I.Verners: ‘Laiks mosties no murga!’

Jūk pelni un vārdi vienā jūklī un mans saprāts vairs nejaudā sakārtot domas un manas izjūtas nevar pārgriezt pat iedvesmas diegu kurā pakārusies izvalbītām acīm sašķobītu ģīmi virsū blenž īstenība” – fragments no Guntara Godiņa dzejoļa/esejas „Murgs”, kurš, manuprāt, spilgti raksturo to, kā jūtas daudzi Latvijas iedzīvotāji – gan šobrīd, cenšoties rast atbildi uz jautājumu „par ko balsot un vai vispār balsot?”, gan uzzinot kārtējo vēlēšanu rezultātus. Lai kārtējā vilšanās kaut daļēji izpaliktu, aicinu jūs uz pārdomām par šobrīd pastāvošo iekārtu, ko mēdz dēvēt par „partokrātiju”, jo varbūt tas ļaus labāk izprast, ka iedzīvotājiem labvēlīgs rezultāts pie pašreizējās vēlēšanu kārtības jau pēc definīcijas nav iespējams, un varbūt tas sekmēs to, lai Latvijas iedzīvotāji savā valstī iedibinātu labāku vēlēšanu sistēmu un sakārtotu vairākus citus saistītos jautājumus.


Partokrātija – daudzgalvains pūķis

Pašreizējai partiju sistēmai, manuprāt, atbilstošs salīdzinājums ir daudzgalvains pūķis. Cilvēki visbiežāk redz atsevišķas pūķa galvas, kuras savā starpā meņģējas, konkurē priekšvēlēšanu cīņās, spļauj uguņus viena uz otru utt., cerēdami, ka kāda atsevišķa partija nupat gribēs un spēs aizstāvēt viņu intereses, bet neredz, ka pūķis ir viens – tikai galvu tam daudz, un nemaz necenšas noskaidrot, kurš tad ir pūķa patiesais saimnieks. Viena lieta kļūst redzamāka ik dienas – pūķis plosa mūsu valsti.

„Īkšķa balsojumi”, principa pēc noraidītie opozīcijas priekšlikumi, nožēlojamā koalīciju veidošana, ministriju, portfeļu, valsts akciju sabiedrību amatu dalīšana, nepārtrauktās aizkulišu intrigas – vai kāds vēl ir pārliecināts, ka šī kārtība nodrošina atbildīgākos un labākos lēmumus iedzīvotājiem? Vai tiešām esam tik aprobežoti, ka neprotam un nespējam neko mainīt?!

Partijās esošo cilvēku naivums un pārliecība, ka, tiekot Saeimā, viņi kaut ko būtiski spēs ietekmēt, ir pārsteidzošs. Daudzi patiešām tam tic. Vēlāk, kad viņi atskārš staignā un neizbrienamā dūksnāja apmērus un savu nevarību tā priekšā, nekas cits neatliek, kā samierināties, piemēroties, kļūt arvien klusākiem, saņemt savu aldziņu, apvelties, atsēdēt. Daudzi salūst vēl vairāk – „ja citi var to un šito, es jau nu ar nebūšu nekāds vakarējais”.

Protams, tuvojoties jaunām vēlēšanām, ideālisms uzvirmo ar jaunu sparu. Saeimas vēlēšanās līdz šim tas nekādus taustāmus rezultātus gan nav devis, tomēr atcerieties kaut vai partijas „Mūsu Zeme” it kā pieticīgo panākumu Jūrmalas Domes vēlēšanās, kas vēlāk apgrūtināja vienas otras zagļu bandas rosīšanos. Ja 10. Saeimā iekļūtu kāds ideālistu bariņš, kas celtu skaļu traci par katru Saeimā pamanīto noziegumu pret tautu, tad zināms labums no tā varētu būt. Iespējams, tas pietuvinātu dienu, kad Latvijas iedzīvotāji skaidri un gaiši pateiks: „Mums pietiek! Šo vēzi, kas pārņēmis mūsu valsti, mēs vairs nebarosim!” Bez ievērojami uzlabotas vēlēšanu kārtības jebkura Saeima būs tāda, kas darbosies visvisādās, tikai ne Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Solījumi, kuri nekad netiks pildīti
Par priekšvēlēšanu laikā bazūnētajiem solījumiem rakstījuši daudzi, bet atļaušos šo uzsvērt vēlreiz. Ikviens partijas līderis apzinās, ka varbūtība panākt 51% vēlētāju atbalstu ir maza. Tieši tāpat kaut cik domājošs un informēts cilvēks saprot, ka, sākoties koalīcijas veidošanas farsam un ietekmju sfēru dalīšanai, jebkuri vēlētājiem dotie solījumi ir izmetami mēslainē. „Tā kā 51 vietu nedabūjām, nečīkstiet!” – būs tipiska mafiozo, noziedzīgo grupējumu atbilde, jo vismaz vadošie partijnieki visu labi apzinās. Tādēļ arī sola! Un tā tas turpinās atkal un atkal. Amerikāņu rakstnieks, izgudrotājs, pilsoņu aktīvists, valstsvīrs, kareivis un diplomāts Bendžamins Franklins kā vājprāta pazīmi minēja vienas un tās pašas darbības atkārtošanu, gaidot citu rezultātu.1 Tik viedai tautai, kāda ir latviešu tauta, prāts nav vājš. Pēdējais laiks atmosties!

Pūķa galvu ietekmēšanas mehānismi
Protams, galvenais pūķa galvu ietekmēšanas līdzeklis ir nauda. Ne velti turīgie un ietekmīgie ļaudis nereti atbalsta uzreiz vairākas partijas. Nepacietīgākie naudas maisi lielajā politikā lien iekšā paši. Bieži esam dzirdējuši par banku lobiju. Lobē visi, kuriem ir ietekme – bankas, starptautiskās megakorporācijas, ārēju spēku atbalstītās nevalstiskās organizācijas utt. Ietekme ir tiem, kuriem ir nauda. Tautai, ja arī nauda ir, tad tā to tērē savādāk un arī citādā veidā lobēt savas intereses nav iemācījusies.

Otrs veids un saistīts ar pirmo ir pelēko kardinālu iefiltrēšanās partiju valdēs. Tie ir cilvēki, kuru redzējums ir plašs, kuru viedoklī ieklausās, kuri ir talantīgi ideju ģeneratori un uzticības personas vadošajiem politikāņiem. Šie ziņotāji ir tie, kuri vajadzības gadījumā var savērpt arī intrigas, lai partiju sašķeltu.

Jāpiezīmē, ka pašas partijas ir tās, kuras šķeļ, nevis vieno. Vārds ‘partija’ – no vārda angļu valodā ‘part’ – latviski nozīmē ‘daļa’; darb.v. ‘to part’ – dalīt, sadalīt, šķirt. Vieno mērķi un idejas, nevis partijas. Ja mēs papētīsim kaut vai partiju „Saskaņas centrs” un „Visu Latvijai” biedru un ekspertu priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības atjaunošanai, tad atradīsim vairākas līdzīgas un pat identiskas domas, taču ideoloģisko apsvērumu dēļ šīm partijām par kaut ko vienoties būtu praktiski nereāli.

Trešais veids ir ļoti līdzīgs otrajam, tikai šajā gadījumā personām, kuras ar savu domu ietekmē kādu no partiju vadošajiem cilvēkiem, nemaz nav nepieciešamība iefiltrēties pašā partijā. Tiek rīkotas dažādas formālas un neformālas tikšanās, sanāksmes, pasākumi, kurās iespējams uzrunāt partiju valdes locekļus, pasviest viņiem kādu labu ideju utt. Piemēram, ja vieni tiek iedrošināti „aizstāvēt krievvalodīgo intereses”, bet otriem tiek iedvests, ka „labs latvietis ir tas, kurš ienīdīs krievus”, tad rezultātā tiek iegūtas divas nemitīgi karojošas pūķa galvas. Kurš no tā ir ieguvējs?

Šo otro un trešo punktu rakstu no savas pieredzes, jo, būdams sabiedriski aktīvs cilvēks, savulaik paspēju paviesoties vairāku esošo un vēl tikai topošo partiju aizkulisēs un redzēju, kā tas notiek. Mans veselais saprāts un intuīcija ir ļāvuši veiksmīgi izsargāties no jebkādas ciešākas sasaistīšanās ar šīm sabiedrību šķeļošajām struktūrām.

Kā radusies brīva telpa, jaunām pūķa galvām ir tieksme dīgt pašām, taču nav šaubu, ka vairākas pūķa galvas ir polittehnologu mākslīgi uzpotētas. Kad vecās partijas savu laiku nokalpojušas, tām vajadzīgs pārmiesoties jaunās pūķa galvās.

Nobeigums
Ja vien paspēšu un atliks spēks, līdz vēlēšanām izklāstīšu savu nākotnes redzējumu vēlēšanu kārtības uzlabošanai, kā arī veikšu nelielu analīzi par tādiem jautājumiem kā balsot/nebalsot un par ko balsot..


Ivo Verners

  1. Angl. – the definition of insanity is doing the same thing over and over and expecting different results [avots - http://en.wikiquote.org/wiki/Benjamin_Franklin] []

  • Ievads precīzi raksturo manas šī brīža izjūtas. neesmu piedalījies iepriekšējās 2 vēlēšanās un tagad cenšos pieņemt lēmumu – ko darīt? Nav tā ka es neinteresējos par politiku, es pat cenšos atrast kādu, kurš manuprāt būtu spējīgs un tiesīgs pārstāvēt manu balsi Valsts pārvaldē. Bet pie pastāvošās sistēmas un “piedāvājuma” ko mums sniedz, es tādus spēkus nesaskatu. Vienīgais, ko es varu savā labā (un varbūt arī valsts) darīt ir veikt protesta balsojumu.
    Es noteikti esmu par sistēmas maiņu. Pieļauju, ka tāds neesmu vienīgais,

  • kamēr nozīmīgs skaits aktīvu cilvēku nesapratīs, ka vēlēšanu kārtību uzlabošana un visādi tamlīdzīgi “administratīvi” un “iespējas radoši” pasākumi nekādīgi neglābs latviju, nekas nemainīsies.

    manuprāt risinājums ir tikai viens – katram pašam rūpēties par savu ekonomisko spēju audzēšanu. lai pašam būtu iespēja izvēlēties, kā sava darba augļu pārpalikumus izmantot – izlietot pašiem, iedot radiem draugiem, atdot trūkumcietējiem, vai izdarīt ko sabiedrības labā.

    un nevajag te nīdēt, ka “viņi neļauj”. tās ir atrunas. no nekā nekas nerodas. darbs vajadzīgs lai rastos augļi.

  • Tikai mieru un vēsu prātu! :)
    Tie, kas palikuši atkarīgi no sporta šoviem, TV, datora, kazino, sportloto, šopinga, vēlēšanām un līdzīgām irracionālām tieksmēm, tie tik un tā skries un balsos. Un pēc tam paši nevarēs paskaidrot, kāpēc to darījuši.
    Tāpēc nekas mums nav jāpaspēj, nekur nav jāsteidzas. Varam mierīgi pārdomāt, ko varam darīt, lai demokrātiju izņemtu no azartspēļu kategorijas.
    Savulaik es to diskusiju biju jau ierosinājis, bet tā palika karājoties gaisā, jo daži to uzskatīja par pāragru, citi par novēlotu, vēl citi – par nerealizējamu utt.
    Tas bija šeit:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1558

  • Gribēju rakstīt kaut ko, bet pārdomāju, jo rakstītais ir sāpes izlikšana uz āru, un ar to pietiek.

  • Sistēmas maiņa, RX, tas arī notiks. Tad, kad cilvēkiem iet Ļoti slikti, tie sasparojas un meklē risinājumus, jo esošajai (vienalga kādai) iekārtai neuzticas vairāk.
    *
    RX, pašiem rūpēties par sevi ir tieši tas, kas notiks un būtu jau viss labi arī tagad, ja valsts neaplaupītu cilvēkus klaušu veidā.

  • Aigar! Es tā arī daru – pats par sevi rūpējos un nesūdzos. Esmu arī novērojis, ka tie kuri aktīvi dara, strādā un meklē risinājumus, saprot ka nav liela jēga lamāt valdību, bet cenšas pielāgoties pastāvošajai iekārtai. Valdības izraisītās krīzes iespaidā vairāk cieš tieši no Valsts budzēta atkarīgie cilvēki, pensionāri, skolotāji, mediķi, policisti u.t.t. Bet arī starp šiem zinu aktīvus darboņus, kuri spējuši atrast savu veidu kā izdzīvot un pat dzīvot ļoti labi. Liela mūsu nācijas problēma ir tāda, ka ir ļoti liels skaits iedzīvotāju, kuri ir degradējušies, zaudējuši spējas un vēlmi strādāt, zaudējuši morālas vērtības un dzīvo vienai dienai, no pabalsta līdz pudelei, no pudeles līdz nākošai pudelei …. Tādi ir kļuvuši ļoti daudzi no mums un diez vai tos vairs kāds varēs izglābt. Jācer un jauno paaudzi un tājā jāiegulda.

  • RX,
    Jā, tas labi.
    Par degradāciju.
    Brave New World nākotne ir par to, kā cilvēce tiek kontrolēta caur baudām un citām uzmanības novēršanas metodēm. Daudziem cilvēkiem ir ļoti attīstīta nenoturība un izklaidība, un vēlme izklaidēties.
    Tā, protams, ir bēgšana no realitātes, kura ir bēdīga, sāpīga vai mokoša. Spirāle no kuras ir grūti izrauties, bet kuru izmanto cilvēku turēšanai pavadiņā. Ziņas ir viens no veidiem, kas izklaidē cilvēkus. TF (un citu portālu) raksti atkārtojas pēc savas būtības un satura visu laiku. Bet cilvēkiem patīk tos lasīt un patērēt.

  • RX,
    viss ir pareizi un lieliski, tomēr lieta tāda, ka, lai cik spējīgs Tu būtu, tev vienam pašam nav iespējams būt 100% neatkarīgam šajā pasaulē, un gribi, vai nē, mums ir jāmeklē sadarbības risinājumi ar līdzcilvēkiem – gan šaurākā, gan plašākā ziņā. Šaurākā – tas būtu ģimenes, radu, draugu un kaimiņu lokā, plašākā – tautas un starptautiskā līmenī. Un tieši tas ir iemesls, kādēļ saprātīgi un informēti cilvēki par to, kas notiek ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, nevar palikt vienaldzīgi. Turklāt nevar sēdēt rokas klēpī salikuši.

    Uzskaitīšu tikai dažas jomas, kurās vismaz šobrīd noteikti nevari būt neatkarīgs:
    1) pašreizējā iekārta tevi labprātīgi neatbrīvos no nodokļiem. Kā raksta Aigars – ievāktās klaušas -, šobrīd netiek izmantotas iedzīvotāju labā, un tev ir jāmaksā kaut vai tas pats NĪ un nekur sprukt tu nevari.
    2) ja vēlies kaut kur pārvietoties ārpus savas saimniecības, gribi vai nē tu izmantosi transporta infrastruktūru.
    3)
    - pieņemsim bērnus tu varētu izskolot pats,
    - ja tev gadīsies kāda nelaime, piemēram, salauzīsi kāju, pieņemsim, tava sieva tev saliks kaulus kopā, vai izraus zobu
    - arī pret huligāniem tu varētu nodrošināties pats, jo tev ir ierocis, un policijas pakalpojumi tev nav vajadzīgi
    - par saviem vecākiem un vecvecākiem tu parūpēsies pats un pensija viņiem nav nepieciešama. Ja kas gadīsies ar tevi, pieņemsim, ka tavs brālis un brālēns spēs apgādāt savus radītājus
    - ar elektrību un siltumu tu nodrošini sevi pats, jo tev ir Kapanadzes iekārta
    - visus vajadzīgos darba rīkus tu dabū, samainot paša izaudzētos produktus un saražotos amatniecības izstrādājumus pie kaimiņa, kurš ir teicams kalējs. Tātad tev nav vajadzīgs nekāds maiņas līdzeklis, piem., nauda.
    4) BET, lielākā bēda jau ir tajā, ka pret globālajiem draudiem tādiem kā ĢMO industrija, kas potenciāli var sabojāt ne tikai tavai saimniecībai apkārt esošo zemi, bet arī Tavu Tēvu zemi, militārais, informatīvais un cita veida pārspēks, kāds pieejams lielvarām, ir vajadzīga plašāka mēroga sadarbība. Katrs viens mēs esam puteklis attiecībā pret šiem draudiem, taču saprātīgi cilvēki sadarbojoties, var nodrošināt gan savu drošību, gan optimāli vairot savu labklājību un sekmēt izaugsmi. Un es te šoreiz nemaz neskaršu filozofiskos jautājumus, par dziļākas jēgas meklējumiem… Iesākumam pietiks ar šiem – gluži praktiskajiem jautājumiem.

    Ceru, ka sniegsi izsvērtas atbildes, jo šī domu apmaiņa var būt ļoti noderīga mums visiem, kopīgi veidojot nākotnes redzējumu mūsu un tevis minēto jauno paaudžu dzīvēm.

  • Aigara stilā es varētu pierakstīt arī tādu punktu, ka nākot šajā pasaulē, tev JAU tiek ierobežota brīvība pārvietoties pa šo planētu, proti, tev neko neprasot, tev tiek piešķirts unikāls biorobota kods, proti pase ar tavu p.k. vai ID.. un bez pases tu nekur tālu tikt nevari ;)… Nu bet labi.. šie jautājumi ir drusku no cita plaukta.., bet tas nenozīmē, ka arī par tiem nav vērts padomāt.

  • Es, protams, nevaru būt pilnīgi neatkarīgs, jo nedzīvoju uz neapdzīvotas salas. Es izmantoju visas nosauktās iespējas un pakalpojumus. Jo es par to maksāju. Es maksāju arī visus nodokļus, kurus man prasa. Manā gadījuma es spēju to nopelnīt. Es spēju nopelnīt tādēļ, ka esmu iemācījies būt labāks par citiem nozarē, kurā darbojos. Tāda iespēja ir katram, tikai tā ir jāīsteno ar neatlaidīgu darbu un labu izglītību un mērķtiecību. Tāpat kā, piemēram, visi celtnieki vai šoferi nevar dabūt darbu, bet “izcilie” sava amata pratēji tike “izķerti” no darba devēju puses, jo viņi zina, ka labs darbinieks viņiem nesīs labu atdevi.
    Saprotams, ka visi nevar būt labākie un vienmēr būs arī pārējie, bet manā gadījumā es to visu esmu sasniedzis pats, un tas nozīmē, ka iespējas ir arī citiem.
    Runājot par globālajiem draudiem, mēs neviens nevaram būt pilnīgi droši, ka tas viss paies mums secen. Šeit atkal katram ir savas iespējas mazināt risku un atkarību. Es, piemēram, paralēli savai pamatdarbībai, esmu iekārtojis savu bioloģisko saimniecību, kur es varu izaudzēt lielu daļu no manai ģimenei nepieciešamās pārtikas. Man tur ir neliela māja ar malkas apkuri un pietiekoši daudz malkas apkārt. Man tas rada zināmu drošību, ka, ja gadījumā, mani ienākumi apsīks, vai ja nebūšu spējīgs pelnīt pietiekoši, es tur varu patverties. Arī to es esmu ieguvis par savu nopelnīto naudu un ar savu darbu. Es neiztērēju savus ienēmumus luksuss mantās un nenotriecu ceļojumos, labajos gados, es tos ieguldīju šajā “savā” zemē. Man ir tāda iespēja un izvēle darīt to vai nē.
    Tas ir mazliet par mani, vēlējos parādīt, ka arī citiem ir iespēja progresēt un sasniegt labāku dzīvies līmeni, drošību un neatkarību, neskatoties un “grūtajiem’ laikiem.
    Tai pašā laikā es redzu, ka mums apkārt ir maz darbīgu un mērķtiecīgu cilvēku un tā ir nopietna problēma gan viņiem pašiem, gan valstij. Tie pārsvarā sēž valstij uz kakla, jo nespēj (vai viņiem neļauj) paši sevi nodrošināt.
    Uzskatu,ka ir vajadzīga iniciatīva cilvēkus “sapurināt”, atvērt viņiem acis, parādīt iespējas, iedrošināt, iedot makšķeri nevis zivi. To es cenšos darīt ar sev tuvākiem cilvēkiem, kuriem iet grīti. Bet tāda palīdzība ir vajadzīga ļoti daudziem un iespējams, ka ar kādiem pozitīviem piemēriem mēs varam arī kādu pamudināt sasparoties un cīnīties par savu labklājību. Diemžēl vienmēr ir bijuši saimnieki un kalpi. Bet arī kalpotāji ir vajadzīgi un labi kalpotāji ir vajadzīgi vēlvairāk.

  • RX,
    Tu esi PIEMĒRS. Izcils piemērs! Šādu piemēru popularizēšana ir ārkārtīgi svarīga. Visu, ko raksti, atbalstu.. Pats ne tuvu neesmu tā nodrošinājies, kā tu, bet pieļauju, ka esmu jaunāks, turklāt, uzskatu, ka tas, ko daru, ir un būs noderīgs, tai skaitā, informācijas izplatīšana par piemēriem, kas iedvesmo. Katram savi uzdevumi.

    No tevis rakstītā saprotu, ka
    - tu nenoliedz, ka sadarboties ir saprātīgi.
    - tu savu labklājību esi nodrošinājis patstāvīgi un nevis uz līdzcilvēku (arī dabas) rēķina… No tā secinu, ka tu neatbalsti atsevišķu indivīdu iedzīvošanos uz citu rēķina.
    - tātad, tu it kā sadzīvo ar pastāvošo režīmu, kas tevi drusku tā kā aplaupa un nav gluži taisnīgs (jo dažiem acīmredzot šķiet normāli dzīvot uz citu rēķina), bet uzskati, ka tiešā veidā neko nevajadzētu darīt, lai šajā ziņā kaut ko mainītu? Jādod tik, cik prasa, un mūžīgi jāsadzīvo. Vai pareizi?

  • Nedomāju, ka esmu jaunāks par tevi, Ivo. Man ir 35 gadi. Es savu labklājūbu neesmu nodrošinājis tikai viens pats. Dažreiz man ir paveicies satikties un iepazīties ar cilvēkiem, ar kuriem sadarbojoties, esmu nokļuvis vietās, kur smelties zināšanas un pieredzi, šadas iespējas izmantojot, mana karjera ir virzījusies sekmīgi. Nezinu kā būtu, ja atsevišķos savas dzīves posmos nebūtu izmantojis, kādas no dzīves piespēlētājam iespējām. Dzīve sastāv no izmantotām un neizmantotām iespējām. Tas cik un kā mēs tās izmantojam ir atkatīgs tikai no mums pašiem. Tā kā darbojos arī lauksaimniecības jomā, tad arī DABAI ir liela ietekme uz maniem rezultātiem. Tā var gan apbalvot, gan atņemt.
    Protams, ka neatbalstu dzīvošanu uz citu rēķina, kaut gan man pašam ir tuvi cilvēki, kurus vajag pabalstīt. Bet kā iepriekš teicu, tad cenšos nevis vienkārši viņus uzturēt, bet dot iespējas un padomus.
    Jā, es sadzīvoju ar pastāvošo sistēmu, es pielāgojos, cenšos to izmantot pēc iespējas optimāli. Nav jau tā ka, no mums tikai ņem, ir arī lietas ko mēs varam ņemt, tas atkal ir atkarīgs cik no tā mēs izmantojam. Bet mani tas pilnībā neapmierina. Es vēlos, savu iespēju robežās, kaut ko darīt, lai vērstu kopējās lietas par labu. Man samērā bieži cilvēki prasa padomu un es to cenšos dot. Dažreiz mani aicina piedalīties semināros un pat uz lekcijām universitātē. Diemžēl pašreiz man tam daudz laika nav, bet ļoti iespējams, ka nākotnē vairāk pievērsīšos cilvēku izglītošanai un tadā veidā varbūt došu kādu ieguldījumu sabiedrībai.
    Esmu arī gatavs pievienoties kādai kustībai vai iniciatīvai, kas saskanēs ar maniem uzskatiem, lai dotu kādu labumu citiem.

    Bet pietiks runāt par mani. Parasti es tā nedaru, bet šodien tu mani izaicināji. Ceru, ka varbūt kādam šis stāsts liksies noderīgs un iedvesmojoš.

  • Par ideālu vēlēšanu sistēmu domāsim samērā ar savām iespējām. Tās ir šādi ierobežotas.
    1. Visā Latvijā neatrast ne 20 pilsoņus, kas būtu tik vispusīgi izglītojušies, ka spētu saeimā uzņemties likumu pārvaldīšanu.
    2. Gudrākiem prātniekiem patreiz ir aizliegs individuāli pieteikties kandidātos.
    3. Neviena augstskola negatavo valsts pārvaldes kandidātus.
    4. Partiju sistēma visur ir varas nevis loģiskas domāšanas un lemšanas sistēma un tā varu var noturēt, kamēr tauta ir narkotiku un pesimisma nogurdināta.
    5. Nabadzība pastiprina tautas nevarību.
    Varbūt atklāsim nodaļu ideju krātuvei par to, kā talantīgiem autodidaktiem rast iespēju plašāk zīmēties sapulcēs un saziņas līdzekļos?

  • RX, tieši tā arī biju domājis, ka es esmu jaunāks par tevi.
    Adolf, jautājumi vietā. Tie ir risināmi un atrisināmi. Galvenais precīzi jāzina, ko vēlamies panākt. Ja ir skaidrs mērķis, tad pārējais ir darīšanas vaina.

  • vai gadījumā mērķis nav panākt, lai atrodas kādi citi cilvēki, kas mūsu visu vietā izdara to, ko paši nevaram / negribam? (pārstāv mūs, pieņem pareizus derīgus valstiskus lēmumus, virza procesus, uzņemas risku un atbildību, utt., un pie tam dara to visu par atalgojumu, kas būs pieņemams nospiedošajam vairākumam cilvēku, tsk arī neatbalstītāju)

    principā lielākoties piekrītot RX dzīves pozīcijai, tik maziņš jautājumiņš Ivo – kurā brīdī viņaprāt beidzas “godīgs bizness” un sākas iedzīvošanās uz citiem?

    (ciktāl par mani – meklēju domubiedrus ar ko kopā varētu izveidot un īstenot projektus tiesiskuma stiprināšanai valstī un valsts darbinieku izglītošanai)

  • Nē, rv, tāds mērķis nav.
    Viens no mērķiem ir panākt, ka zināšanas ir pieejamas visiem, un visiem ir vienādas tiesības un iespējas zināšanām piekļūt. Tas jau pašā saknē izslēgtu to, ka kāds, kuram ir monopols uz finanšu sistēmu un pastarpināti uz izglītības sistēmu un masu medijiem, manipulējot ar informāciju, lielāko sabiedrības daļu padara par atkarīgiem nespējniekiem. Ar šo arī saistīta mana atbilde uz jautājumu par to, kur beidzas “godīgs bizness”. Godīgs bizness beidzas tur, kur sākas manipulēšana ar informāciju (slēpšana, faktu sagrozīšana), ieskaitot to informāciju, kas attīsta cilvēku spriestspēju (manipulācija ar apziņu un dabiskas attīstības ierobežošana). Ja puses pilnībā apzinās vienošanās priekšmetu un nosacījumus, tad tā ir tikai pirmā lieta, lai darījums būtu godīgs. Otrā lieta – ka abām pusēm ir jābūt pieejamai ne tikai pilnai informācijai, bet arī jābūt spriestspējīgām. Tas būtu līdzīgi kā ar hipnozi. Vai cilvēks, kurš pakļauts hipnozei, tev labprātīgi atdod savu naudu, tavuprāt, ir spriestspējīgs? Vai šāds darījums būs godīgs? Redzi, rietumu, mums ar viltu uzspiestais, izglītības sistēmas modelis, masu medijos izplatītā informācija un šobrīd dominējošais dzīvesveids lielāko sabiedrības daļu ir novedis līdz apziņas stāvoklim, ko varam salīdzināt ar ‘hipnotisku stāvokli’, kad cilvēki neuzdod jautājumus, bet vienkārši dzīvo radītajā, es teiktu – virtuālajā vidē, kurā godīgs darījums ir retums. Visizplatītākais darījumu veids ir, kad 2 nohipnotizētie veic lielās un mazās darīšanas viens ar otru.

  • Re, kur labs Valda Krastiņa raksts, kas ļoti labi papildina vienu dimensiju, kas skarta manā rakstā, kā arī ieskicēta vajadzība uzlabot Satversmi – http://citadiena.ir.lv/2010/02/01/satversmes-sapulce/
    Nopietns vecis:
    06.2000. – patreiz Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijas Republikā
    03.1998. – 05.2000. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē
    12.1997. Baltijas jūras valstu Padome, speciālo uzdevumu vēstnieks
    1996. – 02.1998. LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijas Republikā
    1993. – 1997. LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijas Republikā LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovākijā
    1992. – 1993. LR pārstāvniecība Čehijas Republikā, pilnvarotais lietvedis
    1970. – 1991. Latvijas Konservatorija, docents, profesors
    1955. – 1970. Latvijas Radio, skaņu režisors
    1951. – 1955. P.Jurjāņa mūzikas skola, pedagogs

  • spriestspēju. ar viltu uzspiestais. hmm.
    man šī aprakstītā situācija atgādina mežonīgos rietumus, kur baltie iebraucēji ar viltu izdarījās ar vietējiem iezemiešiem-indiāņiem, atņemot visu un tā tālāk…
    tad nu jautājums, ko mēs gribam, vai nolaist visus līdz indiāņu līmenim, vai tomēr kaut kādā mistiskā veidā uzvilkt augšā līdz baltajiem? jo cik saprotu, atpakaļ tajā pašā pirms 100 gadiem esošajā upē-situācijā vairs neiekāpsim, to prasīt ir bezjēdzīgi.

    tad nākamais noskaidrojamais lielums būtu – ko nozīmēt vienādas tiesības un iespējas piekļūt zināšanām. vai tam ir kāda nozīme, vai arī kas pietrūkst? piemēram, iespējas realizēt savas zināšanas? vai arī atbildība par to ko zin?
    jo vienreiz jau zemniekiem strādniekiem un zaldātiem varu (“zināšanas”) rokā “iedeva”. kas sanāca – mēs visi zinam.

    un vēl arī tā forma “mums redz ar viltu kaut ko uzspieda” utt… tb, viņi ļaunie, bet mēs tie labie pūkainie?

  • Ivo Verners: Septembris 24th, 2010 at 4:51 pm
    (..)
    Nopietns vecis:
    ————————————————————
    Skaties plašāk (vara, ekonomika, ideoloģija) !
    Skaties kā viens ‘nopietns vecis’, kas 1990-os gados daudzas dimensijas ieskcijā 4.maija republikas pamatos.
    Taču der atcerēties – vajadzība (vēlamais) nav reālais (esošais) – kā tas Gētes Mefistofelis teica: ” …visa teorija pelēka, un dzīves koks tik mūžam zaļš’.
    Kamēr vieni pirms vēl 1990-o sākumā turpināja diskusijas par Latvijas valsts iespējamo ejamo ceļu/stratēģisko vadlīnīju, un piemēram minēja Ludviga Erharda paveikto R-Vācijā pēc 2.Pasaules kara (sk.Labklājība visiem/Wohlstand fur Alle) – tikmēr tādi praktiķi kā Bruno R.Rubess rīkojās.
    Rezultāts gan varēja būt labāks,iespējams, tāpēc jau Bruno R.Rubess dzīves nogalē uzrakstīja nelielu rakstu ar programmatisku ievirzi tiem, kas uz savu paveikto Latvijas valsts celtniecībā izvērtēs 2030.g.
    Bruno R. Rubess: Kādu Latviju gribi sev celt?
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=70877

  • “…jo vienreiz jau zemniekiem strādniekiem un zaldātiem varu (”zināšanas”) rokā “iedeva”. kas sanāca – mēs visi zinam…”
    rv,
    vai tu domā, ka labāk zemniekiem, zaldātiem… ir jādod zināšanas par jaunākajām tenkām par “zvaigznēm”, par viņu iemīļoto sprota komandu, par jaunākajiem mobīlajiem telefoniem?
    * * *
    Izlasi pirmo rindkopu grāmatā, kuras autors ir ideoloģiskais tēvs rietumu sabiedrības kopā “līmēšanai”, PROPAGNDA http://sandiego.indymedia.org/media/2006/10/119695.pdf
    *
    “…Apzināta un inteliģenta publikas viedokļu un paradumu manipulācija ir svarīga dmokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa. Tos, kuri manipulē ar sabiedrības neredzamajiem mehānismiem,
    veido Neredzamo valdību, kura ir patiesā valdošā vara valstī…”

  • es izlasīju aptuveni to, ka pašreizējiem tālavas taurētājiem (cīņā saucējiem) īsti nav ko konstruktīvu pateikt. un arī paklājiņa paklājējiem (mēs te organizāciju noreģistrēsim, websaitu uztaisīsim, kur nu nāks tauta un darīs lietas) tāpat.

    1kārt runa par sadarbību. – vienota doma, par kuras jēgu biedri nestrīdas.
    2kārt runa par darbību. – katrs biedrs māk vienoto domu nemainītu nonest līdz citiem cilvēkiem nemainītu un māk pārliecināt tos līdz darbībai – “jā, tu pareizi saki, es tev piekrītu un iešu un darīšu”, nevis ” jā, tu skaisti runā, ej un dari pats”…

    manuprāt jārunā ir ar Latvijas saimniekiem (tiem, kam te kaut kas pieder) un viņus jāpārliecina, un tikai tad ar tiem, kas tikai “masu” rada. propagandas mērķauditoriju mēs nekādīgi nepārliecināsim, jo tie ir kā zāles kušķi uz lauka – kur vējš pūtīs, tur tie lidos.

  • rv,
    gribētu iespēju robežās līdzdarboties tiesiskuma stiprināšanā un valsts darbinieku izglītošanā, e-pasts: laura@mt.lv
    Vakar biju uz Andra Gaujas filmu “Ģimenes lietas”.Labu laiku biju bez refleksiem.Tā ir Latvijas 20 gadu politikas drausms spogulis.Un to vedīs uz Amsterdamu!…

  • >rv: Septembris 25th, 2010 at 9:47 am
    (..)manuprāt jārunā ir ar Latvijas saimniekiem (tiem, kam te kaut kas pieder) un viņus jāpārliecina, …..
    ————————————————————
    Pirms pusotra-gada J.Domburs šādu priekšlikumu izteica, taču tagad, iespējams, apjēdz to pašu, ko vakar LR dzirdēju Tompsona raidījumā:”Saimnieki” jau paši vairs neapjēdz notiekošo….Redz, pat Lido iet uz grunti/bankrotu – pat baisajos padomju režīma un 1990-o gados rūdījumu ieguvušie pašlaik vairs nespēj izturēt.Globalizācijas ”sērga” kā pirmos var nogremdēt tieši tos, kas pārāk daudz sev privātīpašuma ‘balasta’ uzkrāmējuši divdesmit gados ?
    ———————————————————–
    >rv – ir iespēja ko izmainīt uz labāku pusi – lūgums nobalsot par vienu labu ieceri ”Labo darbu” konkursā.
    http://www.labiedarbi.lv/lv/balso_par_projektu/dziesmu-k rajums -dzimis-latvija-davana-visam-latvijas-visparizglitojosam-skolam.html

  • Nekustāmie īpašumi? Tā piederēšana ir visai nosacīta – te it kā pieder, te – nekas vairs nepieder.
    Starp citu, tieši starp tiem, kas sagrābās daudz īpašumu, ir ļoti daudz neglābjamu parādnieku.
    Viņi tos īpašumus ieķīlāja vai nopirka par uzpūstu cenu, un tagad būtu ļoti priecīgi, ja nekad to nebūtu darījuši.
    Arī ārzemniekus, kas sagrābuši daudz īpašumu, var itin viegli izkūpināt, ja valsts viņu īpašumiem uzliek kārtīgu nodokli.
    Tā ka īpašumi un arī banku konti nav svarīgi, svarīgi ir cilvēki un idejas, pēc kurā šie cilvēki dzīvo.

  • Jā, Edge, tas laikam vienīgais, ko šodien tiešām varam izdarīt – nobalsot par Maijas projektu un sameklēt cilvēkus, kuri arī var nobalsot.
    Un varbūt vakarā varam piedalīties Tautas lūgšanā.

  • JA gribam, kaut ko normāli sākt, TAD jāsagremo vien būs, ka nacionālisms pēc savas būtības vienmēr ir vismaz nedaudz kreiss (pret citu nāciju ietekmes palielināšanos savā zemē). Mūsu nacionālismam no dzeltenā jākļūst par oranžo JO šī niša taču patiesībā tagad ir brīva) – mums jādomā kā iespiesties citu nāciju nacionālajās telpās. Vēl daži it kā fragmentāri un it kā nebūtiski novērojumi. 1989. gada radošo savienību 1. un 2. jūnija plēnuma materiāli Latvijā līdz šim izdoti nebija. Manās rokās gan nonāca šo materiālu izdevums Kanādā 1990-gadu sākumā. PLL simbolika simbolikas zinātājus vedina uz domu – mums viss jāsāk no gala. Faktiski šie 20. gadi – noieti pa riņķi vai tomēr pa spirāli: esam pavirzījušies “par velti” iedotās neatkarības piepildīšanā tikai “pāris gadus uz priekšu”. Un tagad jāsāk “apmēram no tās vietas, kur sāka” TP. Par finansiālo ekspansiju acīmredzot nevaram pat domāt. Ražošanas produktu jomā Latvijas ekspansija tikai patreiz tā pa īstam ir uzsākta un tā jāturpina. Tikai orientēšanās šai jomā uz Austrumiem vai pat galvenokārt uz Austrumumiem gan nebūs prāta darbs. Latvijas kultūrintervence(gandrīz vai visos ģeogrāfiskajos virzienos) gan ir iespējama un tā pat “kaut kā tā pati no sevis” veiksmīgi notiek. Aizbrauca Hermanis uz Maskavu – Maskava pie viņa kājām. Tagad Hermanis aizbrauca uz Rietumiem. Paskatīsimies. Un kā būs, ja kāds no mūsu daudzajiem izcilajiem koriem aizbrauks uz Japānu? – a možet vsja Japoņija budjet poražena. Ēķis pārmeta personiski Dālderim pret astoņu cilvēku žūrijas lēmumu nominēt Oskaram AMAYA nevis Rudolfa mantojumu. Abi ir latviešu autoru darbi, bet pēdējais arī par Latviju (ģeogrāfiski un vēsturiski). Manuprāt žūrija lēma tomēr pareizi. Bet tas “uz āru”.
    “Uz iekšu” idejiski ir daudz vienkāršāk, bet praktiski daudz sarežģītāk. Par Roberti Ķīli jau labāk nepateikšu -
    BŪTISKA PAGRIEZIENS, KAS IR ABSOLŪTI NEPIECIEŠAMS ŠAI VALSTIJ, NOSPĻAUTIES PAR HIERARHISKAJĀM STRUKTŪRĀM UN DAUDZ KO DARĪT PAŠIEM (RL – 2010 – septembris – Latvija: pilnīgs ideju tukšums)
    Hm. …. programmas no partijām sagribējuši
    slaisti gatavie

  • BŪTISKS PAGRIEZIENS, KAS IR ABSOLŪTI NEPIECIEŠAMS ŠAI VALSTIJ, NOSPĻAUTIES PAR HIERARHISKAJĀM STRUKTŪRĀM UN DAUDZ KO DARĪT PAŠIEM

  • >.Redz, pat Lido iet uz grunti/bankrotu – pat baisajos padomju režīma un 1990-o gados rūdījumu ieguvušie pašlaik vairs nespēj izturēt.
    Mana versija – iet uz grunti tāpēc, ka sajūtās un vadības izpildījumā jau vismaz pirms 10 gadiem vajadzēja iet uz priekšu, bet pats palika uz vietās un “gāzēja personālu”.

  • Ivar,
    PLL simbolika ir nekas cits kā NLP ābece. Nekāda cita dziļāka doma tur nav, kā vien izpētīta biorobotu uztvere un vēlme ar primitīviem paņēmieniem tautai kārtējo reizi izskalot smadzenes.
    1) apļi ar punktu vidū piesaista uzmanību. Redzot šādu simbolu ar perifēro redzi cilvēks redz arī lietas apkārt šim simbolam. Tās iesēžas zemapziņā.
    2) Latvijas karoga krāsas izmantotas tamdēļ, lai uzrunātu latviešu nacionālās jūtas. TF lasītāji ļoti labi zina, ka zaglis paliek zaglis neatkarīgi no nacionalitātes, un tai parazītu kārtai piederošajiem nav tautības. Interesanti zināt, cik cilvēki tic, ka lapsas un vilki PĒKŠŅI ir pārvērtušies par baltiem jēriņiem?

  • Es savu izvēli esmu izdarījis
    Man ir prognoze un manas darbības vispārējs un detalplāns
    —————-
    P.S.
    un pamatojums prognozei par to kura no trim iespējamākajām
    (uz sarakstu pieņemšanas laiku – apm. jūlija vidus–>augusta vidus)
    SARAKSTU KOMBINĀCIJĀM uzvarēs un sastādīs valdību
    A- Vienotība-SC+ZZS – Valdis Dombrovskis
    B – Vienotība+SC – Valdis Dombrovskis
    C- PLL+SC – Ainārs Šlesers
    D- PCTVL+TB/LNNK/VL+SC – Tatjana Ždanoka
    E – TB/LNNK/VL +Vienotība +ZZS – Roberts Zīle
    F – SC – Jānis Urbanovičs
    …..
    u.t.t.
    BET BET …….
    jebkurš vēlēšanu rezultāts, pat tāds rezultāts, kas nebūs nekāds rezultāts kā tas bija 9. Saeimas vēlēšanās būs tikai un vienīgi rezultāts ar kuru
    ?!? 1. es rēķināšos un pieņemšu zināšanai – tikai un vienīgi. Cilvēki mīļiem KAM IR VAJADZĪGAS VĒLĒŠANAS, LAI NOTEIKTU KAS MUMS TE IR UN KĀ ES VISĀ TAJĀ, KAS IR JŪTOS ?
    2. strādāju un strādāšu pie ….. nu šā tā; Hm, bet kā tad -> celšu savu kompetenci pārliecību un ekonomisko veselību, izzināšu sevi, precizēšu savus MĒRĶUS-> tas pats attiecībā uz manu reālo/virtuālo valsti.
    Ir skaidrs, ka valstij IDEOLOĢIJAS NEVAR BŪT ja
    1. Valstij nav skaidrs, kas viņa ir
    un tai ir vajadzīgs spogulis, kaut vai SVF formā, lai tā uzzinātu, kas viņa ir
    2. Valstij nav skaidra mērķu kopuma un šo mērķu apakš mērķu hierarhija
    3. Faktiski dzīvo pilnīgā introspekcijā – neinteresējas par “CITIEM” vai arī “vispār nedomā”TP->LPP->PLL ir par murgu padarīti četri lieliski projekti/produkti/instrumenti. Vienam otram cilvēkam, kas tajos bija “iekšā bez atlikuma” tie bijuši četri laikmeti vai burtiski maksājuši dzīvību (piem, Ita Kozakēviča, un attiecībā uz viņu, manuprāt, tā nebija ne nelietība, ne nejaušība). Izsaku domu, kas, iespējams ir šodienas Latvijas latvieša vissvētāko svētumu zaimošana:
    atslēgvārdi/frāzes “Visu Latvijai”, “neatkarība” “lepnums” gremdē, atslēgvārdi “savdabība”, “cieņa”, “zināšanu pārliecība” ceļ.
    Esmu “bijis distancēti iekšā” virknē projektu/norišu radošos/graujošos projektos, kas visi varēja būt ilgspēlējoši un no dažiem projektiem atšķēlās ilgspēlējošas struktūrvienības. Lai projekts būtu dzīvotspējīgs tajā “kaut kam jānotiek”= jābūt kustībai un “jābūt komunikācijai ar ārpusprojekta vidi”= faktiski atkal jābūt kustībai.
    *-*-*-*-
    Iz jābūt līdzsvaram un saskaņai starp
    in & out

  • Pamazām notiek un turpināsies būtisks Latvijas sabiedrības garīgs apvērsums
    Nav skaidrs kāpēc Somijai ar tādu pašu parlamentāro sistēmu un domu daudzveidību, tādu pašu ārvalstu un ārvaru ietekmi visos laikos izdodas, šeit neizdodas.
    Kāpēc Polija patreiz pēdējos 50 gados ir visai dinamiska? ARĪ tāpēc, ka 2. pasaules karā tā cieta vēl vairāk kā Latvija un 1970-ajos tā faktiski bija jaunatnes nācija
    Varbūt, tur ir prasīgs, darošs un ieinteresēts pilsonis? Valsts sistēma Somijā ir valsts kontrolēta prezidentāla republika. Somijā, tāpat kā visus Skandināvijā sabiedriskās organizācijas “pirmspartiju līmenī” strādā studiju loki un tautas kustības -> Somijas centra partijā ir 280 000 biedru (5,2% valsts iedzīvotāju)

    http://www.tautasforums.lv/?p=1704#comments ->KaTs: Maijs 20th, 2010 at 7:23 pm par valsts sistēmas reformatoru Kolberu monarhistiskajā Francijā ->Indulis: Maijs 20th, 2010 at 8:44 pm ->aigars: Maijs 23rd, 2010 at 11:27 am
    Ne tikai valsts ierēdniecības korpusu derētu IZVĒTĪT
    bet faktiski visas dzīves sfēras
    Kāpēc mums ir vajadzīga un tiek pieprasīta dziednieku un labo padomu industrija?
    Vai alkohola un tabakas akcīzē valsts ieņēmums valstij atmaksājas?
    Nav pareizi, ka pie mums faktiski tiek vēlēta, gan likumdevēja, gan izpildvara vienlaikus?
    —–
    http://lv.wikipedia.org/wiki/Somija
    12. gadsimtā reti apdzīvotā Somijas teritorija nonāca Zviedrijas pakļautībā. Somija bija Zviedrijas kontrolē līdz pat 1809. gadam, kad tā nonāca Krievijas impērijas pakļautībā.Tieši atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, somi sāka attīstīties kā nācija.
    http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B8%D0%BD%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D0%B8%D1%8F#.D0.9F.D0.B0.D1.80.D1.82.D0.B8.D1.8F_.C2.AB.D0.A4.D0.B8.D0.BD.D0.BB.D1.8F.D0.BD.D0.B4.D1.81.D0.BA.D0.B8.D0.B9_.D1.86.D0.B5.D0.BD.D1.82.D1.80.C2.BB
    Partija – Somijas Cents dibināta 1906. gadā, bet līdz 1965. gadam ietilpa Agrārajā savienībā, līdz 1996. gadam saucās Centra Partija. Tās sastāvā 280 000 tūkstošsu cilvēku. Politiskās darbības īpatnība: gandrīz vienmēr bijusi valdības sastāvā. 1995. gada vēlēšanu rezultātā tika sakauta un aizgāja opozīcijā.
    http://en.wikipedia.org/wiki/Finland#Politics_and_government
    2007. gada vēlēšanu rezultāti ir visai tuvi regulārajiem Latvijas vēlēšanu rezultātiem.
    Centra patija 25,%%
    Nacionālā koalīcija 25%
    Socialdemokrāti 22,5%
    Kreisā alianse 8,5%
    Zaļā līga 7,5%
    Zviedru tautas partija 4,5%
    Kristīgie demokrāti 3,5%
    Īstie somi 2,5%

    2010. gada jūnijā demisionē Somijas Premjers Mati Vanhanens, kas BIJIS PREMJERS 7 GADUS
    http://www.2v.lv/index.php/eiropas-zias/3685-pc-septius-gadus-ilgas-atraans-amat-demision-somijas-premjerministrs-mati-vanhanens
    2003. gads
    http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/245703-somijas_parlamenta_velesanas_uzvarejusi_opozicijas_centra_partija

  • Lai cik dīvaini tas nebūtu, visgrūtāk patreizējos apstākļos būt godīgam pašam pret sevi. Gan rakstīti gan nerakstīti likumi, gan visur esošā reklāma, reglamentācija un “kaut kā – nezin kā” absolūtās varas un gribas kategoriskā autoritāte atņem mums laiku un tiesības uz savu viedokli. Hroniskais laika trūkums atņem mums iespēju atteikties no darbošanās, ražošanas, produktivitātes, noplicināšanās, bezgarīguma – truluma par labu jēgpilnai, rāmai vai apzināti trauksmainai dzīvei. Garīguma, apzinātības, mērķtiecības deficīts padara par pēdējo nabagu pat Krēzu un, protams, Mīdu (ja viss, kam tu pieskāries pārvēršas zeltā, tu vienkārši nomirsi no bada un slāpēm). Tas vienkārši un loģiski aizved pie materiālā un garīgā līdzsvara nepieciešamības: ja tev nav funktiera, bet ir “laba vieta” – tas ir tikai vairāk vai mazāk pagaidām; ja tev nav “labas vietas” un maizes rieciena ko grauzt, tad jebkurš “visaugstākās proves” garīgums ir vienkārši stulbs un reizumis brutāli apkarojams, bet … ne pilnīgi iznīcināms.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.