izdzīvojām. 1987. gada 14. jūnijs to apliecināja.
    Tagad 20 gadu neo-liberāļu masīvs terors. Un man nav šaubu, ka tiklīdz radīsies apstākļi, lai uzplauktu tautas atmoda, tā notiks. Kamēr ir tādi jauni latvieši, kā Ivo, Aivars un daudzi no jums, tikmēr mūsu nācija dzīvos!

  • A. god., JR! Apstākļi nerodas, apstākļus veido cilvēki.
    Šī šķiešanās ar tautas dzīvo spēku ne ar ko nav attaisnojama. Izklīšanu pa īrijām veicina šis režīms (tā bija un ir oficiālā politika, kas īpaši pat netiek slēpta) un tā ir izdevīga šim režīmam, bet nāvējoša tautai.
    Vai Jūs esat Jānis Rožkalns?

  • Manuprāt, Jūsu optimisms ir vairāk nekā vieglprātīgs, izsakoties maigi. Vai vismaz esat painteresējies, cik pa šiem gadiem jau ir izmiruši, cik izklīduši pa visu pasauli un cik no tiem – neatgriezeniski?
    Pilna vēsture ar tautām, kuras ir izzudušas. Uz ko, ja neskaita banālo frāzi – “gan jau būs labi”, jūs balstāt savu optimismu?

  • Un man vēl viens ierosinājums. Ja jau esat to dienu un notikumu līdzdalībnieks, Jūs varētu uzrakstīt plašāku materiālu (vai rakstu sēriju) par tiem gadiem, par Gunāru Astru, Juri Ziemeli, Gunāru Freimani un vēl kādu.
    Zem tāda materiāla tad arī būtu īstā vieta par to diskutēt. Tajos rakstos Jūs, protams, varētu izklāstīt arī aizdomas par šo cilvēku nāves apstākļiem. Citādi iznāk, ka tā vietā, lai runātu par šodien svarīgām lietām un nākotni, mēs te varam sastrīdēties par to, kurš kādreiz bijis īstais varonis un kam viņš nodevis savu misiju.

  • 10. decembrī Latvijas radio raidījumā “Labrīt” plkst. 7:09 skanēja intervija ar zviedru žurnālisti Brigitu Forsbergu, kas uzrakstījusi grāmatu „Latvija – Swedbank Klondaika, kas gandrīz izputēja”. Tajā aprakstīti apstākļi, kādos šis režīms uz mūsu rēķina izglābis zviedru bankas.
    Pievakarē radio stāstīja, kā tagad šīs izglābtās bankas likvidē Latvijas uzņēmumu “Lido”, kura labi pelnošās daļas paredzēts lēti atdot zviedru pārvaldītājiem.

  • Minēto interviju, kā arī raidījumu par Īrijas krīzi var noklausīties šajā vietnē:
    http://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/12/20101210.htm

  • Raidījums par Īrijas krīzi klausāms 8:09. Tas interesants ar to, ka īri, atšķirībā no latviešiem, skaidri vērtē, meklē izeju un risinājumus. Ja tādi raidījumi krīzes sākumā skanētu arī Latvijā par Latviju, mēs varbūt būtu gājuši citu ceļu.

  • Jāni K.- Mums, latviešiem, ļoti vajadzētu būt savstarpēji iecietīgākiem un nevis nemitīgi apkarot vienam otra viedokļus, bet tos papildināt, attīstīt un vienam otru atbalstīt.
    Savā īsajā komentārā (23:25) atbildot Induļa pesimismam, gribēju tikai aicināt: REDZOT LIELO POSTU VISAPKĀRT LAI NENOLAIŽAM ROKAS!

    Protams, simtiem tūkstošu ( ir ziņas, ka ap 450.000) aktīvāko latviešu došanās bēgļu gaitās ir mūsu nācijas traģēdija.
    Tam klāt vēl valsts neatkarības zaudējums, ekonomikas sabrukums, kam visam tālāk var sekot sveša darbaspēka ievešana, multikultūra, divvalodība utt.

    Par pagrīdes cīņu laiku aprakstiem varu teikt, ka Pauls Kļaviņš, Gaismas akcijas dibinātājs, ir jau pavasarī nodevis izdevniecībā biezu grāmatu ar daudzu mūsu atmiņām, bet trūkst līdzekļu tās iespiešanai.
    Protams, materiāli būtu vēl citiem darbiem, tikai kaut kā nav līdz šim sanācis tos paveikt, galvenie šķēršļi parasti – sadzīves problēmas un finanšu trūkums.
    Tomēr daudz kas jau ir radīts, ir Z.Vidiņa filma “LNK 20 gadi”, to rādīja LTV; ir bijušas daudzas publikācijas presē; ir Jura Ziemeļa piemiņas lapa: http://jurisziemelis.wordpress.com, nesen novadījām labi apmeklētu viņa piemiņas vakaru Kara muzejā, utt.
    Tagad strādājam pie “Karoga vakara”, kur savas atmiņas stāstīs kādi 5 bijušie okupācijas laika karogvilcēji + nacionālā barda koncerts, utt.

    Manuprāt, lielākā problēma ir patriotisko latviešu sadalīšanās nedraudzīgos grupējumos, kādēļ mums sen vairs nav kopēju patriotisku forumu. No Atmodas laika vienotības palikušas tikai vien atmiņas…
    Tādēļ tagad jādomā, kā to atjaunot.

  • Paldies, JR.
    Es tiešām jau sen no tiem visiem grupējumiem esmu atkratījies un neilgojos tajos džungļos līst vēlreiz. Ja neskaita dažus gaišākus cilvēkus, kā Gunāru Freimani, mani vienmēr viņu klātbūtnē pārņēma dīvaini smaga sajūta. Es gan kādu laiku piebalsoju tiem Republikāņu partijas sekotājiem, taču vēlāk izvērtēju, ka esmu rīkojies pārāk nekritiski. Es viņus neizjūtu kā kādus brīvības cīnītājus, bet gan kā biznesmeņus vai oportūnistus ar kaut kādu savu agendu. Bija jau tur arī daži ideālisti, bet tādi stīvi un dogmatiski. Viņi ieņēmuši abstraktu pozu un nu jau 20 gadus atkārto tos pašus teikumus, kas pilnīgi atrauti no realitātes.
    Man pašam arī vairākas grāmatas. Bet mulsina mani tas, ka tie cilvēki, kas it kā bijuši kopā ar Juri Ziemeli un varbūt arī Gunāru Astru, vien dod tādus mutiskus mājienus, bet vairāk nekā 20 gados (!!!) tā arī nav saņēmušies par šo tēmu uzrakstīt fundamentālu materiālu, kā viņi to lietu redz un saprot.
    Arī tagad internetā meklēju un neko, izņemot Jūsu minēto Jura Ziemeļa piemiņas lapu, neatradu.
    Ja Jūs rakstāt, ka trīs čekas darbinieki atzinušies, ka noindējuši Gunāru Astru, kāpēc nav izmeklēšanas, kāpēc Gunāra radinieki neiesniedz prasību tiesā?
    Ja kādi svarīgi materiāli ir P. Kļaviņa grāmatā, tad es ieteiktu publicēt TF šīs grāmatas fragmentus. Tā arī finanses ātrāk atrastu.
    Tas gan šķiet dīvaini, ka t.s. trimdas organizācijas un fondi, kuriem vēl arvien ir diezgan daudz naudas, nevēlas finansēt tik izcilas grāmatas izdošanu.
    Kaut kas spocīgs tajā visā.
    Vai tas varētu būt tāpēc, ka tā darbība bija saistīta ar slepenajiem dienestiem?

  • Viesiem
    Reiz , sadarbojos ar Hipotēku banku. Bij mūzikas veikals. Naudu veiksmīgi atdevu, gāja jau visādi.
    Bet , nu, vakar atvēru atkal pēc daudziem gadiem kontu.
    Ir dažas idejas atkal atsākt darbību. Bet , lūk , atbraucot mājās vēlējos atvērt intenetbanku Hipotēku bankā. Un sākas neprofesionāli piedāvājumi un netālredzīga politika no Hipotēku bankas puses.
    1. Mājas lapā nevarēju atrast internetbanku.
    2. Zvanīju uz norādīto telefonu, jautāju – vai tas ir bezmaksas ? – atbilde – maksas.
    3. Iznāk tā , ka man pa informatīvo telefonu ir jāmaksā laiks , kamēr eutomātiskais atbildētājs norunā latviešu , krievu , angļu valodā. Es par to maksāju.
    4. Beigās izrādās , ka sestdien un svētdien informatīvie telefoni nestrādā,
    5. Visā valstī nestrādā neviena Hipotēku bankas filiāle, arī Rīgā , pat naudas izņemšanas kase.
    6. Ja nav kredītkartes , tad sestdien uz svētdien Latvijas valsts bankā naudu nevar izņemt.

    Ko es ar to gribēju teikt visiem foruma dalībniekiem. Vajadzētu atvērt jaunu nodaļu par Hipotēku uz zemes banku. Sasummēt negatīvās bankas tendences , kas traucē normālu sadarbību.utt.
    Un ar šiem apkopotajiem datiem vēsties pie bankas vadības un pie premjera.
    Man ir vēl daudz jautājumu par banku ,, biznesu,, . Ir pietiekama pieredze.
    Mēs varētu uzmodelēt labu valsts banku. Ko sakiet? Veram jaunu tēmu. Hipotēku un Zemes banka

  • Piedodiet, ka man kļūdas, es nepārlasu uzrakstīto.
    Bij domāts visiem , ne viesiem ….smaidiņš

  • Jānim K
    Pilnīgi droši , ka čeka ir to darījusi. Tas bij galvenais uzdevums pie emigrācijas latviešiem.
    Abiem Jāņiem = jūs esiet supervīri un dariet katrs savu darbu. JR ir vairāk informācijas par disidentiem. Tāpēc lai tas mūs nešķeļ. Man ineteresē visi informācijas avoti. Tie viens otru papildina.
    Vai JR nav cieņas vērts arī mūslaikos, ja 18. novembri pie brīvības pieminekļa valsts prezidentam ir pateicis tādus vārdus = valsts prezident, mēs , kuri esam sedējuši par Latviju cietumos, esam sašutuši , ka jūs neaistāvat savu tautu , laikā , kad pret tautu tiek piekopts genocīds?!
    Un otram jānim= vislielākā cieņa par informētību , ka nav tikai viens variants valsts attīstībā, ka ir iespējami citi…tos Tu sistemātiski esi analizējis un ne tikai…
    Bet vēsture ir vēsture. Einārs nav Astra un mūsu bērniem nav jāatkārto mūsu ,,varoņdarbi,,.

  • Ar tiesām arī mūsu valstī ir bēdu stāsts. Tās ir pērkamas, bet politiskās lietās lielā mērā apkalpo valdošās elites intereses.
    Bez tam, tie čekas darbinieki labi zin, ko kur var teikt un tiesā viņi nekad neliecinātu, jo tad viņi paši sev uzmet cilpu. Pat, ja viņi personīgi nepiedalījās Gunāra noindēšanā, to pierādot sabiedrības attieksme pret VDK kļūtu vēl krasāk negatīva. Un tas tad tieši skartu visus vēl dzīvos čekistus, Gorbunovu iekaitot.
    Arī Gunāra tuvinieku vidū nav atradušies neviens, kas gribētu un spētu cīnīties par pagātnes lietām. Un klāt tas pats naudas trūkums, bez kuras nekas normāli nekust.
    Par materiāliem.
    Tā nav, ka nekā nav. Piemēram, mani raksti parādās regulāri, ielieciet internetā manu uzvārdu un atradīsies desmitiem publikāciju un TV interviju. Pēdējā – laikraksta “Izglītība un kultūra” Nr.44, pirms 2 nedēļām (interneta versijā gan tas nav, ja ieliksiet epasta adresi, nosūtīšu). Vai manu videoklipu skatījāt (http://www.youtube.com/watch?v=qKePu0ZpTHk)?
    Par citiem nevaru atbildēt, bet pats daru ko varu.
    Var jau būt, ka no tā laika cīnītājiem esmu viens no retajiem, kas tiek mēdijos, bet tur iekļūt viegli nav.
    Ar trimdu ir bēdu stāsts, tā gandrīz visa ir kosmopolitiski-neo-liberāla, aizstāv pederastu ideloģiju un kas tam visam neapplaudē, tos viņi labāk redz ejam, nekā nākam.
    Savukārt, Paulim nav vairs tik stipra veselība, lai viņš daudz ko spētu darīt savas grāmatas labā…

  • Tad jau mums jāatzīst, ka tās tomēr baumas, kuras to izplatītāji paši baidās publicēt publiski pieejamos mēdijos. Lai ieliktu pamatīgi izanalizētu, skaidru materiālu TF, nauda nav nepieciešama.

    Arī trimda nav viendabīga. Vērtīgai grāmatai nauda atrastos. Arī Latvijā atrastos.
    Jāni, Jums noteikti būtu jāzina, ka tāds nomenklatūras darbinieks kā Gorbunovs nevarēja vienlaikus būt arī čekas darbinieks. Tādi bija noteikumi.
    Jūsu atsauce uz ASV senatoru Bobu Doulu neko nenozīmē, jo tas Douls informāciju saņēma no Latvijas disidentiem.
    Nav skaidrs, kāda čekai tajā laikā varēja būt motivācija nogalināt Ziemeli un Astru? Es jums varu nosaukt vairākus daudz radikālākus oratorus un aktīvistus, un nekāda čeka viņus neaiztika.
    Mans e-pasts ir vetrasputns@inbox.lv, bet diez vai Jūsu publikācija būs par Ziemeļa un Astras nāves apstākļiem.
    Tātad spēkā paliek mans ierosinājums, lai Jūs vai kāds cits tomēr uzrakstītu rakstus par Ziemeli un Astru, arī viņu nāves apstākļiem.

  • Pat jūsu savāktajā izklāstā ir smagas pretrunas. Ja jau čeka Gunāru indēja ar indi (interesanti, kāda tā inde varētu būt, kas tā darbojas), tad kāpēc no Frankfurtes tika sūtītas antibiotikas, kas ir zāles pret iekaisumiem?
    Jā, sepsei vai gripai antibiotikas derētu, bet vai sepsi var izsaukt caur muti ievadīta inde?
    Un vēlreiz – kāda varētu būt čekas motivācija tā rīkoties, kad uzdevums bija pasaulei demonstrēt Glasnostj, Perestroiku un demokratizāciju, kad PSRS lepojās ar politieslodzīto atbrīvošanu utt.?
    Jā, daudzus bijušos ieslodzītos izraidīja no PSRS ar Izraēlas vīzām, tai skaitā Jūs, Jānis Barkānu un vēl citus (un redzam, ka lielākā viņu daļa vairs politikā neiesaistījās). Bet kāda bija jēga indēt?

  • Gorbunovs, acīmredzot, bija vairāk nekā čekists, jo cik ir lasīts, tad tieši Ideloģiskais sekretārs deva norādes VDK.
    Paulim ir ļoti plaši sakari trimdā un ja viņš pusgadu nevar atrast atbalstu savai grāmatai, tad optimismam neredzu pamatu.
    B.Douls saņēma informāciju ne no disidentiem, bet no pirmavotiem – ASV vēstniecības darbinieki kontaktēja ar Līviju Astru un viņiem bija ari citi savi avoti.
    Par J.Ziemeļa nāves iemesliem neko nevaru teikt, bet par Gunāra noindēšanu man personīgi šaubu nav, jo par to liecina visa notikumu gaita kopumā. Tie gan visi ir netieši pierādījumi. Taču, pavisam cita lieta ir to pierādīt ar faktiem.
    Par motīviem: Gunārs Astra jau bija autoritāte. Piedevām labs orators, starptautiski pazīstams, un viss liecināja par to, ka sākoties Atmodai tieši viņš varētu kļūt par latviešu līderi. Pie tam – nesalaužamu un neapmānāmu.
    Mums gan neviens cits nebija un nav zināms, kam tajā laikā bija līdzīga perspektīva. Tādēļ, manuprāt, motivācija bija maksimāla.
    Pie tā kas jau uzrakstīts par viņiem abiem, vismaz es neko daudz klāt pielikt nevarētu. Arī tas mans raksts avīzē Nr.44, protams, nav par viņiem.

  • Grūti spriest par to, kas būtu, ja būtu. Atceroties tos laikus, pieļauju varbūtību, ka Gunāru noēstu nevis PSRS orgāni, bet gan paši neformāļi, tātad savējie.
    Es pats ar Gunāru netikos, lai gan vēlme bija. Taču man bija kontakts ar cilvēkiem, kas pie Gunāra tajā februārī bija viesojušies Lucavsalā. Viņi man stāstīja, ka Gunārs nemaz nevēlas iesaistīties aktīvā darbībā. To man stāstīja gan Ausekļa izplatītāja Ausma Krēsla, gan vēlāk Gunārs Freimanis.
    Es tajā periodā uz rakstāmmašīnas pavairoju un izplatīju “Ausekli”. Auseklī bija gan Gunāra “Pēdējais vārds”, gan citi materiāli. Pēc tam sāku arī pats rakstīt.

  • Tā kā man rados bija elektriķis, tad jau gadus pirms atmodas lasīju to literatūru, ko Gunārs izplatīja. Patiesībā tai izplatīšanas ķēdē bija vairāki Gunāri, un to ķēdi veidoja elektroapakšstacijas – visai latviski uzņēmumi.
    To varētu apliecināt arī Ivars, kura komentārus te varam lasīt.

  • Jāni, vai es drīkstu aizrādīt, ka mums nevajadzētu sarunas saasināt ar tādiem apgalvojumiem, kā “Pat jūsu savāktajā izklāstā ir smagas pretrunas.” Vai nav labāk vispirms pajautāt, uzzināt detaļās, kaūn kas bija, un tad pašās beigās varam izdarīt secinājumus.
    Nav nekādu pretrunu, vienkārši, es jau nevaru uzminēt ko vēl kurš vēlas uzzināt.
    Tātad, tā tēja Gunāram izsauca vispārēju saindēšanos, un Ļeņingradas Infekcijas slimnīcā bija labi ārsti, kuri Līvijai visu izskaidroja un pateica, ka palīdzēt varētu tikai īpašas plaša spektra antibiotikas, kādi Krievijā tad nebija. Šo nosaukumu tad Līvija tūlīt pa telefonu nodiktēja man Minsterē, Daugavas vanagi nofinasēja (tās bija dārgas zāles), un jau nākošajā rītā P.Kļaviņš zāles nodeva Lufthansa Maskavas reisa lidmašīnas stuartēm, no kurām Līvija mMskavā zāles saņēma.
    No šīm antibiotikām Gunāram tiešām kļuva jūtami labāk. Pagāja pāris dienas, un tad Līvija atnāk apraudzīt palātā, bet tur gulta tukša, Gunārs pēkšņi pārvests uz Kara hospitāli, kur neviens, arī sieva, klāt vairs netiek. Pie tam, ārsti teica, ka viņam sliktāk nav palicis. Jautājums – kādēļ tādi manevri?! Loģiska atbilde tikai viena – redzot, ka vācu superzāles Gunāra veselību glābj, lai nepieļautu plānotās akcijas izgāšanos, viņš ir steidzīgi jāizolē. Un to var izdarīt tikai pārvietojot uz Kara hospitāli. Tālāko jau aprakstīju.
    Cik zinu, tad Gunārs pēc atbrīvošanas no lāgera bija paziņojis, ka viņš nekādā gadījumā uz Rietumiem neizceļos.

  • Bet vai tad mums tagad ir tik svarīgi pierādīt un visu mēģināt nolikt pa plauktiņiem, kas būtu varējis būt un kas ne? Protams, ka tad bija ļoti daudzi faktori, kuri ietekmēja gan jaunās demokrātijas attistību, gan cilvēku ikdienu, viņu rīcību un dzīvi.
    Jāņem vērā arī tas, ka tajos gados mēs visi ļoti rūpīgi kontrolējām, ko kuram sakām, jo čekas ausis un tās palīgi bija visur apkārt.
    Starp citu, Gunāram pret G.Freimani, bija lielas pretenzijas, to es pats dzirdēju Pleskavas cietumā, kad manā klātbūtnē viņi pārrunāja tikko aizvadīto izmeklēšanu un tiesu.
    Jāni, tie bija ļoti sarežģīti apstākļi, tādēļ tos apspriest vajadzētu ar lielu pietāti, ja gribam maksimāli pietuvoties patiesībai.

  • Paldies, Jāni, jūsu izklāstītā versija šķiet loģiska, bet tā priekš manis ir pilnīgi jauna versija, kas atšķiras no citām versijām, kuras esmu dzirdējis vai lasījis agrāk, kā arī Wikipedia publicētās.
    Versiju daudzveidība pati par sevi ir faktors, kas liek apšaubīt. Un arvien paliek tā pretruna: antibiotikas pret saindēšanu?
    ——————————————————
    To es zinu, ka politieslodzītajiem bija lielas un pat ļoti naidīgas pretenzijas citam pret citu. Zinu, ka daudzi pat atteicās viens otram roku sniegt, cits citu sauca par čekas aģentiem utt. Nu, lūk, izrādās, arī Astram bija pretenzijas pret Freimani. Starp citu, ar Freimani man bija daudzas garas tikšanās un pārrunas. Viņš bija viens no nedaudzajiem politieslodzītajiem, kas man citus politieslodzītos neaprunāja un nevainoja. Pret sevi vērstu aprunāšanu viņš uztvēra ar saprotošu smaidu.
    Ja kāds grib apgalvot, ka Freimanis iegāza aizliegtās literatūras izplatīšanas akciju, tad, manuprāt, apvainojumi nav pārliecinoši, jo tā ķēde darbojās ilgstoši un sekmīgi. Kratīšanas sākās daudz vēlāk.
    Varbūt, kā tas mēdz notikt, čekas pratinātāji pret Astru izspēlēja blefu, apgalvojot vai liekot saprast, ka viņa biedri visā atzinušies vai izpļāpājušies.

  • Aivar, manuprāt, Tev laba ideja par Hipotēku banku.
    Protams, Hipotēku bankas attīstība lielā mērā tika kavēta ar to, ka ļoti daudzi metās zviedru banku apskāvienos.
    Man nesen zvanīja Hipotēku bankas pārstāvis, kurš bija izlasījis antiglobālistu ierosinājumu, kurš līdzīgs manējam (antiglobālisti publicējuši manus rakstus un ar mani tikušies).
    Tātad Hipotēku banka ir ieinteresēta spēlēt daudz nozīmīgāku lomu Latvijas attīstībā, un mēs, protams, varam nākt ar savām iniciatīvām un ierosinājumiem. Kā arī mudināt pārējos pievērsties savas valsts bankai.

  • JR: “Bet vai tad mums tagad ir tik svarīgi pierādīt un visu mēģināt nolikt pa plauktiņiem, kas būtu varējis būt un kas ne?”
    ——————————————————
    Ja mēs varētu tikt skaidrībā un visu salikt pa plauktiņiem, tad kāpēc ne?
    Bet ja nevaram, tad tiešām nav vērts šķiest enerģiju un tādā gadījumā šie neatšķetināmie jautājumi nemaz nav jāceļ. Vēl jo vairāk zem raksta, kas ir par pavisam citu tēmu.

  • Un arvien paliek tā pretruna: antibiotikas pret saindēšanu?
    _____________________

    Neesmu mediķis, tādēļ nevaru to komentēt. Iespējams, ir dažādas saindēšanās. Atceros tikai, ka Vācijā tūlīt pēc Līvijas zvana pirmais zvanījām pazistamiem ārstiem, arī slavenajam ārstam A.Kadeģim, un nevienam no viņiem nelikās kaut kas nesaprotams.

    Ar G.Freimani bija tā, ka Astru notiesāja uz viņa liecību pamata, G.F. dzīvoklī kratīšanā atrada pretpadomju grāmatas un viņš pateica, kas tās viņam iedeva. To jau dzirdēja arī visi, kas bija klāt tiesas prāvā. Un tur, Pleskavas kamerā, G.F. to nenoliedza, bet G.Astram lūdza piedošanu.
    Bet to es pieminēju tikai viena iemesla dēļ, lai pamatotu, kādēļ, manuprāt, arī Astra dažkārt paziņu un draugu lokā runāja vienu, bet domāja pavisam ko citu.

  • Jāni, man liekas, ka to labo rakstu nav ko īpaši komentēt, jo ko tad mēs tur varam vēl klāt teikt! Galvenais varam Jums sirsnīgi pateikties par rūpīgu un vajadzīgu darbu, ko esiet paveicis sabiedrības labā izsmeļoši apgaismojot citādi grūti saprotamas lietas. Kamēr mūsu tauta ir bez garīgajām pamatvērtībām, bez identitātes, vienotības un savas struktūras, kamēr mēs esam bars, tikmēr mēs varam tikai un vienīgi noskatīties, ka mūs slauc un cērpj tieši tā, kā Jānis Kučinskis to aprakstījis. Diemžēl.

  • Atvaino, Ivo, ja te nav īstā vieta, bet man nav laika atvērt jaunu tēmu(ja vajag izdariet paši to), taču tas kas šodien norisinās Krievijā, ir uzmanības vērts, jo tam atskaņas varētu būt arī Baltijā.
    Krievija apspiež Baltiju un citas tautas, bet pati ir uz pilsoņu kara sliekšņa.
    Vakar pēc futbola mača Maskavā krievu jauniešu pūlis pēc īsa kautiņa ar čečeniem sarīkoja pamatīgu gājienu pa centru skandējot: KRIEVIJU KRIEVIEM!
    Šeit īpaši svarīgi otrā puse un beigas:
    http://www.youtube.com/watch?v=awKlQ7pDEj8

    Daudzās citās Krievijas pilsētās jau notiek īsts kariņš
    К ситуации в Хотьково и в Зеленокумске:
    http://www.youtube.com/watch?v=v0WJPxlU0_4

  • Re, kā pamāte Latvija izturas pret saviem varoņiem:
    http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/34251/remantadina-autora-jana-pola-neparasta-dzive

  • <JR 11.12.2010., 18:33
    ''(.)Kamēr mūsu tauta ir bez garīgajām pamatvērtībām, bez identitātes, vienotības un savas struktūras, kamēr mēs esam bars, tikmēr mēs varam tikai un vienīgi noskatīties, ka mūs slauc un cērpj tieši tā, kā Jānis Kučinskis to aprakstījis. Diemžēl.''
    ========================================================
    Diemžēl,diemžēl debesmanna no debesīm kā Mozus laikos tieši mutē nekritīs? Eh, vīri kā ozoli, bet prāti un raksti pilni pesimisma kā kādā tālajā 1983.g., kad sestdienas vakarā padomju pilsoņi šnabi virtuvē iedzēra ar draugiem un par dzīvi žēlojās.
    Vai tad 'JR 'u.c. nacionālās pretošanās veterānu pieminētais G.Astra nebija dzīvespriecīgs un nepauda optimismuu pat savā ''Pēdējā vārdā'' tiesā:
    "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku." (Gunārs Astra.Vikipēdijas raksts)
    http://lv.wikipedia.org/wiki/Gun%C4%81rs_Astra

  • Intervija ar Jāni Poli ļoti laba. Pārpublicēšu arī TF. Tas, ko viņš stāsta par sava tēva dzīves gaitām, lielā mērā sasaistāms ar to, par ko Jūs diskutējat, un ar JR norādītajās saitēs redzēto. Lielvararām visos laikos Cilvēks un Tautas nav nekādā vērtē. Tautas tika un tiek ar viltu un varu sajauktas, tādējādi izjaucot dabisko kārtību un, protams, apzinoties šādas rīcības sekas… ka agrāk vai vēlāk tolerances (biol. Organisma izturība pret ko nevēlamu, piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību.. skat. Tezaurs.lv) kritiskās robežas tiks sasniegtas. Un tāds arī nolūks – šķelt un vadīt. Līdz ar nacionālajām atšķirībām otrs spēcīgs līdzeklis šķelšanai un sanaidošanai – reliģiskā pārliecība, kas arī redzama JR norādītajos video. Vai esam tik stipri un viedi, lai šo līdz dvēseles dziļumiem saprastu un neļautu ar sevi manipulēt?

  • Manupprāt, Jāņa Poļa vēstījums īpaši vērtīgs ar to, ka tas ir dziļi patiess.
    Tas labi parāda, ka cilvēks nav viengabalains monolīts, par kādiem mums cenšas iztēlot dažus uzpūstus varoņus-leģendas.
    Cilvēks spēj gan varoņdarbus veikt, gan muļķības pieļaut. No tā nav pasargāts neviens.
    Otrkārt, no stāstījuma izriet, ka PSRS tomēr viņa darbu kaut cik novērtēja un lika lietā, bet brīvā Latvijā viņš novests līdz nabagmājai bez jelkādām perspektīvām.
    Tikko JR rakstīja šādu frāzi: “Krievija apspiež Baltiju un citas tautas.”
    Atvaino, bet tagad Krievija neapspiež Baltijas valstis. Mēs paši sevi apspiežam, problēma ir mūsos pašos. Tieši to var izlobīt arī no Jāņa Poļa stāstījuma.

  • Edge, būtu jau labāk, ja tādi vārdi nozīmētu tikai pesimisma jūtas. Diemžēl, tā ir objektīva realitāte. Un ja tas ir tā, tad uzspēlēts, nepamatots optimisms ir ļoti bīstams, jo tas ir maldinošs.
    Mums latviešiem ir jāapzinās šodienas situācijas nopietnība un izejot no šīs apziņas arī jāmēģina domāt, kas ir jādara un ko varam darīt.

  • Patreiz aizrautīgi lasu Otto Ozola grāmatu LATVIEŠI IR VISUR. Ļoti inetersanta, par latviešu saknēm, vēsturi, par mūsu saistību ar vikingiem, un par mūsdienām ar patriotisma dzirksti. Kam pie rokas ir 10 laši, iesaku.
    Tikko izlasīts citāts (75. lapp):

    Atceries uz laiku laikiem – tev jālepojas, ka esi latvietis. Mēs esam maza, bet spītīga un gidra nācija. Mūsu senči ir cīnījušies par brīvību ierakumos, gan smalkos kabinetos, un viņiem netrūka ne vēriena, ne spēka, ne gudrības. Neviens par mums nezina, bet mēs zinām visu ko vēlamies zināt. Jo latvieši ir visur. Viņi bija gatavi sagraut lielu impēriju vienreiz un izdarīs to vēlreiz.

  • Tagad, kad esam parunājušies, es mēģināšu sniegt stratēģisku vērtējumu, kā es to izprotu.
    Manuprāt, tie politieslodzītie (ar dažiem izņēmumiem) un viņu sekotāji darīja to pašu, ko šos gadus dara 4. maija režīms. Viņi visas kārtis lika nevis uz Latviju, bet uz Rietumiem. Gaidīja un arvien gaida, ka Rietumi visu nokārtos. Nu jau var teikt, ka nokārtoja ar.
    Tiem “Cīņas” rakstiem 1987. gadā par to, ka Helsinkus – 86 finansē CIP, daudzējādā ziņā bija sava taisnība. Es pats biju klāt un savām acīm redzēju, kā no Zviedrijas iebraukusi sieviete (ja pareizi atceros, uzvārdā Strautmane) Jurim Vidiņam deva tos ārzemju fotoaparātus, videokameras, diktofonus un kaudzīti dolāru. Vēlāk deva vēl un vēl, un tāpat deva arī citiem grupējumiem. Bet tad pienāca brīdis, kad helsinkieši savu melno darbu bija padarījuši un finansējums tika nogriezts kā ar nazi. Kad Jānis Barkāns tika izraidīts no Latvijas, viņu Vīnē neviens pat nesagaidīja. Turpmāk finansēja jau “gaišos” Latvijas komunistus. Un tad CIP algotņi no PBLA apvienojās ar Latvijas “gaišajiem” komunistiem no “Kluba 21″, lai dibinātu “Latvijas ceļu” un lai Latviju stabili ievadītu sliedēs, kas nu mūs likumsakarīgi novedušas šajā ellē. Tie cipisti paspēra sāņus gan “Gaismas akciju” (aiz tās bija citi dienesti), gan daudzus komunistu saimnieciskos un valsts darbiniekus, kuri bija Latvijai salīdzinoši lojāli.
    Faktiski CIP Latvijas gadījumā izdevās tas, kas savulaik neizdevās Kubā – ar saviem algotņiem veikt reakcionāru sociopātu apvērsumu, pārvēršot valsti par koloniju. Bet tautai pa šiem gadiem jau ieaudzināts Stokholmas sindroms, ka tā savus apspiedējus (īsto 5. kolonnu) jau sākusi mīlēt un atbalstīt, un savu dzīvi savādāku pat nespēj iztēloties.

  • JR,
    uzskatu, ka savas tautas un saiknes ar to, sajušana, ir dabiska parādība, līdzīgi, kā brālis jūt brāli, taču notiek lielas nelaimes, ja šī ‘jušana’ aprobežojas tikai ar “jālepojas”, “spītīga”, “cīnījušies”, “sagraut impērijas”… jā, tas viss tā ir bijis, taču, ja uz to koncentrēsimies.. ja uz to arī turpmāk koncentrēsies tautas, tad miera pasaulē nebūs. JR, lūdzu informē, vai Otto Ozols sniedz detalizētāku savu domu izklāstu par šādiem jautājumiem:
    - kādēļ latviešu tautai un citām tautām vajadzētu censties nodrošināt savu pastāvēšanu?
    - kas ir valsts (pieņemot, ka lielāka daļa valstu veidojušās uz kādas vienas tautas, nācijas bāzes)?
    - kāds ir iedzīvotāju sadarbības un izaugsmes mērķis tautas (valsts) līmenī?
    - vai tautām savstarpēji ir jākonkurē vai jāsadarbojas? Ja jāsadarbojas, tad kāds ir šīs sadarbības mērķis? No tā izriet jautājums – kādi ir visas cilvēces uzdevumi/mērķi?
    - kādi varētu būt atsevišķu tautu uzdevumi? Kāds varētu būt baltu pēcteču – latviešu uzdevums?

    Ceru, ka nebūsi lepns, un centīsies rast atbildes uz šiem jautājumiem arī pats… gadījumā, ja arī Otto tos nav aprakstījis.

  • Jāni, nu gan iebraucāt biezās auzās… Māra Strautmane bija un ir Andreja Eglīša dibinātā Sokholmas Latviešu Nacionālā fonda pārstāve, tagad arī vadītāja.
    Nupat, pirms mēneša caur Māru noorganizējām mūsu varonīgajam bēgļu pārcēlājam Ērikam Tomsonam naudiņu abu kāju operācijām (Astoņdesmit piecus gadus vecais Ēriks Tomsons ir viens no trijiem dzīvi palikušajiem Latvijas Centrālajā Padomē (LCP) iesaistītajiem bēgļu pārcēlājiem. Astoņos bīstamos braucienos no 1944. līdz 1946.gadam, izglābdams turpat 1000 Latvijas inteliģences pārstāvju un valsts politisko bēgļu, pēdējā reisā LCP dalībnieks pats krita čekistu nagos.) Tagad viņš dzīvo Valmierā.

    Man ir diezgan detalizēti zināmi Atmodas laika Jaunās demokrātijas finasēšanas ceļi, tādēļ varu teikt, ka CIP tur nebija manāms pat tuvumā. Lielākie atbalstītāji bija 2: LNF un DV. Savukārt PBLA atbalstīja TF un vēlāk LC un Jūsu minēto 4. maija režīmu.

  • Var jau teikt, ka es iestājos nepareizajā Helsinku grupā, bet es dzīvoju Jēkabpilī un iestājos tur, kur man bija tuvāk. Un Barkāns, vēlāk Vidiņš, bija oficiāli apstiprināti grupas līderi. Zinu, ka Ziemeļa atbalstītāju veidotā “Rīgas nodaļa” Vidiņu neieredzēja un visādi aprunāja. Bet Vidiņš, protams, aprunāja ziemelistus.
    Bet abās grupās notika tas pats – ārvalstu atbalsta meklēšana, sekošana ārvalstu norādījumiem un bizness. Kamēr es pārrakstīju tos “Ausekļus”, citi taisīja biznesu. Bez tam liela daļa Helsinkos stājās un tās drosmīgās akcijas organizēja tikai tāpēc, lai tiktu izraidīti uz ārzemēm. Pēc tam viņu aktivitāte momentā norima. Nu tik palikusi tāda ālēšanās kā Grantiņam.
    Ja atskatos uz tiem gadiem, nekādas cīņas par Latvijas brīvību īsti pat nebija. Tikai bizness, blefošana un kaut kādas šauras intereses. Tas pats modelis tagad visai Latvijai.
    Jūs vaicāsiet, kā tādā gadījumā Latvija kļuva juridiski neatkarīga? – Tāpēc, ka PSRS sabruka un nebija citas izejas. Neatkarīgas palika arī tās PSRS republikas, kurās pat nebija vērā ņemamu organizāciju, kas pieprasītu neatkarību.

  • Ivo, tie ir patiešām svarīgi punkti pārdomām un diskusijai. Ļoti aktuāli. Es vēl pievienotu:
    - kāda ir latviešu tautas identitāte;
    - kādēļ Latvija ir latviešu valsts (Satversmes 2. panta kontekstā, kas šodien kļūst aktuāli);
    Vajadzētu par šiem tematiem izsludināt kādu konkursu, vai kā citādi veicināt domu attīstību un parādīšanos uz papīra.

  • Biju es arī pie Andreja Eglīša Stokholmā. 1989. gada sākumā. Ilgi runājām. Viņš mani tēvišķi rāja, kāpēc neeju kopā ar komunistiem. Viņš izvairījās no jebkādas sadarbības.
    Tā ka nevajag, JR. Kamēr Jūs dzīvojāties pa Vāciju, es biju visā tajā putrā iekšā pāri ausīm. :)
    Ja vajag, es katru savu secinājumu varu ilustrēt ar faktiem un vērojumiem iz dzīves.

  • Nē, atvainojos – laikam tomēr pie Eglīša biju nedaudz vēlāk – 1990. gada beigās.
    Par trimdas organizācijām, kas viņu vienu laiku izmantoja kā tādu laimes lāci, kas jāvadā pa Amerikas latviešu centriem, lai kaut kam savāktu naudu, man daudz stāstīja Jānis Barkāns.
    Protams, politieslodzīto dzīve tika visādi izpostīta – vispirms no padomju orgāniem, pēc tam – no rietumu orgāniem. Tā ļoti netīra spēle, un Tev, JR, par to vajadzētu zināt.

  • Jāni, Jums ir ļoti nepilnīga informācija par to laiku, bet nez kādēļ visu laiku cenšaties izteikt kategoriskus spriedumus un vērtējumus.
    Bija daudzi latviešu patrioti, kas tajā laikā smagi strādāja savas tautas lietai, riskēja ar savām ģimenēm un tika padarīts liels darbs. Un viņiem būtu ļoti sāpīgi lasīt šādus Jūsu spriedelējumus. Tas pat var raisīt vēl sliktākas domas…
    Bet tas apgalvojums ka ” liela daļa Helsinkos stājās un tās drosmīgās akcijas organizēja tikai tāpēc, lai tiktu izraidīti uz ārzemēm.” – nu te jūs pārņemat VDK darbinieku teikto tai laikā. Un nekāda biznesa helsinkieši nebija un nevarēja būt. Tieši otrādi, es tiku daudzkārt aicinājis gan viņus, gan Pilsoņu komiteju domāt par kādu uzņēmējdarbību finanšu iegūšanai, bet tas netika darīts. Tādēļ daudzas lietas palika pusceļā naudas trūkuma dēļ.
    Jāni, ja Jūs tā turpināsiet, mēs draugi nekad nebūsim.

  • Starp citu, es mēnesi dzīvoju arī CIP raidstacijā “Brīvā Eiropa”, kas bija Minhenē. Pats vēroju, kā cipisti strādā kopā ar KGBistiem. :)
    Un kā Tu vērtētu brāļus Brūverus, kuri arī bija politieslodzītie, pēc tam viens apgrozījās Amerikas latviešu konservatīvajās (stingro antikomunistu) aprindās, lai pēc tam mestos kopā ar komunistiem? Kā izskaidrot šādas metamorfozes, kad daudzi bijušie stingrie letiņi, kas gānījās par kultsakarniekiem, vēlāk tik labi sapratās ar komunistiem? Vai viņi pārauga iekšēji, vai arī tā lika rīkoties orgāni?

  • JR: “Bet tas apgalvojums ka ” liela daļa Helsinkos stājās un tās drosmīgās akcijas organizēja tikai tāpēc, lai tiktu izraidīti uz ārzemēm.” – nu te jūs pārņemat VDK darbinieku teikto tai laikā.”
    ——————————————————
    Nu tad paņemiet Helsinku grupas sākuma perioda sarakstu (ja nav, varu aizsūtīt) un paskatieties pats, kur tie cilvēki tagad dzīvo?
    Ja kas, es vienam ekstrēmam helsinkietim, kuru orgāni tomēr negribēja tik viegli izmest no Latvijas, pat palīdzēju uzrakstīt vēstuli ASV vēstniecībai, un nu viņš jau sen ir hamburgeriem nobarojies apaļīgs un ne visai laimīgs ASV pilsonis. :)

  • Vien, lūdzu, neapvainojieties. Es tiešām no Jums cerēju uzzināt kaut ko tādu, ko es zinu vai saprotu mazāk.
    Es, protams, atzīstu, ka ne tuvu nezinu visu un nekad visu neuzzināšu. Tomēr gribu saprast. Un zinu es pietiekami daudz, lai man būtu daudz jautājumu. Ja vēl kādā 1990. gadā es daudz ko pieņēmu nekritiski un labā paļāvībā, tad dzīve mani piespiedusi uz tām lietām raudzīties daudz kritiskāk.
    Domāju, ka mums visiem daudz kas jāpārvērtē, jo tas, kas bijis līdz šim, nav devis labus rezultātus.

  • Interesants materiāls ir šeit:
    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/36914-wikileaks-godmanis-ir-iznemums-latvijas-politiskaja-elite.htm
    Ko tas nozīmē? Kamēr atklātībā ASV visādi lenc Krieviju, sadarbojas un stiprina ar to saites, tikmēr slepenībā ASV mudina Latviju saasināt attiecības ar Krieviju. Pat tik tālu, ka pārmet saimniecisku sadarbību ar Krieviju.
    Tas ļoti atgādina ASV iepriekš īstenoto slepeno diplomātiju un militāro atbalstu Grūzijai, lai to izspēlētu pret Krieviju.
    Kā jūs domājat, vai tā ir gudra politika – bojāt attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem, lai izpatiktu aizokeāna onkulim un paļautos uz šā onkuļa miglainajiem drošības solījumiem? Grūzijai jau arī solīja, bet kas no tā iznāca?

  • Godājamie Jāņi!
    (un visi citi ‘tā’ un ‘šī’ laika aktīvie tautieši)

    Manuprāt, pašreizējā situācija ir tik sarežģīta, ka dārga ir katra minūte un sekunde. Tādēļ vaicāšu – vai pietiekoši daudz laika esat ieplānojuši NĀKOTNEI vai tomēr savu atlikušo dzīvi grasāties nodzīvot pagātnē, nebeidzami diskutējot TF komentāru slejā par aizsākto tēmu?

    Jā, salīdzinot ar Jums abiem, esmu jauns un man lielā mērā ir pie kājas, vai jūs esat Helsinkieši, LTFisti, Pilsoņu kongresisti.. tāpat, uzskatu, ka mēsli ir tik lieli, ka ir liela muļķība strīdēties par to, kurš kādā veidā kādu novāca un kurš finansēja vienu vai otru pasākumu 20 gadus atpakaļ. Tikai tas mums vēl trūkst – savā starpā plēsties, kad visas pūles jāvelta risinājumu meklēšanai, kad jāvienojas kopīgiem uzdevumiem, mērķiem, kopīgam darbam..

  • Paldies, Ivo, tiešām aizrāvāmies par daudz, un nekādas jaunas atklāsmes nav nākušas. Vienkārši man tik bieži negadās saskarties ar tā laika leģendām.
    ——————————————————
    Jānim gan man vēl viens ieteikums uz nākotni. Tā kā Jūs tā saslavējāt Māru Strautmani, tad jau viņa Jums noteikti varētu palīdzēt izdot to Paula Kļaviņa grāmatu. Tā būtu arī izdevība tuvāk iepazīt tā fonda prioritātes.
    Lai veicas!

  • >Ivo Verners 12.12.2010., 01:49
    Manuprāt, pašreizējā situācija ir tik sarežģīta, ka dārga ir katra minūte un sekunde. Tādēļ vaicāšu – vai pietiekoši daudz laika esat ieplānojuši NĀKOTNEI vai tomēr savu atlikušo dzīvi grasāties nodzīvot pagātnē, nebeidzami diskutējot TF komentāru slejā par aizsākto tēmu?….
    ========================================================
    ”Tagadne ir pagātnes sekas,tāpēc nepārtraukti vērs savu skatu uz aizgājušo/piedzīvoto, ar ko paglābsi sevi no dižām kļūdām” Kozmja Prutkovs
    - Jaunajiem der ATCERĒTIES vakardienas kļūdu cēloņus (nedomāšana?)un šodienas problēmu galveno iemeslu, ko izmainīt ir liels izaicinājums.
    Var noderēt prāta ‘asināšanai’ gaišākas nākotnes izveides gaitā arī Barikāžu laika aktīvista advokāta Roberta Milberga pārdomas:
    ”(.) Unikāls eksperiments – nemainot varas nesēju mainīt sabiedrisko iekārtu. Eksperimenta rezultāts ir šis tautas posts un varas, jeb valdošās krimināli politiskās mafijas pārdabiskā bagātība. Bezdibenis starp nabagiem un bagātajiem kļūst arvien dziļāks un plašāks. Valsts nozagšanas process turpinās un nav spēka, kas to varētu apturēt. Tas protams tuvina situācijas klasisko risinājumu – revolūciju, bet nebūt neizslēdz risinājumu evolucionārā ceļā. Galvenais jau nav procesa materiālie aspekti, bet gan morālā degradācija, ekstrahētā sirdsapziņa. Bet kur visa tā rezultātā paliks latvieši? Ja vispār paliks…”
    (Atceroties barikādes.ROBERTS MILBERGS)
    http://sites.google.com/site/andrisbunka/atcerotiesbarik%C4%81des

  • Rainis:”Simts veidos mainoties – tas pats ir ienaidnieks..”
    ========================================================Roberts Milbergs:”Galvenais jau nav procesa materiālie aspekti, bet gan morālā degradācija, ekstrahētā sirdsapziņa.”
    ========================================================Jānis Gulbis:”(.)un nekādi negribam atzīt, ka iemesli ir šīs sistēmas ideoloģijā, kura ar savu konkurenci, brīvību visiem neliešiem, attīsta tikai individuālismu un egoismu, nes netaisnību visos līmeņos, agresivitāti, kā rezultātā nav grūtības uzstādīt šīs slimības diagnozi – visas sabiedrības degradācija (garīga un morāli ētiska).”
    ========================================================Vita Matīsa:”Nemainot vērtību sistēmu, jebkurš plāns, jebkurš ekonomisks modelis, jebkura reforma un jebkura politika (liberāla, sociāla, nacionāla, konservatīva, pragmatiska) tiks izkropļota un piemērota savējo vajadzībām.”
    ========================================================
    Александр Зиновьев: Надежда – на новое поколение.
    К сожалению, в жестокой, непримиримой борьбе с новым человеком победило другое явление: эгоистичный, расчетливый и жестокий дикарь, современный варвар, обвешанный с головы до ног высокотехнологическими приспособлениями. Мы вернулись на исходную позицию. Теперь надо все начинать с нуля – с создания нового человека. |апрель 2006 г.|
    ========================================================

  • Ieslēdziet Latvijas Radio 1 – pašlaik programmā Kultūras Rondo par vērtībām,par ”smadzeņu pārgrozīšanu” – par prāta skaidrību būs Jura Podnieka ieraksti iz 1992.g.

  • – Nē, atvainojos – laikam tomēr pie Eglīša biju nedaudz vēlāk – 1990. gada beigās.
    Par trimdas organizācijām, kas viņu vienu laiku izmantoja kā tādu laimes lāci, kas jāvadā pa Amerikas latviešu centriem, lai kaut kam savāktu naudu, man daudz stāstīja Jānis Barkāns.
    Protams, politieslodzīto dzīve tika visādi izpostīta – vispirms no padomju orgāniem, pēc tam – no rietumu orgāniem. Tā ļoti netīra spēle, un Tev, JR, par to vajadzētu zināt.
    [Nekādi „Rietumu orgāni” mūsu dzīvi nepostīja, un nekāda „netīra spēle” netika veikta, viss tas ir meli]
    ———————
    – Biju es arī pie Andreja Eglīša Stokholmā. 1989. gada sākumā. Ilgi runājām. Viņš mani tēvišķi rāja, kāpēc neeju kopā ar komunistiem. Viņš izvairījās no jebkādas sadarbības.
    [Ne mums kritizēt patriotu A.Eglīti, pie tam demagoģiski sagrozot viņa domas]
    ————————
    – Bet abās grupās notika tas pats – ārvalstu atbalsta meklēšana, sekošana ārvalstu norādījumiem un bizness. Kamēr es pārrakstīju tos “Ausekļus”, citi taisīja biznesu. Bez tam liela daļa Helsinkos stājās un tās drosmīgās akcijas organizēja tikai tāpēc, lai tiktu izraidīti uz ārzemēm. Pēc tam viņu aktivitāte momentā norima.
    [Šie zaimi lai paliek bez komentāra]
    ————————
    – Ja atskatos uz tiem gadiem, nekādas cīņas par Latvijas brīvību īsti pat nebija. Tikai bizness, blefošana un kaut kādas šauras intereses. Tas pats modelis tagad visai Latvijai.
    [Hm, ļoti pazīstami izteicieni, kur gan tie dzirdēti?..]
    ——————–
    – Tiem “Cīņas” rakstiem 1987. gadā par to, ka Helsinkus – 86 finansē CIP, daudzējādā ziņā bija sava taisnība. Es pats biju klāt un savām acīm redzēju, kā no Zviedrijas iebraukusi sieviete (ja pareizi atceros, uzvārdā Strautmane) Jurim Vidiņam deva tos ārzemju fotoaparātus, videokameras, diktofonus un kaudzīti dolāru. Vēlāk deva vēl un vēl, un tāpat deva arī citiem grupējumiem.
    [„“Cīņas” rakstiem... bija taisnība” – Āhā, tad redz no kurienes tās frāzes nāk!]
    ————————-
    – Tie cipisti paspēra sāņus gan “Gaismas akciju” (aiz tās bija citi dienesti), gan daudzus komunistu saimnieciskos un valsts darbiniekus, kuri bija Latvijai salīdzinoši lojāli.
    [Nākošie zaimi! Ak Pauli, labi, ka cerams Tu nelasīsi, ko šodienas „jaun-patrioti” par Tavu cīņu raksta...]
    ———————-
    – Starp citu, es mēnesi dzīvoju arī CIP raidstacijā “Brīvā Eiropa”, kas bija Minhenē. Pats vēroju, kā cipisti strādā kopā ar KGBistiem. :)
    [Jāni K., bet vai tad ieejot Radio Tu, viņus brīdināji, ka pārstāvi KGB? Būtu pateicis, viņi nebūtu ar tevīm sadarbojušies, tā kā nepārmet tagad.]
    ……………..

    Ivo, Tev kā adminam gribu teikt, ka man kategoriski nav pieņemami šādi teksti nacionāl-patriotiskā portālā. Es neko neteiktu, ja tie būtu vērsti tikai pret manīm personīgi, bet ja tā tiek apvainoti un apmeloti latviešu cīnītāji un patrioti, mani cīņu biedri, patriotiskas organizācijas, mūsu pagātne, kas ir arī vēsture, tad tas nav pieļaujami. Tas varbūt iederētos Saskaņas centra portālā, bet ne šeit, ja pareizi sapratu – nacionālptriotiskā vietnē.
    Pārāk dārgi šī cīņa ir maksājusi, lai tagad ar to šādi izrīkotos. Protams, parasti to atļaujas cilvēki, kas paši nekur īsti cīņā klāt nav bijuši, ne pagrīdes laikā, ne 1987. gada vasarā Rīgā, kas paši nav izbaudījuši ne čekas pagrabus, ne lāģerus un kuri nezin šīs cīņas cenu.
    Latvija vispirms ir latvieši! Tādēļ ir bezjēdzīgi, ja mēs mēs sakām, ka stāvam par Latviju, bet nopulgojam latviešus. Mums katru latvieti ir jāaizstāv ne mazāk, kā savu valsti! Un aizstāvēt Latviju, vispirms nozīmē sirsnīgas attiecības starp latviešiem visplašākajā nozīmē, darot visu iespējamo, lai tauta tiktu vienota kopējā sadraudzībā un kopējā cīņā.

    Ivo, Tavs komentārs šai situācijai, manuprāt, ir nepietiekošs. Arī patriotismam ir kāds absolūtais minimums, un cieņa pret brīvības cīnītājiem un mūsu pagātni ir jābūt kā vienai no šīm partriotisma pamatvērtībām. Tās mums ir jāsargā, kā mēs sargājam savu zemi! Ja latviešu patriotiem ir jābaidās piedalīties šādās diskusijās, tad tas nav normāli.
    Ko darīt?
    Manuprāt, būtu jāpapildina Lietošanas noteikumi ar punktu par atbildību savas tautas un tās vēstures priekšā un šāda atbildība ir konsekventi jānodrošina portāla adminam. Jo bieži var atrasties cilvēki ar mazvērtības kompleksiem, lielummāniju, vai citām novirzēm, kuriem nekas nebūs svēts.
    Manuprāt, augstāk minētajos citātos ir rupji pārkāpts šī portāla Kārtības noteikumu 4.1 punkts.

    Protams, Tavā portālā esmu tikai ciemiņš, bet ja Tu vēlies redzēt arī turpmāk manu klātbūtni šeit, tad tas nenotiks ātrāk, pirms portāla vadība nepublicēs paziņojumu ar atvainošanos visiem šeit apvainotajiem brīvības cīnītājiem un organizācijām, apsolot turpmāk garantēt cieņas pilnu attieksmi pret mūsu tautas pagātni.

  • JR,
    kādu paziņojumu tu vēlies? Es jau centos pārtraukt jūsu diskusiju, brīdī, kad redzēju, ka tiek rakstītas aplamības, piemēram, par P.Kļaviņa “Gaismas akciju”. Jā esmu admins, bet neesmu nekāds Dieva sūtnis, lai tagad precīzi pateiktu, kuram no jums pieder “absolūtā patiesība”, līdz ar to arī man nav tiesību kādu sodīt, bet varu tikai Jūs aicināt pašiem uz sevi paskatīties no malas un izvērtēt vai Jūs rīkojaties saprātīgi? Ar god. Kļaviņa kungu esmu bijis kopīgā sanāksmē. Esmu vismaz ieskatījies viņam acīs, ieklausījies viņa sakāmajā, zinu viņa radiniekus, taču, kā gan es varētu ko teikt par cilvēkiem, viņus vērtēt, nosodīt, ar kuriem neesmu ticies dzīvē? Ar Jums abiem esmu. Vienīgais, ko varu teikt, ka Jānis K. šoreiz pāršāva pār strīpu. Mums visiem tā mēdz gadīties.. Mēs, balstoties uz saviem priekšstatiem un sajūtām, kas tomēr dažkārt mēdz pievilt, faktu drumslām, kuras nereti ir pretrunīgas, uzbūvējam savus kategoriskos apgalvojumus.. dažreiz kļūdāmies, dažreiz trāpām precīzi. Aicinu ar lielāku atbildību izturēties pret to, ko rakstām. Ja kādam ir neapgāžami fakti, lūdzu! Ja nav, tad 10 reizes pārdomājiet to, ko vēlaties paust.

  • Man ļoti žēl, JR, ka Jūs pats izvēlējāties sabojāt manu priekšstatu par Jums, kāds man agrāk bija izveidojies, dzirdot citu cilvēku vispārējas atsauksmes par Jūsu darbošanos. Patiešām cerēju no Jums sagaidīt daudz vairāk. Man bija Jums daudz no sirds nākošu jautājumu, kurus Jūs izvēlējāties ignorēt, vai atrunāties, vainu noveļot uz citiem. Un nu jau diktējat ultimātus.
    Jūs apgalvojat, ka es apvainojot latviešu cīnītājus un patriotus. Bet vai tas nebijāt Jūs, kas vakar rakstīja: “Ar trimdu ir bēdu stāsts, tā gandrīz visa ir kosmopolitiski-neo-liberāla, aizstāv pederastu ideloģiju un kas tam visam neapplaudē, tos viņi labāk redz ejam, nekā nākam.”
    Trimda aizstāv pederastu ideoloģiju? Es tomēr trimdu aizstāvēju, teicu, ka tā nav viengabalaina, ieteicu Jums izmēģināt Jūsu paša slavētās iespējas Brīvības fondā.
    Par kādiem saviem nopelniem Latvijas labā Jūs runājat, nevienu konkrētu nenosaucot? Ziniet, mani neapmierina tādas vispārējas frāzes, kādas daudzi lieto, piemēram, aprakstot prezidenti VVF – “viņa tik daudz darīja Latvijas labā…”.
    Bet es atceros vienu konkrētu Jūsu darbu. Jūs bijāt viens no pirmajiem, kas no ārzemēm caur Jūsu ieslodzījuma biedru Jāni Vēveri sākāt Latvijā iepludināt humpalu kravas, līdz ar to sākot iznīcināt Latvijas vieglo rūpniecību, pakļaujot bankrotam šūšanas arteļus un atņemot darbu privātiem šuvējiem, kādu agrāk bija daudz. Ja tagad Latvija ir humpalu zeme bez savas ražošanas, tad par to varam pateikties arī Jums.
    Ko Jūs varat teikt savas politikas attaisnošanai?
    Varu sniegt arī citus piemērus, bet, lūdzu, vispirms atbildiet par šo?
    Vai vismaz paklusējiet, nerībiniet pa savām patriotiskajām krūtīm un neuzstādiet citiem ultimātus. Ja esat saistīts ar reliģiju, Jums vajadzētu zināt, ko nozīmē “svēts” un kristīga pazemība.
    —————————————————
    Ivo, varbūt es izteicos nepilnīgi vai neveikli, varbūt nelietoju vispiemērotākos vārdus vai lietoju hipertrofētus literārās izteiksmes līdzekļus, tomēr man nebija mērķa kaut ko pārspīlēt vai sevišķi pāršaut pār svītru. Cik tad ilgi klusēsim, liekuļosim vai konformismā māsim ar galvu, kamēr demagogi mums lies ausīs saldus melus vai puspatiesības? Es par saviem vārdiem esmu gatavs atbildēt, vai arī paskaidrot tuvāk, ja kas pārprasts vai neveikli pateikts.

  • Sveiki. Biju izskrējis uz Jelgavu …sniegi , sniegi
    Atvēru TF = snieg sarkani , melni , balti….
    Izskrēju cauri komentāriem .
    Jāni K, nu padomā pats , ja Astram iedotu ciankāliju vilcienā , tad pat krievi vilcienā saprastu , ka tas cilvēks iedzēris indi. Un sāktos rietumos pamatīgs troksnis, jo Gorbačovs apsolīja politieslodzītos nevajāt.
    Tāpēc es vēlreiz uzsveru , ka izmeklēšanas būs par visām 20 gadu pastrādātajām nejēdzībām utt. Bet tās notiks pie citas Latvijas. Jācer , ka šī reiz pazudīs kā murgs.
    Tāpēc , Jāni K, visus variantus , kurus mēs izspēlējam savās galvās , mēs nedrīkstam uzreiz tās pasniegt kā konkurē’jošu patiesību.
    Es atkal uzsvēršu = nebūsim naivi , ka mēs te neko neredzam. Konstantīns , kad viesojās Latvijā uz Skrundas lokatora spridzināšanu , viņam , kā ASV armijas visrsniekam tika piedraudēts.
    Šo valsti vada caur oligarhiem, prognozē. Protams , ka reizēm kaut kas šiem ,,modulētājiem,,neizdodas , bet es neesmu naivs. Es labi zinu kādu Latviju gribēju un kāda tā ir. Es arī kaut ko darīju Latvijas neatkarības labā.
    Jāni K, labi zināju Berklava sirds sāpi, viņš tika astumts no ,,Berklava idejām,, . Viesojoties viņa dzīvoklī virs tirgus, viņš man teica , ka viņi grib lai es ātrāk nomirstu. Berklavam dzīvoklis bij ceturtajā stāvā, turklāt kāpnes ļoti ļoti garas. Pat man bij grūti uzkāpt augšā. Reiz no pasākuma ,,skābbarības tornī,, , braucot mājās , pamanīju ka pa ielu iet Eduards. Es piebremzēju, aicināju , ka aizvedīšu uz mājām . Mašīnā viņam teicu , vai ta valsts viri tevi neved uz mājām , kā biezs tak bij apkārt, es jau , ko , ar savu Reni , pret jaunajiem Volviķiem. Eduards = jā , vedīs gan viņi….Tagad mēs redzam kā šie te batjkas ir valsti aizveduši purvā ar svēto vārdu Tēvzemei un brīvībai. Tagad tas pats vārds tiek vazāts ….nožēlojami.

  • Jānim K

    Jāni , Tu diemžēl izmaini JR teikto. Jānis nerunā par disidentiem trimdā , bet par trimdu. Tās taču latviešu valodā ir atšķirīgas nozīmes.
    Teiksim , Konstantīns. Nu , vai viņš ir nosaucams par trimdinieku?- Ne. Vai viņš ir mainījies? -Ne.
    Būdams trimdā , viņš man rakstīja lai es nomierinu savu karsto sirdi , gan mums vēl pienāks laiks. Konstantīns ir tagad Latvijā. Un mainījies viņš nav nemaz.

  • Jānim K
    Nu par tām humpalām….smieklīgi. Humpalu veikali ir visā pasaulē. Mana krustmāte strādāja Rīgas manufaktūrā par grāmatvedi un ne jau humpalu dēļ nogrima tas monstrs , bet no tā , ka Maskavas centrs vairs nepieprasīja tos miljonus apģērbu. No Polijas nāca privātās mašīnas un visi tirgi līdz pat šai dienai ir pārpildīti ar surogāteim. Humpalas ir ļoti laba , augstvērtīga produkcija , kuru cilvēki kādu apstākļu dēļ vairs nevalkā. Zviedrijā , Norvēģijā , Anglijā pats esmu tādos veikalos gājis iekšā.
    Jānis pret Zīgeristu nobāl , ja ir runa par humpalām.
    Cik tad kravas Jānis atsūtīja? Tās tagad Latvijā nāk ik dienu tonnām. Katrā pilsētā ir pa desmit humpalu veikalu.

  • Prāti, šķiet, nu ir pavisam pārkarsuši. Jūs mani skumdināt. Nav jau nemaz tik daudz to cilvēku, kuri būtu gatavi darīt ko jēdzīgu Latvijas labā – latviešu tautas, pasaules sabiedrības un galu galā caur to – sevis paša labā :(.
    * Teikšu skarbi – lielākā cerība ir uz tiem, kuriem šobrīd ir 20-30 gadu, jo šī paaudze nav nesusi to milzīgo slogu un netaisnību, ko savās dzīvēs esat izdzīvojuši Jūs.
    * Jūsu pieredze ir ļoti vērtīga, taču tas pagātnes slogs velk atpakaļ, nevis iedvesmo un dod spēku.
    * Savukārt tie, kuri ir vecumā starp Jums un mani, pārsvarā ir iejūgti darbos, lai pabarotu savas ģimenes (man un Aivaram gan šajā ziņā līdzīgi, lai gan ģimenes man vēl nav).
    * Tie, kuri jaunāki par mani.. lai Dievs nedod, bet šī “virtuālās vides paaudze” ir neprognozējama. Tie būs cilvēki, kuri kā datorspēlē varēs bez problēmām nogalināt.., kad tik kāds maksā.

    Protams, es te tā vispārinu, bet piekritīsit, ka “izņēmumu” skaits nav liels. Es pat teiktu, ka tas bija krietni lielāks 80-to beigās, kā tagad. Kamdēļ vispār es te ņemos? Kādēļ?! Kamdēļ Jūs tērējat savu laiku?

  • <Aivarslapsans 12.12.2010., 18:27
    (.)
    Teiksim , Konstantīns. (.)
    Un mainījies viņš nav nemaz.
    ========================================================
    Konstantīns Pupurs:''– Es savas domas pat tagad, būdams ASV armijas leitnants,……'' (NRA,25.08.2010)
    - ASV armijas leitnants,ASV pavalstnieks/pilsonis – tā nav joka lieta, savas domas/uzskatus vari neslēpt, taču pavēles un pienākumus nāksies izpildīt – sūtīs uz Iraku, Afganistānu vai Antarktīdu.
    ''Tēvocis Sems'' nekādas atlaides nevienam savam padotajam nedod, ja kļūdīsies un/vai par ''lūzeri'' kļūsi, tad nebūs kā Latvijā, kur smagos noziegumos apsūdzētais Trubas Aivars var TV ekrānos intervijas smaidot sniegt?
    Salīdzinājumam, – kad 'dēlam par tēva grēkiem jāatbild'
    Sat Dec 11, 5:44 pm ET NEW YORK (Reuters)
    Bernard Madoff's elder son dead in suicide
    (.)Bernard Madoff, 72, is serving a 150-year prison sentence after confessing to running a decades-long Ponzi scheme that bilked investors out of billions, considered the biggest financial fraud in history.
    (.) The person said that Mark Madoff had tried unsuccessfully to get a Wall Street trading job after his father's arrest.

  • Pasaule beidzot ir sakārtota.
    Notikumus diktē nauda un militārais spēks.
    Pakļautās cilvēku massas ir brīvas ievēlēt katra savu diktatoru (parlamentu).

  • Aivar, par humpalām nevajadzētu gan smieties, nedz arī samierināties ar zemiem patērētāju sabiedrības standartiem.
    Ja gribam, lai Latvija attīstītos, lai mēs būtu radoši, aktīvi un plaukstoši, tās humpalu straumes jāaptur pilnīgi un uz visiem laikiem! Ja Tu to nesaproti, tad pastudē kaut vai Kārļa Baloža politekonomiku.
    Vai Tev personīgi nav kauns un pazemojoši staigāt humpalās? Vai tiešām pat patrioti to uzskata par normālu?
    Otrkārt, nevajag gaidīt, ka Maskava pieprasīs mūsu produkciju, bet tas tirgus jāatgūst ar izcilu produkciju un gudru valstisko stratēģiju. Ne Maskavai, ne kādai citai metropolei nav pienākuma rūpēties par mūsu noieta tirgu. Vismaz tik ilgi, kamēr esam neatkarīga valsts.

  • Humpalas – tā jau ir tā globalizācija, kolonizācija un kosmopolītisms. Palasi arī Mahatmu Gandiju, kā Indijas tauta publiski sadedzināja angļu humpalas un sāka tērpties pašaustās drānās.
    Ai, ai, kā gan tik traģiski esam zaudējuši elementāru pašcieņu un imunitāti pret šo koloniālo sistēmu! :(

  • < Janis_K. 12.12.2010., 19:18
    (.)Palasi arī Mahatmu Gandiju, kā Indijas tauta publiski sadedzināja angļu humpalas un sāka tērpties pašaustās drānās.
    ========================================================
    Piemērs ar Mahatmu nav slikts, taču mūsu platuma grādos es labāk ieteiktu ņemt piemēru no ziemeļniekiem. Zaudējuši Ziemas karos (1939.-1940.g.,1941.- 1944.g.) lielu daļu savas teritorijas, somi tomēr spēj sadzīvot ar lielo kaimiņu draudzīgāk par igauņiem vai letiņiem. Somijas prezidente T.Halonena jau cik nav tikusies ar Krievijas? Draudzīgi un lietišķi izrunājas – un ''krievu lācis'' atmaigst…
    Grūti būs latviešiem/Latvijas iedzīvotājiem konkurēt ar Somiju Krievijas plašumos, ja nemainīsim domāšanu.
    Visas iespējas bija un ir Rīgas Vagonu rūpnīcai, taču pagaidām šādas ziņas –
    ''Премьер России Владимир Путин 12 декабря в Санкт-Петербурге примет участие в торжественной церемонии открытия скоростного железнодорожного сообщения Петербург-Хельсинки. В числе первых пассажиров скоростного поезда "Аллегро" французской компании Alstom в Питер прибудет президент Финляндии Тарья Халонен.
    Этот проект – реализация соглашений, которые Владимир Путин и Тарья Халонен достигли в сентябре 2001 года.''
    http://www.vesti.ru/doc.html?id=413089&cid=7#start

  • Dzīvē ir nežēlīga un tajā ir kā dzīvē, iepriekšējie sasniegumi netiek ņemti vērā. Katru brīdi mainās rezultāti, mainās ekrāns.
    Jā, tas notika ne pārāk sen, kad “Helsinki 86″ bija pirmie, kas uzdrošinājās, riskēja un atklāti pauda to, ko klusībā domāja tauta. Paldies! Vislielākā cieņa! Kad “Labvakar”, kuru skatījās un ar kuru vienā ritmā dzīvoja visa Latvija. Arī lielākais paldies par kopīgi pārdzīvoto laiku!
    Bet tas viss ir pagājis, šodien pavisam cita dzīve, no tās palikušas vien atmiņas. Vai kāds darbojies čekā, apzadzies, kā citādi nesmuki izrīkojies, tas jau pavisam cits stāsts. Tas vairāk domāts dzeltenai presei, varbūt sarunai pie alus glāzes un nemaina tā brīža nozīmību, kas šodien ir tikai un VIENĪGI vēsture. Tikai un vienīgi vēsture, ne vairāk. Bija partijnieki, čekisti un stukači, un joprojām nav nekur zuduši, daudzi no viņiem visiem labi zināmi politiķi, biznesa pārstāvji, ieņem valsts amatus. Vai tāpēc vēstures fakti kļūst citādi, nozīmīgāki, mazāk nozīmīgi? Nē, jo tas viss bija pagātnē. Šodien mēs atrodamies “citā upē,” citos atvaros. Par to, bijušo upi mums stāsta un stāstīs vēsture atkarībā no tā, vai mēs arvien Latviju sauksim par savām mājām.
    Šodien uz Latvijas zemes aug, dzīvo, strādā citi cilvēki, ar citām domām, uzdevumiem, uzskatiem. Un muļķīgākais ir tas, ka, ja tā turpināsies, var pazust gan valsts, gan līdz ar to Helsinki 86, Labvakar un daudz citu lielāku un mazāku latvisku vērtību, nerunājot par tautu.
    Lai tas nenotiktu, mums vienkārši jāvienojas un jāapvienojas. Partijas nederēs, tās jau sevi pierādījušas, kā lieliskas tautas sašķēlējas. Neko citu tādu mēs nezinām, mums nav valstiskas pieredzes, kā to iespējams veikt.
    Tāpēc daudz lietderīgāka būtu diskusija par kompromisiem, par sabiedrības vienošanos, par valsti de facto un de jure.

  • Dārgais Ivo, es saprotu Tavas izjūtas, arī man šad tad ir līdzīgas. Taču tas pāriet. Un nav jau tas stāvoklis tik bezcerīgs, kā šķiet no kāda nožēlojama, bet spilgta gadījuma.
    Starp citu, es neatzīstu, ka manai paaudzei tas slogs un netaisnība būtu bijusi lielāka nekā jaunākajai paaudzei. Kad es pabeidzu skolu, man bija visi ceļi vaļā, darba devēji pēc manis stāvēja rindā, bija reāli izaugsmes ceļi. Un savā ikdienā es jutos brīvs – oficiālo propagandu un pasākumus ignorēju.
    Maniem bērniem ir daudz smagāk. Pirmkārt, viņi pārlutināti, atkarīgi no dažādām “modernām” tendencēm, nesagatavoti dzīvei. Otrkārt, viņiem te Latvijā nav ne darba, ne citu izaugsmes iespēju. Vienīgā iespēja – vai nu dzīvot vecākiem uz kakla vai atstāt Latviju. Šodien Panorāmā sižets, ka no palikušajiem vēl 19% gatavojas aizbraukt.
    Tās lietas nevar salīdzināt. Es uzskatu, ka neraugoties uz dažām kaitinošām lietām man bijusi laimīga dzīve. Un tāda bija daudziem, ja vien tie paši savu dzīvi neizpostīja.
    Par tiem politieslodzītajiem ir tā, ka viņi tiešām bija saistījušies ar Rietumu specdienestiem, tāpēc viņiem bija jārēķinās, ka PSRS iestādes atbilstoši reaģēs. Rietumu specdienesti viņus izmantoja kā ietekmes aģentus. Šos cilvēkus nevarēja un nevar uzskatīt par brīviem vai savas zemes patriotiem. Ja esi atkarīgs no dienestiem, Tu nevari būt brīvs. Man prātā nenāk viņu priekšā noliekt galvu, nedz arī lūgt piedošanu par to, ka neesmu sēdējis par politiku PSRS speclēģeros. Es dzīvoju brīvi un arī brīvi runāju un rīkojos. Bet tā kā nebiju saistīts ar dienestiem, mani čeka neaiztika.
    Viņi arī tagad nav brīvi. Labi justies viņi var tikai starp primitīviem vienas stīgas nacionālistiem, kuru intelekts nesniedzas tālāk par krievu, Maskavas un okupantu lamāšanu. Viņi runā frāzēs un lozungos. Kas nerunā tāpāt, tos viņi nosauc par Maskavas aģentiem vai saskaņiešiem. Bieži vien viņu dzīves moto var apkopot trijos burtos – DDD. Bet kas ar to tiek līdzēts? Vai arī to var celt Latviju?
    Un tikko mēs viņiem neparādam ierasto godu, viņi reaģē pavisam bērnišķīgi – es vairs šai smulšu kastē nespēlēšos. Un sāk diktēt ultimātus.
    Atvaino, tā ir anekdote, par ko pasmieties, nevis iemesls nomāktībai.
    Es taču visu JR piedāvāju – lai uzraksta rakstu, lai popularizē neizdoto grāmatu, lai tādā veidā sameklē finansējumu. Bet nē, viņi to nevar. Viņi jau 20 gadus nespēj uzrakstīt grāmatu vai kaut pieklājīgu rakstu par saviem ideāliem un varoņiem, bet ja kāds tomēr uzraksta, kā Biruta Eglīte, viņi nicinoši to nosauc par čekas pasūtījumu. Lai gan čekas te sen jau nav – kopš 1991. gada nedarbojas.
    Es jau teicu – no tādiem sekliem, bet uzpūtīgiem cilvēkiem neko labu nevajag gaidīt. Viņi nav brīvi, viņi ir aģenti.

  • Tie, kam vara, patiesību nerunā un nerunās.
    Kādēļ?
    Viņiem izdevīgāka ir tava vienaldzība un neziņa.
    Tādēļ tev liek baidīties par krīzi, satraukties par nacionālo lepnumu, priecāties par dziedošajām ģimenēm…
    Tādēļ VIŅI velta propagandai milzums resurusu – laiku, naudu, cilvēkstundas…
    Tad, kad ir runa par BŪTISKIEM jautājumiem – vienmēr ir laika ierobežojumi, laika trūkums…
    Viņi ir muļķi, kas uzstāj, lai arī tu esi muļķis.
    ___________
    Plebeju vair nav – ir tikai vergi, marionetes, rotaļlietas un karaļi un muižkungi.
    Karaļi, kā vienmēr, ražo karus un nāvi.
    Tu viņiem esi tik pat vērtīgs cik skudras.
    ___________
    Kur un ar ko tas viss sākas?
    http://www.youtube.com/watch?v=diSJv6FfHjc

  • Jāni, tu atkal lej ūdeni uz dzirnavām. Nu nav visi politieslodzītie sasaistījušies ar specdienestiem. Tas atkal ir tavs apgalvojums bez pierādījumiem. Noteikti kāds IR saistīts, bet padomā, kā jūtas cilvēks, kurš nav bijis saistīts un kurš varbūt lasa tevis rakstīto? ‘Brīvība’ – tas ir jēdziens, par ko būtu vērts runāt atsevišķi.

  • Juri, labs video.. tikai atbilstošāks pie Dž.T.Gatto, Ošenieces, Ščetiņina, Ibukas vai Martinsona.. ;)

  • Jānim K

    Par to kaunu staigāt ar svešām drēbēm. Manā Murjāņu sporta skolā vienai meitenei piesmēja , ka viņa staigā ar citu meiteņu iedotām drēbēm un viņa pakārās aiz kauna. Bet ne aiz kauna par drēbēm viņa pakārās , bet aiz tā , ka viņa nevarēja atļauties nopirkt sev drēbes. Kaut gan es atceros , ka Murjāņos mēs bieži aiz neko darīt mainījāmies drēbēm.
    Jāni , ja Tev ir kauns staigāt ar svešām drēbēm , tad kāpēc latviešiem tas nav kauns ?
    Par apģērbu biznesu. Es jau Tev piekrītu, ka jāatbalsta savi ražotāji. Nopirku skaistu džemperi, bet pēc pirmās mazgāšanas tas nebij vairs lietojams cilvēkos = Ogres trikotāža. Bet desmit gadus vecs Norvēģu aitas vilnas džemperis izskatās kā jauns. Protams , savā laikā iegādājos Kolāžas (Latvija) džemperi. Tas arī ilgi kalpoja. bet Kolāža produkcijas nav veikalos. Kā vadītāja pauda , tad Ķīnas preču un citu lēto preču ,,spiediens,, Latvijā bij tik nomācošs , ka Latvijas produkcija ir pārprofilējusies uz citiem zīmoliem. Man ir draugi šajā biznesā. Tas viss notiks tad , kad valsts prezidents sāks ,,nacionālo ekonomisko histēriju,, kā to darīja K. Ulmanis. Svešu preču spiediens ir nenormāls. Liverpūlē var sapirkties tik lēti , ka izdevīgi lidot , staigāt pa muzejiem utt , nekā pavadīt dažas stundas Alfā , kur pārsvarā ir atkritumi par fantastiskām cenām.
    Mani māsīcai pieder šūšanas ateljē. Viņa jau veiksmīgi to vada divdesmit gadu kādā nelielā Latvijas pilsētā, bet konkurēt ar Liverpūles veikaliem nav iespējams, jo tas medžments darbojas Eiropā , bet strādnieki Ķīnā. Ir vajadzīga Eiropas savienības iejaukšanās , bet tā vairs nav iespējama , jo pārāk daudz koorporācijas ir izvietojušas rūpnīcas lētajās valstīs.
    Par humpalām. Vai ir iespējams nopirkt , teiksim Latvijā LEE džinsus? – Nē , LEE Cooper var , kas tiek ražots Turcijā. Šādas bikses varētu maksāt 50 ls. Latvijā humpalās īstās LEE , labākas par LEE Coper, kuras ir balinātas, bet LEE klasiskās ne …sanāk , ka humpalās par 3 ls es nopērku kvalitatīvāku produkciju , nekā Rīgas veikalā licencētas bikses šūtas ķīnā, turcijā. Tā kā , ne jau pērkot džinsus jaunus , bet nekvalitatīvus par 50 ls es kaut ko iegūstu.Un arī valsts, jo par SEcond hand arī tiek maksāti nodokļi.

  • <Janis_K.12.12.2010., 20:27
    (.)
    Viņi nav brīvi, viņi ir aģenti.
    ========================================================
    Saprātīgs aicinājums uzrakstīts komentārā – Indulis 12.12.2010., 20:26 – vairāk pievērsties objektīvās realitātes noskaidrošanai par lielām,nozīmīgām lietām (valsts, sabiedrība). Diskusijas vadoties pēc principa 'duraks – pats duraks' nekad nebūs auglīgas…
    Situācija nav iepriecinoša,taču fakta/problēmas konstatāciju jau var aprakstīt vispārīgāk –
    Māra Zālīte, dzejniece:''(.)Mūsdienās, paraugoties uz medijiem, kuru īpašnieki un to nolūki nav skaidri zināmi, redzam leģionu pelēcīgu žurnālistu, kuri ir gatavi rakstīt jebko. Pārsvarā avīzes varētu izdot arī ar tukšām lapām. Jo faktiski tās ir tukšas. Personības ar morāli un patstāvīgiem uzskatiem pamet medijus. Manī tas raisa dziļas skumjas.''
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=90418

  • Bet es atceros vienu konkrētu Jūsu darbu. Jūs bijāt viens no pirmajiem, kas no ārzemēm caur Jūsu ieslodzījuma biedru Jāni Vēveri sākāt Latvijā iepludināt humpalu kravas, līdz ar to sākot iznīcināt Latvijas vieglo rūpniecību, pakļaujot bankrotam šūšanas arteļus un atņemot darbu privātiem šuvējiem, kādu agrāk bija daudz. Ja tagad Latvija ir humpalu zeme bez savas ražošanas, tad par to varam pateikties arī Jums.
    …….
    Par tiem politieslodzītajiem ir tā, ka viņi tiešām bija saistījušies ar Rietumu specdienestiem, tāpēc viņiem bija jārēķinās, ka PSRS iestādes atbilstoši reaģēs. Rietumu specdienesti viņus izmantoja kā ietekmes aģentus. Šos cilvēkus nevarēja un nevar uzskatīt par brīviem vai savas zemes patriotiem. Ja esi atkarīgs no dienestiem, Tu nevari būt brīvs.
    Man prātā nenāk viņu priekšā noliekt galvu, nedz arī lūgt piedošanu par to, ka neesmu sēdējis par politiku PSRS speclēģeros. Es dzīvoju brīvi un arī brīvi runāju un rīkojos. Bet tā kā nebiju saistīts ar dienestiem, mani čeka neaiztika.
    Viņi arī tagad nav brīvi. Labi justies viņi var tikai starp primitīviem vienas stīgas nacionālistiem, kuru intelekts nesniedzas tālāk par krievu, Maskavas un okupantu lamāšanu. Viņi runā frāzēs un lozungos.
    Es jau teicu – no tādiem sekliem, bet uzpūtīgiem cilvēkiem neko labu nevajag gaidīt. Viņi nav brīvi, viņi ir aģenti.
    ———-
    Ivo, tomēr nožēlojami, ja Tu izbanno manu skaidrojumu, bet šī sarkanā provokatora zaimus un melus atstāj… Tātad, arī Gunāru Astru, Juri Ziemeli, un mūs visus šis dīvainais cilvēks, Kučinskis, iekaita specdienestu aģentos. Kas tad jums tur ir, komjauniešu šūniņa kas mācās no vecajām komunistu rokasgrāmtām un no avīzes Cīņa? Un tādā garā jūs domājat cīnīties par nacionalajām interesēm?
    Labi, jūsu problēmas, kā jūs tālāk skatīsieties acīs latviešu patriotiem.
    Paliekat sveiki.

  • Aivar, sava komentāra sākumā tu jauc humpalu biznesu ar kādu gadījumu, kad meitene valkāja no cita paņemtas drēbes. Es domāju, ka tai meitenei nebija, par ko kaunēties. Normāli arī, ja jaunākie bērni ģimenē turpina valkāt vecāko bērnu vai kaimiņu, vai radu bērnu drēbes un apavus. Bet pavisam cita lieta ir mērķtiecīgs humpalu bizness, kas domāts nacionālās ražošanas iznīcināšanai.
    Komentāra beigās Tu sekas jauc ar cēloņiem. Ja Latvijā šos gadus būtu saprātīga valstiska politika, kas stimulē un saprātīgi sargā nacionālos ražotājus, ja nebūtu pieļauts tas humpalu bizness, tad aina būtu pavisam cita.
    Treškārt, nevajag pieķerties pie zīmoliem. Kāpēc obligāti Lee džinsas Tev vajag? Parunā ar māsīcu, lai izstrādā Latvijas marku! Dod viņai ideju! :)

  • Jā, Ivo, bija arī naivi ideālisti, kurus sakūdīja un iesaistīja tie, kas saistījušies ar dienestiem. Bija pat šokējoši gadījumi, kad kādu pilnīgi nevainīgu apmeloja kāds stukačs, skauģis vai nelabvēlis. Tas gan bija senākos laikos – pie Staļina.
    Man arī tēvs mazam stāstīja par vecajiem laikiem, lamāja komunistus un amerikāņus un reizēm iedzēris man teica, ka kādreiz man jāuzkar sarkanbaltsarkans karogs uz mūsu dzimtas mājas. Zināmos apstākļos es to būtu varējis izdarīt. Nezinu, vai par to mani būtu arestējuši.
    Bet darbā es runāju brīvi. Krievu kolēģi (atvaļinātie padomju aviācijas virsnieki) mani draudzīgi sauca par kontru. 1989. gadā gandrīz visi manas darbavietas krievi sastājās manā LTF atbalsta grupā. Vienīgi, kad es visai bērnišķīgi no priekšnieka kabineta iznesu Ļeņina portretu un to laukā sadedzināju, mani palūdza aiziet no darba. Tas bija padomju laikā.

  • Kāpēc vispār tāda banošana vajadzīga? Ko tas dod? Lai tak cilvēki raksta ko domā.

  • Tas nu gan nebija godīgi. Es nevienu JR komentāru neesmu dzēsis.

  • Laikam JR pats vairs neatrada paša rakstīto komentāru. Kopš jaunās TF versijas ieviešanas neviens komentārs vispār netiek dzēsts, jo tas vairs nav vajadzīgs. Ar to nodarbojas paši TF lasītāji. Tiesa, divi komentāri, kas bija pavisam neatbilstoši – ir padarīti publiski neredzami, bet tos var izlasīt reģistrētie lietotāji un starp tiem nav JR komentāra.

  • Neuztraucies, tās viņu metodes – apvainot un apmelot citus.
    Es to uztveru ar humoru. Manā iztēlē tāds JR asociējas ar uzpūtīgu okupantu virsnieku, kas pēc atvaļināšanas tusnīdams šļūc pa Jūrmalu baltā kepkā, iztēlodamies sevi par pasaules centru, kuram visi parādā. :)
    —————————————-
    Ārvalstu aģenta tēls latviešu nacionālajā literatūrā ir Kangars. Kangaram uzdots maitāt tautu ar stulbām idejām un vilinājumiem, nomelnot varoņus.
    Esmu studējis īru atbrīvošanās kustības Šin Fein vēsturi. Tā bija autentiska tautas atbrīvošanās kustība no britu koloniālā jūga. Taču arī šajā kustībā bija ārvalstu aģenti: Spānijas aģenti (katoļu solidaritātes vārdā) un Vācijas aģenti (lai ieriebtu britiem). Tad nu tieši šie aģenti indēja kustību, izprovocēja nevajadzīgu vardarbību un naidīgumu, jauca ūdeņus un pat beigās nogalināja Šin Fein vadītāju, kuru iepriekš mēģināja iztēlot par britu aģentu.
    Mums jāprot šādas lietas labi atšķirt un atbilstoši rīkoties.

  • Jānim K

    Piedod, bet Tev nav taisnība. Vienkārši Tu nepareizi izproti otra uzrakstīto. Pārlasi vēleriz ko cilvēks raksta un izmanto viņā pausto. Tu pārfrazē un novadi teikumus pavisam uz citu situāciju nekā otrs ir domājis.
    Kaut vai par disidentu likteni. Nenosaukšu vārdā ar kuru tas notika , bet lieta bij tāda , ka disdentus no Latvijas meta ārā ar tā saucamajām ebreju pasēm. Jo PSRS bij vienošanās izlasit no savien’;ibas ebrejus. Latvijā pie reizes latviešu disidentus vienkārši izmeta. Manis nenosauktais vīrs, jauns būdams, ar sievu un diviem maziem bērniņiem mitinājās Itālijā , angārā , kur lija iekšā ūdens, ēst deva tikai tēju ar makaroniem. Viņi jau bija nonākuši līdz izmisumam, jo bij divi mazi bērni….pilns angārs ar cilvēkiem , bet ārā nevienu nelaida. Tad knapi sazinoties ar Vatikānu, latvieši viņus izpestīja ārā. Kad šis cilvēks ieradās atpakļ Latvijā, viņš man liecināja , ka viņš nespēj normāli aizmigt, ka viņam no čekasspīdzināšanas vienkārši nenāk miegs. Tas ar viņu vēl arvien tā notiek. Bieži esot kopā , ja viņš kādam zvanīja , vai otrādi , viņa telefonā notika klusums un klikšķis. Tas nozīmē , ka viņu pat 2000jos gados vēl turpināja noklausīties. Kas tie par cilvēkiem? Vai tiepaši kuri piedraudēja Konstantīnam Skrundas lokatora spridzināšanas laikā? …..
    Tu tā īpatnēji raksti , kad runājām par Astru = ā , nu muļķības, Astra jau neko vairs negribēja darīt…bet es tak labi zinu , ka visādi aicinātāji bij. Un būtu stulbi , ja viņš sāktu sadarboties pat ar svešiniekiem. Protams , ka viņš teiks , ka metis mieru.
    Ja Tev ar vienu piemēru nepietiek , tad paņemsim V. T . Gan atpazīsi pēc iniciāļiem. Viņš man augstskolā pasniedza ētiku. Un iepazīstinot sevi , savu dzīvi, viņš par šo iekārtu konkrēti pateica , ka šo valsti vada komunisti, zagļi un ..Gorbunovam līdzīgi mēsli. Tā kā VT nav mainījis savus uzskatus.
    Un ja ir runa par JR , tad tieši viņš šos vīrus sasauc kopā un šo to pasāk. Man vislielākā cieņa JR.
    Pie manis Jāņos divi , še nosauktie vilka karogu. Kamēr es dziedāju = Svētī Kungs šo mūsu zemi, šīe vīri velkot karogu esot raudājuši , jo es kaut kā uz viņiem neskatījos. No šīs pašas JR vadītās kopas ir jau uzrakstīta grāmata . Bruno Jovaiša apraksta kā viņš vilcis karogu Radio tornī.
    Beigu beigās ir ļoti daudz pasākumu. Tā paša Jura lapa ir izveidota ar JR gādību. utt….
    .

  • IVO , Jānim K

    Ja šis ir Jāņa K raksts par JR , tad Jāni K ,Tev ar IVO jāpārlasa visa sarakste šajā dienā un tiešām ir jāizdzēš šādas un līdzīgas muļķības.
    Es iekopēju –

    ,,Neuztraucies, tās viņu metodes – apvainot un apmelot citus.
    Es to uztveru ar humoru. Manā iztēlē tāds JR asociējas ar uzpūtīgu okupantu virsnieku, kas pēc atvaļināšanas tusnīdams šļūc pa Jūrmalu baltā kepkā, iztēlodamies sevi par pasaules centru, kuram visi parādā. ,,

  • Aivar, es cenšos muļķības nerakstīt.
    Ja Tu būtu uzmanīgi izlasījis manus komentārus, tad zinātu, ka rakstīju arī par tām Izraēlas vīzām un sadales centru Vīnē. Un kā politieslodzīto un izraidīto Helsinki 86 vadītāju Jāni Barkānu tur neviens nesagaidīja (lai gan bija publiski solījuši), tā ka viņu žīdi pāris nedēļas izmitināja savā nometnē, kamēr viņš tika skaidrībā, kurp doties tālāk.
    Lūdzu, pirms raksti, vispirms uzmanīgi izlasi manu saraksti ar JR. Nekas te nav jādzēš, nav vairs čekas laiki. :)
    Lai JR pats rūpējas par savu prestižu. Ir jau internetā vēl gana daudz vietņu pašierobežojošām šaurpierītēm, kur viņu uzņems ar godu – kā dzīvu leģendu, un neuzdos nekādus neērtus jautājumus. :)
    Nu un nevajag aicināt tās šaurpierītes uz šejieni, lai zem maniem komentāriem klikšķinātu mīnusus. :)

  • Un vēl, Aivar – vai Tavs aizbilstamais JR nedomā atvainoties Ivo par tiem ultimātiem un apmelojumu, it kā JR komentārs izdzēsts?
    —————————————————–
    Starp citu, ja cienījamais Konstantīns Pupurs būtu Latvijas armijas uniformā un Latvijas armija nebūtu Pentagona filiāle, tad viņam nedraudētu (ja vien to draudēšanu viņš pats nav izdomājis). Un varbūt to Skrundas lokatoru mēs nemaz nespridzinātu, jo pašiem noderētu. Vai vismaz tā zaglīgā jeņķu firma no mums nepievāktu metāllūžņus vairāku miljonu latu vērtībā.
    Jā, nav bēdīgāka likteņa kā būt par svešas valsts aģentiem vai algotņiem, vai propagandas upuriem, kuriem savā dzimtenē jātēlo patrioti un jābaidās no neērtiem jautājumiem. :)

  • Palasi arī Tautas tribunāla viedokli par Jāni Rožkalnu, tur arī nofotografēti dokumenti:
    http://tautastribunals.eu/?p=1506
    Un teksts:

    Vai J. Rožkalns ir disidents -nē !

    Jānis Rožkalns nekad tāds nav bijis un nebūs. Jānis Rožkalns vienmēr un visur ir ievērojis VDK norādījumus un savas “kabatas” intereses. Kopš pirmās izceļošanas dienas viņš ir veicis vienīgi un tikai latviešu tautas vienotības graušanu !

    Par trijiem grašiem pārdevi
    Tu Dzimteni un tautu.
    Bet ēdot rodas ēstgriba,
    Kaut jupis viņu rautu…
    Par trijiem grašiem pārdotu
    Trīs Tēvzemes ik dienu,
    Bet vienu esi pārdevis
    Un tev vairs nav nevienas…

    Vai Rožkalns ir ticis izraidīts? – nē, izraidīts viņš netika !

    Pēc VDK pavēles izbrauca un pēc DP pavēles atgriezās !!!

  • Vēl vienu reizi lūdzu beigt vienam otru gānīt un apmelot. Ko mēs no tā iegūsim? Arī man ir gadījusies asāka vārdu pārmaiņa ar vairākiem cilvēkiem – gan ar ‘Žuli’, gan ‘Aisberga Juri’, pēc kā ir gadījies dzirdēt brīnumlietas par mani un TF, taču vai tādēļ ir jāapvainojas, jādusmojas? Ir vienkārši jāturpina darīt, klausot savai sirdsbalsij un neļaujoties provokācijām. Tas galu galā atņem spēkus un kavē paveikt darbus, kuri vienā rāvienā apklusinās neslavas cēlājus un apmelotājus.

    Pasaulē ir spēki, kuru struktūras darbojas arī Latvijā. Viņu nolūks ir kāpināt spriedzi sabiedrībā un izraisīt lielākas un mazākas sadursmes. Viņu līdzekļi – nacionālā un reliģiskā naida kurināšana (protams, arī lielu ļaužu masu iedzīšana nabadzībā). Mērķis – varas koncentrēšana. Būsim modri!

  • Katram gadījumam norādu, ka L. Grantiņa (Tautas tribunāla) viedoklis nesakrīt ar manu viedokli.
    Grantiņam, kurš pats izbraucis un dzīvo Vācijā, nav morālu tiesību izsmiet citus izbraucējus.
    Taču tāda kolektīva Rožkalnu, Cirveļu un Ginteru izbraukšana patiešām notika. Dokumentā ir neloģiskas dīvainības, taču kur teikts, ka šādi cilvēki rīkojas loģiski vai racionāli?
    Ieliku tikai dzejoļa dēļ. Ļoti trāpīgs dzejolis, kas varbūt kādam var likt apdomāties, pirms doties svešu dienestu kalpībā.

  • Es Tev piekrītu, Ivo.
    Taču ir arī otra puse tai lietai. Šie aukstā kara dinozauri aktīvi apgrozās patriotiskās aprindās un, izmantojot par sevi radītās leģendas, jauc cilvēkiem galvas. Tad nu es uzņemos to nepateicīgo lomu cilvēkus no tādiem brīdināt. Tas ir normāls pašattīrīšanās process.
    Manuprāt, JR pats savos komentāros brīnišķīgi iezīmēja savu psiholoģisko portretu. Kas gribēs saprast, tie sapratīs.

  • Es Tev piekrītu,Jāni.Šādi”patrioti”ir pilni rietumi.Kas tad sponsorē šo “Vienotību”.Tādi paši patrioti.Lai J.R. pierāda pretējo.

  • Zemeslode ir globāla verdzības iekārta.
    Mēs esam iekodēti dzīvot ilūzijās, kuras mums dod iespēju “nest” savu verdzības krustu tādā veidā, ka mēs to pat nepamanam.
    Kāds ir dzirdējis kaut ko par nepiepildītajiem sapņiem un piecu pērtiķu eksperimentu?
    Latvija ir brīva valsts ir tikai viens no sitieniem, ko saņem katra indivīda apziņa. Šī sitiena mērķis ir viens – radīt ilūziju, ka verdzības nav.
    ___________
    http://www.youtube.com/watch?v=KZeiSKnhOBc

  • Ja JR ir J.Rožkalns tad man ir jautājums:
    Kāda jums bija vai ir saikne ar brīvmūrniekiem – jūs esat biedrs?

  • Paldies, Edge, par interviju ar Māru Zālīti. Sazināšos ar Latvijas Avīzi. Zinu, ka Jānim būs ko piebilst par VVF, ES, NATO. Tas jau mums tāpat ir skaidrs un par to daudz runāts, taču intervijas galvenā doma ir svarīgāka un vērtīgāka par pārējo.

  • Es gribu paskaidrot, kā tas varēja notikt, ka latviešu trimdas organizāciju vadībā nonāca nebrīvi cilvēki.
    Patiesībā to man pirmoreiz skaidroja Gundars Valdmanis un es to skaidrojumu esmu ielicis viņa grāmatā “Starp dzirnakmeņiem”.
    Kad trimdas gadi ievilkās (sākumā valdīja uzskats, ka trimda nebūs gara un drīz varēs atgriezties dzimtenē), latvieši arvien vairāk integrējās vietējā sabiedrībā, rūpējās par savām ģimenēm un bērniem, iestiga darba un iztikas pelnīšanas rutīnā. Palika aizvien mazāk cilvēku, kuriem bija laiks un enerģija trimdas organizāciju darbības vadīšanai. Uz amatiem trimdas organizāciju vadībā pieteicās aizvien mazāk cilvēku (par šo problēmu ar humoru dziedāja trimdas ansamblis “Trīs no Pārdaugavas”). Un tad trimdas vadību labprāt pakāpeniski uzņēmās cilvēki, kuriem par savu iztiku nebija ik dienas jāraujas divos darbos un kuriem bija daudz brīva laika. Šie cilvēki bija iesaistījušies CIP aukstā kara operācijās pret PSRS un savu algu saņēma no CIP. Un tādā veidā notikās, ka, piemēram, PBLA vadību uzņēmās neizglītots neveiksminieks, kas jau bija iegāzis vairākas CIP operācijas (skat. britu filmu “Sarkanais zirneklis”) un iepriekš strādājis par šoferi, kas pieved dārzeņus ASV valsts iestāžu ēdnīcām. Šo vīru sauca Gunārs Meierovics, un viņš CIP vadībā organizēja trimdas vadības saplūšanu ar “gaišo” Latvijas komunistu nomenklatūras daļu, dibinot Latvijas ceļu.
    Tādu meierovicu un riteņu bija daudz, un mēs varējām tikai pabrīnīties par viņu dīvainajām izdarībām Latvijas valdībā. Viņi sabiedrojās ar kompartijas ideoloģisko daļu, bet tādi saimnieciski darbinieki un Latvijas patrioti kā mums pazīstamais Andrejs Lucāns tika atstumti malā.
    Tātad – runājot par trimdu, mums stingri jāšķir korumpētā trimdas vadība no parastiem latviešiem, kas dzīvo Rietumos. Viņi tādu vadību pacieš, jo paši nespēj visu savu laiku veltīt organizatoriskam darbam.

  • Hei, Juri Siliņ, kāpēc Tu mūs centies zombēt ar tādām nolemtības formulām? Kāds tam mērķis?
    Agrāk ar tādām lietām nodarbojās Aigars B., manuprāt, tas nav jādara.

  • Jānim K
    Sāksim visu no sāķuma. Tu apvainojies par Astras un Ziemeļa citu informāciju. Tev likās , ka Tava versija ir īstā un nespēj pateikt , o sorī es to nezināju.Tu nezkāpēc iedomājies , ka , ko Tu raksti ir – kontrole pār lasītāju. Aizmirsti. Tu neapdomīgi ievilki retorikā mūs un beigās arī apvainojumos pret cilvēku , kurš ir cietumā sēdējis par Latviju. Goda vārds , sanāk , ka visi , kuri sēdējuši un izmesti , kas bij KGB prakse, ir slikti cīnītāji bijuši. Tu tas labākais.
    Kā saprast Tavu dezinformāciju par JR humpalām? 3 milj
    vērtībā viņa cilvēki atveda uz Latviju medikamentus un aparatūras Stradiņa klīnikai. Jā pielika klāt arī humpalas. To Tu uztver slimīgi kā manufaktūras un līdzīgu uzņēmumu graušanu. Nu , sorī, kļūdījās viņi. Bet Tu kļūdies vairāk. Bet tas bij tad normāli , Tu šo humpalu gadījumu uzsver tik tracinoši, bet medikamentus noslēp.
    Tas nozīmē , ka diemžēl Tu esi gatavs puspatiesības izmantot disidentu nomelnošanai. Labāk , domāju , ka Tev būtu JR jāatvainojas un jāsarunā komentārus izdzēst arī par Konstantīnu , jo Tev diemžēl nāksies atbildēt par disdentu nomelnošanu. Vai Tu pirmais gāji cauri Rīgai ar karogu? Vai Konstantīns? Nedod Dievs Konstantīns izlasīs Tavu ,,ideju,, par draudiem , ka tie nav bijuši.
    Un par Grantiņa mājas lapas iekopētajiem ciniskajiem pantiņiem pret JR , Tev draud tiesu darbi. Tā kā steidzami dzēs ārā. JR diez vai nāks vairs šajā lapā. Es , protams , viņam neteikšu , bet pārkopēt nomelnojošu , nievājošu , viena psihiski slima cilvēka ,,dzeju,, ir zemiski.
    Tā kā proties.

  • … tā no malas paskatoties, varbūt vajadzētu TF izveidot PASTĀVĪGAS komentārvietas, piemēram:

    MULDĒTAVA – muldēšanai pilnīgi bez tēmas, kur var citēt Raini, Nīči, Latvijas radio, kaimiņu Pēteri utml.

    URĶĒŠANĀS VĒSTURĒ – vieta kur zīmēties ar zināšanām par aizgājušiem laikiem, pētīt dažādu personāliju radu rakstus, citēt politisko darboņu runas. Ar savu daiļrakstību pierādīt savu pārākumu, cik ļoti pazinis to vai citu vēsturisko tēlu, cik pagrīdes organizācijās sastāvējis utml. Principā, bezjēdzīgai muldēšana pa vēstures tēmām…

    GĀNĪŠANĀS – vieta, kur izsmalcināti ap%irst citus foruma dalībniekus, politiskos darboņus utt. utml. Ja kāds sāk gānities citās sadaļās, tad uzreiz pārnest uz šo sadaļu…

    TF galvenās lapas augšpusē tad varētu būt šīs trīs komentārvietas, bet zemāk raksti ar komentāriem pa tēmu… :)

    peace :)

  • Aivar, es Tevi uztvēru draudzīgi un biedriski, runājām par produktīvām lietām un idejām, bet Tu tagad man pieraksti visādas ērmīgas lietas un nāc ar atklātiem draudiem…
    Vai Tu pats nesaproti, ka tagad rīkojies kā īsts čekists?
    Starp citu, Konstantīns sarakstījās arī ar mani un pirms došanās uz Irāku man (nevis Tev) atsūtīja savu video arhīvu. Tādas ērmības, kā Tu raksti, viņš gan man nerakstīja.
    Bet šoreiz tas nav svarīgi. Mūsu saruna ir beigusies – es ar teroristiem un šantažētājiem nerunāju.

  • KANDESA

    JR ir kristietis. astoņdesmitajos gados viņu izslēdza no baptistu baznīcas par pretvalstisku darbību. Līdz šim laikam baznīca nav viņam atvainojusies un ielikusi atpakaļ sarakstā par draudzes locekli.

    Ja Jūs tik publiski jautājat par JR sasitību ar

  • Jānim K

    Šīs ērmīgās lietas ir Tavi komentāri. Es Tevi aicinu viņus izdzēst. Diemžēl Tu tiešām nespēj otra cilvēka rakstīto pareiz uztvert.
    Iekopē lūdzami , kur Tu saskati manu draudus un teroru?
    Par Konstantīnu, domāju , ka Tu vairs nevienu foto no viņa nedabūsi , apvainodams viņu dezinformācijas sniegšanā. Man diemžēl būs viņam tas jāpaziņo , lai no Tevis uzmanās, arī pārējiem, jo , tiešām Tu nespēj korekti sarunāties. Vai mans aicinājums dzēst komentārus , kuri satur kriminālatbildību jāuztver kā šantāža un terors? Drīzāk otrādi, es Tev piedāvāju būt taktiskam. Ne visu drīkst rakstīt ko domā. Tu pirmais sāki nievājošu attieksmi pret JR, disdentiem , Konstantīnu. Un tā ir Tava problēma, ne mana.
    Ja neizdzēsīsi komentārus . Es tad apsolu arī idzēst savējos , tad paliek spēkā tas , ka Tev nāksies atbildēt pēc likuma.

  • Konstantīns jau ir informēts par jūsu izdarībām Tautas forumā. To izdarīju es.
    Cik atkarīgs no manis, nekādi komentāri netiks dzēsti. Lai ļaudis var apskatīt jūsu īsto seju.

  • Vai latviešu tautai, ir svētas un neaizskaramas lietas? Vai ar tām mēs lepojamies, tās paliks mūsu vēsturē kamēr šī tauta pastāvēs? To skaitā Helsinki 86 arī, kā simbols ( un ar reizi nāks tas brīdis, kad viņš savas važas …), kā ceļa sākums uz brīvību. Vai jebkurus simbolus (ne tikai Helsinki86) apmētāt ar sprunguļiem ir prāta darbs?
    Bet pie mums taču valda demokrātiska anarhija un savā neprātā mēs gribam iznīcināt visu. Mums nevajag neko, tikai es, mans ego ap ko griežas zeme. Vienlaicīgi savā ārprātā mēs esam nelaimīgākie cilvēki pasaulē, tūkstoš reižu nelaimīgāki par musulmaņiem, par viņu teroristiem. Mums pieder simtiem nevajadzīgu lietu, bet nav tā, kas piemīt viņiem. Skaidrs pasaules redzējums, kopēja ticība, kārtība.
    Tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt, ja mums nevajag šo kopējo vienošanos par kopīgu ideju un kopīgām vērtībām, tad mums nevajag ne šīs vērtības, ne valsti. Lai dzīvo anarhija (demokrātija)!

  • Te ir tavs paverdzināšanas stāsts, Jāni_K. Es, kā vergs, diskusijās ar citiem vergiem neieslīgšu. Tikai norādu, kur ir banāns.
    http://www.youtube.com/watch?v=Xbp6umQT58A

  • Induli, es saprotu Tavas bažas, bet diez vai tas piemērojams šim gadījumam.
    Es taču pats biju viens no pirmajiem Helsinku grupā un šo periodu nenoniecinu. Lai gan tas nenozīmē, ka tas periods un arī grupas darbība nav jāanalizē un nav jāmācās no vecajā kļūdām.
    Bet JR un Aivars gan grupā nebija. JR jau bija emigrējis, par Aivaru nezinu, ko viņš tad darīja. Es par viņa eksistenci uzzināju tikai nesen – Tautas forumā.

  • Juri Siliņ, mans nav paverdzināšanas stāsts. Tas ir tikai informatīvs pārskats par tiem procesiem, kas pēdējos 70 gados notikuši, un raksts beidzas ar cerīgu skatu nākotnē. Ir arī formula, kā veidot attiecības ar citām valstīm.

  • Ja, par tām humpalām. Tas protams ir sava veida bizness. 90. gadu sākumā daudzi cilvēki rietumos to uztvēri, kā palīdzību. Viņi neko sliktu nedomāja iztīrot savu skapjus no liekām mantām. Arī mēs to tad uztvērām par draudzīgu žestu. Neviens taču tad neprognozēja šādu pagriezienu mūsu valsts ekonomikā.
    Sevišķi daudz šāda palīdzība nāca no reliģiskām organizācijām Latvijas baznīcām. Jau tad redzēju, ka dievnami piepildās nevis ar dievlūdzējiem – ticīgajiem, bet gan ar mantas tīkotājiem, kuri gaidīja jaunus sūtījumus. Rietumu mediji aktīvi aicināja palīdzēt austrumeiropas valstīm, kuras atbrīvojušās no srakanās impērijas.
    Mūsu draugi atbrīvojās no liekām mantām, lai varētu iegādāties jaunas. Vai tas nebija bizness visupirms Eiropai? Jau ātri vien viņi aptvēra, ka pieradinot mūs pie krāsainām lupatām un rietumu tehnikas, mums gribēsies arī pašiem iegādāties ko jaunu. Un tālāk jau savu taktiku izstrādāja viņu finansisti. Mūs pakāpeniski pieradināja pie dažādiem fondiem, iespējām saņemt dažādus patēriņu kredītus un līzingus jaunu mantu iegādei. Rūpnieciskās ražotnes nomaina tirgotavas, sākās rosība u.t.t. . Kādas tam sekas J.K. jau pateicis un viņam piekrītu.
    Mazliet par vēsturi. Mēs, kas šeit rakstām komentārus, taču dzīvojām tajos laikos. Protams katram būs savs redzējums no sava skata punkta. Varbūt man laimējās kad 17 gadu vecumā 1968. gada 18. novembrī pie drauga pagrabā svinējām un dziedājām latviešu dziesmas. Laimējās ar to, ka starp mums nebija stukaču. Bet starp mums bija arī sētas puikas, krievi. Nedomāju, ka viņi nesaprata par ko mēs dziedam un kas bija 18. novembris priekš latviešiem. Viņu uzskati bieži vien nesakrita ar mūsējiem, bet viņi mūs neuzmeta, kā šodien mēdz runāt.
    Ar kādām acīm mēs raugāmies vēsturē? Katrs savā vecumā laiku uztver savādāk. Bērnībā saule spīd spožāk un debesis ir zilākas. Arī mans redzējums par daudzām lietām šodien ir savādāks.
    Aicinu nevis meklēt atšķirīgo, bet vienojošo. Pasapņosim par nākotni un mēģināsim ticēt tam, ka būs labāk. Iespējams, ka kāds sacīs, ka ticība ir muļķa mierinājums. Bet, lai nu tā būtu. Uz pasaules vienmēr bija un būs apmierinātie un neapmierinātie un tas nav atkarīgs bieži vien no mūsu materiālā stāvokļa, bet no garīgā. Ir taču tā, ka nabagais māk priecāties, bet bagātais lej asaras. Domāju ka nav svarīgi, kādi mēs bijām, bet svarīgi ir tas, kādi esam šodien. Es saprotu, ka reizēm piedot ir tas grūtākais Bet ja tu nespēji piedot, kā Debesu Tēvs tev piedos, lai kā arī tu Viņu nepieminētu savas dzīves laikā! Ja mēs nespēsim atkratīties no pagātnes sāpēm, mēs tās velkam līdzi šodien un arī nākotnē. Mums jāatzīst savas kļūdas un panākumus. Tas nav viegli, bet tas ir iespējams. J.K. un I.V. ar saviem tematiskajiem rakstiem, pravietiski norāda uz kļūdām no kurām mums būtu jāizsargājas. Tālāk jau tas atkarīgs no katra paša, pieņemt vai noraidīt. Nevaru piekrist Indulim, ka esam nelaimīgi cilvēki. Tas ka mums nav ticības un kārtība-sistēma, pareizi sacīts, bet tas neprasa līdzekļus ir tikai vajadzīga griba. Ciešanas, problēmas mūs māca daudz ko izvērtēt, lai to nebūtu vai iespējams samazinātu līdz minimumam.

  • Pievienojos Egilam.
    Bija agrāk latviešiem tāda luga, kurā teikts, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.
    Tad nu šajos gados mēs paši tikām pieradināti pie tās nelūgtās rietumu labvēlības, kurai bija pavisam citi mērķi.
    Tā saucamā palīdzība – gan finansiāla, gan humpalās – mūs pieradināja paļauties uz ārējiem spēkiem un atteikties no savas atbildības. Tā “palīdzība” bija arī galvenais mūsu šķelšanas iemesls, jo cilvēki ar vadīšanas ambīcijām gribēja būt tie, kas dala pienākošo palīdzību.
    Esmu pārliecināts, ka tieši tāpēc sašķēlās arī Helsinku grupa. Kad par grupas vadītāju ievēlēja Juri Vidiņu, rīdzinieki saprata, ka turpmāk tā palīdzība un finanses ies caur Vidiņu. To viņi negribēja pieļaut, tāpēc Vidiņu nomelnoja un neatzina – Radās Helsinku Rīgas nodaļa, kas darbojās pilnīgi autonomi un naidīgi pret pārējo Helsinku grupu. Tāpat vēlāk sašķēlās Latvijas Daugavas Vanagi un daudzas citas organizācijas. Tas bija viens no faktoriem, kas veicināja arī partiju sadrumstalošanos un jaunu partiju dibināšanu.
    Par sekām tautsaimniecībā jau rakstīju.

  • P.S.
    Protams, arī baznīcas un draudzes šķēlās: kā sēnes auga jaunas “neatkarīgās” draudzes, sākās mantas dalīšanas skandāli utt. Viss, lai tikai arvien jauni līderi nodibinātu savu palīdzības saņemšanas kanālu vai pārķertu esošos.
    Ja palasām vēsturi, tieši tādā veidā savulaik tika nopirkta varenā Pospoļitas valsts, kas stiepās no Baltijas līdz Melnajai jūrai, kas apturēja Osmaņu impērijas iebrukumu Eiropā utt.
    To Polijas – Lietuvas lielvalsti vispirms izpirka pa daļām, pēc tam sadalīja pavisam.

  • “Skaldi un valdi!” Diemžēl neatceros kuram pieder šis teiciens. Bet vai tad tā nav? Jo sabiedrība vairāk tiek sašķelta, jo grūtāk pieņemt konstruktīvus lēmumus. Kā tik pasaulē sabiedrība netiek sašķelta. Vai pret to ir zāles?
    Domāju ka kamēr tas kādam grupējumam dod iespēju kārtot savus darījumus, tas turpināsies. Bieži vien cilvēki šajā procesā piedalās neapzināti. To pašu sociopātu manipulāciju rezultātā tiek panākts viņiem vēlamais rezultāts.
    Un pamatā visam ir mantkārība, iekāre. Cilvēks nevis novēl, lai otram būtu, bet noskauž.
    Pavērojiet kas notiek apkārt, kaut vai ar to pašu pārtiku. Cik tonnām dienā sabiedrisko ēdināšanu uzņēmumi, lielveikali iznīcina pārtiku, jo lūk visādi normatīvie akti aizliedz pārtiku, kurai notecējis derīguma laiks to nocenot vai pat par velti kādam to atdot. Reizēm kāds produkts arī manā ledusskapī uzkavējies ilgāk, bet nekas ar mani vai maniem ģimenes locekļiem nav noticis.
    Kāds jauneklis man stāstīja, ka gaļas atgriezumi, kuri būtu pilnīgi lietojami nonāk speciālās tvertnēs aiz atslēgas, lai pēc tam utilizētu. “Paēdis, neēdušu nesapratīs!”
    Reiz Hodža Nasiridins sēdēdams čaihanā vēroja skatu, kurā kāds nabaga vīrs apsēdies čaihanā, izvilka savu maizīti un ieturēja azaidu. Pie viņa pienācis saimnieks un pavēlējis maksāt par šašliku smaržu, kuru nabags baudījis ēdot savu maizes riecienu. Hodža pasaucis saimnieku un parādījis viņam talantus solīja apmaksāt nabaga radīto zaudējumu. Viņš palūdzis saimnieku pieliekties un pakratījis viņam pie ausīm talantus, atlika tos atpakaļ savā kabatā un sacīja. ka redzi nabags ostīja šašliku smaržu. par kuru tu prasi samaksu un es tev par viņu arī samaksāju. Tu taču paklausījies naudas skaņā. (atvainojos par neprecīzu atstāstu).

  • Jānim K

    ,,Konstantīns jau ir informēts par jūsu izdarībām Tautas forumā. To izdarīju es.
    Cik atkarīgs no manis, nekādi komentāri netiks dzēsti. Lai ļaudis var apskatīt jūsu īsto seju.,,

    Interesanti ko par mani jāpastāsta Konstantīnam lai viņš par mani izmainītu domas, kā vien sameloties.

    Ceru , ka nosūtīji viņam arī savu nievisko viedokli par Skrundas gadījumu. Viņš ir sniedzis oficiālu interviju lairakstam, ka viņam ir piedraudēts. Tu par to pasmejies, izmantodams retoriku, ko var domāt gultā par cilvēkiem aiz gara laika, kad nav ko darīt.
    Iekopēju vēlreiz Tevis pausto =

    ,,Janis_K.
    13.12.2010., 09:22
    ,,Un vēl, Aivar,……….
    Starp citu, ja cienījamais Konstantīns Pupurs būtu Latvijas armijas uniformā un Latvijas armija nebūtu Pentagona filiāle, tad viņam nedraudētu (ja vien to draudēšanu viņš pats nav izdomājis). Un varbūt to Skrundas lokatoru mēs nemaz nespridzinātu, jo pašiem noderētu. Vai vismaz tā zaglīgā jeņķu firma no mums nepievāktu metāllūžņus vairāku miljonu latu vērtībā.
    Jā, nav bēdīgāka likteņa kā būt par svešas valsts aģentiem vai algotņiem, vai propagandas upuriem, kuriem savā dzimtenē jātēlo patrioti un jābaidās no neērtiem jautājumiem. :),,

  • Lai nobeigtu tēmu par humāno palīdzību, teikšu tā: es zinu tikai vienu attaisnojamu un pat cēlu iemeslu humānai palīdzībai: dabas katastrofas, masveidīgi kara postījumi un līdzīgas nelaimes, kas masveidīgi skar kādas valsts iedzīvotājus. Piemēram, zemestrīce Haiti vai Armēnijā, kur cilvēki palikuši bez iztikas un jumta virs galvas.
    Tam biznesam, kas jau 29 gadus tiek īstenots pret Latviju, nav nekā kopīga ar humānu palīdzību – tā ir nelietīga diversija pret Latvijas valsti un tās suverenitāti.

  • Jānim K

    Tu atkal pārfrazē sarunu. Runa gāja par otreizēji izmantojamiem apģērbiem , kurus tirgo un maksā nodokļus te Latvijā. Cilvēkiem ir tiesības izvēlēties apģērbus no visa piedāvājuma, jo Latvijā ir ļoti slikta jaunu apģērbu kvalitēte un labu zīmolu 100% augstākas cenas nekā Rietumeiropā. LEvis džinsus ,,humpalās,, var nopirkt par trim latiem, samaksāt nodokli , bet jaunus Levis ražotus sazin kur par 50 ls.
    Tu , Jāni, cik saprotu esi teorētiķis nevis praktiķis tāpēc nezini situāciju šajā biznesā kopumā.
    Par humāno palīdzību. Es jau Tev teicu , ka Tu noklusēji , ka JR 3 milj. vērtībā atsūtīja slimnīcām medikamentus utt. Tas bij mums , jā , katastrofas laiks , kad slimnīcām vienkārši nebij naudas iepirkt ko tādu.
    Nesen viesojos Priekulē , ar misionāru no Spanijas , kuš pirms 17 gadiem tur nogādāja gultas utt. Tās gultas vēl arvien kalpo un māsas pauda , ka toreiz tiešām tā bij dāvana no Dieva , jo bij vienkārši tā slimnīca jāsit ciet. Viņas pateicās misionāram Deividam par to , ka viņš palīdzēja izdzīvot slimnīcai.
    Arī Zīgerists savā laikā veselu gadu maksāja algas Cēsu asmātiķu slimnīcas ārstiem, jo naudas priekš algas nebija. Zīgerists tikai pateica = pa šo laiku sameklējiet finansējumu. To slimnīcu aizslē’dza ciet, tiklīdz kā Zīgerista nauda beidzās.
    Zini , Jāni, neciklojies savās teorijās , bet esi reāls. Ir arī cilvēki ar pieredzi , Tu šis pieredzes publicē pēc sava skatījuma , ne pēc izdzīvošans, iejušanās otrā, sapratnes principa. Un rezultāts ir tāds , ka pazūd takts par tiem , kuri ir dzīvojuši un cietuši.

  • Tā kā es kādu laiku internetā nebūšu, vēlos uzrakstīt īsu kopsavilkumu par šo koordinēto humpalnieku uzbrukumu Tautas forumam, kādi ik pa laikam mums gadās. :)
    Mans raksts, zem kura tagad komentējam, aprādīja vienīgo globālo superimpēriju, kas nu sākusi norietēt. Tā ir ASV. Tā kā latviešu valodā līdzīgu rakstu, cik man zināms, nav, un dienestiem interesē katra lojāla teritorija, kur vajadzības gadījumā varētu nesodīti patverties un gūt juridisku imunitāti, tad šie dienesti Tautas forumam uzsūtīja savus ziķerzeļļus-humpalniekus.
    Iesākumā humpalnieki pieklājības pēc paslavēja manu rakstu, bet tūlīt sāka sarunu bīdīt pavisam citā virzienā, labi zinot, ka es jau par tādiem blēņu stāstiem neklusēšu. Tiktāl viņiem viss labi izdevās.
    Bet, tāpat kā G. Meierovica gadījumā, atklājās šo ziķerzeļļu zemais līmenis. Daudz nevajadzēja gaidīt, lai no viņiem sāktu šļākties dusmas, naids, draudi un ultimāti. Vārdu sakot – trula aprobežotība un barbarisms. Jo viņiem taču tā iedomāti stiprā aizmugure tā sakāpusi galviņās…
    Grozi kā gribi, bet tā āža kāja ik pa brīdim izlien. :)
    Man patiešām bija ļoti nepatīkami ņemties ar šiem hameleoniskajiem humpalniekiem, kas tēlo superpatriotus. Vēl tagad sāja pretīguma sajūta krūtīs, kas tik drīz nepāries. Taču, manuprāt, esmu guvis arī pozitīvus rezultātus:
    1) Es tagad vēl labāk saprotu tā laika notikumus, savstarpējo notikumu saistību un veidu, kā mums tika uzspiesta šī humpalnieku iekārta;
    2)Nekad neesmu slavējis savus rakstus, bet šoreiz tomēr atļaušos sev uzsist uz pleca. :) Raksts ir labs un ir trāpījis. Pēc tā var orientēties, izvēloties un apdomājot turpmāko ceļu. Protams, vienmēr var uzrakstīt vēl labāk.
    3) Ja vēlreiz iznāks diskusijas par humpalniekiem, es visus sūtīšu uz šo lapu, lai lasa un analizē paši! Tāpēc lūdzu tiktiešām nevienu komentāru nedzēst!

  • Ak jā, varbūt kādam var ieinteresēt šis raksts, kas arī skar kādu kolektīvu liekulību un dubultdzīvi:
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/sandris-romanovskis/gvaltes

  • Varbūt arī šis, ko uzrakstījis bijušais LTF izdevuma “Atmoda” krievu redaktors (ar dažām valodas kļūdām):
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/vladimirs-lindermans/jaunie-quot-labie-zviedru-laiki-quot
    Tā ka nevar teikt, ka neviens neko nedara un nav cerību. Laika dzirnas maļ lēni, bet pamatīgi.

  • Dienas blogos atradu interesantu komentāru par sabiedriskajiem procesiem:
    “Frankfurtes skolā Antonio Gramši (Gramsci) un Georg Lukacs izveidotā kulturmarksisma mērķis bija gāzt kapitālistisko iekārtu, pārveidojot esošo kultūru. Pēc Gramši apgalvojuma, Rietumos sociālistiskā revolūcija nespēs sekot krievu 1917. gada revolūcijai, kamēr ļaudis nebūs atbrīvoti no rietumu kultūras, īpaši no tās “kristīgā gara.” Kā Lukacs teica 1919. gadā, “kas mūs glābs no rietumu civilizācijas?” Tas varēja tikt paveikts, salaužot tradicionālo ētiku un tradicionālo ģimeni, izārdot esošo kultūru no iekšpuses ilgākā laika gaitā to veicot masu informācijas līdzekļiem un skolām. Mēs tagad varam pārliecināties, ka šī stratēģija ir bijusi sekmīga, rietumu masu informācijas līdzekļi un dažas akadēmiskās aprindas ne tik vien kā nav pietiekami aizstāvējuši mūsu civilizāciju bet dažos gadījumos pat aktīvi sadarbojušies ar mūsu nāvīgākajiem ienaidniekiem. Ironija ir tur, ka rietumu cilvēku vairākums nekad nav dzirdējuši par Gramši, taču viņa idejām ir bijis milzīgs iespaids uz šo cilvēku dzīvēm.
    ==========================
    Pēc Gramši novērojumiem, valdošās aprindas, lai nodrošinātu savu varu, paļaujas ne tikai uz policejisku un militāru spēku, bet arī uz labprātīgu masu piekrišanu. Varas mehānisms ietver ne tikai piespiešanu, bet arī pārliecināšanu. Varas stabilitāti nevar nodrošināt tikai ar ekonomikas pārņemšanu valdošās šķiras īpašumā. Varas noturēšanai nepieciešama arī pakļauto brīvprātīga piekrišana. Stāvokli, kad panākts pietiekams piekrišanas līmenis, Gramši nosauc par hegemoniju. Hegemonija nav vienreiz sasniegts, sastindzis stāvoklis, bet nepārtraukts, smalki strukturēts un dinamisks process, kas jāuztur, ja grib saglabāt varu. Šajā sakarībā valsts ir hegemonija, kas bruņota ar piespiedu pasākumiem (spaidiem). Tomēr spaidi un piespiešana ir tikai ārējās bruņas daudz nozīmīgākam saturam. Turklāt hegemonija paredz ne vien vienkāršu, pasīvu sabiedrības piekrišanu, bet arī labvēlīgu, aktīvu piekrišanu, kad sabiedrība patiešām grib to, kas nepieciešams valdošajām aprindām. “Valsts ir praktiskās un teorētiskās darbības kopums, caur ko valdošā šķira attaisno un notur savu kundzību, turklāt panākot aktīvu pakļauto piekrišanu,” definē Gramši.
    Ja galvenais valsts spēks un valdošā slāņa balsts ir hegemonija, tad politiskās iekārtas stabilitāte (vai gāšanas priekšnoteikumi) atkarīga no tā, kā tiek sasniegta (vai nogāzta) hegemonija. Kas ir galvenais šā procesa virzītājs un kāda ir šā procesa tehnoloģija? Pēc Gramši domām, gan hegemonijas sasniegšana, gan tās noārdīšana ir “molekulārs” process. Tas notiek nevis kā šķiru sadursme, bet kā gandrīz neredzamas, niecīgas viedokļu un noskaņojuma pārmaiņas katra cilvēka apziņā. Hegemonija balstās uz sabiedrības “kultūras kodolu”, kurā ietilpst priekšstati par pasauli un cilvēku, labo un ļauno, skaisto un atbaidošo, tradīcijām un aizspriedumiem, simboliem un tēliem, zināšanām un pieredzi, kas sakrājusies vairākos gadsimtos. Kamēr šis kodols ir stabils un noturīgs, sabiedrībā valda “noturīga kolektīvā griba”, kas vērsta uz esošās kārtības saglabāšanu. Lai panāktu revolūciju, nepieciešams sagraut “kultūras kodolu” un kolektīvo gribu. To panāk ar “molekulāru agresiju” kultūras kodolā. Šī agresija nenozīmē kādas patiesības vai atklāsmes pasludināšanu, kas acumirklī panāk apvērsumu sabiedrības apziņā. Molekulārā agresija nozīmē “milzīgu daudzumu grāmatu, brošūru, žurnālu un avīžrakstu, sarunu un strīdu, kas bez gala atkārtojas un savā milzīgajā apjomā veido tos ilgstošos pūliņus, no kuriem dzimst zināmā mērā viendabīga kolektīvā griba, kas nepieciešama, lai rastos laikā un telpā koordinēta, vienota darbība”.
    “Masas,” raksta Gramši, “nespēj pieņemt filozofiju savādāk kā tikai ar ticību.” Šai sakarā Gramši norāda uz Baznīcu, kas reliģisko pārliecību uztur, nepārtraukti atkārtojot lūgšanas un rituālus.

    Par ikdienas apziņu jācīnās kā spēkiem, kas sargā savu hegemoniju, tā arī revolucionāriem. Abiem dota iespēja uzvarēt, jo kultūras kodols un ikdienas apziņa ir ne tikai konservatīva, bet spēj arī mainīties. Revolucionāriem spēkiem pieejama tā ikdienas apziņas daļa, ko Gramši nosauca par veselo saprātu (“darbaļaužu stihisko filozofiju”). Tas ir “atbrīvojošās” hegemonijas avots. Ja runā par buržuāziju, kas grib saglabāt savu hegemoniju, tai ir svarīgi šo veselo saprātu neitralizēt vai apspiest, ieviešot apziņā fantastiskus mītus.
    Kas ir galvenais darbojošais spēks hegemonijas radīšanā vai sagraušanā? Gramši atbilde ir ļoti noteikta – tā ir inteliģence.
    Galvenā inteliģences funkcija nav profesionāla (inženieris, zinātnieks, mācītājs u.c.). Kā īpaša sociāla grupa inteliģence radusies tieši modernajā sabiedrībā, kad radās vajadzība nodibināt hegemoniju ar ideoloģijas palīdzību. Tieši ideoloģijas radīšana un izplatīšana, vienas vai otras šķiras hegemonijas nodibināšana vai sagraušana – ir galvenā inteliģences pastāvēšanas jēga. Par visefektīvāko buržuāzijas hegemonijas nodibināšanas paraugu Gramši uzskata Francijas revolūciju, kur ātri nodibinājās cieša savienība starp kapitālu un inteliģenci. Šīs savienības pamatā bija franču buržuāzijas un inteliģences saistība ar vācu reformāciju, kas radīja varenas filozofiskas straumes. Kā kādreiz teica – “Kants nocirta galvu Dievam, bet Robespjērs – karalim.”
    Gramši var uzskatīt par pirmo filozofu, kas sajuta jauno pasaules ainu un to pārnesa uz sabiedrības zinātnēm. Viņš pacēlās virs vēsturiskā materiālisma gan tā marksistiskajā, gan liberālajā formā. Gramši secinājumus savā praktiskajā darbā izmanto visdažādāko pārliecību sociologi un kulturologi.”

  • Hei, tikko pamatīgi izsmējos! :)
    Dienas blogu komentētājam jautāju, kur viņš ņēmis to materiālu par Gramši? Man atbildēja, ka no Jāņa Kučinska grāmatas! :)
    Es gan atceros, ka par Gramši biju rakstījis, taču tajā komentārā man tas teksts šķita sakarīgāks un gudrāks. :)))

  • <Ivo Verners 13.12.2010., 11:07
    Paldies, Edge, par interviju ar Māru Zālīti. Sazināšos ar Latvijas Avīzi. Zinu, ka Jānim būs ko piebilst par VVF, ES, NATO. Tas jau mums tāpat ir skaidrs un par to daudz runāts, taču intervijas galvenā doma ir svarīgāka un vērtīgāka par pārējo.
    ========================================================
    Pie reizes iesaku sazināties ar Latvijas Luterānis redakciju. 2003.g.3.maija numurā LL ir sakarīgs raksts-intervija 'Runa par ieraudzīšanu' ar dzejnieku Imantu Ziedoni. Ieraudzīšana=smadzeņu pārgrozīšana=domāšana – tas ir grūts process, daudz smagāks piesaukto modrību (Ivo Verners 13.12.2010., 09:48).
    Tai intervijā LL dzejnieks I.Ziedonis arī G.Astru un ''helsinkiešus'' piemin – un Ziedoņa rakstītais (arī M.Zālītes,J.Podnieka) var palīdzēt 1980-os gadu notikumu būtību pat tos nepiedzīvojošajiem labāk saprast,un labāk izvērtēt arī TF vietnes komentāros aprakstīto par aizgājušajiem laikiem Latvijā.
    p.s.
    Mani nemaz nepārsteidza tas fakts, ka I.Ziedoņa intervijas fragmentu, kuru izvietoju Latvijas Avīzē pēc raksta-intervijas ar M.Zālīti – izdzēsa, un man liedza iespēju īzvietot komentārus LA (niks 'Memory')
    Memory, 11.12.2010 / 07:51

  • Edge, vai tevis minētā intervija ar I.Ziedoni ir pieejama internetā? Ja nav, vai varētu, lūdzu to ieskenēt un atsūtīt? Pie reizes varētu arī ieskatīties, kas norādīts pie LL autortiesībām. Pēc likuma ir tā, ka nekomerciālos un izglītošanas nolūkos informāciju, norādot avotu, drīkst publicēt, ja nav kā īpaši norādīts. Latvijas Avīzes stingrā autortiesību atruna mani mulsina. Gandrīz neviens cits portāls neliedz izplatīt informāciju nekomerciālos, izglītojošos nolūkos.

  • Jānims K

    ,,2)Nekad neesmu slavējis savus rakstus, bet šoreiz tomēr atļaušos sev uzsist uz pleca. :) Raksts ir labs un ir trāpījis. Pēc tā var orientēties, izvēloties un apdomājot turpmāko ceļu. Protams, vienmēr var uzrakstīt vēl labāk.
    3) Ja vēlreiz iznāks diskusijas par humpalniekiem, es visus sūtīšu uz šo lapu, lai lasa un analizē paši! Tāpēc lūdzu tiktiešām nevienu komentāru nedzēst!,,
    Jāni!
    Nu ja , tikai humlpalnieks šogad 18. novembrī uzrunāja prezidentu = mēs , kas sēdējuši par Latviju cietumā jautājam jums ,kāpēc jūs neaizstāvat latviešu tautu , kad pret to ir izvērsts genocīds…
    Un nemierini sevi , ka Tu te kādu forum’atvedīsi lai palasa ,,humpalniekus,,. Tu esi viens. Piedod. Jā , Grantiņam gan vari aizrakstīt , jo viņa vārsmas Tu izmantoji….

    Taisnību sakot, es šito rakstu , ko Tu uzrakstīji nelasīju , jo no paša sākuma ir skaidrs , ka tā ir veca informācija. Un tas , ka Tu , Jāni, saki , ka Tu esi vienīgais , kurš ir uzrakstījis par ASV krahu , tad tas ir meli, jo , es jau rakstīju, ka Deivids Vilkersons par ASV krahu sen ir rakstījis. Deivida vilkersona grāmatas Latvijā tiek izlaistas nu jau divdesmit gadus. Pie tam Tu raksti ļoti gari, atkārtodamies. Gailis lielās par savu sakakāto čupiņu. Tas nav kalns. Jāni!
    Vienīgais raksts ko esmu izlasījis no Jāņa Kučinska ir par Gernsijas salas ekonomiku. Par to arī pateicos. Vilim Lācim jau arī tauta pasakās par literatūras darbiem. Diemžēl , Jāni , Tev ir Grantiņa sistēma. Pēkšņs naids uz tiem , kuri nepiekrīt , teiksim , Tavam vēsturiskajam traktējumam. Konstantīns Grantiņu nosauca par vājprātīgu. Es tā pat. Un visi pārējie , kuri zin patiesības , nevis murgainas versijas par disidentiem. Jautājums? – kā rīkotos čeka , lai apmelnotu disidentus? – tā kā Grantiņš un diemžēl arī Jānis Kučinskis. Jāni , piemēram manis nosauktajiem Astras gadījumiem un Konstantīnu Pupuru un nu jau nozākāto Jāni Rožkalnu Tu rīkojies tā pat kā Grantiņš.
    Domāju , ka Tev vairs nebūs pieejami materiāli no disidentiem. Es par to parūpēšos. Ņemt materiālus , tēlot draudzību , bet pateikt , ka Konstantīns to ir izdomājis…..tas stils nav no latviešu tautas vēsturnieka skatījuma , bet negodprātīga otra cilvēka izmantošana. Šajā gadījumā nav runa par naudu, bet par latviešiem svētāko = cīņa par valsts neatkarību. Ja kāds šos patriotus nomelno ir zems, nožēlojams cilvēciņš.
    Par ielidojumiem TF. Es visu laiku lasu TF, bet Jāni Kučinski diemžēl lasu maz , jo , piedod, es esmu arī uzņēmējs, mūziķis , dzejnieks, tautā populāru dziesmu autors, skolotājs….un saprotu , ka Tu esi vienkārši nišas izmantotājs forumā.Bet Tava, dzīves niša ir nolasīšana no veciem materiāliem, kas jau uzrakstīti un zemas kvalitātes vēsturiski pētījumi. Realitāte ir cita Jāni! Tu nespēj pieņemt , ka Tavs skatījums uz lietām ir brāķis.
    Par Meierovicu. Es Meierovicu nepieminēju , bet Tu.. Arī Rožkalns ne.
    Es nesaprotu kā cilvēks var rakstīt konspektējoši par kaut ko , Bet pats savā dzīvē, savā reālajā dzīvē visu laiku novirzās no tēmas, izkropļo otra domu,nepamatoti apvaino otru par humpalnieku , kurš ir sēdējis par Latviju cietumā un sūtījis uz Latviju medikamentus, no cietuma padomju laikā iznesis un nodevis rietumu disidentiem ļoti svarīgu informāciju , no kuras rietumos notika piketi pie padomju savienības vēstniecībām. Riskējot ar savu dzīvību.
    Domāju , ka šajā forumā vajadzētu publicēt Jāņa Rožkalna dzīvesstāstu par laiku ko viņš ir pavadījis čekas lēģeros un kā arī tur nodevis vajadzīgās informācijas uz āralstīm. Tieši tas kopumā veicināja Latvijas neatkarību , jo uz Gorbačovu tika izdarīts spiediens par neatkarības cīnītāju izlaišanu no cietuma utt.
    Ko tad Tu , Jāni , Tu jau neatbildi ne uz vienu manu jautājumu. Tu atbildi ar retoriskiem apvainojumiem , kas robežojas ar kriminālu.
    Skumji , ka Tu šo lapu izmanto jaunu cilvēku ,,iekodēšanai,, uz nepareizu attieksmi pret lietām. Uz nepareizu sapratni par disidentu psiholoģiju un konspirāciju.
    ASV nav tik vienkārša valsts. Viņa pati ir parādā finansiālajām institūcijām. Pietika kādam prezidentam norādīt uz naudas maisu mafiju , tā šie prezidenti ir krituši. Arī nogalināti. ASV spēlēja galveno lomu 2. pasaules kara iznākumā. Komunistiskā pasaule visu laiku iekaroja pēc kara arvien jaunas teritorijas. Kas notiktu , ja ASV neaizstāvētu šīs valstis? Milzīgas teritorijas būtu zem komunisma fašistiskajiem režīmiem.
    ASV kā valsts ir tikai viena maza pasaules pārvaldīšanas struktūra. Un nejauc te kopā naudas koorporācijas ar ASV valdību. Un vai tad ASV nedara visu lai Izraēlā neieietu viltus pravietis, pirms piepildās raksti? Ceru , ka šo tēmu Tu zini…kādam jau Izraēla ir jāsargā.

  • ”Edge, vai tevis minētā intervija ar I.Ziedoni ir pieejama internetā?”
    ========================================================
    Joks?-Ivo, jautā par rakstu atrašanu internetā, jautā ko nozīmē ‘ieguglēt’?
    Jokoju – jo pašlaik mēģinu LL mājaslapā, ierakstu lodziņā ‘Meklēt rakstus’ – runa par ieraudzīšanu, nospiežu taustiņu ‘enter’ un….un nevelk mans mobilais internets, vai kāda cita ķibele.Taču tas nav galvenais – jo tas mans pieminētais raksts-intervija LL ir baigi garā.Ja būtu kāds raksts ”Padomju rubļa superimperiālisms – globāla ekspansija un sabrukums” (tāda tipa raksti pirms 20 gadiem bija n-tie)vai ”Latviešu trimdenieku darbi/nedarbi” utt.utml.,tad es uzrakstītu interesantāko un izvietotu. komentārā formā.
    Starp citu, saistībā ar Icika ierosinājumu par jaunumiem (rakstā Aicinājums visiem..) un Zulu
    13.12.2010., 11:26 – par sadaļu ”Urķēšanās vēsturē” – es tādā saliktu šo to (uzskati, atziņas, vērojumi). Vispārējs skats uz procesiem, uz mehānismiem/notikumiem – izvairoties no ‘man Jānis teica, ka Pēteris…’.
    Bet tas – nākamgad, jo Ziemassvētku laikā citas domas galvā….

  • p.s.
    Ieguglēju, – izrādās vienu fragmentu esmu jau TF publicējis pēc raksta ‘I.Ziedonis: ‘Mana lūgšana tev, Miera kodolam.’
    Edge 7.08.2010., 17:22
    – Akurāt sadaļai ‘Padomju laiks Latvijā’ noderētu, lai varētu rast atbildi uz Ivo jautājumu – ”Kur ir mūsdienu Juri Podnieki?!”(Jura Podnieka filmas)
    Starp citu,Kultūras Rondo 12.12.2010 izskanēja informācija – divdesmit gadus pēc dok./f ‘Mēs’ iznākšanas to beidzot janvārī rādīs LTV. Fantastika, iespējams, finansējums Barikāžu atceres pasākumiem palīdzējis?

  • Te iekopēju kāda cilvēka komentāru pretēji Grantiņam un Kučinskim

    ,,skolotāja saka:
    2010. gada 13. decembris 11.30

    1987. gadā runāju ar Rožkalna kungu par visu tad notiekošo. Tā kā viņš bija to dažu skaitā, kuri reāli organizēja 14. jūnija un 23. augusta demonstrācijas (ārkārtīgi veiksmīgas!), tad bija skaidrs, ka VDK darīs visu, lai viņus apturētu. Čekisti tad gan Rožkalnam, gan citiem skaidri lika saprast – vai nu atakal ceļš uz Austrumiem, vai fizisks uzbrukums(viņus 24. st diennaktī izsekoja un draudēja), vai emigrēšana. Kopā ar citiem tās vasaras pirmajiem cīnītājiem (J.Vēveri, E.Cirveli, H.Lāmu, Silaraupu, māc. Ludviku, Rubeni, Plāti, u.c.) tika nolemts, ka nav jēgas turpināt saasināt konfrontāciju ar čekistiem, bet svarīgāk ir ja mūsu cilvēki doties uz Rietumiem un nodrošināt finansiāli tehnisko atbalstu jaunajai tautas kustībai. Tikai tādēļ vispirms Silaraups, tad Rožkalns un citi, piekrita izmantot iespēju nokļūt Rietumu pasaulē.
    Tas arī deva ievērojamus rezultātus, jo viņi pārliecināja DV un A.Eglīša Latviešu Nacionālo fondu atbalstīt LNNK, Pilsoņu kongresu, LNNK u.c. ar video kamerām, citu tehniku un finansēm.
    Kur rodas tādi visu un visa gānītāji kā Grantiņš un viņa līdzskrējēji, kuri melo vienā melošanā, pat grūti saprast. Grantiņam laikam pašam tagad tārps grauž sirdsapziņu, ka pats neko jēdzīgu nav izdarījis, vien uzrakstījis pāris ziņojumus un tagad visus patriotus aprej.,,

  • Negribu šeit būt kādam par advokātu vai soģi. Ar interesi sekoju līdzi J.K. rakstiem un komentāriem. Tie kārtējo reizi tikai apstiprina manas domas un uzskatus, par šīs pasaules kārtību, lietu būtību un sekām. Neesmu no J.K. dzirdējis, ka viņš būtu vienīgais, kas par šīm problēmām raksta un domā. Viņa publikācijās ir ierakstītas atsauces.
    Nevaru spriest par disidentu darbību Latvijā. Līdz ar to tas dialogs, ka norisinājās komentāros man bija nesaprotams. Vēlētos, lai TF paši acu liecinieki ieliktu savus rakstus, par notikumiem nesenā pagātnē. Jo patiesi viņu kustība un darbība taču ir daļa no mūsu tautas vēstures.
    Komentāros Aivars atsaucas uz zemas kvalitātes vēsturiskajiem pētījumiem, kas parādās J.K. publikācijās.
    “Reiz skolotājs jautāja ēbreju zēnam, cik būs divi reizināt ar seši? Uz to tas atbildēja, bet cik vajag?”
    Par vēstures objektivitāti var daudz diskutēt. Mēdz tautā sacīt, ka vēsturi raksta uzvarētāji. Tā kaut cik objektīva var būt tajos posmos, kuros paši esam līdzdarbojušies, bet arī tur saskarsimies ar subjektīviem spriedumiem vai atklātiem meliem. Katrā laika posmā mēs cilvēki atrodamies katrs savā stāvoklī un atšķirīgs būs mūsu vērtējums. Vēlākos vēstures laikus mums jāpieņem ticībā uz pētnieku objektivitāti, pieejamām liecībām un faktu atspoguļojumam.
    Katram mums dotas salīdzināšanas iespējas, kā arī brīva izvēle ticēt vai neticēt.
    Man kaut kā nav skaidrs Aivara komentārā paustais: “ASV nav tik vienkārša valsts. Viņa ir parādā finansiālajām institūcijām. Pietika kādam prezidentam norādīt uz naudas maisu mafiju, tā šie prezidenti ir krituši, arī nogalināti.”
    Tātad man jāsaprot, ka ASV pārvalda oligarhi – naudas maisi, kā šodien Latviju. Šāds pārvaldes modelis vienkārši briesmīgs. Man tomēr negribētos, lai Latvijā būtu šāda valsts iekārta.
    Nenoliedzu, ka ASV loma 2. Pasaules kara iznākumā bija vērā ņemama, bet ne bez viņu finansiālo institūciju visupirms materiālo ieinteresētību. Valsti kuru pārvalda nauda viss tiek mērīts materiālo vērtību izteiksmē. Gribu piebilst, ka arī Baltijas valstu atdošana PSRS bija saskaņotas rīcības rezultāts, pat ja kāds rietumos brīvi varēja paust to, ka Baltija bijusi okupēta.
    Un beidzot, runājot par tām pašām humpalām. Nevajag jaukt kopā humanitāro palīdzību medicīnā ar valkātām lupatām vai atbrīvošanos no saražotās patēriņu preču pārprodukcijas, kuras var pārdot par pašu aizdoto virtuālo naudu un saņemot peļņā procentus reālās vērtības ekvivalentā. Gaiss tiek materializēts mantā. Lūk tāda ir mūsu reālā dzīves puse.

  • EGILS R

    Tavi spriedumi sakarīgi. Ar Tevi viss ok.

    Tikai ebreju zēns gan tā neatbildētu. Ebrejiem vairāk atbilde būtu tāda – ja prasa skolotājs :cik ir 3+5 , tad ebreju zēns atbildētu 3+5 = 4×2

  • Man tā īsti nav skaidrs, lai arī 80 gadu beigās sākās “atkusnis”, ka tik viegli čekas represīvais aparāts, ļāva disidentiem emigrēt uz Rietumiem, lai viņi nodrošinātu, finansiālo un tehnisko atbalstu jaunai tautas kustībai? Kā un kam rokās nonāca visi šie sūtījumi, kā čeka ļāva, lai tie nonāktu pie konkrētām organizācijām? Mani māc šaubas, ka čekisti bija tik naivi, lai tādā veidā neuzņemtos kontroli pār jauno tautas kustību, kura veidojās Latvijā un citās PSRS valstīs. Cik atceros, tad tajā laikā vēl pastāvēja ārējo robežu kontrole. Cik liels bija mūsu emigrācijas tautiešu atbalsts, finansiālajā izteiksmē, Latvijas neatkarības tautas kustībām? Vai šis materiālais atbalsts šīs nacionālās organizācijas stiprināja vai vājināja? Es te nedomāju Tautas fronti. Arī par šo vēsturisko posmu taču kāds varētu uzrakstīt savu viedokli.

  • EGILS R

    Lai saprastu JR, Aivaru , Jāni K. Tomēr palasi atpakaļ komentārus kad sākās konflikts. Kurš pirmais sāka neiecietīgi rakstīt par disidentiem. Tad arī spried pats, jo ir kaut kādas vērtības , kad vīri pasaka stop, tu pārkāp cieņas robežu, tava attieksme ir nievājoša…ja tas cilvēks sāk kurināt naidu , nenovaldās , tad tāds , teiksim armijā ātri tiek pārmācīts. Šajā gadījumā Jānis Kučinskis šo robežu ir pārkāpis. Tas , ka Tu lasi viņa darbus , tas ir labi. Bet Tev ir jāzin , ko no Kučinska var sagaidīt un kas viņu motivē tā rīkoties un vai sabiedrībā tā ir pieņemts. Jānis Rožkalns , kurš ir viens no Latvijas lepnumiem tiek apsaukāts par humpalnieku. Vai tas Tev , Egīl ir pieņemami?!

  • Egils R

    Čeksisti jau nezināja , ka disidenti vāks naudu. Tas viss noritēja pa kluso. Un ne jau viņi emigrēja lai naudu vāktu , bet viņus izsūtīja kā nevēlamus PSRS disidentus. Protams , ka bij kaut kādi jocīgi cilvēki, kuri gribēja vienkārši aizvākties, izmantot izdevību. Disidentus izmeta kopā ar ebrejiem. Viņiem bij ebreju pases.

  • Lai nu kā arī nebūtu, mēs dzīvojam šodien. Mani vairāk uztrauc tie 26% nabadzīgo Latvijas iedzīvotāju daļa. Mani pārsteidz tas, ka nabadzībā esam priekšā Rumānijai un Bulgārijai. Biju Rumānijā pirms četriem gadiem un nevarēju pat iedomāties, ka varam nonākt vēl sliktākā stāvoklī. Mani tik daudz neuztrauc materiālā puse, kā garīgā. Mantu var pazaudēt un tad atkal iegūt, bet garīgās vērtības tik ātri nav atjaunojamas. Ja ar galvu viss būs kārtībā un ar prātu draudzēsimies, viss pārējais būs! Kurš šodien var pateikt, kādu Latviju un kam to ceļam?

  • Garīgās vērtības rietumu pasaules civilizācijā iet strauji mazumā.Mums to grib pasniegt kā vērtību un uzskatu globalizāciju – civilizācijas attīstības jauno fāzi. Jauns pasaules modelis.
    Manā skatījumā totāls sabrukums. Nevis klimatiskās izmaiņas pazudinās pasauli, bet apziņas stulbums.Vēlme kādiem pārveidot cilvēku apziņu tāpat kā vēlme radīt ģenētiski modificēto pārtiku un augus novedīs pie neizbēgamas katastrofas.
    Reiz jau biju sacījis, ka galvenais objekts, kuru šodien cenšas pārveidot ir mūsu jaunatne un bērni. Tieši uz viņiem tiek likt akcents,jo viņi veidos “jauno pasaules kārtību.” Vecāko paaudzi un vidējo nav tik viegli izmainīt, lai gan pastāv iespējas visādi ietekmēt. Visvairāk mani uztrauc nevis mūsu iespējamais depresīvais stāvoklis, bet gan apātija, kas nav viens un tas pats. Iespējams, ka kāds sacīs, ka es pārspīlēju.
    Smagākais, kas piemeklē mūs ir, demogrāfiskais stāvoklis. Jo mazāk piedzimst, jo mazāk jātērē uz viņu samaitāšanu, vecie tāpat nomirs, jārada stresa stāvoklis un jālikvidē ārstniecību iestādes. Kā redzams ar to viss kārtībā.
    90. gadu beigās kāds mans paziņa – narkologs iepazīstināja ar statistiku, atkarību problēmas jaunatnes vidū. Vai domājat, ka tas gājis mazumā? Domāju ka tas dramatiski progresē. Nu tad mēģiniet parēķināt cik no mūsu sabiedrības locekļiem emigrējuši no šīs valsts, cik katru gadu nomirst, cik atrodas alkohola un narkotisko vielu atkarībās, cik mums ir pensionāru un tuvu pensionēšanās vecumam, cik cilvēku hroniski slimi un zaudējuši savas darba iespējas, kā rezultātā būs redzama tā veselīgā tautas daļa, kurai valdība grib uzspiest maksāt nodokļus, lai valsts varētu pastāvēt. Nedomāju, ka būsim priecīgi par rezultātu.
    Tāpēc uzskatu, ka TF kā pašizglītības portāls dod zināmu daļu saglābt to, ko varam saglābt. Paldies Dievam, ka šajā portālā komentāros nevar lasīt tādus komentārus, kādus sastopam citos publiskajos portālos.
    Mēs varam diskutēt, strīdēties, jo tā dzimst patiesība, bet mēs necenšamies viens otru apvainot. Varbūt tiešām tas ir I.V. nopelns, tad viņam paldies.

    Vakar skatījos 5.TV programmas raidījumu – bez cenzūras, kurā uzstājās a/s “Dzintara” šefs, Gerčikova kungs. Faktiski tas laikam arī ir vienīgais mūsu brends, kas sevi saglabājis no PSRS laikiem.
    Patiešām apbrīnojams vadītājs. Gribētu aicināt atbalstīt viņa ražoto preci, jo šie līdzekļi paliks Latvijā un mūsu cilvēki saņems atalgojumu. Katru lietu kuru nopērkam, kas ražota Latvijā ir atbalsts mūsu valstij.

  • Kad esot rādījuši pirmo kino, kurā tikusi iedzīvināta lokomotīve, cilvēki mukuši no zāles ārā. Vai līdzīgi nav ar šo diskusiju formu. Tās ir paneļdiskusijas, gandrīz kā prostitūcijas paneļa paveids. Jebkura tēma tiek preparēta, par to tiek izteikti absurdākie un nepatiesākie viedokļi. Jārēķinās, ka diskusija nekad nebūs objektīva, netiks iegūti viennozīmīgi secinājumi. Gribat vai ne, bet tāda ir šo diskusiju forma. Bet + tajā tāds, ka tiek iegūti ārkārtīgi daudzveidīgi spriedumi.
    Es jau rakstīju, ka tādā diskusiju panelī nevar runāt par sev (pat valstij) nozīmīgām, intīmām tēmām un lietām. Cilvēku atstarotais var būt sāpīgs un iznīcinošs kā lāzeris. Iesaistoties to vajadzētu saprast, ņemt vērā.
    Taisnība, patiesība, tādu te nav. Pareizāk tādas te ir dučiem, un katram sava. Efektīvāk tās meklēt caur trešo stāvu.
    Vēl iedomājos, ka labi, ka nesākās diskusija par J. Poli.

  • Aivar.S. es domāju, ka nav labi kādu konkrēti saukt par humpalnieku. Un nedomāju, ka J.K. vēlējās visas ar humpalām saistītās problēmas piesaistīt tieši kādai konkrētai personai.
    Reizēm mēs domājam, ka darām labas lietas, jo tajā brīdī liekas, ka tā rīkoties būtu pareizi, bet rezultāts var būt nepareizs. Ne jau katrs var izanalizēt līdz sīkumam, bet galvenais taču ir arī, ka spējam atzīt savas kļūdas.
    Jānis redz globāli sekas šai humpalu plūsmai, bet protams, ka daļa iedzīvotāju šajās humpalu bodēs radīja iespēju savai dzīvošanai, pēc rūpniecības sabrukuma Latvijā. Ar to viņi uztur sevi un savas ģimenes.
    Mums ir iespēja iegādāties lētas lietas piecu latu vērtībā, bet tai pat laikā mēs nedomājam, kā pašiem sākt šūt džinsus, kā to darīja PSRS laikos, kad pagrīdes kooperatori pašuva Levisus ne sliktāk kā Ķīnā vai Turcijā. Mums jau nevajag, lai viņus sauktu par Levisiem, sauc kā gribi, bet tas būtu pašmāju ražojums.
    Ko valsts dara, lai attīstītu savu rūpalu? Uzliek nodokļus un soda. Nodokļi un soda naudas nevar attīstīt un uzturēt valsti.
    Viens no lielākiem trūkumiem, kas mums piemīt, ka nespējam veidot savu iekšpolitiku. Mums nepastāv normālas savstarpējās attiecības ,nav vēlme uzlabot komunikāciju vienam ar otru. Tā vien liekas, ka katram ir sava individuālā attiecību formula, es esmu pareizs!
    To var novērot ne tikai valstiskā mērogā, bet arī ģimenēs. Bet viss jau arī sākas ar mūsu ģimeniskajām attiecībām. Piemēram kādas attiecības ir vienā daudzstāvu namā dzīvojošajiem? Domāju, ka te komentāri būs lieki. Valsts atdeva privatizācijā dzīvokļus un visu pārējo nosauca par koplietošanas daļām. Komunālā māja. Kāds rezultāts? Šāda rīcība bija lielākā bezatbildība. To pat Rietumi nespēj saprast. Ja jau gribējām attīstīt privāto iniciatīvu vai tad maz bija ko privatizēt. Bet tautai pameta apgrauztu kaulu, bet kas saņēma gaļu? Šo daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki ir paši savas valsts un rietumu banku ķīlnieki. Valstij vajadzētu nevis domāt par šo namu siltināšanu, bet dalīt zemi, dot aizdevumus ar valsts garantiju un piedāvāt būvēt savas ģimenes mājas, atstājot šos PSRS graustus nojaukšanai. Te būtu jaunas darba vietas vietējiem izejmateriālu ražotājiem, celtniekiem u.t.t. Vieni ceļ, citi jauc veco, sākas rosība. Jūs jautāsiet, kur ņemt naudu? Es un jūs nevarat radīt naudu, tas būs noziegums, bet valsts var! Pēc Pirmā Pasaules kara Latvijai arī nebija naudas, bet valsts attīstījās. Tika būvēti Tautas nami, valsts piešķīra zemi un aizdevumus, tika celtas skolas un slimnīcas, būvējās Rīga. Ko mēs šajos gados esam uzcēluši? Nosauciet vismaz piecas unikālas celtnes, kurām būtu reāla pievienotā vērtība? Protams finansiālā burbuļa laikā veidojās spekulatīvās jaunbūves, kuras finansēja rietumu virtuālā nauda, bet šie īpašumi diemžēl pieder bankām, bet varēja piederēt valstij, ja tā būtu katram, kurš vēlas būvēties devusi hipotekāros kredītus, nevis spekulācijai, bet reālai dzīves telpai. Un nomaksājot šos kredītus valstij cilvēks to iegūtu savā reālā īpašumā. Nē, to valstij nevajadzēja, jo no šādas tautas aktivitātes neieplūstu kādam kabatā tā saucamais, “atkats.”

  • Kādreiz bija pieejama un gan jau joprojām ir pieejama grāmata – Секреты секретных служб США – laba, pamācoša, iesaku; norādītajā grāmatā bija ziņa, ka visslepenākajās ASV drošības struktūrās-dienestos ir vairākas daudzskaitlīgas nodaļas fantastikas analizēšanai. Fantastikas (utopiju un antiutopiju rakstnieki tajās savos tekstos izspēlē dažādus cilvēces attīstības scenārijus). Pēdējos 20 gados pasaule un Latvijā notikušo jau 1930.-1950.-1960.- ajos gados aprakstīja toreiz galvenokārt amerikas fantasti. Tagad fantastikas (gan science fiction, gan fantasy) žanrā “atklājumi” , manuprāt vairs nenotiek/netiek radīti ASV, bet gan Krievijā, Japānā un Dienvidamerikā. Par Ķīnu un Indiju man diemžēl nav reāla priekšstata. Fantastikas un fantāzijas žanrs gan ir tikai viens neliels otas triepiens nācijas portretā, tomēr manuprāt visai nozīmīgs. Ļoti iespējams, ka pārskatot virkni citu “nozīmīgu” un nenozīmīgu, bet būtisku sfēru (arī ekonomiku no dažādiem skatu punktiem) izrādītos, ka šodien ASV no līdera un hegemona faktiski kļuvusi par viduvējību.
    ====>
    Summējot ASV aisberga redzamās daļas vērtību tā var izrādīties acīmredzami negatīva. To tad arī ir parādījis Jānis savā rakstā. Tā ir patiesība, bet nav visa patiesība. Uzskicētais ASV portrets ir atbaidošs un portretētais izskatās pēc drīza miroņa. Tikai …. kādu 40 gadu laikā ASV iedzīvotāju skaits nez kāpēc ir pieaudzis gandrīz par 50%. TIESA – šīs nācijas sabiedrības daudzi segmenti un institūti agonē. Viena no dramatiskas krīzes sfērām ir izglītības sistēma. Plašākā skatījumā redzam visai spilgtu “amerikāņu dzīvesveida” krīzi – vismaz 2/3 populācijas ir slima; faktiski slima ir nācija. Amerika to saprata Eizenhauera laikā un mēģina atveseļoties. Morāli ASV vai nu atlabst vai vismaz apstājusies tās strauja deģenerācija. Objektīvo pasaules globalisma procesu pavada tam vienlaicīgs amerikas dzīvesveida nomaldu un strupceļu eksports dažādu tehnoloģisku un ideoloģisku produktu jomā. Liberālisms pirmskolas pedagoģijās jomā ASV nozīmēja “dabūt” Vjetnamas slepkavu paaudzi, mēs mērkaķojamies līdz. Liberālisms dzīvesveida jomā ASV maksāja 2/3 nācijas lieko svaru, 26 000 novājēšanas un veselīga dzīvesveida sistēmas, no kurām tikai labi, ja 3% “strādā”. ASV dzīvesveida imports kādā valstī vēl šodien nozīmē šīs valsts veselīguma un dinamisma zudumu. Tas izsekojams cilvēku ar lieko svaru īpatsvarā Austumeiropas valstīs pēc to demokratizācijas – cilvēku ar lieko svaru skaits dramatiski pieaug; cilvēku ar tukšu skatienu skaits preses izdevumu fotogrāfijās tāpat dramatiski pieaug <- paceļiet vecus žurnālus bibliotēkās. Iespējams, ka visaugstākā imunitāte pret ASV dzīvesveidu vēl arvien ir Japānā, Krievijā, ceru, ka Latvijā
    ======<
    ————-
    http://antiglobalisti.lv/raksti/N_Sencenko_Iznicinasanas_sabiedriba.pdf?phpMyAdmin=At41zIPgY%2C-C0pp0d7FKmmSwX06
    Bet tradicionālās kultūras un morālo vērtību nomaiņu vienmēr pavada straujš sabiedrības psihiskā
    stāvokļa pasliktinājums. Pēc ukraiņu pētnieku datiem, šodien 50 procentiem valsts iedzīvotāju ir
    tādas vai citādas psihoneiroloģiskas problēmas. Pie tam, neskaitot alkoholismu un narkomāniju,
    ievērojama loma ir elektroniskajos masu informācijas līdzekļos plaši lietotai informatīvai iedarbībai (kā
    atklātai tā slēptai). Sevišķi tai pakļauta ir jaunatne.
    Bērnam svarīgākie dzīves uzskati formējas un nostiprinās proporcionāli viņa smadzeņu augšanai
    un attīstībai:
    !!!! piedzimstot 20% (iestarpinājums mans- Ivars)
     4 gados – 80%;
     6 gados – 90%;
     10 gados – 87%;
     18 gados – gandrīz 100%.
    Šajā periodā, no televizora un datora plūstošā vizuālā un skaņas informācija, veido viņa uzskatu
    „datu bāzi”, kuri arī būs noteicošie visā viņa turpmākajā dzīvē.
    Pēc Krievijas, V. Behtereva vārdā nosauktā psihoneiroloģiskā institūta profesora, medicīnisko
    zinātņu doktora M. Kabanova datiem, visu veidu šausmu filmas, kas šodien pārpludinājušas
    televīzijas ekrānus, ieaudzina pusaudžos patoloģisku agresivitāti un cietsirdību. Pēc Ukrainas
    Zinātniskās pētniecības centra bērnu sociālās un tiesu psihiatrijas katedras datiem, bērni, kautiņus un
    gangsteru pekstiņus televīzijas ekrānā, izmanto kā stereotipus savai uzvedībai. Bet, ja mazuļiem pēc
    tādiem seansiem vērojams miega traucējums un murgus, tad vecākiem bērniem agresīvo multfilmu
    saturs pārtop murgainās idejās. Viņi savā uzvedībā cenšas līdzināties „universālajiem kareivjiem” un
    dzīvo virtuālajā realitātē. Bērnu dārziņā četrgadīgie mazuļi reti kad spēlē „māti un meitu”, bet gan
    biežāk „kiborgus”. Un pēc tam visu to pārnes dzīvē. Reklāmu „varoņi” aktīvi iespaido
    nenostiprinājušos apziņu un izsauc tās deformāciju – bērni labprāt pārņem viņu „ekipējumu”,
    uzvedības stilu un nekrietnās manieres. Tā viens no sērijveida slepkavām uzskatīja, ka līdz
    noziegumam viņu noveda dzeršana un televīzija. Viņš stundām skatījies videofilmas ar neskaitāmām
    vardarbības ainām.

  • Diemžēl Latvijai imunitāte pret ASV dzīves veidu iet mazumā. Protams visiem mēsliem, kas ieplūst Latvijā un propogandē vardarbību, būtu nepieciešama stingra cenzūra. Kas tad svarīgāk, pieļaut apstraktu demokrātiju vai saglabāt veselīgu tautu?
    Bet tas nerūp mūsu politiķus un valdību. Pārprastā demokrātija novedīs valsti pie pilnīga sabrukuma, un te nav jābūt nekādam pravietim.

  • Esmu dzirdējis interesantu domu – PSRS sabrukuma cēlonis nebija valsts ideoloģijā, bet tās vadības nekompetencē vai neatbilstībā valsts ideoloģijai.
    Jānis viena no pēdējiem komentāriem par Gatto grāmatu parāda, ka politiskas aprindas, kas tiecas pēc varas Zviedrijā, izglītības jomā balstās uz acīmredzami murgainam idejām, kam, man šķiet, nav nekāda sakara ar amerikāņu dzīvesveidu.
    Pilnīgi murgaina, manuprāt ir arī pati doma par universālu pasaules kārtību. Jānis ārkārtīgi daudz enerģijas patērē šīs idejas kritikai.
    ———–
    Vai ir vērts veltīt kaut viena cilvēka dzīvi TIKAI kaut kā graušanai?

  • Kas vajadzīga lai uzvarētu? – Vienotība
    Ko es ar to domāju? – Arī to ko iesaka Jānis
    ————-
    http://antiglobalisti.lv/raksti/N_Sencenko_Iznicinasanas_sabiedriba.pdf?phpMyAdmin=At41zIPgY%2C-C0pp0d7FKmmSwX06
    Ko darīt?
    Jaunajā karā par savu brīvību, patiesu neatkarību un galu galā – par savu dzīvību, mūsu
    pienākums ir dot miermīlīgus triecienus, kuriem nevarēs pretoties ne amerikāņu armijas varenība, ne
    Ukrainas iekšējie kompradoru un tirgotāju-augļotāju elites žandarmu-policijas spēki. Mums nav
    vajadzīga pretlikumīga rīcība, kura tikai stiprinās bandītu varu, kas konvertējuši („conversio” lat. –
    maiņa, pārveidošanās, pārvērtība) varu par īpašumu un aplaupījuši savu tautu.
    Šim nolūkam varam izmantot Jurija Petuhova ieteikumus. Lūk, viņa priekšlikumi:
    1) „katram krievam, Krievijas iedzīvotājam (ukrainim – N.S.) jāizņem visi savi ieguldījumi no
    visām bankām, visām „krājkasēm” un nekādos kontos nenoguldīt ne grasi, līdz tautas varas
    uzvarai un koloniālā režīma gāšanai;
    2) visos televīzijas kanālos uzmanīgi skatīties rādīto reklāmu un nekad, nekādos apstākļos,
    nepirkt reklamētās preces un produktus. Nekad!;
    3) nekad nepirkt nekādas preces un produktus kioskos un veikalos, kas pieder kaukāziešu un
    aziātu spekulantiem, kuri līdz absurdam uzskrūvējuši cenas. Neapmeklēt vairumtirdzniecības
    tirgus (bāzes) – šos legālās noziedzības perēkļus;
    4) nekad, nekādos apstākļos nekādās vēlēšanās nevēlēt par demokrātiem – pēc milzīgās
    pieredzes mēs zinām, ka, ja pretendents sevi nosaucis par „demokrātu” vai „cīnītāju par mūsu
    tiesībām”, tad viņš noteikti vēlas kaut ko mums nozagt un atņemt pēdējās tiesības (tas ir kā
    likums). Kā tikai pretendents ar uzsvaru ir izteicis vārdu „demokrātija”, lieciet uz viņu treknu
    krustu un jūs izglābsiet sevi no kārtējā zagļa-reformatora, no necaurredzama blēža, bet
    Krieviju (Ukrainu – N.S.) no bojā ejas.
    Pie augstāk minētā vēl piebildīšu sekojošo: bagātā Ukrainas zeme vienmēr barojusi un arī
    turpmāk nodrošinās mūsu tautu ar pārtiku.

  • Ivar,”Esmu dzirdējis interesantu domu – PSRS sabrukuma cēlonis nebija valsts ideoloģijā, bet tās vadības nekompetencē vai neatbilstībā valsts ideoloģijai.”
    Nevaru gan tam piekrist. Valdība un kompartija bija viens vesels. Viņi sen bija izplānojuši ceļu, lai legalizētu sazagto. Un tam viņiem palīdzēja slepenie dienesti. Vai arī šie dienesti izstrādāja modeli liberālisma ienākšanai valstī, kuru dēvēja par PSRS. Ja pavērojam notikušo, tad redzam absolūti vienu scenāriju daidzām PSRS republikām, saimnieciskajā jomā.

  • Kaut kur te blakus un agrāk te jau vismaz nedēļu “cīnās” JK, JR un AL. Kaut kāda laika sprīdī, kaut kādā saziņas lokā, galvenokārt/kaut kāda mērā gan jau ir taisnība jebkuram no viņiem
    ———
    Fizikā ir pazīstamas tādas lietas kā interference un lauku superpozīcija/savstarpējā uzklāšanās.
    PSRS sabrukšanas divi galvenie iekšējie iemesli visticamāk bija
    1. Apzināta, ilgtermiņa, SLEPENA, daļas valsts augstākās vadības programma/gnkārt bet ne tikai slepeno dienestu (daudzskaitlī !!!)
    (Tavs minētais iemesls)
    2. Vadības nekompetence astoņdesmito gadu beigās
    (mans minētais iemesls)
    kļuva brīžiem tīri vai kliedzoša (tiesa tā nebija tik kliedzoša kā 60-ajos). Ir visai interesanti pāris dienas veltīt attiecīgi 60-to un 80-to gadu normatīvo dokumentu analīzei un pavērtēt to adekvātumu. Acīs krīt vadības nekompetences un tā laika pozitīvisma kampaņu propagandā korelācija.
    —————–
    Ietekmes klājās viena otrai virsū un tad kad aizgāja aizgāja dominoefekts un daudzviet haoss. Haoss un troksnis pasaulē arvien pieaug. Kur to izdodas apturēt – ir rezultāti. Nav labākais piemērs – Ventspils – iespējams nav tā labākā kārtība, bet ir. Te TF ir ap 200-300 lasītāju un ap 20-30 aktīvu komentētāju. Tiesa “sētnieki” un “apkopēji/sakopēji” visur un vienmēr ir deficīts, kā tik sākas kaut kāda kustība atrodas “tribūni” vairumā
    ——–
    domājot par dažām “vietējās nozīmes kaujām” – konkrētiem banāliem darbiņiem – atradu, ka
    1. Dānijā skolās ap 35% skolotāju ( ASV kā pie mums ap 5%)
    2. Latvijas skolās skolēnu skaits uz vienu skolotāju salīdzinot ar daudzām veiksmīgām Eiropas valstīm ( it sevišķi Dāniju) nav nemaz tik katastrofāli mazs; Latvija atpaliek tikai VIDĒJI.
    3. Pēdējos desmit gados 2/3 pasaules valstu finansējums izglītībai pieaudzis
    ———–
    Jautājums – kurā sfērā pārdomāti ieguldīti līdzekļi valstij varētu atmaksāties ātrāk investējot ekonomikā vai investējot izglītībā?
    Jautājums ir mazliet negodīgs un retorisks. Atdeve būs tur, kur atradīsies darītāji.
    Vislielākā atdeve pūliņiem ir graušanā un narkobiznesā.
    2.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.