J.Kučinskis: ‘Sociopāta profils’

Zinātnieki vērtējuši, ka vidēji 4% cilvēku rietumu pasaulē ir sociopāti (austrumu sabiedrībās – mazāk). Visīsākā sociopāta definīcija ir cilvēks bez sirdsapziņas, kurš citus cilvēkus redz tikai kā manipulējamus instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Daudzi psihiatri jēdzienu sociopāts ne visai precīzi aizvieto ar jēdzienu „psihopāts”. Citi to saista ar kaut ko kriminālu, lai gan lielākā cietumos ieslodzīto cilvēku daļa nav sociopāti, un lielākā sociopātu daļa nekad nav krimināli sodīta. Tai pašā laikā krietni lielāka sabiedrības daļa, kas apveltīta ar šķietami neizsmeļamu spēju uzticēties un piedot, ir labprātīgi kāda sociopāta upuri un līdz ar to paši kļūst par sociopāta manipulāciju instrumentiem, kuriem vairs nav savas dzīves un kurus sociopāts var izmantot arī citu cilvēku manipulācijai. Jo visi esam savstarpēji saistīti.

Sociopāti dzīvo mūsu vidū. Sociopāts var būt Saeimas deputāts, ministrs, baņķieris, partijas boss, ierēdnis, darba kolēģis, priekšnieks (bet arī tavs padotais darbā), kooperatīva biedrs, mīļākais/kā, kaimiņš, „jaunais biezais”, ubags Rīgas tunelī, narkotiku izplatītājs, komentētājs interneta vietnē, tavs dzīves biedrs, znots, tēvs, vedekla, miesīgais bērns. Sociopāti instinktu līmenī izjūt cilvēka vājos punktus un tos bez žēlastības izmanto. Ideāls sociopāta upuris ir viņa pretstats: labs, iejūtīgs, līdzjūtīgs, uzticams, palīdzēt gribošs, nesavtīgs, piedodošs un citiem cilvēkiem ticošs cilvēks ar augstiem ideāliem. Sociopātija nav ārstējama, jo trūkst galvenā ārstēšanās priekšnosacījuma – cilvēka vēlmes mainīties. Sociopātam šķiet, ka viņš ir ideāls un ar to ir ļoti apmierināts. Tāpat kā darvas karote medus mucu, tāpat arī 4% sociopātu, kuri pēc dabas ir aktīvāki, agresīvāki un nekaunīgāki par citiem cilvēkiem, var sagandēt visas sabiedrības dzīvi. Tāpēc ir svarīgi šos cilvēkus bez sirdsapziņas pazīt un iemācīties sevi no viņiem aizsargāt.

Raksturīgas sociopātijas iezīmes

Ārēja, lai arī virspusēja pieglaimība (lokanums, nolaizīta glumība) un šarms

Sociopāti prot ātri iepatikties, atstāt patīkamu iespaidu, upura iztēlē uzburt ilūzijas. Tā ir ēsma, ar ko sociopāts pievilina savus upurus.

Manipulācijas un vēss aprēķins
Tipisks sociopāts citus cilvēkus uzskata par stulbiem idiotiem, kurus bez žēlastības jāizmanto, un visi līdzekļi šim mērķim ir labi. Sociopāts brīžiem var šķist draudzīgs un apburošs, bet iekšēji viņš ir naidīgs, aprēķinošs un dominējošs – tausta un atrod sava upura vājos punktus. Kad pienāk īstais brīdis, sociopātam patīk savu upuri atklāti dominēt un pazemot.

Savas personas svarīguma un pārākuma apziņa
Sociopāts uzskata, ka viņam ir tiesības uz visu, ka viņam pienākas. Arī tad un it sevišķi tad, ja to var izdarīt uz citu rēķina, pakāpjoties uz sava labticīgā, mieru un labumu gribošā upura.

Patoloģiska melošana
Katrs cilvēks šad tad melo, bet sociopāts melo visu laiku un visiem – vēsi, ar žilbinošu vieglumu, bez sarkšanas, plaukstu svīšanas vai sirdspukstu paātrināšanās. Viņš nekad nespēj būt patiess. Ja kāds spēj piemānīt melu detektoru, tad tas ir sociopāts. Nepārprotami pieķerts melos, sociopāts savai rīcībai atrod pamatojumu, kura mērķis ir izcelt paša sociopāta cēlos nodomus un nevainību, bet vainu uzvelt citiem. Uz izaicinājumu, kas apšauba sociopāta patiesumu, sociopāts var atbildēt kaut ko nesakarīgu vai arī uzbrukt pašam atmaskotājam. Pat ja sociopāts retu reizi atzīst savus melus, tad jau nākamajā minūtē viņš var uzkonstruēt jaunus melus.

Nožēlas, kauna un vainas izjūtas neesamība
Tādas jūtas sociopāts vienkārši nepazīst un neizjūt, lai gan vajadzības gadījumā tās spēj spoži notēlot, lai manipulētu savus upurus. Šo jūtu vietā sociopāts izjūt iekšējas dusmas, kuras uz kāda jāizgāž.

Tādas jūtas citos cilvēkos sociopāts iztulko kā viltību, tēlošanu, vājuma pazīmi, kas jāizmanto. Sociopāts citus neuzskata par pilnvērtīgiem cilvēkiem, bet tikai par savu manipulāciju mērķiem, instrumentiem un izdevībām. Sociopātam nav draugu, bet ir upuri un pagaidu sazvērnieki, kuriem arī galu galā jākļūst par upuriem. „Mērķis attaisno līdzekļus” ir sociopātu dzīves moto. Sociopātiski uzvesties var arī valstis un impērijas.

Emociju seklums
Ja arī sociopāts ārēji izrāda jūtas, kas citiem cilvēkiem liecina par siltumu, prieku, mīlestību un līdzjūtību, tad šai izrādei ir pavisam citi mērķi. Reizēm sociopātu dusmās iedzen kāds citiem nenozīmīgs sīkums, bet lietas, kuras samulsina normālus cilvēkus, sociopātu atstāj vēsu un neaizkustinātu. Tā kā sociopāti nespēj būt patiesi, tad arī viņu solījumi nekad nav patiesi. Gaidīt, ka sociopāts pildīs savu solījumu vai turēs savu vārdu, patiešām ir naivi, taču normāli cilvēki mēdz šiem solījumiem pieķerties un lolot cerības.

Nespēja mīlēt
Nelaimīgs būs tas, kurs noticēs sociopāta mīlestības vārdiskiem apliecinājumiem. Tā tikai viena no manipulācijām, lai upuri iemānītu slazdā vai atjaunotu upura ticību un pēc tam to izmantotu savtīgos nolūkos.

Vajadzība pēc stimuliem
Daudzi sociopāti dzīvo uz riska robežas. Sociopātiem patīk riskēt, nežēlojot ne citus, ne sevi. Ne visiem, bet daudziem sociopātiem raksturīgas daudzas vienlaicīgas intīmās attiecības un azartspēles. Sociopāti neizjūt atbildību par nākotni, tāpēc viņi var itin viegli ņemt arī kredītus, dot solījumus, nedomājot, kā un kas vēlāk par to norēķināsies. Visa dzīve sociopātam ir tikai spēle, kurā visi līdzekļi labi. Sociopātus raksturo bieži vārdiski izvirdumi un/vai fiziska agresija, mantas demolēšana u.tml.

Cietsirdība un iejūtības trūkums
Sociopāts nespēj just līdzi savu upuru sāpēm, viņš nicina citu cilvēku jūtas un nekautrējas tās izmantot pret pašu upuri.

Impulsīva daba, nekontrolēta uzvedība
Nesavaldītas dusmas, nekontrolēta ārdīšanās sociopāta dzīvē parasti mainās ar īsiem mīlestības apliecināšanas un labu solījumu periodiem. Upuri parasti sociopāta solījumiem notic, taču šādi cikli nebeidzas nekad, tikai kļūst vēl rafinētāki, nekaunīgāki, brutālāki un sāpīgāki. Sociopāts svēti tic, ka viņš ir visvarens, visu zinošs un ka viņam pienākas viss, ko vien viņam labpaticies iekārot, neraugoties uz to, kādas sekas šādas ambīcijas atstāj uz citiem cilvēkiem. Tipisks sociopāts neievēros nekādas personu cieņas robežas, viņš izmantos katru izdevību izspiegot, ielīst dvēselē, lasīt sava upura personīgo saraksti (vai pat tajā anonīmi piedalīties), pārbaudīt kabatas, rokassomiņu, dienasgrāmatu, vēstules. Un to visu viņš nekautrēsies izmantot pret savu upuri. Arī kautrību sociopāti nepazīst.

Bezatbildība. Uz viņiem nevar paļauties nekad
Sociopāts ar slimīgu prieku sagraus citu cilvēku dzīves un sapņus. Posts, ko sociopāts nodarīs citiem, viņiem ir pilnīgi vienaldzīgs. Pat vairāk – viņi to uzskata par savu uzvaru, savas gudrības, pārākuma un spēka apliecinājumu. Viņi nekad neuzņemas vainu vai atbildību par savu nodarījumu, bet vienmēr vaino citus. Tipisks sociopāts no sievas ar viltu izmānīs bērna dzimšanas pabalstu, lai par to nopirktu sev kādu iekārotu rotaļlietu, bet vainīga par to, viņaprāt, būs sieva vai sievas radi (ērtības labad es rakstu vīriešu dzimtē, bet, protams, arī starp sievietēm ir sociopātes).

Nekārtīga dzimumdzīve, neuzticība
Tipiskam sociopātam vienlaikus var būt vairākas seksuālās attiecības. Izsūcis un izmantojis vienu upuri, viņš bez mazākās nožēlas var mesties uz nākamo, aiz sevis atstājot asiņojošas sirdis un izpostītas dzīves. Protams, arī bērnu seksuāla izmantošana, izvarošana un līdzīgi „varoņdarbi” sociopātam šķiet labi un likumīgi, ja vien viņš kaut ko tādu iegrib.

Kriminālas aktivitātes
Ne jau visi sociopāti pievēršas kriminālam biznesam, taču tādi krimināli nodarījumi kā dokumentu viltošana, vārda un biogrāfijas maiņa, grēkāža (bijušā sazvērnieka) uzrādīšana, viltus liecības, izvairīšanās no kriminālatbildības sociopātam skaitās pavisam legāli un godājami izdzīvošanas un iedzīvošanās instrumenti.

Bieži sociopāti nodara kriminālu kaitējumu saviem tuvākajiem. Taču viņi jūt momentu, kad upura pacietības mērs draud pārplūst, un pēkšņi maina taktiku, sākot spēlēt, piemēram, cēla ģimenes tēva un apgādnieka lomu. Tā viņiem bieži izdodas savus tuviniekus pārliecināt, ka iesniegums uz policiju tomēr nav jānes. To pašu rezultātu sociopāts var panākt arī ar šantāžu, piemēram, nolaupot bērnus, draudot izdarīt vēl lielāku kaitējumu. Daudzu upuru pacietība un lētticīgums patiešām ir augstākās apbrīnas vērti, taču ar to upuri kļūst par sociopāta noziegumu līdzdalībniekiem, par ko vēlāk viņus var šantažēt vēl un vēl.

Reāla dzīves plāna trūkums, parazītisks dzīvesveids
Sociopātam tīk brīvi sērfot pa dzīvi, dalīt solījumus, kurus prātā nenāk pildīt, mainīt darbavietas un pasākumus, neievērot nekādas darba ētikas normas, bet izveicīgi parazitēt uz citu rēķina. Ja sociopāts kādā darbavietā noturās ilgāk, tas nozīmē vien to, ka viņš tur izveidojis veselu upuru tīklu, uz kura rēķina parazitē. Tāda darbavieta varētu būt, piemēram, invalīdu uzņēmums. Vājākus par sevi sociopāts izmanto un ekspluatē bez mazākās žēlastības un ar kaislīgu, dominējošu nicinājumu pret saviem upuriem.
Nekāda dzīves plāna sociopātam parasti nav, viņš tikai meklē arvien jaunas parazitēšanas iespējas un izdevības. Ja sociopātam ir ģimene, viņš arī to un dzīvesbiedra radus pārvērš par savu parazitēšanas vidi.

Agrīnas uzvedības problēmas, jauniešu noziedzība
Parasti sociopātam raksturīga gara uzvedības normu pārkāpumu un akadēmisko sarežģījumu vēsture, kas sākusies jau bērnībā. No galīgas neveiksmes jauno sociopātu izglābj viņa spēja muļķot, manipulēt un izmantot citus. Sociopātiem jau bērnībā nav bijis noturīgu draudzību, bet parasti ir novērota nežēlība pret citiem, ļauna izturēšanās pret dzīvniekiem, zagšana u.tml.

Nobeigumā publicēju īsu sociopātisko iezīmju sarakstu no dažādiem avotiem:

  • • Nicinājums pret tiem, kas sociopātu vēlas saprast;
  • • Nekad neatzīs, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā;
  • • Autoritārisms un dominēšana attiecībās ar citiem cilvēkiem;
  • • Noslēpumainība;
  • • Paranoidālas izjūtas (vajāšanas mānija);
  • • Sociopāts reti nonāk atklātā konfliktā ar likumu, bet meklē situācijas, kurās viņa tirāniskā uzvedība tiks paciesta, piedota vai pat apbrīnota;
  • • Sociopāti parasti ģērbjas tradicionāli, atbilstoši vispārpieņemtajām normām, jo viņš grib izlikties esam tāds pats kā citi.
  • • Sociopāta mērķis ir sava upura paverdzināšana;
  • • Sociopāts tiecas nodibināt despotisku kontroli pār katru sava upura dzīves aspektu;
  • • Sociopāts izjūt vajadzību attaisnot savus noziegumus un tāpēc tiecas iegūt sava upura atzinības apliecinājumus: cieņu, pateicību, mīlestību;
  • • Sociopāta augstākais mērķis ir iegūt labprātīgu upuri, kurš viņam kalpo labprātīgi, it kā augstāku ideālu vai uzupurēšanās vārdā;
  • • Sociopātam ir sveša cilvēciska pieķeršanās vai sirsnīgas attiecības;
  • • Sociopātam raksturīgs ekstrēms narcisisms un grandiozas iedomas par sevi;
  • • Daudzi sociopāti spēj atklāti atzīt, ka viņu mērķis ir pārvaldīt pasauli.
  • • Sociopātiem patīk citos meklēt zemiskas jūtas un netīru motivāciju, vai arī šīs īpašības citiem piedēvēt, lai viņus nomelnotu sabiedrības acīs un izceltu sevi;
  • • Sociopāti mēdz būt ļoti atriebīgi, kā arī ļoti jūtīgi pret iespējamo savas reputācijas zaudēšanu vai atmaskošanu. Tāpēc viņi gatavi izdarīt daudz, lai ziņas par viņu dzīvesveidu neizplatītos un lai viņu upuri klusētu. Ja tāds atmaskotājs pagadās dusmu uzplūdu laikā, pastāv liela vardarbīgas agresijas iespēja. Taču arī sociopāta dusmas salīdzinoši ātri pāriet.

Atkarības ķēdes un tīkli
Cilvēks, kurš kļuvis par sociopāta upuri un ir ar šo savu statusu samierinājies vai pat no tā iemācījies gūt perversu baudījumu (t.s. Stokholmas sindroms vai mazohisms), faktiski pilnīgi atsakās no savas personības un savas personīgās dzīves, bet visu savu enerģiju velta sava mīļotā sociopāta apkalpošanai un apmierināšanai, kā arī sīkstai, neauglīgai cīņai ar savas vētrainās un ik pēc laika saplosītās dzīves sekām. Šādu cilvēku jau var nosaukt par labprātīgu upuri. Varbūt šis upuris pat tik lielā mērā pierod pie šādas dzīves, ka sāk to uzskatīt par normālu, jo – nav taču maizes bez garozas, vai ne?

Katrs droši vien savu paziņu lokā pazīst kādu, kurš varonīgi pacieš visus sava tuvākā vai darba biedra pārinodarījumus, raujas vairākos darbos, lai tikai apmierinātu sava sociopāta allaž mainīgās un augošās iegribas. Ja arī reizēm šādam cilvēkam aptekās dūša un nolaižas rokas, ja arī viņš pasūdzas kādam paziņam vai pat policijai, tad jau drīz pēc tam viņš savu iesniegumu paņem atpakaļ, par savu izmantotāju sāk stāstīt kaut ko labu un cerīgu, un dzīve turpinās vecajās sliedēs. Sociopāta upuri ir tikpat fatāli kā pats sociopāts, jo nodibinātas stabilas parazīta-upura attiecības.

Var droši apgalvot, ka šāda labprātīga upura dzīve kļūst pilnīgi atkarīga no allaž mainīgajām un pieaugošajām sociopāta iegribām, kā arī kārtējiem izlēcieniem, dusmu izvirdumiem, citiem cilvēkiem nodarītā ļaunuma. Vēl vairāk – šāds upuris kļūst par sava sociopāta reputācijas sargu un aizstāvi. Tā ir viena no smagākajām atkarības formām.

Taču parasti jau ar šādu tiešo upuri atkarības ķēde neapstājas, bet tiek iesaistīti arī citi upurim tuvi cilvēki. Iedomāsimies šādu hipotētisku, bet arī praksē sastopamu ainu. Jūsu bērns salaulājas ar sociopātu, dzemdē bērnus un cenšas uzturēt ģimeni. Protams, sociopāts savu ģimeni drīz vien ievelk visādās avantūrās, regulāri rīko skandālus ar fizisku izrēķināšanos, aplaupīšanu un mantas demolēšanu, kaut kur bezatbildīgi notriec ģimenes naudu, ievelk ģimeni parādos, izdzen savu otru pusi no dzīvokļa (vai pazūd pats) utt.

Sākumā vecāki ir šokēti un varbūt pat sašutuši, bet – kā tu savam bērnam nepalīdzēsi?

Un to tikai sociopātam vajag! Jūsu palīdzība pazudīs bez pēdām, bērns centīsies šo misēkli visādi attaisnot un stāstīt par sava mīļotā jaunajiem, fantastiskajiem plāniem. Nu bet protams, ka jāpalīdz vēl.

Drīz vien vecākiem, lai uzturētu augošo znota vai vedeklas rijību, jāmeklē papildus darbs, papildus ienākumi. Bet arī tas izrādās nepietiekami. Nu jau abiem vecākiem jāraujas darbos dienu un nakti, bez svētkiem un brīvdienām. Rezultāts ir tāds, ka bērna vecāki kļūst tikpat atkarīgi no sava znota vai vedeklas, kā viņu bērns, ja ne vēl atkarīgāki.

Taču arī ar to tā ķēde neapstājas. Vecākiem ir savi tuvinieki, radi, paziņas, draugi, no kuriem var lūgt palīdzību vai vismaz aizņemties, pie kuriem meklēt morālu vai cita veida atbalstu. Un arī viņi, ja piekrīt, kļūst līdzatkarīgi.

Paiet laiks, un sociopāts iemanās savā apgādes tīklā ieviest nesaskaņas, izplatīt baumas un apmelojumus, radīt aizdomas, savīt intrigas. Ja šāda atkarības ķēde netiek kategoriski un uz visiem laikiem pārcirsta, viens pats sociopāts var sagraut daudzu iesaistīto cilvēku dzīves.

Protams, bērnam neizliegsi, ja viņš par katru cenu gribēs dzīvot ar sociopātu, taču vecākiem nav pienākuma šādas attiecības finansēt vai citādi atbalstīt. Ļoti iespējams, ka vecāku labi domātais atbalsts patiesībā ir vienīgais pamats, uz kura šī kroplīgā savienība balstās. Tātad – tas ir „lāča pakalpojums”, kas bērnam var izpostīt visu dzīvi.

Līdzīgas ainas varam iztēloties arī darbavietā, iestādē, ministru kabinetā un katrā organizācijā.

Daži aizsarglīdzekļi
Kā jau uzsvērts šajā rakstā, sociopātija nav ārstējama. Jelkādas cerības, ka tāds cilvēks varētu mainīties vai laboties, ir veltīgas un pielīdzināmas sevis mānīšanai, bēgšanai no realitātes.

Ja esi skaidri pārliecinājies, ka attiecīgais cilvēks ir sociopāts, vienīgais drošais līdzeklis ir pilnīgi saraut visas iespējamās saites ar sociopātu, pat ja tas prasītu lielus īstermiņa upurus. Sociopātam nav jāatstāj nekāda iespēja sevi reabilitēt, nekāds gals, pie kura viņš varētu pieķerties, lai atjaunotu attiecības. Uz šādu gadījumu pilnībā attiecināms bībeliskais salīdzinājums par pirkstiņa iedošanu nelabajam – viņš noteikti centīsies ar uzviju aprīt visu! Nekādas lūgšanās, glaimi, draudi vai solījumi nav jāuzklausa, jo tie ir tikai manipulācijas instrumenti upura jaunai ievilināšanai labprātīgajā slazdā. Saišu saraušanu nevajag arī atlikt uz vēlāku laiku, jo tu nezini, ko šis sociopāts pa šo laiku sastrādās. Ja sociopāts ir ģimenes loceklis un ir kopīgi bērni, tad attiecību pārtraukšana jāveic ar varas iestāžu starpniecību, un katra turpmākā saskare pieļaujama tikai varas iestāžu uzraudzībā (fakti un pierādījumi par sociopāta noziegumiem jau laikus jādokumentē un jāiesniedz policijā, jāpanāk, lai policija aizliegtu sociopātam tuvoties saviem upuriem).

Lai šo visu saišu saraušanu padarītu iespējamu un efektīvu, jau laikus tuvākie cilvēki un policija ļoti detalizēti jāinformē par sociopāta izdarībām. Nekādā gadījumā nedrīkst slēpt sociopāta ļaunos nodarījumus un manipulācijas. Zinot sociopāta dabu, jānodrošinās pret to, ka viņš lasītu jūsu korespondenci vai citādi jūs izspiegotu. Esiet droši, ka to viņš noteikti centīsies darīt, jo tie viņa iemīļotie ieroči!

Informējot savus tuvākos uzticamos cilvēkus par sociopāta izdarībām, esiet ļoti detalizēti un precīzi – sakiet visu: vārdus, skaitļus, notikumu laiku, vietu, apstākļus, nodrošinieties ar lieciniekiem, nododiet uzticamiem cilvēkiem rakstisku informāciju. Ja iespējams, ierakstiet sociopāta runāšanu portatīvajā diktofonā un arī šos ierakstus nododiet savām uzticības personām un policijai. Informējiet policiju, tuviniekus un draugus arī par katru sociopāta draudu vai šantāžu. Vien neļaujiet sociopātam zināt, pie kuriem cilvēkiem jūs esat atstājuši informāciju, jo viņš var mēģināt jūsu draugus psiholoģiski apstrādāt, iebaidīt vai pat noskaņot pret jums un viņus pārvērst par saviem aģentiem vai ziņu pienesējiem. Nekad nenovērtējiet sociopātu par zemu, jo viņš ir gatavs uz visu, – kas jums pat sapņos nerādās.

Ja sociopāts ir jūsu darbinieks, atrodiet likumīgu pamatu viņu atbrīvot no darba. Ja sociopāts ir jūsu priekšnieks darbā un jums nav iespēju mainīt priekšnieku, labāk meklējiet citu darbu. Ja sociopāts ir jūsu kolēģis, neielaidieties ar viņu nekādās darīšanās un neslēpiet viņa cūcības.

Paši nedariet neko tādu, par ko sociopāts jūs varētu šantažēt, piemēram, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai citas sadzīves viltības, kuras var uzpūst un izmantot pret jums.

Spēja piedot ir augsts garīgais tikums, bet ja darīšana ar sociopātu, savā sirdī (bet ne balsī, kad sociopāts dzird) piedodiet, bet nekad to neaizmirstiet un nepieļaujiet tādu situāciju, kad sociopāts savas ļaunās izdarības vēlreiz varētu vērst pret jums vai citiem cilvēkiem. Nekautrējieties citus cilvēkus brīdināt par sociopātu. Šai gadījumā tā nebūs aprunāšana, bet brīdināšana par reālām briesmām. Ja redzat, ka cilvēks var iekrist grūti pamanāmā bedrē, jūs taču šo cilvēku brīdināt, vai ne?

Jo vairāk cilvēku būs informēti par katru konkrēto sociopātu, jo mazākas būs sociopāta iespējas manipulēt cilvēkus.

Protams, šāda visu saišu saraušana ar sociopātu nebūs viegla, taču šādu attiecību turpināšana būs nesalīdzināmi smagāka un pilnīgi bezjēdzīga. Es pats pazīstu cilvēku, kuram tas ir izdevies. Nu viņš ir pilnīgi brīvs, lai gan dzīvo tajā pašā pilsētā, kur sociopāts.


Jānis Kučinskis


Izmantotā literatūra
:
* Martha Stout. The Sociopath Next Door
* Derek Wood. Antisocial Personality Disorder Overview
* Caroline Konrad. The Malignant Personality
* Robert Hare. Without Conscience
* www.sociopathworld.com


  • Nesaprotu, kāpēc šis raksts ielikās ar tik lieliem burtiem. Par to atvainojos. Ceru, ka Ivo izlīdzēs tekstu normalizēt.

  • ”Labais” gan!:)
    Apraksts sakrīt ar subjektu,kurš jau pielāgojies mūsdienu ”jaunajām dzīves realitātēm”,kuram naudas-tirgus attiecības ņēmušas virsroku pār veselo saprātu,kurš aktīvi iesaistās politiskajā dzīvē…
    Vienvārd sakot-ideāls ES impērijas pilsonis,gatavs vadošam amatam.;)
    Psihiatri gan atzīstot,ka robeža starp ”normāls” un ”nenormāls” ir ļoti grūti nosakāma(!!!:)

  • Te Sandra R. komentāri par šo rakstu:
    “Paldies. Jūs man palīdzējāt, jo es jau labu laiku esmu vēlējies kaut ko par šo tēmu rakstīt, taču tā kā man ir iznācis ar tādu personu saskarties, kas atstājusi smagas traumas ne vien manā bet arī savas mātes un bērna dvēselē, es nespēju par to domāt bez subjektīvām emocijām.”
    “Katrs gadījums ir specifisks, kas sociopāta neitralizēšanu padara sevišķi grūtu. Vienīgais ko es garantēti varu ieteikt, kas arī uzrakstīts tavā rakstā, ir pēc iespējas plašāka sabiedrības informēšana, pat tad, kad esi nonācis pie bezdibeņa malas. Pie kam, noteikti izslēdzot kaut vismazākos melus. Pilnīga atklātība sociopātus vismaz samulsina, kas liek tiem ārdīties. Dažkārt jāizmanto agresija, līdzīga viņu pielietotajai, jo tas tos samulsina. Taču, pieķerti melos tie nasamulst, tāpēc nav vērts. Man nācās visu to apgūt praksē, tāpēc gadijās misēkļi, pie kam tam subjektam ir noiepietni atbalstītāji, kas nepārbaudot notic. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka vienīgais kā var mazināt postu ir rīkoties tā, kā sociopāts nespēj. Vienkārši godīgi, protams, tas nav viegli un prasa daudz spēka, ko varētu lietderīgāk izmantot. Bet viņi ir bīstami.
    Es pat esmu rakstījis visiem iespējamiem adresātiem, ko varēju aptvert vēstuli brīdinot un ticu, ka tas palīdzēja.”

  • Cilvēks ar sirdsapziņu izjūt pienākumu pret saviem tuvākajiem, pret sabiedrību, pret pasauli. Sociopāts neko tamlīdzīgu nejūt. Gluži otrādi – viņš pienākuma apziņu visādi izsmej, nonievā, interpretē kā verga sindromu vai pēdējo muļķību.
    —————————————————–

    Latviešu literatūrā attiecības starp sociopātiem un viņu upuriem spilgti attēlotas vairākos darbos, no pazīstamākajiem – romānā un kinofilmā “Ceplis” un divu daļu romānā “Putras Dauķis”. Kādu laiku pirms kara putras dauķisms latviešu sabiedrībā bija karsti apspriests temats un fenomens, kas bija viens no Latvijas bojāejas cēloņiem. Tās vērtības, kas pēdējos 20 gadus dominē Latvijā, var saukt par putras dauķismu.
    “Ceplī” varam vērot Cepli un viņa mīļāko, grāmatvedi Cauni un viņa līgavu.

  • Rakstā uzskaitītās ‘sociopāta’ īpašības, sakrīt ar vairākām garīgās veselības traucējumiem un saslimšanas izpausmēm. Ja tā, un vēl jo vairāk, ja ar tādu cilvēku nākas saskarties – tad te ir vietā nekavējoties iesaistīt profesionālu palīdzību.

  • Sociopātija – apsēstība ar ļuniem gariem !
    Ļoti labs raksts paldies Jānim . Gribētos piezīmēt, ka tās ir valsts vadošus amatus ieņemošu cilvēku vairuma iezīmes , pie kam ne jau visas vienam indivīdam piemīt vienlaicīgi . Daudzi tādi ir un ir iemācījušies to rūpīgi maskēt . Velns arī tēlo gaismas enģeli . Var palīdzēt dziļa grēku nožēla un eksorcisms. Nekādas mistikas .

  • Nezināju, ka šādiem tipiem izgudrots īpašs nosaukums-sociopāts. Pie tiem droši var pieskaitīt visus narko-biznesā pelnošos izdzimteņus. Populārākās narkotikas-alkohols un tabaka ir legalizētas. Tās iepirks maksimālā daudzumā vissmagākās krīzes laikā, lai saeimas nama bārā un citās mākslīgas kultūras namos izcilākie kultūras priekšstāvji kultivētu kultūras baudīšanu.

  • Raksts ir labs, derīgs un vajadzīgs. Iveta pareizi diagnosticē sociopātus kā
    (ļaunu? drīzāk un biežāk – nē, savu darbu padarījušu garu, garīgās sfēras second hand nēsātāji)
    apsēstus cilvēkus. Daudzās garīgās sistēmās apsēstība raksturota kā ļaunākais, kas var piemeklēt cilvēku
    Tagad daži vārdi sociopātu aizstāvībai? Viņi arī tomēr ir cilvēki un tikai cilvēki. Kur viņi rodas?
    Jānis pareizi norādīja, ka sociopātus bieži jauc ar psihopātiem. Psihopāts ir cilvēks-reaģētājs: stimuls-reakcija. Psihopāts pilnībā dzīvo “šai mirklī”: TAGAD. Faktiski tas ir cilvēks, kuram tikai liekas, ka viņš ir nomodā – šis cilvēks vienkārši nav paēdis brokastis. Tāpēc viņš turpina … aktīvi gulēt, līdz pusdienām vai vakariņām, kad beidzot paēdis pamostas
    ( Mani novērojumi liecina, ka par daudzu bērnu nacionālajām brokastīm kļuvis saldais sieriņš un Actimel. Bet tās nav nekādas brokastis!!!!

    Risinājums noteikti nav atteikšanās no brokastīm – bērnam brokastis ir jāēd. Citādi organisms līdz pusdienām iznāk pārāk garš bada periods, un tas visu, ko apēdīs pusdienās, noliks rezervēs – tauciņos, jo organismam būs sajūta, ka iestājušies bada laiki. Tādēļ bērnam ieteicams ēst ……
    Ievas Veselība – 2010 – #23 – 5. novembris – 15. lpp.
    Bērnu un pusaudžu vielmaiņas ārste Una Lauga endokrinoloģe Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā
    ***
    Brokastis ir nepieciešamas, bet ne tāpēc, ka no tam nevar pieņemties svarā, bet tāpēc, ka organisms fizioloģiski nepamodīsies, ja nesaņems pārtiku. Bes pārtikas organisms uztvers nomodu kā miega aktīvo fāzi. Tāpēc visi metaboliskie procesi līdz pirmajai īstajai maltītei organismā notiks palēninātā režīmā. Nepabrokastojušie ievērojami saīsina savu aktīvās vielmaiņas fāzi.
    Здоровье от природы – Natural Health.ru – Марианна Трифонова – 2010 – septembris – Mēs esam tas, ko ēdam – lpp. 10.-15.
    http://www.emeraldspa.ru/index.php?issue_id=19 ).

    Jautājums par to ko un kā ēst ir smags un sarežģīts.
    Viens diezgan kategorisks ieteikums attieksies uz mūsu svētumu pienu – atteikties, vai lietot uzmanīgi un ar pietāti, tikai atsevišķi, tāpat kā starp citu lieliskās melones un arbūzus.
    Cits it kā paradokss no klasiskās iztikas zinātnes (dietoloģijas – zinātnes par dzīvesveidu !!!) viedokļa – daudzi cilvēki tā praktiski dara, un, iespējams, pareizi dara, galvenā ēdienreize ap 50% dienas iztikas vakarā ap 18-19, bet vismaz 3 stundas pirms nakstsmiera. Kāpēc tas tā iznāk – cilvēka izvadorgānu aktivitāte dabiski vislielākā ir ap 18-20. Ja cilvēks vispamatīgāk paēdīs šai laikā – viss organismam nevajadzīgais vai pat kaitīgais ātri tiks izvadīts. Es nesaku tā noteikti ir visiem, patreiz es saku – tas tā varētu būt. …
    Dzīvniekiem un augiem barība ir fizioloģiska vajadzība. Cilvēkiem tai ir arī sociāla nokrāsa: tā var būt komunikācijas līdzeklis, prieka avots, biznesa kaislība, slimīga kaismīga atkarība, bauda, kam cilvēks verdziski kalpo zaudējis sajēgu un ik mirkli iekrīt pārmērībās. Tādam cilvēkam pārtika
    (vai tik pat labi jebkurš šī cilvēka būtisks iztikas un dzīves balsts; nu kaut vai viņa profesija, dzīvesbiedrs, bērns, faktiski jebkas, kam pieskarās viņa dvēsele)
    kļūst par dzīves kvalitātes demonstrācijas līdzekli
    Ja cilvēks nepareizi, haotiski, iespējams un likumsakarīgi bagātīgi un garšīgi ēd. …. Aizmirstiet par viņu, nepiliniet viņam visādus ideālus smadzenēs un arī neko no viņa neceriet. Vismaz neceriet, ka viņš kļūs par jūsu partneri. Tāds cilvēks spēj vai nu tikai valdīts vai tikt pārvaldīts. Tas ir cilvēks, ko pieprasa kapitālistikās sabiedrības darba tirgus
    Psihopātus un sociopātus aktīvi producē daudzas praktisko psiholoģiju treniņgrupas, kuru vadītāji bieži ir sociopāti. Daudzas psiholoģisko treniņu metodikas pēc savas būtības virzītas uz septītās čakras izdedzināšanu – saites ar Dievu amputēšanu. Cilvēks kļūst atkarīgs no šiem psiholoģisiem treniņiem, trenera, šīs izklaides kā tādas.
    ———–
    Ir visai dīvaini
    (un ne katram ir pa spēkam)
    būt aktīvam, modernam, atvērtam un nebūt sociopātam

  • Fragments no sarakstes, kas, var, palīdzēt …
    ***
    Vienīgais – “JA mūs iztikā un mūsu dvēseles misijā nevada kāds vismaz
    viens tuvākais cilvēks,..tad..”
    ————–
    Tu esi pareizi uztaustījis vissvarīgāko.
    ….
    Pie šī jautājuma nonāca kardiologs, akadēmiķis Amosovs
    Un Amosovam par šīs lietas būtību laikam vislabāk pateica viņa krustmāte Katja – cilvēks par visu vairāk baidās no pilnīgas nāves.
    Dzīve un dzīvība ir darbošanās, nāve – nu vienkārši vairs nekā nav

    Tagad es vēlreiz pārlasu un Tu pārlasi manis teikto kā Tu to citē

    Laikam “kāds vismaz viens tuvākais cilvēks” vietā būtu jāsaka “kaut kas cilvēkiem vai vismaz vienam citam cilvēkam vajadzīgs”
    Tad laikam būtu pareizi.
    Jo mēdz būt, ka vai nu pārliecīga turēšanās pie kāda cita cilvēka vai arī pārliecīga turēšanās pie kādas idejas to, kas pie tā turas grauj, traucē viņam pildīt TO kaut ko vissvarīgāko, kas
    ir svarīgi Dievam un ko var izdarīt tikai šis cilvēks un pat Dievs to nevar
    Paturēt kaut ko var būt tik pat vērtīgi kā no kaut ka atteikties.
    Paturēt vai atmest – tas ir jāizšķir katram cilvēkam pašam.

    Man reizēm ir bijušas tādas izšķiršanās, kad šķiet no kādām divām lietām, kas abas ir dārgas, viena noteikti jāatmet.
    Izrādās patiesais jautājums nav par to, ka viena noteikti jāatmet.
    Patiesais jautājums ir par to vai abas patiesi ir dārgas un vajadzīgas.
    Ja patiesi svētas ir kādas divas lietas, tad nevienu nedrīkst atmest.
    Tad tikai izrādās, ka šīs lietas vajag turēt savādāk, tad izrādās, ka ir jāmainās pašam.
    Viens cilvēks man iemācīja, ka vienmēr ir jāatrod sava vieta un vēl tajā jābūt vietā. Tā tas ir.
    Ir skaidrs, ka cilvēks nekad nedrīkst būt viens garā vai miesā. Viņam ir jābūt kaut kādām attiecībām ar pasauli – ne-ES. Ja tā nav cilvēkam zūd apziņa.
    Cilvēkam jābūt attiecībām ar sevi – ES. Ja tā nav vai šīs attiecības ir … izdomātas nepareizas, ja cilvēkam nav brīžu, kad viņš ir pats ar sevi, tad viņam pašapziņa apmiglojas un attiecības ar citiem cilvēkiem sabojājas u.t.t. Vēl cilvēkam ir jābūt ( vienalga kāda formā, tradīcijā u.t.t.t) attiecībām ar Dievu. Cilvēkā paša ir daļa Dieva dzirksts. Ja viņā tā zūd – mūžīgo … uguni? -
    palīdz atdzemdēt citi cilvēki vai viņu idejas – grāmatās, lietās, nojautās. Bet ir brīži, kad cilvēks paliek pilnīgi viens. Svešs sev, svešs visiem citiem. Tad cilvēku dzīvē, darbībā notur Dievs,
    ja cilvēks laikus veidojis ar Viņu attiecības un Viņš šo cilvēku pazīst.
    ——
    Tur starp svītrām bija garā atbilde.
    Man uz šim lietām ir arī īsā atbilde: viss, kas ar mums notiek, notiek vislabākajā iespējamajā veidā.
    Pie īsās atbildes un Pie Jēzus Kristus atgriežos, kad pats esmu nonācis, vai kāds cits man palīdzējis atrast kādu no garajām atbildēm.
    Īsā atbilde, kad tā atrasta, ir – mēs esam
    Atbildes otrais vārds ir skaidrs.
    Atbildes pirmais vārds – “mēs” – nemitīgi mainās, jo vismaz katrs cilvēks pats vienmēr mainās.
    ——-
    Noslēdzošā atbilde.
    Cilvēks ir ar zudību, ja viņš nevar pateikt – mēs esam

  • Sociopātiju nevar pielīdzināt dervas karotei medus mucā. Diemžēl grēks kopš pasaules pirmsākumiem transformējies tā saucamajā sociopātijā, kas progresijā inficē cilvēkus. Sevišķi tā saucamajā “beigu laikā” šis vīruss aptvēris visu tā saukto rietumu civilizāciju.
    Šis vīruss pirmkārt iznīcina morāli/ sirdsapziņu, Līdzīgi kā vampīrs, kas upuri padara par sev līdzīgu, ar visu no tā izrietošā.
    Šodien daudz grūtāk būtu atrast kādu, kas nebūtu inficējies ar šo sociopātijas kaiti vieglākā vai smagākā formā. Ko darīt? Kur rast antivīrusu?
    No šīs kaites tomēr pastāv iespēja atbrīvoties. Pat ja apzinies, ka esi inficējies,nevajag klusēt, bet atzīties, ka esi ar šo kaiti inficējies.
    Cilvēks tā iekārtots, ka viņā ieslēdzas antivīruss, kas katrā no mums ielikts no Dieva,tad kad spēji atzīt to, ka esi inficēts. Austrumu cilvēkam mazāk šīs vīrusa infekcijas, jo viņiem tomēr saglabāta reliģiozā tradīcija, kura nemitīgi abgreido apziņu un nedod vīrusam piekļūt pie sirdsapziņas.

  • http://www.youtube.com/watch?v=2g4NQ5e1eqY&feature=related
    Andrejs Lapins saka – lec
    Austrumos
    (un šeit Latvijā vēl nesen un šur tur vēl tagad)
    saka vienkāršāk ej (bho)!

  • Tiešām, lasot rakstu rodas iespaids, ka daļa no sociopāta raksturīgām īpašībām piemīt arī man.
    Paldies par definīciju, vismaz kaut kāda skaidrība, par ko iet runa, jo šis vārds man bija svešs. Tik jāpatur prātā, ka tā ir subjektīva ;p.
    Pirms kāda laika mani sapazīstināja ar vienu cilvēku, kuru tuvāk iepazīstot, varēju tikai brīnīties. Līdz tam likās, ka tādu cilvēku pasaulē nav – tie ir tikai kinotēli vai tml. Tagad es zinu, ka tas ir sociopāts! Es tiešām kā ar nazi pārtraucu ar viņu attiecības un uz kaut kādiem mēģinājumiem bez pamata šantazēt mani un tuvākos cilvēkus beidzās ar šokējošu zaudējumu viņam pašam. Tomēr man tas izdevās ļoti viegli, bez žēlastības. Laikam tāpēc, ka daļa no īpašībām piemīt man pašam ;)

  • Justs 24.11.2010., 22:57
    ”(.) Tagad es zinu, ka tas ir sociopāts!(.)Laikam tāpēc, ka daļa no īpašībām piemīt man pašam ;)”
    ========================================================
    Šādas pārdomas atsauc atmiņā k/f ”Goijas rēgi”, kad kāda daiļa spāniete stāstīja Goijam par kādu jezuītu notverto raganu – , ”Bet kā jūs ziniet, ka pati neesat ragana?” jautāja izcilais mākslinieks. Drīzumā daiļā spāniete nonāca Svētas Inkvizīcijas rokās un….
    - Kā tu zini, ka neesi ‘tautas ienaidnieks’?- tādus jautājumus pirms gadiem 60-it varēja uzdot ikvienam Latvijā dzīvojošajam. Bija tāda iestēde, kurā strādājošos dēvēja par ‘jautrajiem zēniem/tautas draugiem’ – kas viņu nagos nokļuva, tas daudz ko jaunu par sevi uzzināja….
    Pašreizējā situācijā, kad itin bieži tiek uzdots jautājums – ”Kas vainīgs?”, šādu rakstiņu parādīšanās ir likumsakarīga. Sak’, nevis kādu 95% cilvēku uzvedība būtu jāraksturo, bet 4%, kas ir citādāki? No mercy/bez žēlastības tādi jāatmasko un…
    Nav nekā jauna zem šīm debesīm…..

  • “Sociopātija nav ārstējama.”
    Tikai mironis nav ārstējams. Ir jāsāk apzināties cilvēka dievišķā sūtība.

  • Cilvēkiem ar sirdsapziņu arī var būt visi tie paši impulsi, kas sociopātam, bet viņam ir iekšēja aizture – sirdsapziņa, kas neļauj. Lai gan dzīvē ir daudz gadījumu, kad cilvēki pārkāpj savai sirdsapziņai, to apiet, apspiež, piemāna, pastumj malā, jo paļaujas uz autoritātēm utt.
    Labs piemērs ir karš. Lai cilvēks ar sirdsapziņu nogalinātu citus cilvēkus, viņu vispirms psihiski jāapstrādā (jāpārliecina, ka ienaidnieks ir absolūti ļauns, apdraud visu labo, ir necilvēks utt.) un jābūt autoritātei, kas uzņemas atbildību un pati vada un uzrauga eksekūciju. Pēc cita cilvēka vai pat dzīvnieka nogalināšanas cilvēks ar sirdsapziņu pārdzīvo, jūt vainu, viņš ir dziļi traumēts, viņš vairs nekad 100% neatgūst savu nevainību un gaišo skatu uz dzīvi. Bet sociopāts nepārdzīvo, viņam nav posttraumatiskā sindroma. Viņš tikai var baidīties no soda vai atriebības.
    Sociopātam vienkārši nav šīs iekšējās aiztures. Sociopātu var ierobežot tikai ārējas bremzes: bailes no soda vai smagiem zaudējumiem, atbilstošs pretspēks, bailes no atmaskošanas, izolācija u.tml. Vārdu sakot tas, ko Freids apzīmē ar super-ego.
    Bet sirdsapziņa nav tas pats kas super-ego. Daži zinātnieki to sauc par 7. izjūtu (oža, garša, redze, tauste, dzirde, intuīcija, sirdsapziņa). Reliģijai savs skaidrojums.
    Ilgstoši sociopāts var uzdarboties vienīgi tad, ja viņam ir labprātīgi vai nezinoši upuri. Ja sabiedrība un dominējošā kultūra vai tradīcija ir neiecietīga pret sociopātiskām izpausmēm, sociopāti ir spiesti pierauties un pakļauties sociālajām uzvedības normām.
    Ja kāds sociopāts ir ilgstoši nodibinājis savu tirāniju, tad pie tā ne mazāk vainojami ir viņa labprātīgie upuri, kas to pieļauj, pacieš vai pat ar savu rīcību vai lētticību izprovocē sociopātu. Reliģijā šo izprovocēšanu sauc par ievešanu kārdināšanā.

  • Reiz Staļins jautāja ārstam Behterevam, kā tas var ticēt garam, ja to nekad nav redzējis. Uz to ārsts uzdeva jautājums Staļinam vai tas ticot, ka pastāv sirdsapziņa? Staļins atbildēja, ka ticot. Uz to ārsts sacija, ka arī sirdsapziņu nevar redzēt., bet ticība pastāv, tā lūk arī viņš ticot, ka gars pastāv, kas dara cilvēku dzīvu.

  • Faktiskais jautājums būtu, kāds gars mājo katrā cilvēkā? Neredzamās pasaules iedarbība uz cilvēka garu, kas formē personību ir milzīga. Sekulārie cilvēki maz tam pievērš uzmanību. Daudzi cenšas formēt savu garu caur izglītību, bet faktiski izglītība ir tikai instruments, kuru gars izmanto koriģējot sevi uz konstruktīvo vai destruktīvo. Mums diemžēl pietrūkst audzināšanas, kas nav vienādībā ar cilvēka izglītošanu.
    Kā piemēram, mīlestību un ticību nevar iemācīt, tas nāk no audzināšanas, no pirmā brīža kad mātes miesās formējas cilvēks, no vides, kuru bērns ierauga tikko viņš sajūt un redz. Varētu sacīt, ka mēs esam zudusī paaudze, bet valsts nākotne tikai dzimst. Valdības neko nedara, lai tautai būtu nākotnes. Ne jau velti Mozum vajadzēja 40 gadus klejot tuksnesī, līdz jauna paaudze ieraudzīja apsolīto zemi. Vecā turējā pie vergu važām un tai bija jāmirst neredzot Dieva apsolīto.

  • Jā, ir pētīti arī modernos bērnunamos auguši bāreņi, kurus vecāki nekad nav auklējuši, glāstījuši, nedz citādi rūpējušies. Daudzi tādi bāreņi, piemēram, Rumānijā, tajos namos nomirst. Ar pērējiem ir lielas problēmas pat tajos gadījumos, ja tos vēlāk adoptē kādas ģimenes. Taču tā nav recepte sociopātu ražošanai.
    Sociopātija ir viena no nedaudzajām parādībām, kad zinātnieki atklāti atzinuši, ka nespēj izskaidrot tās cēloņus. Vienīgi konstatēts, ka austrumu kultūras zemēs (Ķīna, Indija, Japāna u.c.) sociopātu īpatsvars ir daudz mazāks – tikai procenta desmitdaļa vai simtdaļa. No tā cēlusies hipotēzem ka soiopātiju veicina vai neveicina kultūra, kurā tas cilvēks audzis.

  • Atvainojos par gramatiskām kļūdām savos komentāros. Tur, kur uzrakstījās “pērējiem”, jābūt “pārējiem”, “m” vietā komats utt.
    Egil, Tu kā teologs varbūt varētu mēģināt uzrakstīt, kā sociopātiju izskaidro reliģiska mācība? Vai piekrīti Ivetai, ka sociopātiju varētu ārstēt ar eksorcismu? Grēku nožēla laikam atkrīt, ja cilvēks pats neko negrib nožēlot.

  • Es domāju arī par to, ka daudzas no tām “vērtībām”, kas minētas starp sociopātijas iezīmēm, tagad tiek agresīvi propagandētas masu mēdijos, speciālajos bulvāržurnālos un citur. Piemēram, iegāju grāmatu vairumtirdzniecības bāzē Rīgā, un tajā vesels plaukts ar grāmatām krievu valodā par tēmu “Kā kļūt par stervu”. Biznesa grāmatu plaukti pilni ar grāmatām par tēmu, “kā iedzīvoties uz citu rēķina”. Izvirtību, nodevību, viltu, melus un visādas manipulācijas ik dienas demonstrē neskaitāmi TV seriāli. Filmas vai lugas, kurās demonstrētu cilvēka cēlākās īpašības, praktiski mūsu TV vairs nav. Paskatieties, kādas īpašības demonstrē visādos bērnu seriālos un multenēs! Plus vēl tās ļaunās spēles datoros.
    Kas no tā rezultātā var sanākt? Vai jaunā paaudze, kas augusi tādā vidē, var būt labāka par iepriekšējām?

  • Grēku nožēlai nav nekādas jēgas, ja cilvēks to pilda formāli, rituāli to kāds dara, darīšu arī es. Lai runātu par sociopātiju bibliski antropoloģiskajā griezumā, daudzi to nepieņems. Protams mēģināšu to darīt, bet vai tas palīdzēs daudziem? Bet, ja kaut vienam tas var palīdzēt, ir vērts!
    Sociopātiju ārstēt ar tīro eksorcismu nevar.To var darīt individuāli, bet ne masveidā. Ir sektas, kas mēģina to darīt publiskā vidē, kas faktiski nevis cilvēkus atbrīvo, bet vēl vairāk sasaista ar šo vīrusu.
    Cilvēks var iekapsulēt sociopātijas vīrusu, bet ne atbrīvoties pilnībā šajā ierobežotājā laika un telpas vidē.

  • Mediju industrija ir jaunais templis, kas kalpo “pasaules valdniekam”. Ne jau miesa jāiznīcina, bet gars. Kāda jēga nokaut miesu, kas no pīšļiem ņemta un pie pīšļiem tai jāatgriežas. Gara samaitāšana ir vīrusa pamatuzdevums.
    Tieši ja skatām bibliskā antropoloģijā galvenais trieciens tiek veikts pret jaunatni, bērniem. Viņi ir katras valsts nākotne. Faktiski te verētu pārmest reliģijai, kura tehniskā progresa laikā atteicās no ietekmes uz mediju industriju, piedēvējot to sātanam. Kam novēli, tas arī paņēma. Atgriežoties pie audzināšanas, mēs varam ieaudzināt bērnos to, ka viņi nobloķēs sociopātijas uzbrukumu garam.

  • Būtībā piekrītu. Vai Tu kaut īsi varētu iezīmēt, kā ar audzināšanu bērnu var padarīt imūnu pret sociopātijas uzbrukumu garam?

  • Visupirms katram topošam vecākam būtu jāsaprot, ka viņiem jārada vide nevis pašiem sev, bet bērnam, kas drīzumā nāks pasaulē. Tas nozīmē, ka viņiem būs uzņemties audzinātāju funkcijas,kā tēvam tā arī mātei.Bērnu dārzā audzināt par vēlu. Tajā bērns saņem jau izglītību. No daudz, kā nāksies atteikties sava bērna un savas ģimenes nākotnes dēļ. Lai vecāki sagatavotos šim svarīgajam posmam savā dzīvē būtu radikāli jāizmaina valsts, tas nozīmē, ka valdībai un likumdevējam arī jāmainās. Jāmaina sava attieksme uzņemoties pienākumus visupirms stiprināt ģimenes institūciju, uzsverot tās nozīmīgo lomu valsts nākotnes formēšanā. Diemžēl valdības un likumdevēja vara pati inficēta ar sociopātijas vīrusu. No tā izriet, ka vīrietim un sievietei, kā Ivo saka jāmāk pašorganizēties. Vai kā izriet no tevis rakstītā, kā es saprotu, ka ģimene ir mazais kooperācijas modelītis.
    Un tagad pateikšu to, kas varētu tā nepatikt sievietēm.
    Vīrietis ir primāts bibliskajā antropoloģijā. Neskatoties uz viņa ieņemamo stāvokli sabiedrībā, ģimenē viņš būs tēvs, priekš bērna, meitas vai dēla, pati augstākā figūra. Un ,lai, kā mātei gribētos būt tam primātam, ģimeniskajā institūcijā, tēvs tiek nolikts goda vietā. Un te arī sākas audzināšana. Bērns, meitene vai zēns to ieprogrammē savā smadzeņu cietajā diskā. Abi vecāki aktīvi kopā piedalās savas ģimenes vides veidošanā, formēšanā, kas atkal ieprogrammējas bērna “diskā”.
    Topošajam tēvam kā primātam būs jāuzņemas savu bērnu audzinātāja lomu, tas nozīmē, ka lai par tādu kļūtu skolās jāievieš speciāla programma zēniem, kā kļūt par vīrieti. Tas nozīmē, ka reliģijas, bibliskās antropoloģijas mācībai jābūt kā obligātam priekšmetam.Šis priekšmets tad arī rada antivīrusu, kuru tēvs ar savu audzināšanu nodod to tālāk bērniem. Domāju ka nepilnu desmit gadu laikā valstī būtu redzamas pārmaiņas.
    Protams, ka bez likumdošanas diezin vai, kas mainīsies. Būtu nepieciešams ģimenes likums, kas noteiktu abu vecāku pienākumus, tiesības un atbildību.
    Gadu desmitiem vēl no padomijas laikiem tiek runāts par vientuļām mātēm vai nepilnīgām ģimenēm. Lai tā nebūtu vajadzētu ieviest valsts “attīstības nodokli”, kurš būtu attiecināms uz bezbērnu vīriešiem no 18 gadiem. Pie kam šim nodoklim jābūt iezīmētam un attiecināmam tikai uz izglītības jomu.
    Sociopātija apdraud nepilnīgas ģimenes un cilvēkus, kas no tādām nākuši vai arī, ģimenes kurās tēvi nav autoritātes.

  • Par sociopātu, tāpat kā jebkuru citu manipulātoru upuriem parasti kļūst cilvēki, kas domā par to, kā viņi izskatās no malas un ko citi par viņiem padomās. Sociopāts (manipulātors) šajā kaujā gūst vieglu uzvaru, jo ātri identificē šo upura vājību un izmanto to. Kamēr upuris sava slinkuma, stulbuma vai labticīga naivisma dēļ negribēs domāt plašāk, tikmēr viņš tiks izmantot. Un ko tur lai saka, kam lai pārmet, pašam sociopātam vai upurim? Ja tiko pa radio stāsta, ka mazpilsētā 5 darbinieces viena pēc otras nostrādājušas vietējā veikalā 2 mēnešu pārbaudes laiku, pēc kura atlaistas, neizmaksājot algu, un tikai 5. iedomājās par to celt traci, tad rodas jautājums par to, kas ir pirmais – vista vai ola?

  • MartinK
    25.11.2010., 19:30
    ”(.)tad rodas jautājums par to, kas ir pirmais – vista vai ola?
    ========================================================
    Manuprāt, piemērotāks būtu kāds cits jautājums – ‘kurš kuru vairāk ietekmē/manipulē – 4% t.s. sociopātu pārējos 95% t.s. normālo cilvēku, jeb otrādi’?
    Aprakstiet t.s.normālo cilvēku, tad nebūs pārsteigums par Latvijā notiekošo…..

  • Sāksim ar to, ka neviens nekad sevi neuzskatīs par sociopātu. Līdz ar to nevaru piekrist, ka sociopātu ir tik maz, tikai 4%. Pie kam sociopāts uzskata, ka viņa dzīves stils ir norma. Rakstos teikts, ka nav neviena cilvēka bez grēka, tas nozīmē, ka nav neviena, kas nebūtu inficēts ar sociopātijas vīrusu. Tāpat kā vēža šūnas ir katrā cilvēkā, tikai ir jābūt noteiktam grūdienam – laikam kad tā sāk dzīvot, vairoties, tāpat arī grēks sāk dzīvot. No vēža izārstējas tie, kas tic, ka izārstēsies, no sociopātijas atbrīvosies, kas to atzīst ka šis vīrus viņā mājo.

  • Paldies, Egil, par idejām. Tur ir ko padomāt.
    Arī vairāki psihologi sākuši rakstīt par to vīrieša lomu, par apmācību, pārbaudi un iniciāciju vīrieša statusā (tā bija agrāk, tradicionālās sabiedrībās). Arī to, ka vismaz vīriešus jāaudzina vīriešiem.
    Padomju laikā puišiem vismaz bija armija jāiziet, tagad lielākoties vīriešus no dzimšanas līdz pilngadībai audzina tikai sievietes. Un pēc tam citas sievietes neapmierinātas, ka tie vīrieši tādi nevīrišķīgi iznākuši. :)

  • It kā ne par tēmu, bet arī valdības politika var būt sociopātiska.
    http://zinas.nra.lv/latvija/36083-neapmierinatiba-ar-valsts-budzeta-projektu-pienemas-speka.htm

  • Daudzās valstīs ir plaši protesti pret bardzības režīmu, aiz kura vienkārša krāpnieciska shēma. Taču protestu vadītājiem nav skaidru mērķu un izpratnes par sabrukuma cēloņiem. Tas arī šo protestu vājuma punkts.
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/arzemju.zinas/?doc=89527

  • Mazliet ar humoru, bet par daudzbērnu ģimenēm Latvijā:
    http://woman.delfi.lv/gimene/berni/eu-kurs-runas-ar-daudzbernu-tevu.d?id=35370792

  • Arī labs humors.http://zinas.nra.lv/latvija/36069-kristovskis-latvija-gatava-ar-iriju-dalities-ekonomikas-stabilizacijas-pieredze.htm

  • Nu jau par vēlu. Īrijai tiek uzspiests tieši Latvijā izmēģinātais un pilnveidotājs apgraizīšanas režīms. Maiklam Hadsonam bija taisnība, apgalvojot, ka Latvija ir tāda eksperimentāla laboratorija, kurā izmēģinātos paņēmienus izmantos arī pret citām valstīm.

  • Nu redzi, ar tiem bērniem, tas ir karātavu humors. Valdībai un pašvaldībai cilvēkbērns nav nekāda prioritāte. Sociālie darbinieki nodarbojas ar visu ko, bet tikai ne ar to, kas pēc būtības ietilpst viņu pienākumos. Iespējams ka pastāv kāds slepens protokols vai vienošanās, ka Latvijā jasamazina iedzīvotāju skaits, tas ir, lai nedzimtu jauni un jāizmirst veciem. Vismaz tas tā šodien izskatās. Domāju, ja pārvietu, samainītu sociopātus no ministrijām ar sociopātiem no Tvaiku ielas valsts turpinātu eksistēt tālāk, jo vadības pults sen vairs šeit neatrodas.

  • Ļoti grūti būs atgriezties pie vīrieša lomas atjaunošanas sabiedrībā. Pastāv tikai viena sistēmiskā kārtība, kura nav no cilvēka, bet sociopāti rada savas sistēmas, atdarina, pieviļ un atkal veido “jaunu” pasaules kārtības sistēmu. Bet nevar būt jaunas kārtības sistēmas, ja ir tikai viena pareizā.

  • Nauda, nauda, tās ietekme ir milzīga. Sorosa ietekme un manipulācija ir apzināta ar tālejošu mērķi. Viņa piesegšanās ar labdarību ir maldinoša un nesagatavotus cilvēkus viegli ievilināt tīklos. Tieši viņa finansējums sabiedriskām organizācijām rada sajukumu pasaules pamatsistēmā. Nosīti labie darbi ved cilvēkus taisnā ceļā uz elli. Kas īsti stāv aiz paša Sorosa?

  • Soross (īstajā vārdā – Gjorgijs Švarcs) pārstāv vienu no spēcīgākajām globālajām privāto investoru grupām – t. s. “Kārlailas impēriju”:
    http://www.culturechange.org/CarlyleEmpire.html
    Šeit 7. rindkopā varam atrast arī citu šīs grupas akciju turētāju vārdus. Nav brīnums, ka šie vīri nemēdz afišēties…
    Sorosa bagātību veido ienākumi no akcijām ienesīgos uzņēmumos, pārsvarā – militāri rūpnieciskajā kompleksā:
    “As of 1989, the portfolio of Soros Fund Management Equity Holdings included $27 million worth of Boeing stock, $106 million worth of RJR Nabisco tobacco company stock, $3.5 million worth of Lockheed stock, $2.2 million worth of CBS stock, $2.3 million of Time Inc. stock, $12.8 million worth of Warner Communications stock and $6.5 million worth of Wal-Mart stock.”
    Visai paveca informācija, bet pietiekami labi norāda uz spēkiem, ko cienījamais multimiljonārs pārstāv.

  • Jā, tas arī nozīmīgi, taču daudz slavenāka un destruktīvāka ir Sorosa darbība spekulāciju, hedžfondu jomā. Ir tāds Quantum Fund

  • Te aktuāls raksts ar vienu labu komentāru.
    Izskatās, ka pat īsus rakstus caurmēra lasītājs neizprot un neņemās komentēt. Tad kāda gan var būt nozīme vēlēšanām vai referendumiem, ja lielākā vēlētāju daļa pat nesaprot, par ko ir runa?
    http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/36105-lisabonas-liguma-bus-javeic-izmainas.htm

  • Domāju ka katrai dalībvalstij, tai skaitā arī Latvijai jābūt tiesībām ieteikt ES, kā, pārvarēt krīzi. Bet lai to darītu mums ir iespējams radīt pretkrīzes likumu, kuru realizējam savā valstī. Mazu valsti vienmēr iespējams sakārtot, ja pastāv vēlēšanās.

  • Interesanti linki. Interesanti būs, kad tiks pacelts jautājums par to, kā tiek izlietoti ES līdzekļi. Latvija var kļūt par piemēru ES pretiniekiem, parādot, ka bagāto valstu nauda tiek nejēdzīgi iztērēta nabadzīgajās dalībvalstīs. Piemēru ir daudz…

  • >MartinsK
    – domā (ņemot vērā, kā Īslande nav ES dalībvalsts)!
    - ‘ Kad Īslandē iestājās maksātnespēja, tā lūdza aizdevumu – cieto valūtu un subsidētu procentu likmi, kas bija tikai 5% zema. Šie jautājumi bija jākārto ātri. Izpētes komanda uzrakstīja ziņojumu, eksperti Vašingtonā izstrādāja glābšanas plānu, Īslande to apstiprināja. Tad kopā sanāca SVF padome un izvērtēja, vai plāns tik tiešām būs dzīvotspējīgs. Tad ar viena taustiņa nospiešanu uz Reikjavīku dažās sekundēs virtuāli aizceļoja 168 miljoni dolāru. Tieši ar to SVF atšķiras no citām daudzpakāpju lēmējinstitūcijām:naudas plūsma bez liekas kavēšanās” (Miljardu pātaga.IR.)
    - ‘ASTE KUSTINA SUNI?’ – jeb 4% ietekmē procesus sev vēlamajā virzienā. Process notiek….

  • >EgilsR 25.11.2010., 23:08
    ”Sāksim ar to, ka neviens nekad sevi neuzskatīs par sociopātu.”
    ========================================================
    ‘Nekas nav grūtāk izprotams cilvēkiem, kā patiesība par sevi pašu’/Ничто не дается людям так тяжело, как правда о самих себе.’ – filosofs A.A.Guseinovs,priekšvārds A.Zinovjeva grāmatai ‘Ceļā uz virssabiedrību/НА ПУТИ К СВЕРХОБЩЕСТВУ’ http://www.zinoviev.ru/rus/sverch.html

  • >1. Autors teica – “Sociopātija nav ārstējama.”
    >2. Laura R. 25.11.2010., 00:29 Tikai mironis nav ārstējams. Ir jāsāk apzināties cilvēka dievišķā sūtība.
    >3. Autors teica – Es domāju arī par to, ka daudzas no tām “vērtībām”, kas minētas starp sociopātijas iezīmēm, tagad tiek agresīvi propagandētas masu mēdijos, speciālajos bulvāržurnālos un citur. Piemēram, iegāju grāmatu vairumtirdzniecības bāzē Rīgā, un tajā vesels plaukts ar grāmatām krievu valodā par tēmu “Kā kļūt par stervu”.
    >4.EgīlsR EgilsR 25.11.2010., 23:08 teica:Sāksim ar to, ka neviens nekad sevi neuzskatīs par sociopātu. Līdz ar to nevaru piekrist, ka sociopātu ir tik maz, tikai 4%. Pie kam sociopāts uzskata, ka viņa dzīves stils ir norma. Rakstos teikts, ka nav neviena cilvēka bez grēka, tas nozīmē, ka nav neviena, kas nebūtu inficēts ar sociopātijas vīrusu. Tāpat kā vēža šūnas ir katrā cilvēkā, tikai ir jābūt noteiktam grūdienam – laikam kad tā sāk dzīvot, vairoties, tāpat arī grēks sāk dzīvot. No vēža izārstējas tie, kas tic, ka izārstēsies, no sociopātijas atbrīvosies, kas to atzīst ka šis vīrus viņā mājo.
    —————
    1. Es personiski atzīstos, ka esmu bijis sociopāts. Es atzīstos, ka, ja vairākkārt nebūtu kļuvis par sociopātu, tad kaut kur te Latvijā jau būtu, varbūt manis izveidota CITA VIETA, ko aprakstīju
    http://www.tautasforums.lv/?p=2158 Ivars 24.11.2010., 23:43. Manuprāt pirms 10 gadiem apzināti atbrīvojos no šīs slimības,
    kas
    ar to saslimušajam dod šobrīd visai izšķirošas priekšrocības darba tirgū un tā veidošanā.
    2. Viena no laika pēc 1844. gada iezīmēm ir arvien pieaugoša saslimšana ar sociopātiju un vēzi. Abas šīs drausmīgākās slimības ir radījis R-civilizācijas uzplaukums.
    3. Savā būtībā un izcelsmes sākumā gan ar vēzi, gan sociopātiju saslimst cilvēki, kuru VECĀKI vai paši šie cilvēki atmetuši garīgās un morālās vērtības => nolieguši radīšanai nepieciešamo sevis ierobežojumu svētību (Dievu) un ……
    4.1. Vai ap 200 000 (ap 10% Latvijas iedzīvotāju) bezdarbnieku ir uzskatāmi par sociopātiem? Vismaz 30% no viņiem noteikti nē, daudzi īsteni bezpajumtnieki ir fiziski un garīgi veselāki par mani.
    4.2. vai ap 200 000 ( ap 10% Latvijas iedzīvotāju), kas labprātīgi devušies trimdā ir uzskatāmi par sociopātiem vai vismaz vai viņiem ir šīs gara slimības simptomi?
    Manuprāt, vismaz 70% no viņiem noteikti jā
    4.3. vai potenciālām harizmātiskām personībām ir paaugtināts risks saslimt ar sociopātiju?
    Jā. Ar to mūža nogalē slimoja ķēniņš Zālamans
    Vai Džordžs Soross ir sociopāts? Manuprāt nē. Palasiet viņa darbus
    Vai Aivars Lembergs ir sociopāts? Manuprāt nē. Palasiet viņa intervijas
    ———-
    XXI gadsimta divi lielākie panākumi nom XXX gadsimta cilvēku skatījuma varbūt būs cilvēku gandrīz pilnīga atbrīvošanās no vēža un sociopātijas

  • >EgilsR 25.11.2010., 15:52
    Grūti iedomāties kaut ko produktīvāku sociopātijas ģenerēšanai kā pseidoreliģisku anžurāžu. PSRS – lielisks piemērs pseidokatolicismam. PSKP ģenerālsekretārs sakot ar V.I.Ļeņinu vienmēr bija vismaz 10x svētāks par Romas pāvestu
    Silti iesaku palasīt V.IGO – sevišķi Lurda->Parīze->Roma
    Vai Stāstu par Tilu Pūcesspieģeli
    Ja runājam par “TICĪBU PRĀTA UN SKAIDRĪBĀ” – (M.Luters), tad tuvāk patiesībai būs tas,
    ka “vecajā Eiropā” līdz pat 94% cilvēku ir sociopāti ????? jūsu domas ???????
    Latvijā sociopātu ir ievērojami mazāk kā “vecajā Eiropā”
    ???? jūsu domas ?????
    ————-
    vai Tu tici?

  • Paldies Ivaram par personisko pieredzi, ka no sociopāatijas var izārstēties.
    Šodien bibliotēkā paņēmu un sāku lasīt šogad izdotu (pirmizdevums 1937.g.) Aleksandra Baloža grāmatu “Kosmozofija”. Priekšvārdu Jēkabs Daizis beidz ar vārdiem: “L a t v i e š u tauta sevī nes vistīrākās un cēlākās idejas, kuras nākotnē p i e p i l d ī s i e s visā pasaulē pēc pilnīgas z i n ā š a n u i e g ū š a n a s. Daļēji mūsu zināšanas ir skaistajās latvju tautas dainās.
    Ar gaišu un redzīgu skatu uz laimīgāku nākotni.”

  • Nu ko, Tu, Laura! Es Ivaru pazīstu dažādos viņa dzīves posmos, – nekad viņš nav bijis nekāds sociopāts, tikai tāds mazliet dīvains puisis.
    Ivaram reizēm patīk tā drusku nesakarīgi pamuldēt par šo to it neko, bet tam nekad nav bijis nekāda sakara ar sociopātiju.
    Tas tautas mesiānisms No Jēkaba Daiza mutes nu gan tā kā visam garām. Tas tāds žanrs, kuram sekotāji visās tautās. Protams, mūsos ir cēlas domas un ilgas, taču esam kūtri tās īstenot vai kaut jel ko tai virzienā darīt.

  • PROTAMS
    ir jāizšķir nesimpātiskas tendences, vēlme pakļauties pamudinājumiem, kas ved uz dzīvesveida slimību – sociopātiju – un ” gatavs sociopātisks produkts”. Jāņa aprakstīto sociopātu tīrā veida diez vai būs pat 1%.
    ————
    Kāds mans labs draugs un cienījams cilvēks reiz stāstīja šādu stāstu:
    -Vai krogā-dzertuvē ir iespējams satikties ar Sātanu?
    -Nē, pat neceri uz to. Tur iegriežas tikai tie, pie kuriem šis tumsas gars jau visu izdarījis. Var jau gadīties, ka tur reizēm iemaldās kādi sīki velniņi, un arī tad jau arī ne tik daudz strādāt kā paši izklaidēties. Vislielāka iespēja satikt Vismelnāko tumsu ir tur, kur dzimst Visspožākā gaisma – īstas svētvietās.
    ———-
    Kopš tās reizes esmu visai rezervēts pret gaismas enģeļiem un … sevi

  • Cilvēks atvērts un neaizsargāts, cilvēku formē vide. Ja sociopātija sabiedrībā tiek uzskatīta par normu to arī vairums pieņems. Tāpēc nebūtu jāizbrīnās par to, ka šodien agresija pasaulē pieaug. Sociopātijas bizness. Tiek izgudroti aizvien jauni stimulatori, enerģijas dzērieni.Normālā vidē aktīvi darbojoties cilvēks dabiski iegūst enerģiju, veselību, bet vai tas vajadzīgs? Kādam kas uz to pelna, protams. Ja cilvēkam tiek atņemts darbs, viņam rodas depresija, kura pāraug apātija.
    Mūsdienās sociopātija tiek pasniegta, kā mode – tas ir moderni.

  • Mana, EgilaR, varbūt,Lauras un Jāņa izpratne par sociopātiju kā parādību pēc būtības atšķirās. Kāpēc?
    Mums ir atšķirīgas dzīves pieredzes, izglītība u.t.t. Jānis savu izpratni par to ( vai arī konkrētās nozares – laikam sociālās psiholoģijas -,konkrētas zinātniskās skolas )ir perfekti paskaidrojis savā rakstā ar pēc būtības aprakstošu definīciju. Tādas sociopātija izpratnes nozīmē es, protams, nekad neesmu bijis un nebūšu (ceru) sociopāts. Rakstā izklāstītajā nozīmē sociopātija ir klīniska diagnoze, eksakts fakts.
    Savukārt es sociopāriju saprotu, varbūt, sociopsiholoģijas nozīmē un paskaidrojumu par to – kas tā ir – meklēju un atrodu pašā šai vārdā. Manā izpratnē sociopāts ir jebkurš cilvēks, kas “parasta cilvēka skatījumā” uzvedas sabiedrībā netipiski ilgstoši vai tikai kādu brīdi. Šādā nozīmē par sociopātu, iespējams, var uzskatīt jebkuru gandrīz jebkuru izcilu cilvēku, pat, varbūt katru cilvēku, ko “tipisks parastais cilvēks” vienkārši nesaprot, kas viņam svešs. Mana personiskā pieredze un mana komunikācija ar visiem cilvēkiem manā dzīvē ir parādījusi, ka atrast kopīgu valodu ir iespējams atrast ar pilnīgi visiem vismaz cilvēkiem (nu jā, bet es jau sarunājos arī ar akmeņiem, un man tas liekas normāli).
    ————
    Kas nepieciešams, lai būtu iespējams sarunāties ar visu un visiem? – Ir jārunā šī CITA VALODĀ, ja viņš/tas tavu valodu neprot.

    Ir nepieciešams paskatīties uz pasauli tā kā to dara autrumnieki->Jungs->socionika-> Līvija Miķelsone :
    “Pēc PSRS sabrukšanas manījās valsts ekonomiskā iekārta un pārvaldes sistēma, līdz ar to manījās sociālās lomas. Izdzīvošana un konkurence par darba vietām, līk iespēja izpausties maskulīniem rakstura tipiem – arī sievietēm. Savukārt femīniem rakstura tipiem – arī vīriešiem, šis laiks bija rakstura pārbaudes laiks. Maskulīniem sociotipiem sociotipiem radās iespēja pielietot iedzimtās psējas un rakstura iezīmes – darbības loģiku un intuīciju (veiksmīgs projektu izstrādāšanā). Maskulīnie sociotipi iesaistījās uzņēmumu dibināšanā.
    Šodie mēs zinām daudz veiksmīgas turīgas sievietes. Taču viņas ar pārākumu un nicinājumu sāka izturēties pret femīniem vīriešiem, kurus uzskatīja par neveiksmniekiem. Masu mēdijos bieži lasām par veiksmīgām biznesa sievietēm, kuras ne vienmēr ir veiksmīgas ģimenes veidošanā. Šīs vīrišķīgās sievietes vēlas sev blakus vīriešus, kuri ir vēl vīrišķīgāki par viņām. Tacu zinot socioniku saprotam, ka tas nav iespējams, gluži pretēji – attiecību līdzsvaram, viņām blakus nepieciešams sievišķīgais vīrietis. Bet, ak vai, sievišķīgais vīrietis meklē maigu, sievišķīgu būtni, ar kuru kopā vēlas jūsmot par visu skaisto, taču ne viens, ne otrs spēj cīnīties konkurences tirgū. Sievišķā vīrieša harmonijai nepieciešama tieši spēcīga, vīrišķīga sieviete. Pagaidām sabiedrībā to neizprot un nespēj pieņem” – Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi – Biedrība socionika – 2007, 54. lpp.
    ———
    Attiecībā uz rakstā uzskicēto cilvēka tipu – manuprāt tas vienkārši hipertrofēti maskulīns rakstura tips. Šādu cilvēku sabiedrībā patiesi nav vairāk kā 4% un sabiedrība nedrīkst pieļaut, ka šādi cilvēki ir vairākumā. BET viņi ir jebkurā sabiedrībā un jebkurai sabiedrībai viņi “kā garšviela” …
    ir nepieciešami.

    “Ārstēt viņus vai nē?” – …..

  • Rietumu pasaulē 4% – Latvijā starp vīriešiem 53-59%.

    Tā Jānis Zālītis “Mīlestības Mācība” 2001 (5 krāsainā bilde beigās).

    Starp apsekotajiem 20000 vīriešim 13% aktīvie un 40-46% pasīvie sociopāti.

    Grāmatu var dabūt bibliotekās:
    http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=0&Next=0&Curr=1&Ident=1013075&catalogue=1&P4=2&opty=26

    Pašlaik droši vien vairāk?

  • Nav divu vienādu cilvēku. Līdzīgi, bet ne vienādi, dažādi psiholoģiskie tipi, kuru uzdevums būtu savstarpēja veiksmīga komunikācija, attiecību formēšana. To var iemācīties, bet priekš tam vajadzīga pašdisciplināšanās un izpratne, ka nav vēlams darīt otram to, kas pašam nepatīk. Bet tā nenotiek. Iekšējais dvēseliskais stāvokli vai sociopātijas vīruss liek darīt pretējo, pat zinot, ka citam tas nepatīk. Morāles trūkums, audzināšana agrā bērnībā. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka sociālā loma mainijās ar PSRS sabrukumu. Cēlonis meklējams daudz agrāk.
    Es reiz jau sacīju, ka liela nozīme ir videi, kur augam un attīstamies. Liela nozīme pastāv arī cilvēka pielāgošanās vai atdarināšanas spējām. Vēlme kādam līdzināties. Raksturīgi bērnībā un pusaudžu gados, daudz retāk briedumā. Sociopātija nebūt nav raksturīga kādam konkrētam cilvēka rakstura tipam.
    Ar ārstēšanu nekas nebūs līdzēts, tam pirmkārt nav zāļu.Sociopāts drīzāk vēlēsies pats kādu “ārstēt”, skaidrojot, ka viņa izpratne ir vienīgā pareizā. Šādi cilvēki veido savu sistēmu un izpratni par lietu kārtību.

  • Šai rakstā Jānis ir aizskāris tēmu, kas varētu būt viens no BIEDRĪBAS TF galvenajiem vadmotīviem ilgus gadus. Lielā mēra pievienojos Egilam. Esmu jau uzrakstījis vairākus komentārus, kuros atzīstu Jāņa rakstu par ļoti labu, bet aicinu paskatīties uz Jāņa rakstīto plašāk, dziļāk un no citiem skatu punktiem
    > Jānis (autors) teica – Zinātnieki vērtējuši, ka vidēji 4% cilvēku rietumu pasaulē ir sociopāti (austrumu sabiedrībās – mazāk). Visīsākā sociopāta definīcija ir cilvēks bez sirdsapziņas, kurš citus cilvēkus redz tikai kā manipulējamus instrumentus savu mērķu sasniegšanai.
    VISĪSĀKĀ SOCIOPĀTA DEFINĪCIJA IR CILVĒKS BEZ SIRDSAPZIŅAS
    ***
    Man bija laime jau vidusskolas laikā klausīties ļoti daudz pieredzējuša kara mediķa, universāli izglītota Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmijas) pasniedzēja Krūmiņa lekcijas psiholoģijā.
    Pasniedzējs katram studentam izskaidroja (“neapgāžami ielēja” ), ka cilvēka rīcību vada miesa (arī smadzenes, arī veselības traucējumi – nu, piemēram, lauzta roka, t.i., ne-veselības stāvoklis, kur cilvēks ir uz šoka/bezsamaņas robežas) un dvēsele-gars. JA slims ir organisms-soma, TAD jebkuras runas par dvēseles dziedēšanu, jebkura moralizēšana par neētisku rīcību kādas ētiskās sistēmas ietvaros, faktiski ir noziedzīga …. sociopātija. JA slimība ir miesā, TAD jāizdziedē miesa.
    Indusiem ir mācība par cilvēka enerģētiskajiem centiem čakrām. Kas tad ir čakras? Tā ir vieta, kur jebkurš cilvēks savā miesā izjūt kādu savas dzīves mirkli. Galvenās čakras ir septiņas, vispār čakru ir tūkstošiem. No mācības par čakrām ir skaidrs, ka cilvēks sevi var uzskatīt par pieaugušu-iesvētāmu, ja viņš pats spēj atrisināt pastāvēšanas problēmu, ja viņš spēj nodrošināt savu eksitenci-patstāvību. Otrā čakra atbild par baudu – jautājums cilvēkam? vai viņš ir iemācījies priecāties UN vai cilvēks vismaz KATRAS dienas beigās no sirds spēs pateikties Radītājam par aizgājušo dienu? Trešā čakra atbild par cilvēka attiecībām ar varu. Ceturtā par attiecībām ar mīlestību. Šajā (iepazīstieties ar
    http://www.amazon.com/Chakras-Beginners-Balancing-Energies-Llewellyns/dp/1567185371, ir krievu un latviešu tulkojumi) senajā un mūsdienās pārapjēgtajā zinātnē tiek uzskatīts, ka cilvēks spēj mīlēt – ir tiesīgs ar tīru sirdsapziņu veidot ģimeni un laist pasaulē bērnus, ja viņš ir sakārtojis un nolīdzsvarojis savu pirmo, otro un trešo čakru.
    SECINĀJUMI.
    1. Jebkurš pieredzējis un zinošs mediķis jums pateiks, ka 90% cilvēku ēd nepareizi. Gandrīz 2/3 ASV iedzīvotāju ir liekais svars – tā ir slimība, iespējams, ka tas uzskatāms par sociopātijas simptomu
    2.Ja cilvēks nav līdzsvarojis (tīši-apzināti vai netīši-bezapzināti) savas pirmās trīs čakras, tad runāt par tāda cilvēka sirdsapziņu ir bezjēdzīgi. Un ja tāds cilvēks vēl nav sociopāts, tad jebkurā mirklī par tādu gandrīz vienmēr var kļūt vai viņu par tādu var padarīt jebkurš šīs sfēras-samaitāšanas profesionālis
    *
    * *
    KAS IR SOCIOPĀTS?

  • Sociopātija nav miesas slimība, bet apziņas/ gara. Gribu teikt, ka vēlākā laika posmā, neko nedarot pie gara parādīsies somātiskas kaites. Sākumā tas izpaužas kā neirozes, kuras rada somātiska rakstura traucējuma sajūtu, bet tas nenozīmē, ka esam miesīgi neveseli.
    Piekrītu, ka reālas fiziskas kaites neveicina dvēseles dziedināšanu. Ja mums sāp miesa, mēs visu uzmanību veltam tai. Bet iespējams, ka tas ir tikai pirmais signāls mūsu gara stāvoklim.

  • Varētu piebilst ka postpadomju sociopāti atšķiras ar īpašu aprobežotību-viņi ir spējīgi tikai parazitēt uz nelegāli iegūtiem līdzekļiem(bieži vien valsts).

    Tas gan nebūs par tēmu,bet sakiet-ko jūs domājat par tādu lietu,kā wikileaks?
    Lai gan esmu par atklatību,bet tomer manī rada bažas tas,ka šāds projekts,var tikt izmantots kā iemesls brutālai vārda brīvības ierobežošanai internetā..!?
    Būtu interesanti uzzināt tautasforuma apmekletāju domas..?

  • Interesanti, ar ko Tu pamato savu apgalvojumu, ka “postpadomju sociopāti atšķiras ar īpašu aprobežotību – viņi spējīgi tikai parazitēt uz nelegāli iegūtiem līdzekļiem”?
    Kā vispār nonāci pie tāda slēdziena?

  • Nu tomēr, lai arī kā tur būtu-tajās, tā dēvētajas “attīstītajās rietumu valstīs”-cilvēki tur ir bijuši apveltīti ar lielāku izdomu,radošu fantāziju-un paralēli finanšu piramīdām ir radījuši gandŗiz visas lietas kuras atrodas pašlaik uz mana rakstāmgalda…

  • Vai tiešām esi pārliecināts, ka visas lietas, kas uz Tava rakstāmgalda, radītas attīstītajās rietumu valstīs?

  • Es gribētu lai klaviatūra uz kuras rakstu būtu taisīta vefā,monitors-radiotehnikā utt,utt
    Viena lieta ir izgudrot,bet otra-ieviest to ražošanā,dzīvē-tur bez valsts atbalsta-nu praktiski nekādīgi..Ja nu vienīgi tādi produkti,kā piemēram-skype..

  • Tu neatbildēji uz jautājumu, taču no Tevis rakstītā izriet, ka iespējama tāda konfigurācija, kad arī VEF un Radiotehnika var sekmīgi ražot.

  • Atbildot konkrēti-galds-ražots PSRS-pārējais rietumos(nu protams arī viņu filiālēs austrumos).
    Kur ir postpadomju-ražojumi?????
    Sociopāti kuri ielīda valsts pārvaldē pēc PSRS nekad nav domājuši par kaut ko tādu..
    Es gribu pateikt-rietumu sabiedrībā ir protams tipi kas naudu taisa pretīga veidā,bet tai pašaa laikā ir liela daļa kas to dara vairāk,vai mazāk godīgi-ražojot un pārdodot cilvēkiem noderīgas lietas-un šis aspekts postpadomju sabiedrībā ir tik niecīgs,ka var teikt-viņa praktiski nav.
    Protams ka vefs um radiotehnika varētu-ja šeit dzīvotu savādaki cilvēki …

  • Citam cilvēkam- Tas, ja šeit sāks dzīvot ,,savādāki” cilvēki,vēl nenozīmē, ka būs mīļotais vefs vai radiotehnika. Te, šķiet sociopātija kā tāda ir sajaukta ar ekonomiku vienā katlā, plus uz šo brīdi vecās labās, bet šobrīd utopiskās vēlmes. Ja būs, būs savādāk un neatkarīgi no ,,citiem vai savādākiem cilvēkiem”, bet cilvēku rīcības.

  • vefs un radiotehnika-simboliski

  • Es šaubos, vai arī tas, kas Tev uz galda, ir ražots tieši Rietumos.
    VEF, Radiotehnika un daudz kas cits tika likvidēti, paklausot rietumu spiedienam.
    Pašā Amerikā gandrīz neko vairs neražo, izņemot militāro tehniku un toksiskus vērtspapīrus. Daudz vēl ražo Vācija. Šo to mazliet arī citas rietumeiropas valstis. Gandrīz viss tiek ražots austrumos. Droši vien arī tas, kas uz Tava padomju galda. :)

  • Manuprāt, patreiz TF ir uztaustījis vienu ļoti būtisku stīgu un ideju – cilvēka radošās darbības un viņa radīto produktu ilgmūžības un praktiskās noderības sakaru un noderības IESPĒJAMO sakaru ar cilvēka garīgo veselību. Jautājums ir praktiski pētāms un ir jāpēta
    —————
    Ir zināms, ka pirms kādiem 300-500 gadiem svētbildes nevarēja gleznot kurš katrs mākslinieks, kas apguvis gleznošanas prasmi meistara līmenī. Vienkāršoti un šī raksta (un zinātnes par sociopātiju) kategoriju sistēmā – sociopātam neviens neļautu gleznot svētbildi un ja viņš arī to darītu, tad neviens no viņa tādu svētbildi nepirktu un pat vienkārši to no viņa par velti neņemtu. Izcilu dievnamu svētbilžu gleznotājam bija jāiziet arī savas garīgās pilnveides “kursam”. Tā tas vismaz bija pareizticīgajā Krievijā.
    Ir zināms, ka internets tā sākotnējās tehniskajās realizācijās bija “pēc definīcijas” nekomerciāls bezpeļņas projekts.
    Tomēr ir zināms, ka “tīkla kultūra” lielā mērā radusies arī narkotiku iespaidā. Ir zināms, ka ap 60%-80% no naudas, kuras nopelnīšanai priekšnoteikumus radīja pasaules tīmeklis (ap 2000.-2002. gadu), “rodas” apgrozot pornogrāfiju un lietas, kas visai asi konfliktē ar tradicionālajām vērtībām un morāli.
    Ir zināms, ka ievērojams daudzums preču (pieļauju,m ka ap 50%), kas ražotas bijušā Austrumeiropā vai Ķīnā tikai nes ES birkas
    ==============
    Faktiski būtu jāpēta jautājums – vai kropla sociopātiska dvēsele spēj radīt?

  • Ja kaut kas no dabas ir dots ļoti daudz un lielā mērā, kaut kas var būt arī noņemts. Bieži ļoti ģeniāli cilvēki savā laikmetā var šķist, būt neizprotami lielākajai sabiedrības daļai- pat likties kā ķeceri, sociopāti, dīvaiņi utt. Lielu ģeniālu darbu radīšanas procesā cilvēki,cik var spriest pēc dažādiem avotiem, var būt pat kā jukuši, prātu zaudējuši, radīšanas procesā sevi izšķieduši līdz galējam spēku izsīkumam.
    Kā var un kas var un cik objektīvi var spriest par kroplu sociopātisku dvēseli? Piem,izcilais itāļu komponists Antonio Vivaldi savulaik pat tika atstādināts no katoļu priestera darba, bet tas neliedza viņam radīt ārkārtīgi sakārtotu, gaišu un garīgu mūziku, kas skan cauri gadsimtiem līdz pat mūsu dienām un skan arī baznīcā. Tādus piemērus var minēt neskaitāmi daudz. Domāju, Ivar, ka Tavs paceltais jautājums 17:04 nav jāpēta.

  • Ivar, narkomāns kādu laiku, kamēr sevi izdedzina, spēj strādāt superproduktīvi. Internets nekad nav bijis nekormerciāls bezpeļņas projekts. Vai esi aizmirsis DOT.COM burbuli pēc 2000. gada, un kas skaitās pasaulē bagātākais cilvēks?
    Otrkārt, aiz tiem interneta brīnumiem ir arī ASV militāri rūpnieciskais komplekss, kibertelpa tiek kontrolēta. Google ne tikai palīdz atrast, bet arī vāc informāciju un spiego. Tas, protams, neizslēdz, ka pie PC un interneta radīšanas ir strādājuši arī kādi ideālisti, kas savās garāžās nesapņoja ne par kādu peļņu. Ir materiāli, ka Bils Geits un viņam līdzīgie ir bez maksas piesavinājušies šo ideālistu darba augļus.

  • Nu protams ka pārsvarā viss tiek ražots Ķīnā,nu bet ne jau par to ir stāsts..
    Un arī ne par pliku ideālismu.
    Bet tikai par puslīdz normālu biznesu.

  • Labi
    formulēsim jautājumu savādāk – kā radoša cilvēka dvēseles struktūra ietekmē viņa darba augli?
    ————
    >Iciks 4.12.2010., 17:30 Katolicisms un katoļu baznīca ir divas pavisam atšķirīgas lietas. Salīdzini, piemēram, ar darbu un algotu darbu; nu kaut var ar to darbu, ko Tu dari tāpēc, ka vienkārši nevari to nedarīt un to darbu, ko tu apzināti dari tikai tāpēc, lai tiktu piemēram, pie kaut kādas naudas summas; man, piemēram, nav īsti skaidrs, kas ticībās lietās būtu uzskatāms par lielāku autoritāti: Pareizticīgo baznīca un konkrēti tās funkcionāri vai grāfs Tolstojs, kas tika izslēgts no šīs baznīcas.
    ———–
    > Janis_K. 4.12.2010., 18:30
    Ko ar cilvēku dara un izdara narkotikas un kāda ir šīs svešzemju sīknaudas patiesā vērtība var apmēram saprast pēc iepazīšanās ar
    http://en.wikipedia.org/wiki/John_C._Lilly
    The Center of the Cyclone. Bantam Books, 1973, ISBN 0-553-13349-7. 2001 reprint of 1973 ed., Marion Boyars Publishers, ISBN 1-84230-004-0 . (First published 1972)
    Центр циклона: (Автобиография внутреннего пространства) / Д. Лилли, Р. Дасс / Д. Лилли. Зерно на мельницу / Р. Дасс. — Киев : София, 1993. — 319 с — ISBN 5-71010-004-8
    Sākt nopietnas studijas šai lietā var arī ar Šarla Bodlēra – Ļaunuma ziediem
    Pēc būtības man tur nav ko piebilst, gandrīz neko ….
    Sagatavots cilvēks kontrolētos apstākļos var paeksperimentēt ar sevi, neiesaku ….
    INTERNETU RADĪJA IDEĀLISTI
    Tiesa šo instrumentu iespējams izmantot visiem, arī tiem, kuru šim rīkam nevajadzētu laist tuvumā
    ——–
    > Cits cilveks no malas 4.12.2010., 20:48
    Der palasīt, piemēram TĀ Radošo savienību plēnuma materiālus, šogad beidzot tie iznāca arī Latvijā; Tur piemēram ir ANO eksperta Ļemeševa uzstāšanās. Tur skaidri pateikts tas, kas notika ar Latvijas rūpniecību.
    Kad sagaidāma rūpnieciskās ražošanās nopietni aizsākumi Latvijā nākotnē? – apmēram pēc 10 gadiem – tā domā Nils Ūšakovs izsakoties Žurnāla Rīgas Laiks 2010. gada augusta numurā
    ———-
    mums visai noteikti ir visai noteikta vieta visādu šaiku plānos; “viņu” plāni vienlīdz bieži piepildās cik nepiepildās – kaut kas IR atkarīgs arī no mums pašiem; Par tuvākajiem 20 gadiem ir atrodamas par pilnu ņemamas prognozes par mūsu kaimiņiem; par Baltiju nopietnu prognožu patreiz nav – varbūt mums ir iedots “minūtes pārtraukums”, gaida ko teiksim MĒS PAŠI

  • Jā-protams ka no mums pašiem-bet kā jau rakstīju-tam vajadzīgs atbalsts-no valsts,arī no apkārtējās sabiedrības,galu galā no ierēdniecības.Jābūt labvēlīgai videi.Un ar to labvēlīgo vidi šeit vienmēr bijis ļoti švaki-jo redz-visur priekšā ir lūk šie sociopāti.

  • Veselīga sabiedrība sociopātus noliek pie vietas tā, ka tie nespēj neko būtiski traucēt.
    Tāpēc aizbildināšanās ar sociopātiem neder, jo tā vairāk izskatās pēc sociopātijas kultivēšanas.

  • Nu un vai tad mūsu sabiedrība ir veselīga??
    Ja kādam tā liekas-tad man laikam nebūtu ar viņu ko runāt..
    Tā nav aizbildināšanās ar sociopātiju,bet gan faktu konstatācija.
    Gluži kā Tu pats pirms vēlēšanām ar nožēlu rakstīji-ka tauta taisās atkal,kārtējo reizi nobalsot par tiem pašiem,tā es ar nožēlo konstatēju šo situāciju.
    Bet protams jādara viss iespējamais lai tādus tipus izskaustu no”aprites”…

  • Diez vai būtu lietderīgi izskaust visus pasīvos, sakāvnieciski noskaņotos un neuzņēmīgos. Vai nebūtu labāk viņus iedvesmot, uzmundrināt, atrast cīņas cienīgus mērķus?
    Vēsturē daudz liecību, ka tieši latvieši kritiskos brīžos mēdz būt ārkārtīgi efektīvi. Tā ka nevajag mūs norakt par agru. :)

  • Jā -tieši tā-pasīvos, sakāvnieciski noskaņotos un neuzņēmīgos iedvesmot,bet aktīvos-pārtaisīt nav iespējams-tātad-ignorēt,nekomunicēt,tieši un netieši neatbalstīt(piemēram ievēlot).Kā lai labāk pasaka-teiksim-nedraudzēties ar viņiem,lai cik tas banāli neizklausītos.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.