Džeimsa Epraima Lavloka Gajas teorija

Zemi veido ļoti daudzi procesi, kas mijiedarbībā cits ar citu attīstās katrs atsevišķi, bet visi kopā nodrošina Zemes attīstību. Runājot par mūsdienu cilvēku un seno grieķu izpratni par Zemi, angļu ekologs profesors Dr. Džeims Epraims Lavloks (James Ephraim Lovelock) skaidro, ka lielākā daļa cilvēku Zemi uztver tikai kā riņķojošu lodi ar kalniem un ūdeņiem, ko ieskauj retināta gaisa slānis. Senie grieķi, runājot par Visumā noritošajiem procesiem, izmantoja vārdu Kosmoss, kas tulkojumā nozīmē ‘kārtība’. Šo Visumā valdošās kārtības radītāju un uzturētāju grieķi sauca par theos – latviski ‘Dievs’.

Daudzas senās tautas uzskatīja, ka galvenajam Dievam ir pakļauti citi zemāka līmeņa Dievi, kas pārvalda kādu no Visumu veidojošajām daļām, to skaitā planētu Zemi. Zemes dievs dēvēts dažādos vārdos, piemēram, senie latvieši Zemes dievieti sauca par Māru, senie grieķi – par Gaju, senie romieši – Terra Mater, bet senie ēģiptieši – par Gebu. Svarīgākais ir tas, ka šī seno tautu izpratne par Zemi izrietēja no daudz pilnīgākiem un plašākiem uzskatiem par Visuma attīstību, cilvēku vietu un uzdevumiem tajā – tātad viņi pārzināja Visumā noteikto kārtību un ar savu darbību prata tajā iekļauties.

Zeme – dzīva, domājoša un rīcībspējīga
Dž. Lavloks ir neatkarīgs angļu zinātnieks, rakstnieks un pētnieks. Būdams izgudrotājs ar milzu pieredzi, Lovloks ir radījis daudzas iekārtas, no kurām dažas tiek izmantotas ASV Aeronautikas un kosmisko pētījumu pārvaldē (NASA) planētu pētīšanas programmās. Pēdējo desmit gadu laikā Dž. Lavloks izvirzījies par vienu no viedākajiem Zemes aizsardzības ideoloģijas vadītājiem. Viņš mūsdienu sabiedrībai piedāvā ļoti nozīmīgu skatījumu uz planētu Zeme un dzīvību uz tās. Dž. Lavloks vairāku gadu desmitu laikā ir izstrādājis teoriju par planētu kā dzīvu būtni un nosaucis to sengrieķu Zemes dievietes Gajas vārdā. Par šo tēmu profesors ir sarakstījis vairākas grāmatas – «Gajas teorija», «Gajas gadagājums» un «Gajas atmaksa», kas izdota 2006. gadā.

Gajas teorija tapusi jau 1965. gadā, kad Dž. Lavloks kopā ar zinātnieku grupu NASA pētīja iespējamās dzīvības pazīmes uz Marsa. Vēlāk, raksturojot savas atklāsmes, skatoties uz Zemi no malas, Dž. Lavloks raksta: «Redzētais atver prātam acis, tāpat kā ceļojums prom no mājām paplašina mūsu mīlestību pret tiem, kuri tur palika. Tagad mēs redzam, ka gaiss, okeāns un augsne ir kaut kas vairāk par tīru vidi dzīvībai, – tā ir daļa no dzīvības.»

Pēc Gajas teorijas, zemeslode ir vienots, pašregulējošs orga-nisms, kas spēj nodrošināt dzīvībai nepieciešamos apstākļus, regulē temperatūru un procesu mijiedarbību kopumā. Zeme jāuztver kā dzīva, domājoša un vienota sistēma, kas sastāv no miljoniem apakšsistēmu. Tas nozīmē, ka visas būtnes uz šīs planētas ir savstarpēji saistītas un katrs cilvēks ar savu rīcību ietekmē globālos procesus. Cilvēku attīstību bremzējošs un jau sen novecojis ir uzskats par to, ka Zemes sastāvdaļas ir atdalītas citas no citas un būtiski cita citu neietekmē. Viss uz planētas notiekošais – koku izciršana, naftas izsūknēšana, ūdens un gaisa piesārņošana – ietekmē planētu, jo visas tās daļas ir iekļautas vienotā dzīvības procesā. «Mēs visi – sākot no baktērijas līdz valim – esam daļa no Gajas, un mēs visi esam svarīgi, lai Zeme pastāvētu. Vairs nepietiek tikai ar atvainošanos Zemei, mēs nedrīkstam ignorēt ne vali vai zilo taureni, pat ne baku vīrusu. Kādu no sugām likvidējot, mēs varam iznīcināt arī daļu no sevis, jo esam daļa no Gajas,» raksta Dž. Lavloks.

Dž. Lavloks skaidro, ka Gajas teorijas galvenā atšķirība no citām, piemēram, darvinisma, ir, ka tā skata jebkuru orga-nismu ne tikai kā pielāgoties spējīgu videi, bet arī kā tādu, kas ļoti labi spēj to mainīt.

Cilvēks – Zemes ienaidnieks
Mūsdienās progresīvākie zinātnieki ir guvuši pietiekami daudz pierādījumu tam, ka procesi Visumā balstās uz noteiktām likumsakarībām. No Austrumu mācībām ir pazīstams jēdziens «karma» jeb cēloņu un seku likums. Latviešiem ir sakāmvārds «Ko sēsi, to pļausi». Tas nozīmē, ka jebkura rīcība rada sekas. Darbība saskaņā ar Visuma likumiem veicina attīstību, savukārt iznīcināšana un nerēķināšanās ar citiem ir iemesls degradācijai. Dž. Lavloks skaidro, ka pretēji vairākuma uzskatiem cilvēki nav priviliģēti. Mēs esam vienkārši viena no daudzām sugām. Gajas ētika apstiprina, ka sugas, kas dzīvo, labvēlīgi izturoties pret apkārtējo vidi, vairojas. Turpretī sugas, kas piesārņo vidi, kaitē saviem pēcnācējiem un izmirst pašiznīcinoties.

Cilvēki ir sakustinājuši Zemes aizsardzības mehānismus un paši tagad smagi cieš, jo cilvēces saimnieciskā darbība ir kļuvusi par nekontrolētu Zemes resursu izlaupīšanu, daudzu sākotnēji harmonisku un pilnvērtīgi veidoto Zemes apakšsistēmu bojājumiem līdz to pilnīgai iznīcināšanai.

Gajas drudzis
Ja Zemi salīdzinām ar cilvēku, vairāk nekā absurda būtu rīcība, ja kāds sūknētu cilvēka asinis tā, kā mēs šobrīd no Zemes dzīlēm sūknējam naftu, pa gabaliņam izgrieztu no auguma nieres un aknas, lai no šīm sastāvdaļām veidotu jaunas konstrukcijas. Nav brīnums, ka šī sakropļotā cilvēka darba spējas pasliktinās, līdz kādā brīdī iestājas nāve. Tieši tā mēs patlaban izturamies pret Zemi. Dž. Lavloks uz Zemes notiekošos procesus nosaucis par Gajas drudzi, kas ir sācies un strauji pastiprinās. Katastrofa, kāda sagaida cilvēci, būs briesmīgāka, nekā to vispār spējam iedomāties. Tā sāksies drīzāk, nekā gaidīts, un prasīs miljardiem cilvēku dzīvību jau šajā gadsimtā.

Taču jāatceras, ka dabas katastrofas, kuru laikā aiziet bojā miljoniem cilvēku, nav Zemes atriebība, bet mēģinājumi atbrīvoties no tiem, kuri kļuvuši par alkatīgiem parazītiem. Zeme varēs izdzīvot, kļūstot brīva no visiem, kas kļuvuši par tās ienaidniekiem.

Zemes pašattīrīšanās
Zinātnieku viedokļi par mūsdienu globālo sasilšanu atšķiras. Daļa uzskata, ka dzīvību iznīcinošie laika posmi uz Zemes ir normāli, jo tie periodiski atkārtojas. Zeme jau ir pieredzējusi vairākus šādus procesus, taču tie notikuši tad, kad, līdzīgi mūsdienu cilvēces rīcībai, iepriekšējās civilizācijas savā dzīvesveidā bija sasniegušas kritisko brīdi, kas izraisīja globālu Zemes pašattīrīšanās procesu. Arī Bībelē minēti grēku plūdi, kuru laikā izglābās ne tikai Noass ar šķirstā paglābtajām sugām, bet arī tie cilvēki, kas nedarīja pāri Zemei.

Dž. Lavloks, analizējot Zemes procesus, brīdina, ka tuvākajos gadu desmitos milzīgas zemeslodes platības, kur cilvēki jau tagad dzīvo trūkumā, kļūs pilnīgi nederīgas lauksaimniecībai. Miljoniem vai pat miljardiem cilvēku paliks bez dzeramā ūdens. Ceļoties jūras līmenim, applūdīs plašas piekrastes joslas, padziļinot postu tādās valstīs, kur pašlaik strauji pieaug iedzīvotāju skaits. Visas šīs katastrofālās pārmaiņas izraisīs cilvēku bēguļošanu tik plašos apmēros, ka ar to nespēs tikt galā nedz starptautiskās organizācijas, nedz lielvalstis, bet nepieredzētas dabas katastrofas izpostīs daudzas pilsētas. «Katrs var iztēloties šausmīgās sekas, un mēs runājam par to, kas notiks jau pēc aptuveni 30 gadiem,» norāda profesors.

Dž. Lavloks uzskata, ka izglābt visu cilvēci vairs nav iespējams, runa varētu būt tikai par atsevišķām cilvēku grupām, kas pārdzīvos uz Zemes gaidāmo postu. Un tiem, kuri paliks dzīvi, ir jāmācās izdzīvot katastrofas apstākļos un pēc tam. Viena no iespējam samazināt globālo sasilšanu ir pārtraukt izmantot fosilo kurināmo (naftu, dabas gāzi u.c.). Kā pagaidu risinājumu viņš iesaka izmantot kodolenerģiju. «Kodolenerģija ir vienīgais praktiskais veids, kā mēs varam atrisināt siltumnīcas gāzu problēmas. Protams, mums ir jāizmanto arī daudz kas cits, ieskaitot atjaunojamo deg-vielu, vēja enerģiju. Es nebūt neiesaku kodolenerģiju kā ilgtermiņa glābiņu mūsu slimajai planētai vai kā risinājumu visām problēmām. Es tikai apzinos, ka tas ir vienīgais iedarbīgākais medikaments, kas pašlaik pieejams. Protams, bez pārejas uz kodolenerģiju mums būs jāpaveic vēl daudz kas cits, lai jau šā gadsimta beigās nebūtu jāpiedzīvo jauni viduslaiki,» viņš uzsver. Ja mēs uzticamies Zemei kā dzīvai, domājošai būtnei, kuras daļa esam mēs – nevis kā īpašnieki, nevis kā īrnieki un pat ne kā pasažieri –, tad mums ir iespēja, lai varētu te nodzīvot visu sev noteikto termiņu. Tas ir atkarīgs gan no jums, gan no manis.»

Izglāb mājas!
Tieši cilvēku savtīgie un vienīgi uz materiālo labklājību vērstie uzskati ir iemesls civilizācijas destruktīvajai rīcībai uz mūsu planētas. Pazaudējot izpratni par to, ka cilvēks un pārējās dzīvās radības ir tikai daļa no Visuma, kuru katra rīcība neizbēgami ietekmē visus globālos procesus, mēs nogalinām savu planētu.

«Astronauti, kuriem bijusi iespēja ieraudzīt Zemi no attāluma, jūsmo par to, cik skaista ir mūsu planēta, un viņi vienmēr to sauc par savām mājām. Tāpēc es aicinu atmest mūsu bailes un apmātību ar personiskajām un cilts tiesībām un atrast sevī drosmi atzīt, ka reālākos draudus sev radām mēs paši. Mēs kaitējam Zemei! Zeme ir kaut kas vairāk par mājām, tā ir dzīva sistēma, un mēs esam daļa no tās,» aicina Dž. Lavloks.

Gajas saikne ar cilvēku, vadošo dzīvo būtni šajā sarežģītajā dzīvajā sistēmā, ir ļoti svarīgs priekšnosacījums. Gajas teoriju sadzirdēs un sapratīs tie, kuri pastaigājas, vienkārši stāv un brīnās, sajūsminoties par Zemi un dzīvību visapkārt, kuri izprot lielo dāvanu – iespēju te dzīvot, kuri tērē ne daudz, ne maz, bet tā, lai pietiek. Daba nav primitīvs bezdomu murskulis, ko vajag iegrožot un iekarot. Mūsu planēta nav prātā sajucis kosmiskais kuģis, kas nevaldāmi un bezjēdzīgi riņķo pa apli.

Raksts pārpublicēts no www.videsvestis.lv
Inta Grīnberga


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.