Jo dziļāk roc, jo vairāk sivēnu

Turpinot rakstu sēriju par lielajiem projektiem mūsu galvaspilsētā gribētu uzsvērt, ka mani galvenie iebildumi ir saistīti ar aizdomām, ka koncertzāle valstij izmaksās nesamērīgi dārgi.

Atsaucoties uz aģentūras “Jaunie Trīs brāļi” publicētajiem materiāliem (ar rakstu var iepazīties www.tautvaldiba.lv), vēlētos vēlreiz izskaidrot savu nostāju jautājumā par akustisko koncertzāli.
Kā esmu teicis jau savos iepriekšējos rakstos (Trīs brāļi – trīs sivēntiņi vai pamatīgas cūkas?, Trīs sivēntiņi un vilks – Trīs brāļi un Zaķusala) – man nav pilnīgi nekādu pretenziju pret koncertzāles nepieciešamību. Uzskatu, ka šāda būve valstij ir vajadzīga, tikai – vai tagad un tai plānotajā vietā? Mani galvenie iebildumi ir saistīti ar aizdomām, ka koncertzāle valstij izmaksās nesamērīgi dārgi. Pamats šīm aizdomām ir.

Pirmkārt – ir maldinoši apgalvot, ka koncertzāle tiks būvēta UZ AB dambja. Par to jau ir rakstījis mans kolēģis Kaspars Apinis, bet nenāks par ļaunu atkārtoties. Enciklopēdijā “Rīga” par AB dambi rakstīts: „Dambis atrodas Daugavā pie Klīversalas. Ietilpst Daugavas kreisā krasta dambju sistēmā, kas celti upes gultnes sašaurināšanai un ostu ierīkošanai. AB dambis būvēts 1886.-1887. gadā. Sākotnējais garums (no Klīversalas augšgala) – 1058 metri. Sākotnēji dambi veidoja zemas, paralēlas koka pāļu rindas ar laukakmeņu pildījumu. Augsta ūdenslīmeņa gadījumā tas applūda. 1891.-1895. gadā dambja virspusi izbūvēja augstāku par maksimālo ūdenslīmeni. Dambja iekšmalā ierīkoja Rīgas Kuģniecības biedrības piestātni. Ledus iešanas laikā ostā aiz dambja novietoja tilta pontonus. Tagad dambis ir nostiprināts ar betona konstrukcijām. Līdz 1940. gadam to izmantoja kā ogļu kuģu piestātni. Otrā pasaules kara laikā dambis tika saspridzināts, un tikai 1963. gadā tika izstrādāts tā rekonstrukcijas projekts, kas paredzēja noenkurotas atbalstsieniņas izveidi ar fasādi no dzelzsbetona pāļiem un grunti aizturošajām dzelzsbetona plātnēm paralēli agrāk būvētajai koka pāļu konstrukcijai.” Tomēr rekonstrukcija nepasargāja dambi no deformācijām. Tā priekšējo sienu konstrukcija sekmējusi grunts izskalošanos no dambja iekšpuses. Jau 1979. gadā tika atklāts, ka dambim nepieciešams kapitālais remonts, tomēr līdz pat mūsdienām tas nav veikts. Šobrīd šā objekta tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā pirmsavārijas. Pēdējo reizi šīs būves izpēte veikta 1997. gadā, un tā vēlreiz apliecināja, ka dambis ir avārijas stāvoklī.”

Kā gan uz pirmsavārijas stāvoklī esošā dambja iespējams būvēt koncertzāli, pievadceļus utt? Turklāt, cik saprotams no aģentūras skaidrojumiem, autostāvvieta paredzēta zem ūdens līmeņa, tātad dambja konstrukcijas no turienes būs jāaizvāc. Noteikti pastāv tehnoloģijas, ar kurām tas paveicams, bet vai tās sadārdzinās būvi par tikai 5-10%? Pēc manas saprašanas – līdzko tiek aizvākts kaut viens m3 dambja konstrukciju, kuras atrodas zem ūdens līmeņa, tā vietu automātiski aizņem ūdens. Lai izvairītos no tā, būs jāizbūvē tāds kā perfekti izolēts, milzīgs baseins un ūdens no tā jāatsūknē. Pēc tam jāizvāc viss dambis, un tad varēs sākt būvēt. Varbūt arī pastāv kāds burvju nūjiņas risinājums, bet vai tas būs TIKAI 5-10% dārgāks? Tātad, manuprāt, pats apgalvojums, ka koncertzāle tiks būvēta uz AB dambja, neiztur kritiku. Koncertzāli būvēs AB dambja vietā, un, lai to paveiktu, nāksies atbrīvot teritoriju no ūdens un paša dambja, vismaz daļēji. Līdz ar to es ATKĀRTOTI vēlos uzdot jautājumu – vai kāds var aprakstīt šādas konstrukcijas būvniecības tehnoloģisko procesu un orientējošās izmaksas? Esmu gatavs apēst savu cepuri, ja tie ir šie gandrīz kā ņirgāšanās minētie 10%…
Otrkārt – situācija, kas izveidojusies ar šo izvēli. Visas apbūvējamās teritorijas Rīgā ir iznomātas kaut kādiem privātiem uzņēmumiem. Minēšu tikai dažas no tām. Zaķusala, Lucavsala, Andrejsala, Klīversala, Kundziņsala u.c (http://www.skyscrapercity.com/showthread.php?t=482550). Teorētiski valstiski svarīgu objektu, piemēram, koncertzāles būvniecībai, būtu jānotiek pēc iespējas lētāk un ideālā vietā. Kas notiek praktiski? Praktiski ir tā, ka uz visām šīm zemēm to nomnieki jau ir saplānojuši būvēt viesnīcas, izklaides centrus vai labākajā gadījumā – dzīvojamās mājas. Kāpēc visu šo zemju apbūves projekti jau par dārgu naudu ir saplānoti? Vai tad tiešām privātie biznesmeņi ieguldīs līdzekļus kāda projekta izstrādē, ja skaidri nezinās, ka noteikti varēs būvēt? Cik man zināms, uz to ir spējīga tikai valsts (tas pats Dienvidu tilts). Tātad viņi ir pārliecināti, ka savus projektus realizēs, bet, lai to panāktu, vajag „savējos” struktūrās, kuras pieņem lēmumus. Un te nu arī parādās manas „sazvērestības teorijas” jēga. Manuprāt, absurda ir situācija, kurā privātie investori saņem atļaujas būvēt tur, kur ir lētāk un izdevīgāk, bet valstij atliek būvēt tur, kur tas ir dārgi vai pat vispār nav iespējams. Turklāt fakts, ka sabiedrībai publiskotos projektos parādās vienu un to pašu firmu nosaukumi, liek aizdomāties, vai ar valsts līdzdalību nav ticis izveidots kas līdzīgs „kartelim”? Padomājiet paši – Zaķusalas apbūves detālplānotāji SIA „Grupa 93”, šī pati firma parādās arī kā Andrejsalas (tostarp Laikmetīgās mākslas muzeja) plānotāji. Viņu sadarbības partneri ir tie paši „Space Group” un „Arup”. Vēl arī mistiskā sabiedriskā apspriešana.

Treškārt – valsts aģentūras “Jaunie Trīs brāļi” pārstāvju aizbildināšanās ar to, ka mākslinieki atbalsta koncertzāles projektu. Kas cits viņiem atliek? Ja viņi neatbalstīs šo projektu, tad koncertzāli citur necels vispār. Pašu mākslinieku domas par koncertzāli tieši AB dambja vietā dalās. Vai nav tā, ka valsts (tostarp aģentūra) viņus ir nostādījusi tādā kā ķīlnieka lomā? Ja ne AB dambja vietā, tad nekur citur arī ne? Pats par sevi saprotams, ka tad mākslinieki būs tikai par. Lai ATKAL nerastos neskaidrības – joprojām uzskatu, ka koncertzāli vajag!

Vēlreiz gribu uzsvērt – es esmu par koncertzāli. Tikai citur – un lētāk! Personīgi biju aizbraucis uz Siguldu, lai noklausītos Gidona Krēmera un „Baltijas kamerorķestra” festivāla „Jubilate” koncertu. Pārpildītā zāle liecināja, ka profesionālu koncertzāli mums tiešām vajag. Emocijas, kuras strāvoja zālē, nav iespējams aprakstīt. Koncertā bija trīs pirmatskaņojumi, no kuriem viens (Arvo Perts, Passacaglia) tika veltīts pasaulslavenā mākslinieka dzimšanas dienai. Piedodiet, bet ne “Trīs brāļu” pārstāvjus, nedz arī kultūras ministri šajā pasākumā, nedz arī pieņemšanā nemanīju. Vienīgais no politiskajiem VIP-iem bija ekspremjers Māris Gailis ar kundzi.

Varbūt abas iestādes, apbruņojušās ar kaltiņiem, kalāt manu un vēl dažu biedrības „Tautvaldība” biedru vārdus plāksnē ar virsrakstu „TUMSOŅAS”?

P.S. Rakstā nepārtraukti pieminu, ka atbalstu koncertzāles ideju kā tādu. Tā nav stila kļūda. Tas tiek darīts, lai tiktu saprasts, ka es ļoti vēlētos šādu koncertzāli. Piedāvāju šādu risinājumu: SIA „Zaķusala Estates”, „Grupa – 93”, „Space Group”, un „Arup” būvē savu Eiropas mēroga „bordeli” „Trīs brāļiem” paredzētajās vietās – tai skaitā AB dambja VIETĀ, un visi Trīs Brāļi tiek būvēti Zaķusalā, pie viena renovējot TV kompleksu. Padomājiet tikai, trīs vērienīgas kultūras celtnes uz vienas salas, plus nacionālā TV. Vai tas nebūtu pietiekami iespaidīgi un vai tūristi nebrauktu?

M.Bērziņš


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.