I.Verners: ‘Ko domā partijas un kandidāti par vēlēšanu kārtību Latvijā?’ (1.daļa)

Ikvienas tautas un iedzīvotāja interesēs ir tāda vēlēšanu kārtība, kas nodrošina pēc iespējas kompetentāku, godprātīgāku un nesavtīgāku priekšstāvju izvēli no sava vidus. Vai pašreizējā vēlēšanu kārtība, Jūsuprāt, tāda ir? Vai tā nodrošina iespējami labāko rezultātu?

Lai labāk izprastu partiju/partiju apvienību, kā arī atsevišķu deputātu kandidātu domas, veicu nelielu aptauju. Vēstules ar 7 jautājumiem nosūtīju uz visām 13 kandidātu sarakstu iesniedzēju norādītajām e-pasta adresēm (skat. cvk.lv), kā arī personīgi Jānim Silam (VL/TB/LNNK), Kasparam Omulam (Pēdējā partija), Armandam Strazdam (SC), Lienei Liepiņai (Vienotība) un Mārtiņam Zemītim (Par Labu Latviju).

No 13 partijām/partiju apvienībām atbildēja trīs: Partija “Daugava – Latvijai” (Imants Burvis, valdes loceklis), Partiju apvienība “Par Labu Latviju” (Edgars Vaikulis) un “Par prezidentālu republiku” (Einars Grigors, valdes priekšsēdētājs), kas varētu nozīmēt to, ka šo partiju darbs ir labāk organizēts kā pārējām partijām.

Ar vēstulēm, kuras sūtīju konkrētiem deputātu kandidātiem, man veicās pavisam labi – atbildēja visi, izņemot Mārtiņu Zemīti, kurš šoreiz tomēr nespēja ieplānot laiku, lai sniegtu atbildes.

Lai arī atzīmēdams, ka šobrīd ir ļoti noslogots ar priekšvēlēšanu kampaņas rīkošanas jautājumiem, visātrāk atbildēja Jānis Sils, drīz vien arī Kaspars Omuls (šie jautājumi tika publiski apspriesti arī „Pēdējās partijas” Draugiem.lv domubiedru grupā).

Deputāta kandidāts Egils Rutkovskis no SC saraksta atrakstīja, ka „Jautājumi partijā nav publiski izdiskutēti un lēmums nav pieņemts. Partija aptver tūkstošiem cilvēku, tāpēc būtu nekorekti paust tikai savu viedokli. Bet varu apsolīt tev tuvākajā nākotnē iespēju tikties ar mūsu aktīvistiem un par to runāt, jo 10. Saeimā noteikti būtu jāmaina vēlēšanas likums. Kāpēc šis jautājums nebija primārs? Ļoti ilgu laiku aizņēma ekonomiskie un tautsaimniecības jautājumi”. Lai arī diezgan skopas, tomēr atbildes drīz vien atsūtīja partijas biedrs Armands Strazds.

Nedaudz vēlāk tās saņēmu arī no 9. Saeimas deputātes – Lienes Liepiņas.

Secinu, ka konkrētu deputātu uzrunāšana ir efektīvs veids, kā komunicēt ar partijām. Saprotams, tas var ļaut partijām attiecīgajā brīdī izvairīties no atbildības, jo „tas jau nav partijas, bet atsevišķa biedra viedoklis”. Tik un tā, šie cilvēki ir parijas biedri, viņiem ne reti ir lielākas iespējas ietekmēt valdes locekļu viedokli, iesniegt priekšlikumus apspriešanai partiju darba grupās un, galu galā pie šiem cilvēkiem varēsim interesēties arī turpmāk – kā tad sokas ar šo jautājumu risināšanu..

Atbildes publicētas to iesūtīšanas Secībā.


* * *

1. Vai piekrītat apgalvojumam, ka pašreizējā partiju finansēšanas kārtība paver plašākas iespējas vairāk balsu iegūt tām partijām, kurām pieejami lielāki finanšu resursi, nevis tām, kurām ir labākas idejas un kompetentāki, godprātīgāki un nesavtīgāki biedri, taču finansējums vērienīgas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas rīkošanai pieejams mazākā apjomā? Ja jā, kāda Tavuprāt būtu taisnīgāka partiju finansēšanas kārtība?

J.Sils: „Esmu domājis pat par tādiem radikāliem risinājumiem kā vides reklāmas un reklāmas masu medijos aizliegšana. Principam vajadzētu būt tādam, ka lielākam uzsvaram jābūt uz dzīvo saskarsmi – sapulcēm, nevis uz nopirktiem raidlaikiem, reklāmas laukumiem un milzu plakātiem – tie arī ir tie veidi, kas noēd lielāko naudas daļu reklāmu budžetos un manipulē cilvēku apziņu. Otrkārt, būtu jānodrošina garantētais minimums sabiedriskajos mēdijos un, piemēram, Latvijas Vēstnesī visiem sarakstiem. Apzinos, ka šādu situāciju būtu gandrīz nereāli panākt. Tāpēc reālāk, šķiet, saistīt partijas līdzekļus ar partijas biedru skaitu. Piemēram, biedru skaits reiz 100 Ls, jo “lielās” partijas patiesībā nav diez ko lielākas par “mazajām” cilvēku skaita ziņā.”

K.Omuls: „Mūsu partijas politiski loģiskajā traktātā ir punkts, ka politiskās reklāmas ir jāaizliedz, un tam pilnībā pievienojos. Tai pat laikā, uzskatu, ka valstij ir jānodrošina visām partijām un visiem kandidātiem iespējas paust savu viedokli vienlīdz „dzirdami”. Turklāt, tas nenozīmē tikai visu partiju pielaišanu diskusijās TV, bet arī to, ka
a. Uz vēlētāju uzdotajiem jautājumiem atbild visas partijas/kandidāti, un atbildes ir redzamas līdzās, internetā
b. Rezultāti ir ērti apskatāmi internetā, piemēram, kandidātus var filtrēt pēc atbilžu diapazona uz noteiktiem jautājumiem
c. Jebkurš var iesniegt jautājumus šajā sarakstā. CVK nodrošina to, ka jautājumi, kas pārklājas, tiek apvienoti”

I.Burvis: „Piekrītu. Viens no variantiem iespējams būtu partiju finansēšana no budžeta, izstrādājot kritērijus un aizliedzot jebkuru citu finansējumu.
Papildus nosacījumi:
a) varētu būt saistīti ar partijas priekšsēdētāja un valdes kriminālatbildību par partijas finansēšanas likuma pārkapsanu ( nav runa par sēdēšanu, bet liegt iespēju startēt pāris tuvākajās vēlēšanas)
b) Partijas diskvalifikācija vēlēšanas par partiju priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpšanu.”

E.Vaikulis: „PLL vēlētāju uzskata par gudru un izlēmīgu, kurš prot atšķirt efektīvi strādājošus politiķus ar konkrētu politisko piedāvājumu problēmu risināšanai no tukšiem reklāmu saukļiem vai solījumiem.”

E.Grigors: „Pilnīgi piekrītam šim apgalvojumam, pat vairāk, pēc pieredzes varam teikt, ka tas ir fakts. Partijas PPR vienā no pamatdokumentiem – Politiskā platforma (aprīlis, 2010), ir sekojošs teksts: „Mēs esam vienīgie, kas ne tikai deklarē, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir nepieciešama, bet tā ir mūsu dziļa pārliecība un mēs to realizēsim, ja vēlētāji mums dos šo iespēju. Partiju finansēšana no valsts budžeta un pirmsvēlēšanu reklāmas tēriņu ierobežošana būtu godīga rīcība par labu vēlētājiem, jo ļautu pirms vēlēšanām politiskajā arēnā cīnīties idejām, personālijām un kompetencēm, nevis naudai.” Esam pārrunājuši PPR valdē šo jautājumu arī plašāk un dominējošais viedoklis ir: partijām priekšvēlēšanu kampaņai ir izmantojams visām vienāds, neliels reklāmas budžets (piem. 100 000 latu), reklāma tiek izvietota tikai sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos (budžeta nauda atgriežas valsts finansētajos medijos), tiesības pārraidīt priekšvēlēšanu debates un citus priekšvēlēšanu raidījumus ir tikai sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, visām vēlēšanās pieteiktajām partijām tiek nodrošināts vienāds ētera laiks. Komerciālie mediji var atspoguļot priekšvēlēšanu kampaņu tikai ziņās vai reportāžās ar ierobežotu reportāžas laiku. Sākot no 120. dienas pirms vēlēšanām nav pieļaujam partiju reitingu publicēšana, lai šādas publikācijas neietekmētu vēlētāju izvēli.”

A.Strazds: „Jā. Partijas jāfinansē no valsts budžeta.”

L.Liepiņa: „Piekrītu, to skaidri redzējām gan pagājušās vēlēšanās (pozitīvisma kampaņa), gan pašreizējās (LNT).
1) Vajadzētu valsts finansējumu partijām, vismaz minimālu, lai tās nebūtu tik atkarīgas no ziedotājiem, respektīvi, gandrīz vai partiju īpašniekiem kā Šleseru. Nevalstiskās organizācijas varētu justies atstātas novārtā, ja tās nesaņemtu attiecīgu finansējumu, tomēr partijas ir izšķirīgi svarīgas demokrātiskas valsts iekārtai, tāpēc tas būtu attaisnojami.
2) Aizliegt partiju reklāmas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tad nebūtu vajadzības pēc tik ārkārtīgi liela finansējuma.
3) Pieņemt likuma grozījumus, kas ļauj nekavējoties apturēt kampaņu, par kuru jau tagad ir skaidrs, ka tā pārsniegusi pieļautos griestus.
4) Neļaut taisīt kampaņu partijām, kas nav samaksājušas parādus par iepriekšējās kampaņas pieļauto tēriņu pārsniegšanu.”


Ivo Verners

(turpinājums sekos)


  • Piemēram, Sātanam, kultūra ir instruments, kā nodancināt godprātīgu pilsoni.
    Man nav skaidrs, tas, kuras un cik, ir tās partijas, kuras jāfinansē no valsts budžeta? Kāpēc tas ir jādara ar finanšu palīdzību? Vai no tā mainās partiju kvalitāte? Piemēram, tas pats Repše sagrabināja naudu savai partijai. Tikai ar sabiedrības apliecinājumu, ka viņš nāks pie varas. Nav izslēgts, ka šāds mehānisms nav spekulatīvs, bet ko mēs ar to iegūstam pat atmaskojot? Mirkļus bez iniciatīvas? Vai vējš mums var būt padomnieks mūsu apslēptajā sakrālismā par laimīgu un politiski stabilu pašvalsti? Tuvojošais racionālisms, kas pats par sevi bez cilvēka rīcības nav slēpis tendenciozu poētu, bet ir kā mirstības auglis. Varbūt vēl nogaidīt?

  • Tā kā ir acīmredzams, ka sistēma ilgstoši un konsekventi darbojas pret valsti, tad šādām aptaujām un arī atbildēm, kuras var vērtēt kā atrunāšanos un kuras neskar būtību, nav lielas vērtības.
    Te viens raksts, kas skar būtisko:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/31465-slepj-padarita-pedas.htm

  • Te labs citāts no Arno Jundzes raksta:
    Baidos arī, ka mūsu mīļie finansisti un ekonomisti, kas, spriežot pēc viņu saimniekošanas sekām, augstskolā droši vien bijuši nesekmīgi studenti, tagad ir atskārtuši, ka, lāpot savas analfabētiskās saimniekošanas sekas, gar medicīnu un sociālo budžetu vairs īpaši nogrābstīties neizdosies. Tur jau viss dēlī salaists. Visticamāk tādā situācijā apcērpamo saraksta galvgalī automātiski pirmajā vietā nonāks kultūra, jo tā jau vēl drusciņ dveš un kaut ko sačakarēt vēl ir iespējams. Pragmatiski domājot, mūsu politiķi kaut kādu tur niecīgu budžeta samazinājumu dēļ taču nebeigs spēlēt varoņus bezjēdzīgajā Afganistānas okupācijas kampaņā. Tāpat diezin vai kāds ar prātu sāks apsaimniekot tā sauktos valsts uzņēmumus, vai, kas nu ir gluži neiespējami, beigs stutēt sirdij tik mīļās parekscitadeļbankas.

    Apbrīnojama un Semjuela Beketa dramaturģijas līmeņa vērta ir jau pati šī situācija – partijas aizgūtnēm sola, kandidāti stāsta pekstiņus tā, ka ausis kust, bet «ļaunā» Finanšu ministrija strādā, pragmatiski gaidot priekšvēlēšanu šova beigas. Naudas būs tik, cik būs, tad nu politiski izšķirieties. Bet mūs, mīļos vēlētājus, šāda situācija apmierina – paskatieties, cik komfortabli jūtas vadošo partiju pārstāvji publiskajās priekšvēlēšanu debatēs – viņi taču skaidri zina, ka jau ir nākamajā saeimā iekšā! Un tad jau varēs mierīgi atgriezties pie vecajiem paradumiem.

    Ka situācija ir tāda, kāda ir, vainojami arī paši kultūras cilvēki. Intelektuāļu un profesionāļu norobežošanās, sociāli pasīvas pozīcijas ieņemšana, nevēlēšanās smērēties – tas viss tagad nāks pār pašu galvām kā auksta un nepatīkama ledus duša. Snobiskais teiciens «katrs dara savu darbu» mūsdienās ir tikpat globāla un traģiska kļūda kā vēsturiskais «palieciet katrs savā vietā». Kā valsts mēs izglābsimies vien tad, ja savam pievienosim arī kopējo darbu, attieksmi un prasīgumu. Jo kāda gan jēga no perfektas detaļas salauztā mehānismā?

  • Jāni, es domāju, ka ir ārkārtīgi neproduktīvi tērēt pat sekundi, lai censtos pārliecināt, ka vienas būtības daļa ir būtiskāka par kādas citas būtības daļu vai pat par pašu būtību ;). Vai tiešām tev šķiet, ka vēlēšanu kārtības jautājumi nav svarīgi?
    Brīvdienās esat sadrukājuši ~150 komentārus. Ceru, ka Jums vismaz ir gandarījums par paveikto derīgo darbu, un arī taustāms rezultāts neizpaliks.

  • Labi, es vien gribēju teikt, ka man šī rosība ap partijām nešķiet svarīga (jau sen). Tie, kam tā šķiet svarīga, protams, var ar to nodarboties.
    Atvainojos, ja mani komentāri kādu aizskāra.

  • Starp citu, viens sens TF lasītājs, līdzjutējs un agrāk arī komentētājs, man atrakstīja šādu vēstuli:
    ——————————————————
    Sveiks Jāni. Lai Tautas forumā registrētos, ir jāzin angliski.Es zinu Krievu,Vācu valodas,tas nozīmē kad man nespīd tik pie komentāriem.Nezinu ko iesākt,varbūt vari palidzēt reģistrēties ,jo tu labi pazīsti Ivo Verneru.
    ———————————————————–
    Šis nav pirmais TF dalībnieks, kas man līdzīgi raksta. Rakstīja arī viens no cilvēkiem, kurš ļoti daudz darīja, lai draugos.lv savāktu atbalsta punktus TF2 projektam. Es viņam vairākas reizes skaidroju, bet sapratu, ka viņam tā arī neizdevās reģistrēties.
    Tas varētu nozīmēt, ka tā procedūra daudziem izrādās sarežģīta. Un varbūt tas daļēji izskaidro faktu, ka pazuduši vairāki kādreizējie TF komentētāji, piemēram, Mariona un citi. Varbūt ir vērts tur kaut kā latviskot to visu procedūru un norādīt skaidru secību?

  • Paldies Jāni.

  • Jau iepriekš atvainojos visiem, kurus tas var aizvainot, bet tas var izrādīties vismaz smieklīgi, un smieties ir veselīgi :)
    ———————————————————–
    2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.
    Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.
    Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu…
    Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
    Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
    Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
    Āboltiņa: Neies cauri!
    Zatlers: Kādēļ?
    Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” vairs neatbilst patiesībai.
    Zatlers: Nu labi… Tad dziedāsim „…Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
    Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)
    Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.
    Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)
    Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.
    Visi sakāpj lidmašīnā.
    Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
    Fliks: Mums naff pilota.
    Šlesers: A kur piloti?
    Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
    Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
    Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
    Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
    Muižniece: Kā tad es viena…
    Šlesers: Tad sēdi klusu!
    Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.
    Šlesers: Eini, uz priekšu!
    Repše aiziet uz pilotu kabīni.
    Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
    Līdaka: Aizver muti!
    Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!
    Lidmašīna aiziet gaisā.
    Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.
    Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
    Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu…
    Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.
    Vēl pēc 20 minūtēm.
    Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
    Dombrovskis: Kas i?
    Repše: Zupa iet uz beigām.
    Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
    Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
    Dombrovskis:Kāds fufelis?
    Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
    Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
    Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
    Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
    Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs… Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
    Repše: Lupata!
    Dombrovskis: Ko nu?
    Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!
    Dombrovskis ieiet salonā.
    Dombrovskis: Ē-ē… Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē… Kritisks degvielas deficīts.
    Kargins: Я хочу выйти!
    Krasovickis: И я тоже.
    Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?
    Kargins uzmet lūpu un apklust.
    Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
    Dombrovskis: Kādam draugam?
    Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.
    Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.
    Dombrovskis: Hallo, Mark!
    Grifits: Huz da?
    Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
    Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
    Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
    Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
    Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
    Grifits: (Ieinteresēti) Really?
    Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
    Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
    Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
    Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
    Dombrovskis: Ough, sorry. I see… But how!
    Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.
    Dombrovskis aizvāž mobilo.
    Godmanis: Nu?
    Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.
    Ienāk Repše.
    Repše: Davai, izmetam visus penšus!
    Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?
    Klusums.
    Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
    Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
    Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
    Repše: Nomierinies! Autopilots.
    Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!
    Repše aiziet.
    Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
    Kargins: Отстань, антисемит!
    Krasovickis: Нацист!
    Dombrovskis atrauj avārijas izeju.
    Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
    Kargins: Нет!
    Krasovickis: Нет!
    Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekiem.
    Godmanis: Tā. Vēl kāds?
    Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
    Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
    Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
    Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)
    Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.
    Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.
    Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.
    Bemhens: Jūsu biļetīti.
    Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
    Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
    Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
    Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
    Dombrovskis: Man ir tiesības…
    Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) …Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!
    Iezvanās Dombrovska mobilais.
    Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
    Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
    Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
    Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
    Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
    Dombrovskis: Mark, please!
    Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.
    Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
    Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.
    Atkal ienāk Repše.
    Repše: Zinām mēs tavus plānus.
    Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
    Repše: Toties es esmu godīgs.
    Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
    Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
    Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)
    Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.
    Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.
    Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
    Gērnsijas dispečers: Gauja… Ē… Andri, tu?
    Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
    Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
    Repše: Po! Es nosēdināšu.
    Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
    Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
    Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
    Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt… Īrija?
    Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
    Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!
    Ienāk Šlesers.
    Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
    Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
    Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
    Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
    Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
    Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?
    Ienāk Stendzenieks.
    Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
    Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
    Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
    Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
    Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
    Dispečeru koris: Aizver muti!
    Ienāk Līdaka.
    Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?
    Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.
    Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
    Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!
    Līdaka seko un garāmejot iespļauj ar Šlesera ausi Kalvītim. Kalvītis miegā glāsta ausi.
    Kalvītis: (Murrājot) Ēzeļa auss…
    Salonā Slakterim iezvanās mobilais.
    Slakteris: Jā?
    Telefons: Hallo, Mr.Slaughter! This is Jennifer Ryan, Bloomberg TV. Can I have a word with you?
    Slakteris: Of kors. Ēē… Ai em tok viz jū.
    Telefons: What’s happening with your airplane?
    Slakteris: Ēē… Nasing spešel, ai sink.
    Telefons: Is that truth that it’s about to crash due to critical fuel deficit?
    Slakteris: Ai sink it bī okei. Vi vill bī verī… ēē… taupīgi.
    Telefons: Thank you, Mr.Slaughter, and have a good crash!
    Pamostas Kalvītis.
    Kalvītis: Eu, a kad baros?
    Ķirsons: Točna, moš iekožam? Man te ir šādi tādi krājumi ceļam. Un šmiga arī ir.
    Lipmans: Davai, Gunār! Sen bij laiks. Olē! Olē!
    Ķirsons salej visiem no spaiņa zupu, iedod pa maizes riecienam un piepilda glāzes ar kandžu. Pievienojas Šķēle un Stendzenieks.
    Šķēle: (Paceļ glāzi) Nu!… Tad par labu lidmašīnu!
    Visi korī: Par labu lidmašīnu!
    Visi iztukšo glāzes un sāk ēst zupu. Kalvītis paēd pirmais un aizmieg.
    Ienāk Dombrovskis un zvana pa mobilo.
    Dombrovskis: Hallo, Mark?
    Grifits: Huz da?
    Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia.
    Grifits: Which one?
    Dombrovskis: We talked minutes ago. About fuel. That Valdis!
    Grifits: Ouch! Do you mean that one with a flat nose?
    Dombrovskis: What!?
    Grifits: Like ornithorhynchus.
    Dombrovskis: What!?
    Klausulē atskan histēriski smiekli un saruna pārtrūkst.
    Dombrovskis: (Skumji) Degvielas nebūs.
    Šlesers: (Viebdamies, bet vīrišķīgi pārvarēdams sāpes) Paši nopelnīsim!
    Kristovskis: Varbūt ej atpūties?
    Šlesers: Nerausties! Sarīkosim te kazīni ar bordeli. Tūristi no garām lidojošām ļotenēm nāks bariem atstāt savu naudu. Nopirksim degvielu un vēl kabatas naudai sanāks.
    Kantāne: Un kas tad tajā bordelī strādās? Tava Inesīte, vai?
    Šlesers: Inesi liec mierā! Ģimene ir svēta. Kas te citu bābu trūkst? Kaut vai Solvita. Paskat, kāda ugunīga dāma! … Un jūs pārējās grezeles arī iesiet lietā. Uztaisīsim katalogu ar rentgeniem. Sievietes skaistums nāk no iekšām, tak što – gatavojieties, dzeriet bārija putriņu!
    Āboltiņa: (Klīrīgi) Nu es jau nezinu, Ainār, vai tā būs labi.
    Muižniece: Tava ģimene svēta, jā? A par pārējām nospļauties, jā? Skuju tev! Nebūs bordeļa.
    Šlesers: (Sagumst) Stulbie ņaudētāji. Nekas viņiem nav labi.
    Šķēle: Mēs varētu devalvēt metru. Tā mēs varētu tālāk aizlidot un arī kritiens būtu zemāks.
    Rimšēvičs: Es tūlīt tevi pašu devalvēšu! (Pamāj izejas virzienā)
    Šķēle: Duraks.
    Kristovskis: Kungi nestrīdieties! Vienotībā spēks. Un visiem armijas disciplīnu!
    Āboltiņa: (Klīrīgi) Ak, Ģirtvaldi, tu esi tik seksīgs, kad dusmojies.
    Zatlers pieceļas kājās.
    Zatlers: Nu, ko? … Noskaitīsim kopīgi tēvreizi, nožēlosim grēkus…
    Jurkāns: (Ļauni smīnot) Kauli! Kauli!
    Ušakovs: Man ir savs variants!
    Tabūns: (Pagriežas pret Ušakovu un sarauc degunu) Vai tur kāds palaida gaisu?
    Pliners: Tu, nacikis, aizver muti!
    Līdaka: (Ļoti nikns) Bitīt matos! Te autortiesības kāds vispār ievēro?
    Kabanovs: Айзвэр муты
    Līdaka: (Atvēzējas) Tu, dzīvnieks…
    Zatlers: Mieru, kungi, mieru! Uzklausīsim, kas Nilam sakāms.
    Ušakovs: Laižam uz Maskavu! Man Puķins koriš, viss bus pačotna.
    Šlesers: Vo, točna! Nils – galva. Ej, sazinies ar Domoģedovo!
    Ušakovs aiziet uz kabīni un ieslēdz sakarus.
    Ušakovs: Домодедово, это борт Ушакова. Дай посадку! Прием!
    Krievu dispečers: Кто такой? Почему не знаю?
    Ušakovs: Спроси у Путина!
    Krievu dispečers: Минуточку! (Uz brīdi izzūd, tad atjaunojas) Москва закрыта. Смоленск открыт, но там туман.
    Ušakovs: Упаси, Боже! Только не Смоленск!
    Krievu dispečers: Тогда Хабаровск.
    Ušakovs: Помилуйте! Мы не дотянем!
    Krievu dispečers: Дозаправка в Новосибирске. Конец связи.
    Ušakovs satriekts noliek austiņas ar mikrofonu.
    Ušakovs: Habarovska! Sibīrija!
    Ienāk Pliners.
    Pliners: Ņekas. Tur blakus Birobidžan, man tur radi dzivo.
    Pēc dažām stundām Lidmašīna nolaižas Novosibirskā. Piebrauc degvielas uzpildes mašīna. Lidmašīnu ielenc karavīri ar automātiem un lidlaukā tiek izripināts senils zenītlielgabals un notēmēts uz lidmašīnu. Priekšā iznāk virsnieks ar ruporu.
    Virsnieks: Эй, фашисты! Чтобы понятно было – борт не покидать! Будете дергаться – замочим на хрен.
    Zatlers: (Pie sevis) Biju cerējis uz laipnāku sagaidīšanu.
    Pliners: A kam tu te vajadzigs?
    Zatlers: (Indīgi) Un tu?
    Ušakovs zvana Putinam.
    Ušakovs: Володя, это я – Ушаков. Забери меня от суда!
    Putins: Извини, братэлло, ты нам больше не нужен.
    Ušakovs: А как же мир, дружба, жвачка?
    Putins: Это не наш метод. Отвали!
    Saruna pārtrūkst. Ušakovs zaudē samaņu.
    Pēc brīža dagvielas mašīna nobrauc malā. Repše iedarbina dzinējus un lidmašīna atkal aiziet gaisā. Visi drūmi klusē.
    Pēc četrām stundām iečerkstas sakaru ierīce.
    Habarovskas dispečers: Ну чё, гансы! Хабаровск закрыт. Ваш курс – Магадан.

    Te nu mans sapnis pārtrūka un es pamodos. Ceru, ka tautas labākajai daļai viss beidzās veiksmīgi un Magadānā viņi rada sev jaunu, jauku mājvietu, piepildīja savus sapņus un tādā garā.
    P.S.
    Spešel senks Gerbertam Le Grande, saruna ar kuru man izsauca šo murgaino sapni.

  • Nebūs vis, kā raksta Jundze. Kultūra ir ideoloģijas instruments, tā skaidro, analizē ideju un attieksmi pret to. Kultūra daudzpartiju iekārtā? Katras atsevišķas partijas kultūra vai kā?
    Partiju finanasēšana no budžeta. Kāds ir mērķis – nepieļaut ārvalstu izlūkdienestu un valsts interesēm naidīgu spēku ietekmi partijās un valstī?
    Lai to noskaidrotu, jālūdz kādam no specdienestiem, lai pastāsta par veidu, kā izlūki iefiltrējas valsts struktūrā, un dod rekomendācijas, kā labāk novērst tādu ārvalstu intervenci. Tas pats var attiekties uz valstij naidīgiem spēkiem, tikai iepriekš jānoformulē, kas tie tādi. Mūsu zināšanas izlūkdarbības sakarā varētu nebūt pietiekamas, bet partiju atbildes, tā ir retorika, “puķīšu aplaistīšana”.

  • Lai kādi un kā strādā izlūkdienesti, galu galā viss tiek izdarīts ar mūsu cilvēku rokām.
    Neviena sveša okupācijas armija Latvijai nenodarītu tādu ļaunumu, kādu esam nodarījuši mēs paši.

  • Te viena tautieša vēstule, kurš pārcēlies uz ārzemēm. Tā kā viņa vārds nav minēts, ceru, viņš neņems ļaunā:
    ————————————————-
    Sveicinaati,
    Politikji jau ir tikai aisberga redzamaa dalja. Profesija ar liidz nelabumam zemaam moraalaam veertiibaam un krietnu ekshibicionistu devu. Un politikji jau ir tikai izkaartne.
    Liidzdarboties politikaa ir tas pats, kas normaaliem cilveekiem protesteet pret homiishu gaajieniem. Politikjiem ir jaadara darbs taa lai tautai nebuutu masveidaa jaaizbrauc no valsts, un lai cilveeks ar godiigu darbu speej sevi nodroshinaat. Plus veel nepiesaarnjota vide apkaart.
    Mjaa par tiem kas prom, domaaju, ka tautieshi sveshumaa neriikosies, lielaakai daljai taas lietas vispaar neinteresee un daudzi ir aizbraukushi ar ruugtaam mieleem par Latviju.
    Riikoties var tikai tad ja ir griba, un griba ir briiviem cilveekiem, ja nezini kaa izdziivot, kaa nomaxaat reekjinus. Ja nav reaals atbalsts un pozitiivi piemeeri, tad cilveeki degradeejaas.

  • Jā, paši ar savu nezināšanu, nepārzināšanu, muļķību. Tā turpināt!

  • Visu neizlasīju, taču asprātīgi un par Dombrovski šis precīzi:
    Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
    Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.

    Ļoti labi atceros, ka drīz pēc krīzes sākuma Dombrovskis uzstājās TV un teica, ka galvenais uzdevums valstij esot izvilkt līdz krīzes beigām, lai varētu paņemt jaunus aizdevumus. Es tai brīdī nezināju ne ko teikt, ne darīt – tas taču bija vis kas, tikai ne premjera skatījums. Labākajā gadījumā šāds cilvēks varētu strādāt par ministru kabineta zemākās klases ierēdņu kurjeru. Tas bija arī laiks, kad pirmo reizi izdzirdēju Ivara Brīvera skaidro un argumentēto situācijas vērtējumu un priekšlikumus valsts ekonomiskai atdzimšanai.
    http://www.tautasforums.lv/?p=1725
    Kā zinām, nekas no tā visa praktiski netika īstenots. Divus gadus pēc krīzes sākuma ir izveidoti daži vāji un neefektīvi “ekonomikas sildīšanas” instrumenti un par daudzām tik vienkāršām lietām kā birokrātijas šķēršļu likvidēšana Dombrovska valdība joprojām nespēj vienoties. Ja gadījumā tūlīt ASV sāktos krīzes II vilnis, ar mūsu ekonomiku būtu kā ar laiviņu, kas sastopas ar cunami.

  • Pārkopēju komentāru no citurienes tiem, kuriem ir problēmas ar banku laupīšanu. It īpaši par algu izmaksu skaidrā.
    *
    Tā ir vesela valsts politika, ka skolās netiek mācīts ievads praktiskajās tieslietās un finanšu pārvaldībā. Jo, ja to visu mācītu skolās, tad cilvēki tiek viegli nekļūtu par banku vergiem. Mūsdienu finanšu sistēmas mērķis ir cilvēku paverdzināšana, tāpēc tikai muļķis var aizstāvēt bankas. Jo bankas jau neprasa atpakaļ TIKAI aizņemto naudu – bankas prasa aizņemto naudu PLUS procentus (parasti divreiz vairāk, cik cilvēks ir aizņēmies) PLUS vēl iespējamos līgumsodus un kavējuma naudas.
    Savukārt autoram un visiem pārējiem, kuri jūt, ka tuvojas finanšu problēmas, ir SLĒGT visus savus kontus attiecīgajā bankā, bet kredīta atmaksai pārskaitīt naudu no sava citas bankas konta. Ja bankā, kurā esat paņēmuši kredītu, atstāsiet kontu, tad banka no tā novilks naudu, izveidojot mīnusu, bet par šo negatīvo atlikumu uzrēķinās grandiozas soda naudas. Ja šajā bankā konta nebūs, tad nevarēs jums arī izveidot mīnusu.
    -
    Savukārt darba devējam pieprasiet, lai algu jums izmaksā skaidrā naudā, kā tas ir noteikts Darba likumā.
    Ja deputāti neaizstāv Latvijas nodokļu maksātājus, ar likumiem ierobežojot banku alkatību, tad nodokļu maksātājiem ir jāaizstāvas pašiem savu iespēju robežās, t.i. pārejot uz pelēko vai melno ekonomiku.
    -
    Tikai tad, kad mūsu valsts vadītājiem pieleks, ka valsts un bankas cīnās par nodokļu maksātāju vienu un to pašu naudu, kā rezultātā viņi ierobežos banku alkatību, nodokļu maksātāji varēs pāriet atpakaļ uz balto ekonomiku.

  • Valter, tas otrais krīzes vilnis jau sācies. Tas nenotiek sinhroni un vienādi visur, jo arī t.s. pretkrīzes pasākumi nav bijuši vienādi (salīdzini Obamas stimula paketi ar mūsu griešanas paketi). Drīzāk kā t.s. domino efekts. Tas tāpēc, ka nav novērsti galvenie krīzes cēloņi – banku spekulācijas, uz parādiem balstīti neproduktīvi izdevumi, piemēram, kariem, un līdzekļu nosūkšana reālajai ekonomikai.

  • Es domāju par redzamo vilni, kad tas izpaudīsies pēkšņā kārtējo megabankrotu, darbavietu slēgšanas un trūcīgo, nepaēdušo skaita dinamiska pieauguma izskatā. Tas, ka problēma nav nekur pazudusi, tikai uz brīdi mazināti simptomi, ir skaidrs.

  • Lai tas būtu redzami, vienkārši jāaizbrauc uz Rīgas lidostu un jāvēro tā straume, kas aizbrauc.
    Jā, bankas pašlaik nebrūk, jo tās pie formālas dzīvības uztur tā nauda, ko no mums izsūc. Bet arī nekādus ieguldījumus tās neveic (nekad arī nav veikušas, tikai patēriņa burbuli pūtušas).
    Tā banku sistēmas uzturēšana ir kā asins pārliešana līķim. Līķis paliek nosacīti silts, kamēr viņā pumpē siltas asinis.

  • Bankas nerīkojas ar savu naudu, ir tikai starpnieks, kas rīkojas ar noguldītāja naudu. Peļņa veidojas, pieprasot lielus procentus no kredīta ņēmēja un maz maksājot par noguldījumu. Šī attiecība nekādi netiek regulēta, nav arī brīva banku pakalpojuma konkurence. Bankas, līdzīgi kā visi lielie uzņēmumi, starpniecības pakalpojuma nosacījumus tā sarežģī, ka pakalpojuma ņēmējam praktiski nav iespējams salīdzināt pakalpojuma cenu dažādās bankās. Iemācīt tur neko nevar. Valstij jāpieprasa salīdzināmas un skaidras pakalpojuma sniegšanas izmaksas, jānosaka starpniecības peļņas maksimums, bet lielākās bankas, kuru pakalpojumu izmanto vairāk kā 10 000 klientu, jāpielīdzina monopoluzņēmumiem un kā tādi jāizvērtē.

  • Induli, vai mums vispār tās uz peļņu orientētās bankas vajadzīgas? Esmu pārliecināts, ka nē.
    Jā, kaut kāda naudas norēķinu un produktīvas kreditēšanas un uzkrāšanas sistēma valstij ir nepieciešama, taču tad tieši tādiem nolūkiem tā jākonstruē un jāizveido.

  • Interesanti, kur palicis mūsu Ventspils brīnumekonomists Dmitrijs Smirnovs? Ne solītās grāmatas, nedz kādas jaunas prognozes. Vecās prognozes nav piepildījušās. Laikam jau tāds vienas reizes burbulis vien bija. Saviļņojumu radīja nevis viņš, bet stulbo iestāžu un mēdiju reakcija uz viņu.
    Tas, manuprāt, ir galvenais burbuļu noteikšanas kritērijs. Ja “lielie” mēdiji par kādu daudz raksta, tad tas ir burbulis (4ATA, Neo, Loskutovs, pingvīni, Smirnovs). Par autentiskiem cilvēkiem un idejām, kas patiešām apdraud sistēmas stabilitāti, mēdiji neraksta.

  • Augļošana, kā tāda neizzudīs. Bet to vajag regulēt, kā ikvienu uzņēmējdarbību. Nav svarīgi, kā šo uzņēmumu sauc, banka, nebanka. Ja tas valstij nav vajadzīgs, nenes labumu, var ierobežot tāda veida uzņēmumu darbību, uzlikt lielākus nodokļus, vai kā citādi. Ja nes labumu, nodokļi jāsamazina. Valstij aktīvi jāiejaucas, jāseko, jāietekmē banku darbs. Pašreiz banka dažādās nozīmēs tiek pielīdzināta Naudas Dievam. Bet tā taču parasta uzņēmējdarbība. Ar to jāsāk, jānolaižas uz zemes.

  • Jā, augļošana neizzudīs, kamēr pastāvēs trūkums. Ja to nedarīs bankas, to darīs pagrīdes augļotāji. Bet pagrīdes augļotājiem nekad nebūs tāds vēriens un iespējas.
    Tieši tāpēc, lai nebūtu trūkuma, ir jāveido produktīva banku un krājaizdevu sabiedrību sistēma, kuras mērķis apgādāt ar naudas līdzekļiem produktīvas reālās ekonomikas nozares. Protams, lai tā atbilstu šiem kritērijiem, tā jāregulē. Gan valstij, gan cilvēkiem.

  • Te ir drusku plašāk par to Hermaņa interviju. Arī tas, ko no Edges salīmētajiem komentāriem nevar izlobīt.
    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/345531-hermanis_latvijas_politiskais_baseins_ir_piecurats

  • Cilvēks ir slinks un trūkums ir dzinulis. Pārpilnībā viss apstāsies. Ar trūkumu es nedomāju maizi, bet vēlmes, kuru skaitā var būt arī maize. Citu sabiedrisko formāciju dzinuļi (darbs verdzībā, feodālismā vai saulainās komunisma nākotnes idejas vārdā) nav tik efektīvi.
    Bet par augļošanu, lai augļo. Jo vairāk augļotāju, jo lētāks kredīts. Konkurence. Tikai – likumīgi un tikumīgi.

  • No sistēmas absurdu sērijas:
    Latvija cīnās par kredītu, bet neņem naudu, kura nebūs jāatdod
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/214926

  • Induli, es nedomāju kaut kādu pārpilnības lejputriju, bet gan resursus elementārām un svarīgām dzīves vajadzībām un vispārējai valsts attīstībai.
    Tad augļotāji paliks lieki. Jo augļotāju lielākais upuris ir cilvēki, kuri iedzīti izmisumā un kuriem nav citas iespējas vai perspektīvas.
    ——————————————————-
    Diemžēl vairs nespēju atrast, bet vienā latviešu portālā pavisam nesen bija uzskatāma diagramma, kurā bija attēlots ekonomikas reālais sektors (mazs punktiņš), finanšu sektors (jau divu santīmu lielumā) un spekulatīvais sektors (derivāti, globālais kazino) – milzīgs burbulis. Tur bija arī salīdzinājums skaitļos.
    Lūk tur ir tā problēmas sakne!

  • Par reģistrēšanos TF:
    Pašreizējā TF versijā izmaiņas veiktas vairs netiks, jo ~ pēc 3 nedēļām ir jābūt gatavai jaunajai TF versijai. Tur pacentīsimies iztulkot pilnīgi visu, lai viss būtu latviešu valodā. Gan cilvēki atgriezīsies, jo šobrīd liela jēga no tās diskutēšanas tāpat nav. Es tikai nozogu Jums laiku ar TF un darbi reālajā dzīvē darīti netiek, jo diskusijas reti ir „par lietu”, bet tas uzlabosies… ;)

  • Citēju:
    Janis_K.: Septembris 17th, 2010 at 12:04 pm
    ……..
    Kats, patreizējā situācijā prasības partijām izvirza šo partiju finansētāji. Lai būtu citādi, jāmaina sistēma.

  • O, atvainojos, Smirnovs tomēr dzīvs. Jaunas prognozes netaisa, bet pieprasījis naudas kompensāciju par savu apcietināšanu:
    http://diena.lv/lat/politics/hot/pasniedzejs-smirnovs-par-aizturesanu-prasa-50-000-latu-un-atvainosanos

  • Janis_K.
    ________________
    Par joku +1000. Kādu pusgadu nebiju tā smējies. Kas ir autors?

  • Tāds humors var dzimt tikai talantīgas tautas dzīlēs. Tā ir jaunlaiku folklora un pieder visai tautai. Labs piemineklis visam šim 20 gadu periodam. Kādreiz varēs atcerēties, kādus šaursirdīgus ākstus esam uzturējuši un godinājuši.

  • >Janis_K.: Septembris 20th, 2010 at 4:19 pm
    ”(..)Kādreiz varēs atcerēties,….” –
    - ‘NELABAIS SPĒLĒJAS AR MUMS, KAD NEDOMĀJAM PRECĪZI/SKAIDRI’/Дьявол играет нами, когда мы не мыслим точно ‘ M.Mamardašvilli
    - 2010.g. biežāk der uzdot sev jautājumu, padomāt, ATCERĒTIES vismaz sevi 1987.g.augustā, 1988.g.oktobri, 1990.g. maijā un 1991.g. janvārī ? Ko un kā kaut kādi ”šaursirdīgi āksti” spēja pārliecināt, ka ”ākstu” sistēma ir vislabākā pasaulē ?
    Eh, jāuzdzied – ‘Jauns un traks, tu puiks, esi bijis….’

  • Edge:ATCERĒTIES vismaz sevi 1987.g.augustā, 1988.g.oktobri, 1990.g. maijā un 1991.g. janvārī ?
    _______________________________________
    Par astoņdesmit septīto. Zampoļits prasīja: a čto u vas tam v Pribaltike tvoritsja?

  • Edge, es sevi atceros visos tajos datumos.
    Par tiem personāžiem nu gan nejūsmoju, jo biju PK delegāts, Pilsoņa redaktors. Un tieši pēc Godmaņa norādījuma Pilsonis bija pirmā latviešu avīze, kuru ar tiesu aizklapēja.
    Tad rediģēju Pavalstnieku, kamēr vēlākie Grīnblatisti no turienes mūs neizēda. Tad bija Ģenerālprokuratūras oficiāls un TV Panorāmā trīs vakarus izsludināts brīdinājums par krimināllietas ierosināšanu pret mani – par aicinājumu gāzt pastāvošo iekārtu.
    Darīju visu, pret ko bija brīdinājums, tomēr kopā ar Rubiku neiznāca pasēdēt. :)
    Tas tā, – Tavs komentārs uzjundīja atmiņas.

  • Mjā,
    vai var vienu atbildi attiecībā uz tiem gadiem, Jāni?
    *
    Vai tu toreiz zināji/juti, kā būtu jābūt, vai vienkārši darbojies PRET to, kas notiek, dēļ, tā, ka redzēji strupceļu jau toreiz (vai cita iemesla dēļ, piemēram, tie paši cilvēki, kas komunismu būvēja, toreiz rāvās pie Latvijas “būvēšanas”)?

  • Bija gan tā, gan tā, Aigar.
    Nekādas ticības tiem cilvēkiem nebija, jo kā helsinkietis biju (J. Vidiņa mudināts) iefiltrējies arī diezgan augstu LTF struktūrā, redzēju to cilvēku metodes un tendences, kad viņi sākumā manipulēja LTF.
    Taču dziļāk par jauno globālo kārtību interesēties sāku tiešām tikai pēc tam, kad grīnblatieši mūs izēda un es sapratu šo “nacionālistu” mērķus.
    Iepriekš jau nebija arī laika sevišķi domāt, jo biju šausmīgi noslogots tur, kur darbojos.
    Brūveriem bija tāda grāmata “Kā top disidenti”. Tad nu varu pateikt, ka par PSRS disidentu mani pataisīja komunisti, bet par 4. maija republikas disidentu – LTF vadības liekulība un grīnblatieši. :)

  • Vai nebūtu laiks pienācis uzraktīt tieši par 80 gadu beigām un 90 sākumu Latvijā, par valsts veidošanas aizkulisēm, ēnu pusēm, par rausekļiem, par normatīviem nacionalistiem ….
    Es domāju, ka šajā sakarā Jānim Kučinskim būtu ko uzrakstīt, un bez piebārstījuma, tīri, kā bija.

  • Paldies par atbildi. Ehmm, vai aiz nacionālsitu mēķiem slēpās mērķis iznīcināt nacionālismu vai tā bija netieša iznīcības plānošana – pakļaušanās ārvalstnieku kukuļiem/draudiem/draudzības piedāvājumiem?
    *
    Vai pieļauj, ka toreiz nacionālās kustības vadībai bija zemiskāki mērķi par Interfrontes sludināto?
    *
    Es maz ko atceros (man bija 10-13. gadi), bet Dainis Īvāns mani uzrunāja un iedvesmoja, bet pēc tam viņš nozuda, vai arī viņu nostūma viņu no skatuves (piedraudēja…)?

  • Dainis Īvāns ir pretrunīga personība, bet viņš nebija īstais LTF vadītājs. Viņu iebīdīja kā tautā populāru publicistu, kas iesaistījies kampaņā pret Daugavas HES (viņš bija arī komunists, kurš pārcentās, rakstot dvēselisku nekrologu Brežņevam). Domāju, ka vēlāk viņš savā līdera lomā iejutās, taču praktiski nebija spējīgs cīnīties ar saviem iebīdītājiem. Un neizturēja arī nervi – viņam tai procesā izjuka ģimene utt.
    Tie “nacionālisti” bija vienkārši oportūnisti, kas izmantoja nacionālisma brendu. Kad Pilsoņu kongresa projekts iestrēga, viņi līda, kur un kā spēja ielīst, lai tikai paši personīgi tiktu pie siles.
    Nedomāju, ka viņiem jau sākotnēji bija kāds konkrēts plāns, tas viss veidojās pamazām, līšanas procesā. Protams, kaut kādi ietekmes aģenti (pat augstas klases padomju operatori) tur bija iefiltrējušies, kas šo virzību maigi stimulēja.

  • Vai mēs neatkarību izcīnījām vai tā mums tika uzdāvināta, kaut vai sakarā ar Hārvardas projektu. Kā uzskata Jānis?

  • Daini Īvānu varētu uzskatīt par godīgu cilvēku, bet viņam trūka vadītājam nepieciešamās organizatora dotību, nebija savas komandas, nebija arī spējas domāt stratēģiski, ilgstoši un mērķtiecīgi virzīt organizāciju, kā arī nebija iemaņu saprast tās kabinetu spēles un intrigas, ko citi viņam brūvēja aiz muguras.

  • Dainis Īvāns bija vientuļš, viņam pat grūti bija izturēt tās garās LTF domes sēdes. Viņš kaut kur sēdēja malā, savu galvu noliecis vai rokās turēdams.

  • Rast, es nevēlos noniecināt tos daudzos cilvēkus, kuri patiešām aizdegās ar neatkarības ideju un uzdrīkstējās. Lai gan jāatzīst, ka masveidīgi tā uzdrīkstēšanās nāca tikai pēc tam, kad par šīm idejām jau atklāti rakstīja vairākas avīzes un runāja TV.
    Nezinu, kā tas būtu beidzies, ja PSRS nesabruktu pati.
    Tas ir taisnība, ka galu galā neatkarību uzdāvināja pati Maskava (Jelcina grupējums savā cīņā pret Gorbačova grupējumu). Ne tikai Baltijas republikām, bet arī tām PSRS republikām, kuras nemaz nebija nekādu neatkarību prasījušas.
    Rietumu nozīme PSRS sabrukumā, manuprāt, ir krietni pārspīlēta, jo visvairāk šokēti un apmulsuši par PSRS sabrukumu bija tieši Rietumu sovjetologi un slepenie dienesti. Pagāja kāds laiks, kamēr viņi atjēdzās un visus nopelnus piedēvēja sev. :)

  • Ārprāts, nu jā, bet jocīgi, ka viņš toreiz tik gaiši runāja un iestājās par Latvijas neatkarību, bet tagad klusē… vairāk vai mazāk… varbūt aiz vilšanās un sarūgtinājuma. Te atradu šogad publicētu raksteli:
    “…Jēkabpils Latviešu biedrības dibināšanas sapulcē Īvāns, starp citu, izteica asu nosodījumu visām politiskajām partijām, tātad arī LSDSP, kuras biedrs viņš ir: „Ir jādomā, ko darīt, vai nacionālu valsti var veidot šie pērkamie, pārgudrie politiķi, vai to var izdarīt kāds cits. Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka nevaram cerēt ne uz valdību, ne Saeimu, ne uz politiskām partijām, ja sabiedrības vēlmi – pildīt tautas gribu – nepiespiedīs pati tauta.”…”

  • Rietumu sociālie darbinieki – politologi varbūt. Slepenie dienesti – nosacīti. Projekta organizatori nu gan nē.
    Ir uzskati, ka Gorbačovs tika apstrādāts tieši no sievas puses, bet Jeļcina vājā vieta bija alkohols.

    Un ne par tēmu, tas tā Tev Jāni – http://tv.km.ru/vyacheslav_aldonyasov_terakt_911

  • Rast, Tu laikam esi gados jauns. Tos speciālistus Rietumos, kuri nodarbojās ar PSRS lietām, analizēja un rekomendēja politiku, sauca nevis par sociālajiem darbiniekiem bet tieši par Sovjetologiem!
    Politiķu vājības, arī alkoholismu un būšanu zem dzīvesbiedra tupeles, protams, tiek izmantotas. Tam ir nozīme, bet ir arī daudzi citi faktori, kas ietekmē politiku.

  • Jāni, tas tikai ko es atminos http://www.warandpeace.ru/ru/exclusive/view/6537/

  • Aigar, tā uzreiz jau viss nenotika. Sākotnēji LTF bija tautas kustība Gorbačova pārbūves politikas atbalstam un ne par kādu neatkarību neiestājās. Par neatkarību bija helsinkieši un LNNK. Tikai tad, kad neatkarībnieki guva aizvien plašāku tautas atbalstu, arī LTF piebiedrojās un pārtvēra iniciatīvu. :)
    Tai pašā laikā D. Īvāns izrāda šizofrēniskas pazīmes. Kā konsekvents cilvēks var Jēkabpilī kritizēt savu partiju, bet pēc tam TV klipā aģitēt par to pašu partiju?

  • Jā, Rast, es zinu, ka Krievijā cirkulē visādas teorijas par PSRS sabrukumu. Taču ne visas teorijas atbilst realitātei. Bieži vien teorijas izdomā, lai attaisnotu (citādāk izskaidrotu) notikumus un izvairītos no savas atbildības šajos notikumos.
    Nekādi rietumi neko nepanāktu, ja iekšējās pūšanas un deģenerēšanās procesi nebūtu samaitājuši pašu padomju eliti un kompartijas nomenklatūru, un līdz ar to demoralizējuši arī pašu “padomju tautu”.

  • Jā, jocīgi, jocīgi par Daini.
    Jā, Helsinkieši un LNNK un LTF. Un, kā tanī visā iederas Kiršteins?

  • piekrītu, bet kā tiek ieausts šis pūšanu veicinošais segments?
    Vai no pašmeklēšanās, no dabas, morāles trūkuma, atslāņošanās. Jeb primāras pašsaglabāšanās tieksmes – pamatinstinkta – tikai sev?

  • vai teiksim, The Beatles, nestrādāja uz specdienestiem?
    Kaut kur šito lasīju…

  • Es atceros, kā Kiršteins (jaunībā Saša Sļivkins) kautrīgi ielīda LNNK. Jau pēc tam, kad tā kustība bija izcīnījusi lielu tautas piekrišanu. Atceros, kā viņš sēdēja kabinetā un mācījās angļu valodu. Gatavojās jaunajai lomai. :)

  • Rast, pirmkārt, padomju ideoloģija bija liekulīga. Tas būtisks faktors. Kamēr bija Staļins, viņš ik pēc laika kompartijas nomenklatūru iztīrīja (aizsūtīja aiz Urāliem vai apšāva) un to atjaunināja ar jauniem kadriem no strādniecības. Pēc tam nomenklatūru iztīrīja un atjaunināja II pasaules karš.
    Bet Brežņeva laikā tā vienkārši izlaidās, un komunistu dēli, kas baudīja privilēģijas, jau sāka sapņoja par kapitālisma jaukumiem. :)

  • nezin tikai kāpēc neviens nesapņo masveidīgi par Dievišķajiem jaukumiem?
    Jā, tas tā varēja būt. Bet. Vai tas nenorāda uz ko citu? Vai cilvēkā neienāk šlaka – Morāla degradācija? Un pie tā zināmā mērā ir vainīga sabiedrība (motivācijai sekojošais rīcībai – ir signāls), nedarbojošies dzīvē sociāli uzskati, mantrausība?

  • ķļūda labota – motivācija sekojošai rīcībai – ir signāls)

  • signāls – tas ir jāsaprot,tā ka, nepamatoti vai pamatoti visi sāk audzēt gurķus. Sabiedriska psihoze. Vai arī pasaka – perestrojka, un pēc reakcijas katrs sāk savā apskaidrības līmeni kaut ko baksīt, darboties.

  • Rast, komunisti bija ateisti, un tieši tā viņi izprata dievišķos jaukumus! Priekš sevis. :)
    Diemžēl tāda ir cilvēces attīstības spirāle: pacēlums, pagrimums… Vien dažas civilizācijas ir izgājušas vairākus šādus ciklus un nav gājušas bojā. Piemēram, Ķīnas civilizācija, kura turpinās 5 tūkstošus gadu. Varbūt arī Indija.
    Rietumu civilizācija ir tikai viens mirklis šajā mūžības procesā.
    Mums nevajadzētu uz to ieciklēties. Ja Rietumi nolēmuši pazust no vēstures, mums noteikti nav tiem jāseko.

  • Piekrītu!

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.