‘Zelta kilometrs’, jeb Dienvidu tilta otrā kārta

Ieraugot summu, kādu ir paredzēts maksāt par Dienvidu tilta otro būvniecības kārtu, neviļus nāk prātā doma, ka ielu asfalta seguma vietā šoreiz tiks izmantots zelts. Vai sliktākajā gadījumā- titāns jau nu noteikti. 313 miljoni latu. Tāds ir skaitlis, ko publicēja visos masu mēdijos šonedēļ. Mazliet paskatoties internetā var atrast vairākus pārdomas rosinošus faktus.

2003.gadā tilta būvniecības pirmās kārtas izmaksas tika aprēķinātas 85,12 milj.Ls. Šodien ir skaidrs, ka būs labi, ja iekļausimies 110 miljonos, neskaitot banku kredīta procentus. Šādu summu būsim samaksājuši par 2,5 km garo pirmo kārtu no Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam un, kā saka priekšā elementāra loģiskā domāšana- tām arī bija jābūt lielākajām izmaksām, jo tieši pirmajā kārtā tika gatavots pats tilts un notika darbi uz ūdens. Protams, hidrotehniskās būves ir ļoti dārgs pasākums un varētu pat arī kaut kā samierināties ar izmaksu pieaugumu no 80 uz 110 miljoniem (atkal- neskaitot kredīta procentus).

Bet projekta turpmākā gaita un paredzētās izmaksas gan dara mani visai domīgu. Otrajā tilta būvniecības kārtā ir paredzēts izbūvēt 1 km garu posmu, kas ietver sevī Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukciju un trīs līmeņu estakādes būvniecību Slāvu rotācijas aplī. Un te es arī tieku apstulbināts ar skaitli 313 miljoni latu. Trešā kārta, starp citu, būs 4,5 km gara un stiepsies no Bauskas ielas līdz Vienības gatvei un pagaidām tiek izteiktas prognozes, ka tā varētu izmaksāt ap 25,5 miljoni latu.

Un tagad es sēžu, skatos uz šiem cipariem un pie sevis domāju- vai es esmu galīgs nejēga un neko nesaprotu no elementāras loģikas? Teorētiski dārgākā objekta daļa, kurā darbi notiek uz ūdens, ir gana specifiski un dārgi, izmaksā 3x lētāk, nekā 1 km šosejas. Nu labi. Šoseja ir uz balstiem. Bet, galu galā šie balsti atrodas uz zemes un savā būtībā dzelzsbetona kolonnas jau vien ir. Kā tas var maksāt trīs reizes dārgāk?! Celtnieki laikam tiešām ir ieplānojuši segumam izmantot kaut ko no dārgmetāliem. Cita skaidrojuma man nav. Un par trešo kārtu, ja tā salīdzina, vispār tāda sīknauda vien būs jāmaksā, lai gan tās garums ir 4,5 km.

Nezinu, kā domā citi, bet man kaut kā šie skaitļi īsti kopā neiet…

Mazliet padomājot par situāciju un veidu, kā tika izlemts par tilta otrās kārtas būvniecību man ir radušies trīs jautājumi, kurus es ļoti labprāt uzdotu kādai kompetentai personai, vai iestādei.

Jautājums Nr.1 – vai RD apstiprinātais lēmums par līgumu slēgšanu ar finansētājiem maz ir likumīgs un pienācīgi izskatīts, ja jau presē varēja izlasīt, ka lēmumprojekts ticis izskatīts kā ārkārtas un lēmumprojektam nebija pievienots ne paredzētais līguma projekts, ne konkursa uzvarētāja piedāvājums, ne arī cita būtiska informācija.

Domnieki to esot saņēmuši tikai divas stundas pirms komitejas sēdes! Divās stundās izlemt 300 miljonu latu likteni uz ļoti nepilnīgi sagatavota dokumenta pamata- tas izskatās vairs ne pēc aprobežotības un stulbuma, bet velk jau uz apzinātu ļaunprātību. Jautājums Nr.2 – vai objekta būvniecībai maz ir nepieciešams piesaistīt bankas kredītu? Pie kam nosacījumi, lai varētu piedalīties šajā konkursā, esot bijuši praktiski tādi, ka tos izpildīt varēja tikai šis vienīgais pretendents. Kur tad ir palikušas visas lielās “Eiropas naudas”?! No Kohēzijas fonda vien laika periodā 2000. – 2006. gads Latvijai bija jāsaņem 710,77 milj.EUR, kuri paredzēti tieši infrastruktūras izbūvei.

Skatoties uz mūsu ceļiem, mani māc smagas šaubas, vai šie līdzekļi ir apgūti un ja ir- vai tie maz ir nonākuši tiem paredzētajā vietā. Neizskatās, ka mēs pēdējos gados būtu veikuši ārkārtīgi grandiozus projektus. Visi ir bijuši gana lokāli. Bet ne par to dotajā brīdī ir jautājums- jautājums ir- vai Dienvidu tiltam nevajadzēja piesaistīt šīs Eiropas naudas, nevis paziņot, ka mēs turpmākajos 20 gados kredīta procentos nomaksāsim 143 miljonus latu. Arī minēto bankas resursu cena ir milzīga priekš šāda apjoma kredīta. Procentu likme būšot pāri par 6%, lai gan pat jebkurš Latvijas iedzīvotājs par savu nelielo hipotekāro kredītu maksā ap 5%, ja ne vēl mazāk. Kopumā man absolūti nav pārliecības, ka piedāvātais finansējuma modelis ir ekonomiski un loģiski pamatots.

Un pēdējais jautājums būtu- nu no kā to visu īsti būvēs, ja šis viens kilometrs izmaksās TĀDU naudu?! Vai tiešām armatūras stieņi būs no zelta?! Man absolūti nav saprotams, kāpēc šī kārta ir izkalkulēta par tādu cenu, pat ja pavisam vienkārši salīdzina visu triju kārtu parametrus un darbu sarežģītību.

Es jau savos iepriekšējos rakstos esmu minējis neadekvāti lielās izmaksas, par kādām tiek realizēti valsts pasūtījumi, bet šoreiz izmaksu neatbilstība ir tik uzkrītoša, ka es ļoti, ļoti ceru, ka ne tikai es, bet arī kompetentās iestādes aizdomāsies par to pamatotību.

Un starp citu- “Panorāmā” tikko tika minēts, ka 16 “guļošie policisti” Rīgai izmaksās 43 500 latu. Domāju, ka visi vizuāli iedomājās šos nelielos asfalta uzkalniņus uz ielas. Pie vidējā ielas platuma 5 metri nav grūti aprēķināt ka, viens metrs šā banālā veidojuma izmaksās ne vairāk un ne mazāk, kā 540 Ls. Nezinu, kā citiem, bet man ir patiesi skumji un bēdīgi, ka mūsu valsts nauda tiek tik nekaunīgi izsaimniekota…

P.S. Raksts jau bija pabeigts, kad saņēmu vēl interesantu informāciju pārdomām- pirmkārt, kā tā sanācis, ka tikai tagad RD ir nākusi pie atzinuma, ka “nāksies pirkt zemi Dienvidu tilta trešās būvniecības kārtas vajadzībām”. Ja visi plāni bija sazīmēti jau sen, sen bija zināms, kurus konkrēti zemes gabalus pievadceļi nākotnē šķērsos un redzams, kā aug un paredzamā nākotnē augs zemes cenas Rīgā- vai šos zemes gabalus nevajadzēja atpirkt jau vismaz 2004.gadā?! Šai sakarā ieteiktu kompetentām iestādēm paskatīties, kas tad ir šo zemju īpašnieki un viņi par tādiem ir kļuvuši. Ja laika posmā pēc 2003.gada- domāju, nevienam neradīsies šaubas, ka shēma ir apzināti ļaunprātīga- uzzinot precīzus plānus, kā ies šie piebraucamie ceļi, ātri nopirkt zemi un klusām gaidīt cenu celšanos, jo tas, ka zemi nopirks, ir pilnīgi droši. Ceru, visi man piekrīt?

Otrkārt- kāds neoficiāls informācijas avots pateica, ka pirmās kārtas būvniecības laikā ne reizi nav veikt nedz finansu, nedz kāds cits audits. Jāsaka, ka arī A/S “Dienvidu Tilts” mājas lapā, vai arī kur citur internetā man neizdevās atrast nekādu informāciju par finansu kontroli šajā uzņēmumā, nerunājot nemaz par gada pārskatiem, vai tamlīdzīgiem dokumentiem. Man gan šķiet, ka tik milzīgam objektam, kurš tiek būvēts par valsts līdzekļiem, finansu pārskatiem bija jābūt pieejamiem un pietiekami caurspīdīgiem…

Punkts trīs. Šis pats informācijas avots noinformēja, ka līgumā par finansu piesaisti ir punkti, kas paredz, ka atbildīgais par tilta kvalitāti ir nevis celtnieks, bet gan pasūtītājs, jeb šai gadījumā- pilsēta. Un sanāk tā, ka, gadījumā, ja atklāsies kādas kļūdas, vai nepilnības darbos, arī par to nāksies maksāt pilsētai. Tā ka man, personīgi, ļoti gribētos ieskatīties šajos līgumos. Ceru, ka šāda vēlme radīsies arī kontrolējošajām valsts struktūrām.

Ja pēdējie divi punkti nav īsti precīzi un mans informācijas avots kļūdās- es būšu tikai priecīgs. Pretējā gadījumā sanāk tā, ka visa Dienvidu tilta celtniecība ir viena liela afēra, kuras laikā no valsts tiek izzagti (!) milzīgi naudas līdzekļi.

Nobeigumam es gribētu atgādināt, ka būtu ļoti uzmanīgi jāskatās uz topošās Nacionālās bibliotēkas celtniecību un finansēšanu, lai arī tur, nedod Dievs, neuzpeld līdzīgas shēmas un darbības. Jau ar vienu objektu ir mazliet par daudz Latvijas jau tā ne milzīgajam budžetam un mūsu personīgajiem maciņiem, kuri arī īpaši biezāki nekļūst…

K.Apinis


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.