Dž.T.Gatto: “Skolotāja grēksūdze. Marionešu fabrika”

„Sauciet, lūdzu, mani par Gatto kungu. Divdesmit sešus gadus atpakaļ, un tā kā tobrīd man nebija nekā labāka, ko darīt, gāju strādāt uz skolu par skolotāju. Manā diplomā rakstīts, ka esmu angļu valodas un literatūras pasniedzējs, taču tas ne pavisam nav tas, ar ko nodarbojos. Es pasniedzu nevis angļu valodas stundas, bet gan mācu to, ko par svarīgu uzskata valsts izglītības sistēma. Un atbilstoši manam veikumam arī tieku novērtēts. Dažādās ASV skolās ir dažādas mācību programmas, taču septiņi priekšmeti tiek pasniegti visur – no Hārlemas līdz Holivudai. Šie priekšmeti veido nacionālo mācību plānu, kas atstāj uz bērnu daudz lielāku iespaidu, nekā jūs spējat iedomāties. Jums, protams, ir brīva izvēle pašiem šos jautājumus izvērtēt, taču ticiet man, šajā uzstāšanās reizē vismazāk par visu vēlos ironizēt. Tieši to arī es pasniedzu. Un par to jūs man maksājat naudu…”

Grāmatas autors lielāko darba mūžu pavadījis vispārizglītojošās skolās, strādājot par pedagogu, un tagad dalās ar savām pārdomām. Daudzkārt viņš piemin, ka skolā ir jāpavada mazāk, nevis vairāk laika. Viņš stāsta, ka esošā sistēma atgādina šauru puķupodu lielai puķei, kas tā arī nekad nevar izaugt liela. Par dabisko vidi, kurā attīstās bērns – ģimeni, tuviniekiem, un skolu – kā nedabisku vidi, kas uzspiež nenormālu veidu, kā bērns tiek „iekļauts sabiedrībā”. Par valsti, kā kopienu, kurā arī socializācijas procesi noris savdabīgā veidā.

Lieliska viela pārdomām tiem, kuri interesējas par izglītības jautājumiem. Grāmatas oriģinālvaloda – angļu: John Taylor Gatto „Dumbing US Down”, 1992. Tulkota krieviski: Джон Тейлор Гатто „Фабрика марионеток”.

Ieskats grāmatas pirmajās lappusēs krievu valodā pieejams, sekojot šai saitei.

Interesenti, kuri gatavi pilnībā vai daļēji grāmatu iztulkot latviski, sūtiet ziņu uz TautasForums.lv. Pieejama grāmatas elektroniskā versija krievu valodā.


Iesūtīja Ģimenes skola


  • Es atvainojos forumam
    savu izglītību ieguvu visai no brīvu uzskatu visai kvalificētiem pedagogiem Cēsu 1. vidusskolā 1962-1974. gadā; arī manus vecākus neinteresēja manas atzīmes, bet manas reālās sekmes; man tika ļauts mācīties pašam.
    Tāpēc es neiederos šodienas sabiedrībā.
    —————–
    zīmīgs fragments no Gato grāmatas un tika pat zīmīgs komentārs
    *
    Liels valsts obligātās izglītības sistēmas “sasniegums” ir tas, ka gan tikai daži mani labākie kolēģi-skolotāji, kā arī tikai nedaudzi labākie manu audzekņu skolotāji vispār pielauj domu, ka apmācības sistēma varētu būt savādāka. “Bērniem taču ir jāprot lasīt un rakstīt, vai jūs pieļaujat kādu citu iespējamību?”,”Bērniem taču ir japrot reizināt un dalīt, jums taču pret to nekas nav iebilstams?”, “Bērniem ir jāiemācās pakļauties pavēlēm, ja viņi grib noturēties darbā”
    Tikai pirms dažām paaudzēm Savienotajās Valstīs realitāte bija pavisam cita. Orģinalitāte un daudzveidība bija visai izplatīta; mūsu brīvdomība un brīvā uzvedība bija padarījusi mūs par pasaules brīnumu; šķiru-sociālās robežas bija viegli pārvarāmas; musu valsts pilsoni bija pārliecināti par sevi, izdomas bagāti, savās domās un darbos neatkarīgi. Mēs bijām kaut kādi īpaši, mēs amerikāņi paši par sevi, bez visur esošās un visu redzošās un virzošās valdības un varas; varai nebija tiesību bāzt savu degumu visur un mērīt visus mūsu dzīves aspektus, nebija tās visāda veida organizāciju un sabiedrisko institūtu gūzmas, kas noradītu kā mums domāt un just.
    Savienoto Valstu sabiedrība nonāca centralizētas varas rokās mazliet pirms Pilsoņu kara. Centralizētai varai sevis atražošanai ir nepieciešama obligātās izglītības sistēma, kas ir valsts monopols. Līdz šim laikam skolām nebija nekādas būtiskas lomas mūsu vēsturē. Tās jau vispār bija, bet neatņēma cilvēkiem pārāk daudz laika, un katrs bija tiesīgs mācīties tik, cik uzskatīja par vajadzīgu. Un šādos apstākļos cilvēki lieliski iemācījās lasīt, rakstīt un rēķināt; daži zinātnikie pētījumi uzrāda, ka Amērikas revolūcijas laikā lasītprasme autrumu piekrastes brīvo cilveku vidū bija gandrīz vispārēja. Tomasa Peina grāmata “Veselais saprāts” (Thomas Paine “Comon Sense”) tika izdota 600 000 eksemplāru tirāžā pie iedzīvotāju skaita ap 3 000 000, no kuriem 20% bija vergi un 50% – kalpi-algoti darbinieki.
    Vai tiešām kolonisti bija ģēniji? Nē, vienkārši motivētam cilvēkam lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pamatu apguvei ir vajadzīgas tikai kādas simts-divsimt stundas. Ir tikai svarīgi, lai sagaidītu kamēr cilvēks pats to vēlētos un tad nu gan kalt dzelzi kamēr karsta. Miljoniem cilveku paši apguva šīs prasmes, un tas patiesībā ir visai vienkārši. Atveriet 1850. gada piektās klases mācību grāmatu matemātikā vai retorikā un jūs ieraudzīsit, ka to līmenis atbilst šodienas koledžu līmenim. Nebeidzamās gaudas par “pamata iemaņu” iemācīšanas nepieciešamību – tikai dūmu aizsegs, kas slēpj realitāti, ka skolas atnem bērniem divpadsmit gadus dzīves ar mērķi padarīt viņus par manipulējamām skrūvītēm centralizētas valsts mehānismā.

    Mūsdienu debates par vienotā nacionālā mācību plāna nepieciešamību ir profanācija. Tāds vienots mācību plāns jau pastāv to septiņu priekšmetu veidā, par kuriem es jau rakstīju. Šī plāna realizēšanas rezultāts ir fiziskā, morālā un intelektuālā paralīze. Nekāds šī plāna piepildījums ar saturu nevar atsvērt šo drausmo ietekmi uz topošajiem pilsoņiem. Debates mūsu nacionālās histērijas jautājumos par arvien vājākajiem akadēmiskajiem rādītājiem, ne par mata tiesu neskar pašu problēmas būtību. Skolas māca tieši to, kas tām ir jāmāca: kā kļūt par labu ēģiptieti un PALIKT SAVĀ VIETĀ piramīdā

    ——————–
    kāds nejaušs Gato darba komentārs – http://timur0.livejournal.com/81961.html
    Skolas koncepciju izstrādāja daži zinātnieki ar mērķi radīt instrumentu valstij, ar kura palīdzību būtu iespējams vadīt iedzīvotājus. Izpildot darbības, ko paredz šīs sistēmas standarts, skolai jāražo stereotipi cilvēki, kuru uzvedība ir paredzama un kontrolējama. Šodienas skolām tas lielā mērā izdodas.

    Interesanta vēsturiska izzziņa:
    Obligātā skolas izglītība radās Masačusetas štātā apmēram 1850. gadā. Tai bija jāsastopas ar ievērojamu pretestību – reizēm pat bruņotu – no apmēram 80% štata iedzīvotājiem. Pēdējais pretošanās bastions bija Barnsteibla Keipkodas pussalā, kur tikai XIX gs astoņdesmitajos gados, pēc šīs teritorijas militāras pakļaušanas, bērnus konvoja pavadībā veda uz skolu

  • Ivar, paldies par vērtīgo fragmentu iztulkošanu! Par ko tu atvainojies? ;) Es mācījos Cēsu 1.vsk. no 1986.-1995.g. Pēc tam 3 gadus DACVĢ, tad LU un RTU, taču pamatus ielika vecāki, vecvecāki un brīnišķīgas bērnudārza audzinātājas. Uzskatu, ka arī ar pmsk. un ģimnāzijas skolotājiem man salīdzinoši ir veicies. Esmu mācījies pats un no cilvēkiem, ar kuriem dzīvē nācies tikties.

    Lai bērns netiktu sagandēts jau agrīnā bērnībā izšķiroša nozīme ir gudriem vecākiem, saskanīgai ĢIMENEI, viediem veciemtēviem un vecāmmātēm, no kuriem smelties piemēru un dzīvesziņu. Otrs svarīgākais – lai dzīvē būtu LAIKS DOMĀT.

    Pašreizējā izglītības sistēma, kas lielā mērā ir tāda pati kā PSRS laikos, tā tagad, salauž gan bērnus, gan skolotājus. Sistēma neapšaubāmi tāda tiek veidota ar nolūku. Atceros, kā pirmajās klasēs ‘apgrūtināju’ skolotājus ar saviem jautājumiem, bet tad tas pārgāja. Sapratu, ka esmu par slogu skolotājiem, ka ‘esmu izlecējs’ vienaudžu vidū. Aizgāju uz universitāti un tur tas pats – studenti lekcijā nesaprotot, par ko runa, bet neuzdrošinās jautāt – izdresēti, kā jēriņi. Nav brīnums, ka visa sabiedrība arī kopumā ir viens liels nīkuļu bars, kurš gan vēlēšanu sistēmu, gan visu pārējo pieņem tādu, kādu onkuļi noliek priekšā. Mans veselais saprāts un labticīgā dvēsele nespēj aptvert ‘sistēmas tēvu’ noziedzīgo rīcību, kas ar izglītības sistēmas palīdzību masveidā un faktiski visā pasaulē manipulē ar cilvēku prātiem, vienu pēc otras audzinot paklausīgas vergu paaudzes. Viņu izcilākais sasniegums – ‘filozofijas fakultātes’, kurās tiek savākti ‘visbrīvāk domājošie’ jaunieši, lai smalkā veidā viņiem izskalotu smadzenes. Ir nācies saskarties ar vairākiem upuriem. Pāri paliek gudros vārdos vervelējošs skeptiķis, kuram vērtību sistēma nojaukta, galva piesārņota ar dažnedažādām teorijām un pārgudrībām, taču kurš debašu prasmi gan apguvis teicami, tā ka jebkuru cēlo domu spēs noniecināt līdz “esības būtības daudzdimensionālajai bezjēdzībai, kuru tik vajag prast caurlūkot caur retrospektīvo ego prizmu un tad būšot skaidrs, ka Dieva nav, cilvēce superīgi attīstās, jo tagad mums ir dators priekšā/pakaļā, taču pa lielam jēgas nav nekam, jo visi tāpat mirsim”… Tā, lūk! Vai kāds var minēt kaut vienu piemēru, ko patiesi derīgu sabiedrībai devusi izcilā LU ‘domātāju fakultāte’ – kādas vērtīgas atziņas, sabiedrības (valsts) attīstības vīziju vai kaut ko spējušas būtiski ietekmēt, lai sabiedrība netaptu par arvien trulākiem patērētājiem?

  • Hēdeļa TEORĒMA-s apgalvojums:
    Jebkura galīga nepretrunīga aksiomu sistēma ir nepilnīga
    IR INTUITĪVI SKAIDRS
    un praktiski nozīmīgs jebkuram cilvēkam, kas veido kādu sistēmu (nu kaut vai kādam mazā uzņēmuma veidotājam vai IVO). Lai izveidotu kādu sistēmu ir nepieciešami kādi pamatpieņēmumi – aksiomas. Pamatapgalvojumu nedrīkst būt pārāk daudz – citādi sistēma būs nepārskatāma un reāli nevadāma
    (salīdziniet kaut vai Bībeles baušļus un Latvijas likumdošanu – http://www.likumi.lv). Sekas no ierobežotā vai pat uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu pamatapgalvojumu maza skaita būs tās, ka dažas lietas no realitātes teorētiskā sistēma neaprakstīs un uz teorētiskās sistēmas bāzes veidotā praktisko instrukciju sistēma šos realitātes faktus “apstrādās nepareizi vai neapstrādās vispār”. Oļģerts Dzenītis (1938., LTF, LNNK, matemātiķis) matemātiskās fizikas metožu kursā vai ik lekcijas atgādināja Gētes vārdus par to, ka teorija ir laba, bet īsts pamats dzīvei var būt tikai mūžam zaļais realitātes koks. Ir skaidrs, ka jebkurā darbības sfērā jebkuram cilvēkam ir visai vēlama un parasti ir kaut kāda darba sistēma (pat ja šis cilvēks to neapzinās). Un tik pat skaidrs ir tas, ka stingra pieturēšanās tiklab pie paša izveidotās sistēmas vai arī pie “no augšas nolaistām instrukcijām” agri vai vēlu novedīs pie kraha. KO darīt? Pievērsties pilnīgai anarhijai? Atteikties no jebkuras sistēmas? sabotēt jebkuru sistēmu?

    Lietot sistēmas ar pŗātu un radoši.
    Neizmantot sistēmu instrukcijas par vīģeslapu savas garīgās un radošās impotences piesegšanai.
    Neizmantot kādu sev svešu sistēmu par kruķiem, bet iet pašam.
    ————
    Šo nelasiet !
    Es jau šai vietnē vairākkārt esmu minējis Hēdeļa teorēmu. Šodien pajautāju par to Google-i. Nekā bez manis minēta latviski neatradu, žēl, šis robs kādam, būtu jāaizpilda.
    Šai sakarā atstāju noderīgu saiti
    http://www.springerlink.com/content/c67px6q851823462/fulltext.pdf
    rakstam par noderīgu grāmatu
    GOdel’s Theorem: An Incomplete Guide to Its Use and Abuse
    by TorkeI Franz~n A. K. PETERS, WELLESLEY, MASSACHUSETTS, 2005, 172 pp, ISBN 1-56881-238-8, $24.95
    Franzdn’s book will be of interest to three audiences: (1) beginning logic students who want a concise and selfcontained explanation of what Godel’s theorems do say: (2) non-mathematically trained scholars and educated laypersons who want a logically correct explanation of what Godel’s theorems do not say: and (3) professional logicians who want a comprehensive, and critical survey of the philosophical perspectives
    opened up by Godel’s work.
    Readers who are not mathematically inclined but are intrigued by the many claims about the implications of GOdel’s work will find Franzen a sober and reliable
    guide in explaining what GOdel’s theorems do not say. For example, does GOdet’s theorem show that a Theory of
    Everything (TOE) in theoretical physics is impossible? Do GOdel’s theorems refute the strong Artificial Intelligence (AI) thesis that the human mind can be modeled by a computer? “No mathematical theorem,” Franzen notes, “has aroused so much interest among nonmathematiclans as GOdel’s incompleteness theorem.”
    Indeed, Franzen’s book grew out of taking on the exhausting task of commenting on the seemingly inexhaustible erroneous references on the Internet to
    GOdel’s incompleteness theorems.

    Tagad es atkal palasīšu Gato.
    Ja atradīšu viņa darbā un atsauksmēs par viņu ko patiesi noderīgu, atkal došu jums ziņu

  • >Ivo Verners 4.12.2010., 23:17
    Njā, nu labi, pateikšu atklātā tekstā to (ja godīgi, daļu no tā), ko domāju rakstot
    >atvainojos forumam, (ka) savu izglītību ieguvu visai no brīvu uzskatu visai kvalificētiem pedagogiem Cēsu 1. vidusskolā 1962-1974. gadā ….u.t.t.
    MANUPRĀT tais sienās, tās skolas, kas no manis izveidoja to, kas es esmu un par ko man nav kauns VAIRS NAV, ŽĒL. Manuprāt patreiz Cēsīs gaišākā ir
    http://www.c2vsk.topinfo.lv/?l=1&menu=19. Tas ir mans personiskais viedoklis
    Tiesa šis radošais gars tomēr dažās skolās vēl arvien ir dzīvs. Visa cita starpā arī http://www.youtube.com/watch?v=Ln5_9ZLDfwE
    Viss ir izmērāms.
    Ir lietas, kas ir objektīvas

  • >Ivars 5.12.2010., 00:14
    ”(.)MANUPRĀT tais sienās, tās skolas, kas no manis izveidoja to, kas es esmu un par ko man nav kauns VAIRS NAV, ŽĒL (.)
    Viss ir izmērāms.
    Ir lietas, kas ir objektīvas”
    ========================================================
    Manu uzmanību piesaista šis – ”VAIRS NAV”. Tad kādi ir iemesli,cēloņi – kādi tādi ‘mehanismi’ nostrādāja, kādi nenostrādāja sabiedrībā pēc 1974.g., kad iegūtās zināšanas sāka praksē pielietot Ivara paaudze (Godmaņa,Ēlertes, Birkava, Gaiļa,Piebalga u.c. reformatori).
    Ivara aprakstītā un slavētā skola jau nebija vienīgā, kurā bija labākā skolu SISTĒMA pasaulē vēl 1960-o gadu sākumā. Skolu sistēma, kuras beigušie koroļovi, keldiši, kurčatovi radīja tādus 20.gs.tehnikas brīnumus, ka ASV prezidents J.F.Kenedijs īsi pateica:”Nācija ir briesmās!”. Un likdams izpētīt PSRS sasniegumu pamatus/avotus pēs 2.Pasaules kara – uzstājās Kongresā ar runu – Special Message to the Congress on Education. January 29, 1963
    To the congress of the United States:
    Education is the keystone in the arch of freedom and progress. Nothing has contributed more to the enlargement of this nation’s strength and opportunities than our traditional system …
    http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9487
    - ASV spēja apjēgt PSRS panākumu iemeslus, spēja savu IZGLĪTĪBAS SISTĒMU veiksmīgi reformēt un attīstīt 1960. – 1980-os gados.Gatto kungi spēja sagatavot tādus kadrus, kas nodrošināja uzvaru ”Aukstajā” karā. PSRS vairs nav, izglītības sistēma Latvijā tiek reformēta un reformāta, taču rezultāts ir neiepriecinošs (1991.-1992.g. Latvija ANO Tautas attīstības indeksa valstu vērtējuma tabulā bija 30. vietā, 2010.g. jau 48-ā.)
    KAS NOTIKA 1970-os, ja 1980-os, kad vadības elitē ienāca Ivara kunga paaudze, kuru rakstnieks L.Purs aprakstījis savas grāmatas ‘Aizejot atskaties-4′ nodaļā
    ”Greizo pamatu meistari” ?
    IVARAM ir kādas versijas ??

  • p.s.
    ”Lieliska viela pārdomām tiem, kuri interesējas par izglītības jautājumiem. Grāmatas oriģinālvaloda – angļu: John Taylor Gatto „Dumbing US Down”, 1992.”
    - PAPILDUS INFO PĀRDOMĀM:
    ”Savulaik,1992.gadā,kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu – grāmatu saturu, mācību priekšmetus.Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai.Mums tolaik bija bija sakārtota mācību sistēma un vajadzēja tikai mainīt saturu…(.)Bija jāmaina saturs, bet nevajadzēja atteikties no SISTĒMAS (izcēlums-Edge)- šī arī bija lielākā kļūda, no kā ciešam vēl tagad.”
    Arvīds Platpers, diriģents, bij.mūzikas skolotājs Ķekavas vidusskolā (Kurp dodas dziedātāju tautas mūzikas izglītība?.Diena,13.04.2010).
    p.s.s.
    Man ar laimējās ar skolu – Ķekavas vidusskolu, kurā bija skolotāji PERSONĪBAS, bet, vai pašlaik tādi skolotāji-personības ir vēl pietiekošā skaitā Latvijas skolās? Kas notiek pasaulē?Kāds process sācies (kāpēc?),ja izveidojās Gatto aprakstītā marionešu fabrika ?
    Pink Floyd – Another Brick In The Wall, part 2
    http://www.youtube.com/watch?v=df8MikZx6w4&feature=related

  • Visu grāmatu (krievu val.) par velti iespējams lejuplādēt šeit:
    http://bookz.ru/authors/djon-gatto/fabrika-_069.html

  • Skovoroda teica: Трава без души сено, лес дрова, человек труп.
    Šī milža teiktais par fiziskām personām pilnībā attiecināms arī uz juridiskām personām un idejām un ideāliem. Teiktais attiecināms arī uz skolām vai izglītības un audzināšanas metodikām.
    ———
    Vai man ir versijas? Manu acu priekšā tā skola, kuru radīja pēckara (ap 1945-1960) Cēsu skolotāju institūta pasniedzēju un audzēkņu (kaut vai brāļu Kokaru u.c) kohorta, tā skola, kuru izloloja Aldonis Builis, tā skola, kuras bērns bija Jāņa Endeles radītā Cēsu Draudzīga Aicinājuma Cēsu Valts ģimnāzija; nu jā, TĀ skola manā un daudzu manu skolasbiedru acu piekšā izdzisa ap 1966/1969. gadu. Vienkārši nodzisa triju vai vairāku paaudžu vienotības gars, no skolas aizgāja pēctecības gars, aizgāja pārliecības par mūžīgu dzīvi gars, kas ik uz soļa izjūtams, piemēram, Ķīnā vai atrodoties ne tālāk kā izstieptas rokas attālumā no no Šavlas Amonašvilli. Tā vienkārši ir “kaut kā” klātbūtnes sajūta vai “ķaut kā” iztrūkuma sajūta jebkur un jebkad. Ja šī sajūta ir – es apzinos, ka “viss notiek pa īstam”: man ir patrāpījies kāds darāms un citiem cilvēkiem vajadzīgs darbs , vai arī esmu nonācis kādā nopietnā dzīves mācībstundā, manās rokās nonākusi grāmata, kas jāizlasa vai jātulko, man ir iespējams pavirzīt kaut ko kādā nozarē, galu galā – man ir iespēja ierakstīt te kādu komentāru, JO ja man ir iespēja nerakstīt komentāru vai vienkārši neizteikties, es to nedaru
    t.i.
    dators, nauda,ticība, alkohols, ēšana, mīlestība man nav problēma, bet ir iespēja
    Vai es te tagad pateicu kaut ko loģisku un eksakti algoritmiski realizējamu – nē; es mazliet aprakstīju kaut kā klātbūtnes un kontakta ar kaut ko sajūtu vai iespēju kontaktam ar “kaut ko”. Esmu pārliecināts, ka šāda sajūta ir arī kaut vai Sarmītei Elertei, Ģirtam Valdim Kristovskim, Valdim Dombrovskim, Andrim (ierakstiet pēc patikas), u.t.t. => publiski vai personiski nozīmīgas fiziskas vai garīgas personas vai gari seko kādai idejai vai sajūtai, kas visticamāk ir eksakti izmērāma u.t.t.
    ————–
    Tad kad IR šis “kaut kas” ir jēga nodarboties ar kaut kādas darbības analīzi, pilnveidošanu u.t.t.
    Attiecībā uz Gato grāmatā skarto problemātiku:
    MAN NAV PĀRLIECĪBAS PAR TO, KA FORMĀLĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA VISPĀR KĀ TĀDA IR VĒL GLĀBJAMA.
    Nu kādu laiku jau tā vēl pastāvēs.
    Ir ļoti svarīgi lai būtu pasaules mērogā lielākas daļas valstu un TAUTU akceptēts kaut kāds minimālās izglītības standarts, ir svarīgi lai jebkuram cilvēkam jebkurā momentā būtu iespēja uzlabot savu personisko sniegumu attiecībā uz savu veselību un zināšanām, prasmēm un iemaņām. Es neesmu orģināls atziņā par to, ka vismaz 80% laika skolēni vismaz skolā pavada nelietderīgi: tā ir arī Jāņa Endeles, Ulda Grīnfelda, Edvīna Šiltera, Tomasa Romanovska, Menču dinastijas , Suhomļinska, Makarenko, Pestalocija un Jāņa Cimzes, Ņikitinu un Šatalova u.t.t. pārliecība par realitāti, iespējamo un neiespējamo skolā.
    ———
    Un tas jautājums, ko patreiz risinu priekš sevis
    1.1. Vai būs kāds labums, ja pārtulkošu to vai citu Gato mantojuma daļu – inteerses pēc varat pameklēt to “Gato gabaliņu”, kas ir pirmajā komentārā krieviski vai angliski un salīdzināt ar “orģinālu”. Hm … tas varētu būt interesants vingrojums, kaut vai realitātes elementa “Ivārs” izzināšanā

    1.2. vai būs kāds labums, ja pievērsīšos kādam citam rakstu darbam

  • Ivars 6.12.2010., 13:25
    (.)
    TĀ skola manā un daudzu manu skolasbiedru acu piekšā izdzisa ap 1966/1969. gadu…….
    ========================================================
    ”Ja četri balti krekli / Ir jaunam cilvēkam,
    Tas iziet var caur dzīvi / Bez lielām pārdomām.
    Un tikai reiz pa reizei / Kāds atgādina viņam,….”
    - Punkta 1.2. īstenošanas gadījuma nekaunīgi iesaku Tomasa Hillana Ēriksena ”Mirkļa tirānija”, kurā tie šodienas cilvēka saprāta/domāšanas izdzišanas iespējamie iemesli/cēloņi ir izskaidroti. Zinātnieku secinājumi, kas balsti uz pētījumiem ir interesanta lasāmviela (‘Mēs varam redzēt tālāk un labāk, jo varam uzkāpt uz gigantu pleciem’ I.Ņūtons).
    Viena tāda domātāja, loģiķa, rakstnieka es bieži popularizēju – Aleksandrs Zinovjevs/
    АЛЕКСАНДР ЗИНОВЬЕВ ВЕЛИКИЙ ЭВОЛЮЦИОННЫЙ ПЕРЕЛОМ
    http://www.zinoviev.ru/ru/articles/zinoviev-perelom.html

  • Ivar,
    tu kā vienmēr uzdod trāpīgus jautājumus. Atbilde gan uz p.1.1., gan 1.2. ir – JĀ.. Un zini kādēļ? Jo efektīvākais, ko šobrīd varam darīt – izplatīt informāciju, lai cilvēki redz alternatīvas pieejas, sāk paši domāt, meklēt.. Tas nebūt nenozīmē, ka nav konkrētas idejas, ko ierosināt izglītības ministrijai. Dažas ir padomā, bet par to vēlāk. Varbūt arī pats vari padomāt, kas būtu tie konkrētie lēmumi, ko TU pieņemtu, konkrētie darbi, ko TU veiktu, ja no rītdienas tu būtu izglītības ministra amatā? (ar atbilžu rakstīšanu manis dēļ vari nesteigties ;) …)

  • Man nekad nav bijis vienaldzīgs jautājums -
    kāpēc man kaut kas jāmācās?
    Ja man to nepasaka, vai nevaru izdomāt to pats, neko nevaru iemācīties. Tiesa, kad reizēm, nav ko darīt vienkārši kaut ko gadās mācīties un iemācīties.
    A ko mēs vispār gribam? Gribam lai būtu labi, ja?
    Tā vienkārši nekad, paldies dievam, nenotiek

    ———–
    Mode uz izglītības reformām nav jauna – vismaz 100 gadus veca, iespējams vairāk un tad jau iznāk, ka vajadzība reformēt vispārējās izglītības sistēmu radās tūlīt pēc tās ieviešanas. Vai nav viena interesanta doma? Kāpēc tomēr ne tikai varai, bet sabiedrībai kopumā ir ērti, ka cilvēkbērns līdz 16-19-24 gadu vecumam ir ieslodzīts vispārīgās izglītība krātiņā, kurā vismaz 1/3 valsts algoto darbinieku vairāk turas pie krēsla un pilda instrukcijas un metodiskos noradījumus kā dara to, ko vēlas vai uz ko cer klients (jā par ko ir runa? to bērnu, ko pedagogs apstrādā vai šī bērna vecākiem, biežāk bērna mammu)? Vecāki un vecvecāki var mierīgi rukāt darbiņā vai skatīties seriālus. Sabiedrība var būt droša, ka vismaz priekšpusdienā bērniņi būs skoliņā un netraucēs sabiedrību.
    BET
    kāds tad varētu būt vispārējās izglītības sistēmas reāls mērķis, tā vietā lai vispārēji apmēram no 5. klases debilizētu jaunatni un grautu tās veselību?
    —-
    VARBŪT ir tā ,ka
    “Brīvību var dot tikai gudram cilvēkam, demokrātija nav domāta muļķiem” – Valdurs Lulla -Izglītības alternatīva ir tumsonība- Rahva Haal – 1993.g. 5. augusts
    UN
    Valdurs Lulla raksta, ka pašlaik mēs ļoti daudz runājam par attīstību, it īpaši par ekonomisko attīstību. Un nebūtu nekādu problēmu, ja vien attīstība ietvertu sevī arī ētisko sastāvdaļu. Kad ar visas pasaules attīstības gaitu tiek saprasta tikai ekonomiskā attīstība, turklāt uzsvaru liekot uz konkurenci un individualitāti, tad neizbēgami nonākam pie secinājuma, ka katra tauta, katrs indivīds pats ir atbildīgs par savām neveiksmēm. (…) Šāds “apgaismots” egoisms nav spējīgs radīt vispārcilvēcisko ētisko apziņu. “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” – pirmkārt nozīmē ekonomiskā egoisma pārvarēšanu. (….) daudz nopietnāka šī problēma ir globālā skatījumā. pasaule ( un it īpaši mēs, pus gadsimtu pasaules attīstības ceļa malā stāvējušie) vēl joprojām atrodas ekonomikas straujas attistības hipnozes varā. Bet tajā pašā laikā jau vairak ka 20 gadus gan Romas kluba, gan zaļo kustību pārstāvji ir rakstījuši un runājuši par negausīgās ekonomikas attīstības ierobežošanas nepieciešamību, jo cerību visošais neierobežotais ekonomikas pieaugums ir pretrunā ar cilvēces stratēģiskajām interesēm. Cilvēks ir, jāatzīst, kļuvis pats sev bīstams. Un tas, cik negribīgi šī atziņa tiek pieņemta, ir visai traģiski.”
    (…)
    To, ka mūsdienu
    SABIEDRĪBAS LEJUPSLĪDES PATIESAIS IEMESLS IR MORĀLĀ KRĪZE
    atzīmēja jau Alberts Šveicers, viss pārējais pasaulē ir šī morālās krīzes sekas. (…) Tā kā neviena sabiedrība nevar eksistēt bez morāles, šodien ir īpaši svarīgi pētīt morāles atdzimšanas iespējas.
    (Citēts no Juris Putriņš – Zem šo debesu smaguma – Rīga – 1995 – Grāmata izdota ar apvienības Tēvzemei un Brīvībai atbalstu)
    ————
    Ko es patiesībā mācīju, kad kādus desmit gadus strādāju skolā?
    1. Centos iemācīt mācāmos lidot. – kaut kā pastulbi, kas tas vispār ir? nemāku tā “uz pirkstiem paskaidrot”, nu kādas pēdējās 3-4 dienas es atkal lidoju. Kas mani šais dienās redzējis, varbūt sapratīs. Vismaz puse audzēkņu saprata un iemācījās. Vismaz pamatskolā “Akmens Lizdā” mums to pilnīgi atklāti mācīja un tur iemācījos.
    2. Mācīju, ka zaglis jau negrib sliktu citam, bet grib labu sev un tūlīt.
    3. Mācīju ticēt brīnumiem, brīnīties un tos radīt.
    u.t.t. apmēram tādā garā – konkrētā mācību viela u.t.t. bija tikai fons manām blēņām
    4. Taisnība mācīju, ka parasti/bieži NEPIECIEŠAMS darīt kaut ko stulbu un vismaz šķietami nevajadzīgu, JA tas nav pretrunā ar p.2 ( t.i. labāku vai sliktāku, bet kaut kādu morāli). Kāpēc? Nu vajag taču darīt vismaz kaut ko, ja nezini ko darīt.
    5. Paskatīties uz VISU no augšas – globāli. Kāpēc? Lai vismaz par vienu nodzīvoto dienu ik gadus būtu prieks.
    ————
    Lasīt iemācījos kaut kā tā pats, nejauši. Neatceros kad īsti kā īsti. Tā īsti nopietni pie mācīšanās vēl arvien neesmu ķēries. Skolotāji visai ātri saprata, ka man neko nevar iemācīt, ja es pat es no nevēlos. Kas nesaprata, tiem paskaidroju – kā? piemēram, stunda IZPILDĪJIS ĀTRI klases darbu, mierīgi lasīju grāmatu.
    > Mirkļa tirāniju esmu reizēm pašķirstījis – pagaidam, nav bijusi vēlēšanās to izlasīt. Padomāsim par “mirkļa tirānijas” jēdzienu un sajūtu kā tādu, A? Nu ieiešanai mirkļa tirānijas garā var noskatīties filmu “Rudens maratons” – tur viens talantīgs un ļoti labs cilvēks dzīvo izcili stulbi, netalantīgi un sāpīgi sev. Atrašanās mirkļa tirānijas stāvoklī faktiski ir mazās psihiatrijas klīniskā diagnoze un, iespējams, saucās “afektīvā psihopātija”

  • next step – the next society
    ….
    “Patiesība ir ļoti īsa, viss pārējais – tikai komentārs”
    “Ja baidāties apvērsuma, tad organizējiet to paši – visi, kas varētu tam pieslieties, nokļūs jūsu kontrolē”
    Unberto Eko – Fuko svārsts

  • >Edge 6.12.2010., 20:07
    Bet interesantākais jau ir tas, ka tās sajūtas, to atmosfēru, ko es “sava skolā” izjutu tikai līdz sešdesmito gadu beigām , es gadiem izjutu Jēkabpils 1. vidusskolā vairākus gadus strādājot un arī pāgāšgad viesojoties Jēkabpils Valsts Ģimnāzijas 90 gadu jubilejā. No “sabiedriski politiskajiem apstākļiem” u.t.t kaut kas ir atkarīgs, bet ne viss un no “ārējiem apstākļiem atkarīgais” , manuprāt nav noteicošais
    -
    varbūt,
    noteicošais ir prasme izvēlēties sasniedzamu nozīmīgu mērķi?

  • >Par to prasmi izvēlēties jau sen, sen lasīju G.Vorobjova ‘Meklē savu talantu’/Геннадий Григорьевич Воробьев ‘Ищи свой талант’ un ‘Cilvēks-cilvēks’:
    ”Diemžēl mēs vēl ļoti slikti pazīstam ļaudis, ar kuriem kopā dzīvojam un strādājam. Un – pats dīvainākais:neizjūtam pārāk lielu vēlēšanos uzzināt vairāk par sevi.Šī reizēm taisni kliedzošā cilvēku nepazīšana kļūst par kavēkli mūsu gaitai uz priekšu.”
    - Pārlasīju vēlreiz, izrādās kibernētiķi, psihologi, sociologi jau 1970-os mēģināja rast atbildes uz šodien samilzušajām problēmām izglītībā. Cik sapratu no viena raksta, tad Šavla Amonašvilli viesojoties Latvijā arī ko līdzīgu stāstīja. Jādomā – un jārīkojās, jo padoties aizliegts!

  • Patīk Ivo komentārs par filozofu fakultāti. Secinājumam 100% piekrītu, jo pats tur 2,5 kurusus izturēju. Cerēju gūt atbildes, bet guvu mācību.

  • Apmēram ik desmit gadus manā dzīvē atrodas kāds, kas atgādina – darāmu darbu ir ļoti daudz; izvērtē; sāc darīt neatliekamos darbus! Rūpīgi paskatieties uz savām pēdējām nedēļām. Cik šajā laikā izdarītās lietas bijušas patiesi neatliekamas un izdarītais ar paliekošu vērtību? Vai nav tā iznācis, ka darīti tikai atliekamie darbi?
    ———-
    Šavla Amonašvilli vismaz divas reizes pirms kādiem septiņiem-astoņiem gadiem uz vairākām dienam bija Cēsis un mācīja Vidzemes pedagogus. Vienā no lekcijām, dodot vietu citiem lektoriem, šis skolotājs aizgāja zālē apsēsties un pārpildītajā zālē brīva vieta bija tieši nākamajā rindā pirms manis. Man likās, ka viņš “redz ar pakausi” – man likās, ka viņš ik mirkli vērtē kā es klausos lekciju. Tam, kas mācās, ir ļoti svarīgi saņemt savu centienu vērtējumu (tieši vērtējumu par panākumiem nevis atzīmi – viena no būtiskam iezīmēm Šavlas Amonašvilli pedagoģiskajā sistēmā ir strikta jēdzienu “оценка” un “отметка” nodalīšana vai pat pretnostatīšana; tieši šī pedagoga darbības rezultātā tika ieviesta bezatzīmju sistēma pamatskolās).
    ————
    Ir ļoti svarīgi, lai katrs cilvēks ik dienas 5-10 minūtes veltītu pašnovērtējumam. Ir svarīgi lai katrs cilvēks ar jēgu un sakarīgi ēstu un elpotu. Ir svarīgi, lai cilvēki runātu viens ar otru un ne jau par laika apstākļiem vai politiku un avīžziņām. Šīs trīs lietas pēdējos 40-50 gados gājušas mazumā. Manā skatījumā šīs trīs lietas ir pagaidām vēl Nr.1 ekonomikas ASV ar vien pieaugošo problēmu pamatā. Šo trīs lietu atmešana katru cilvēku noved “mirkļa tirānijā” un tajā kā es to vērtēju. Tiesa ASV cilvēku ar lieko svaru=priekšlaikus novecojušu cilvēku īpatsvars jau pēdējos 10 gadus stabili ik gadu samazinās par apmēram 2%. Šī nācija APZINĀTI ATVESEĻOJĀS, ik gadus no valsts budžeta un personiskiem līdzekļiem tam tērējot ap 200 miljardu dolāru – t.i. ap 1000 dolāru uz cilvēku gadā – stulbi liela summa par to, ka šajā valstī (jā, un pie mums, jā, un arī es personiski) lielāka daļa cilvēku dzīvo …. atvainojiet stulbi, un daudzi pat ar Harvardas diplomiem kabatā.
    Liekais svars ir cilvēka nepareiza dzīvesveida acīmredzams un nevienam nenoslēpjams indikators. Japānā liekais svars ir ne vairāk kā 2% cilvēku un šī nācija ir pazīstama kā nācija, kas smaida. Itālijā liekais svars ir ap 10% cilvēku – viņi pieturas pie Vidusjūras dietas. Tā bija arī Latvijas vienkāršo cilvēku dieta pirms pamatmasā pirms 200 gadiem un vietumis te vēl joprojām. Tā sauktās demokratizācijas rezultāts vismaz Austumeiropā līdz ar McDonaldu invāziju ir liekā svara problēmas nozīmības pieaugums populācijā, personisko un valsts veselības aizsardzības budžetu uzblīšana. Mēs importējam preci-dzīvesveidu, ko paši tā ražotāji atzinuši par brāķi.
    ———–
    Kamēr šīs valsts reālā prioritāte nebūs valsts iedzīvotāju dzīvesveids (kā kaut vai Somijā un Norvēģijā vai Japānā) tikmēr šeit …..

  • > Ivars 6.12.2010., 22:52
    (endless – izdzisa mana māmiņa, šeit; vai te rakstītais bija viņas priecas vēsts?)
    >Ivars 6.12.2010., 23:07

  • 2×2=4
    http://diena.lv/lat/politics/hot/petijums-uzrada-nopietnas-matematikas-macisanas-problemas-latvijas-skolas
    Krīze matemātikas mācīšanā Latvijā sākās 1980-o sākumā pēc virknes slikti sagatavotām būtiskām mācību satura izmaiņām, kuru moto bija – lai bērniem būtu interesantāk un vieglāk. Eksaktā skatījuma uz lietām amputācija Latvijā bijusi viena no izglītības satura izmaiņu virzības vadlīnijām līdz pagājušajam gadam, kad tika atjaunots obligātais vidusskolu beidzēju matemātikas eksāmens. Šo tendenci tad arī visus šos gadus atspoguļoja minētie starptautiskie testi

  • http://www.johntaylorgatto.com/bookstore/index.htm
    Weapons of Mass Instruction
    John Taylor Gatto’s Weapons of Mass Instruction focuses on mechanisms of compulsory schooling which cripple imagination and discourage critical thinking.

    Džons Teilors Gato savā grāmatā “Masu automatizācijas (afektizācijas) ieroči” pēta un pievērš uzmanību tiem obligātās izglītības sistēmas mehānismiem, kas kropļo audzēkņu iztēli un atņem viņiem izsverošu domāšanu.

    Viņš parāda, ka kaitējums, ko nodara obligātā skolas sistēma ir drīzāk eksakti pārdomāts un apzināts. Autors uzskata, ka pastāvošās pedagoģijas sistēmas īstais uzdevums ir padarīt lielāko daļu iedzīvotāju viegli vadāmus, atņemt algotajiem darbiniekiem pienākumu rūpēties par bērnu audzināšanu, tā apgādājot industrializēto ekonomiku ar tai nepieciešamajām asinīm un apmācot jauno paaudzi iztapīgā paklausībā valstij.

    Džons Gato pievērš uzmanību tam, ka visveiksmīgākie uzņēmēji nenāk no Efeju Līgas (septiņas pašas prestižākās ASV augstskolas) skolām. Daži no pasaules bagātākajiem uzņēmējiem pametuši jau vidusskolu, Tomass Edisons, Džons D. Rokfellers un Endrjū Karnegi nav pabeiguši pat pamatskolu. Izglītības sistēma grauj tajā ierauto gandrīz nevainojami, bet maksa par izglītību patiesībā negarantē neko.

    Grāmata ir pārpilna ar faktiem par cilvēkiem, kas izbēguši no obligātās izglītības slazda, grāmata “Masu automatizācijas (afektizācijas) ieroči” parāda, ka patiesā cilvēka personības potenciāla attīstība un izpausme obligātajā izglītības sistēmā nav iespējama. Autors uzskata, ka šim nolūkam vajadzīga cita audzināšanas un apmācības sistēma. Šo radāmo sistēmu Gatto sauc par “atvērta koda apmācību”. Nodaļās “Vēstule manai mazmeitai Kritīnei”, “Neskartais Stenlijs” un “Pastaigas: Londona” Gatto paver logu uz šo citu realitāti.

    Piemēram?
    Ričards Brensons:
    Lai gan nekad neesmu uz katra soļa ievērojis noteikumus, tomēr esmu so to iemācījies. Manas dzīves mācības sākās MĀJĀS, kad biju ļoti jauns. Tās TURPINĀJĀS skolā un biznesā, kad jau pusaudža gados izdevu žurnālu “Students”. Es joprojām mācos un ceru,ka nekad nebeigsu to darīt. Šīs mācības dzīvē man deva ļoti daudz. Es tās esmu aprakstījis un ceru, ka atradīsi šais lappusēs kaut ko, kas iedvesmos tevi.
    Es ticu izvirzitajam mērķim. Ir labi, ja ir sapnis, taču es esmu praktiķis. Es nesēžu, nodevies nereāliem sapņiem. Izvirzu sev mērķus, bet pēc tam domāju, kā tos sasniegt. Dzivē es visu vēlos paveikt labi, nevis pa roku galam. Skolā man neveicas ar rakstīšanu un lasīšanu. Tolaik par dileksiju vēl neviens nebija dzirdējis, tādēļ mani skolotāji gluži vienkārsi nosprieda, ka esmu slinks. Un tad es mācijos visu no galvas. Tagad man ir ļoti laba atmiņa, kas kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem līdzekļiem biznesā.
    no Richard Branson – Screw it let’s do it – Lessons of life – 2006 – tulkojums latviešu valodā Irēna Birzvalka – Zvaigzne ABC – ISBN 978-9984-40-926-9
    Šī grāmata izveidota pieaugušo lasītprasmes ( orģinālā literacy, kas ir daudz ietilpīgāks jēdziens par burtošanas prasmi, faktiski nozīmē spēju orientēties kādā nozarē) veicināšanai World Book Day’s ietvaros. Tā paredzēta, gan 9-12 gadus veciem pusaudžiem, gan ikvienam, kuru interesē saistoša un viegli uztverama lasāmviela

    Templa Grendina:
    Cilvēki, kuriem nepiemīt autisms, parasti man jautā par brīdi, kad es aptvēru, ka varu saprast kā domā dzīvnieki. Viņi uzskata,ka man tā bijusi atklāsme.
    Bet tas tā nebija. Pagāja ilgs laiks, līdz es sapratu, ka redzu dzivniekus citādi nekā pārējie cilvēki. Un tikai pēc tam, kad man jau bija četrdesmit, es beidzot sapratu,ka redzu, ka man salīdzinājumā ar mājlopu ipašniekiem, kas mani algoja, ir viena liela priekšrocība: esmu autiska. Autisms padarīja grūtu izglītošanos un sabiedrisko dzivi, bet ar dzīvniekiem man bija viegli.
    Māte mani nosūtīja uz specializētu internātskolu apdāvinātiem bērniem ar emocionālām problēmām. Toreiz visu sauca par emocionālām problēmām.Mātei man bija jāatrod jauna vieta, jo mani izraidīja no vidusskolas par kaušanos.
    Manas smadzenes darbojas atšķirīgi.Savu problēmu dēļ es vienmēr esmu sekojusi cilvēku smadzeņu pētījumiem neiroloģijā tikpat uzmanīgi kā savam pētījumu laukam. Man izdevās ieraudzīt saistību starp cilvēku un dzīvnieku intelektu.Dzīvnieki līdzinās cilvēkiem ar autiskajiem talantiem.Dzīvniekiem ir īpaši talanti, kuru nav parastiem cilvēkiem. (12-13)
    Esmu pārliecināta, ka esmu vizuālā domātāja. Tā man deva nozīmīgu priekšrocību, kādas nebija citiem studentiem un profesoriem, jo dzīvnieki arī ir vizuālas būtnes. Es domāju tēlos. Domāšanas procesā man galva vispār nav vārdu, ir tikai tēli. (23)
    Temple Grandin and Catherine Johnson – Animals in Translation – Using the Mysteries of Autism to Decode Animal Behavior -2006- ISBN 0-7432-4769-8- latviski ISBN 978-9934-0-0009-6 Zvaigzne ABC 2008
    Grendina ir Kolorado universitātes asociētā profesore, Ilinoisas universitātes zinātņu doktore specializejoties dzivnieku pētīšanā. Radikāli pārveidoja dzivnieku pārvietošanas sistēmas gaļas rūpniecībā, bija iniciatore reformai, kuras mērķis ir nodrošināt fermu dzīvniekiem pienācīgu dzīves kvalitāti

    Vladimirs Putins:
    Galvenā būtiskā iezīme viņa raksturā bērnībā un visā dzīvē – prasme būt skolniekam, prast pakļauties, tai pat laikā līdz pēdējam pilienam uztverot visu galveno un noderīgo. Sadzīvē Putins ir visai atturīgs. Tas liecina par viņa stabilo un elastīgo nervu sistēmu ar teicamām adaptācijas spējām. Runājot par adaptāciju kā cilvēka psiholoģisku kvalitāti, jāatceras, ka piemērošanās (bet tieši tā šo terminu parasti saprot) – tā nebūt nav akla sekošana sociālajām normām. Tik pat labi adaptāciju var realizēt vajadzīgajā laikā vajadzīgajā vietā viecot aktīvas darbības. Sīki analizējot plašo fotomateriālu konstatēts, ka Putins bieži “izpilda dažadas lomas”. Cilvēks, kas pirmo reizi viņu ieraudzījis pilota formā visdrīzāk teiks, ka šis cilvēks IR lidotājs, kalnrača kaskā redzamu – noturēs par kalnraci, u.t.t. Putinu katrs cilvēks uztver kā “pašu puisi”.
    (avots – pasaules tīmeklis – mediasprut.ru)

  • Visām minētajām personībām ceļš uz virsotni bijis ļoti smags. Viņiem visiem ir ārkārtīgi attīstīta domāšana pašu izveidotu mnemonisku sistēmu augstas komplicētības tēlos
    ———
    Būtiskais R-civilizācijas klupšanas akmens, iespējams, ir apstāklī, ka katra cilvēka apziņa vienlaikus spēj operēt ar ne vairāk kā 5-9 objektiem-tēliem. Un cilvēka apziņai patiesībā ir vienalga
    vai šie objekti
    * ir 5-9 burti, kas veido vārdu, kura jēgu cilvēks nespēj uztvert, bet kurš ir kāda ziņojuma atslēgvārds
    ** vai tie ir kādi cilvēka dzīvē nozīmīgi mirkļi vai sevišķi pilnasinīgi dzīvoti dzīves periodi
    *** vai arī tie ir 5-9 sējumi ko kāds cilvēks atceras, prot un izprot “kā vienu simbolu”
    ***** vai …..
    ———–
    vai kādam vēl ir jautājumi par
    A- valodu mācīšanās lietderību
    B- mūzikas, vizuālās mākslas un fizkultūras ( nevis rakstīšanas un lasīšanas vai matemātikas) īpašo nozīmi vispārējā izglītībā
    C- hieroglīfisko rakstību apgūšanas lietderību

  • Pavisam īsa, bet manuprāt būtiska(šeit būtiskākā, manuprāt,) piepilde, pirms uz kādu laiku no šī foruma atvados.

    X-Rietumi un pilsēta ir spēcīga ar analītiku.
    XX -Austrumi un lauki ir spēcīgi ar sintēzi.
    XXX -Ne vienam, ne otram no minētiem “nespīd uzvara”. Uzvarēs “sintētiķis”

  • Process notiek. Kā to saukt – vērtuma vētīšana. Vērtums ir latviskais ekvivalents svešvārdam kultūra. To piedāvāja nu jau aizsaulē esošais Gaiziņkalna bitenieks Krūmiņtēvs. Vērtums ir vērtīgais materiālajā un garīgajā kultūrā; tas, ko ir vērts nodot tālāk. Vērtums vēršas un pārvēršas, vērtums ir kustība. Bet vērtīgais pirms nodošanas nākamās un nākamības rokās rāmi jāizvētī. Un vērtumam svarīgi, lai kāds uz viņu vērtos. Nevis vienkārši vērtos, bet vērtos ar vēlmi atvērt kādas nākošās durvis, kas parasti pat nav īpaši jāver, jo tās jau pavērušās un gaida savu saimnieku.

    Žanis Bezmers atsūtīja šo saiti
    https://sites.google.com/site/nospiedumi/home/video-kolekcijas/izstade-rudens-2010-rudens-recycle-process

    Ko es šajā videoreportāžā no Latvijas mākslinieku šī gada izstādes redzēju? Salīdzinot ar laiku, kad tapa Jura Podnieka filma piedāvājums kļuvis daudzveidīgāks. Izstādē līdzāspastāv glezna, fotogrāfija un veidojumi( skulptūra un keramika). Ir acīmredzamas citu zemju un citu laiku ietekmes. Es saskatu senās Ēģiptes mākslas impulsus, latviskas sirreālisma parafrāzes, Latviskas modernisma fantāzijas. Rosās domas. Daži darbi dod tik daudz impulsu kā kādreiz vesela izstāde. Kopā ar reportāžas autoru izstaigājot izstādi gan neguvu vienu otru impulsu, kas bija senāk. Ir noticis un notiek vētīšanas process. Un ja tas notiek mākslā, tad notiek arī citās sfērās politiku un ekonomiku ieskaitot. kas rok – tam top!

  • Savās lekcijās, priekšlasījumos un intervijās (saiti norādīju pirmajā komentārā) Dž. Gatto runā arī par ekonomiku. Izrādās, viņš mans domubiedrs, mums līdzīgi secinājumi.
    Rakstīšu viņam vēstuli, lai viņš man atsūta savu grāmatu tekstus. Tad mēģināšu sagatavot publikāciju, kas balstās uz Gatto atziņām.
    Starp citu, “Marionešu fabrikas” teksts krievu valodā man jau ir. Ja kādam interesē, ierakstiet savu e-pasta adresi.

  • Tas būtu vērtīgi ja tev izdotos sagatavot publikāciju, kas balstās uz Gatto atziņām.Jo tā ir sakne mūsu visu nelaimēm.Lai veicas tev.

  • Gribu īpaši pateikties tiem cilvēkiem, kas mums ieteica šo fantastisko domātāju un praktiķi.
    Amerikā šo itāļu izcelsmes skolotāju sauc par izglītības Sokrātu. Kopš minētās grāmatas izdošanas viņš ar lekcijām apbraucis visus 50 ASV štatus un neskaitāmas valstis visos pasaules kontinentos, kopā mērojot vairāk nekā 3 miljonus kilometru. Tas ir spožs un iedvesmojošs piemērs, kā viens cilvēks var ietekmēt varbūt pat visas pasaules sabiedrisko domu un izpratni.
    Mums atliek no viņa mācīties, kā var rīkoties pat viens cilvēks, lai rosinātu labas pārmaiņas.

  • Pasaule beidzot ir sakārtota.
    Notikumus diktē nauda un militārais spēks.
    Pakļautās cilvēku massas ir brīvas ievēlēt katra savu diktatoru (parlamentu).

  • Pa gabaliņam tulkoju. Izmantoju orģinālu un krievu tulkojumu. Mani netraucē tas, ka “Meistaram un Margaritai” ir divi tulkojumi latviski. Reizēm lasu gan kādu no latviešu tulkojumiem, gan orģinālu

  • Paldies Te, Ivar! Tas būtu super, ja Tu to grāmatu iztulkotu un to varētu publicēt TF. Domāju, ka Gatto pret to nebūs nekas iebilstams, lai gan pieklājības pēc varam ar viņu sazināties.
    Tad nu es pastrādāšu pie materiāla, kas nebūs tulkojums, bet vispārējs Gatto atziņu pārskats.
    Esmu sameklējis ļoti daudz Gatto materiālu, pat viņa jaunākās grāmatas audio ierakstu, daudzus video un priekšlasījumu ierakstus.

  • LIELS, LIELS PALDIES! Ja varētu, Jums visiem trim roku paspiestu – cilvēkam, kurš iesūtīja informāciju, Ivaram un Jānim! Lūk, šajā virzienā derīgi veltīt laiku un enerģiju..

  • Atvainojos, tas nebūs Gatto materiāls, taču par līdzīgu tēmu:
    ————————————————-
    Zviedrija: Kultūrmarksisma triumfs

    Mona Sahlin, zviedru sociāldemokrātiskās partijas līdere, apstiprināja, ka viņas partija un zaļie centīsies izveidot koalīcijas valdību 2010. gadā. Kādu politiku šī valdība realizēs? Zviedru Zaļā partija, savā Interneta vietnē pauž, ka izglītības sistēmai vajag uzsākt darbu “dzimtes vienlīdzības” (“gender equality”) ieviešanai jau agrīnā vecumā. Tādēļ bērnu iestāžu pasniedzējiem un personālam vajag iegūt attiecīgas zināšanas šajā jomā. Zaļie arī grib skolās atcelt atzīmes, jo tā esot negodīga un neobjektīva indivīda spēju vērtēšanas sistēma.

    Zaļā partija aizstāv ideoloģisko globālismu tā tīrākajā formā. Tie grib, lai “pasaules pilsonība” aizstātu nacionālo pilsonību, tie grib ieviest pilnīgi brīvu migrāciju globālos mērogos, globālus nodokļus un ANO stiprināšanu pasaules kārtības labad:

    “Mēs neticam robežām. Mums ir neierobežotas imigrācijas un emigrācijas vīzija. Ļaudīm ir tiesības dzīvot un strādāt tur, kur tie ir apmierināti. Mēs gribam, lai Zviedrija kļūtu par starptautisku modeli kā īstenot neierobežotu imigrāciju.”

    Zaļā partija grib ieviest stingrus sodus par “diskrimināciju”, vienlaikus mīkstinot sodus par daudziem citiem noziegumiem. Zaļā partija grib ieviest “reliģiozi neitrālus” svētkus (pretstatā Ziemassvētkiem vai Lieldienām). Skolās jātiek iedibinātai pretrasisma un pretdiskriminācijas apmācībai. Nē “neiecietībai” pret jebkuru cilvēku grupu (gan izņemot baltos un īpaši – baltos vīriešus). Visām neiecietības formām vajag tikt ar likumu aizliegtām. Tomēr, zaļie saprot, ka rasisms nevar būt pilnībā izskausts līdz kamēr nav demontēta “rasistiskā pasaules kārtība” un aizstāta ar tādu pasaules kārtību kur neviens necieš un nabadzīgie netiek ekspluatēti.

    Zviedru Zaļā Partija skaidro, ka jēdzieni vīrietis un sieviete ir “sociāli konstruēti” un uzspiesti visiem cilvēkiem. Lai sasniegtu jauno pasaules kārtību, ir jāatsakās no visām šādām mākslīgām identitātēm. Te var līdzēt izglītības sistēma un speciāli apmācīti skolotāji. Partija uzskata ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt brīvai izvēlei kā tie vēlas sevi saukt un pie kādas dzimtes piederēt. Tādu vai citu dzimumu vai arī “neitrālu dzimumu” tie var izvēlēties ne tikai laulības ceremonijās bet arī personas apliecībās. Ja valsts to liedz, tad tas nozīmē apspiešanu. Pēc partijas loģikas jāpieņem, ka mākslīgas dzimumu kategorijas kā piemēram “vīrietis” un “sieviete” veicina globālo sasilšanu un nabadzīgo ļaužu ekspluatāciju, bērni Sudānā cieš badu tādēļ, ka es nevaru ierakstīt sevi par Mariju vai Kristīni savā autovadītāja apliecībā. Bez tam, man var būt penis, taču tas ir sociāli konstruēts penis un tas veicina kapitālistiskās iekārtas netaisnību.

    Kad neiroloģijas eksperte Annica Dahlström publicēja savus pētījumus, feministes tai uzbruka par to, ka viņa ir ļaunprātīgi izmantojusi savu zinātnieces pozīciju, lai nostiprinātu dzimtes stereotipus. Kā Dahlström uzskata, “starpība starp zēniem un meitenēm, to bioloģijā un smadzenēs, ir lielāka, nekā mēs jebkad varējām iedomāties.” Piespiest zēnus uzvesties līdzīgi meitenēm ir nedabiski un neizbēgami tos traumē. Tomēr Zviedrijā tas notiek, un pat ar valsts atbalstu.

    Mona Sahlin ir ieņēmusi dažādus amatus Zviedrijas sociāldemokrātiskajās valdībās, arī kā demokrātijas, integrācijas un dzimumvienlīdzības ministre. Viņa ir paziņojusi ka, “ja divas vienādas kvalifikācijas personas vēršas pie darba devēja, tad darbā jāpieņem tas, kuru sauc Nadžibulla.” Tātad, saskaņā ar multikulturālisma doktrīnu, vietējie savā zemē ir kļuvuši par otrās šķiras pilsoņiem. Pēc žurnālista Kurt Lundgren sacītā, Mona Sahlin, cerēdama nākotnē kļūt premjerministre, piedalījās Praida festivālā 2007. gadā kur viņa ieguva Fucking Medal Award, atbildot uz dažiem jautājumiem par orgasmu. Vai viņa ir atbildējusi uz jautājumiem par valstī eksplozīvi pieaugušo izvarošanu statistiku? Pēc pazīstamā blogera Dick Erixon, ziņām, imigrantu izdarīto izvarošanu skaits Zviedrijā tagad ir trīs reizes augstāks nekā Ņujorkā, kur ir aptuveni tas pats iedzīvotāju skaits bet tā ir galvaspilsēta, turpretim Zviedrija ir valsts ar galvenokārt lauku rajoniem un ciematiem. Zviedru meitenes baidās iet ārā, tomēr valsts visiespaidīgākā sieviete saņem Fucking Medal Award. Kā tas var tikt saprasts?

    Kurt Lundgren ziņoja par pirmsskolas iestādēm, kurās veicināja “dzimumlīdztiesību” un “seksuālo vienlīdzību.” Bērnudārza audzinātāji aicināja vecākus apgādāt savus dēlus ar kleitām un dot tiem sieviešu vārdus. Ir pat vietas kur zēni IR SPIESTI valkāt kleitas. “Sniegt dzimumizglītību pirmsskolas vecuma bērniem, uzspiest tiem viedokli par homoseksuālismu, transeksuālismu, biseksuālismu, fetišismu u.tml. ir vardarbība pret bērniem. Mazi bērni paši nespēj aizsargāties no šiem seksuālajiem uzbrukumiem.”, saka Lundgrens

    Frankfurtes skolā Antonio Gramši (Gramsci) un Georg Lukacs izveidotā kulturmarksisma mērķis bija gāzt kapitālistisko iekārtu, pārveidojot esošo kultūru. Pēc Gramši apgalvojuma, Rietumos sociālistiskā revolūcija nespēs sekot krievu 1917. gada revolūcijai, kamēr ļaudis nebūs atbrīvoti no rietumu kultūras, īpaši no tās “kristīgā gara.” Kā Lukacs teica 1919. gadā, “kas mūs glābs no rietumu civilizācijas?” Tas varēja tikt paveikts, salaužot tradicionālo ētiku un tradicionālo ģimeni, izārdot esošo kultūru no iekšpuses ilgākā laika gaitā to veicot masu informācijas līdzekļiem un skolām. Mēs tagad varam pārliecināties, ka šī stratēģija ir bijusi sekmīga, rietumu masu informācijas līdzekļi un dažas akadēmiskās aprindas ne tik vien kā nav pietiekami aizstāvējuši mūsu civilizāciju bet dažos gadījumos pat aktīvi sadarbojušies ar mūsu nāvīgākajiem ienaidniekiem. Ironija ir tur, ka rietumu cilvēku vairākums nekad nav dzirdējuši par Gramši, taču viņa idejām ir bijis milzīgs iespaids uz šo cilvēku dzīvēm.

    Patiešām, vārds “brīvība” zviedru valodā tagad nozīmē gandrīz vienīgi seksuālo brīvību, varbūt tāpēc, ka citās sfērās tā vairs nepastāv vai arī nav vēlama. Gan ar instrukcijām skolā jaunākajai paaudzei, gan ar nepārtrauktu propagandu masu medijos vecākām paaudzēm, vairumam zviedru tiek iedvests, ka brīvība ir sasniegta ar seksuālo brīvību. Zviedrs uzskata ka viņš ir brīvs cilvēks, un par brīvību spriež seksuālos terminos. Bērniem skolā tiek mācīts, ka seksuāla emancipācija ir viņu dabiskās tiesības, un Valsts atbrīvo viņus no vecmodīgiem ierobežojumiem. “Vecmodīgie ierobežojumi” – tas nozīmē kristīgo morāli.
    ……..
    “Samazinoties politiskai un ekonomiskai brīvībai”, raksta Aldous Huxley savā grāmatā Brave New World, “seksuāla brīvība pieaug.” Tas perfekti atbilst Huntforda aprakstītam. Valsts nosvītro jūsu personīgo, ekonomisko un politisko brīvību, tā vietā piešķirot jums seksuālu brīvību un izliela sevi kā jūsu atbrīvotāju. Zviedrija 2008 ir sabiedrība bez reālas brīvības, ja jūs atkāpjaties no valdošās ideoloģijas. Jo vairāk saasinās ideoloģiskā cenzūra un politiskās represijas, jo spilgtāka kļūst “seksuālās brīvības demonstrēšana”. Sekss ir brīvība; brīvība nozīmē seksu, tikai un vienīgi seksu.

    Valsts autoritātes pasniedz to kā sieviešu atbrīvošanu un seksuālu atbrīvošanos, bet faktiski salauž līdzšinējos pastāvēšanas pamatus: tradicionālo kristīgo kultūru un nukleāro ģimeni. Tas valsti valsti dara totalitāru tādā ziņā, ka nu tā var regulēt visus dzīves aspektus un, kas ir vissvarīgākais, nu tā var veidot bērnus atbilstoši savai ideoloģijai, bez tai nevajadzīgās vecāku iejaukšanās. Tagad valsts aizvieto jūsu ģimeni un audzina jūsu bērnus. Tagad, valsts ir uz imigrantu izraisītā izvarošanu viļņa. Kamēr zviedru meitenes imigranti sauc par “ielasmeitām”, zviedru zēnus tie uzskata par “dzimumneitrāliem”. Tradicionāli valsti aizstāv vīrišķīgi vīrieši, kas lepojas ar savu nacionālo mantojumu. Atņemot vietējiem vīriešiem lepnumu par savu kultūru un vīrišķības sajūtu, valsts paliek faktiski neaizsargāta.

    Bet varbūt, ka tāds arī ir bijis nodoms? Rietumeiropā liels uzsvars ir likts uz to, lai tiktu iznīcināts pamatpopulācijas mantojums un pamatiedzīvotājiem iedvesta vainas un kauna apziņa ar mērķi atsvešināt tos no savas vēstures. Tiem ir jāpazemojas imigrantu priekšā un jārāda tiem cik nevērtīga un ļauna ir viņu kultūra.

    Zviedrija ir bijusi pazīstama kā “priekšzīmīga valsts”, kā trešais ceļš starp kapitālismu un sociālismu vai apgaismotu sociālismu, kā tas dēvēts. 2008. gadā “zviedru modelis” vairs nav ekonomisko panākumu stāsts, bet šausmu stāsts par kultūras pašnāvību, Gramši kultūrmarksismu, ideoloģisko cenzūru un disidentu apspiešanu. Bet Zviedrija nav unikāla. Līdzīgas tendences ir acīmredzamas viscaur rietumu pasaulē.

    Bet šeit, Zviedrijā politkorektums ir neparasti stingrs un represīvs – Zviedrija taču sevi uzskata par “ideoloģisku valsti”.

    Tie, kam vēl saglabājušās simpātijas pret to, ko kādreiz sauca par tradicionālo zviedru kultūru var vienīgi cerēt, ka kāda daļa no tās vēl ir dzīva un varētu atdzimt, līdzko patreizējā ideoloģiskā paradigma būs sairusi. Jautājums ir par to, cik daudz no zviedru tautas būs atlicis, kad līdz tam būs nonākts. Par ko gan nemaz nav jāšaubās – grūtākie laiki vēl ir priekšā, ne tikai Zviedrijas bet arī visai brūkošai rietumu pasaules sabiedrībai, kuru lēni, bet pamatīgi izārda Multikulturālisms.

  • Man te TF ieteica, noskatījos
    http://rutube.ru/tracks/1824954.html?v=8fa5ac664debf84afc17034c695c3c43
    Īss satura atstāstījums:
    Lektors apgalvo, ka valstu un klanu pasaules cīņās globālā un lielas laika perspektīvas skatījumā izmanto piecu līmeņu ieročus.
    1. Zemākais un rupjākais līmenis ir runga
    (manuprāt, arī konvencionālie un masu iznīcināšanas/manipulēšanas līdzekļi, transkontinentālā kosmiskā sistēma, Pasaules tīmekļa primitīvi manipulatīvās un masu debilizējošās potences)
    2. Augstāks līmenis jau ir finanšu līdzekļi, instrumenti un ieroči
    3. Reliģija/reliģijas; cilvēka eksistences un ticības kategorijas kā tādas – Baznīca =>
    VĀRDS=CREDO (var šķirot personas vai grupas CREDO, no CREDO dabiski izaug identitāte; ja apzinātas CREDO nav ,manuprāt par tādu cilvēku kā par cilvēku runāt ir nenopietni ….. bet interesanti …. austrumu vai Ēģiptes kultūras atmosfēra iegrimis cilvēks… mani pēc šādiem apgalvojumiem vai nu vienkārši nesapratīs vai… vienkārši sāks apkarot=> vai tik TOMĒR runas par Rietumu civilizācijas u intelektuālā mantojuma nāvi nav stipri vai vismaz mazliet ( teiksim par pāris gadsimtiem) priekšlaicīgas, A?; Bērna psiholoģijas nozīmē tas labākajā gadījumā uzskatāms par “bērnu”, bet ne bērni, ne veci cilvēki jokus nesaprot)
    “Sākumā bija Vārds” – ir rakstīts pirmajā lappusē vienā no mūsu vissvarīgākajām grāmatām. Šajā grāmatā tas nozīmē, ka jebkuras radības sākumā bijis Dieva Vārds. Vai tas neattiecas arī uz jebkuru cilvēka rīcību? Vai VĀRDS nav svarīgākais pamats tam, kas mēs esam, sākums būtnei, ko sauc par cilvēku? Gars, cilvēka dvēsele, mūsu pašapzināšanās, spēja vispārināt un domāt ar jēdzieniem, izprast pasauli kā visumu ( nevis kā vietu ap mums), un visbeidzot, mūsu spēja apzināties, ka esam mirstīgi, un tomēr dzīvot, par spīti visam, – vai tas nav iespējams tāpēc, ka sākumā bijis tieši Vārds?
    (Vacslavs Havels – VĀRDS PAR VĀRDU – no esejas, kas tapusi sakarā ar VFR grāmattirgotāju 1989. gada Miera prēmijas pasniegšanu Vaclavam Havelam, Sv. PĀvila katedrālē Franfurtē pie Mainas – Publikācija latviski – žurnāls AVOTS 1990.g nr6, lpp.51-54; no angļu valodas tulkojusi Laima Žihare)
    4. faktoloģiskie ieroči => vēstures un pasaules uztveres pārrakstīšana
    5. ideoloģijas un ideoloģiskie ieroči
    (ideoloģijas var būt
    A- materiālistiskas vai idealistiskas
    B – kreisas (vienlīdzība u.t.t.) labējas (indivīda atbildība liberālā vai konservatīvā manierē)
    C- objektīvas vai subjektīvas

    Jāņa pasniegtais teksts ir ideoloģiska ieroča reklāmlapa
    Tiek piedāvāta ideālistiska, kreisa, subjektīva ideoloģija. Mani šāds produkts kopumā ir nepieņemams un redzu, ka tas latviskas identitātes naivam nesējam nāvējoši bīstams. Atsevišķas detaļas šai ideoloģiskā 5. līmeņa ierocī ir ievērības cienīgas

  • <Janis_K. 13.12.2010., 19:28
    Atvainojos, tas nebūs Gatto materiāls, taču par līdzīgu tēmu:
    ========================================================
    Tagad jau daudzi raksti par līdzīgu – Ziemassvētku tēmu?
    Varbūt Jānis_K vēl kādu rakstu pārpublicēs, vēl kādu gaišu un dzīvespriecīgu aprakstu?
    Pauzi neieturēs?

  • Paļaujos, ka par Ziemassvētkiem uzrakstīsi Tu, Edge! :)

  • Izglītības satura, metožu un izglītības iestādes un pedagoga un skolēna darba novērtējuma jautājumi ir ļoti svarīgi. Gan bērna vecāki, gan sabiedrība kopumā, gan pat paši pedagogi bieži patiesībā nezin – kas? un kāpēc? skolā patiesībā notiek. Šis visai nozīmīgais kas? un kāpēc? tad arī ir tas par ko Gatto raksta un kāpēc viņa grāmatas ir populāras. Esmu izskatījis atsauksmes par viņa darbiem dažādos forumos. Manu viedokli par tiem īsi izsaka kādas triju bērnu mātes viedoklis – esmu pateicīga Gatto kungam par rosinājumu pievērst uzmanību mana bērna izglītībai un tam, ka daudzas lietas skolā netiek darītas pareizi, tomēr Gatto kungs maz raksta par to kas un kā būtu jādara.
    ———
    Mums vajadzētu atcerēties, ka Latvijā visai plaša, kvalitatīva un gandrīz vispārēja izglītības sistēma ir ar 300 gadu vecām tradīcijām. Mums Latvijā vienmēr ir bijusi viena no labākajām pamatizglītības sistēmām pasaulē. Šajās dienās atradu visai apjomīgu privātās sarakstes vēstuli, rakstītu pirms gandrīz desmit gadiem, kur lielai daļai nezināmais par Latvijas skolām bija visai dziļi izanalizēts, piedāvājot konkrētus risinājumus. Kaut kas no tas jau ir piepildījies, citas lietas gaida piepildījumu. Daudzas būtiskas lietas atrisinātos, ja skolas būtu vairāk vīriešu un augstākās izglītības ieguvēju vidū būtu vairāk vīriešu. Cilvēka dzimuma un cilvēka individuālo īpatnību ignorēšana vienlīdz postoši degradē gan jebkuru izglītības sistēmu, gan jebkuru sistēmu vispār. No Gatto darbiem visvērtīgākā man šķiet viņa vēstule mazmeitai Annai. To nu gan noteikti pārtulkošu tuvākajā laikā.

  • Padomājiet par
    > izprast pasauli kā visumu ( nevis kā vietu ap mums)

  • Šeit labs video.. Vairāk par augstāko izglītību. Video beigās tiek izteikta doma, ko arī Jānis kaut kur minēja, ka arī pati elite degradējas http://antiglobalisti.lv/?p=1189 (iesūtīja Andris)

  • <Ivo Verners 31.01.2011., 22:38

    - Ar degradācijas fakta konstatēšanu krīzes trešajā gadā nevienu nepārsteigt.Tā sabiedrības degradācija ir likumsakarīgs process – ja pat vienā mazajā Jekabpilī ir atvērtas 8 spēļu zāles/laimētavas (LTV dzirdēju), tad var droši vilkt paralēles jau reiz Latvijā pieredzēto (sk.L.Stumbres rakstu).
    Lieta nopietna – ''prātu aptumšošanās'' pandēmija tikai palielinās,tāpēc mani māc liela skepse par kārtējo iecerēto augstskolu reformēšanu.Kaut to paši, paši gudrākie prāti iecerējuši – ''Redzot, ka IZM ierēdņi nespēj tikt galā ar augstskolu reformēšanu, SAK plāno izstrādāt un pati ieteikt valdībai reformu plānu.''
    ( Finansēšanas reforma = augstskolu reforma? )
    http://news.lv/Latvijas_Avize/2011/01/19/Finansesanas-reforma-augstskolu-reforma

  • Par sabiedrības degradācijas iemesliem,raksta arī sociologs Z.Baumants – jo bez ‘paralēlēm’, ir arī viena būtiska atšķirība, ar ko nāksies rēķināties:
    ”Kopienas, kas savā saliedētībā absorbēja sabiedrībā notiekošās zemestrīces no feodālisma laika līdz pat mūsdienām, tiek aizstātas ar spietiem. Un spiets neveido stabilas saites, kas varētu kļūt par kaut kā jauna pamatu. Spiets salido kopā, kaut kur brīdi lidinās un pēc tam sadalās. Neveido likumus. Neievēro noteikumus.(..)
    Mēs kā sabiedrība neticam, ka var rasties kaut kas jēgpilns un ilglaicīgs.”
    ( Interregnum. Saruna ar sociologu Zigmuntu Baumanu )
    http://www.satori.lv/raksts/3618

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.