I.Verners: ‘Latviešu tautai savu valsti vajag’ (I daļa)

Situācijā, kad juridiski mūsu valsts skaitās neatkarīga (vismaz daļēji), bet realitātē ir pavisam citādi, rodas pārdomas – kas īsti ir valsts un kādi ir tās uzdevumi. Aicinu jūs uz konstruktīvu domu apmaiņu.

Liela daļa Latvijas lauku un mežu pieder skandināviem, desmitiem tūkstošu latviešu atstāj dzimto zemi, demogrāfiskie rādītāji iezīmē tautas izmiršanas līkni, nacionālā banka un valūta pastāv vairs tikai formāli, Latvija pati neprot un nespēj sevi apgādāt ar sadzīvei nepieciešamo, nav spējīga vajadzīgajā apjomā sevi nodrošināt ar veselīgu pārtiku un kur nu vēl ar vajadzīgo energoresursu daudzumu. Šīs nav neatkarīgas valsts pazīmes. Vēl nedaudz, un savu valsti varam zaudēt pavisam.

Kas ir valsts?
Ar valsti un valstīm esam tā apraduši, ka tās uztveram kā kaut ko pašsaprotamu, vienmēr pastāvošu un mūžīgu. Gan teorētiski, gan praktiski dzīvot ir iespējams arī bez valsts. Precīzi nav zināms, kad izveidojās pirmās valstis. Tā kā vairākas vēstures lappuses, kurās atspoguļota civilizācijas dzīve pat tikai 5-10 tūkstošus gadus nesenā pagātnē, ir tikpat kā baltas, nav arī drošu liecību par pirmo valstu veidošanās apstākļiem un motīviem.

Valstu dibināšanu visdrīzāk iniciēja un organizēja nevis milzīgi iedzīvotāju pūļi, bet gan izglītotākie, informētākie, uzņēmīgākie, spriest un rīkoties spējīgākie konkrētās iedzīvotāju kopas indivīdi. Viņi formulēja jaundibināmās cilvēku sadarbības formas – valsts – mērķus un uzdevumus. Viņu priekšlikums un tā pamatojums bija pietiekošs, lai par valsts dibināšanas nepieciešamību pārliecinātu tuvākos līdzcilvēkus, mazāku kopienu līderus un arī lielākas ļaužu masas.

Valstu dibinātāju nolūki un mērķi acīmredzot bija dažādi. Kādi vēlējās iekarot citu tautu apdzīvotās teritorijas, savukārt citi – apvienoja spēkus pašaizsardzībai, ekonomiskai un garīgai izaugsmei un cita veida sadarbībai. Nevar izslēgt, ka atsevišķu indivīdu nolūki, dibinot valstis, bija savtīgi – valdīt pār citiem, kļūt slaveniem un gūt materiālos labumus sev un pietuvinātajiem cilvēkiem. Jebkurā gadījumā – valsts ir lielākas vai mazākas iedzīvotāju daļas organizēta un atbalstīta sadarbības forma. Valsts ir liels kooperatīvs, ar nolūku gūt labumu katram tā dalībniekam un visiem kopā, sekmēt iedzīvotāju izaugsmi un sadarbību.

Latvijas valsts izveide
Kāda bija situācija laikā, kad tika dibināta Latvija un kādi bija mūsu valsts dibināšanas mērķi, var noprast, izlasot Kārļa Skalbes uzsaukumu „Visiem latviešiem!”, kas nonāca lielā daļā latviešu māju. Lūk, daži citāti:

„Grūts ir bijis mūsu tautas mūžs svešu tautu jūgā. Mūsu gaita ir bijusi darba bērnu gaita, bet savās dvēselēs mēs dziļi esam glabājuši īgnumu pret saviem apspiedējiem.”

„Brāļi latvieši! Līdzi tautas zemei ir saraustīta gabalos svētā tautas miesa. Viena daļa aiz vācu drāšu žogiem, otra Kurzemē. Citi min bēgļu tekas, citi svešos kara pulkos kalpo svešai varai. Māte Latvija grib ar mīlestību salasīt šīs saplosītās tautas daļas un no jauna savienot, lai viņas top par vienu un veselu miesu. Jo latvju tautai nebūs mirt, bet dzīvot!”

„Viņa (Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome – I.V.) ir radusies visgrūtākā brīdī, kad ienaidnieks izstiepj savu roku pār Latviju, kad mūsu nacionālā griba ir salauzta un asās partiju cīņās mēs esam pazaudējuši tos lielos mērķus, ko vēsture nostāda acu priekšā visām mazām un kalpinātām tautām.”

„Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un sevišķi pret Kurzemes, vai arī visas Latvijas pievienošanu, vai kaut kādu saistīšanu pie Vācijas un pasludina, ka Latvija, t.i. Kurzeme, Vidzeme un Latgale, ir autonoma un nedalāma valsts vienība, par kuras iekšējo iekārtu un attiecībām uz ārieni lems viņas Satversmes sapulce, kura izteiks tautas gribu.”

„Ņemiet sev paši, ko vēsture jums dod, un esiet gatavi notīrīt savas durvis no saviem apspiedējiem! Ņemiet sev paši šo zemi, kuru mūsu tēvi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem un celiet tur labāku un taisnīgāku valsti, nekā tā, kura tagad iet bojā.”

Mūsdienu Latvija
Hmm… Aizritējis gandrīz gadsimts… Vēlreiz pārlasu K.Skalbes rakstīto… Daudz līdzību ar mūsdienu Latviju. No mūsu vectēvu un vecvectēvu dibinātās valsts pāri palicis gandrīz tikai nosaukums. Nedaudz pārfrāzējot, šo uzsaukumu varētu izplatīt arī šodien. Neatminu, ka tam būtu veltīta īpaša uzmanība vēstures stundās – rosināta diskusija klasē vai ka mēs būtu rakstījuši domrakstu par šo tēmu. Pamatskolā mācījos jau atjaunotās Latvijas laikā. Līdz pat šai dienai ar Latvijas vēstures mācīšanu skolās ir, kā ir, tādēļ negribas ticēt, ka izglītības sistēma tolaik vienkārši nebija paspējusi pārorientēties. Bet gan jau stratēģiskie analītiķi un īstenie tautas ideologi zina, kā pareizāk – ko un kā mācīt un kādu sabiedrību izskolot..

Latviju, kāda tā ir šobrīd, grūti nosaukt par iedzīvotāju pašorganizācijas un sadarbības nodibinājumu, drīzāk tā pārtapusi par parazītisku un represīvu organizāciju, kas nekalpo lielākās tautas daļas interesēs. Kā interesēs tad tā kalpo?

To, ka liela daļa iedzīvotāju Latviju neizjūt kā mūsu pašu sadarbības organizāciju, liecina kaut vai fakts, ka gandrīz 50% Latvijas iedzīvotāju attaisno nodokļu nemaksāšanu. Un vai tas tādēļ, ka šie cilvēki principā ir pret sadarbošanos? Bet varbūt tādēļ, ka

  • * cilvēkiem neviļus sāk šķist, ka nodokļu nauda netiek tērēta kopīgam labumam?
  • * ir acīmredzams, ka partokrātiskā vēlēšanu sistēma nenodrošina godprātīgāko, nesavtīgāko un kompetentāko cilvēku izvēlēšanu? Brīžiem šķiet, ka mūsu kooperatīvu pārvalda šim darbam absolūti nepiemēroti cilvēki!
  • * Latvijas valsts pamatlikums ir būtiski jāuzlabo? – savdabīgā ministru un citu amatpersonu iecelšana, partiju koalīciju padomju fenomens, vairāku tiesnešu negodīgā rīcība, jau nedaudz piemirstā un ērmīgā prezidenta izraudzīšanas epopeja utt.
  • * rodas aizdomas, ka izglītības sistēma drīzāk kalpo lēta darbaspēka sagatavošanai Eiropas un pasaules lielvalstīm, nevis kaut vai tam mērķim, kas ierakstīts izglītības likumā?
  • * nerodas pārliecība, ka pašreizējās Zemkopības ministrijas uzdevums būtu latviešu zemnieku sadarbības sekmēšana, lai, pirmkārt nodrošinātu mūs pašus – Latvijas iedzīvotājus ar veselīgu pārtiku? Drīzāk šķiet, ka ministrija darbojas dažu vietējo un citzemju industriālo lielsaimnieku interesēs;
  • *… un vai sabiedrības veselības stāvoklis pēdējos 20 gados ir uzlabojies? Vai Latvijas iedzīvotāju labklājība ir uzlabojusies? Vai iedzīvotāju kultūra ir uzplaukusi? Utt.

Veiksmes stāstu ir gaužām maz. Tomēr viens un ļoti svarīgs mums ir, proti – Latvijas teritorija vismaz pāris gadus būs pasargāta no ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas (skat. novadu karti). Šis ir teicams piemērs, ka, ja ir izvirzīts un skaidri formulēts uzdevums, iedzīvotāji ir izglītoti un aktīvi un mērķa sasniegšanai apvienojas liela sabiedrības daļa un valsts pārvalde (šajā gadījumā – Vides ministrija), stāties pretī ietekmīgu lobiju spiedienam ir iespējams.

Skaidrs ir viens – kopumā sadarbība valsts mērogā mums šobrīd nesokas. Esmu dzirdējis vairākas versijas, kādēļ tas tā – pie vainas čekisti un bijušie kompartijas darboņi; vainīgs latviešu tautas sūrais liktenis; Latvijai tik grūti laiki, jo tika iznīcināts, no Latvijas izvests, izdzīts labākais tautas genofonds; jo lielvaru intereses un iespējas ir visu varenas; jo piedzīvojam vispārēju morāles pagrimuma laikmetu utt. Tikt skaidrībā, kas ir cēloņi, kas sekas un kura patiesības daļa tad nu ir tā noteicošā, būtu derīgi, tomēr varbūt vēl lietderīgāk ir apzināties, ka, neskatoties uz visu, apbrīnojamā kārtā latviešu tauta ir dzīva un, atšķirībā no daudzām citām tautām, mums vēl ir sava valsts, sava zeme, tiesības mums pašiem lemt savu nākotni un to, kādā valstī vēlamies dzīvot.

Turpinājums sekos..


Ivo Verners


  • Paldies, Ivo, – ļoti labs raksts. Trāpīgs ir valsts salīdzinājums ar kooperatīvu.
    Tieši pēc sliktu kooperatīvu piemēra mēs varam analizēt mūsu valsts nedienas.
    Daudzas daudzstāvu mājas padomju gados uzcēla valsts atbalstīti kooperatīvi. Tie nebija klasiskie, bet tādi īpaši padomju stila kooperatīvi, kurus raksturoja pārvalde no augšas. Mainoties varai, šie dzīvokļu kooperatīvi saglabājās, tikai pārreģistrējās atbilstoši jaunajiem likumiem. Daži no šiem kooperatīviem darbojas nevainojami un sevi apliecinājuši kā labākā un lētākā namu apsaimniekošanas forma, jo visus svarīgos lēmumus solidāri pieņem paši kooperatīva biedri, ņemot vērā visu kooperatīva biedru intereses. Bet daudzi dzīvokļu kooperatīvi savu biedru dzīvi pārvērtuši par elli, jo varu tajos sagrābusi šaura sazvērnieku kliķe. Tā darbojas slepeni, nevienam neatskaitās, vilto dokumentus, bet kooperatīva biedri saņem tikai fantastiski uzpūstus rēķinus un draudus.
    Šie kooperatīvi bieži vien ir lieli, aptver vairākas daudzstāvu mājas. Nelaime sākās ar to, ka šo māju iemītnieki bija neaktīvi un par namu pārvaldīšanu nelikās ne zinis. Viņi ignorēja kopsapulces. Ja arī ieradās, tad nosēdēja pasīvi un tik balsoja bez izpratnes un iedziļināšanās par visu, kas tik tika likts priekšā.
    Kad ilgstoši nebija iespējams kooperatīva biedrus sasaukt uz kopsapulci un pieņemt lēmumus (jo nebija statūtos paredzētā kvoruma), daži aktīvisti izmantoja statūtos paredzēto iespēju kopsapulces vietā sasaukt biedru pārstāvju sapulci. Par pārstāvjiem izvirzīja “savējos”, kuri balsoja atbilstoši vadības vēlmei un dalījās kliķes gūtajā laupījumā. Par kooperatīva vadītāju iecēla kādu veiklu šiverētāju un kombinatoru no malas. Papīri tika noformēti juridiski nevainojami. Ja kāds kooperatīva biedrs izrādīja neapmierinātību par vadības patvaļu, sūdzējās vai pat iesūdzēja kooperatīva vadību tiesā, viņš neko nevarēja pierādīt. Gluži otrādi – kooperatīva vadība pēc šāda dumpja sāka sūdzmani izēst no kooperatīva, piesūtīt tam nesamaksājamus rēķinus utt.
    Teorētiski kooperatīvo dzīvokļu īpašnieki varētu savākties uz kopsapulci, ievēlēt citu vadību un apstiprināt citu namu pārvaldīšanas politiku. Taču tas nav iespējams, jo lielākā dzīvokļu īpašnieku daļa arvien ir pasīva, nekam netic vai pat izrāda naidīgumu pret tiem, kas cenšas panākt pārmaiņas. Līdz ar to tās kliķes turās pie varas nu jau trešo gadu desmitu, nami ir nolaisti un kooperatīvu biedri tiek aplaupīti. Zīmīgi, ka tieši kooperatīvās mājas, kas agrāk skaitījās elitāras un privileģētas, tagad bieži ziemu sagaida bez apkures, jo ir iekrājušies milzīgi parādi.l

  • Kā redzam, no kliķes atbrīvoties nemaz nav tik vienkārši. It kā visi cilvēki jūt, ka kaut kas ar mūsu valsti ir galīgi šķērsām, taču dažādu iemeslu dēļ viņi ar kliķes varu samierinās.
    Kur slēpjas kliķes spēks? Lai arī kliķe ir mazskaitlīga, tā ir organizēta un tai ir skaidri kopīgie mērķi. Turpretī sabiedrība ir neorganizēta (katrs pats par sevi) un tā savas kopīgās intereses neapzinās. Vēl vairāk – sabiedrības vairākums bieži vien notic kliķes šķietami labajiem nodomiem un paši aktīvi vai pasīvi piedalās savas valsts izvazāšanā. Valdošā kliķe savā būtībā ir organizēta banda (neraugoties uz to, ka bandas locekļi ģērbti uzvalkos, nēsā kaklasaites un “inteliģentas” brilles). Lētticīgi pilsoņi diemžēl to nevēlas saprast un pieņemt. Līdz ar to uzkundzēšanās un Latvijas izvazāšana turpinās.
    No šīs shēmas arī saprotams, kāpēc kliķe par savu galveno mērķi 1990. gadu vidū izvēlējās iesaistīšanos dažādās starptautiskās organizācijās, Latvijas iekļaušanu ES un NATO. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, kliķe jūt savu iedzimto neleģitimitāti, tāpēc par katru cenu cenšas legalizēties. Ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Otrkārt, ārzemēs kliķe atradusi sev visdrošākos sabiedrotos, kuri labprāt piedalās Latvijas izlaupīšanā un izpirkšanā, par to kliķei maksājot komisijas naudu. Treškārt, kliķe ir maksimāli samudžinājusi Latvijas statusu un lielā mērā no sevis noņēmusi atbildību par to, kas notiek Latvijā. Tagad viņi var tēlot nevainīgos un norādīt, ka tādu vai citādu nepopulāru lēmumu pieņēmuši ne jau viņi, bet to pieprasījusi Brisele, Vašingtona vai vēl kāds. Ceturtkārt, viņi Latvijas iedzīvotājus pataisījuši par parādniekiem ārvalstu institūcijām.

  • Mīļie tautieši , raksts ir tiešām labs , bet lūdzu paskiet cik konkrēti kooperatīvus jūs est dibinājuši un kā jums veicas šodien ? Man gan tā
    kooperatīvu nostaļģija izklausās pēc tādas kolektīvās labumu gūšanas pielūgsmes. Bet ko lai dara pārējie kuriem nav tā piena , kā tie lai gūst tos labumus. Tie 25 000 uzņēmēju , kuri godprātīgi ir maksājuši nodokļus un tagad izrādās , ka viņiem tā arī vajag , jo pārāk lābi dzīvojuši treknakos gados , ar šo morāli arī kautkas nav kārtībā.
    Nekādi kompromisi nevar būt ar dubulto morāli un
    Latviešu tauta to redz un ir pievilta , tāpēc arī
    ir pagājusi malā , jo ir apnicis cīnīties ar vējdzirnavām . Mēs ar vieglu roku nosodam tos , kuri
    ir devuši darbavietas Latvijas iedzīvotājiem un centušies cik spējuši . Protams ir bijušas arī kļūdas , bet tiem , kas daudz grēko un nožēlo to , daudz ir arī jāpiedod un piedot mums ir jāiemācās . Visiem jāsaprot , ka pagātnē esam savārījuši ziepes . Tadad ir jauna diena un jādomā ir
    par šodienu un nākotni , kā izkļūt no tās ķezas ?

  • http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=88965
    Mūsdienās esam pieraduši par katru preci un pakalpojumu norēķināties naudā un mērīt to vērtību latos vai citās valūtās, taču arī 21. gadsimtā pastāv alternatīvā ekonomika, kur norēķini nenotiek ar naudaszīmju palīdzību. Viens no piemēriem, kas darbojas vairākās Rietumeiropas valstīs, ir laika bankas. Tās ir brīvprātīgas cilvēku apvienības, kuru lietotāji apmainās pakalpojumiem, kā galveno mērvienību izmantojot ieguldīto laiku.

    Laika banku ideja ir radusies Lielbritānijā 80. gadu vidū, kur sākotnēji tās bija pazīstamas kā “LETS” (“Local Exchange Trading System”). Šī sistēma darbojās un drīz tika kopēta kā Francijā, tā Spānijā un Dienvidamerikā, Nīderlandē, Vācijā un Skandināvijā. Par pirmo veiksmīgi darbojošos laika banku tiek uzskatīta Santarkandželo di Romanja pilsētiņas sieviešu iniciatīva, kas darbojas kopš 1994. gada. Šīs pirmās pieredzes iedvesmotas, Itālijā viena gada laikā tika atvērtas septiņdesmit laika bankas, bet pašlaik visā valsts teritorijā darbojas vairāk nekā 300 laika banku.

  • Vai tad mums šeit jau nav tāda laika banka ???

  • Iveta, ja Tu palasītu manu grāmatu par kooperāciju, tajā ir daudz labu piemēru, arī no Latvijas.
    Nesaprotu, kāpēc Ivars to norēķinu sistēmu nosaucis par laika banku, bet mēģinājumi tādu organizēt Latvijā ir bijuši pavisam nesen. Ja pareizi atceros, to sauca “tirgus kaimiņiem” (skat internetā). Taču cilvēku atsaucības nebija.
    Arī LETS ir kooperācijas forma, kas balstās uz savstarpēju uzticību.
    Egoistiski cilvēki ar konkurences mentalitāti kooperēties nav spējīgi. Ja Latvijā kooperācija neattīstās, tas daudz ko liecina par mūsu sabiedrības garīgo stāvokli.
    Nav jau tā, ka ir ļaunā vara un labā tauta, vara ir tikai sabiedrībā dominējošo vērtību spoguļattēls.
    Tāpēc nemānīsim sevi, ar pirkstu rādot tikai uz valdību. Jāmainās ir vispirms pašiem.

  • Jā, es tieši patreiz pieteicos TF “darītāju bankā”
    BET
    LETS formāta laika bankas ir mazliet cita rakstura UZŅĒMUMI
    kuros
    1. kāds šī uzņēmuma klients
    izdara kādam citam klientam pakalpojumu
    piemēram pāris nedēļas rūpējas par kāda datorģēnija kāmīti
    2. tad savukārt datorģēnijs “ar vienu pirkstu” stundas laikā “uzticīgajai kāmīša auklītei” uzveido blogu
    Šādā uzņēmumā, kas pat, iespējams valstij maksās kaut kādus nodokļus, no, piemēram, šādas laika bankas lietotāja mēneša dalības maksas, kurā, iespējams būs kāds vismaz viens algots darbinieks klienti-lietotāji APMAINĀS AR PAKALPOJUMIEM pēc, iespējams, noslēgtiem formāliem-juridiskiem un/vai neformāliem e-vēstuļu veida līgumiem
    ———-
    TF darītāju banka ir principiāli cita tipa kopība: tās ir kāda darāma darba brīvprātīgo dalības banka. TF kā darbošanās vides rezultāti faktiski ir ziedojums sabiedrībai. LETS formāta laika bankas ir uzņēmumi- (alternatīvās ekonomikas) kooperatīvi

  • Iveta, varbūt ņem un pastāsti, kā Tev ar to kooperāciju gāja? Varbūt pat vari par to rakstu sagatavot? Ja neesi radusi rakstīt rakstus, par to neuztraucies. Stilu un komatus salikt mēs varam palīdzēt.

  • Var strīdēties par to, kas patreiz ir Eiropas motors: Polija vai Vācija-Krievija. Īpaša šodienas Polijas īpatnība ir salīdzinoši ārkārtīgi plaša kooperācija, kas savā darbības sfērā ietver arī finanšu sfēru (krājaizdevu sabiedrību formā). Pirms laba laika kādas stundas kaut ko no visa tā centos saprast tincinot Googli. Man radās, secinājums, ka Polijā 20%-30% finanšu sektora ir krājaizdevu sabiedrību rokās un ES finanšu institūcijām tāpēc ir visai lielas galvassāpes.
    ———–
    Mūsu (Latvijas un latviešu namiņš) deg. Ko tādā situācijā darīt? Pirmais, kas iešaujas prātā – meklēt vainīgos. To tad arī lielākoties darām publiskajā telpā jau 20 gadus. Nu rezultāti ir tādi kādi tie ir, jo savādāki nevar būt.
    ———
    Viens
    neskatoties ne uz ko
    darbs ir
    1. laist pasaulē, skolot, nodot pieredzi bērniem, pārņemt pieredzi no vecākās paaudzes – nedarīšana nekādi nav atttaisnojama
    2. nākt kopā, likt kopīgā katlā idejas – TF
    nākt kopā, likt kopā resursus un prasmes kooperatīvos
    3. kad pp.1.-2. ik dienas kaut kas virzās uz priekšu
    drīkst
    padomāt par valsti un to paveidot
    —–
    Man te iznāca variācija par tēmu:
    Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu
    Un āķis ir tas, ka jāsāk ar sevi un savu tuvāko loku
    Ja tas būs “augstās lietas” aizies “pašas par sevi”.

  • Par Poliju man tas jaunums, bet Skandināvijas valstis un Dānija gan ir kooperatīvu valstis. Gandrīz visa Dānijas lauksaimniecība, kas viena no stiprākajām Eiropā, pieder kooperatīviem. Tāpat meži Zviedrijā un Somijā, liela daļa dzīvokļu Zviedrijā, zviedru zemnieki u.c.
    Daudzas no tām skandināvu un dāņu firmām, kas šeit rīkojas kā imperiālisti, mītnes zemēs ir kooperatīvi vai kādreiz sākuši kā kooperatīvi. Šis apstāklis gan liecina par zināmu krīzi šajos kooperatīvos, jo šāda aplaupoša darbība ir pretrunā ar kooperācijas garu.
    Ir arī tā, ka daudzi ietekmīgi uzņēmumi Rietumeiropā savu darbību ir sākuši kā kooperatīvi, bet pēc tam ir komercializējušies un transformējušies par peļņas uzņēmumiem. Piemēram, slavenā Raiffeisen banka.
    Arī par to var lasīt manā grāmatā.

  • Par kooperatīviem. Viens no piemēriem – k.s Latraps. Manuprāt ta vadītāja E. Ružas un citu tā darbinieku paveiktais ir ievērības cienīgs sasniegums. Arī no biedriem esmu dzirdējis pārsvarā pozetīvas atsauksmes par kooperatīva darbu.

    http://www.latraps.lv/?p=1107&pp=3527&lang=353

  • Sveicināti. Mūsdienu sabiedrība nav tā sabiedrība, kura radīja Latviju kā valsti. Es nezinu kam jānotiek, lai cilvēki atkal vienotos pret kopēju ienaidnieku. Bet mums visupirms būtu šis ienaidnieks jānodefinē.
    Šodienas Latvija ir piesmieta no ES “labdaru” un SVF puses. Es teiktu, ka mēs tiekam izmantoti un iespējams, ka pastāv kāds plāns par kuru mēs iespējams varam nojaust, bet nezinām galveno mērķi. To ka latvieši nav vajadzīgi ES un Latvijas ierēdņiem, valdībai redzams ar neabruņotu aci.
    Es domāju, ka arī šodien mūsu valstī ir cilvēki, kuri to mīl un gatavi darīt savas valsts labā. Bet ir arī tādi, kuri savas interes vērtē augstāk par sabiedrības interesēm.
    20. gs. sākumā valsti cēla cilvēki ar labu izglītību, kas nesavtīgi upurēja laiku un dzīvību, zinot kam, tas ir saviem bērnniem un mazbērniem būt kungiem savā zemē. Kur mums šodien atrast brīvu un nesavtīgu latvieti? Mums jādara viss iespējamais, lai Latviju kā ES nomali nepārvērstu par ES mēslu izgāztuvi.

  • Par ES mērķiem jau pirms Latvijas iekļaušanas trāpīgi uzrakstīja J. Paiders grāmatā “Nē Eiropai!”.
    Tā kā Rietumeiropas sabiedrība strauji noveco (zema dzimstība), bet iebraucēji no bijušajām kolonijām nepakļaujas integrācijai un asimilācijai, ES stratēģiskais mērķis bija savu tirgu atsvaidzināt ar baltās rases viegli asimilējamiem austrumeiropiešiem – lētu un bezizejā iedzītu baltās rases darbaspēku.
    Otrkārt, Rietumeiropā ir augsts iedzīvotāju blīvums, maz brīvas zemes un zeme ir dārga, tāpēc otrs mērķis bija tikt pie Austrumeiropas zemes un dabas resursiem. Tieši to darīja arī Hitlers: mūsu jauniešus iesauca darba dienestā un izveda uz Vāciju, bet Latvijas teritoriju plānoja kolonizēt. Tā kā gadu gaitā nekas nav mainījies, ja neskaita lozungus.

  • Agri vai vēlu Latvijā pacels “Ozolsalas mapes”.
    Kas te pie mums nāca Ozolsalā celulozes kombinātu būvēt? Latvijas valsts lūdz Somijas valstij palīdzību. Somijas valsts atsūtīja palīgā tomēr savā būtībā kooperatīvu – meža īpašnieku apvienību Metsalito. Tai, protams, bija savas intereses, tai protams bija savi pārvaldnieki-menedžeri. Tās akcijas kotējās Ņujorkas biržās un Metsalito savās rokās tur kādus 20%-30% pasaules celulozes tirgus. Mēs – Latvija – neprata definēt savas intereses un Latvijas puse neprata atrast savu sadarbības modeli, jo patiesībā, varbūt nebija Latvijas intereses un izdevīgumu koordinējoša ne valsts ne sabiedriska spēka – ieceres virzītājas komandas

  • Tieši ar kolonizācijas mērķiem ir izskaidrojams fakts, ka hitlerieši saglabāja padomju varas nacionālizēto zemi, iestādes un rūpnīcas. Tagad gan šim pašam nolūkam ES izmanto citas sviras: vispirms tiek radīti nelabvēlīgi apstākļi Latvijas tautsaimniecības attīstībai, lai pēc tam līdz bankrotam novestos uzņēmumus lēti nopirktu vai saņemtu kā daļu no Latvijai uzspiestā parāda.

  • Manuprāt, Ozolsalas afēru Latvijas zinātnieki savulaik jau precīzi izanalizēja un atmaskoja šā projekta neatbilstību Latvijas interesēm. Par to bija plašas publikācijas NRA un vienā otrā citā avīzē.
    Paldies par to Latvijas zinātniekiem. Viņu pūles nebija veltīgas un tā bija zināma uzvara. Vienīgi darbs nebija pabeigts, jo zinātnieki nebija pret celulozes un papīra rūpniecību, bet tikai pret šo koloniālo projektu. Viņi bija izstrādājuši alternatīvus projektus. Diemžēl valdība tos ne tikai neatbalstīja, bet par neizskatīja.

  • Ļoti labi, Jāni,mēs redzam mērķi, ko vēlas ES. Tad jau šodien skaidri jārunā, ka mēs esam iekļauti nedraugu kolonizācijas programmā. Nē, Latvijas kolonizācijai!
    Tas nozīmē, ka mums jāpieprasa vienādus spēles noteikumus visām dalībvalstīm sociālajā un darba samaksā. Nevar tā būt, ka kādā dalībvalstī pastāvētu lēts darba spēks. Tas ir valdības noziegums runāt, ka tauta, kurai valdība kalpo ir tik zemu novērtēta. Mums ir visas iespējas pārtraukt pazemojumus, kurus izvirza mums SVF. Uzskatu ka būtu jāsagatavo Latvijas ekonomiskās pretkrīzes likuma un jaunu vēlēšanas likuma projektus.

  • Es Tev pilnīgi piekrītu, Egīl. Diemžēl ir grūti savākt tādu komandu, kas ar to gribētu un spētu ilgstoši un pacietīgi nodarboties. Esmu novērojis – tiklīdz kāds kaut ko konstruktīvu piedāvā, tā viņam uzklūp vesels vilku bars un apvaino visos pasaules grēkos.
    ————————————————
    Runājot par kooperāciju, reti kurš zina, ka arī somu NOKIA sāka kā parasts mežizstrādes kooperatīvs. NOKIA nav mērkaķošanās pakaļ japāniskiem nosaukumiem, kā daži uzskata, bet pavisam maza apdzīvota vieta Somijas laukos.
    Kaut cik nostiprinājies, šis kooperatīvs atvēra gumijas zābaku ražotni, ieguldot tajā mežizstrādē nopelnīto naudu. Gumijas zābaki bija domāti tiem pašiem meža strādniekiem. Guvuši pieredzi gumijas izstrādājumu ražošanā, puiši atvēra ražotni elektrības vadu ražošanai. Tie bija vadi gumijas izolācijā. Nekādu kredītu vai ārvalstu investīciju nebija. Somijā vispār tajā laikā tika stingri ierobežots ārvalstu kapitāls – firmas, kurās ārvalstu kapitāla daļa pārsniedza 20%, tika uzskatītas par valstij naidīgām un baudīja tieši šādu attieksmi.
    Pēc tam tika atvērta elektronikas nodaļa. Pirmos 17 darbības gadus šī nodaļa nesa tikai zaudējumus!!! Darboties tai ļāva tikai tas, ka tā saņēma mežistrādē un citās nodarbēs gūtos līdzekļus. Palīdzēja arī valsts un valsts finansēti zinātnieki. Tagad NOKIA ir visā pasaulē vadošā firma savā nozarē.
    Lūk, tā notiek attīstība – kooperējoties. To nekad neveiktu uz peļņu orientēts uzņēmums.
    Salīdzinājumam var minēt LDz. Dzelzceļa tranzīts strādā ar labu peļņu, kuru, ja uzņēmums būtu vienots, varētu ieguldīt vispārējā dzelzceļa infrastruktūrā un arī citos darbības veidos. Taču uzņēmums Pasažieru vilciens tika no LDz atdalīts kā autonoms uzņēmums, kam jāiztiek ar savu peļņu, kuras, protams, nav saistībā ar valsts attieksmi pret sabiedrisko transportu. Tāpēc Pasažieru vilciens nīkuļo uz valsts subsīdijām un jau tiek plānota vairāku maršrutu slēgšana.

  • Es domāju ka projekta izstrādei atrastos pietiekami zinoši cilvēki, juristi ekonomisti, kuri to varētu uzsākt. Pēc tam ar šiem projektiem visupirms vajadzētu iepazīstināt pēc iespējams plašāku sabiedrību. Un tad, ja tā akceptētu, iesniegt Saeimā, lai tautas pārstāvji cīnās. Tas tad arī izgaismos, kuriem rūp Latvija un, kuri kalpo kolonizātoriem. Es ceru, ka projektu sagatavošanas procesos iesaistīsies arī tie, kuri apmeklē Tautas forumu. Mums jātic ka mēs to varam un spējam izdarīt. Nav jāgaida, ka no malas kāds to darīs. Tas būtu mazs bet reāls ceļa sākums uz Brīvību!

  • Šķiet, kaut ko līdzīgu jau bija sākusi darīt RTFL darba grupa, bet kur ir viņu darba augļi? Kā to izskaidrot, ka RTFL programma ne tikai netika popularizēta tautā, bet par neparādījās SC mājas lapā?
    Acīmredzot, ir atklāti jāizanalizē RTFL darbības neveiksmes cēloņi un jārīkojas citādāk.
    Par tiem “tautas pārstāvjiem” man nav nekādu ilūziju. Un nav viņi nekādi tautas pārstāvji, bet tikai politbiznesmeņi – marionetes tautas manipulācijas teātrī. Ja viņi būtu tautas pārstāvji, tad viņi bez mūsu teikšanas jau sen cīnītos un domātu.

  • Mums ir kooperatīvo sabiedrību likums. Iespējams, ka to vajadzētu mazliet papildināt vai iespējams arī kaut ko mainīt, diemžēl neesmu speciālists šajā jomā. Tas ka kooperācija ir viens no veidiem, kā pārvarēt krīzi vai vismaz turēties virs ūdens, tam ticu. Tas redzams pēc kooperācijas biedrībām – krāj – aizdevu sabiedrībām, kuras izcīnīja savu vietu zem saules, grūtā cīņā ar bankām, kuras turējās pretim krājaizdevu sabiedrības likumam. Ļoti labi strādā šodien jūrnieku arodbiedrības krājaizdevumu sabiedrība. Ļoti vāji vai nemaz kooperācijas darbs netiek atspoguļots ar mediju palīdzību plašākai sabiedrībai. Laikam jau ar zināmu nodomu.Medijus jau neinteresē labas lietas, viņi tendēti uz negatīvismu un sensācijām, kas iedzen sabiedrību pesimismā.

  • Re, Egīl, Tu izsaki cerību, ka arī TF dalībnieki iesaistīsies projektu sagatavošanā. Bet tie ir tukši vārdi, kamēr nav atrasta piemērota sadarbības konfigurācija.
    Starp citu, es savulaik pats sameklēju RTFL koordinatoru Armandu Strazdu un pieteicos aktīvi strādāt darba grupā. Taču nekas no tā nesanāca. Patiesībā nekāda nopietna, mērķtiecīga darba tur pat nebija. Tik vien, cik Maikls Hadsons un citi ārzemnieki pacentās. Un vēlāk – tas viss kaķim zem astes tika palikts.
    Tā SC kampaņa bija vienkārši briesmonīga un atbaidoša. Vēl tagad Jēkabpilī tie vadoņu ģīmji rēgojas uz milzu apdriskātiem reklāmas stabiem. Un nevienas idejas. Tā nauda tika uz nebēdu notriekta, neatstājot nekādas pozitīvas pēdas. Tas vien, ka SC par savu seju (preses sekretāru) izvēlējās slimu alkoholiķi-zagli-avantūristu, ir rādītājs.
    Labākais, ko tagad tai sakarā varētu izdarīt, ir to visu atklāti un nežēlīgi izanalizēt, lai nekad tādas neaprakstāmas kļūdas neatkārtotu.

  • Es tev piekrītu, jo arī mēs visi esam izbrīnījušies, ka programma netika popularizēta. Ļoti ceru, ka vadītāji atskatīsies savu biedru priekšā.
    Tāpat kā tev tā arī man nav ilūziju, bet man ir tiesības likt viņiem strādāt un prasīt. Ja viņi nerīkosies atbilstoši programmai, lai arī tā nebija plaši popularizēta, mums pastāv tiesības nosaukt savu “varoņu” vārdus un darbus plašākai auditorijai.Manējie nedos viņiem tā vienkārši atsēdēt atvēlēto laiku opozīcijā un neko nedarīt. Bet protams, ka ir arī citi varianti, kā izmantot RTFL ieguldīto darbu. Domāju ka arī Armands tam piekritīs.Es neesmu vienīgais, kas tā domā.

  • nekas drīz viss tiks atrisināts
    atsevišķi indivīdi jau nāk klajā ar izcilām idejām
    “Igauņu profesors: Igaunija varētu atteikties no skaidras naudas”
    http://bnn.lv/2010/11/22/pasaule/igaunu-profesors-igaunija-varetu-atteikties-skaidras-naudas/

  • Nu jā, Kandesa, tad būs viss kārtībā. Igauņiem iešūs čipus, un katru viņu transakciju varēs kontrolēt. Nekādas pelēkās ekonomikas, nekādu iespēju vajadzības gadījumā nopirkt maizi no lauku zemnieka. Visu kontrolēs centralizēti – caur datoriem: uz katra stūra video novērošana, kailķermeņa skannēšana,acu zīlīšu atpazīšanas programmas, čipu nolasīšanas iekārtas no distances utt. Labrīt jaunajā pasaules kārtībā! :)

  • Jāni es pameklēšu un izlasīšu to Jūsu grāmatu , bet
    uz jautājumu Jūs man neatbildējāt , vai esat kādā kooperatīvā kā dibinātājs un tas tagad darbojas ???
    Par to ka jārīkojas es piekrītu un ir nepieciešams šo
    tautasforumu noreģistrēt ka sabiedrisku organizāciju
    un pārstāvēt tautiešu intereses visur , kur vien iespējams . Latvijā nav nemaz tik daudz sabiedrisku
    organizāciju ar kuru viedokļiem kāds no valdības rēķinātos. Lielākā daļa sabiedrības viedokļa paudēju
    pauž tikai savas domas , bet vai tās atbalsta sabiedrības vairākums nav skaidrs . Ceļš uz brīvību man patīk , bet līdz šim esam staigājuši dažādos laikos pa dažādiem ceļiem dažādās krāsās , vienojušies
    savienojušies , atvienojušies un beidzot basām kājām nonākuši uz brīvības ceļa cik patīkami !

  • Veikalā Tu manu grāmatu neatradīsi, varbūt kādā bibliotēkām (tas man interesē, jo vienošanās ar izdevēju bija to grāmatu izsūt it visām bibliotēkām, nezinu, vai tas tiešām izdarīts). Un grāmatu var dabūt tepat caur Tautas Forumu.
    Man pašam nav bijusi iespēja darboties kooperatīvā (es tos gadus pavadīju, cīnoties ar šo režīmu), tieši tāpēc par vērtīgu uzskatu Tavu pieredzi. :)

  • Informācija par kooperācijas grāmatu un iespēju to saņemt ir šeit:
    http://www.tautasforums.lv/?page_id=1310
    Ielādēt grāmatas elektronisko versiju var šeit:
    http://www.tautasforums.lv/?p=827

  • Projektu menedžmenta grimases šodienas Latvijā pamatā orientētas uz naudas dabūšanu – shēmošanu, faktiski tā lielākoties ir Latvijas valsts iznīcināšanas stratēģiskā mašinērija. Reālās projektu menedžmenta sejas šeit vaibsti lielā mērā adekvāti attēloti piemēram
    Vilfrīda Reitera grāmatā Kaila patiesība par projektu menedžmentu (Vaidelote – 2004. gads)
    ———-
    Jau desmit gadus darbojos tajās nozarēs, kas faktiski varētu interesēt pilnīgi visas politiskas partijas, ja tās patiesi interesētu tautas intereses. Ja no manas idejas nav kādam dabūjams labums-nauda tūlīt, tas vienkārši paliek bez kustības. Pirms gada bija ideja, kas varētu atnest politiskus punktus SC, bija vienkārši darāms darbs SC interese neradās.

  • Janis_K. 22.11.2010., 14:33
    Tu Jāņa Parādīšanas grāmatas pravietojumu saproti pārāk burtiski. Līdz ar to Tu, manuprāt, nepietiekami novērtē īstās briesmas. Senos gadu tūkstošiem rakstītos Bībeles tekstus un to interpretācijas der laiku pa laikam palasīt.
    Runa laikam ir par tekstu: “Zvērs ar diviem ragiem, dara, ka visiem, maziem un lieliem,bagātiem un nabagiem, svabadiem un kalpiem, zīme taps dota pie viņa labās rokas vai viņa pieres, un ka neviens nevar ne pirkt, ne pārdot, kā vien tas, kam šī zīme ir zvēra vārds un viņa vārda skaitlis (Atkl. 13:16 Glika tulkojums)

    Piemēram.
    http://www.ways-of-christ.com/lv/lv56.htm
    Doma par cilvēku iezīmēšanu uz pieres vai uz labās rokas, tāpat kā šajās nodaļās minētais skaitlis 666 kā priekšnosacījums spējai pirkt un pārdot, jau ļoti skaidri ir manāms mūsdienu notikumos pasaulē. Datoru tīkla iespējas un personīgo datu apmaiņa, banku kartes, starptautiskais bankas kods 666, svītru kodi ar trim norobežojošām dubultlīnijām, kas kodu valodā nozīmē 666, Kanādā un Malaizijā jau pārbaudītās personības identifikācijas noteikšanas ierīces, kas nolasa informāciju no cilvēka pieres vai rokas, vecā Eiropas kopienas darījumu centra Briselē segvārds “La bête”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē “zvērs”, un līdzīgas izpausmes liecina par noteiktu tendenci, lai arī tā ir neapzināta vai pat apzināta un, iespējams , pat asprātīgi domāta. Bībeliskais “zvērs no zemes dzīlēm” ir identisks “elkam mamonam”.

    ——
    Manā izpratnē runa ir par tiem periodiem cilvēces vēsturē, kad garīgā un laicīgā vara saplūst un veidojas totāls totalitārisms – vispārēja un pilnīga visādu svešvaru kontrole pār gandrīz vai visām tautām. Izceļošana no Anglijas un Francijas uz Ameriku veidojās tieši tā – cilvēki vienkārši vairs nevarēja paciest un bēga prom. Iespējams, ka kāds zinātājs atradīs, ka kļūdos, bet šādu garīgās un laicīgās varas saplūsmi, laiku kad dzīve kļūst par murgu, kad katram uz pieres vai rokas uzspiests varas zīmogs
    (pat ja fiziski tā tur nav, par mikročipu vispār nerunājot)
    būtu jāsauc par pāvestību. Spēks-kustība, kas cīnās pret pāvestību, manuprāt ir protestantisms. Un šādi sakot es, ceru, nenostājos pret katoļu baznīcu, bet pret tās neierobežotu varu, kas var neierobežota pārsniegt jebkuras tirānijas radītus varas murgus

    E. Vaita Lielā cīņa 203.lpp.
    Protestantisma būtība
    mēs vēršamies pret diviem cilvēku sagrozījumiem ticības lietās:
    pret pasaulīgās varas iejaukšanos
    un
    pret baznīcas patvaļu.
    (204)
    Šo sagrozījumu vietā protestantisms sirds apziņas varu nostāda pāri valsts varai un Dieva Vārda autoritāti pāri valdošās baznīcas autoritātei. Vispirms tas neatzīst valsts varas iejaukšanos dievišķās lietās, līdz ar praviešiem un apustuļiem sakot: “mums Dievam jāklausa vairāk kā cilvēkiem”
    Tomēr protests sniedzas vēl tālāk, jo tajā tiek izcelts princips, ka visai cilvēku mācībai jāpakļaujas Svētajiem Rakstiem. Turklāt protestanti vēl uzskatīja, ka viņiem ir tiesības izteikt savu ticības pārliecību. Tie vēlējās ne tikai ticēt un paklausīt, bet Dieva Vārdā ietvertās patiesības mācīt arī citiem, neatzīstot, ka priesteriem vai valsts ierēdņiem būtu kaut kādas tiesības tur iejaukties

  • Ļoti labs raksts, Ivo, paldies! Vien negribētos piekrist apgalvojumam, ka gan teorētiski, gan praktiski dzīvot ir iespējams arī bez valsts. Mūsu dzīve tomēr nav kā Robinsoniem Kruzo, esam sabiedrības daļa. Jā, tiesa, arī teorijas par valsti, valstu rašanos ir daudz un dažādas. Un no tām, neapšaubāmi, vislabākā- Valsts kā liels kooperatīvs ar nolūku gūt labumu katram tā dalībniekam un visiem kopā, sekmējot iedzīvotāju izaugsmi un sadarbību. Uz to vajadzētu tiekties, bet tas ir nepieciešams visos slāņos, apzināti, mērķtiecīgi. Reizēm šķiet, ka esam iestiguši un gaidām brīdi, ,,kad augšas vairs nevar, bet apakšas negrib dzīvot pa vecam”. Gribētos pozīvākas parmaiņas redzēt ātrāk un visās jomās, diemžēl, tā nenotiek, lai arī daudz pozitīvas tendences ik pa brīdim ir. Šajā brīdī vislabākais ir sabiedrības izglītošana un sabiedriskās domas virzība, kopsaucēju rašana un tikai tad kādas pārdomātas kustības uzsākšana. Tikai beigtas zivis peld pa straumi, bet, lai peldētu pret to, ir nepieciešams arī zināms spēks un spars, apņemšanās un mērķis. Mums vēl ir sava valsts, sava zeme, sava valoda, ir tiesības lemt to, kādā valstī vēlamies dzīvot. Tas kopā jāapzinās, jātur sirdī, domās un darbos kā bākuguni tālāka ceļa saskatīšanai.

  • Re, parādās arī revolucionāras vēsmas. Lai gan pagaidām nepārdomātas un taustīgas:
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/einars-graudins/izvelamies-pretosanas-formu-un-metodi

  • TF arī pēc būtības ir protesta forma.Tikai atšķirībā no Jāņa citētās ziņas produktīva un radoša protesta forma
    Arī pašnāvība galu galā ir protesta forma. Tikai atcerēsimies JEBKURA viena cilvēka vērtību jebkurā ekonomikā.
    Baltijas ceļš, ar to saprotot visu XX gs. pēdējo desmitgadi, parādīja vienota, mērķtiecīga, konstruktīva, miermīlīga protesta produktuvitāti un efektivitāti
    ———
    Mums ir iespēja atkārtot to, ko izdarījām pirms 30 gadiem

  • Valsts – Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana un pastāvošās iekārtas saglabāšana; teritorija, zeme, kurā pastāv šāda politiska organizācija. [Latviešu valodas vārdnīca. "Avots". 2006].

    Un nav nekādu ilūziju, ir precīza definīcija, kas visu izsaka. Līdz ar to arī šajā valstī jeb politiskajā organizācijā notiekošie procesi ir atbilstoši likumdošanai, kas ir spēkā šajā valstī. Vai arī – kas nav noķerts, nav zaglis. Likumus raksta tie, kas tos arī paši izmanto savām vajadzībām. Tie arī ir lielākie noziedznieki attiecībā pret tautu. Bet ne pret valsti. Tomēr viņu darbību nevar uzskatīt kā pretvalstisku, ņemot vērā minēto definīciju.

    Es esmu pārliecināts, ka senos laikos nav bijusi nepieciešamība veidot valsti, bet pietika ar kopienām, kurās arī brīvprātīgi apvienojās domubiedri vai cilvēki ar kopīgiem mērķiem, kuri uzskatīja, ka viņiem šāda apvienošanās nepieciešama, kas ir arī dabiska tieksme. Kopienā kopā tiek paveikti darbi, kopā pārvarētas grūtības, kopā veidota saimniecība utml. Pēc tās pašas vārdnīcas – pirmatnējā kopiena – vissenākā sociāli ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.

    Es domāju, ka kooperātīvs ir tuvāks tam, ko lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saprot zem vārda “valsts”, bet tomēr valsts nav kooperatīvs. Kooperatīva pastāvēšanas pamatnosacījums ir sadarbība; valsts – sabiedrības vadīšana ar pastāvošās iekārtas saglabāšanas mērķi.

  • Es nedomāju, ka mums būtu sevi jāierobežo ar kāda valodnieka sniegtu valsts definīciju. Valsts iekārtas mainās, notiek reformas utt., bet tāpēc jau nevar teikt, ka tās valstis likvidētas. Arī Latvijā 20 gados daudz kas ir mainījies – liela varas daļa deleģēta starptautiskajām organizācijām par de jure, bet faktiski arī bankām.
    Valsts iekārta var tuvināties kooperatīva darbības principiem. Pastāv pat jēdziens – kooperatīva valsts. Straujas attīstības periodā par lielu kooperatīvu mēdza dēvēt Japānu. Pirms kara daudzi Latvijas kooperatīvi un to apvienības propagandēja ideju Latviju pārvērst par kooperatīvu valsti.

  • Manuprāt, brīnišķīgs papildinājums šim Ivo rakstam ir intervija, kuru Ivo vakar sniedza raidījumam “Kā dzīvot labāk”. To var ielādēt šeit:
    http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/09587.mp3
    —————————————–

    Raidījumā ievēroju tikai divus maldus, kas varbūt izskanēja no raidījuma vadītāja, vai arī netika līdz galam izrunāti.
    Viens bija par to, ka mūsu nabadzība it kā izriet no mazā uzņēmēju īpatsvara Latviešu vidū. Kā izpētījis Hadžūn Čangs, sabiedrības turība nav atkarīga no uzņēmēju īpatsvara. Piemēram, ASV pašnodarbinātu uzņēmēju skaits nepārsniedz 7,5%, Norvēģijā – 6,7%, Francijā – 8,6%. Pārējie ir algoti darbinieki. Turpretī nabadzīgās valstīs uzņēmēju ir daudz vairāk, bet viņu nodarbe mazefektīva: Bangladešā uzņēmēju īpatsvars pārsniedz 75%, Ganā – 67%, Beninā – 88%. Tās ir ļoti nabadzīgas valstis ar vāju infrastruktūru un mazattīstītām ražošanas jomām.
    —————————————-
    Vēl tika minēta Latvijas attīstības stratēģija un t.s. pakalpojumu industrija. Šai sakarā iekopēju fragmentu no mums jau pazīstamās Jakrina grāmatas “Ekonomiskais patriotisms”:
    “Pēdējās desmitgadēs, kad populārs ir kļuvis priekšstats par postindustriālo laikmetu, runāt par industriālo politiku nozīmē ari sadurties ar viedokli, ka ekonomikas nākotne ir meklējama nevis rūpnieciskā ražošanā, bet, piemēram, pakalpojumu jeb servisa ekonomikā. Zīmīgi, ka nesen Latvijas parlamenta apstiprinātajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam vārds “industrija” parādās tikai vārdkopās “pakalpojumu industrija”, “tūrisma industrija” un “radošās industrijas”, bet rūpniecība Latvijas attīstības plānos nav pat pieminēta. Šķiet, ka šīs stratēģijas autori dzīvo pārliecībā, ka “postindustriālā” laikmetā rūpniecībai un tās attīstībai, kur nu vēl mērķtiecīgai rūpniecības attīstībai industriālās politikas ietvaros nav vietas. Šāda pieeja ignorē to, ka tikai dažas pakalpojumu sfēras (finanšu pakalpojumi, menedžmenta konsultācijas un IT apkalpošana) paver reālas iespējas ekonomiskai izaugsmei. Turklāt lielākie šo pakalpojumu izmantotāji ir ražošanas sektors. Neviena valsts nav kļuvusi bagāta, pateicoties tikai pakalpojumu sektora attīstībai (tie, kas šajā sakarā gribētu minēt Šveices piemēru, aizmirst to, ka Šveice ir viena no visindustrializētākajām valstīm Eiropā).”

  • Gribu uzsvērt ka tie NAV joki:
    zombēšana iet pilnā sparā (pie mums tas nav īpaši vajadzīgs jo tiks dotas prastas pavēles vietējiem “sistēmas uzraugiem” darīt tā vai tā, kautgan šādi tādi “pārejas” posma elementi jau parādās piemēram e-talons.
    daži interesanti piemēri kā cilvēki pamazām tiek “gatavoti” – tikai daži
    http://www.youtube.com/watch?v=_xNhL39uD7I
    http://www.youtube.com/watch?v=1RKog5dMlxA
    http://www.youtube.com/watch?v=w2gKJeM6Ihw

  • Justam varētu izrādīties taisnība , ka visa garīgā un ekonomiskā pagrimuma iemesls ir izkropļotās un neprecīzās definīcijās. Vienam valsts asocējas ar pilsoņu kopumu , kuru kopīgās intereses būtu jāaizstāv valstij , citam ar kooperatīvu , citam ar privāto biznesa objektu .
    Lai vai kā man patīk jūsu kopiena , paldies Jānim par
    atklātību es to cienu un Ivaram arī par Svēto rakstu citātiem .

  • Paldies, Iveta, bet tomēr es ar interesi gaidu Tavas pieredzes atstāstu. Arī slikta pieredze ir vērtīga pieredze.
    Kas attiecas uz manu praktiskās pieredzes trūkumu, tad neesmu vainojams, ja ne viens kooperators, tai skaitā Tu, nevēlas dalīties savā pieredzē. Valstīs ar stipru kooperatīvo kustību par tādu grāmatu sarakstīšanu un izdošanu parasti rūpējas kooperatīvu savienības. Ja pie mums tā nav, tas ir tikai vēl viens pierādījums, ka Latvijā ar kooperāciju bēdīgi.
    Taču es savu grāmatu neizsūcu no pirksta. Plaši izmantoju to bagāto literatūras klāstu, kuru laiduši klajā kooperatori, tai skaitā arī pirmskara Latvijas kooperatori. Izmantotās literatūras saraksts ir grāmatas beigās.

  • Ā, re, – te vēl viens neliels raksts par kooperāciju. Tad jau varbūt tā lieta sāks iekustēties! :)http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/actusq/par-kooperativiem-kooperaciju-un-maksimalo-labumu

  • ”Latviešu tautai vajag…”
    Tiem,kuri uz šodienu lemj tautu likteņus,ne mazākā mērā neinteresē tas,ko ”kaut kādai tautai vajag,vai nevajag”.
    Nav jēgas mēnešiem ilgi diskutēt par to kādas likumu,vai nodokļu reformas jāveic ekonomikas izvilkšanai no purva.
    Nav jēgas strīdēties kura partija to paveiks.
    Naivi.
    Vispirms ir atklāti jāatzīst,ka trešā pasaules kara gaitā esam kļuvuši par koloniju (tāpat kā visas bijušās PSRS lauskas).
    Valdībās sēž vis noziedzīgākie,alkatīgākie un ciniskākie savu tautu pārstāvji,kuri ir atkarīgi no saviem aizokeāna jaunajiem saimniekiem,kuri perfekti izpilda visas viņu norādes šo valstiņu resursu izlaupīšanā,deindustrializācijā un iedzīvotāju skaita ”reducēšanā”.
    Ko nu runāt par mums,ja pat kaimiņu Krievijas varasvīri gatavi bija laizīt atbraukušai uzvarētājvalsts nēģerietei kurpes un jau 2007.g. Putins noslēdza līgumu ar Nato,ka tautas nemieru gadijumā tur tiks ievests Nato karaspēks ”kārtības uzturēšanai”:)…
    Pasaules žandarms savus ielikteņus nepametīs likteņa varā:).
    Visa mūsdienu ”stingrā politika” kaimiņos ir tikai īpašumu pārdale korporāciju labā un neatkarības imitācija pasaules priekšā.
    Kaut gan ja palūkoties dziļāk,tad ne jau Amerika uzvarēja.Vienkārši šai valstij tāda ”profesija” pēc patieso SAIMNIEKU ieceres.
    Tad,kad nāks apskaidrība par patieso stāvokli pasaulē,tad kad cilvēki apjēgs terminu ”demokrātija,brīvais tirgus,darba tirgus,konkurence,brīvā cenu veidošanās,ārvalstu investīcijas,reformas,banku lobiji”,(u.c. šedevri:) melīgumu-lūk tad varēs spriest par to kā atbrīvoties no kolonijas ”goda nosaukuma”.Un tikai pēc tam par neatkarīgas valsts izveidi,attiecību veidošanu ar citām tautām,ekonomiku,utt…
    Lai līdz tam nonāktu,vairākumam nāksies pārskatīt savus uzskatus par 1991.g.,un daudz,daudz ko citu.
    Politika…ekonomika…
    Bet ko darīt ar iznīcināto morāli?Kā atjaunot?
    Bez tās nekādai ”neatkarībai” vairs jēgas nav.
    Līdz tam spriedelēt par ”nekustamā nodokļa” lielumu,vai ”izmaiņām likumdošanā” ir vienkārši smieklīgi.It kā pieauguši cilvēki…(?)

    Laikam jau pietiks,vai ne?:)
    Varētu jau ”vilkt ārā” faktus,dokumentus,versijas,analītiķu pārskatus,likt saites…
    Pie tam kaut arī vēl liberālais fašisms ir tikai sākuma stadijā un i-neta cenzūra ,represijas sāksies vēl tikai pēc pāris gadiem,labāk dažas domas publiski neizteikt:)…
    Tapat būsit sakaitināti:)

  • Atvērts, pat bērnišķīgs naivums ir obligāta stadija, kas cilvēkam noteikti jāiziet, pirms viņš iegūst kādu gudrību un garīgu briedumu. Pamazām naivais cilvēks aizvien nepatīkamāk izjutīs disonansi starp saviem tīrajiem ideāliem un netīro realitāti. Tad viņš pacentīsies šo disonansi mazināt.

  • Janis_K.

    Tu kā vienmēr pateici ”gudri”,ar nelielu ironijas piedevu.
    Bet man zināms pat konkrēts gadijums,kad jauna izglītota sieviete no ”labi situētas” ģimenes,no prestiža amata,ļoti simpātiska,utt,utt, vienkārši neizturēja apkārtejo ”falšu”,divkosību,naudas varu,trulumu,neiejūtību…(kā tu saki ”netīro realitāti”),un aizgāja uz klosteri mūķenēs(!)
    Nē. Nekādu ”mīlas traģēdiju”.
    Nē. Ne Latvijā.Citā valstī.(Vienkārši tuva paziņa.)
    Bet situācija tā pati.
    Un ko darīt,kā apzināt situāciju tai cilvēku daļai,kura sava izglītības līmeņa dēļ īsti neizprot vārda ”disonanse” jēgu?
    Vai viņi nebūtu pelnijuši ,lai kāds vienkāršos vārdos apskaidro situāciju?
    (Tad viņi varētu mazināt savu disonansi apzināti un saprotot ko dara:)

  • Burtiski disonanse nozīmē neharmonisku, griezīgu, dzirdi traumējošu troksni (to izmanto dažas sātaniskas rokgrupas). Bet šai gadījumā ar disonansi domāta asa neatbilstība, piemēram, iedomāto ideālu neatbilstība realitātei. Pilns nosaukums psihiatrijā un psiholoģijā – kognitatīvā disonanse.
    Jā, Tava paziņa disonansi novērsa tādā veidā, ka no tās vides aizgāja. Bet varēja papūlēties novērst arī citādi – rūpējoties par realitātes tuvināšanu ideāliem.

  • Janis_K.
    Izlocijies gan!:)-apskaidroji man (beigušam savā laikā arī muzikas skolu),kas ir disonanse.Nu paldies!:)
    Bet es biju domājis ko citu.
    Kā novadīt informāciju līdz mazāk izglītotu cilvēku lokam.
    Uh!…Novirziju citā gultnē.Sorry!
    Bet raksta autoram(I.Verners) jau vispār bija cita tēma.
    Uzrakstīts labi!

  • Mērķtiecīgi, pacietīgi, ar regulāru darbu, radoši izmantojot visas iespējas.
    Manuprāt, Ivo ir tieši tāds gadījums, kas no naivuma strauji, metodiski un apņēmīgi virzās uz gudrību. Es neizslēdzu, ka mums darīšana ar izcilu nākotnes valstsvīru. Ja vien viņš pa ceļam nesalūzīs. Samaitāt sevi, manuprāt viņš neļaus. Domāju, ka mums visiem Ivo visos veidos jāatbalsta.

  • http://www.peoples.ru/art/literature/prose/belletristika/aslamova/
    Pārlasot Darjas Aslamovas “Записки дрянной девочки”,
    Grāmata vispirms tika izdota Lietuvā:

    Piedodiet manu vieglprātīgo un stihisko atklātību. …

    Esmu pateicīga visiem nozīmīgiem cilvēkiem, ar kuriem mani saveda kopā liktenis, – ar tiem, par kuriem jau stāstīju, un ar tiem, par kuriem gribu noklusēt. Vieni deva man pārliecību pār sevi, citi iemācīja būt uzmanīgai ….
    Nevainība – nenovērtējama un brīnišķīga velte. Kas ir tās priekšrocība? Pilnīga un neierobežota brīvība. ….
    Nevainība – pats varenākais ierocis pret dubļiem. … Tu esi bērns, tu esi drosmīga nevainīga meitene, kas gatava savaldīt pasauli. Maigā bērnības atbalss, papīra kuģītis, kas devies bīstamā ceļojumā. …
    Tagad valstī plaukst blefs. Tikai haosa laikā iespējams no gaisa uzburt īpašumus, bet ar skaļām frāzēm – stāvokli sabiedrībā. Reizēm blefs sasniedz mākslas augstumus, reizēm nolaižas līdz nekaunīgiem meliem. …
    Kad kļūšu veca ragana, redzot skrienam sev garām jaunus kucēnus ar jaunu ideju viņu tukšajās galviņās, es noteikti saukšu tiem pakaļ: : Tas mani bērni jau viss bijis! Jūsu jaunie dievi atšķirās no vecajiem tikai ar sasuku un tērpu. Neatskatoties bēgat prom no trokšņainajām kompānijām, tās jūs sašķaidīs. Svešinieki izsūks jūsu dzīvības sulas un spēkus atstājot tikai apelsīna mizu. Esat paši. Kā vilks atkožaties katram, kas lien jūsu dvēselē. Tikai lūdzu, atstājiet mazlietiņ vietas mīlestībai” …
    Man patīk cilvēki, kas dzīvo uz saprāta un ārprāta robežas, mani viegli aizraut ar ārprātīgām mākslinieku un dzejnieku idejām, bet tas, ko es nekādi nesaprotu, tā ir nabadzības poēzija. Mani nervi ir pagalam, tikko man beidzas nauda. Bet lūk, manas jaunības draugi uzskatīja naudu par pliekanu.
    No dabas man pārāk daudz veselā saprāta. Praktiskums man ticis no māmuļas, kas visu mūžu strādā par prečzini. Man tēvs, talantīgs dzejnieks, mācīja man lidojumu mākslas debesīs. Māte mani vienmēr atgrieza uz zemes. Mūsu ģimenē mēdza teikt: “Tēvs raksta dzejoļus, māte stiepj gaļu”.
    Māte vienmēr sajūt trūdu smaku, kas nāk no visiem maniem šķietami romantiskajiem izlēcieniem. Kad sajūsmā stāstu viņai pa tālruni par savu kārtējo cēlsirdīgo pasākumu, māte kliedz no Habārovskas, ka mani kā vienmēr atkal dzen skaudība, kāre pēc visiem dzīves labumiem, izlaistība un patmīlības kalngali. Māte lieliski zin: ja viņas mīļotais, paklīdušais bērns sācis runāt augstos toņos, gaidi bēdas.
    Mans praktiskums ir diezgan dīvains. Sadzīves liet.ās es izceļos ar sevišķu stulbumu un izkaidību. Vienmēr instinktīvi iemīlos vīriešos, kuri var jau vai jau ir nopelnījuši lielu naudu, kuri prot gatavot un mazgāt, mīl bērnus. Kaut kas pie manis slinkas, izlaistas un stulbas vienmēr nez kāpēc piesaista gudrus, saimniecisku un rūpīgus vīriešus. Tā nu man neatliek nekas cits, kā atdot savas lietas kārtējā saimnieka rokās.
    Saprata, jūtu, lietišķuma un romantisma cīņa manī noris katru dienu. Parasti gan viegli bruņotie augsto jūtu kājnieki cieš sakāvi zem saprata smagās artilērijas spiediena. …
    Galu galā, ja cilvēkam ir talants un gribasspēks, viņa zvaigžņu stunda atnāks, un viņam tāpat būs nauda. Bet ir cits, traģisks talantīgu cilvēku tips. Tie ir cilvēki, kas visu dzīvi rada tikai vienu darbu – paši sevi. Viņi aprij literatūras kalnus, viņi orientējas mūzikā un mākslā, viņi ir apburoši un asprātīgi, bet viņu talanti un izglītība ir graša vērta. Jo viņi ir neauglīgi, jo viņu smalkās, īpašās, pat svētās dvēseles vairās no vienkārša darba un tie nekad neuzņemsies slogu kaut ko radīt. Kas vainīgs? Varbūt tas ir izslavētais krievu laiskums, varbūt tas ir sava veida garīgais sastingums, gribas paralīze.
    Amerikā, ja cilvēks negrib strādāt, viņš var saņemt pabalstu, bet sabiedrība to nicina. Krievijā, ja cilvēks stiepj gumiju, tad uzskata sevi par filosofu un dzejnieku, bet vairās no darba, kas pierādītu pasaulei viņa talantu, to vienalga ciena un mīl, viņam būs savi pielūdzēji, kuri pielakušies šņabi, aizgrābtībā sauks, ka miet pilsoņu sabiedrība nespēj saprast šī augsta domas lidojuma cilvēka izsmalcināto garu. Esmu pārpārēm noskatījusies šādas scēnas. Tas ir smieklīgi, muļkīgi un pretīgi.
    Ir klusie talanti – dabas dāsni apdāvināti talanti, bet viņu dzīves rāmais dīķis ar gadiem aizaug ar zālēm, neviens vilnītis nepārvelsies par tā spoguļgludo virsmu. Šie cilvēki paši sev vairs negrib teikt: “Es varu”.

  • Jāni ! Gaidi , gaidi manu likteņstāstu , bet es vēl briestu ! Mēs savu kooperatīvu dibinājām 1994. gadā
    pastāv iespēja , ka esam vecākie dzīvi palikušie .
    Vai tu savu grāmatu esi piedāvājis LLKA .Ko viņi par
    to teica ?? Tu esi uzrakstījis kādam kooperatīvam
    vajadzētu būt , bet diemžēl mūsu valstī viņi tādi nav.
    Friendly62- morāle nav iznīcināta nevar iznīcināt to kā nav ! Mums ar to ir jārēķinās .

  • Beidzot tieku pie atbilžu/komentāru rakstīšanas. PALDIES par labajiem vārdiem!
    * Ivar, paldies par “Laika bankas” rakstu. Labprāt pārpublicētu, bet man dikti nepatīk prasīt atļauju LA pārpublicēt viņu rakstus. Nesaprotu, kādēļ viņi tik strikti skatās uz tām autortiesībām. Ikviena interesēs ir, lai vērtīga informācija izplatītos bez šķēršļiem, jo neinformēti un neizglītoti cilvēki mums apkārt ir drauds katram no mums.
    * Jāni, savulaik no Somijas atvedu vecu retro velosipēdu, kuram bija Nokia ražota riepa ;)
    * Paldies, Icik. Bez valsts cilvēki ir dzīvojuši agrāk. Marekam par to taisnība. Es nedaudz vēlāk (iespējams jau raksta 2.daļā) savas domas izklāstīšu sīkāk, ka valsts kā iedzīvotāju forma nākotnē – iespējams ļoti tālā nākotnē, zaudēs savu jēgu un pazudīs pavisam. Par to faktu nevajag nedz skumt, nedz bažīties. Jādara viss iespējamais, lai tas notiktu nevis globalizācijas-debilizācijas ceļā, bet gan cilvēcei garīgi attīstoties, jo pirmais variants var beigties ar visaptverošu vergu sabiedrību (iespējams iečipotu, kā norāda Jānis), ko pārvalda absolūta un parazītiska vara.

  • * Marek (Justs),
    zinu, ka tev tā definīcija ir tuva. Bet jebkura definīcija ir subjektīva, kas nozīmē to, ka tās autors caur šo definīciju ir paudis savu izpratni par attiecīgā vārda jēgu. Rakstā piedāvāju savu redzējumu.

    Manuprāt, zinu, kādēļ mums ir atšķirīga izpratne par šiem vārdiem.
    1) Tu pieņem par absolūto patiesību, ka ‘valsts konceptu’ ir radījuši savtīgi cilvēki, ar nolūku vadīt cilvēkus un dzīvot uz viņu rēķina. Un ļoti iespējams, ka tevi ir taisnība, bet manā rīcībā nav pierādījumu, kas to apstiprinātu, tādēļ rakstā izmantoju pieļāvuma formu.
    2) mēs dzīvojam tagadnē un ‘valsts’ IR realitāte – gribam mēs to vai nē. Tātad – nekas cits neatliek, kā saprātīgāk dzīvot, pieņemot realitāti tādu, kāda tā ir. Ir ļoti bīstami pazaudēt realitātes sajūtu, piemēram, noliedzot to, vai neapdomības pēc, piemērojot realitātei neatbilstošas teorijas.
    3) Tieši tamdēļ uz valsti piedāvāju lūkoties kā uz iedzīvotāju sadarbības formu, pirmām kārtām domājot par LATVIJAS VALSTI, nevis par to valsts konceptu, kāds radās iespējamo ‘matriksa arhitektu’ prātos n tūkstošu gadu atpakaļ. Vai tiešām tu uzskati, ka Latvijas valsts dibināšana bija kļūda? Vai labāk būtu, ja mēs būtu sadalīti – daļa pie Vācijas, daļa pie Krievijas?

    Arī komentāri vēl sekos ;)…

  • Ivo, tieši tā – realitāte ir jāpieņem tāda, kāda tā ir. Mums ir jādzīvo šajā valstī, jo nevaram vai nespējam piedāvāt labāku ne citu formu, ne iekārtu. Pretējā gadījumā tas jau tiktu izdarīts. Vēl par definīciju – manā izpratnē definīcija ir īss, pārdomāts, precīzs skaidrojums. Mēs nevaram runāt par valsti vai par jebko citu, ja mums nav vienota izpratne par šo to. Cita lieta, ka definīcijas bieži vien ir daudz un sāk likties, ka tās radītas ar mērķi izkropļot izpratni. Manis minētā definīcija nav kāda subjektīvs viedoklis. Tās izveidošanā iesaistīti vismaz vairāki simti cilvēku, turklāt, arī MŪSU – Latvijas sabiedrībā atzīti speciālisti šajā jomā. Līdzīgas definīcijas ir arī citās valodās.
    Piemēram, krievu: Государство – Основная политическая организация общества, осуществляющая его управление, охрану его экономической и социальной структуры. Толковый словарь русского языка Ожегова и Шведовой.
    Vai angļu: In sociology, political science, and other social sciences, a state is the formal institution on which a political community is organised under a government. Wikipedia.org.
    Nevienā no tām neiet runa par pašorganizāciju vai iedzīvotāju sadarbības formu, runa iet par sabiedrības pārvaldes formu. Es zem sadarbības saprotu vispusīgi izdevīgu darbību. Savukārt, valsts ar saviem varas instrumentiem var ietekmēt iedzīvotājus arī pret to gribu. Piemēru ir ļoti daudz.
    To, kā mūsu valsts ir veidojusies, ir grūti spriest. Es vairāk varu pateikt par savu pieredzi – man skolā mācīja vienu vēsturi, tagad skolās māca pavisam citu. Tas ir fakts. Kāda jēga formālai Latvijas valstij, kādu mēs izbaudām šodien, ja reāli mums nemaz nav savas valsts. Vismaz es sevi varu pieskaitīt pie tās cilvēku daļas, kuri nav apmierināti ar esošo valsti (polit.organizāciju) mūsu zemē. Savukārt, ieviešot citu, piem. tavu vai manu, vai mūsu valsti, noteikti atrastos daudzi, kas nevēlās sadarboties tādā veidā, kā mēs (kopā vai katrs atsevišķi) to iedomājamies. Nerunājot par ārpolitiku. Globalizācijas mērķis ir radīt vienotu valsti visā pasaulē – lūk, mērķis, lūk sadarbība bez robežām! Un, ja šī lielvalsts mūs neapmierinās un mēs iestāsimies pret to, tad mūs ieliks aiz restēm. Vai arī tu vēlēsies līdzdarboties šajos pasaules mēroga noziegumos, kuros mēs visi piedalāmies jau šodien?

  • Jēdzieni un definīcijas ir ārkārtīgi svarīgi.
    Tikai jāatceras, ka dažādās kategoriju sistēmās un pat vienas kategoriju sistēmas dažādas skolās katram vārdam un katram jēdzienam izveidojas sava šīs kopības “iekšējā saturiskā jēga”. Tas jāievēro, gan “mācoties no citām skolām”, gan veidojot “savu skolu”. Sarunas “par vārdiem” vienmēr ir visai noderīgas.
    *-*
    Arvien biežāk publiskajā telpā tiek pieminēts “feodālisms”. Agrāk pirmā asociācija ar to bija “raganu sārti” un “tumšie gadsimti”. Arī vārds “klosteris” patreiz publiskajā telpā asociējas ar šausmu filmas dekorāciju. Varbūt tās vienkārši bija vietas, kur toreiz nebija kā visur, varbūt tās toreiz bija nedaudzas vai loti daudzas Citas Vietas.
    ????????
    Kāpēc gan Ivo vai kāds no mums nevarētu šai valstī par kuras visas “aizvešanu pa īsto ceļu” te tiek runāts radīt kādu savu mazu “feodālu valstiņu”?
    ????????
    P.S. viena ilustrācija no vienas no pasaules stabilākajām un tai pat laikā no ārpasaules noslēgtākajām ekonomikām – Kanādas
    http://magicalherbology.com/Test/wp/blog/?p=194
    Ko tu darītu ar 20 mijoniem dolāru?

    Sjū un Stīvs man atsūtīja šo jautājumu.

    Apdomājot šādu iespējamību, katram vispirms iešausies prāta dzēst savas maksājumu saistības, parādus, ja tādi ir. Pēc tam nāk prātā dāvanas vai veltes bērniem vai tuviem cilvēkiem, varbūt vēl kādi jūsu pašu maksājumi.
    Un tad es nonāku pie sava pēdējo 5-6 gadu sapņa par – Citu Vietu, kas ik dienu ir ar mani, kad eju caur savu veikalu un skato, ko mēs tur piedāvājam.
    Cita Vieta atrodas lielā noliktavas tipa ēkā. Kad jūs ienākat pa durvīm tajā, jūs vispirms ieraugāt tajā ēstuvi ar lielu koka leti, vienkāršus, varbūt mazliet senatnīgus koka galdus un krēslus. Te katru dienu piedāvā vienkāršus bioloģiskus, patiesi barojošus ēdienus. Kad jūs dosities uz virtuves zonu telpas dziļumā, jūs tur redzēsit vairākas darba vietas, kur mēs ik dienas nodarbībās mācītu kā pagatavot veselīgu ēdienu.
    Tuvāk pie ieejas, jūs ieraudzīsit plauktus ar DVD, CD un grāmatām. Tur ir vairakas darba vietas ar austiņam, kur var klausīties un lasīt jebkuras no mūsu grāmatām, CD vai DVD.
    Grāmatās atrodamas visas tēmas, kas palīdzētu mums mācīties un uzlabot mūsu dzīvi. Mēs pārdodam gan jaunus, gan lietotus produktus kamēr vien tie ir mūsu noliktavas krājumā. Pa ceļam no noliktavas uz veikalu, jūs varēsiet iegriezties arī mūsu meditāciju telpā. Tā būs no pārējām telpām mazliet norobežota, gaiša stiklota telpa ar logiem un jumta logiem. Istaba ir augu pārpilna un ejas tajā vijas caur zaļām audzēm, dīķīšiem un ūdenskritumiem.. Ejot tālāk jūs ieraugāt nišas un atpūtas zonu. Meditācijas telpā neviens nedrīkst runāt. Tomēr ir atļauts ienest CD atskaņotāju ar austiņām, kaut gan jūs varāt tik pat labi arī klausīties ūdens šalkoņu un putnu dziesmas.
    No meditācijas telpas uz abām pusēm stiepjas gaiteņi ar dziedināšanas telpām masāžas, reiki un citās metodēs. Gaiteņa galā ir Citas Vietas galvenā mācību zona.
    Te atradīsies telpas jogas un citu derīgu prakšu apguves klases. Būs bērnu istaba, kur bērni varēs spēlēties un draudzēties, kamēr vecāki mācīsies vai pavadīs laiku meditācijas telpā. Būs arī “Ej Prom!” telpa. Tas ir aizgājušo Amerikas pionieru laiku kultūras jēdziens, kurā nekā nedērīga nebija, bija tikai “īpaši dārgas lietas”, kas tika glabātas “prom no svešām acīm”. Tur atradīsies ziedotie sadzīves priekšmeti, ko ikviens atdod par brīvu. Tad, ja jums ir ātri augoši bērni, jūs varat viņu lietotās drānas ziedot un savukārt saņemt par brīvu jūsu bērniem tagad derīgās lietas.
    Šai Citā Vietā tie manas pilsētiņas cilvēki, kam dzīvē vairāk svētības varētu pašsaprotami dalīties ar citiem, kuriem tās mazāk. Mana vēlme ir, lai katram būtu kādavieta, neatkarīgi no viņa apstākļiem, kurā tas varētu iet un mācīties,kur būtu iespēja piekļūt pilnvērtīgiem produktiem, kur katrai ģimenei būtu iespēja baudīt “piecas minūtes miera” meditācijas telpā; lai katram būtu iespēja uzzināt par būtību savstarpējās pievilkšanās likumu šai pasaulē, kas ļauj katra cilvēka dzīvē nonākt pie ilgtošām labām pārmaiņām, lai katram būtu iespēja iegūt masāžas, vingrināties jogā un to darot viņam nebūtu jāuztraucas par izmaksām.
    Tas ir tas sapnis, ko es nēsāju sevi un ar to es gribu dalīties ar pasauli. Mana Burvju Herboloģijas uzņēmuma virsuzdevums ir iemiesot šo sapni realitātē.

    Sjū un Stīvs ir izveidojuši mācīšanās vietu Tīmeklī un es vēlos ar šo ziņu dalīties ar visiem manas vietnes lasītājiem, lai mēs visi varētu augt un mācīties un izpaust pasaulē savus dotumus. Te ir Sjū un Stīva vietnes adrese:
    http://sueandsteveexperience.com/blog/?p=25

  • Mirušo piemiņas dienā Meža kapos uztrāpījos Viļa Olava dižpiemineklim. Uz tā uzraksts: “Neviens upuris savas dzimtenes dēļ latvietim nav par dārgu.”

  • Marek, kas nu kuram tuvāks – “sabiedrības pārvalde” vai “iedzīvotāju sadarbība” ;). Ja negodīgi un savtīgi cilvēki gūst virsroku, jebkura sadarbības forma, t.sk. ciems, kopiena, kooperatīvs utt. var pārtapt par to, par ko mūsdienās ir pārtapusi ‘valsts’ – iedzīvotāju izmantošanas iekārtu.

    Definīcija jebkurā gadījumā ir subjektīva, neatkarīgi no tā, cik cilvēku to ir veidojuši. 100% objektīvas definīcijas nav vispār, jo jebkurš priekšmets/realitāte vienkārši IR, neatkarīgi no tā, kā to redz, definē 1, 100 vai miljons cilvēki. Ozols vienkārši aug un viņam neinteresē, kā tu viņu dēvē. Gailis vienkārši dzied un viņam neinteresē, kā tu atdarini viņa dziesmu – ki-ke-riguu (LV), ku-ko-kiekuu (FI) vai ka-ka-riekuu (LT). Zāle vienkārši ir, tas nekas, ka tu viņu redzi zaļu, bet daltoniķis – sarkanu. Mēs varam diskutēt par definīcijām, bet no tā nevienam labāk nepaliks. Valstis kā tādi veidojumi šobrīd pasaulē vienkārši ir, un tāda realitāte ir jāpieņem. Mūsu nākotne – rītdiena, parītdiena utt. veidojama no šodienas – no valsts, patīk tev tas vai nē. Tā kā tu nepiedāvā risinājumus, bet uzdod to jautājumu, kuru tu vaicā pēdējā teikumā, tu rīkojies klaji nekrietni, gluži vienkārši muļķīgi vai arī.. man nekādi neizdodas izklāstīt savas domas, kuras, manuprāt, citiem ir saprotamas, bet tikai tev kaut kā nešķiet pieņemami, ka cilvēki var sadarboties arī tautas līmenī. Izvirzot lielākus, augstākus mērķus, vajadzīga plašāka mēroga sadarbība. Piemēram,
    * ģimene sevi var nodrošināt ar gandrīz visu nepieciešamo – pārtiku, pajumti, siltumu;
    * kopiena sevi var nodrošināt arī ar darbarīkiem, izrakt lielu dīķi, izbūvēt lielāku ceļu;
    * vairākas kopienas var uzbūvēt tiltu, kuģi, lidaparātu
    … šīs ir materiālās vajadzības (kuras, attīstoties garīgi, varbūt kļūst nevajadzīgas), bet tieši tāds pats princips attiecas uz garīgo jautājumu klāstu. Mēs vēl neesam tik augsti attīstīti, lai varbūt pat apjēgtu, katrs savus uzdevumus, kur nu vēl lai izprastu atsevišķu tautu uzdevumus.

    Globalizātoru mērķis tik tiešām ir likvidēt tautas un valstis un radīt vienotu valsti visā pasaulē, kurā pūlis vergos izredzēto kārtai – absolūta sabiedrības pārvalde. Tas ir tieši tas, ko es nevēlos un tajā piedalīties netaisos un to nekad nedarīšu. Vai tas tik tālu ir saprotams?

    Mans priekšlikums ir brīva zināšanu pieejamība visiem iedzīvotājiem, vienādas iespējas izglītoties, lai tiktu izslēgta manipulēšanas iespēja, un SADARBĪBA, sākot no ģimenes, saimes, kopienas, novada, valsts līdz pat visai pasaules sabiedrībai.

    Globalizātoru vīzijā valda materiālisms, bet mana vīzija par sabiedrību – gan materiāli nodrošināta, gan garīgi augsti attīstīta.. Ar ‘garīgi augsti attīstītu sabiedrību’ es saprotu tādu sabiedrību, kura nepārtraukti izzina lietu dabisko kārtību un dzīvo saskaņā ar to – tātad vienotībā ar dabu/Visumu. Šāda attīstības gaita gluži loģiski novedīs pie tā, ka valstij kā sadarbības formai zudīs jēga, jo augsti attīstītās būtnes spēs saprasties un sadarbosies to uzdevumu veikšanai, kas šajā vienotajā veselumā civilizācijai veicami.

    [Atvainojos, ka ļāvos izaicināties šo jautājumu apspriešanai šonakt un šādā formā, jo apzinos, ka tāda - nepietiekoši apdomātu domu paušana var tikt vērsta pret mani pašu, bet no otras puses, tas liek vairāk koncentrēties un ātrāk atrast atbildes uz svarīgiem jautājumiem.]

  • Pašorganizēšanās un pārvalde ciena otru neizslēdz, bet ir viens process. Manuprāt, daži definētāji iespaidojušies no Ļeņina tēzes, ka valsts ir apspiešanas mehānisms. Valsti var pārvaldīt dažādi, arī vienai kliķei apspiežot, ekspluatējot un kontrolējot pārējos. Protams, tādā gadījumā ar sabiedrības vairākuma aktīvu vai pasīvu atbalstu. Taču pārvalde var būt arī salīdzinoši demokrātiska un harmoniska. Sadarbība ir vienmēr – arī tagad. Tikai sadarbības raksturs var būt dažāds – brīvprātīgs un apzināts, manipulējošs, piespiedu kārtā. Arī sadarbības mērķi var būt dažādi. Tā ka neieslodzīsim sevi abstraktu definīciju rāmjos.

  • Arī par to, ka valsts nākotnē varētu atmirt, savulaik rakstīja Markss un Ļeņins. Jādomā, ka viņi to ideju saistīja ar pasaules revolūciju. Ja revolūcija tiešām pārņemtu visu pasauli, valstīm it kā zustu nozīme. Un vēl viņi rakstīja, ka proletariātam nav dzimtenes. Taču tā ir tā pati globalizācijas, visa nonivelēšanas, standartizēšanas un kosmopolītisma ideja. Citu kontekstu tā gūtu tikai gadījumā, ja atklātos, ka dzīvība pastāv uz vairākām planētām, un Zeme būtu tikai viena no tām.
    Manuprāt, valstu atmiršanai nav pamata, kamēr vien ir atšķirīgas tautas. Varbūt tos veidojumus nesauks par valstīm, bet būtība paliks. Tāpat kā cilvēks grib iekopt savu sētu, tā katra tauta grib savu valsti.

  • I.Verners:”(.)Valstu dibināšanu visdrīzāk iniciēja un organizēja nevis milzīgi iedzīvotāju pūļi, bet gan izglītotākie, informētākie, uzņēmīgākie, spriest un rīkoties spējīgākie konkrētās iedzīvotāju kopas indivīdi.”
    ========================================================
    Pārdomām par 21.gs.reālijām, izpratnei par 4.maija republikas tapšan (Latvijas valsts atjaunošanu) –
    ”Politiķiem parasti ir par 15-20% zemāks intelekta līmenis nekā vidēji iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, atzinis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.”(diena.lv – visa intervija NRA)

  • * friendly62 (23.11.2010., 18:18)
    Nebūsim sakaitināti ;), jo tas, ko raksti, vairāk vai mazāk zināms. Diez ko nenodarbojamies ar vecās kārtības lāpīšanu..

    * Janis_K. (23.11.2010., 19:39)
    Nezinu, Jāni. Dievs vien zina, kā tur nākotnē būs. Es neesmu ne ar ko izcils. Esmu viduvējību viduvējība. Domāju, ka daudzi būtu atbilstošāki par mani. Arī veselība nav nekāda labā, lai gan šobrīd to atjaunoju un nostiprinu. Un ar to salūšanu neko nevar zināt. Vēlos mierpilnu brīva cilvēka dzīvi savā saimniecībā, ģimeni, izaudzināt krietnus bērnus utt.. un tas viss būtu ļoti grūti apvienojams ar kopīgo jautājumu risināšanu. Bet varbūt nākotnē tas viss tiks savādāk organizēts. Vispār pašreizējais Saeimas deputātu, ministriju vadošo darbinieku u.c. augstu amatpersonu darba režīms ir nenormāls. Viņiem jau nav laika domāt. Kādu kvalitāti tad mēs varam gribēt? Viņi taču nevar pat spēt iepazīties ar to dokumentu kvantumu, kur nu vēl izvērtēt, apdomāt un izstrādāt priekšlikumus? Es pats nākotnē gribētu darīt līdzīgas lietas, kā tagad – informācijas apkopošanu, izplatīšanu, ideju ģenerēšanu, stratēģisku plānošanu utt., tikai bēda tā, ka nauda jāpelna, lai izdzīvotu. Iztikas nodrošināšana, lai varētu darīt to, ko sirds vēlas, ir liels defekts daudzu mūsu dzīvēs.

  • Ivo: uzģenerē ideju, kā vari nodarboties ar to, ko vēlies, neraizējoties par finansēm! Tas apvienotu divus vienā – tu nodarbotos ar to, kas tev patīk, un atrisinātu savu bēdu, kas apdraud tavu izdzīvošanu ;)

  • Just, to visu var izdarīt kooperācijas ietvaros, bet tā prasa vairāku cilvēku līdzdalību. Vieni pelna līdzekļus, ar kuriem nodrošināt citu darbību jomās, kas nenes nekādus īstermiņa ienākumus.
    Tāpēc jau valstis organizē un finansē dažādus smadzeņu centrus un institūtus, kuros cilvēki var mierīgi nodarboties ar pētniecību un ideju ģenerēšanu. Ja esi sevi nodzinis vairākos darbos un cīņā par izdzīvošanu, Tevī vairs neatliks enerģijas darīt ko citu.

  • Piekrītu par sadarbību – kopā var paveikt daudz vairāk!
    Sevi nodzīt un cīnīties par izdzīvošanu vai vienkārši dzīvot – cilvēki paši izvēlas, vadoties no informācijas, kuras iespaidā tie atrodas.

  • Zinātne (vai ieraksti pēc patikas) – personiskās ziņkārības apmierināšana par valsts vai finansētāju līdzekļiem. Viens cilvēks prot atrast jaunas zināšanas. Viņam nav vai trūkst naudas. Cilvēks, kam ir nauda un nav to kur likt, NEZIN, ko ar to darīt. Abi cilvēki kooperējas, apmainās ar to, kas tiem NAV VAJADZĪGS. Rezultāta abi laimīgi.

  • Jēdzieni un definīcijas ir ārkārtīgi svarīgi.
    Tikai jāatceras, ka dažādās kategoriju sistēmās un pat vienas kategoriju sistēmas dažādas skolās katram vārdam un katram jēdzienam izveidojas sava šīs kopības “iekšējā saturiskā jēga”. Tas jāievēro, gan “mācoties no citām skolām”, gan veidojot “savu skolu”. Sarunas “par vārdiem” vienmēr ir visai noderīgas.

  • Cienījamie domubiedri!
    Var jau bezgalīgi diskutēt par jēdzieniem un to interpretāciju.
    Var jau bezgalīgi atkārtot un atkārtot, ka mūsu valsts kārtējo reizi ir zaudējusi savu neatkarību, ka mūsu politiķi ir savtīgi un neprofesionāli, ka Latvijas zeme tiek izpārdota svešzemniekiem, ka mūsu tautsaimniecība tiek metodiski grauta, ka, ka ,ka … .
    Ir vecs un labi zināms austrumnieku sakāmvārds: “Vari saukt kaut četrdesmit reizes – halva, halva! – taču no tā mutē saldāks nekļūs.”
    Tieši tāpat ir ar mūsu valsti. Mēs varam bezgalīgi atkal un atkal atkārtot, kas notiek ne tā, kā vajadzētu. Mēs varam bezgalīgi atkal un atkal dažādos forumos viens otram klāstīt, kas būtu jādara, lai glābtu valsti no kārtējās okupācijas – šoreiz ar finanšu līdzekļiem un sagraujot nacionālo tautsaimniecību.
    Taču mēs vēl aizvien ceram uz to, ka pēkšņi notiks neticamais – mūsu pašreizējo partiju politiķi kļūs gudri, profesionāli un kā vienīgo prioritāti izvirzīs valsts nacionālās intereses un sabiedrības labklājību un mērķtiecīgi īstenos šo prioritāti.
    Uz šo brīnumu mēs ceram jau divdesmit gadus. Rezultāts ir acīmredzams – liberālā ideoloģija kombinācijā ar labprātīgu iestāšanos kārtējā Savienībā un bezierunu pakļaušanos tās lielvalstu diktātam mūs ir novedusi tiktāl, ka Latvijas kā suverēnas valsts jēdziens ir kļuvis tik formāls, cik nu tas vien ir iespējams.
    Tāpēc nekas nemainīsies, iekams mēs paši nesadūšosimies un neņemsim valsts likteni savās rokās.
    Pirms pāris gadiem es un mani domubiedri piedāvājām uzsākt TAUTAS KUSTĪBAS veidošanu, aicinot zinošākos un aktīvākos tautas pārstāvjus iesaistīties REĀLĀ Latvijas politiskās un ekonomiskās suverenitātes atjaunošanā. Kā pirmo uzdevumu piedāvājām uzsākt likumdošanas sakārtošanu atbilstoši sabiedrības interesēm, izstrādājot grozījumu projektus, nododot tos plašai tautas apspriešanai un atbalsta gadījumā tos ieviešot ar Satversmē paredzēto referenduma palīdzību un tādā veidā iedrošinot Latvijas sabiedrību, ka kopīgiem spēkiem ir iespējams daudz vairāk, nekā paļaujoties uz šā brīža politiķu profesionalitāti un godaprātu.
    Toreiz šis priekšlikums neguva atbalstu.
    Varbūt ir vērts atgriezties pie šīs idejas?

  • Guntim. Noteikti ir vērts atgriezties pie šīs idejas! Protams, vislabāk tautas kustības veidošanu būtu uzsākt janvārī-februārī, jo Adventa un Ziemassvētku laiks pats par sevi ir mierīgs, cilvēku domas vairāk vai mazāk ne tik saistītas ar lielu politisku procesu uzsākšanu, darbību, kas vērsta uz mērķtiecīgu meatlaidību, mobilizēšanos. Tomēr jau tagad ir īstākais laiks sākt diskusiju par Jūsu idejām, lai izkristalizētos tālākais. Gunti, kādi ir Jūsu konkrēti priekšlikumi? Un ko par to domājat Jūs, TF apmeklētāji?
    Vēl- ne par tēmu un reizē par tēmu, pārdomām: http://www.postfactum.lv/1/3/?id_news=42701

  • Gunti nav vērts nekur atgriezties
    labāk gūt kaifu vai apmierināt savu atkarību maļot vienu un to pašu uztaisot nopietnu seju sēžot datoram blakus!

  • Man vienmēr ir licies, ka TF tomēr ir kāda tautas kustība, kes ne tik izglīto sabiedrību, bet arī kopējiem TF apmeklētāju spēkiem virza kādu domu. Varbūt kādam tā ir vai kādam tā šķiet atkarība, tā jau ir konkrēta indivīda, ne TF problēma. Kas attiecas uz rīcību aktīvā darbībā, uz to jāiet. Stihiskas darbības ir tāpat kā sniegs, sals vai lietus- uznāk un pāriet. Mēs taču esam par pozitīvām un ilglaicīgām pārmaiņām!

  • 2.dec. pl. 17:30 Barikāžu muzejā pulcējas Sociālo reformu biedrība. Varbūt der sanākt arī TF domubiedriem?

  • Laba ideja!

  • Gunti, tev labpatīk sagrozīt paša teikto. Tavs priekšlikums bija veidot partiju, ko arī atzini. Ja tevi patiešām interesē tautas kustība, tad sāc ar vīzijas, uzdevumu un KONKRĒTU ideju formulēšanu, sabiedrības informēšanu/izglītošanu, cilvēku iedvesmošanu utt.

  • Ivo, Tu esi gados jaunāks par mani. Diemžēl Tava atmiņa sāk klibot :). Katrā ziņā, pazīstot Tavu iedabu, nepieļauju, ka Tu apzināti sagrozi pagātnes notikumus.
    Toreiz, Turaidā, runa bija par tautas kustības iedibināšanas ideju. Protams, bija arī runa par to, ka ar laiku (ja mērķa sasniegšanai tas būs vajadzīgs) šī tautas kustība varētu pāraugt plašu sabiedrības slāņu atbalstītā politiskā spēkā. Taču prioritārā bija tautas kustības ideja.
    Ceru, ka atceries, ko toreiz piedāvājām – sākt ar likumdošanas revīziju, kā pirmos revidējot politisko partiju darbību regulējošos likumus un vēlēšanu likumu. Aicināt atsaukties zinošus, uzņēmīgus cilvēkus, kuri spētu to izdarīt. Izstrādāt valsts interesēm atbilstošus grozījumus un nodot sabiedrības vērtējumam. Atbalsta gadījumā – iesniegt grozījumu projektus Saeimā. Noraidījuma gadījumā mēģināt iedarbināt referenduma mehānismu. Mēs piedāvājām arī vīziju – godīga sabiedrība. Toreiz mūsu ideja tika pilnībā noraidīta.
    Nedaudz vēlāk Tautas Forumā sabiedrība tika aicināta ģenerēt idejas un priekšlikumus dažādās jomās (sākot ar vēlēšanu likumu, beidzot ar ekonomiku). Ar ko tas beidzās? Faktiski ar neko. Ideju un priekšlikumu bija daudz, bet turpinājums nesekoja. Nebija neviena, kurš būtu spējīgs tos apkopot un sagatavot tālākai izmantošanai.
    Šobrīd es aicinu uzsākt savstarpēju diskusiju tiem cilvēkiem, kuriem ir redzējums par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku, par nacionālās tautsaimniecības attīstību.
    Es viņus aicinu izteikt idejas un priekšlikumus – ar ko vajadzētu sākt. Aicinu pieteikties tos, kuri ir gatavi reālai darbībai, nevis pašreizējo problēmu teorētiskai apcerēšanai.
    Ja kāds vēlas palīdzēt uzsākt reālā darbu tautas kustības izveidē – dodiet ziņu (strategis@e-apollo.lv).

  • Ja arī sarunu par partijas dibināšanu precīzi neatceros (taču šo noteikti kāds no domubiedru grupiņas ap tevi minēja, kā obligātu stratēģisko mērķi), tad skaidri atceros, kā noskaidrojām klātesošo izpratni par cēloņiem un to, no kuras puses ko darīt. Es turpinu darīt savu iespēju robežās un paveikts nav maz. Nekas nav beidzies, viss tikai pa īstam sākas. Jāpaiet laikam un jāsasniedz zināms briedums, lai varētu paveikt vairāk. Neizjautāšu Tevi par paveikto. Ja ir kas vērtīgs vēstāms, priecāšos, ja padalīsies. Izsaku atbalstu tavam aicinājumam. Darbojamies. Kā ir kas uztapis, liekam idejas kopā (vai izplatām tās atsevišķi, ja kaut kur domas būtiski dalās). Es diezgan daudz runāju, bet arī daru. Laikam vēl mazāk jārunā un vēl vairāk jādara ;).

  • Lai neapvainojas uz mani sievietes, bet es ierosinu sākumā
    izveidot “ģimenisko vērtību vīru klubu”. Sāksim ar to, ka apzināsim savas funkcijas un vīru lomu ģimenes un sabiedrības formēšanā sākot tieši ar ģimeniskām vērtībām. Inicēju šo domu, ja radīsies vēlme kādam pievienoties esmu gatavs uzņemties noorganizēt pirmo tikšanos. Ar kaut ko taču reiz jāsāk. Ne pret sievietēm, bet par to, lai vīrietis būtu vīrietis un sieviete justos kā sieviete. Ģimene taču ir pirmā dzīvā šūna, pamats sabiedrības un valsts veidošanā.

  • Valsts ir TAUTAS pašorganizācijas un ilgtspējas nodrošināšanas iedibinājums.
    Jo mazāk tā šo uzdevumu veic, jo ātrāk un sparīgāk tā ir jāuzlabo.

  • “Ģimene ir sargājama, ceļama, viņa jādara labāka, jo no veselīgām ģimenēm sastādās veselīga tauta”.(K. Ulmanis)
    “Šodien pasaulē ir tik daudz bēdu, un es domāju, ka liela daļa no tām nāk no mājām. Pasaule cieš tik ļoti tāpēc, ka nav miera. Un miera nav tāpēc, ka miera nav ģimenēs. Mums ir tūkstošu tūkstošiem izpostītu pavardu. Mums ir jāpadara savas mājas par līdzjūtības centriem, jāiemācās piedot līdz galam, tādējādi nesot mieru. “(Māte Terēze)
    “Cilvēkam, tāpat kā kokam, ir savas saknes. Un šīs saknes – vieta, kur tev kārts šūpulis, cilvēki, kas tev iemācījuši kaut ko vajadzīgu, agrīnie apkārtējās pasaules iespaidi – tur ciet līdz pēdējai stundai. Pamēģini kau kot nocirst – un tu kļūsi nabagāks un vientuļāks. Pamēģini pats sev pajautāt, kāpēc tu šodien esi tāds un ne citāds, – un tev atkal lieku reizi būs jāatgriežas pie savām saknēm.”(I.Sokolova)
    “Trīs ceturtdaļas cilvēcīgās laimes ir ģimenē, visā pārējā tik tikko ceturtdaļa.” (F.Dostojevskis)
    “Taupiet savu bērnu asaras, lai viņi tās varētu liet pie jūsu kapa!” (Pitagors)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.