I.Verners: ‘Ko domā partijas un kandidāti par vēlēšanu kārtību Latvijā?’ (3.daļa)

Pēc atbildēm uz iepriekšējiem jautājumiem tā vien šķiet, ka pats pirmais, ko jaunievēlētie deputāti darīs – lielā vienprātībā lems, lai vēlēšanu biļetenu uzglabāšanas termiņš tiktu pagarināts. Tātad – mums vairs nebūs jābažījas, ka par mūsu pašu naudu mums izskalos smadzenes, un, ja tomēr kas misēsies, vēlēšanu rezultāti tiks pielaboti. Būšu nomocījis ne vien kandidātus, bet arī Jūs ar saviem jautājumiem, tādēļ izklaidei pievienoju nelielu testiņu. Tiem, kuri manus jokus saprot, diez ko smiekli vis nenāks.


5. Vai Jūs atbalstāt priekšlikumu atjaunot vēlētāju reģistru, kas mazinātu krāpšanās iespējas, organizējot vēlētāju masveida balsošanu kādā – konkrētai partijai izdevīgā vēlēšanu apgabalā?

J.Sils: „Tam ir divas puses: viena – krāpšanās, otra – mana izvēles iespēja, piemēram, ja cilvēks vai cilvēki, par kuriem esmu pārliecināts, balotējas citā apgabalā.”

K.Omuls: „Protams, šādas situācijas nav godīgas. Vēlētājiem jāspēj balsot par sava apgabala deputātiem, neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Interneta balsošana risinātu šo jautājumu.”

I.Burvis: „Piekrītu, ja tas paceļ vēlētāja uzticības latiņu, bet… Jebkura vēlēšanu sistēma, ja to izprot, dod iespēju blēdīties un uzpirkt. Jebkura. Tas jau ir pierādīts. Ja ir viens vēlēšanu apgabals – atkrīt vajadzība vizināt vēlētājus…”

E.Vaikulis: „PLL uzskata, ka Latvijas pilsoņiem ir jābūt iespējai balsot par deputātu kandidātu sarakstu, kurš šķiet pats pieņemamākais. Tātad ir jāievēro vēlēšanu tiesības, ka katrs balsstiesīgais ir brīvs izvēlēties apgabalu, kurā viņš vai viņa vēlas balsot.”

E.Grigors: „Mēs atbalstām šādu priekšlikumu ar brīdi, kad tiks ieviesta mažoritārā vai kombinētā vēlēšanu sistēma.”

A.Strazds: „Jā.”

L.Liepiņa: “Jā, tai pat laikā būtu jādomā, kā atvieglot piedalīšanos vēlēšanās tiem cilvēkiem, kas neatrodas sava pieraksta vietā.”


6. Vai Jūs atbalstāt priekšlikumu ieviest tādas izmaiņas interneta vietnē www.Saeima.lv, kas ļautu ātri un ērti uzzināt ikviena Saeimas deputāta balsojuma rezultātus?

J.Sils: „Jā. Par to jau pasen rakstījām arī portālā Nacionālisti.lv”

K.Omuls: „Protams. Tāpat, uzskatu, ka deputātam ir jābūt interneta vietnei, kur viņš publiski un detalizēti atskaitās par paveikto (vismaz reizi nedēļā)”

I.Burvis: „Piekrītu. Bet tas vairāk atkarīgs no mākas strādāt internetā. Praktiski jau šodien arī var, tik jāzina, ko un kā meklēt.”

E.Vaikulis: „PLL iestājas par valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu. Jau šobrīd Saeimas deputātu balsojums pieejams Saeimas mājas lapā, piemēram: titania.saeima.lv

E.Grigors: „Jā, noteikti atbalstām.”

A.Strazds: „Jā (protams, tikai atklātiem balsojumiem!)”

L.Liepiņa: „Tas būtu visnotaļ vērtīgs pasākums, ja vien būtu kāds, kas arī šos balsojumus lasītu. Parasti (tieši arī šajā priekšvēlēšanu laikā) mums jāklausās pārmetumi par to, ko „Saeima pieņēma”, neviens vārds par to, kādas partijas, kādi deputāti ko nolēma, un neviens vārds par to, cik grūti briežiem ir vienkārši aizkavēt kāda oligarha likuma pieņemšanu (skat. Kredītiestāžu likums).”


7. Cik lielā mērā Jūsu sniegtās atbildes un tajās ietvertās domas ir atspoguļotas Jūsu partijas/partiju apvienības programmā? Ja nav, vai ir atspoguļotas daļēji – kādēļ?

J.Sils: „Partiju apvienībai vēlēšanu kārtības maiņas iespēja nav ietverta programmā. Nobeigumā gribu uzsvērt, ka problēmu atslēga ir nevis vēlēšanu kārtības maiņā, bet vēlētāju apziņas celšanā.”

A.A.Bērziņš (atbilde Pēdējās partijas Draugiem.lv domubiedru grupā): „Mums nav vadošo – visi esam vienlīdzīgi, tas ir mūsu princips. Jautājums tikai, kurš ir aktīvs, kurš izrāda vairāk iniciatīvas (vispār vai arī konkrētā jautājumā). Bet, kopumā, jā – mūsu biedru uzskati lielā mērā ir līdzīgi: gan par partiju lomas minimizēšanu, gan politiskās reklāmas aizliegšanu u.tml.”

I.Burvis: „Daļēji ielikts aspekts par valžu un priekšsēdētāju atbildību, imunitāti un diskvalifikāciju. Praktiski ir pagrūti īsi formulēt, lai ieliktu īsajā programma. Un pēc būtības tā nav stratēģija, bet taktika.”

E.Vaikulis: „Sniegtās atbildes uz Tautas Foruma uzdotajiem jautājumiem saskan ar PLL politiskajiem uzstādījumiem un programmu.”

E.Grigors: „Kā minēts augstāk, esam savā pamatdokumentā ietvēruši galveno nepieciešamo izmaiņu koncepciju. Detalizētāka vēlēšanu sistēmas reformas un priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas ierobežošanas apspriešana partijas iekšienē, konsultējoties ar speciālistiem, sabiedriskajām organizācijām un tautu, varētu notikt pēc 10. Saeimas vēlēšanām.”

A.Strazds: „Mēs esam vērsuši institūciju (CVK, Delna) uzmanību uz nepilnībām esošajā Saeimas vēlēšanu likumā. Galvenā problēma: nav vēlēšanu zīmju (un/vai aplokšņu) stingrās uzskaites sistēmas.”

L.Liepiņa: „Lielā mērā mans domas ir atspoguļotas mūsu programmā. Zemāk izkopēju tās rindkopas, kas attiecas tieši uz Jūsu jautājumiem1, pilna programma ir pieejama www.vienotiba.lv. Par citām partijām gan nezinu, neesmu lasījusi viņu programmas.”


Cienot „Vienotības” līdzpriekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ieguldīto laiku, publicējam arī viņas atbildes, kuras tika atsūtītas neilgi pēc noteiktā termiņa beigām (MS Word dokuments)
.


* * *

Un tagad atpūtai un izklaidei piedāvāju veikt nelielu testiņu, lai noskaidrotu, vai mūsu izpratne par „ātri un ērti” saskan ar deputāta kandidātu izpratni.

Ieejiet interneta vietnē Saeima.lv un pamēģiniet ātri un ērti atrast šādu informāciju:

  1. Kuri Saeimas deputāti balsoja par Lisabonas līgumu?
  2. Kuri deputāti balsoja par A.Klavīša laikā 81. panta kārtībā pieņemtajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā?
  3. Kuri balsoja pret „lokomotīvēm”?
  4. Cik reizes Lielais Viktors nav bijis darbā (tātad bastojis)?
  5. Cik reizes Raimis kāpis tribīnē?
  6. Cik priekšlikumus iesniedzis Imis?
  7. Kādus tieši priekšlikumus ir iesniedzis Miša Zemļinskis?
  8. Kuri tautas kalpi iesnieguši visvairāk priekšlikumus?
  9. Kuras partijas iesniegušas visvairāk priekšlikumus?
  10. Kādi ir katra deputāta izdevumi (ieskaitot algu, piemaksas utt.)?


Ivo Verners

  1. Fragmenti no Vienotības programmas []

  • Ieejiet interneta vietnē Saeima.lv un pamēģiniet ātri un ērti
    _____________________
    Jā. labi jautājumi. Vairākas reizes pats šo to esmu meklējis – karamba, tur pat struktūru nevar saprast.. Būs jāpačeko, cik tas murgs gadā izmaksā.

  • Politika (šaurā izpratnē – kā varturība) un politiķi ir mazsvarīgi.
    *
    Pārmaiņas nerodas no intelektuālas spriedelēšanas, pārdomām un plāniem. Pārmaiņas rodas no cilvēku ciešanām. Jo vairāk cilvēku tiks atlaists, jo vairāk cilvēku izbrauks, jo vairāk skolu slēgs, jo vairāk slimnīcu slēgs, jo vairāk tautas lūgšanu aizliegs, jo vairāk cilvēkiem zūd cieņa, cerība un ticība esošai iekārtai.
    *
    Tad cilvēki meklēs jaunus virzienus un pieejas, un sapratīs, ka VISAS problēmas ir nevis politiskas, bet tehniskas:
    – pieeja pārtikai/uzturam
    – labs transports un infrastruktūra
    – mītnes vieta un siltums ziemā, un elektrība…
    *
    Politiķi neko no tehniskām lietām nesaprot, nezina un viņiem pa lielam ir vienalga. Politiķi runā par lietām un sola to, kas cilvēkiem patīk. Tā viņi tiek ievēlēti :D
    *
    Vai tā ir demokrātija?

  • Te viens realitātei tuvāks skatījums, par kuru kandidāti savā šovā izvairās runāt:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/31708-ar-amuru-pa-pieri-4-oktobri.htm

  • Jāni,
    viens no tuvākajiem un ļoti derīgiem TautasForums.lv apmeklētāju darbiem varētu būt konkrētu ideju apkopojums pa nozarēm: sabiedrības izaugsme, saimniekošana, finanses, vēlēšanu kārtība, valsts pamatlikums, iedzīvotāju veselība, drošība, sadarbība ar citām tautām utt. Par šo ir rakstījis arī Iciks un arī es jau vairākkārt. Manuprāt, visefektīvāk darbs varētu notikt tad, ja
    1) tiek izveidota un piedāvāta skaidra dokumenta struktūra
    2) sniegti vārdu un jēdzienu skaidrojumi tādiem vārdiem, kā valsts, pilsonis, politiķis utt.
    3) jau sākotnēji vismaz aptuveni noformulēti valsts kā iedzīvotāju pašorganizācijas formas virsuzdevumi un nākotnes redzējums
    4) katrai nozarei atsevišķi tiek noformulēts nozares virsuzdevums, apakšuzdevumi un noteiktā laika posmā sasniedzamie mērķi
    5) katrai nozarei ir savs galvenais pārzinis, koordinators.

    Ko tu teiktu par to, ja mēs atšķirībā no partijām, piedāvātu cilvēkiem konkrētas idejas, kuras apkopotas vienā īsā un pārskatāmā dokumentā? Ko tu teiktu, ja Tu uzņemtos koordinēt ideju apkopošanu tādās jomās kā saimniekošana, finanses un drošība? Vai tu pats esi gatavs pāriet pie darbiem?

  • Principā jā, lai gan neesmu pārliecināts par šāda viena dokumenta lietderību – tas būtu kā stīva instrukcija ar lomu sadalījumu.
    Manuprāt, daudz svarīgāk ir just pasaules kopainu ilgstošā periodā, saprast valsts kā vienota organisma sekmīgas darbības principus un just savu vietu un iespējas tajā. Cilvēkiem svarīgi saprast ne tikai, ko darīt, bet arī – kāpēc darīt. Un svarīgi to redzēt ne tikai šīs dienas, bet arī ilgstošā perspektīvā.
    Tādam uzdevumam, manuprāt, labāk kalpotu nevis viens sauss dokuments, bet tādas grāmatas un raksti kā jau minētā Emīla Jakrina grāmata “Ekonomiskais patriotisms”.

  • Lūdzu nejaukt mani ar KaTs
    Kā izskaidrojamas šīs manas identitātes izmaiņas
    1. Vakar biju uz LNT debatēm klātienē
    2. Gunārs Binde no PLL saraksta man pietiekami skaidri paskaidroja dažas lietas par manu identitāti (rakstiski) un pietiekami nepārprotami un autoritatīvi lika padomāt par FORMAS PRIORITĀTI
    3. pēdējais piliens bija Žanetes Ozoliņas intervija svaigajā Santā
    komplektā ar Janis_K.: Septembris 23rd, 2010 at 10:18 am
    Tad nu lūk politoloģijas zinātņu maģistrei pirms kāda gada gadījās ieklīst Aļaskā pie eskimosiem. Tur IR TRADĪCIJA – vakara sarunas aplī VISIEM. Tika uzdots jautājums – kas jūs esat? Ozoliņas kundze atbildēja – profesore. Sarunas vadītājs, cilts virsaitis pārjautāja – nē, tā ir jūsu profesija, bet tika jautāts, kas jūs esat? Profesore vēl arvien par TO domā.
    Tad nu lūk, kādas dienas padomāšu par savu tai skaita politisko identitāti
    Kas notiek? Politisko un politiskā procesa ātrums palielinās. Visās sfērās pieaug kompetences (nejaukt ar izglītību, amatu, informētību, profesionalitāti) loma. Un tad var gadīties, ka kāds eskimosu ģeds “iedod piepīpēt” vienam otram politikas smagsvaram. Un var gadīties arī, ka ne vienai vien “lielajai partijai” kļūst interesanti un nozīmīgi – kas te notiek kaut kāda TF portāliņā. Un politikā “ātrumi” (vismaz te Latvijā) mazāki kā mākslā vai zinātnēs. Tāpēc nebrīnāties par ātruma mīlētāju ( piem Repšes vai Kalvīša cenšanos migrēt prom/migrāciju prom no politikas). Politikā aug precizitātes nozīme un politiķiem jebkurā partijā jau kļūst svarīgi, “kas notiek uz ielas-internetā”. TF un Ivo “ir kļuvuši” smagāki. Tāpēc jau gudri politiķi “lielajās partijās” sākuši interesēties par TF
    ——-
    Jānis varētu “uzcept vienu otru labu bliņu”, ja “pārceptu vienu otru veco bliņu”
    ——
    kādu brīdi par politiku nerunāšu
    un ja runāšu, vismaz pāris dienas iesaku uz mani neklausīties
    JO
    šai jomā inventarizēšos
    BET viena ķēpa
    man sevi neizdosies iedzīt kādā eksakta kategoriju sistēmā
    esmu gnoseologisks daudzdabis

  • Jāni, vai dokumenta esamība (es gan nesaprotu, kādēļ tas būtu ‘sauss’) kaut kā traucēs rakstīt/izplatīt rakstus un grāmatas? Vai, tavuprāt, visi cilvēki informāciju uztver vienādi? Vai visi lasa rakstus un grāmatas? Vai tie, kuri informāciju iegūst savādāk, ir sliktāki?

  • Atvaino, bet ja cilvēki neizprot elementārus attīstības principus un pasaulē valdošo sistēmu, ja tie paši neizglītojas, tāds viens dokuments viņiem neko nepalīdzēs. Lai sēkla kristu auglīgā zemē, vispirms šī zeme jāsagatavo. Tieši šim mērķim esmu veltījis savu nākamo rakstu, kuru jau izsūtīju.

  • KaTs2: bet tika jautāts, kas jūs esat?
    ____________________
    Lai atbildētu uz šo jautājumu nav jābūt politoloģijas spīdeklim. Uz šo jautājumu esmu gatavs atbildēt pat piecelts no miega :D Un ja kāds pajautās, tad arī tagad.

  • Manuprāt ļoti vērtīgas ir bijušo partejnieku atziņas. Lūk, viena, kas to virtuvi ļauj saprast labāk:
    http://diena.lv/lat/politics/blog/aija-calite-dulevska/tris-menesus-bezpartejiska

  • KaTs2, kas tie par miglainiem mājieniem? Pastāsti skaidri un saprotami, kas Tev uz sirds? :)

  • Janis_K.:
    _________________
    Labs raksts. Vienīgi pārsteidza, ka žurnālisti ar cienījamu stāžu un arī dzīves pieredzi izbrīnī tādu kadru kā Kr.&Ka. rīcība un domu gājiens.

  • OK
    JA cilvēks tā īsti ir iebraucis
    LIETĀS
    TAD no 10 (100) iespējami darāmajiem darbiem jāizvēlas VIENS(1) NEATLIEKAMAIS DARBS
    ———–
    ————
    >Janis_K.: Septembris 23rd, 2010 at 5:09 pm
    Pauls par pielikumu Tavam “Dzīve kara stāvoklī” teica,
    JA Kučinskis būtu vēstures notikumu hronoloģijā iekļāvis ne tikai notikumus “aiz dzelzs priekškara”, bet arī vismaz priekškara šajā pusē, TAD viņš, iespējams, būtu izdarījis vismaz vienu ģeniālu atklājumu.
    Pirms divām nedēļām paskatījos
    BBC producēto Space Race par ASV un PSRS kosmiskajām programmām laikā no 1945. gada līdz apmēram 1970-o beigām
    Paralēles krīt acīs
    ———-
    Dziesmu svētki neradās Latvijā, bet Vāczemē.
    Cimze paņema turienes zīmolu un pacēla produktu jaunā kvalitātē
    ———-
    Vēl viena līdzība Sirilam Parkinsonam
    http://en.wikipedia.org/wiki/C._Northcote_Parkinson
    ir eseja “Parkinsona balva”
    Pie pirmās izdevības uzrakstīšu kaut ko analogu bet no 2010. gada un Latvijas pozīcijām. Iznāks labs gabals.Ja ne sašam, tad pašam. Materiāls jau ir pusvāks.Tāpēc būtu pat interesanti, ja kaut ko tādu satamborētu arī kāds cits.
    ———-
    Princips vienkārš – paņemam KAUT KO un skatoties tajā kā plānā rakstam kaut ko citu par kaut ko citu.
    Daniilam Graņinam par šo lietu ir viens piecdesmito gadu beigu romāns, kas tika uzrakstīts PIRMS “Es eju pret negaisu”.
    ——–
    pavisam makro – situācija patreiz ļoti līdzinās situācijai apmēram 1955.-196x (kad Dž.F.K deletēja un NSH tika pensionēts)- 1975
    Notikumu struktūras ir izomorfas vai homomorfas – Vēstures grāmatā var izlasīt, kas notiks pēc 1-3 gadiem. Paliela krīze bija ap 1972
    **** tagad man darāms kaut kas cits

  • Citēju- Žanetu Ozoliņu -
    Tie, kas domā par valsti ir ilgdzīvotāji, kuri pēc daudziem klupieniem un sitieniem joprojām strādā.
    …..
    Un var būt ļoti veselīga ambīcija. Nez kādēļ latviešiem tas ir lamuvārds. Tāpat kā vārds konkurētspēja. Tā ir naža dūriens mugurā otram, nevis sevis spēcināšana un stiprināšana, sava kapitāla uzkrāšana. Tā mēs to jēdzienu degradējam
    ———–
    tad nu tagad drawniex darīs neatliekamo/neatliekamos darbus

  • Kārtējais pierādījums, ka uz konkurenci balstītā politikā NAV iespējams būt “godīgiem”, “strādāt sabiedrības interesēs”, nemanipulēt savtīgos nolūkos, lai tiktu ievēlēts, kā arī ignorēt lobijus (uzpirkšanu, draudus).
    *
    Politiskā (ar vēlētiem priekšstāvjiem) un kapitālistiskā sistēma ir PRET sabiedrības interesēm.
    *
    Tādēļ tai nav nozīmes un to “pārmācīt” nav iespējams un neizdosies, jo ir pretrunā ar loģiku deficīta (tikai 100 vietas) apstākļos.
    *
    Te ēlertes citāti par sistēmu, kura, protams, ir vienādi kropla visā pasaulē, tai skaitā Skandināvijā:
    “…Esot partijā, sev par nepatiku sapratu – spēle pēc esošās politiskās sistēmas noteikumiem ne tikai manī, bet arī daudzos citos visnotaļ jaukos cilvēkos atraisa tās sliktākās īpašības. Kāds brīnums, ja ap partijām veidojas negatīva aura…”
    un
    “…Milzīgs profesionāls, intelektuāls un tāpēc politiski nozīmīgs cilvēku resurss faktiski tiek nobloķēts, jo tie, kuri šo veco politisko kultūru vēlas atkal un atkal atjaunot, vienkārši jau ir priekšā, nosakot marša soli un virzienu, kas ejams….”

  • Tas ir – Aijas Cālītes-Dulevskas citāti.

  • Te vēl viens:
    “…Zinot, cik liela konkurence valdījusi triju partiju biedru vidū, to uztveru kā lielu pagodinājumu. Tobrīd nezināju, ka cilvēki šādas iespējas dēļ spējīgi teju sakauties ar tuvākajiem draugiem, nodot, pārdot, atdot. …”

  • Jāni, tādu ideju apkopojumu pa nozarēm jebkurā gadījumā ir jāveido… kaut vai tādēļ vien, ka TF ir vajadzīga kāda statiska informācija, kas neiejūk milzīgajā informācijas jūklī, bet kur uzrakstītās galvenās lietas. Kāda jēga, ka tu uzraksti labu rakstu, pat smuki uzskaiti idejas, bet rakstu izlasa daži simti un tad tas kaut kur iejūk… tā, ka zinātājam grūti atrast?

    Runājot par Aijas Cālītes-Dulevskas rakstiem, arī šis labs: http://diena.lv/lat/politics/blog/aija-calite-dulevska/likums-kurs-turpinas-parkrievot-latviju

  • Nu varbūt es īsti neizpratu Tavu domu par to dokumentu.
    Jebkurā gadījumā, manuprāt, vispirms jāapzina Latvijas resursi un iespējas, tad jāizstrādā attīstības plāns. No šā plāna tad arī izrietēs, kādas nozares jāveicina (tuvākajā un tālākajā termiņā), kāda pārvaldes struktūra un ar kādiem uzdevumiem jāveido.

  • >Aigars Brūvelis: Septembris 23rd, 2010 at 3:36 am
    *
    Vai tā ir demokrātija?
    ———————————————————–
    * – Par reālo demokrātiju var uzzināt Dr. sc. pol. Ivara Ījaba lekciju kursā „Reālā demokrātija: izpratnes, problēmas, alternatīvas”, kas notiks laikā no 21. līdz 30. septembrim. http://www.satori.lv/raksts/3523
    Varbūt kāds vietnes TF apmeklētājs jau šavakara pirmo noklausijās – un var apgaismot, padalīties par dzirdēto ?
    Ījaba ieteikumi pēc atgriešanās no apmācības ASV tiešām apliecina, ka titulu ‘Dr. sc. pol.’ saņēmis pelnīti:
    ””Mums nav jābaidās no tā, ka Latvijas politiķi ir pērkami. Kādi gan lai citādi viņi būtu? Vairāk ir jābaidās no tā, ka viena puse sāks viņus kukuļot krietni vairāk par otru. Tad mēs patiesi varam kādā rītā pamosties pavisam citā valstī. Tādēļ: sekosim kukuļu plūsmai, rūpēsimies par mūsu varas vīru pareizu kukuļošanu, un lai Dievs mums palīdz.” “Rīgas Laiks’’ / Spilgts citāts iz LA, 29.07.2010.

  • Jā, tas ir jeņķu stilā. Viņu ekonomikas guru Samuelsens rakstīja apmēram tā: sliktāks par korumpētu birokrātisko aparātu var būt tikai godīgs un atbildīgs birokrātiskais aparāts.

  • Atbilde uz eskimosa jautājumu ir ļoti vienkārša: “es esmu, kas es esmu”.
    ***
    Aicinu visus ielūkoties spogulī, un gadījumā, ja jūs tur TO neredzt, tad vienīgais, pirmais un neatliekamais ir STEIDZAMI noregulēt savu spoguli.
    ***
    Šovakar biju lieciniece portāla http://www.ejambalsot.lv vēlēšanu reklāmas akcijai (koncertam). Lauris Krastkalns iesāka ar paskaidrojumu, ka viņi to darot tāpēc, ka viņiem “nav vienalga”. Tālāk viņš teica, ka nekāda “āķa” te neesot, ka neviena partija šo koncertu nerīko, ka neviena deputāta, politiķa vai partijas pārstāvja te nebūšot. Cilvēki viņam cerīgi un gaiši applaudēja, likās, ka viss ir pa īstam, ka viņi ar šādiem koncertiem brauc pa visu Latviju, lai nestu “gaišas emocijas”, kā viņš izteicās. Turpinājumā viņš runāja par to, cik svarīgi ir iet balsot, atdot balsi, doties “pie urnām” un izvēlēties no visiem tomēr kādu, kurš ir bijis “vismazāk savtīgs”. Visbeidzot, lai piešķirtu savam vētījumam vajadzīgo svaru, atklāja, ka tūlīt savu aicinājumu izteiks viena persona, kuras “viedoklis stāv pāri visiem citiem viedokļiem” un kurai ir “īpaši laba, augsta autoritāte”. Uz ekrāna, uz kura pirms tam bija Bauskas pils attēls, tika ieslēgts videoklips (ja kāds nezina, varat apskatīties augstākminētajā portālā), un visa zāle (vai vismaz trešdaļa zāles pavisam noteikti) vienkārši noelsās. Viss bija skaidrs. Nu, un tālāk atlika tikai nospēlēt tās pāris jaukās dziesmiņas un pēc tam vēlreiz atkārtot, ka galvenais ir atcerēties par tām urnām, jo citādi “tiks citi”.
    ***
    Cilvēkam brīvā sabiedrībā IR balss. Viņam IR tiesības paturēt savu balsi sev. Vai dalīties tajā ar kādu citu CILVĒKU, kas ir viens un tas pats.
    ***
    Jā, un vēl Laurim bija pateikuši priekšā, ka vajag te vienu vietējo civēku uzrunāt un izsaukt priekšā, kurš būtu pazīstams, bet pilnībā neoficiāls, tas izrādījās kāds “dziednieks”, Ilmārs Briedis (nepazīstu, neesmu te vietējā), iestājās liels, nogaidošs klususm, tā, it kā gaidītu uz kādu brīnumu. Iznāca šis paŗi pusmūžam vīrs un atzinās, ka viņš ir no partijas tādas un tādas (JL), ka viņš to neslēpj, ka viņš ilgi domājis, vai jābalso vai nē un ko vispār tagad cilvēkam darīt, un tomēr izlēmis, ka ies un balsos “par kādu partiju” (sak, jā, tas jādara, lai arī negribas, bet tad jau tu zaudēsi savu balsi, vai ne?), bet (un tālāk jau sasparojās un apņēmīgi turpināja), BET izsvītrošot “visus, kuri līdz šim…” utt. Šķita, ka lielākā daļa izjuta atvieglojumu, jo saprata, ar ko var identificēties un kā jārīkojas. Un tad jau tālāk tiešām varēja sākt baudīt koncertu (tenorus ar J.Kulakovu, Dzelzs vilku…), – jautājums ko darīt bija nosaukts, bailes, kas var notikt, ja tu neaiziesi līdz tai urnai, bija nosauktas, un atbilde par to, KĀ TIKT VAĻĀ NO SAVAS IZVĒLES, arī tikusi “atrasta” neformālā, “emocionāli gaišā” atmosfērā. Domāju, ka tajā zālē bija sapulcējušies tādi cilvēki, kuri negribētu šogad darīt tāpat kā katru gadu. Un viņi izjuta cilvēcisku atvieglojumu, ka nedarīt tāpat kā līdz šim darījuši, nav iespējams.
    ***
    Pēdējais viesu vēstījums bija tāds, ka tagad tikai nepadoties reklāmu trikiem un darīt to… nu, jūs jau tagad zināt, ko. (Lauris teica, ka nobalsojot mēs kļūsim par “darba devējiem” (!!!) un lemsim, kas “pārstāvēs mūsu intereses saeimā” – šajā brīdī jau visiem viss bija kļuvis skaidrs, visi gaidīja mūziku un nepiešķīra nekādu nozīmi tam, ka šie jēdzieni nepavisam nav sinonīmi un pat ne savstarpēji papildinoši, bet drīzāk pretēji.
    ***
    Nu ja, atbraujušie neapšaubāmi bija cilvēki, kuri “mīl savu tautu, valsti un valodu”… un viņi ar “visu sirdi un dvēseli” gribēja tautiešiem palīdzēt izdarīt pareizo izvēli – ziedot savu balsi Latvijas labā. Viņi, tāpat kā lielais vairums “tautmīļu”, nedomāja, ka Latvijā varētu būt sabiedrība, kurai NAV VAJADZĪGI UPURI.
    ***
    Dzelzs vilks dziedāja “suņi rēja, vilki kauca, aiziet tautās mūs’ māsiņa…”, man palika par skaļu (akustika tajā zālē šausmīga), un es devos prom. Pie sevis domādama, ka vismaz Kulakova režisētajā īsajā dažu dziesmu scenārijā koncerta pirmajā daļā varēja skaidri salasīt divnozīmību gan tekstos, gan kustību valodā, tāpat kā kultūras cilvēki (ne jau visi, protams) bija iemācījušies izteikties “ezopa valodā” padomju laikos. Un ka varbūt arī Dzelzs vilka puiši noraidīja klausītājiem vēstījumu nevis “par urnām”, bet par CILVĒKU katrā no viņiem pašiem. Bet … (labi, lai paliek šis “varbūt”).
    ***
    Mums NAV obligāti jāveic šis upurēšanas rituāls pie urnām. Pietiktu kaut vai ar dažiem cilvēkiem, kuri uzņemtos šo īpašo atbildību PATURĒT SAVU BALSI SEV un APLIECINĀT to sev un citiem, vienmēr un visur. Tas nozīmē nevis mājās sēdēšanu, nevis bekās braukšanu, vīnu un seksu šo “urnu” vietā, bet tas nozīmē autentisku apziņu un ESAMību.

  • Paldies par stāstu, Agnese.
    Pilnībā pievienojos.
    Atbildību atdot svešiem cilvēkiem ir izšķērdība, ko Latvija un visa Pasaule jau labu laiku nevar atļauties.

  • Tiem, kuri vēl mokās ar domām par iešanu vai neiešanu, varbūt palīdzēs šis raksts, kurš ne par ko neaģitē:
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/argentinas-tango/atbildiba-izaug-no-sirdsapzinas

  • Re, kādu “kompromisa figūru” bīda aizkulisēs un uz kuru pusi tas velk:
    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/31932-izgaismojas-istais-premjera-kandidats-janis-platais.htm

  • fakti – nekā personiska
    ————-
    Divi būtiski Somijas politiskās dzīves “ķēķa noslēpums” ir
    1. Viens no būtiskiem politiskiem spēkiem tur Somijas centra partija, šai partijai raksturīgi gandrīz pie jebkura vēlēšanu rezultāta būt valdībā un ieņemt tur nozīmīgus amatus. Šogad jūnijā demisionēja Somijas Centra partijas premjers, kas Somijas valsti bija vadījis 7 gadus.
    2. Somijas centra partijā ir 280 000 biedru ( ap 10% Somijas balstiesīgo iedzīvotāju)
    Vai pēc šo divu faktu uzzināšanas jums vēl ir jautājumi par to kāpēc Somijā vara ir priekš tautas, bet Latvijā tauta ir priekš varas?
    ———-
    Silti iesaku turēties pa gabalu no “aizkulišu norišu lūriķiem” – šiem cilvēkiem ir gan jāārstējas, gan jāizglītojas, gan vismaz kaut kas jādara arī praktiski – kaut vai jānoslauka putekļi no sava datora.
    Es neapgalvoju, ka aizkulišu darbību nav, es nenoliedzu sazvērestības teorijas, sazvērestības – ir un ietekmē mūsu dzīvi daudz ievērojamāk kā tas izriet no sazvērestību teoriju žanra māvēju propogandas.
    ——-
    Lēnām un pa burtiem paskaidroju kas ir NLP:
    1. Tās ir zināšanas par ….. dvēseli: cilvēka psihi, tās anatomiju un izpausmēm
    2. Tas ir instruments, kuru drīkst lietot tikai tādi cilvēki, kas saprot ko dara un kas ir tiesīgi to darīt. To cilvēku kompetences un morāli ētisko standarti slieksnis, kuri vispār par šādam tehnoloģijām drīkstētu zināt patiesībā ir visai augsts.
    Totalitārā sabiedrībā par šo zināšanu nosargāšanu no pūļa parūpējas vara.
    Atbildīgā, nobriedušā demokrātiskā sabiedrībā neviens nesniedzas pēc “supersmagām fidām”, bet nes to nastu, kas tam pienākas
    Mūsu pseidodemokrātiskajā-kleptokrātiskajā sabiedrībā jebkuram sabiedrības loceklim ir divas galvenās izvēles
    1. darīt
    2. rādīt ar pirkstu uz jebkuru darītāju
    Arī es reizēm rādu ar pirkstu uz kādu cilvēku, kas kaut ko dara,
    BET
    es TO atļaujos tikai tad, ja pats reāli darbojos sfērā uz kuru rāda ar pirkstiem

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.