J.Kučinskis: ‘Ko mēs īsti gribam un kā to panākt?’

Nevar par programmām nosaukt tos 4000 zīmju sacerējumus, kurus partijas piedāvā vēlētāju muļķošanai. Labākajā gadījumā tie ir tukšu solījumu, skaistu frāžu, lozungu vai asprātīgu izteicienu sakopojumi, nevis rīcības programmas. Pat lielākās un naudīgākās partijas nav uzskatījušas par nepieciešamu izstrādāt izvērstu rīcības programmu. Par ko tas liecina?

Taču vispārējais propagandas patoss ir skaidrs: ja ne palielināt, tad vismaz nesamazināt cilvēku ienākumus, ja ne samazināt, tad vismaz nepalielināt nodokļu slogu. Tikmēr neviena no pozīcijas un opozīcijas partijām nav atsaukusi savus solījumus SVF, EK un citām neokoloniālisma institūcijām, bet Finanšu ministrijas dzīlēs ir sagatavotas „Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011.- 2015. gadam”, kuras paredz būtisku nodokļu sloga palielināšanu tūlīt pēc vēlēšanām. Tātad vēlētājiem partijas stāsta vienu, bet praktiskai īstenošanai gatavo pavisam citu politiku. Es saprotu, ka meli var šķist skaisti un vilinoši, taču meli ir un paliek tikai meli, un nelga ir tas, kurš uz meliem paļaujas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka līdzīgi meli tika sacerēti arī iepriekšējās vēlēšanu kampaņās.

Virtuālo tēlu maģija
Patiesību sakot, mani nepārsteidz pašu partiju stratēģija. Ja jau viņiem šis apmānīšanas triks ir vairākas reizes tik spoži izdevies, tad kāpēc to pašu neatkārtot vēlreiz? Kur aitas, tur cirpēji, un abi savās lomās ir tik ērti iejutušies. Tas ir filozofiskais jautājums par upura un noziedznieka sadarbību nozieguma izprovocēšanā un veikšanā: upuris, kas pakļāvīgi sadarbojas, faktiski pats izprovocē noziegumu, ar savu lētticīgo nevarību ievedot potenciālo noziedznieku kārdināšanā. Ja vēlētāji būtu izglītotāki, aktīvāki un prasīgāki, neviens taču viņiem tik nekaunīgu darījumu nepiedāvātu! Ja arī piedāvātu, tad ciestu neveiksmi.

Taču es nespēju iejusties to cilvēku ādā, kuri kārtējo reizi gatavojas 2. oktobrī par šiem krāpniekiem balsot! Es saprastu, ja sabiedrības vairākums ļautu sevi piešmaukt vienu reizi, bet ja uz tā paša rupjā grābekļa cilvēki gatavojas uzkāpt jau sesto reizi pēc kārtas (!), tad kurš ir īstais blēdības vaininieks, un vai piekrāptajiem jau sen nebūtu laiks padomāt par diagnozi savai ierastajai rīcībai?

Pirms vēlētāji nav iekrituši galējā pirmsvēlēšanu histērijā, es aicinu visus mierīgi pārdomāt – par ko viņi īsti gatavojas balsot?
Vai par iesmiņķētajiem, safrizētajiem un retušētajiem ģīmjiem plakātos?
Vai par profesionālu reklāmaģentu sagatavotajiem TV klipiem?
Vai par profesionālu sabiedrisko attiecību speciālistu sacerētajiem lozungiem?
Vai par pakalpīgu žurnālistu un ārvalstu aģentūru sacerētajiem ideoloģiskajiem mītiem?
Vai par pazīstamām, kaut kur TV redzētām sejām?
Vai par kandidātu tautību, dzimumu un vecumu?

Vai par speciālistu sagatavotām gludām frāzēm, ko satrenēti kandidāti šad tad rūpīgi nocitē pakalpīgu TV un radio raidījumu vadītāju aizvējā, neko būtībā nepasakot?

Vai tas ir azarts par savu iedomāto „komandu” – kā sportā?

Vai par sarakstos iekļautiem profesionāliem aktieriem, sportistiem un komponistiem, kuri, Saeimā iekļuvuši, mēmi nosēd savu termiņu?

Vai jūs saprotat, ka par jūsu vieglprātīgo attieksmi nākotnē būs jāsamaksā visiem Latvijas iedzīvotājiem (izņemot, protams, t.s. eliti, kas no nodokļiem izvairās un visu šo vēlēšanu farsu finansē) – ar savu nabadzību, atkarību, nepanesamajiem nodokļiem, masu bezdarbu, piespiedu emigrāciju, vispārēju sabiedrības degradāciju, valsts sabrukumu?

Ja jau jūs tik lēti noticat šiem nekaunīgajiem partiju meliem, tad kāpēc pēc vēlēšanām nepieprasāt, lai partijas savus solījumus tomēr pildītu vai arī atkāptos?

Sniegšu vienu raksturīgu piemēru. 2003. gadā sabiedrības aptauju dati liecināja, ka vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju ir pret Latvijas iesaistīšanos Irākas un Afganistānas karos (laikā, kad tādas ietekmīgas ES valstis kā Vācija un Francija Irākas okupācijā neiesaistījās). Tomēr vairāki ietekmīgi un arī bagāti politiķi un masu mēdiju enkuri izvērsa plašu melu kampaņu un panāca balsojumu par Latvijas iesaistīšanos karā. Tagad zinām, ka visi minētie karā iesaistīšanās argumenti bija safabricēti meli, bet Latvija aizvien karo un no mūsu nodokļiem finansē šos karus, kuri tikai vēršas plašumā. Kāpēc jūs atkārtoti atbalstījāt partijas, kuras meloja un klaji ignorēja sabiedrisko domu? Kāpēc jūs neprasāt, lai tagad šie bagātie politiķi no savas kabatas kompensē netaisnīgajos karos iztērēto nodokļu maksātāju naudu? Kāpēc neprasāt, lai šie vvf, ēlertes, repšes, kalnietes un citi kara kurinātāji paši savus bērnus ieģērbj plankumainos lindrakos un nosūta karot, ja jau viņiem šie kari tik nepieciešami? Kāpēc viņi paši neņem rokās kalašņikovus un nebrauc karot, bet sūta jūsu bērnus? Vai jūs nesaprotat, ka latvieši, kas savulaik daudz cietuši no okupācijām, tagad paši ir svešu zemju okupanti?

Visi panākumi savulaik tika sūri izcīnīti
Astoņu stundu darba diena, piecu dienu darba nedēļa, atvaļinājumi, vecuma pensijas, minimālā alga, sociālās garantijas, vispārējas vēlēšanu tiesības, sieviešu un bērnu tiesības, vārda un sirdsapziņas brīvība, tiesības apvienoties arodbiedrībās un cita veida biedrībās, tiesības uz taisnīgu atalgojumu par darbu, tiesības uz vispārēju izglītību, tiesības lietot dzimto valodu, tiesības uz saimniecisku suverenitāti, tiesības uz tautas pašnoteikšanos, tiesības uz savu kultūru, tiesības uz pajumti, pārvietošanās brīvība…

Šo sarakstu var turpināt, un šie jēdzieni vēl 1990. gadu sākumā šķita tikpat pašsaprotami kā saule debesīs. Ja ne nodrāzti. Jo parasti jau cilvēki pārāk neaizdomājas par to, kas viņiem ir stabili nodrošināts vai mantots, vai iegūts bez pašu pūlēm un upuriem.

Taču vēl pirms kādiem 140 gadiem šīs idejas bija revolucionāras, par tām runāja un sapņoja slepenībā, to nesējus vajāja policija, par to paušanu cilvēkus nogalināja, pūdēja cietumos, izsūtīja uz Sibīriju, nodedzināja viņu mājas.

Mums vajadzētu būt lepniem un pateicīgiem savu senču priekšā, ka tieši Latvija bija ne vien šo revolucionāro ideju galvenais centrs Krievijas impērijā, bet arī viens no pasaules centriem cīņā pret feodālo un oligarhisko tradīciju!

Cīņa par šīm tiesībām prasīja vairāku paaudžu pašaizliedzīgus upurus, arī dzīvības upuri. Tie cilvēki, kas par šīm tiesībām sāka cīnīties, paši nepiedzīvoja šo tiesību īstenošanu. Viņi sevi upurēja, lai viņu bērni, bērnu bērni un arī mēs varētu šīs tiesības baudīt!

Tieši Latvijā notika Kauguru un citi līdzīgi nemieri, kas galu galā noveda līdz dzimtbūšanas iekārtas atcelšanai visā Krievijas impērijā. Tieši Latvija bija galvenais 1905. gada revolūcijas centrs! Tā laika latvieši, riskējot ar savu dzīvību, savācās slepenos pulciņos, izplatīja aizliegto literatūru, organizēja streikus un demonstrācijas, organizēja aizliegtās arodbiedrības, dibināja neskaitāmas citas biedrības, kas izplatīja idejas, organizēja tautiešu sadarbības tīklus, kultūras un izglītības pasākumus, saimnieciskās veicināšanas biedrības, pašpalīdzības biedrības un kooperācijas kustību. Tikai XX gadsimta sākumā izveidojās pirmās politiskās partijas, un tās organizēja nevis ciniski finansētāji (lai gan arī tad bija visādas provokācijas), bet gan cilvēki paši. Tas nebija vienkārši, jo pretestība un represijas bija bargas, necilvēcīgas, viltīgas un nežēlīgas. Palasiet Augusta Deglava „Rīgu”, brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikus”, Valdemāra Kārkliņa ciklu „Dieva zeme” un Pāvila Rozīša „Valmieras puikas” (arī „Cepli”, kurš jau iezīmēja degradācijas tendences brīvajā Latvijā). Atgūstiet savu vēsturisko atmiņu! Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs spētu orientēties arī šīs dienas apstākļos!

Zaudētās tiesības jāatgūst no jauna
Un ja mēs šodien redzam, ka minētās tiesības vairs netiek ievērotas, zaudē savu sākotnējo nozīmi, tiek metodiski noārdītas, un atkal galvu pacēlusi oligarhiskā un feodālā tradīcija, tad ir skaidrs, ka mēs savu senču panākumus esam aizmirsuši un citādi noniecinājuši, ka esam kā negudri skrējuši pakaļ mānīgiem vilinājumiem, ka esam ļāvuši deģenerēties mūsu solidaritātes jūtām pret tuvākajiem, morālei un sirdsapziņai.

Un ir skaidrs, ka neviena oligarhu vai ārvalstu spekulantu finansēta partija mums šīs zaudētās tiesības nepienesīs uz paplātes 3. oktobra rītā. Nāksies vien pašiem atkārtot to pašu ceļu, kuru kādreiz mūsu labā jau bija nogājuši mūsu leģendārie, izcilie priekšgājēji, un kuru iekarojumus mēs neesam nosargājuši. Lai dod Dievs, ka šis ceļš šoreiz nebūtu tik asiņains kā mūsu senčiem, bet jānoiet tas būs. Vai arī jāpazūd no vēstures kā tautai.

Motivācija mums var būt tāda pati kā mūsu priekšgājējiem: šīs cilvēka cieņu nodrošinošās tiesības nodot mantojumā mūsu bērniem un bērnu bērniem, kā arī gādāt, lai viņi tās turētu godā un modri sargātu.


Jānis Kučinskis


  • Ir izdota Emīla Jakrina grāmata “Ekonomiskais patriotisms”.
    Vēl to neesmu lasījis un nezinu, cik šī grāmata pilnīga, taču šī tēma Latvijai svarīga.
    Te lasāms grāmatas ievads, saturs un pāris fragmentu: http://www.emilsjakrins.lv/lv

  • Patiesībā minētie grāmatas fragmenti ir tik labi un pamācoši, ka tos pat varētu pārpublicēt. Ja jau autors tos piedāvājis.
    Pirmajā fragmentā precīzi parādīts, kas un kāpēc radīja brīvā tirgus ideoloģiju.

  • Nedaudz vairāk kā pirms gada, Siguldā, bruņinieku bāzē satiekoties Tautas Foruma un citu domubiedru grupu dalībniekiem, lai mēģinātu saprast, ko darīt, lai nepieļautu Latvijas tālāku politisku, ekonomisku un sociālu postīšanu, kā galīgi nepieņemams tika noraidīts piedāvājums uzsākt veidot Tautas kustību.
    Kustību, kurā tiktu iesaistīti domājoši, zinoši un aktīvi cilvēki un kuri būtu spējīgi:
    - kvalitatīvi novērtēt pašreizējo politisko, ekonomisko un sociālo situāciju;
    - identificēt galvenās problēmas un cēloņus, kas šīs problēmas ir izraisījušas;
    - sagatavot un prezentēt Latvijas tautai sabiedrības vairākuma intereses pārstāvošu, no ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem spēkiem neatkarīgu Valsts Stratēģiju un Rīcības plānu.
    Toreiz šis priekšlikums tika noraidīts, kā galveno un vienīgo izeju uzskatot sabiedrības izglītošanu, paredzot plānošanu līdz pat 50 (!) gadiem.
    Nenoliedzot sabiedrības izglītošanas nozīmi, vēlos pajautāt vēreiz – vai šis nav pēdējais brīdis uzsākt Tautas kustības veidošanu kā alternatīvu pašreizējai Latvijas politiskajai sistēmai?

  • Diemžēl es tai saietā nebiju, taču visu laiku mudinu veidot kustību. Vai to jādara tieši TF veidotājiem (vienam cilvēkam), tas ir cits jautājums. Manuprāt, TF varētu būt viens no plašākas kustības elementiem.
    —————————————————
    Te vēl viena F. Lista atziņa no minētās Jakrina grāmatas, kas izgaismo mūsu nacionālistu seklumu, aklumu un neauglību:
    “.. etniski un lingvistiski balstīts nacionālisms ir tikai viena no sastāvdaļām nācijas veidošanas procesā. Bez ekonomiskā nacionālisma jeb nacionālās ekonomikas sistēmas etniskā nacionālisma idejām trūkst ārējā nodrošinājuma un mehānisma šo ideju spēka izmantošanai.”

  • 1.Izglītošana (tāpat ka AAA – saproti ar to, ko gribi) IR tautas kustība.
    2. Skandināvijas demokrātijas modelis patreiz pasaule ir ārpus konkurences. Skandināvijas demokrātija reāli balstās uz tautas kustībām (tautas kustības – pasūtītājs, gala lietotājs; politiskās partijas – tautas kustību dotā uzdevuma izpildītājs, t.i., faktiski darba ņēmējs; partijai jau būtībā vienalga kam kalpot: TNK, oligarhiem, savai tautai, u.t.t.).
    3. Vienīgais, ko varētu vēlēties
    lai
    TF
    partijām, valsts institūcijām, ES institūcijām u.t.t.
    izvirzītu konkrētas izpildāmas prasības

  • Te viens citāts no grāmatas, kas ir Lista atbilde šauriem deterministiem:
    “Šajā Lista apgalvojumā ir iestrādāta brīvība no primitīva un reducēta determinisma, kurā visa sociālā mašinērija ir atkarīga no viena faktora – teiksim, no sabiedrības dažādo spēku materiālajām attiecībām, kā Marksam, vai no politiskās varas mehānismiem, kā Hobsam, vai no sabiedrības izglītotības un kultūras līmeņa, kā dažādas izcelsmes kultūrtrēģeriem. Taču, ja politiskie, kultūras un ekonomiskie faktori ir tik cieši saistīti, rodas dabisks jautājums, kā un no kura gala iespējams kaut ko mainīt? Ja jebkuras būtiskas izmaiņas politiskajā struktūrā paredz izmaiņas nācijas kultūras līmenī un ekonomiskajā varēšanā, bet nācijas ekonomiskā spēka palielināšana ir atkarīga no politiskiem un kultūras faktoriem, tad neapmierinošā situācijā, kurā ir vēlamas izmaiņas, nav saprotams, kur gals, kur sākums. Lielā mērā viss Lista darbs ir šo dažādo faktoru savstarpējās atkarības mehānismu skaidrojums, kuram ir divi sākuma punkti – vēsturiskā pieredze un savas specifiskās situācijas sapratne. Tieši tāpēc Lista darbā tik liela daļa atvēlēta dažādu valstu ekonomiskās prakses un pieredzes vēsturei. Ekonomikas vēsture Listam ir svarīga nevis, lai apstiprinātu vai noliegtu kādu iepriekš zināmu teoriju, bet lai iezīmētu dažādas politisko, ekonomisko un kultūras faktoru vēsturiskās kombinācijas un to atšķirīgos rezultātus. Neņemt vērā to, kādā veidā pie kādiem rezultātiem ir noveduši konkrēti politiski lēmumi un ekonomiskas idejas, nozīmē sevi priekšlaicīgi pakļaut kādas praksē neapstiprinātas teorijas varai. Tikai dažādu nāciju vēsturiskās attīstības ceļa iepazīšana rada priekšnoteikumus savas situācijas sapratnei.”

  • Kats, patreizējā situācijā prasības partijām izvirza šo partiju finansētāji. Lai būtu citādi, jāmaina sistēma.

  • Te Lista atbilde mūsu neoliberālajiem ideologiem:
    “Nacionālās ekonomikas veidošanā Lists lielu lomu atvēlēja valdībai, kas atšķirībā no savām interesēm sekojošiem indivīdiem spēj rūpēties par visas nācijas ekonomisko un politisko stiprināšanu. Valdības galvenie uzdevumi nacionālās ekonomikas ietvaros ir veidot ekonomikas institucionālo struktūru, kas orientēta uz rūpnieciskās ražošanas aizsardzību un attīstību, veidot iekšzemes transporta infrastruktūru, lai stiprinātu iekšzemes tirgus vienotību, uzlabot izglītības līmeni, pakārtojot to nācijas interesēm, un finansiāli stimulēt jaunievedumus un izcilus sasniegumus visās sabiedriskās dzīves jomās, tādējādi stimulējot nācijas mentālā kapitāla vairošanu. Pēc Lista domām, nācijas mentālo kapitālu nevar pavairot, paļaujoties uz finanšu kapitāla gravitēšanu pretim lielākās peļņas iespējām un labāko zemes un darbaspēka resursu izmantošanu. Mūsdienu ekonomistu žargonā runājot, nācijas mentālais kapitāls nevairojas brīvā tirgus pašregulācijas rezultātā.”

  • Man patiesībā ir vienalga kas (ARĪ) izvirza prasības partijām.
    TOMĒR
    Patreiz ir diezgan grūti panākt, lai tiktu uzklausītas (ARĪ) manas prasības.
    ———
    dažas manas KONKRĒTAS prasības UN saistības, ko esmu gatavs uzņemties
    1. Patreizējā ekonomiskajā situācijā esmu gatavs maksāt par 3% lielākus nodokļus.
    2. Vēlos, lai ar VISIEM valsts tēriņiem man būtu iespējams iepazīties

  • Vēl viens super citāts no grāmatas:
    “Lists skaidri saprata, ka nevienā atsevišķā ekonomikas sektorā nav priekšnosacījumu ekonomikas attīstībai nācijas stiprināšanas virzienā. Tirgotājus nenodarbina nācijas intereses, bet iespējas lētāk nopirkt un dārgāk pārdot, un viņi vienlīdz labprāt importēs “indi vai zāles”, ja vien pēc tiem būs pieprasījums vai ja viņiem izdosies šādu pieprasījumu radīt. Viņus nekas nekavēs iedzīvoties uz nācijas radošā spēka vai pat neatkarības rēķina. Viņu interese par laissez faire, laissez passer politiku ir līdzīga “laupītāju, krāpnieku un zagļu” vēlmei, lai viņus liek mierā. Arī finanšu kapitāla īpašniekus vilina nevis nācijas intereses, bet peļņas iespējas. Zemniekus interesē savu zemnieku saimniecību uzturēšana, nevis nācijas stiprināšana. Lai visi ekonomikas sektori savstarpējā harmonijā darbotos nācijas interesēs, nepietiek ar “neredzamo roku”, kas no savtīgu interešu summas izveido kopēju labumu. Ekonomikas sektoru harmonizācija ir nevis tirgus, bet nacionālās valdības kompetence. Lai nacionāla valdība varētu pieņemt tālredzīgus un nācijas stiprināšanai būtiskus lēmumus, nepietiek ar nacionālisma ideju. Ir nepieciešama gudra valdība. Gudru valdību var veidot nācijas elite, kas saprot, ka nācijas nākotnei pats svarīgākais ir mentālā kapitāla vairošana.”

  • KaTs, Tavs patriotisms ir slavējams, taču mūsu nācijas interesēm nodokļu nastas palielināšana neatbilst, jo tā bremzēs un paralizēs pat to, kas vēl darbojas. Nodokļu nasta ir jāsamazina.
    Ar valsts tēriņiem Tu arī tagad vari post factum iepazīties, bet vai tiešām ziņkāres apmierināšana ir Tavs galvenais mērķis? Vai nebūtu labāk, ja nodokļu maksātājiem būtu iespēja ietekmēt valsts tēriņu struktūru un mērķus?

  • 1. Patreiz vissvarīgāk ir
    1.1. palielināt Latvijas nācijas ticību sev
    1.2. sarunās ar Latvijas esošajiem vai potenciālajiem kreditoriem varēsim runāt par sev izdevīgākiem noteikumiem, ja varēsim parādīt kā attīstīsim nacionālās ekonomikas ražojošo sektoru.
    1.3. ir svarīgas ilgtermiņa un šībrīža programmas nācijas veselības un izglītības līmeņa celšanā.
    2. ir jāgatavojas 2011. gada budžeta apspriešanā un tajā jāpiedalās.

  • Vēl viens supercitāts:
    “Lists izdalīja trīs nācijas kapitāla formas: dabisko, materiālo un prāta kapitālu. Dabiskais kapitāls ietver zemi, jūru, upes, derīgos izrakteņus un citas dabas bagātības. Materiālais kapitāls ietver visus priekšmetus, kas tiešā vai netiešā veidā tiek izmantoti ražošanā, tajā skaitā naudas resursus. Savukārt prāta jeb mentālais kapitāls ietver iemaņas, zināšanas, likumdošanu, kā arī sabiedriskās un politiskās institūcijas, kas nodrošina ekonomikas funkcionēšanu. Labklājības veidošanos izšķir nācijas prāta kapitāla jauda un nācijas mentālā kapitāla spējas izmantot dabisko un materiālo kapitālu. Līdz ar to ieguldījumiem prāta kapitālā ir lielāka atdeve nekā dabisko resursu palielināšanai (piemēram, iekarojot kaimiņu teritorijas) vai materiālā kapitāla vairošanai (piemēram, palielinot ražošanas apjomu).”

  • KaTs, es īsti nesaprotu, kāpēc Tev noteikti vajadzīgi tie kreditori? Vai mums vēl maz parādu vergu? Un vai nav apnicis viņiem visu skaidrot, atskaitīties un skatīties mutē? Kāpēc uzskati, ka tiem ārvalstu kreditoriem šausmīgi interesē mūsu ekonomikas attīstīšana? Vai nav gluži otrādi, ka viņus interesē mūsu nabadzība un atkarība?

  • Vēl citāts. Vārdu sakot, tā grāmata ir laba un ir jālasa.
    “Šīs idejas ilustrēšanai Lists vairākkārt izmantoja piemēru ar diviem tēviem, kas sekmīgas uzņēmējdarbības rezultātā nopelnījuši naudu. Viens no tiem to noguldījis bankā, un viņa bērni nodarbojas ar roku darbu, palīdzot uzņēmumam, kas nozīmē ieguldījumus materiālajā kapitālā. Pēc tēva nāves ģimenes bagātība neizbēgami samazināsies, un to sagaida nabadzība, aprobežotība un stulbums. Otrs tēvs nopelnīto naudu ieguldījis savu bērnu izglītībā un dod viņiem laiku personīgai attīstībai, kas nozīmē ieguldījumus prāta jeb mentālajā kapitālā. Pēc tēva nāves ģimenes uzņēmumu varēs turpināt daži no viņa bērniem, vairojot ģimenes bagātību, savukārt pārējie būs atraduši sev cita veida nodarbošanos. Vienlaikus šī ilustrācija iezīmē laika horizontu, kurā Lists piedāvā mērīt kapitāla atdevi – runa ir par kapitāla atdevi vairāku paaudžu, nevis dažu gadu laikā. Pēc Lista domām, pirmais no tēviem, kas iegulda materiālajā kapitālā, seko Adama Smita priekšstatiem par materiālo labklājību, kuras vairošanai nepieciešami kapitāla uzkrājumi, savukārt otrais seko Lista priekšstatam par nekvantificējama kvalitātes palielinājuma izšķirošo nozīmi nācijas ekonomiskās attīstības ceļā.”

  • ārzemju kreditori mani interesē tāpēc, ka 10% no manas ģimenes samaksātajiem nodokļiem tiek tērēti starptautisko kredītu kredītprocentu maksājumiem (ap 300LVL 2010. gadā) .
    ——-
    man nav vienalga, kur tiek tērēta mana nauda

  • Tad es Tev piedāvāju maikla hadsona piedāvāto risinājumu, kas neparedz šā blēdīgā aizdevuma atdošanu. Vai Islandes risinājumu.
    Uz to pašu pusi, lai arī ne tik argumentēti norāda arī Lembergs:
    “«7,5 miljardi eiro Latvijai ir liela nauda, bet pasaules lielvalstīm tā ir sīknauda. Ticiet man – starptautiskajiem aizdevējiem 7,5 miljardi ir tas pats, kas vienkāršam cilvēkam trīs lati,» teica Lembergs un atgādināja, ka pasaulē ir bijis daudz gadījumu, kad vienas vai otras valsts ārējie parādi tiek norakstīti, redzot, ka šīs valstis naudu vienalga nespēj atdot, piemēram, nesen Krievija Irākai norakstīja vairāku miljardu ASV dolāru parādu.

    Viņaprāt, Latvijai starptautiskais aizdevums nebūtu jāatdod. «Protams, ka to var neatdot. Būtībā šo aizņēmumu arī nevajadzētu atdot, jo ar to mēs izglābām Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha,» uzsvēra Lembergs.

    Ventspils mērs pastāstīja, ka Latvijai vispirms sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem jāvienojas par kredīta atdošanas termiņu pagarināšanu, bet pēc tam argumentēti jāpanāk, aizdevuma norakstīšana.

    «Manuprāt, tas būs tikai godīgi pret Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas politiķiem vienreiz skaidri jādara zināms (arī starptautiskajai sabiedrībai), ka Latvija, aizņemoties finanšu resursus, būtībā izglāba Ziemeļeiropas, jo īpaši Zviedrijas, ekonomiku. Bet tagad mūsu tauta ir pārāk nabadzīga, lai segtu kaimiņvalstu glābšanas darbu izmaksas,» sacīja Lembergs.

    Uz jautājumu, vai Latvija ar šādu rīcību neizpelnīsies aizdevēju sankcijas, Lembergs norādīja, ka šis jautājums ir jārisina savstarpējās sarunās.

    «Pirmkārt, jāpārceļ kredīta atmaksas termiņš, lai nauda būtu jāatmaksā nevis no 2012.gada, bet gan, pieņemsim, no 2017.gada. Tad jāpanāk, ka nauda atdodama nevis līdz 2020.gadam, bet gan līdz 2050.gadam, līdz tam par kredīta izmantošanu maksājot tikai aizņēmuma procentus. Paralēli tam jāsāk sarunas par iespējām visu vai vismaz daļu parāda norakstīt,» klāstīja Lembergs.

    Viņaprāt, argumenti aizdevuma norakstīšanai Latvijai ir pietiekami. «Arguments ir pārliecinošs – mēs esam īstenojuši viņu ieteiktās reformas. Līdz šim Latvija ar sirdi un dvēseli ir ģeopolitiski kalpojusi Starptautiskā Valūtas fonda galvenajam donoram – ASV. Par šo kalpošanu mums būtu jāsaņem samaksa. Turklāt, kalpojot mūsu sabiedrotajiem, Latvijas tautai nebūtu jādzīvo nabadzībā,» pavēstīja Lembergs.

    Viņš gan vienlaikus atzina, ka aizdevējiem daudzos jautājumos ir bijusi taisnība, piemēram, par pasākumu plāna nepieciešamību budžeta sakārtošanai, kas sen jau bija jāizdara, kā arī par to, ka valsts budžets tik tiešām nav pārskatāms.”

  • jā, šāds scenārijs arī ir iespējams
    bet arī tādā gadījumā būs vajadzīgs
    šādas Latvijas prasības ekonomiskais pamatojums-pierādījums
    UN
    tādā gadījumā Latvijai vajadzēs prast gan SVF, gan tā saimniekiem ieskaidrot, ka viņiem ir IZDEVĪGI dzēst Latvijas kredītu

  • Maikla Hadsons uzsver galveno argumentu: Parādi, kurus nevar atdot, netiks atdoti!
    diplomātiskos manevrus apskaidro tas pats Lembergs.

  • atbraucām!
    Tagad ir skaidrs
    KĀPĒC
    politiskās partijas šobrīd faktiski NEVAR runāt par konkrētiem skaitļiem
    —–
    ir svarīgs
    gan 2. oktobra balsojums,
    gan pat šī mūsu patreizējā saruna

  • Turklāt SVF/EK aizdevums nav parasts aizdevums, kuru var brīvi ieguldīt tautsaimniecības attīstībā, bet korumpētai valdībai uzspiestas saistības ar suverenai valstij nepieņemamiem noteikumiem. Tā nauda nav domāta Latvijai, bet gan ārvalstu banku glābšanai. Mums, tautai un valstij, šādi slepenībā un uz slepnībā turētiem noteikumiem iedoti “aizdevumi” nav saistoši.

  • Sabiedriskā transportvadītāja nacionālās intereses. Vai nav interesanti? Kā būtu, ja nebūtu par maz terminoloģijas?
    Vai šis raksts nav vairāk priekš statistiski vidējā balsot ejošā varētāja? Ar ko tas ir atšķirīgs no puslīdz cita raksta. Autors prot iestadīt sēnes bekotājiem. Nevar teikt, ka nē. Jūt drēbi, attiecīgajā brīdī, orientējoši.

  • Korupcija – burtiski bojāts ->nepietiekams, slikts, neatbilstošs, u.t.t. ……
    The word corrupt (Middle English, from Latin corruptus, past participle of corrumpere, to destroy : com-, intensive pref. and rumpere, to break) when used as an adjective literally means “utterly broken”.[1] In modern English usage the words
    !!!!! corruption and corrupt have many meanings:!!!!!!
    http://en.wikipedia.org/wiki/Corruption
    Tagad ir jēgas paskatīties
    http://en.wikipedia.org/wiki/File:World_Map_Index_of_perception_of_corruption.png
    te mēs neizskatamies sevišķi labi, bet tomēr cerīgi
    http://en.wikipedia.org/wiki/Global_Competitiveness_Report
    te jau labāk; faktiski mūs vērtē “kaut kur starp 1. un 2. ešelonu
    tiek uzskatīts, ka Latvijai VARBŪT var uzticēt attīstīt vadošās tehnoloģijas un ražot vadošo tehnoloģiju produktus;
    No kartes redzam, kas tiek uzskatīts par “Rietumiem”: ASV un Kanāda, Ķīna, Japāna, Austrālija, Jaunzēlande, Čīle, “Vecā Eiropa ar Skandināviju”, Igaunija un vēl “dažas valstiņas”
    Kandidē uz vietu vadošajās ekonomikās: Meksika, Brazīlija, Dienvidāfrika, Austumeiropas ziemeļi, Turcija, Krievija, Indija un Latvija, Kuba
    ————-
    Ko varam darīt katrs pats, pilnīgi neatkarīgi no politiskā ķēķa? Mēģināt atrast kā sev piemērīt Jāņa citēto F. Lista atziņu
    “.. etniski un lingvistiski balstīts nacionālisms ir tikai viena no sastāvdaļām nācijas veidošanas procesā. Bez ekonomiskā nacionālisma jeb nacionālās ekonomikas sistēmas etniskā nacionālisma idejām trūkst ārējā nodrošinājuma un mehānisma šo ideju spēka izmantošanai.”
    Ka to izdarīt?
    Mums nav jāģērbjas kā Kalifornijā, klimats ta cits, bet kas redzams uz ielas?
    Mums nav jāēd kā Ņujorkā. Jānis noteikti ēd veselīgāk.
    ———-
    http://www.gejzer.ru/zdorovje/idealnoe_pitanie.php/
    pārbaudīšu uz sevis , tad iztulkošu, jau tagad jūtos labāk
    ———–
    izskatam ir nozīme 2009. un 2010. gadā izskatāmies arvien labāk
    es netaisos līdz aizsmakumam aiztāvēt viedokli, ka šī valdība ir vislabākā
    es vēlos, lai nākošgad Latvija izskatās labāk kā šogad

  • Viņiem nav izvēles.
    Viņiem ir īpašnieki, Jāni.
    Ko tu vēlies no cilvēciņiem, kuri 12 gadus skolā tiek trenēti būt labām pasīvām informācijas švammēm?
    Ko tu vēlies no cilvēciņiem, kuri beidzot skolu, pretēji jebkādai loģika, pilnīgi nejēdz, nesaprot, nezina, nespēj izvērtēt un nomērīt, ko tālāk darīt, kādēļ darīt un kādas tam būs sekas viņu personīgajā dzīvē?
    *
    Paskaties vēlreiz to jauno cilvēku video ierunas konkursam nākotnes premjeram.
    Viņi ir atkārtotāji… nu tie “labākie” – ar kaut kādu brīnumainā kārtā pilnīgā informatīvā bezskābekļa atmosfērā saglabātu iniciatīvas liesmu.
    *
    Cik daudz pārējiem visiem NAV pilnīgi vienalga, kas tieši nodarbojas/nodarbosies ar vardarbību (klaušu iekasēšanu, sodīšanu un rīcības ierobežošanu)?
    *
    Vai kādu var vainot, ka viņiem vienalga, ko institūcija (valsts pārvalde), kuru viņi uztver, sajūt, saprot kā psiholoģiski un fiziski vardarbīgu pret indivīdu, sabiedrību un valsti darīs turpmāk?
    *
    Kādēļ vispār indivīdam ir jāuztic savs liktenis un lemšana par sevi kaut kādiem svešiem cilvēkiem?
    *
    Vai kāds reālistiski visā savas dzīves laikā var izlasīt, saprast, pareizi interpretēt visus sarakstītos likumus?
    *
    Vai kādam ir tiesības pieprasīt, lai cilvēks, kurš nav ne pieņēmis, ne balsojis, ne izskatījis, ne sapratis, ne piekritis, ne nepiekritis… normām, likumiem…, tos ievērotu?
    *
    Tu tak pats zini, ka pat deputāti nelasa, nespriež, neinteresējas par likumiem – domāšanu viņu vietā dara uz leju vai augšu pavērsts īkšķis… tā tas ir visā pasaulē.
    *
    Ir jānovēršas pilnībā no hierarhiskas varu/pārspēku koncentrējošas sistēmas.
    *
    Vara korumpē.

  • Es tādu tēvišķi paustu nolemtību nesaprotu, Aigar.
    Cilvēki var apgūt visu, bet konkrētā gadījumā tā ir tikai pilsoņa ābece, lai orientētos neatkarīgas valsts dzīvē, un kas balstās veselā saprātā. Daudzi darba cilvēki, sevišķi laukos, tādas lietas saprot bez īpašas mācīšanās. Cilvēki ikdienas sarunās pauž tās pašas idejas, ko F. Lists savos fundamentālajos darbos, tikai vienkāršākiem vārdiem.
    Tāpēc jau tās partijas tēlo patriotismu, jo zina, ka cilvēki tādas lietas saprot un pieņem.
    Tā ka ironizēšana vai iedomīga patronizēšana te ir nevietā.

  • Un nevajag sagrozīt teicienus. Nevis vara korumpē, bet neierobežota vai izlaista vara korumpē.

  • tikai fakti, nekā personiska
    ——-
    vara korumpē un apreibina
    tāpēc
    izsalcis vilks ģībonī nekrīt

  • Jāni, paldies par saturīgo rakstu! Vērtīgs, tiešs un patiess.
    Tālavas Anniņa

  • Vēl dažas minēšanas vērtas tēzes par partijām.
    - Nav īsti skaidrs, kas aiz partijām stāv, kas tās pabalsta, kā rīkojumus pilda (sliktākajā gadijumā tie var būt pat ārvalstu specdienesti).
    - Mūsu valstī partijas ir mazskaitlīgas un vienīgā to vienojošā ideja – sponsoriem nodrošināt peļņu un neaizmirst sevi. Ņemot vērā lielo pelēkās ekonomikas īpatsvaru, haosu valsts pārvaldē, liela iespēja, ka partijas, to grupējumi peļņas gūšanas un esošo vērtību pārdales nolūkā apvienojas vai veido patstavīgi beztiesisku (kriminālu) ceļu uz saviem mērķiem.
    - Partiju veidotā politiskā varas struktūra mūsu ir nekonstucionāla. Šajā sakarā Lazdas kunga sūdzība turpina izskatīt, bet partijas izvēlējušās tītara taktiku.
    Jautājumi partijām varētu būt divi.
    1. Jāveido profesionāla valdība, kura spēj ieviest kārtību valstī un pieņemt profesionālus lēmumus. Partijām – kontrole pār valdību, taču uz visstingrāko jāaizliedz dalība valdībā, tās lēmumos. Vēlams pat kāds juridisks dokuments, kas skaidro varas sadalīšnas principus, lai nepiemirstās.
    2. Valstī jāizveido vienota ideoloģija, kas nav kā absurds ekonomiskais plāns 30 gadiem, bet drīzāk kā pilsoņu uzvedības kodekss.

  • Pareizi saki. Pareizi ir:
    Vara korumpē.
    Neirobežota vara korumpē neierobežoti.

  • Induli,
    kā tu piespiedīsi mani un citu cilvēkus piekrist kaut kādai ideoloģijai?
    Kā tu piespiedīsi mani un citus rīkoties atbilstoši uzvedības kodeksam?
    *
    Ar iebiedēšanu?
    Ar draudiem?
    Ar kukuļošanu? :D

  • Brūveļa kungs!
    Nevajag cilvēkus piespiest. Vienkārši jāļauj cilvēkiem izdarīt savu izvēli.
    Ja cilvēks ir loģiski domājošs, viņš sapratīs, ka ir lielākas sabiedrības daļa, nevis pa zemes virsu staigājošs unikāls indivīds, kuram nav neviena līdzīga un kurš nav ne no viena atkarīgs.
    Cilvēks spēs saprast arī to, ka sabiedriskajos procesos (atšķirībā no individuālajiem procesiem) nevis viņa personīgais “gribu – negribu” ir vienīgais vērtības mērs, bet gan sabiedrības vairākuma intereses.
    Jūs, apsēsts ar neoliberālām idejām, esat nonācis bīstami tuvu tai robežai, kur sākas anarhija.
    Tajā pašā laikā man ir sajūta, ka Jūsu neoliberālā pozīcija ir sekas kaut kādiem negatīviem notikumiem Jūsu pagātnē. Iespējams, ka piespiedu pakļaušanās agrā jaunībā (skolā, ģimenē u.tml.) Jūsos ir izraisījusi šo protestu, kas pašreiz izpaužas kā jebkādu sabiedrisku normu un likumu noliegšana.

  • GB1958 rakstīja,
    “kā galīgi nepieņemams tika noraidīts piedāvājums uzsākt veidot Tautas kustību”

    Šī laikam ir viena no lielākajām provokācijām TF pastāvēšanas vēsturē, jo tik klaji meli vēl nav tikuši rakstīti. Jautājums ir tikai, vai tas ir aiz ļaunprātības, vai arī cilvēks nav sapratis tik elementāru lietu, ka tautas kustību iespējams sākt veidot tikai un vienīgi, uzsākot sabiedrības pašizglītošanās pasākumus.

  • Vēl GB1958 iesaku izlasīt šo rakstu, kurā īsi aprakstu priekšlikumus iedzīvotāju pašorganizācijas sekmēšanai – http://www.tautasforums.lv/?p=1810

    kas attiecas uz minētajiem 3 punktiem:
    - kvalitatīvi novērtēt pašreizējo politisko, ekonomisko un sociālo situāciju; [JAU IZDARĪTS]
    - identificēt galvenās problēmas un cēloņus, kas šīs problēmas ir izraisījušas; [JAU IZDARĪTS]
    - sagatavot un prezentēt Latvijas tautai sabiedrības vairākuma intereses pārstāvošu, no ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem spēkiem neatkarīgu Valsts Stratēģiju un Rīcības plānu. [IZDARĪTS DAĻĒJI. Jo pamatinformācija un idejas ir apkopotas un pieejamas visiem - skat. visu TF publicēto informāciju, taču nav izkonspektētas un kodolīgā, pārskatāmā veidā sakārtotas vienā dokumentā. Doma šo veikt ir un tas varētu būt viens no pirmajiem uzdevumiem pēc TF2 dabības uzsākšanas. Lai kaut ko varētu paveikt, vispirms jāsakārto t.s. organizatorieskie jautājumi - darba vide.]

  • Nu diez vai GB1958 to bija domājis kā apzinātu provokāciju. Tādās situācijās – kā Siguldā, kur pirmo reizi satikās dažādi cilvēki, tā te, komentāros – iespējami īsti pārpratumi.
    Manuprāt, GB1958 komentāri šķiet saprātīgi, labā nozīmē ieinteresēti un apspriežamajai tēmai atbilstoši.
    Cits ir jautājums, kā vispār veidojas tautas kustības? Pirmkārt jau jābūt kaut nelielai cilvēku grupai, kas kaut ko mērķtiecīgi iesākusi darīt un ar to pievērsusi sabiedrības ieinteresētu uzmanību. Piemēram, tie daži Helsinki 86 cilvēki, kuri 1987. gadā sāka mērķtiecīgi veikt tikai vienu darbību – nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa tautai liktenīgās gadadienās. Otrkārt, jābūt atbilstoši nobriedušam sabiedrības stāvoklim, kad arvien vairāk cilvēku gatavi pakāpeniski iesaistīties.
    TF abus šos faktorus var veicināt.
    Tagad klausos Īrijas vēsturi, par to, kā viens īru žurnālists ar mazu domubiedru grupu pakāpeniski iniciēja īru tautas kustību Sinn Fein.

  • Un vēl. Parasti tautas kustība nesākas ar racionāliem argumentiem un iepriekš izstrādātiem plāniem (tādi gan var būt iniciējošo indivīdu prātos), bet gan ar īstā laikā un vietā veiktu darbību, kas aizskar tautai svarīgu jautājumu un izraisa plašu emocionālu reakciju.

  • Mr GB1958,
    Ko darīt, kad cilvēki katrs izvēlas no tūkstošiem ideoloģijām katrs savu? Vai es par to padomājis?
    Vai esi padomājis par to, ka visi ir pārliecināti, ka viņiem ir tiesības uz savu viedokli?
    Vai tu domā, ka nav?
    Vai tu domā, ka mazākumam ir jāpakļaujas vairākumam, vai kā latvijas gadījumā vairākumam ir jāpakļaujas mazākumam (varturiem)?
    *
    Pasaulē ir pārāk daudz sabiedrisku normu, lai radītu vēl vienu. Sabiedriskās normas nāk un iet.

  • TF virzās pareizi
    ———-
    Darbība vērsta vairāk uz izpēti un arī ARGUMENTĒTU priekšlikumu un ieteikumu izstrādi. Tas TF tuvina zinātniskai, izglītojoša un akadēmiskai struktūrai.
    TF ir atvērta kopība, kas nav tikusi mākslīgi
    (ar tās līderu nekompetentas varas instrumentiem kropļota) ierobežota savā virzībā
    (arī es uztvēru GB1958 komentāru drīzāk kā gandarījumu par to, ka TF nav formalizējusies un institucionalizējusies, kā, varbūt VAK, kas ar to no līdera kļuva par vienu no daudzajām NVO, TF nav politizējies, kaut arī ļoti filigrāni pēta politiskos procesus).
    ———
    TF patreiz ir unikāls projekts Latvijā, kurš, manuprāt vēl neapzinās savu spēku. Ar ko TF ir īpašs – tas vienkārši dara
    ——–
    Varonis ir cilvēks, kas dara visu, kas viņa spēkos, perējie to nedara.
    Romēns Rolāns

  • Aigar, nevajag manipulēt ar galējiem pārspīlējumiem vai citiem piedēvēt domas, kuras viņi nemaz nav teikuši.
    Neviens te nesaka, ka cilvēkiem jādomā vienādi vai visos jautājumos kaut kam bez ierunām jāpakļaujas. Cilvēki ir dažādi un tieši šajā dažādībā ir sabiedrības potenciālais spēks.
    Runa ir par stāvokļa izpratni, kopīgo interešu apzināšanos un spēju (arī vēlmi) vienoties un sadarboties visiem svarīgos jautājumos. Mēs esam gan indivīdi, gan vienlaikus arī sabiedrības sastāvdaļa, kas savstarpēji saistīta. Ir lietas, kuras ir katra indivīda personīgā lieta, bet ir lietas, kas nosaka mūsu savstarpējās attiecības un spēju sadzīvot. Tas jau ir tas kopējais labums, no kā atkarīgs katra cilvēka personīgais labums. Ja tu dzīvo izstumtu cilvēku geto, tev tur nav droši uzturēties. Tāpēc katrs ir objektīvi ieinteresēts, lai mums tādu geto nebūtu, lai mūsu kaimiņi dzīvotu labi un nebūtu spiesti izturēties kā badā iedzīti vilki. Tas ir princips – “lai mani kaimiņi zeļ” (pretstatā principam “lai mani kaimiņi iznīkst”). Un šā principa īstenošanai nepieciešama solidāra sabiedrības sadarbība, vienošanās par galvenajiem kopdzīves principiem.
    Es pats esmu nonkonformists, taču nonkonformistam nav jābūt egoistam, kas neredz tālāk par sava deguna galu vai dzīvo pēc principa “ne mana cūka, ne mana druva”.
    Tātad tiek piedāvāts domāt par visiem svarīgo, tai pašā laikā šai procesā nezaudējot sevi.

  • Iv
    “Šī laikam ir viena no lielākajām provokācijām TF pastāvēšanas vēsturē, jo tik klaji meli vēl nav tikuši rakstīti.”
    Nē, tā nav provokācija. Un tie nav arī meli. Ja Tu sasprindzināsi savu atmiņu, varbūt atcerēsies manis pieminēto pasākumu Siguldā un to, ka galvenais jautājums bija – kā novērst toreiz pilnīgi reālos nekontrolētu tautas nemieru draudus, kurus pastāvošā politiskā vara varētu izmantot kā ieganstu diktatoriska režīma ieviešanai. Tu varbūt atcerēsies srī to, ka toreiz četru cilvēku grupa šo draudu mazināšanai piedāvāja steidzami uzsākt iespējami plašu sabiedrības iesaistīšanu godīgas valsts pārvaldes sistēmas principu izstrādāšanā. Mērķis – radīt alternatīvu valsts pārvaldes sistēmu, kura balstītos uz plašu sabiedrības atbalstu un tās praktisku iesaistīšanos svarīgu politisku, ekonomisku un sociālu lēmumu pieņemšanā. Kā viens no galvenajiem šādas “valsts tautas pārvaldes” instrumentiem tika piedāvāts referendums, kas skaidri un nepārprotami parādītu sabiedrības vēlmes un vajadzības. Savukārt pieņemto lēmumu īstenošanu nodrošinātu no tautas izvirzītie priekšstāvji, kuru kopums, lai iegūtu leģitīmu statusu, vismaz sākotnēji formāli tiktu dēvēti par “politisko partiju”.
    Kā pirmais, neatliekamais praktiskais uzdevums tika piedāvāts:
    - pārskatīt pašreizējo nacionālo tiesību aktu kopumu, kuri regulē politisko partiju veidošanu, darbību, finansējumu u.t.;
    - izstrādāt likumprojektu tiesību aktu sistēmai, kura nodrošinātu iespējami lielāku sabiedrības iesaistīšanu politisku, ekonomisku un sociālu lēmumu pieņemšanā;
    - piedāvāt šo projektu tautas apspriešanai;
    - plaša sabiedrības atbalsta gadījumā iesniegt šo likumprojektu Saeimā;
    - noraidījuma gadījumā iniciēt referendumu, lai panāktu šī likuma pieņemšanu.
    Kāda bija Tava un Tavu domubiedru reakcija? Pilnīgs noraidījums – sākot ar ideju par konkrētu likumu paketes analīzi un alternatīva piedāvājuma izstrādāšanu un beidzot ar politiskas partijas veidošanu (kas bija [un arī šobrīd ir] vienīgā leģitīmā iespēja realizēt šo un citas idejas valsts varas līmenī).
    Tā vietā tika gari un plaši runāts par sabiedrības izglītošanu (tajā skaitā – alternatīvu mācību iestāžu izveidi) un ierobežotu sabiedrības grupu pašorganizāciju, kas aprobežojās ar pašu organizētās apkārtnes sakopšanas un pilnveidošanas apjūsmošanu.
    Kā jau teicu savā komentārā – ne mirkli nenoliedzu izglītošanas nozīmi. Taču ir jāsaprot, ka bez atbilstošas tiesiskās bāzes un sabiedrības atbalstītas leģitīmas organizācijas, kura ir spējīga realizēt valsts varu, praktiski nekādu valstiski svarīgu ideju ieviešana nav iespējama.
    Šo apgalvojumu apstiprina daudzi precedenti mūsu sabiedrībā, kad labas idejas un aktuāli, ieviešami priekšlikumi no pašreizējās valsts varas tiek pieklājīgi uzklausīti un … absolūti ignorēti. Tajā skaitā Tautas Foruma idejas un priekšlikumi.
    Un vēl. Tu, Ivo, raksti, ka Tautas Forumā apkopotā pamatinformācija un idejas varētu kļūt par pamatu manis pieminētās neatkarīgas Valsts stratēģijas un Rīcības plāna izstrādē. Tici man – esmu sekojis līdzi iesniegtajām idejām un priekšlikumiem.
    Pirmkārt, man nav pārliecības, ka tās var kalpot kā bāze darbotiesspējīgas stratēģijas izstrādei. Pārāk dažādi un savā starpā pretrunīgi priekšlikumi. Pārāk daudzi no tiem nav realizējami pašreizējās likumdošanas ietvaros. Un beigu beigās – kas būs tie, kuri pieņems lēmumu, kuri priekšlikumi ir atbalstāmi un kuri nav?
    Otrkārt. Pat ja šāda stratēģija tiks izstrādāta – kā Tu un Tavi domubiedri plāno panākt tās ieviešanu? Caur pašreizējo vai nākamo Saeimu? Varat mēģināt, taču es personīgi tam neticu.

  • Atvainojos par savu aso izteikumu. Tautas kustības iniciēšana ir tieši tas, ar ko es nodarbojos, un, manuprāt, šo ceļu atzīst par derīgu daudzi TF lasītāji/veidotāji. Ar šīm domām es no rīta ceļos, vakarā eju gulēt un vēl pa nakti mans prāts un zemapziņa turpina domāt par šiem jautājumiem. Un, kad kāds apgalvo, ka tieši tas ir ticis noraidīts TF sanāksmē, tad ļoti saasināti to uztvēru.

  • Iepriekšējais komentārs ir domāts Ivo Verneram.

  • Skaidrs, kas par lietu, GB1958! Uz to norāda tavs tikko pievienotais komentārs. Nekas izrādās nav mainījies kopš tikšanās Turaidā. Kad nonācām pie jautājuma – “Kas ir visu problēmu pamatcēlonis Latvijā un pasaulē”, un es un un vēl daži bija vienisprātis, ka problēma ir “Vispārēja sabiedrības degradācija gan mūsu valstī, gan visā pasaules sabiedrībā kopumā”, tad tu neizpratnē un pārsteigumā iepleti acis, kā arī sāki skaitīt problēmas cēloņus saskaņā ar savu izpratni – korupcija, nepareizi likumi utt. utjp.

    Tātad, tā kā nekas šajā ziņā nav mainījies, tad arī šodien mans priekšlikums būs tieši tāds pats kā toreiz, proti,
    - tas, ko tu saki, ir pareizi. Tevis piedāvātie veicamie darbi nav pretrunā ar ‘lielo bildi’. Katram mums ir savi uzdevumi. Darām tos. Uzticamies un netraucējam viens otram, ja kaut ko šobrīd neizprotam. Jautājam, mācāmies, domājam. Esam pacietīgi.

    Dodos ārpus Rīgas. Līdz rītam!

  • Es arī, GB1958, nedomāju, ka Tavs priekšlikums ir labs. Pat ja tas būtu labākais, tas ir tikai priekšlikums. Bet kas būs darītāji? Kas spējīgs to likumu aktu kalnu (varbūt miljoniem lappušu) caurskatīt, izvērtēt utt.? Un kā sabiedrība šos kalnus spēs novērtēt referendumā? Mēs te nespējam pat oriģinālus materiālus TF kārtējām publikācijām nodrošināt. Nokāp uz zemes, GB.
    Nekad un nekur tautas kustību nav iniciējuši juristi. Kustību veido parasti cilvēki, kas vienojušies par galvenajiem principiem, kurus var nostiprināt, piemēram, programmā vai manifestā, un pēc tam Konstitūcijā. Juristi nāk pēc tam, lai nosprausto principu ietvarus aizpildītu ar sīkākām detaļām. Un ar likumu ražošanu nevajag aizrauties, ne jau viss ir tiesiski jāreglamentē. Tas būtu t.s. legālisms – nedzīva, antihumāna sistēma. Latvijai ir par daudz likumu un par daudz birokrātijas, kas slāpē sabiedrības dzīvības procesus.

  • Patiess prieks, Ivo, ka esi pārņemts ar tautas kustības veidošanas ideju. Tā ir arī mana pārliecība un tāpēc labprāt iesaistītos šajā procesā praktiski. Diemžēl TF mājas lapā šī ideja nav jūtama. Vēl pirms pusgada diskusijas par šo jautājumu liecināja, ka ne TF aktīvisti, ne mājas lapas apmeklētāji tam nav gatavi. Vispirms jau psiholoģiski. Jo daudziem likās pilnīgi nepieņemami veidot politisku partiju – pirmām kārtām jau tāpēc, ka šīm jēdzienam Latvijā ir “nelāga piesmaka”. Tikai – vai ir vēl kāds cits instruments?

  • GB1958, varbūt Tu esi iedomājies, ka TF veidotāji ir kāda noformējusies komanda, smadzeņu centrs ar stratēģiem, analītiķiem, informācijas sistematizētājiem, organizatoriem, resursu piesaistītājiem, sekretāriem utt. – atalgotiem vai neatalgotiem?
    Diemžēl tā nav. Faktiski TF velk viens pats Ivo, un reizēm kaut ko iegulda kādi savstarpēji nesaistīti entuziasti.
    Tātad arvien paliekam pie tā – kas būs darītāji?
    Cik noprotu, arī tai Turaidas sanāksmē bija sabraukusi nevis kāda TF komanda, bet dažādi, savstarpēji nesaistīti cilvēki, no kuriem daudzi cits citu redzēja pirmo reizi.

  • Jānim K.
    Iespējas kaut ko mainīt valsts politiskajā vidē ir visnotaļ atkarīgas no spēkā esošajiem likumiem un tajos iekļautajām normām, Piemēram, vēlēšanu likums, kurš nosaka 5% barjeru, pēc būtības izslēdzot no politiskās aprites tās partijas, kurām nav ietekmīgu sponsoru. Kurš atļauj deputātam mainīt partijisko piederību, paņemot līdzi uz jauno partiju arī savu mandātu (!!!), tādā veidā izkropļojot vēlēšanu rezultātus. Vai likums par politiskajām partijām, kurš nosaka, ka reģistrēšanas brīdī partijā jābūt noteiktam minimālajam biedru skaitam, taču nenosaka, ka šis minimums ir obligāts visu partijas pastāvēšanas laiku. Vai arī partiju finansēšanas likums, kuru vispār ir grūti saukt par tiesību aktu…
    Tāpēc nav nemaz jāvērtē VISS likumu kopums. Kā jau jebkurā risku pārvaldības procesā ir jāveic vides analīze un jāatrod vislielākie draudi un riski. Tātad – vispirms nepieciešams apzināt un novērtēt tos tiesību aktus, kuri pašreiz visvairāk traucē vai nepieļauj reālu tautas varu. Jāprot vienkārši un visiem saprotami publiski izskaidrot problēmas būtību un piedāvāt publiskai apspriešanai alternatīvus risinājumus. Un, protams, pierādīt, ka šie risinājumi ir sabiedrības vairākuma, nevis šauras elites interesēs.
    Tāds manā skatījumā ir SĀKUMS.

  • Jānim K. un Ivo Verneram.
    Esmu gatavs iesaistīties – pilnīgi nesavtīgi. Piemēram, likumdošanas analīzē. Domāju, ka spēšu piesaistīt vēl dažus spējīgus cilvēkus.
    Ir vēl citas idejas, kur nepieciešams analītisks darbs risku pārvaldības kontekstā.

  • GB1958, kāpēc tu domā, ka politiskā partija ir vienīgais instruments? Daudz labāk var darboties arī ārpus kādas politiskās partijas ierobežojošajiem rāmjiem. Kas vainas ir kustībai? Tāpat arī varētu saukt citas iespējas. Un vēl- lai kaut kādi procesi uzsāktos stihiski un tik pat ātri izbeigtos, nevajag daudz, bet, lai būtu mērķietiecīgāka virzība ar kādu risinājumu, galarezultātu, ir nepieciešams sagatavot augsni, apaudzēt, ieraudzīt ideju, tās realizēšanas labākos risinājumus un tad rīkoties,- to māca arī vēsture. Nevajag uzbrukt TF, it kā tas vienīgais būtu atbildīgs par kādas rīcības uzsākšanu, bet, ja vēlies ko piedāvāt un tiešām kopā izdarīt, piedāvā konkrētus risinājumus, ko varam izvērtēt un ātrāk vai vēlāk likt Tautas kustības pamatā, nostādnēs, virzībā.

  • Jānim K un Ivo Verneram:

    Starp citu – un kāpēc lai Tautas Forums nekļūtu par šādu “smadzeņu centru”? Citādi vairāk, kā par “tvaika nolaišanas” vietu TF pašreiz nevelk… Piedod, Ivo, ka tā saku. Taču viens nekad nav bijis karotājs. Izņemot, protams, Holivudas “grāvējus”.
    (Starp citu, esam ar Tevi par to jau runājuši. Klātienē – pagājušajā gadā, Rīgā, kādā adresē Mednieku ielā)

  • OK, es piekrītu GB1958, ka no visa tā dokumentu kalna būtu ļoti svarīgi izpētīt dažas paketes. Piemēram, dokumentus, kas saistīti ar Parex glābšanu, dokumentus, kas saistīti ar SVF/EK aizdevuma ņemšanu, Lisabonas līgumu, arī ar vēlēšanām saistīto paketi. Kā arī izveidot komisiju ārvalstu banku darbības izvērtēšanai Latvijā (saistībā ar viņu uzpūsto parādu piramīdu un cilvēku ievilināšanu parādu verdzībā). Kā Tu piedāvā konkrēti rīkoties apstākļos, kad ar Parex un SVF aizdevumu saistītās paketes ir aizslepenotas? Kā iniciēt banku darbības izmeklēšanu?

  • Tu mani esi nepareizi sapratis. Es nebūt neuzbrūku TF. Izlasi manu iepriekšējo komentāru un Tu sapratīsi.

  • Jāni, piekrītu, protams. Es uzdevu jautājums, nevis devu atbildes, ja nepamanīji. Nelec uz secinājumiem :)
    *
    “…Runa ir par stāvokļa izpratni, kopīgo interešu apzināšanos un spēju (arī vēlmi) vienoties un sadarboties visiem svarīgos jautājumos…” – tas no ideoloģijas ir ļoti tālu, kaut āri idejas turi ir iekšā :)
    *
    Vai domā, ka mērs (nevis mēra sajūtai), kas rodas sasienot kopā trīs lietas – cilvēku/sabiedrību + vidi/tehnoloģiju + vajadzību/interešu, rodas vai nē?
    *
    Paldies, ka iesaisties diskusijā.

  • Mr GB1958,
    “…Taču ir jāsaprot, ka bez atbilstošas tiesiskās bāzes un sabiedrības atbalstītas leģitīmas organizācijas, kura ir spējīga realizēt valsts varu, praktiski nekādu valstiski svarīgu ideju ieviešana nav iespējama….”
    *
    Tiesiskā bāze, ar tiesību aktu ieviesējiem (birokrātiem, policiju) ir vardarbība psiholoģiska un šad tad fiziska… tas ir pats par sevi saprotams, es domāju katram.
    *
    Kāda jēga no šādām tiesību bāzēm, ja cilvēkiem/sabiedrībai ir vara un tiesības tos ignorēt un neievērot?
    *
    Pārsvarā viss tiek ignorēts un interpretēts, kā vajag jebkurā gadījumā.
    *
    Visa bāze (parādu, tiesību un citu nelietību) ielidotu miskastē, ja cilvēki nevardarbīgi darītu “savu lietu”. Domā, ka nē?
    *
    Tādēļ es pilnībā pievienojos Ivo – izglītošana ir visātrākais ceļš. 50 gadi nav daudz pasaules mērogā, toties paveiktais var būt paliekošs, izturīgs.

  • - Labprātīga (nevardarbīga) savstarpēja vienošanās
    – Mēra zināšana un pielietošana – attiecībā uz to, kas ir iespējams
    – Neierobežota pieeja visai cilvēces uzkrātajai pieredzei
    ******
    Šis mūs sagaida nākotnē un pie tā jāstrādā.

  • Kā Tu domā, kas pašreizējai varai dod tiesības aizslepenot šos dokumentus?
    Vai tā gadījumā nav tā tiesību aktu pakete, kura nosaka likumdevējas varas, izpildvaras un tiesu varas tiesības, pienākumus un atbildību?
    Lai saprastu, kāpēc notiek vai nenotiek tas vai cits notikums / process , nepieciešams izzināt, kas ir cēloņi redzamajām sekām.
    Cēlonis tam, ka sabiedrības absolūti lielākajai daļai nav tiesību uzzināt Latvijas valdības memoranda ar SVF un EK pilnu tekstu, tam, ka Lisabonas līgums tika parakstīts, balstoties nevis uz Latvijas sabiedrības, bet mazāk, kā 100 deputātu lēmumu, IR TIESĪBU AKTI.
    Vai man vajadzētu pašreiz sākt skaidrot, kas šos tiesību aktus un kā interesēs ir pieņēmis, pieņem un pieņems arī nākotnē, ja sabiedrība turpinās uz to apbrīnojamā apātijā noskatīties?

  • Komentārs 11:52 ir domāts Jānim K.

  • GB1958,
    mieru, tikai mieru.
    Kuru interesē tie dokumenti?
    Lai viņi slepeno, ko viņi grib.
    Ne man, ne tev, ne kādam citam nav jāievēro nekādi solījumi, kas ierakstīti dokumentos… vēl jo mazāk slepenos :D

  • Gribētos redzēt, kā Tu neievērosi valsts varas realizēto SVF norādījumu paugstināt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli. Kā Tu izliksies nemanām, kā valstī lēnām izzūd kultūras pasākumi, jo SVF ir devis norādījumu turpmāk no valsts līdzekļiem kultūru nesubsidēt. Kā tu neievērosi to, ka valsts tautsaimniecība lēnām, bet neatlaidīgi tiek sagrauta, jo SVF un EK politika aizliedz atbalstīt un aizsargāt valstij svarīgas nozares.

  • Aigaram Brūvelim:
    Gribētos redzēt, kā Tu neievērosi valsts varas realizēto SVF norādījumu paugstināt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli. Kā Tu izliksies nemanām, kā valstī lēnām izzūd kultūras pasākumi, jo SVF ir devis norādījumu turpmāk no valsts līdzekļiem kultūru nesubsidēt. Kā tu neievērosi to, ka valsts tautsaimniecība lēnām, bet neatlaidīgi tiek sagrauta, jo SVF un EK politika aizliedz atbalstīt un aizsargāt valstij svarīgas nozares.

  • A, tā, ka, piemēram, Satversmē ir ierakstīts, ka man ir tiesības uz īpašumu, kā arī piespiedu darbs (lai nodoklim sakrātu naudu) saskaņā ar Satversmi, ir aizliegts.
    Tas ir viens variants.
    Ir vēl citi padomā. Kādi divi trīs.
    *
    Kā teica man viena pašvaldības darbiniece, katram likumam ir vismaz trīs veidi, kā to apiet.

  • Valsts sponsorēta kultūra nevienai kultūrai nebija vajadzīga desmitiem tūkstošu gadu. Ja Baltu kultūrai ir kaut kāda vērtība, tā saglabāsies arī bez varturu kapeikām.
    *
    Vai tu domā, ka 30 000 gadu atpakaļ brīnišķīgos alu zīmējumus sponsorēja valsts?
    Vai domā, ka Indiāņu tradīciju/šamanismu sponsorē valsts?
    *
    Par tautsaimniecību atsevišķs stāsts.
    *
    Bet īsumā ir tā. Visu var darīt, kā arī dara cilvēki. Ir milzīgs “pelēkās ekonomikas” tīkls un metodes. Ekonomika/tautsaimniecība nekur nepazūd – tā ieiet, tā teikt, pagrīdē.
    *
    Vienīgais, kas pavisam nedaudz satrauc, ka Rietumos nemaz tik ļoti slikti neiet, kā varētu vēlēties. Tas nozīmē, ka turpināsies imigrācija. Nu un galu galā, tas ir uz labu, jo svešumā ir cilvēki, kas ar dubultu sparu metas Latvijas teritorijā piekopto tradīciju uzturēšanā, turpināšanā un pilnveidošanā.

  • Aigaram Brūvelim:
    Oi! Tikai tagad sapratu – es taču varu, gluži kā vēl pavisam nesen (tikai pirms ~1000 gadiem) zemgaļi un letgaļi, doties sirojumos (pie kaimiņiem, piemēram), lai papildinātu savus izsīkstošos vienalga kā krājumus! Jo pašreizējais administratīvo pārkāpumu likums un krimināllikums tādas pupu mizas vien ir. Ar varu uzspiests, tāpēc nav nopietni ņemams.
    Kas Tev labs mājās atrodams, Aigar?

  • Cik sapratu, tie dokumenti noslepenoti patvaļīgi. Viņi paši neatzīstās, tieši kas un uz kāda pamata noslepenoja Parex pārņemšanu, vai arī cenšas novelt atbildību uz citiem, piemēram, Finanšu ministrijas kanceleju. Taču arī tā neatzīst, ka būtu slepenojusi.
    Starptautiskie līgumi slepenoti uz vienas vai abu pušu prasības pamata.
    Ir vēl mums tāds dīvains likums, kas sargā “komerciālos noslēpumus”. Zem tā, ja grib, var pabāzt visu.
    Tad vēl slepenība, kas tiek saistīta ar dalību NATO utt.
    Starp citu, pats pārliecinājos, ka Latvijas ministrijās un departamentos ir t.s. NATO kabineti, kuriem ir sava drošības struktūra, kurai lielākas pilnvaras nekā nacionālajiem vai ministrijas drošības dienestiem.
    Lisabonas līgumu pieņēma tā, ka arī neviens deputāts to nav lasījis. Jo, pirmkārt, Lisabonas līgumam nav sava pilnīgi izlasāma teksta. Ir tikai dokuments, kurā uzskaitīti labojumi neskaitāmos citos dokumentos.
    Taču Lisabonas līguma analīzi var aizņemties no citu ES dalībvalstu pētniekiem.
    =================================================
    Bet problēma tiešām nav tur, ka tie dokumenti slepenoti, bet gan tur, ka sabiedrības vairākums turpina atbalstīt šo režīmu un nemaz nopietni neprasa tādas lietas atslepenot.

  • Jānim K:
    “…problēma tiešām nav tur, ka tie dokumenti slepenoti, bet gan tur, ka sabiedrības vairākums turpina atbalstīt šo režīmu…”
    Lūk, patiesības grauds. Sabiedrība Turpina Atbalstīt Režīmu. Ar trulu apātiju, kas visbiežāk izpaužas frāzē:”Ko tad mēs, mēs jau neko nevaram, kas tad mūs ņems vērā…”.

  • GB,
    katrs saprot pēc savas inteliģences pakāpes (inteliģence=mīlestība)

  • “…Lūk, patiesības grauds. Sabiedrība Turpina Atbalstīt Režīmu. Ar trulu apātiju, kas visbiežāk izpaužas frāzē:”Ko tad mēs, mēs jau neko nevaram, kas tad mūs ņems vērā…”….”
    *
    Un te mēs atkal atgriežamies pie tā, ko Ivo sākumā teica – izglītība, izglītošanās un informētība.

  • vai Jakrins nebija tas, ko taga vazā pa LTV ziņām kā cilvēku, kas mēģināja kādam žurnālistam kautko “ieregulēt” ??

  • Aigar, ar izglītošanos vien būs par maz. Cilvēki jau saprot, ka tā slepenošana un aizkulišu darījumi ir nelaba lieta.
    Tātad tomēr vainojama tā apātija, neticība saviem spēkiem, kā arī apmulsums, kas cēlies no šās nekaunīgās smadzeņu skalošanas.
    Pēdējais laika gaitā var tikt pārvarēts. Tā kā arī citās valstīs cilvēki mostas, tad arī latviešiem pienāks tā stunda.

  • Tieši tā, Raimond. Un tā lieta ļoti neskaidra. Visbēdīgākais tas, ka tieši no Emīla Jakrina, kurš tās lietas saprot un kura grāmatai būtu jākļūst par nacionālistu rokasgrāmatu, VL ir nolēmusi norobežoties un atkratīties.
    Te vietā citāts no Jakrina grāmatas:
    “.. etniski un lingvistiski balstīts nacionālisms ir tikai viena no sastāvdaļām nācijas veidošanas procesā. Bez ekonomiskā nacionālisma jeb nacionālās ekonomikas sistēmas etniskā nacionālisma idejām trūkst ārējā nodrošinājuma un mehānisma šo ideju spēka izmantošanai.”

  • Ar izglītošanu var sanākt pat biku par daudz :D
    Nevardarbīga masveida nepakļaušanās + darīšana/sava ceļa iešana/noteikšana = brīvība
    *
    Tu to zini. Bet tam priekšnosacījums ir informētība.
    Man tagad ir pilnībā skaidrs, kas ir visPārspēcīgākais instruments Pārspēka rokās (laba, tā teikt, vai ļauna).
    *
    Informācijas kontrole.
    Visi pasaules mediji (filmu studijas, radio, TV, izdevumi/avīzes/žurnāli…) pieder 3-4 korporācijām – GE, News Corporation ir divas no tām.
    *
    Arī minipasaulē Latvijā Lielie Zēni atjēdzās – informācijas kontrole.
    *
    Informācijas priekšā saļimst ģenerāļi, pārtraucas kari, izsīkst verdzība…

  • Nu tā apmēram varētu būt. Taču tieši tāpēc mums ir TF, kurš maksimāli jāattīsta, jāpilnveido un jāpiesaista aizvien vairāk cilvēku.
    Kad nostiprināsies TF, varēs domāt arī par avīzi, radio staciju, TV kanālu utt.

  • O, super idejas, Jāni. Tieši tieši tieši tieši tieši tā

  • Par vēlēšanu tehnoloģijām interesants raksts arī šeit:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/viktors-avotins/31407-galvenais-nopirkt-jusu-balsi.htm

  • Par formulējumu – vara korumpē – var un vajag strīdēties.
    Par formulējumu – vara VAR korumpēt – diez vai ir iespējams strīdēties
    Pietiekami vispārīgi skatīta “korupcija” ir kvalitātes pazaudēšana. Publisko amatos cilvēki gluži vienkārši banāli “izdeg”. Pēc grūta darba ir nepieciešams labi atpūsties.
    ———
    Iespējams vēl šobrīd turpinās Latvijas kordiriģentu saiets un šīs cienījamās profesijas, kas NAV Latvijas profesiju klasifikātorā dibināšanas sapulce. Labi uzstājās Ints Dālderis – profesionāli – galvenais pateiktais: kultūras nozarē 2008.-2010. gadā finansējums samazināts par gandrīz 50%, būtiskās struktūrvienības saglabātas, ceram …
    **
    par to tad arī derētu parunāt
    Jau vismaz divus gadus faktiski notiek visai aktīva, samērā masveidīga … joprojām nerezultatīva viedokļu apmaiņa par
    1. vai valsts finansēs bērnu mūzikas skolas (ir 8 milj. gadā vajag 13. milj, administrācijas formulētais mērķis nefinansēt)
    2. Latvijas koru kultūru un Dziesmu svētkus ( finansējums 2-3 milj LVL gadā)
    ***
    Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis analizējot situāciju pareizi un trāpīgi atzīmēja, ka šāds valsts finansējums “pa lielam” patiesībā ir niecīgs un problēmu tā piešķiršanai nevajadzētu būt
    BET
    ar pietiekami skaidru analīzi jāparāda tās nepieciešamība.
    (kaut kas no operas – ir vienalga cik liels tavs iekšējais skaistums un u.t.t. sabiedrībā tomēr vismaz nomazgājas, saķemmējas un pienācīgi apģērbjas, citiem vārdiem VIENMĒR ir svarīgi cik skaidri, kompakti, uztverami un IZPILDĀMI jautājums formulēts).
    Ķīļa kungs nosauca trīs galvenos sabiedrības pašorganizācijas un sistēmveides kanālus un avotus Latvijā
    1. reliģiskās konfesijas (formāli 500 000 katoļu)
    2. arodbiedrības (cik nozīmīgs spēks tas patreiz IR?)
    3. koru kultūras (7% iedzīvotāju, tātad ap 150 000 cilvēku)
    Tomēr runātājs pievērsa auditorijas uzmanību faktam, cik liela ietekme ir šo 7% iesaistei. Patiesi. Kora nodarbības ir regulāras un tur šai nodarbē iesaistītie nevis patērē, bet rada produktu – noskaņojumu, emocionālu pacēlumu, kopdarbošanās praksi.
    ——–
    Korporācijas Sony radītājs Masaru Ibuka savas dzīve pēdējos 25 gadus veltīja cilvēka agrīnās attīstības pētījumiem un SEKMĒŠANAI. 1971. gadā iznāca Kindergarten is Too Late (latviskā versija Pēc trim gadiem var būt par vēlu). Grāmatas ievadā skaidri definēts viens no galvenajiem uzņēmēja pievēršanās izglītībai un audzināšanai motīvs – viņu neapmierināja korporācijas potenciālo darbinieku kvalitāte. Ibuka darbu pie agrīnās attīstības koncepcijas turpināja. 1981. gadā tika apbalvots ar Japānas Kultūras ordeni (izrādās viņiem tāds ir, ne pats prestižākais, bet viens no prestižākajiem). Atmetot garus tekstus un apjomīgus pētījumus izkristalizējas skaidra doma. Lai cilvēks attīstītos tam pastāvīgi jāliek darboties un šai darbībai jābūt patīkamai un rezultatīvai. Un kas var tikt izmantots par attīstīšanas instrumentu? – instrumenta spēle vai kora/ansambļa muzicēšana. Kāpēc? Ezītim (tiesa tikai dzirdīgam) skaidrs – muzicēšanas procesā muzikants saņem momentānu atgriezenisko saiti uz savu apziņu par muzicēšanas rezultātu. KATRA falša nots ir momentāli saklausāma VISIEM (dzirdīgajiem).
    ———–
    Varbūt pasaulē tikai Latvijā un Austrumeiropā vēl ir tik pareizi nostādīta pamatskolas muzikālās izglītības sistēma. Politikas un mūzikas profesionāļi par šīs sistēmas galveno rezultātu var uzskatīt tos apmēram 10% mūzikas profesionāļus (pedagogus, izpildītājmāksliniekus, komponistus), kas it kā ir bērnu muzikālās izglītības piramīdas pamatā. Vajadzētu tomēr paskatīties plašāk. Izejot cauri šai muzikālās izglītības sistēmai audzēknis tiek pietiekami attīstīts un faktiski vairs nespēj būt nesekmīgs … arī dzīvē vispār (Vides ministrs Raimonds Vējonis beidzis Madonas mūzikas skolu, Eiroparlamenta deputāte ekonomiste Inese Vaidere Jelgavas mūzikas skolu, Kultūras ministrs Ints Dālderis ir izcils klarnetists, uzskaitījumu var turpināt, atrast labākus piemērus, to ir daudz). Top skaidrs no kurienes latviešiem un baltiešiem tik liels radošais un progresa potenciāls. Veroties pēc saknēm nonāksim līdz Jānim Cimzem.
    ———
    Mēģināsim atrast vēl kādus citus Latvijas bērnu muzikālās sistēmas panākuma avotus tās formātā. Sešas (6) stundas nedēļā ar katru bērnu pedagogi strāda galvenokārt individuāli. Tie ir radoši cilvēki, kontaksts ar kuriem uzlādē un veido bērnos mērķtiecību. Ja no audzekņa izveidojas mūzikas lauka izcilība labi, ja ne? – varbūt tad sabiedrībai pat vēl labāk. Tiesa vai var salīdzināt nesalīdzināmas lietas? Rodas dabisks jautājums – vai darbojoties ar bērniem šādā formātā – individuāli – mēs neiegūtu tikpat žilbinošus rezultātus citās sfērās – dabaszinātnēs, tehnoloģijās, amatniecībā. Tomēr primāra tomēr būs iespējami agrīna muzikālā izglītība. To tad arī “uztaustīja” Masaru Ibuka. Manā izpratnē tas ir eksakti konstatēts, pietiekami nedokumentēts, fakts.
    ——–
    No šajās vēlēšanās startējošām politiskajām partijām par skaidru atbalstu Latvijas nacionālajai mūzikas kultūras sistēmai izteikušās tikai piecas (5).
    ———
    Ieekonomējot ap 20 miljoniem varam zaudēt būtisku Latvijas sabiedrības sistēmveidojošo faktoru.
    Var gadīties, ka tas izmaksās vismaz 10x dārgāk
    ——–
    Kad jūtos mazliet korumpēts (latviski – mazliet nedūšā) klausos mūziku.
    Kad jūtos galīgi … korumpēts – dodos uz mežu dziedāt.
    Vienmēr palīdz

  • Nokačā 20 sek singlu savā mobīlajā un visu laiku to atskaņo publiskās vietās – it īpaši publiskā transportā, lai atgādinātu par ko nebalsot.
    *
    http://www.sensors.lv/PLL/
    *
    http://www.sensors.lv/PLL/es_nebalsosuPLL.mp3

  • :) Aigar, to singlu var pārprast. Kaut kā bija jāliek just, ka runa ir par partiju, jo kurš gan negribētu balsot par labu Latviju?

  • es NEKAD neņemšu rokā nevienu balsošanas biļetenu, lai tajā KAUT KO SVĪTROTU
    es esmu kas-PAR-s

  • ā, jā – tiesa, Jāni.

  • Tas nozīmē, ka “Par labu Latviju” PR speciālisti veiksmīgi izvēlējušies tās branžas nosaukumu. Grūti tādā iepūst. Vienkārši neatvairāms pozitīvisms! :)))
    Bet Tautas forums arī ir labs nosaukums. :)

  • Un vēl. Tie paši speciālisti, kuri tagad no partijām taisa skaisti iesaiņotas konfektes, nodarbojas arī ar visādiem māņu manevriem, kas domāti tvaika nolaišanai kritiskos brīžos, vai arī cilvēku uzmanības novēršanai no daudz svarīgākām lietām, kuras tai perioda vara “sit cauri”.
    Tad nu varam tagad atskatīties un mierīgi novērtēt gan pingvīnu, gan Neo un 4ATA projektus.
    Katru projektu var vērtēt pēc tā augļiem. Kur tad ir tie pingvīni (jau nosaukums viens ir ironiska piespēle Godmaņa murgiem) un ko viņi paveikuši? Kāpēc viņus vairs nedzird?
    Tāds pats pūslis bija vēlākais Neo un 4ATA. Tikai uzmanības novēršanai no daudz būtiskākiem notikumiem, kas notika tieši tajā laikā.
    Atceros, pats mēģināju ar Zanderu un pingvīniem sazināties. Viņi pat neatbildēja uz vēstulēm. Tas bija ļoti stingri kontrolēts tvaika nolaišanas mehānisms, un nekas vairāk.

  • Domāju, ka pingvīni noteikti bija, bet ne visi tai grupā bija Zinošo uzticības lokā.
    Par Neo varētu būt, bet nezinu.
    Par 4ATA visdrīzāk, ka jā, bet atkal nezinu.
    *
    Lato gadījums nodemonstrēja to, ar kādām metodēm notiek lietu bīdīšana Latvijā, un kāds par to ir sods.

  • Labs raksts, Jāni, un arī ļoti labi un rosinoshi komentāri.

    sveicieni, GB1958, ja atceries, tad es biju Turaidas tikshanās iniciators un tur tieshām ar TF tik vien bija saistība, ka pasākumā piedalījās Ivo un vairāki cilvēki, ko caur TF biju iepazinis. Pasākuma dziļākais mērķis bija saskatīt vai varam vienoties konkrētā rīcībā un vai esam gatavi darbam. Tā gluži nebija, ka idejai par tautas kustību bija tikai noraidosh viedoklis(ja nu kāds asāk pauda savu viedokli), bet tobrīd īsti nebija vienprātības par kustības rīcībspēju, mērķiem un darbības principiem, jo kara kustība(it sevishķi, ja tā gatava pārtapt partijā) ir heirarhiska struktūra, kuras darbībā nenoliedzami pastāv riski kļūt par manipulējami organizāciju. Tādēļ tika likts lielāks uzsvars uz tautas izglītoshanu un dažādiem pashorganizācijas modeļiem.

    Kas attiecas uz taviem priekshlikumiem – tie ir pat ļoti vērā ņemami, jo kādam ir jābūt, kas spēj izprast mūsu samudžināto likumdoshanu, veikt tās analīzi, risku novērtējumu un izstrādāt alternatīvu skatījumu. Ir tāds dokuments – “Godīgo cilvēku valsts”(ja nemaldos, tad to izstrādāja Aisbergs.lv autors un aicināja cilvēkus rediģēt) – kurā savulaik iedziļinājos visai pamatīgi un veicu savas korekcijas. Dokuments apraksta ideālas valsts modeli(kur oriģinālajā versijā bija man arī dziļi nepieņemamas lietas, ko savā versijā mainīju). Taču valsts nevar pastāvēt bez vīzijas, kas savā būtībā ir iracionāla lieta. Vīzijai ir jādzimst sirdīs un tā nevar dzimt nomāktās un patiesību nezinoshās sirdīs, tādēļ uzsvars tiek likts uz sabiedrības informēshanu un ticības nostiprināshanu tam, ka varam labāk.

    Ja ir runa par tautas kustību, tad mans ierosinājums ir sekojosh(ierosinājums nav gluži mans, bet radies kopā ar dažiem draugiem spriežot par iespējām mainīt mūsu valsti legālām metodēm) – atcerēties kādreiz veidotu Pilsoņu kongresu un to kā tika izdotas “Pilsoņu apliecības”. Izveidot kustību, kuras ģenerālais mērķis ir dzīvot labākā valstī un sabiedrībā(tas ir ļoti precīzi jākonkretizē). Pirms tam ir jābūt konkrētām aprisēm kāda tā valsts izskatīsies un kāda būs sabiedrība un tajā valdoshie likumi. Kustību izveidot kā sabiedrisko organizāciju, kurā tiek aicināti iestāties cilvēki, kas atbalsta jaunas valsts tapshanu(kādreiz līdzīgi rīkojās ebreji, apvienojoties jaunās Izraēlas izveidoshanas lobija grupā visā pasaulē). Katram atbalstītājam, kas iestājas kustībā tiek izsniegta apliecība ar kuras esamību viņsh fiziski apliecina savu atbalstu. Ar laiku visā Latvijā izveidojas nodaļas un kustībā iesaistīto skaits pārsniedz jebkuras partijas biedru skaitu. Tālāk, kustība jau var reāli ierosināt referendumus vai pat jaunas satversmes sapulces sasaukshanu, ja ir tāda nepiecieshamība. Patreiz ir milzīgs skaits ar esosho sistēmu neapmierināto skaits, kas būs gatavi atbalstīt reālus plānus, ne partiju murgaini populistiskos penterējumus. Kustības sakuma tapshanas stadijā ir skaidri jāpasaka mērķi un jāinformē par legālajām metodēm sho mērķu sasniegshanā. Cilvēkiem-atbalstītājiem ir jāsaprot, ka tas nebūs dažu mēneshu darbs, bet iespējams gads-divi. Rezultāts sasniegshanas ātrums atkarīgs no ideju atbalstosho skaita. Neviena vara nevarēs neņemt vērā piem 500 000 biedru lielas sabiedriskās organizācijas viedokli. Mēs varam panākt divus rezultātus vai nu esoshā vara sāk rēķināties ar tautu un pamazām ieviesh tautai nepiecieshamās lietas vai arī tauta vienā jaukā dienā pieņem lēmumu lemt pati un pa jaunam.

    Esmu aprunājies ar daudziem paziņām, draugiem un radiniekiem un tie visi ir gatavi tādu kustību atbalstīt. Nevaru sheit izklāstīt pilnīgāku idejas aprakstu, bet ja Ivo ļaus, tad esmu gatavs nopublicēt ieksh TF idejas izvērstāku versiju.

    Protams, idejas realizēshanai ir vēl daudz lietu, kas ir domājamas un to nevar izdarīt ne viens ne divi cilvēki.

  • Nav jau aģitācijas, nav ideju un priekšlikumu turpmākai rīcībai, bet tiek iztirzāti zagšanas un nozagšanas gadījumi iepriekšējā valdībā vai deputātu rīcībā. Nesaprotu kāpēc, bet tie , kuri mazāk zaguši, tiek vērtēti augstāk. Vai tāpēc, ka mazāk veiksmīgi?
    Aigar, atskaņojot himnu, Tu piecelies kājās,nesarunājies, dziedi, vai kā citādi godini valsts simbolu. Vai valsts uzvedibas kodekss nav kaut kas līdzīgs, vai godāt un cienīt tādu valsts simbolu nebūtu iespējams?
    Parekss un citas varas cūcības jau ir sistēmas produkts. Jāpārveido sistēma. Par produktu var ierosināt tikai tiesvedību, produktu pārveidot nav iespējams!
    Visbeidzot un vissliktākais ir partiju darbības rezultātā saskaldītā un sadalītā sabiedrība. Dalīšanas un sadalīšanas rezultātā izveidotā anarhija radījusi rīcībnespējīgu tālvadības Latvijas lelli.

  • Paldies, Reini!
    Starp citu, daži interesanti komentāri radās arī otrajā vietā, kur publicēts šis raksts. Tas ir šeit:
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/janis-kucinskis/ko-mes-isti-gribam-un-ka-to-panakt

  • > Reinis Zilevs: Septembris 18th, 2010 at 7:33 pm
    ”(..) Protams, idejas realizēshanai ir vēl daudz lietu, kas ir domājamas un to nevar izdarīt ne viens ne divi cilvēki.” – KĀPĒC nevar ? Galu galā K.Markss un Fr.Engelss divatā tomēr varenu darbu izdarīja, laipasaulē parādītos tāds ‘Komunistiskās partijas manifests’. To ideju par ideālās – komunistiskās valsts izveidošanu jau simtiem miljoni atbalstīja visā pasaulē – un vēl šodien Ķīnas Tautas Republikā tie divi bārdainie un viņu darbi ir lielā cieņā.

  • Ķīnā šodien cieņā ir valsts kapitālisms, tādējādi pierādot daudzkārt izteikto domu, ka komūnisms ir garākais ceļš no kapitālisma uz kapitālismu.

  • Edge, ne Markss, nedz Engelss, nedz Vladimirs Iļjičs nebija nedz vieni, nedz arī citi. Tiem visiem bija pietiekamas aizmugures un it sevishķi tevis minētie kungi pat nebija no “nabadzīgo un apspiesto” strādnieku vidus, bet gan attiecīgu režisoru nodomu īstenotāji un ideoloģijas izveidotāji. Turklāt mēs nerunājam par shķiru cīņu, jo nav shķiru, bet gan par globālas mafijas vēlmi iznīcināt nacionālas tautas(iznīcināt nacionalitāti kā jēdzienu, kā to jau mēģināja tevis minēto kungu iedvesmotie, kas radīja “padomju tautu”), to neatkarību. Tas pats instruments tikai mazliet uzlabots un nosaukts citā vārdā.

  • Reini! Lai izslēgtu tautas kustības manipulācijas iespējas – nu labi, vismaz lai tās mazinātu – ir jāveido kristāliskā režģa struktūra. Resp. – kustību veido maksimāli patstāvīgas un neatkarīgas reģionālās nodaļas. Svarīgi lēmumi (kas ir svarīgs lēmums, to noteiktu statūtos) tiek pieņemti apkopojot nodaļu balsojumus. Mazāk svarīgus lēmumus pieņem valde ar tās priekšsēdētāju. Tā tad aŗī būtu procedūra, kas ļauj reāli īstenot tautvaldību, sabalansējot aktīvo dalībnieku un vadoņu viedokļus/intereses.
    Taču pirms tā kustībai nepieciešams tas, ko Tu norādi – koncepcija par valsti (valsts kā latviešu tautas ilgtspējīgas attīstības līdzeklis) un rīcības programma īstermiņam un ilgtermiņam.

  • Ieskatījos Jakrina grāmatas fragmentos. Ļoti interesants un vērtīgs materiāls.

  • Induli,
    labs jautājums par himnu.
    – Es to ignorēju, jo nezinu, kādēļ, lai dievs svētītu tieši Latviju.
    – Nav arī skaidri kritēriji, pēc kuriem dievs izvēlas svētīt valstis vai tās nesvētīt.
    – Nav skaidrs arī vai dievas svētība dod kādas reālas priekšrocības attiecībā pret citām valstīm, kuras dievs nav svētījis.
    – Nav skaidrs arī kā aicinājumu dievam svētīt Latviju uztver pats dievs. Vai viņš uzskata to par zaimošanu? Varbūt dieves himnu uztver, kā norādi, ka viņš nav pietiekoši kompetents valstu svētīšanas lietās, un tādēļ viņam būtu jāklausa cilvēku padomi, ko svētīt un ko ne.
    ======
    Tas viss ir pārāk mulsinoši, tādēļ himnas laikā es pie sevis klusām dungoju pavisam citu dziesmu:
    Nevis slinkojot un pūstot
    *
    Paldies par uzmanību

  • Labi pateici par to Tālvadības Lelli :D

  • Aigar, tas, ko teici par himnu, ceru, bija neizdevies joks vai provokācija uzsākt vēl kādu tev tik aktuālo tēmu, ko ik pa brīdim propogandē. Ja tā, kā raksti, patiesi ir , tad ne tik TF, bet arī citu ar Latvijas idejām pārņemto vidū tava klātbūtne būs ne tikai citiem nedroša, bet pat bīstama. Kur garantija, ka tad, kad vajadzēs rīcību, palīdzību, tu nedungosi ,,Bēdu manu lielu bēdu?” Jā, man varbūt nav pieņemams, ka tur ir tikai ,,diet, zied, dzied”, bet es cienu savas zemes simbolus- karogu, himnu, ģerboni, arī latu, lai cik tas arī jocīgi neizklausītos. Es domāju, ka demonstratīvā poza, ko cilvēks apzinātā necieņā izrāda pret savu valsti,tās himnu, patiesībā ir nicinājums pret tautu, tēva un mātes zemi un pret sevi.

  • Ņemot vērā, ka Baumanis sākotnēji “Dievs, svētī Latviju (Baltiju)” rakstīja kā dziesmusvētku himnu, tad ir saprotami, kāpēc tajā ir tikai par diešanu, ziedēšanu un dziedāšanu.
    Ja jau mēs te spriežam par nākotnes Latviju, mums ir tiesības izvēlēties piemērotāku himnu. “Nevis slinkojot un pūstot” bija arī mans priekšlikums, kuru izteicu rakstā “Ko sēsim, to pļausim”.
    Otrs apsvērums. “Dievs, svētī (glāb, sargā) caru, britāniju un tamlīdzīgi” bija impēriskā tradīcija, bet mēs taču vēlamies republiku.
    Savu mīlestību uz Dievu ticīgie var izteikt bezgala daudzos veidos un darbos, bet nav obligāti to deklarēt laicīgās valsts himnā, it sevišķi, ja šīs valsts dzīve no Dieva likumiem tik tāla.

  • Atbalstu Valtera ierosinājumu organizāciju veidot kā kristālveida struktūru. Mūsu apstākļos ir ļoti svarīgi veicināt cilvēku patstāvību, pašiniciatīvu un atbildību. Protams, var būt garīgas autoritātes un kopīgi galvenie principi, bet vienīgais vadonis ar politbiroju mūsu apstākļos būtu liels risks, jo pret šādu vadoni būtu milzīgs spiediens un liels risks, ka to varētu novākt vai samaitāt, t.i., korumpēt.

  • nekā personiska
    ———
    Jautājums par valsts ilgtermiņa un aktuālajiem simboliem joprojām ir aktuāls.
    ———
    Latvijas himna ir izdevusies gan tekstuāli, gan melodiski. Aigars pieminēja himnas sākuma frāzi, kas nesagatavotam vai mazliet depresīvam prātam var būt grūti sagremojama; ar himnas beigu tekstu arī var būt problēmas. Ir vērts pieķerties un mēģināt saprast un pieņemt tekstu:
    “Kur Latvju meitas zied,
    Kur Latvju dēli dzied …”
    Kad sieviete zied? – kad mīl vīrieti
    Kad vīrietis dzied? – kad apjauš, ka ir mīlēts
    Un tagad paskatāmies uz kaut ko līdzīgu pie kristiešiem 2. vēstulē korintiešiem. Tur tā lieta par mīlestību ir gan plašāk, gan arī miglaināk tverta. Tauta ir tāda, kāda ir tās Sieviete. Ar latviešu sievieti lietas ir …. uz kaut kuru galu. Tā nu ir iznācis, ka sieviete ir viena no reāli pasaulē iecienītākajām Latvijas eksportprecēm. Tas nav maz un tas nav nevērtīgi. Tie latviešu vīrieši, kas sapratuši Latviešu Sievietes vērtību par dzīvi īpaši nekunkst.
    *
    Himnu mainīt nebūtu prāta darbs.
    TOMĒR
    Aigara ieteiktā ir viena no tām dziesmām, kas dziedama pēc himnas, vai kā Aigars dara, dungojama himnas dziedāšanas laikā pie sevis
    ———-
    Ētikas kodekss?
    Dzīve dinamiskos kolektīvos parāda, ka
    tas
    skaidri formulēts vai neformulēts, bet praktiski lietotts
    ir gan noderīgs, gan nepieciešams
    ———-
    Organizācijas formālā struktūra ir tās instruments, kas
    (domāju gan ka NEVIENS to apzināti nelaida darbā, pats darbojās)
    faktiski sagrāva to organizāciju ar 500 000 biedru un atbalstītāju, kas mums vēl nesen te Latvijā bija.
    Pie tam, faktiski pat visās partijās brīžiem atklātā tekstā, biežāk tomēr vārdā nepasakot, joprojām IR realitāte – VISMAZ viens krēsls valdē jebkuram interesentam IR BRĪVS.
    Tai pat laikā KATRĀ organizācijā tomēr jābūt VISMAZ VIENAM cilvēkam, kas “atsaucas uz organizācijas vārdu”.
    TF tādu, laikam ir, varbūt pat ducis. Ziniet vienā otrā pat ietekmīgā partijā ir brīži, kad pat tik daudz netradīsies.
    ———-
    Es vienkārši centos patiesībai – ugunij->iznīcībai->nāvei-> … – godīgi paskatīties acīs. Tas ir visnodaļ veselīgi. Iesaku tiem, kas to spēj

  • Vēl, ja runā par reliģiju, Latvija nav reliģiski vienveidīga sabiedrība, kā, piemēram, Lietuva vai Polija. Latvijas cilvēki sadalījušies starp dievturiem, visām kristīgām konfesijām, agnostiķiem, ateistiem, humānistiem un pēdējā laikā vairojas musulmaņi. Tā kā reliģiskās jūtas ir svarīgs faktors, tad, manuprāt, mums vajadzētu pieņemt principu, ka mēs cienām citu Latvijas iedzīvotāju reliģisko izvēli un par to nestrīdamies un nenaidojamies. Varam pieņemt sv. Terēzes nostāju: lai dievturi ir labi dievturi, lai kristieši ir labi kristieši, lai musulmaņi ir labi musulmaņi, lai ateisti un humānisti ir labi ateisti un humānisti!
    Vēl jo vairāk tāpēc, ka šo dažādo reliģiju galvenie principi ir ļoti līdzīgi un harmonē.

  • Konkrēts starpreliģiskās sadarbības piemērs: dedzīgais kristieši ortodokss Kaspars Dimiters stāv un krīt par dievturi Jāni Silu, un abi ir dedzīgi Latvijas patrioti! :)

  • vari uzskatīt mani par dievturi, ja Tev no tā paliek labāk
    diemžēl jāsaka, ka patreiz Latvijā neredzu nevienu dievturu draudzi, kurai būtu gatavs pievienoties

    nezinu vai tā īsti ir, bet pieļauju, ka kaut kāds graudz patiesības tur ir: japāņi svētdienās no rīta mēdzot iet uz kristiešu templi un vakarā esot kuplā skaitā sintonistu tempļos; varbūt tāpēc viņiem šis tas sanāk
    ———
    ar reliģijām jau tas pats kas ar visu materiālo un garīgo sfēru
    ir skaidrs, ka tāda lieta ka globālas vispārcilvēciskās vērtības ir
    tāpat ir skaidrs, ka ir lietas, kas katram Latvijas patriotam ir “pilnīgi citādas” kā “visiem pārējiem”
    tas tad arī ir jānoskaidro
    ——–
    pavisam banāls piemērs
    piens
    mums tas reāli dabā gandrīz vai otrais svētums pēc maizes
    BET
    ja gribi nomaitāt vjetnamieti vai lielāko daļu (ap 90%) Āfrikas iedzīvotāju – liec viņam izdzert 2l piena

  • Induli,
    tu būtu labs Domu Policijas priekšnieks.

  • … un, kas ir bīstamāks par nepareizām domām? Vai tu zini?

  • Par viņiem nerunā un neraksta tik daudz kā par masoniem, tomēr iluminātu slepeno organizāciju ietekme pasaulē ir nesalīdzināmi lielāka. Viņu idejas laika gaitā nemanāmi ir kļuvušas par Rietumu pasaules dzīvesveidu. Iluminātu veidotā politiskā, ekonomiskā un filozofiskā sistēma jau ir pietiekami visaptveroša, lai uz to varētu attiecināt Jaunās Pasaules Kārtības nosaukumu.

    Šodien par iluminātiem var teikt, ka tie ir pasaules visbagātākie un visietekmīgākie cilvēki, kas cenšas radīt un lielā mērā jau ir radījuši apstākļus, lai drīzumā kļūtu par pasaules valdniekiem.

    Apgaismoto tumšās saknes

    Noslēgta izredzēto loka varas pār tumšo pūli ideja radās Eiropas slepenajās okultistu biedrībās. Ietekmīgākā no tām bija kopš 14. gadsimta rakstos minētā Čūskas brālība, pazīstama arī kā ilumināti – no latīņu valodas apgaismotie, zinošie. Čūskas brālībai līdzīgas apvienības pastāvējušas jau senajā Ēģiptē un Babilonā. To locekļi nēsājuši priekšautus, ar to apliecinot savu piedrību dieviem, kas kādreiz nolaidušies no debesīm ugunīgos ratos vai laivās, kā arī savu izredzētību valdīt pār zemcilvēkiem.

    Slepeno biedrību pētnieks Deivids Aiks uzskata, ka ilumināti kopš senatnes slepeni uztur kontaktus ar ārpuszemes izcelsmes saprātīgo rāpuļu rasi, kas pirms cilvēka rašanās pārvaldījusi Zemi, un ar savu aģentu – iluminātu palīdzību cer savu varu atgūt nākotnē, cilvēkus pakāpeniski paverdzinot vai iznīcinot. Patiešām, Čūskas brālības un iluminātu darbībā vērojamas iezīmes, kas raksturīgas rāpuļu psihei: pretinieka īpašību smalka izpētīšana un to izmantošana savu nolūku īstenošanai, strikts īpašnieciskums, sev izdevīga brīža pacietīga gaidīšana, auksts aprēķins un emociju trūkums.

    Otra vide, kurā tapa iluminātu ideoloģija un darbības materiālā bāze, bija 18. gadsimtā Rietumeiropā izveidojusies naudas aristokrātija – tirgotāju, rūpnieku un baņķieru dzimtas, kas alka savās interesēs iespaidot politiskās un sabiedriskās norises, saradojoties ar dižciltīgajiem. Tādējādi izveidojās jauns sabiedrības slānis – melnā aristokrātija, kuras vērtībās galveno vietu ieņēma nevis gods un uzticība, bet viltība, divkosība, pērkamība un nežēlība iedzīvošanās vārdā. 1729. gadā no angļu Austrumindijas tirdzniecības kompānijas izauga vēlākais vispasaules ēnu valdības kodols – Lielbritānijas monarhu paspārnē esošā Trīssimtu komiteja. Tie bija angļu, vēlāk arī amerikāņu tirgotāji, politiķi un baņķieri ar darbības pamatprincipu „Vara caur naudu!”. Komitejas locekļi 19.gadsimtā sarausa milzu bagātības, tirgojot Ķīnā Indijas opiju, un arī vēlāk guva un gūst lielus ienākumus no narkotiku un ieroču tirdzniecības.

    Naudas varu politikā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā nostiprināja baņķieru Rotšīldu dzimtas izveidotais starptautiskais banku tīkls. Rotšīldu ciltstēvs Maijers Amšels kopš 1796. gada bija vācu valstiņas Hesenes – Hanavas galma baņķieris un preču piegādātājs. Savās un valsts interesēs viņš sekmīgi pielietoja starptautiskās preču – naudas operācijas, vērtspapīru cenas regulēšanu, vajadzīgās informācijas ievākšanu visās pasaules malās un vajadzīgo personu uzpirkšanu. Kā pakļaušanas un ietekmēšanas līdzekli Rotšīldi praktizēja liela apjoma aizdevumus valstīm, kā arī karu finansēšanu.

    Revolucionārie Bavārijas ilumināti

    Ar nosaukumu „Bavārijas iluminātu ordenis” slepenā brālība atklātībā parādījās 1776. gadā. Tās līderis bija Ingolštates universitātes tiesību profesors Ādams Veishaupts – apveltīts gan ar zināšanām un enerģiju, gan nevaldāmu godkāri. Vīlies masonu kustības ārišķībās, viņš nolēma izveidot brālību, kuras mērķis būtu apvērsums visās dzīves jomās, likvidējot valstis, reliģijas un tautības, tādējādi radot pilnīgi jaunu sabiedrību un „zelta laikmetu” zemes virsū.

    Par ordeņa darbības pamatprincipu Veishaupts pasludināja viņa paša nīsto jezuītu postulātu „Mērķis attaisno līdzekļus.” Viņš uzskatīja, ka brālības biedriem jābūt „uzņēmīgiem, veikliem, izmanīgiem cilvēkiem. Vispirms meklējiet dižciltīgos, ievērojamos, bagātos. Jaunuzņemtā ideāls ir veikls, mērķtiecīgs, sabiedrisks cilvēks; ja viņš ir arī bagāts, slavens un ietekmīgs – jo labāk.”

    Iluminātu morāle, vai, pareizāk sakot, tās trūkums, atklājas šādās Veishaupta rakstītajās rindās: „Visiem biedrības locekļiem ir nemanāmi un bez redzamas uzspiešanas jāizplata sava ietekme uz visu kārtu, tautību un reliģiju ļaudīm, ir jāveido noskaņojums vienā zināmā virzienā, taču tas jādara stingrā slepenībā un pēc iespējas enerģiskāk. Mūsu principi ir jāpadara par modes lietu, lai jaunie rakstnieki tos izplatītu sabiedrībā un tādā veidā pret savu gribu veicinātu mūsu lietas panākumus. Nepieciešams arī piesaistīt karstgalvjus, kaismīgi propogandēt cilvēces vispārējās intereses. Katram no mums ir jāinformē mūsu vadoņus par amatiem, posteņiem un citiem mums izdevīgiem stāvokļiem, ko varam iegūt, lai mūsu vadoņiem rastos iespēja šajos posteņos iecelt mūsu ordeņa cienīgākos locekļus un atbalstīt tos, lai nemanāmi izmainītu apkārtējo pasauli. Šīs pasaules varenos jāieskauj ar nepagurstošu darboņu leģionu, kas vienmēr virzīs lietas tā, kā tas vajadzīgs ordenim. Saistiet rokas visiem, kas nepakļaujas, iznīciniet ļaunumu tā saknē! Žņaudziet visus, kurus nespējat pārliecināt!”

    Ordeni var raksturot kā totalitāru organizāciju, kas bija sadalīta 13 hierarhiski pakārtotās pakāpēs. Tā pārvaldes – aeropāga priekšgalā atradās Veishaupts ar segvārdu Spartaks. Zemāko pakāpju biedri nepazina augstākos, tomēr tiem bija akli jāpakļaujas viņu rīkojumiem. Ilumināti plaši izmantoja ietekmīgu personu iesaistīšanu savās rindās un vēlāku manipulāciju ar tiem šantažējot. Uzņemšanu augstākajās pakāpēs noteica nevis pretendenta personiskās īpašības, bet praktiskā noderība ordenim. Atšķirībā no masoniem, iluminātu sapulču vietas tika turētas stingrā slepenībā.

    Pirmais iluminātu panākums bija iefiltrēšanās masonu ložās, kuru ideoloģija bija tuva iluminātu uzskatiem, un kontroles panākšana pār brīvmūrniekiem, piesaistot sev ietekmīgas personas no masonu augstākajām pakāpēm. Dažu gadu laikā Bavārijas iluminātu ložas izveidojās visās Rietumeiropas valstīs. Ordeņa biedri bija Gēte, Herders, Mocarts un citas tālaika slavenības.

    1782. gadā Vilhelmsbādenē tika noslēgta vienošanās starp masoniem un Bavārijas iluminātiem, kas aptuveni 3 miljonus Eiropas ietekmīgāko slepeno kustību locekļus apvienoja vienā organizācijā. Turpmāk ļaudis, kas masonu zemākajās pakāpēs meklēja zināšanas un pašpilnveidošanās iespēju, pat nenojauta, ka ir nokļuvuši iluminātu pārvaldītā ložu tīklā, kura pastāvēšanas mērķis bija zināms tikai izredzētajiem.

    Kad masonam, grāfam de Virē, kurš piedalījās kongresā, pajautāja par kongresa lēmumiem, viņš atbildēja: „Es neko jums nestāstīšu. Varu teikt tikai to, ka viss ir daudz nopietnāk, kā jums liekas. Sazvērestība, kas tagad tiks īstenota, ir izplānota tik perfekti, ka monarhijai un baznīcai nav nekāda glābiņa.”

    Vilhelmsbādenes kongresā piedalījās arī Eiropas noslēpumainākā persona – grāfs Senžermēns. Vēlāk viņš brīdināja Francijas karalieni Mariju Antuaneti par sazvērestību, kuras mērķis ir Francijas monarhijas gāšana. Karaliene tam nepiegrieza vērību, un pēc neilga laika sākās Lielā franču revolūcija. Tās īstenošanā ilumināti pirmoreiz pielietoja savu efektīvāko ieroci – pūli.

    Pasaules pārvaldīšanas noslēpumi

    Bavārijas iluminātu ordeņa oficiālie mērķi bija cilvēku izglītošana un tikumiskā pilnveidošana, taču patiesie nolūki klajā nāca 1786. gadā, kad kratīšanas laikā tika atrasti ordeņa slepenie dokumenti. Starp tiem bija arī tā dēvētā Sātana Derība – iluminātu darbības programma, kas veiksmīgi tikusi īstenota pagātnē un tiek pielietota arī mūsdienās. Tajā viskoncentrētāk ir izklāstīti iluminātu mērķi un taktika.

    Sātana Derība vēsta: „Pirmais cilvēku pārvaldīšanas noslēpums ir sabiedriskās domas iegūšana, turklāt ir jāsēj ķildas, šaubas un pretrunīgi viedokļi tik ilgi, līdz cilvēki pilnīgi apjuks un nolems, ka politikas jautājumos labāk vispār palikt bez personīgā viedokļa. Jāuzbudina tautas neapmierinātība, jāizplata tukša, netīra un pretīga literatūra. Preses uzdevums ir pierādīt ne-Iluminātu nespēju visās valsts un reliģiskās dzīves jomās.

    Otrs noslēpums – ir jāizmanto visas cilvēku vājības, visas sliktās īpašības un kļūdas, līdz cilvēki pārstās saprast viens otru.

    Pirmām kārtām ir jācīnās ar personības spēku, jo nav nekā bīstamāka par to. Ja personībai piemīt radošā garīgā enerģija, tā spēj sasniegt vairāk kā miljoni ļaužu

    Ar skaudības, naida, šķeltniecības un karu starpniecību, ar trūkumu, badu un slimību izplatīšanu visas tautas ir jānoved līdz tam, ka tās nesaskatīs citu izeju kā vien pilnīgu pakļaušanos Iluminātu varai.

    Ja kādu valsti ir sagrāvusi revolūcija, vai arī pilsoņu kara rezultātā tai radušies ārēja uzbrukuma draudi, to vienmēr jāizmanto mūsu labā.

    Jāpanāk, lai cilvēki lietotu kvītis kā skaidru naudu, dzītos pēc izpriecām, atrodoties nemitīgos kaut kā jauna meklējumos, sapinoties tajos un beigās sekojot Iluminātiem.

    Ieviešot sabiedrībā izvirtību, cilvēkiem tiks atņemta jebkāda ticība Dievam. Jālikvidē spēja patstāvīgi domāt, ieviešot gatavu uzskatu sludināšanu; garīgos spēkus jāsatriec ar tukšu demagoģiju. Brīvās domas, ko izvirza partijas, Iluminātu oratoriem jāpiepilda ar tukšiem vārdiem, lai klausīšanās nogurdinātajiem cilvēkiem rastos riebums pret jebkuru oratoru. Pretēji tam, Iluminātu politisko mācību jāpasniedz pilsoņiem nenogurdinošā, viegli uztveramā formā.

    Masām jāpaliek aklām, nesaprātīgām un bez sava viedokļa, lai tās nespētu diskutēt par valsts iekārtas tēmām. Tās pārvaldīs taisnīgs, bet nepielūdzams spēks un bezierunu pakļāvības princips.

    Pasaules kundzību var sasniegt tikai pa aplinkus ceļiem, mērķtiecīgi maitājot visas īstenās brīvības: gan likumdošanu, gan vēlēšanu kārtību, presi, personas brīvības, bet pirmkārt tautas izglītošanas sistēmu, turklāt stingri ievērojot visu pasākumu slepenību.

    Eiropā jārosina nesaprašanās starp cilvēkiem un tautām, rasu un reliģisko naids, lai rastos nepārvarama šķelšanās, lai neviena kristiešu valsts nespētu rast sev atbalstu. Citās pasaules daļās jāsēj ķildas, nekārtības un naidīgums, lai iemācītu valstis baidīties un apspiestu katru iespēju izrādīt pretestību.

    Ar augstāko valsts amatpersonu pērkamības palīdzību valdības jānostāda kredītatkarībā no Iluminātiem pēc aizdevumu sērijas piešķiršanas, kas būtiski palielinās viņu valstu parādus.

    Ar speciāli sarīkotu ekonomisko krīžu, kuru laikā visi pieejamie naudas līdzekļi tiks izņemti no apgrozības, palīdzību jāsagrauj ne-Iluminātu finansu saimniecība.

    Naudai jākļūst par vienīgo spēku, kas virza tirdzniecību un ražošanu, lai ar naudas starpniecību rūpnieki iegūtu arī politisko varu. Kopā ar Iluminātiem elitē jāiekļūst arī no viņiem atkarīgajiem miljonāriem; policijai un karavīriem turpretim jāpaliek nabagiem.

    Ar vispārēju vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību ieviešanu jānodibina neierobežota vairākuma kundzība. Ar patstāvības sludināšanu tiek veikta ģimenes un tās audzinošā spēka iznīcināšana. Ar izglītību, kas balstās uz viltotiem faktiem un viltus mācībām, jaunatni jāpadara trulu, dezorientētu un samaitātu.

    Jaunu masonu ložu dibināšana un sakari ar jau esošajām veicina sazarota organizāciju tīkla izveidošanu. Neviens nezina to patiesos mērķus, it sevišķi muļķi no ne-Iluminātiem, kuri centīsies iekļūt atklātajās brīvmūrnieku ložās tikai tamdēļ, lai viņu acis vēl veiksmīgāk tiktu piebērtas ar putekļiem.

    Ar visu šo pasākumu palīdzību jāpanāk, lai tautas uzaicinātu Iluminātus par pasaules pārvaldītājiem. Jauno pasaules valdību jāpasniedz kā labdarīgu un pasargājošu, kurai pakļaujas pilnīgi labprātīgi. Ja kāda valsts iebildīs, tās kaimiņi sāks karu pret to. Šādas valdības izveidošanai nepieciešama pasaules kara organizēšana.”

    Bavārijā iluminātu ordenis tika aizliegts, tomēr tas turpināja pastāvēt citās valstīs un iekļaut sevī pasaules finansu, intelektuālo un politisko eliti. 19. gadsimtā ilumināti saplūda arī ar naudinieku eliti – Trīssimtu komiteju.

    Iluminātu programma jau izvērstāk tika izklāstīta 1895. gadā atklātībā nonākušajos tā sauktajos Ciānas Gudro protokolos. Pretēji sabiedrībā izplatītajiem viedokļiem, ka tie ir antisemītu safabricējums vai ebreju sazvērestības plāns, Protokoli ir kāda iluminātu līdera runas konspekts. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka valsts mehānismu virzītāji – zelts un prese jau atrodas viņu rokās, un pretenzijas uz vispasaules kundzību kļuvušas par realitāti: „Mūsu slepeno Supervaldību vairs neaizsniedz likums. Tagad mēs esam likumdevēji, armijas pavēlnieki. Mūsu rokās ir nevaldāma godkāre, dedzinoša alkatība, nesaudzīga atriebība, nikns naids.” Ar anonīmā franču izcelsmes līdera muti ilumināti Protokolos pasludināja postulātus, pie kuriem apzināti vai neapzināti turējās vēlākās politiķu paaudzes: „Politikai nav nekā kopīga ar morāli!” un „Mūsu devīze – spēks un liekulība!”

    Lucifera izredzēto plāni

    19. gadsimta vidū notika iluminātu kontrolēto Eiropas un ASV masonu ložu organizatoriska un ideoloģiska apvienošanās. Pamatus jaunajai ideoloģijai lika ASV masonu Augstāko pakāpju sistēmas lielmeistars Izāks Longs. Viņš 1801. gadā no Skotijas uz Čarlstonu atveda lietas, kurām bija jākļūst par brīvmūrnieku lielākajiem svētumiem: dēmona Bafometa statuju un 1314. gadā uz sārta sadedzinātā Tempļa bruņinieku ordeņa lielmeistara Žaka de Molē galvaskausu. Neiedziļinoties šo relikviju autentiskumā, tās bija simboli, kas izteica jaunās masonu reliģijas būtību: Bafometa tēlu – spārnoto divdzimumu būtni ar āža galvu varēja uzskatīt arī par sātana un visu ļauno garu kā kulta objekta simbolu, bet baznīcas un laicīgās varas upura de Molē galvaskauss aicināja uz nesaudzīgu atriebību valstīm un reliģijai.

    1859. gadā mirušā Longa vietā par lielmeistaru ievēlēja enerģisko advokātu Albertu Paiku, kurš nekavējoties ķērās pie reliģijas izveidošanas, kas apvienotu visus augstāko pakāpju masonus. Šī reliģija tika aizgūta no manihejisma mācības, kas atzina Dievu un Sātanu par vienlīdz varenām dievībām, turklāt Paiks Luciferu atzina nevis par ļauno, bet gaismas un labestības dievu, kas cīnās pret Adonaju – tumsības un varmācības garu, jūdu-kristiešu pielūgto Dievu Kungu. A. Paika reliģiskie uzskati visizsmeļošāk izklāstīti viņa uzrunā masonu 32. pakāpes locekļu sapulcē 1889. gadā:

    „Mēs godinām dievu, bet tas ir dievs, kuru pielūdz bez aizspriedumiem. Brīvmūrnieku reliģija pirmām kārtām ir aicināta mums piepulcināt visus augstāko pakāpju iesvētītos Lucifera mācības gaismā. Ja Lucifers nav dievs, vai tad tas būtu Adonajs, kura rīcības ir apzīmogotas ar cietsirdību, cilvēknīšanu, zinātnes noliegšanu un Lucifera apmelošanu?

    Jā, Lucifers ir dievs, un, diemžēl – arī Adonajs ir dievs.

    Kā teic vecais likums: nav gaismas bez ēnas, nav skaistuma bez neglītuma un baltā bez melnā; tādēļ arī Absolūts var pastāvēt tikai divos dievos. Īsteni tīrā, patiesi filozofiskā reliģija ir ticība Luciferam, gaismas dievam, vienlīdzīgajam ar Adonaju. Bet Lucifers, gaismas un labestības dievs, cīnās par cilvēci pret Adonaju, tumsas un cietsirdības dievu.”

    1870. gadā A. Paiks noslēdza slepenu vienošanos ar Eiropas iluminātu līderi, Itālijas politiķi Džuzepi Madzīni. Līdz ar to A. Paiks tika atzīts par augstākās – pallādiskās brīvmūrniecības vispasaules patriarhu ar vārdu Limund Ensoph. Pallādistos tika uzņemti tikai masonu augstākajā – 33. pakāpē iesvētītie, kas vienīgie uzzināja, ka brīvmūrnieku patiesais, augstākais mērķis ir panākt Lucifera uzvaru pār Adonaju. Turklāt pallādismam tika pakļautas arī kristīgo brīvmūrnieku neatzītās ebreju masonu ložas „Bnai Brith” un „Memphis Mizraim”.

    Nakamajā gadā pallādistu patriarhs vēstulē Dž. Madzīni izklāstīja jaunas pasaules kārtības sasniegšanas plānu ar trīs pasaules karu palīdzību. Pirmā kara beigās Krievijai bija jānonāk pilnīgā iluminātu kontrolē un jākļūst par draudu Rietumu pasaulei. Bailes no šī bubuļa veicinās Rietumu valstu apvienošanos starptautiskās organizācijās, kas savukārt atvieglos iluminātu kontroli pār valstu ekonomisko un militāro potenciālu. Otrā pasaules kara rezultātā Krievijas ietekmes sfēra, kā arī bailes no tās paplašināsies, turklāt izveidosies Izraēlas valsts. Tā spēlēs galveno lomu trešā pasaules kara izraisīšanā – ilumināti radīs un stimulēs ķildas starp cionistiem un arābiem, kas pāraugs globālā sadursmē starp Rietumu un musulmaņu civilizācijām. Vienlaikus tiks izraisīti konflikti Rietumu sabiedrības iekšienē – savstarpēji sarīdītas dažādas sociālās grupas, ticīgie un ateisti, kas izraisīs vēl nebijušu noziedzības un vardarbības vilni. Šajā globālajā haosā ilumināti piedāvās risinājumu – vienotu vispasaules valdību, ekonomiku un visu cilvēka dzīves jomu kontroli, kas tiks labprātīgi pieņemta. Kā redzams, šis plāns līdz šim ir īstenojies perfekti, un mūsdienās ir manāmas izteiktas iluminātu iecerētā trešā pasaules kara tuvošanās pazīmes.

    1903. gadā vispasaules masonu valdnieka troni no Čarlstonas uz Romu pārcēla jaunievēlētais patriarhs, itālietis Adriāns Lemī. Cenšoties izveidot kaut ko izcili zaimojošu, viņš pavēlēja savā rezidencē – bijušajā pāvesta pilī, ierīkot klozetpodus tā, lai to saturs notecētu uz kapelas altāra. Kad celtnieki atteicās to darīt, iebilstot, ka tas būs nehigiēniski, Lemī lika pie ieejas pakārt apgrieztu krucifiksu un pielikt uzrakstu: „Pirms izej no šejienes, uzspļauj nodevējam! Slava Sātanam!”

    Vispasaules baņķieru valdība

    19. gadsimta beigās bija izveidojušies finansu elites ekonomiskās kundzības īstenošanas rīki – starptautiskie banku un uzņēmumu monopoli, kas spēja mākslīgi regulēt preču un naudas plūsmas, izraisīt inflāciju un ekonomiskās krīzes. Brīvā tirgus teorijas īstenošana valstu likumdošanā atcēla jebkādus ierobežojumus lielo monopolu kundzībai.

    19. gadsimta otrajā pusē Rietumu pasaulē notika iluminātu inspirēta ideoloģiskā revolūcija – izveidots un plaši popularizēts materiālistiskais pasaulskatījums. Tajā tika noliegtas garīgās vērtības, slavināts sadzīves ērtību progress, bet cilvēks pielīdzināts dzīvniekam, kura vienīgā morāle ir – izdzīvo stiprākais un viltīgākais. Šinī laikā pastiprinājās visu cilvēka dzīves jomu reglamentācija un kontrole no valsts puses. Vienlaikus sabiedrība sadalījās ļoti bagātajā virsslānī un proletāriešu pūlī. Pret vardarbīgas revolūcijas idejām uzņēmīgie proletārieši kļuva par iluminātu armiju, kas gāza monarhijas Eiropā I pasaules kara beigās.

    Milzīgs solis uz finansu elites vispasaules kundzību bija privātās Federālo rezervju bankas izveidošana ASV 1913. gadā. Baņķieri to piedāvāja kā risinājumu pēc mākslīgi izraisītas finansu krīzes. Plaukstošākās pasaules valsts valdība pēc 1913. gada kļuva par 12 lielāko pasaules banku vadītās Federālo rezervju bankas mūžīgu parādnieci, jo dolāru naudaszīmes apgrozībā turpmāk tika laistas vienīgi kā valdības parādzīmes bankai. Valstij tādēļ bija jāieķīlā bankai visi iespējamie īpašumi, turklāt jāmaksā procenti par to, ka Federālo rezervju banka nodrošina ASV ar naudu.

    Federālo rezervju bankas akciju lielākie turētāji netieši veicināja abu pasaules karu izraisīšanos, finansiāli atbalstot abas naidīgās puses. Kopš 1915. gada Maksa Varburga banka Hamburgā sāka finansēt revolūcijas gatavošanu Krievijā, bet Padomju Krievijā milzu ienākumi no naftas ieguves nonāca Rokfellera kompānijā „Standard Oil”. Kopš 1925. gada ASV lielākās bankas ar savām investīcijām veica Vācijas militārās varenības atjaunošanu un vēlāk bija nacistu rūpniecības galvenie sadarbības partneri.

    Sociālistu kustību sakūdītais proletariāts pēc pirmā pasaules kara daudzās Eiropas valstīs gāza monarhiju. Izveidojās iekārta, ko mēs saucam par demokrātiju, tomēr tai atbilstošāks ir partokrātijas nosaukums. Šajā iekārtā politiskajām partijām, lai vestu savstarpēju cīņu, nepieciešama nauda; līdz ar to partijas nonāk atkarībā no finansu oligarhiem. Valdībās atrodas viegli ietekmējami ļautiņi ar tumšu pagātni – nepakļaušanās gadījumā draud neatklātā nozieguma publicēšana. Demoralizētais pūlis tomēr tos ciena veiklo blēdību dēļ. Politiķu pērkamība un amoralitāte, kā arī birokrātiskie liekēži un samudžinātā likumdošana rada tautā vienaldzību, pat riebumu pret politiku kā tādu.

    20. gadsimtā iluminātu plāni īstenojās pasaules mērogā. Paralēli sabiedrības šķelšanai notika finansu un politikas centralizācija, ko pazīstam ar vārdu „globalizācija”. Pēc pasaules kariem haosa un nedrošības atmosfērā veidojās lielas politiskās un militārās apvienības – Tautu Savienība, ANO, NATO. Ekonomiskās apvienības, tādas kā ES, kalpoja finansu centralizēšanai un nacionālo valstu ekonomiskās patstāvības likvidēšanai. Finansu līdzekļi un visas ekonomiskās manipulācijas iespējas mūsdienās ir koncentrēti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas Fonda rokās. Tādēļ tehniski ir iespējams, ka pasaules ekonomiskās un politiskās norises spēj kontrolēt neliela personu grupa.

    Neoficiālie pasaules likteņu virzītāji, skaitā ap 300, atrodas visu iepriekšminēto apvienību un organizāciju vadībā. Uz pasaules kundzību pretendējošie savu darbību koordinē gan oficiālās organizācijās, gan lielākoties slēgtās konferencēs. Tā 1973. gadā, lai paātrinātu globalizācijas norises, tika nodibināta Trīspušu Komiteja – ASV, Eiropas un Japānas finanšu gigantu, politiķu, juristu un izdevēju apvienība. Kopš 1954. gada slēgtās sēdēs, kurās apspriež vispasaules valdības un armijas izveidošanu, pulcējas ap 120 Eiropas, ASV un Kanādas finanšu elites locekļi, dēvēti par Bilderbergas klubu.

    Jaunā Pasaules Kārtība

    Iluminātu galamērķis ir vispasaules valsts, kuras iekārta tiek saukta par Jauno Pasaules Kārtību (turpmāk – JPK). Tās būtība iezīmējas gan senajos iluminātu plānos, gan pašreizējā situācijā pasaulē.

    Ar nākotnes plānošanu un apdzīvotības jautājumiem kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem nodarbojās Trīssimtu komisijas locekļu „Romas klubs”. Viņi izstrādāja pasaciņu par drīzo pasaules pārapdzīvotību un enerģētisko krīzi. Tā novēršama, mākslīgi izraisot karus, badu un epidēmijas pārapdzīvotajos reģionos, veicinot abortus un miršanu „dabīgā atbiruma” – narkomānijas, alkoholisma, nekvalitatīvas pārtikas rezultātā. Jāpiebilst, ka cīņa pret narkotiku tirdzniecību un prostitūciju tiek veikta fomāli, jo šie rūpali ir nozīmīgs finansu elites ienākumu veids. Galvenais Jaunās Pasaules Kārtības veidotāju bagātības avots ir nafta, tādēļ viņi visiem spēkiem nepieļauj citu lētu un efektīvu enerģijas avotu izmantošanu. Tā cīņā pret „nāvējoši bīstamo” kodolenerģētiku tiek izmantota zaļo kustība, propogandēta niekošanās ar saules, vēja un citu „perspektīvu” enerģiju iegūšanu.

    Pašlaik tiek īstenota „zelta miljarda” koncepcija, saskaņā ar kuru visas dzīves ērtības tiks nodrošinātas miljardam pasaules iedzīvotāju, lielākoties Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Nākotnes ekonomiskā sistēma līdzināsies 19. gs. britu koloniālismam – „zelta miljardu” veidos vispasaules valdības ierēdņi, kalpotāji un tirgus darbinieki, kas paši neražos, bet patērēs pasaules melnstrādnieku – Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas iedzīvotāju saražoto. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, Latvijai paredzēta atrašanās „zelta miljarda” piepilsētā – šeit būs priviliģēto miljardieru atpūtas zona un nekustamie īpašumi, bet Latvijas iedzīvotāji pēc izvēles varēs apkalpot un izklaidēt rietumeiropiešus vai nu savā zemē, vai pie baltajiem cilvēkiem. Jāatzīst, ka Latvija izrādījusies ideāls JPK poligons – varasvīri rekordīsā laikā ir likvidējuši gan ekonomisko neatkarību, gan politisko pašnoteikšanos, ar apskaužamu iztapību uztverot jebkuru no ārpuses nākušu direktīvu vai ierosinājumus.

    Topošā jaunās pasaules sabiedrība ir augstākā mērā vienota ekonomiskā un masu kultūras ziņā, bet neticami sašķelta visos līmeņos un sastāvdaļās. Zem masu mediju sludinātā tolerances lozunga ir radīta grandioza arēna sociālajiem, reliģiskajiem, nacionālajiem, vecuma grupu, bērnu un vecāku, dzimumu, pat seksuālo orientāciju konfliktiem. Ekonomiskā nestabilitāte un demoralizēšanās vairo padibeņu un noziedznieku skaitu, kas neapzinoties veiksmīgi vairo spriedzi sabiedrībā. Cīņa ar terorismu un asinis par naftu visticamāk ir sākums megakonfliktam starp civilizācijām. Kad draudi un ciešanas sasniegs savu kulmināciju, neoficiālie pasaules valdnieki kā visu nelaimju novērsēju piedāvās pilnīgi noformējušos Jauno Kārtību.

    Tā nozīmē vienotu pasaules naudu, armiju, likumdošanu un visu cilvēka dzīves jomu totālu kontroli. 19. gadsimtā JPK patriarhi kontroli bija iecerējuši veikt ar savstarpējas izspiegošanas palīdzību (veiksmīgi īstenota nacistiskajā Vācijā un staļiniskajā PSRS), tomēr modernie pasaules lielkungi izstrādājuši humānāku metodi – informācijas kontroli, pielietojot modernās tehnoloģijas. Pašlaik tiek veikta katra modernās sabiedrības locekļa detalizētas informācijas dosjē (tā ietver katru cilvēka darbību, par kuru ziņas tiek saglabātas datoros) veidošana un centralizēšana. Kontroles kulminācija, kas jau tiek izmēģināta uz mūsu četrkājainajiem draugiem, būs zem ādas iešūta idfentifikācijas mikroshēma – personas dokuments, kredītkarte un atrašanās vietas noteicējs vienlaikus. JPK pārkāpēji tiks sodīti, uz laiku bloķējot vai pavisam anulējot šo mikroshēmu, bez kuras nebūs iespējams izdzīvot jaunajā sistēmā. Tomēr JPK pārkāpēju būs maz, jo reti kurš riskēs zaudēt jaunās sabiedrības augstākās vērtības – materiālās dzīves ērtības un baudas, turklāt masu saziņas līdzekļi cilvēku tieksmes un prātus bez pūlēm virzīs Pasaules Valdniekiem vajadzīgajā virzienā.

    Kāds tad ir JPK veidotā vidusmēra cilvēka psiholoģiskais portrets mūsdienās? Neraugoties uz sadzīves ērtībām, viņš dzīvo pastāvīgās bailēs un spriedzē. Baiļu atmosfēru rada masu saziņas līdzekļu dramatizētās ziņas par pasaulē valdošajiem konfliktiem, ekonomisko nestabilitāti, noziedzību, vardarbību, tomēr lielākas bailes JPK pilsonim ir zaudēt materiālo vajadzību apmierinātāju – ienākumus, līdz ar to pūļa acīs kļūstot par muļķi un neveiksminieku. Ienākumus JPK pilsonis cenšas saglabāt un vairot līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Viņš līdz galam neuzticas nevienam līdzcilvēkam – potenciālajam konkurentam, tādēļ jūtas vientuļš. Tajā pašā laikā viņš jūtas vīlies un vainīgs, jo nespēj sasniegt masu saziņas līdzekļu radīto nereālo dzīves standartu, būt ideāls vīrietis vai sieviete. Kopš bērnības viņš ir pazemots – ģimenē, skolā, armijā, darbavietā, iemācās locīties stiprākā priekšā un mīdīt kājām vājāko, vai arī gūt baudu no pazemošanas. Garīgās vērtības viņš visbiežāk noliedz, jo ir apjucis raibajā viedokļu, reliģiju un filozofiju jūklī, tomēr izjūt tukšumu dvēselē. Tas rada dusmas un sevis ienīšanu, kas bieži izverd kā maniakāla slepkavošana vai pašiznīcināšanās (tas ietilpst JPK plānos, jo vairo nestabilitāti sabiedrībā). Grandiozo iekšējo sašķeltību JPK pavalstnieks cenšas mazināt ar nelegāli, toties brīvi pieejamām reibinošām vielām (tas vairo finansu elites ienākumus), vai haotiskiem seksuāliem piedzīvojumiem (arī tas ietilpst iluminātu plānos, jo JPK nav paredzēta ģimene). Vispārējas nestabilitātes un apjukuma atmosfērā JPK radītā būtne gaida brīnumlīdzekli no ārienes, kas nodrošinās netraucētu dzīvi un materiālu labklājību.

    Vai tas cilvēku spēj darīt laimīgu – uz šo jautājumu ir jāatbild pašam sev, līdz ar to veicot izvēli – kļūt par iluminātu vadītu biorobotu vai sevī un sabiedrībā saglabāt un izkopt savu neatkārtojamo individualitāti.

    Alberts Paiks, modernā sātanisma pamatlicējs, kurš apvienoja vispasaules masonu eliti zem slepenas vadības un izveidoja Lucifera kultu. Miesās varenā pasaules patriarha iemīļotākā izklaide bijusi pieēšanās un piedzeršanās līdz nemaņai, sēžot uz fallveida troņa kailu prostitūtu bara ielenkumā.

    Godkārīgais profesors Ādams Veishaupts, Bavārijas iluminātu ordeņa līderis, izstrādāja iluminātu organizatoriskos principus un ideoloģiju. Lielā mērā tos noteica jezuītu skolā jaunībā iemantotie pazemojumi un naids pret jebkuru reliģiju.

    Maijers Amšels Rotšīlds aizsāka starptautiskā prīvātbanku tīkla izveidošanu. Savā testamentā viņš noteica, ka Rotšīldiem piederošo banku finansu operāciju atskaites jāpatur stingrā slepenībā, sevišķi no valstu valdībām.

    Zbigņevs Bžežinskis, NATO padomes loceklis, ASV prezidenta Dž. Kārtera padomnieks, viens no Trīspušu komisijas dibinātājiem. Iluminātu nākotnes vīziju viņš aprakstījis grāmatā „Tehnokrātiskā ēra”: cilvēcei jākļūst par biorobotu masu, ko ar moderno tehnoloģiju palīdzību pārvaldīs un kontrolēs neliels izredzēto loks. Viņš trāpīgi raksturo vispārējo politisko situāciju mūsdienu Rietumu pasaulē: „Nacionāla valsts kā cilvēku organizētās dzīves fundamentāla pamatvienība ir zaudējusi spēku. Starptautiskās bankas un multinacionālās korporācijas darbojas un plāno termiņos, kas krietni apsteidz nacionālo valstu politiskās koncepcijas.”

    Deivids Rokfellers, Trīspušu komisijas dibinātājs, pārstāv vienu no ietekmīgākajām bagātnieku elites dinastijām. Rokfelleru ģimenes fonds nodrošina milzu līdzekļus sabiedriskās domas veidošanai iluminātu interesēs. 1946. gadā fonds piešķīra 139 000 dolārus Otrā pasaules kara cēloņu oficiālās versijas izveidošanai. Tajā visa vaina kara izraisīšanā tika novelta uz Ā. Hitleru, bet ASV baņķieru finansiālais atbalsts nacistiem – noklusēts.

    Iluminātu galvenais simbols – ASV mazais zīmogs, kas kopš 1934. gada pēc 33. pakāpes masona, prezidenta Franklina Delano Rūzvelta rīkojuma tiek drukāts uz dolāra banknotēm. Augšā – uzraksts latīņu valodā „Mūsu lieta uzvarēs”, apakšā – „Jaunā Pasaules Kārtība” (iespējams tulkot arī kā „Jaunā Laikmeta Kārtība”). Piramīda simbolizē stingru hierarhiju šajā kārtībā, kuras augšgalā ir no sabiedrības nodalīta, visuredzoša vara. Zīmogā sastopamais skaitlis 13 (burti devīzē Annuit Coeptis, pakāpes piramīdā) ebreju maģijā – Kabalā simbolizē visu elementu pilnīgu pārveidošanu jeb transformāciju.

    Bafometa tēls, kas simbolizē pretmetu – gaismas un tumsas, vīrišķā un sievišķā, labā un ļaunā sajaukšanos cilvēka apziņā, vienlaikus arī divkosību un noslēpumainību.

    1991. gada 11. septembrī ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais paziņoja, ka karš pret Irāku tiek veikts jaunas pasaules kārtības nodibināšanas nolūkos. Uzbrukumu musulmaņu pasaulei turpināja un paplašināja viņa dēls un pēctecis prezidenta amatā. Daudzas kompetentas personas atzīst, ka 2001. gada 11. septembra traģēdiju Ņujorkā un Vašingtonā sarīkojuši nevis musulmaņu teroristi, bet ASV slepenie dienesti, lai sabiedrības acīs attaisnotu ASV militāro invāziju un raisītu naidu pret islama civilizāciju. Kā konflikts attīstīsies turpmāk un kādi spēki virza pašreizējo ASV prezidentu?

    Iluminātu Jaunā Pasaules Kārtība īstenībā nozīmē nevis progresu, labklājību un iecietību, bet visaptverošus konfliktus un tiem sekojošu totālu sabiedrības kontroli. Iedarbības mehānisms uz cilvēku ir ļoti vienkāršs: manipulēšana ar indivīda tieksmēm un vērtībām. Slepeno organizāciju pētnieks Entonijs Satons secina: „Lai kā arī cilvēki neēstos savā starpā, meklējot vainīgos: vai nu labējos ekstrēmistus, vai žīdu – masonu sazvērestību, monopolu un mafijas centienus vai vēl ko citu, viņi tos neatradīs. Jo tie, kas kaitē cilvēkiem, ir krietni gudrāki par viņiem un atrodas ārpus tiem, bet kaitē ar tā palīdzību, kas ir cilvēkos – pateicoties mūsu sīkajām kaislībām un pseidovērtībām, cīņai ar kurām valdībām nav efektīvu līdzekļu.”

    Agris Dzenis.

  • Reinis Zilevs:Edge, ne Markss, nedz Engelss, nedz Vladimirs Iļjičs nebija nedz vieni, nedz arī citi. Tiem visiem bija pietiekamas aizmugures un it sevishķi tevis minētie kungi pat nebija no “nabadzīgo un apspiesto” strādnieku vidus, bet gan attiecīgu režisoru nodomu īstenotāji un ideoloģijas izveidotāji. Turklāt mēs nerunājam par shķiru cīņu, jo nav shķiru, bet gan par globālas mafijas vēlmi iznīcināt nacionālas tautas(iznīcināt nacionalitāti kā jēdzienu, kā to jau mēģināja tevis minēto kungu iedvesmotie, kas radīja “padomju tautu”), to neatkarību. Tas pats instruments tikai mazliet uzlabots un nosaukts citā vārdā.
    ======================
    Jums būtu jāizlasa J.Kučinska grāmata “No interešu kariem uz interešu harmoniju” kur aprakstīta varas hegemonija un kas ir tās veidojošais/virzītāj spēks.Kā īpaša sociāla grupa inteliģence radusies tieši modernajā sabiedrībā, kad radās vajadzība nodibināt hegemoniju ar ideoloģijas palīdzību.Tas lai saprastu kas bija K.Markss un F.Engelss jo mums tieši tāds pats bija Rainis.
    Papildus brīvajā laikā varat izlasīt “Kapitālu” un “Komunistisko manifestu”.
    “Ekspluatējot pasaules tirgu, buržuāzija ir padarījusi visu zemju ražošanu un patērēšanu kosmopolītisku. Reakcionāriem par lielu sarūgtinājumu viņa ir izsituši rūpniecībai nacionālos pamatus zem kājām. Nacionālās rūpniecības vecvecās nozares ir iznīcinātas, un tās vēl joprojām diendienā tiek iznīcinātas. Tās izstumj jaunās rūpniecības nozares, kuru iekārtošana kļūst par dzīvības jautājumu visām civilizētām nācijām, nozares, kuras neapstrādā vairs vietējās izejvielas, bet gan izejvielas no vistālākām zemeslodes joslām, un kuru fabrikātus patērē ne tikai pašu zemē, bet arī visās pasaules daļās. Veco, pašu zemes ražojumiem apmierināmo vajadzību vietā stājas jaunas, kuru apmierināšanai vajadzīgi visattālāko zemju un visdažādāko klimatu produkti. Seno lokālo un nacionālo noslēgtību un iztikšanu ar pašu ražojumiem aizstāj vispusīgi sakari, vispusīga savstarpēja nāciju atkarība. Un tas notiek tiklab materiālo, kā arī garīgo ražojumu laukā. Atsevišķu nāciju gara ražojumi kļūst par kopīgu mantu. Nacionāla vienpusība un aprobežotība kļūst arvien vairāk un vairāk neiespējama, un no daudzām nacionālām un lokālām literatūrām izveidojas viena pasaules literatūra.

    Strauji uzlabojot visus ražošanas rīkus, bezgalīgi atvieglojot satiksmes līdzekļus, buržuāzija ierauj civilizācijā visas, arī visbarbariskākās, nācijas. Viņas preču lētās cenas ir tā smagā artilērija, ar kuru viņa sagrauj drupās visus Ķīnas mūrus, ar kuru tā spiež kapitulēt barbaru visietiepīgāko naidu pret ārzemniekiem. Viņa piespiež visas nācijas pieņemt buržuāzijas ražošanas veidu, ja tās negrib iet bojā; viņa spiež tās nodibināt pašām savās mājās tā dēvēto civilizāciju, t. i., kļūt par buržujiem. Vārdu sakot, tā rada sev pasauli pēc savas līdzības.
    Buržuāzija arvien vairāk un vairāk izskauž ražošanas līdzekļu, īpašuma un iedzīvotāju sadrumstalotību. Viņa ir sablīvējusi iedzīvotājus, centralizējusi ražošanas līdzekļus un koncentrējusi īpašumu nedaudzu rokās. Nepieciešamas sekas tam bija politiska centralizācija. Neatkarīgi, gandrīz tikai sabiedroti apgabali ar dažādām interesēm, likumiem, valdībām un muitām tika saliedēti vienā nācijā ar vienu valdību, vienu likumdošanu, vienu nacionālu šķiras interesi, vienu muitas robežu. Kā buržuāzija pārvar krīzes? No vienas puses, ar liela daudzuma ražošanas spēku piespiestu iznīcināšanu, no otras puses, iekarojot jaunus tirgus un pamatīgāk ekspluatējot vecos. Tātad kā? Tādējādi, ka tā sagatavo vispusīgākas un graujošākas krīzes un samazina līdzekļus to novēršanai.”
    Tas ir sarakstīts 1888.gadā bet aktuāls mūsdienās un jebkurš progresīvs spēks var ierakstīt savā programā līdzīgas atziņas.

  • Ja vēl runā par reliģiju, tad visās Baltijas valstu himnās (arī Igaunijā!)ir vēršanās pie Dieva, un tas ir pilnīgi loģiski, saprotami. Eiropas valstis ir bagātas ar kristīgo kultūru,pasaules uzskatu. KaTs raksta: ,,Himnu mainīt nebūtu prāta darbs.”, un es viņam pilnīgi piekrītu. Gan pirms gan pēc himnas var uz nebēdu un pilnu krūti dziedāt arī visas citas dziesmas, t.sk. ,,Nevis slinkojot un pūstot”.
    :) Kas attiecas uz pēdējo dziesmu, tad Jurjāna ,,Nevis slinkojot un pūstot” nu gan negribētos par valsts himnu-jo 1)kas pūst un trūd, tur neko mainīt vairs nevar, un 2) dzīvie drīzāk nevis pūst, bet izbrauc, aizbrauc, nodzeras, izmirst, nepiedzimst utt:) Tā ir spēcīga, rosinoša dziesma, to nenoliegt,bet ne himnas aizstājēja. Mums jau ir/vēl ir sava himna, savs karogs, ģērbonis, sava valoda, teritorija, cilvēki, saglabāsim tos!

  • Mani dārgie kungi! Vai zināt, kas šodien par dienu? Svētdiena! Visi normāli cilvēki iet uz baznīcu, bet jūs ne tikai apšaubāt valsts himnu, bet pat apšaubāt Dieva svētību un tās nepieciešamību. Man ir nepatīkami to visu lasīt!
    Patiesi vīlusies, Tālavas Anniņa

  • Konspirācijas teorijas ir labi, – tās rosina fantāziju. Taču ko mēs varam spriest par lietām, kuras ir, kā apliecina arī paši teoriju izplatītāji, slepenas?
    Es tomēr aicinātu vairāk domāt par savu piedāvājumu un idejām nākotnes Latvijai.
    Pieņemsim, ka ilumināti tiešām cīnās par cilvēku sirdīm un prātiem, bet tad jau to pašu varam darīt arī mēs, dodot un īstenojot savu alternatīvu.

  • Paldies, Anniņ, bet kāpēc pati neesi baznīcā? :)
    Es noteikti neapšaubu Dieva svētību, taču mēs te spriedām par valsts himnu, kas ir pavisam cits jautājums. Kā teikts Bībelē: Dodiet Dievam, kas Tam pienākas, un dodiet ķeizaram, kas pienākas ķeizaram (citāts nav precīzs, tikai doma).
    Lūdzu, neesi vīlusies, jo cilvēkiem nepieciešams Tavs optimisms, uztveres skaidrība un spars!

  • Pastāv jau arī trešā iespēja: kāds, piemēram, mūsu komponists Iciks kopā ar kādu dzejdari, var sacerēt pilnīgi jaunu valsts himnu, kurā būs gan lūgums Dievam, gan arī cilvēka loma savā valstī. Proti, kaut kas vairāk par ziedēšanu, diešanu un dziedāšanu.

  • Jāni, manas kājas jau apautas, esmu jau ceļa jūtīs, tūliņ dodos baznīcas virzienā un iesaku to darīt arī Tev! :)
    Tālavas Anniņa

  • Ja runāt par himnu, man vēl viens priekšlikums. Šai republikai lai paliek esošā himna. Bet mēs varam izvēlēties vai no jauna radīt topošās tautas kustības himnu. Ja šī kustība gūs panākumus un pārņems Latviju, tad būs liela iespēja, ka tā himna tiks pieņemta arī par Trešās republikas himnu.

  • Visu cieņu Baumaņa “Dievs, svētī Latviju!”, kas tika radīta Dziesmu svētkiem, bet tas ir pieradums. Mēs esam pieradushi to dziedāt. Godīgāk būtu atzīt, ka baltu ciltīm vēl pirms pēdējiem apmēram 400 gadiem(vēl līdz pat 1600. gadiem Latvijā bija ļoti izteikts pagānisms ar ko nespēja lielvaras izcīnīties) bija pavisam citas dziesmas un tikumi. Līdz ar to nāktos atzīt, ka kristīgā ticība nav nosaucama par tradicionālo, jo tad mēs atzīstam, ka mūsu tautas saknes sākas tikai ar brīdi, kad lielvaras sāka diktēt savus nosacījumus mūsu zemē. Tad mums ir jāaizliedz un jāaizmirst tautas kultūras mantojums, kas ir pat senāks par laiku, kad Izraēlā piedzima Jēzus Kristus, jo pretējā gadījumā mēs nonākam pretrunās pashi ar sevi.

    Es arī vairāk esmu par “Nevis slinkojot un pūstot” un paskaidroshu kāpēc. šī dziesma nes līdzi mums tik zināmo darba tikumu un gribu ņemt lietas savās rokās aktīvi un ar Dieva svētību. Taču tagadējā himna vairāk ir tāda garīgā lūguma dziesma, kas vairāk atgādina pasīvu lūgshanu. Cita lieta ja Dievs, svētī Latviju ieliek dziesmu svētkos – tur shai dziesmai ir jēga, jo Dziesmu svētki ir garīga tautas saplūsme. Bet valsts ir laicīga konstrukcija un tur ir reāli jādara. Tā ir enerģētika. un ko varam gribēt, ja mēs pasīvi lūdzam, bet pashi nedarām. Arī Bībelē Dievs ir teicis, ka cilvēka dzīve tiek atmērota pēc viņa darbiem un izmantotajiem talantiem. Nevar sēdēt sakņupushi un lūgt, lai Dievs visu izdara mūsu vietā. Dievs vēlas lai mēs pashi ceļamies un darām, tad viņsh dod savu svētību, bet mēs gribam, lai sākumā Dievs kaut ko dara un tad varbūt arī mēs pievienosimies. Vismaz man tā liekas skaidrāk.

    Bet ne pa to ir runa. Jūtu, ka domas par tautas kustību pamazām sāk virmot. Un jāsaka paldies GB1958 par to, ka pacēla sho domu. Vēl – Valter, tās idejas būtība jau tieshi tāda arī ir kā tu saki, jo tikai tādā veidā iespējams izvairīties no idejas sagraushanas. Vadonība iekļauj sevī pietiekami lielus riskus.

  • Īstenībā valsts simboli mums tiešām varētu būt citi. Kaut vai trīs zvaigznes, kuras var uztvert arī savādāk kā kultūrvēsturiskos novadus. Tomēr nopietni apsvērt to mainīšanu diez vai būtu nopietni, un galvenais – lietderīgi.

  • Normund Kaktiņ,
    Par masoniem runājot. Dzīves sākas pēc 33.
    Tas, cik pakāpes viņiem tur ir, nav zināms. Vismaz kādām 90 jābūt, ja ne visām 360.

  • http://www.2v.lv/index.php/eopolitika/4513-08-2010
    Slavens zinātnieks paredz „jaunajiem Ziemeļiem” grandiozu ekonomisko nākotni
    ….
    Portāls http://www.pok.lv piebilst, ka vienlaikus publikācijā brīdināts – „daudzas ziemeļu teritorijas joprojām ir marginālas un nedomā par tām iespējām, kādas radīs klimata izmaiņas”. Varbūt šā nesarežģītā iemesla dēļ „nākotnes pilsētu” un ekonomisko lielvaru sarakstā nav nedz Rīgas un Tallinas, nedz Baltijas valstu?

  • >Reinis Zilevs: Septembris 19th, 2010 at 12:42 pm
    Patiesībā sākotnējā redakcijā taču BIJA vārdi:
    Dievs svētī Baltiju!

  • Mums laikam tās sarunas izsīkušas uz kādu laiku.
    Es tagad cīnos ar kara kurinātājiem. Tas ir šeit:
    http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/jozefs-sveiks/es-par-karu

  • >Revolt: Septembris 19th, 2010 at 10:44 am
    Jums būtu jāizlasa J.Kučinska grāmata “No interešu kariem uz interešu harmoniju” kur aprakstīta varas hegemonija un kas ir tās veidojošais/virzītāj spēks.Kā īpaša sociāla grupa inteliģence radusies tieši modernajā sabiedrībā, kad radās vajadzība nodibināt hegemoniju ar ideoloģijas palīdzību.Tas lai saprastu kas bija K.Markss un F.Engelss jo mums tieši tāds pats bija Rainis.
    Papildus brīvajā laikā varat izlasīt “Kapitālu” un “Komunistisko manifestu”.”…
    - ASPRĀTĪGS PIEDĀVĀJUMS…Smiekli man nenāk – ‘Revolt’ liek vienā līmenī Marksu, Ļeņinu, Raini un J.Kučinski ? Var glaimot, tik’ nepārslavē, ‘zvaigžņu slimība’ ir bīstama….
    Ja jau ‘Revolt’ ir daudz lasījis un ko APJĒDZIS, tad jau varēšu palūgt īsu skaidrojumus (ŠĀDUS domurakstus/recenzijas gan nevajadzētu komentāros rakstīt – normundskaktins: Septembris 19th, 2010 at 10:27 am )

  • >Janis_K.: Septembris 19th, 2010 at 3:24 pm
    Mums laikam tās sarunas izsīkušas uz kādu laiku.
    Es tagad cīnos ar kara kurinātājiem.
    - VIRTUĀLAJĀ sfērā var cīnīties bezgalīgi…Es labāk REĀLAJĀ pasaulē ar bebriem cenšos sadzīvot – bebri strādā cītīgi un čakli, tik jāuzmana un jāregulē, lai nepārstrādājas un bērzu jaunaudzē nepaviesojās…..

  • Ja nopietni… par simboliem.
    *
    Par piemēru ņemsim Jāņa K izgudroto jauno simbolu – Tālavas A. Šis simbolam, protams, kā jau visiem simboliem, ir vairākas funkcijas:
    – galvenais uzdevums ir radīt ticamību, ka niks Tālavas A NAV Jāņa K cita virtuālā identitāte
    – lai nodrošinātu šādu ticamību, tiek pielietotas vairākas metodes:
    a) simbols jeb jaunā identitāte ir pretējā dzimuma
    b) jaunā identitāte ietver sevī koordinātes, kuras ir attālu no Jāņa K atrašanās vietas – Tālava
    – asociējot jauno identitāti ar noteiktu komentēšanas manieri, Tālavas A tiek piešķirta (to piešķir pats Jānis K):
    a) sava veida morālā “uzrauga” funkcija.
    b) sava veida pretenzija uz titulu “patiesības teicēja”
    *
    Par konkrēto piemēru viss, pagaidām.
    ***
    Simboliem, tāpat kā valodai, ir viena funkcija – saziņa jeb modernizējot – komunikācija.
    Vienu simbolu var pielīdzināt vienam vārdam.
    Simbolu kopumi ir līdzvērtīgi teikumiem – tajos ir sarežģītākas nozīmes.
    *
    Ķīniešu hieroglifi ir viens no piemēriem, kur sarežģītas simbolu jēgas ir saplūdušas ar valodas simbolizēšanu jeb pierakstīšanu.
    *
    Simbolus rada cilvēki. Simbolus cilvēki tiecas saglabāt, jo tajos ietvertās jēgas un nozīmes, kaut arī grūti verbalizējamas, ir “dārgas”, nozīmīgas un no tām ir grūti šķirties. Tās ir konkrēto simbolu lietotāju, piemēram tautu, atmiņas jeb saknes.
    *
    Tie, kuri apzinās konkrētas ļaužu grupu simbolu nozīmes, izmanto šos simbolus, lai veidotu sarunu/dialogu/komunikāciju ar konkrēto sabiedrību.
    *
    Šādai komunikācijai, kā jebkurai cilvēka darbībai, var būt savtīgi vai cēli mērķi. Tā var celt vai nogremdēt.
    *
    Lai samazinātu iespēju, ka ļaudis, kuriem nozīmīgi ir vienādi vai līdzīgi simboli (piemēram, latvieši), tiek izmantoti savtīgos nolūkos, simbolu nozīmes, nozīmīgumi un jēgas ir jāsaprot līdz dziļākai būtībai.
    *
    Lai saprastu, ko es tikko uzvervelēju, lūk piemērs:
    Dziesmu Svētki.
    Dziesmu Svētki latviešiem, vispārīgi runājot, simbolizē daudz dažādas lietas, kā arī tiem ir piešķirta ārkārtīga nozīme. Te dažas Dziesmu Svētku, kā simbola, nozīmes:
    – kopības sajūta
    – mīlestības sajūta
    – pacilātība
    – spēka apzināšanās
    – spēja apvienoties kopējam mērķim
    – dalīšanās prieks…
    *
    Visi zinām, kā šos simbolus savtīgos nolūkos izmanto bankas, politiķi un citi parazīti, kas uz tiem mēģina nopelnīt.
    *
    Pieļauju, ka, ja Dziesmu Svētku, kā simbola, nozīmes būtu definētas un ieliktas apziņā (ne tikai zemapziņā), tad būtu grūtāk ar mānīties, runājot simbolu valodā.

  • Runājot par sazvērestības teorijām un pie mums notiekošo, iesaku izlasīt Nikolasa Hāggera dokumentālo grāmatu “Sindikāts”

  • Nu Tu atkal aizsapņojies, Aigar! :)
    Pajautā Ivo kā administratoram, lai viņš pēc ip adreses vai kā citādi nosaka, kāds man var būt sakars ar Tālavas Anniņu?
    Izņemot to, ka man patīk viņas valoda un teicieni. :)
    Vai mums tādi saasinājumi, apvainojumi un “atmaskojumi” kaut kā kalpo TF mērķu sasniegšanai?
    Ja jau TF ir pieļauta anonīmu niku lietošana, tad jāsamierinās arī ar no tā izrietošām sekām – diskusiju dalībnieku anonimitāti.
    Ja man ir kas sakāms, man nav vajadzības slēpties aiz izdomātiem vai mākslīgi radītiem nikiem.

  • Tas teorētiski – šāvu uz dullo, jo pieļāvu, ka tāda iespēja ir :D Tādēļ arī pilnus vārdus nelietoju. Komentāra pirmo daļu var izdzēst.

  • Tomēr tu esi slēpies aiz citiem nikiem tieši TF. :). Tas nav uzbrukums – tas tikai norādījums uz to, no kurienes man idejas rodas :D

  • Aigar, tu tiešām esi jocīgs! Šķiet, ka tevi moka kāda vajāšanas mānija, jo savādāk slimīgās aizdomas par vairākiem nikiem vienam cilvēkam nevar izskaidrot! Zinot Jāni, viņa pamatīgumu un godīgo tiešumu, pat prātā neienāktu kas tāds!Aizej paguli, kad piecelsies, doma būs skaidrāka, vismaz nejauksi gaisu un nenovirzīsi no tēmas!

  • Kritizēt valsts simbolus, tas ir sliktākais, ko var šodien atļauties. Kāds vēl iedomāsies, ka valsts nosaukums Latvija pārāk garš vai grūti izrunājams.
    Atskaņojot valsts himnu, pieceļas kājās un tādējādi šo valsti godina ne tikai pavalstnieki, bet visas pasaules (olimpiādēs un citos pasaules nozīmes notikumos)iedzīvotāji. Esmu pārliecināts, ka līdzīgi rīkojies arī Tu, Aigar. Valsts simboli nav apšaubāmi, tie ir un tie ir svēti.
    Pieļauju, ka tā tāda nevērības poza, kuras pasvītrošanai Tu stāsti, ka laikā, kad atskaņo himnu, dungo citas dziesmas. Šī poza Tev palīdz apstŗīdēt aicinājumu latviešiem vienoties kopējās vērtībās un par tām, kuras nevar izsvērt naudā. Tu saki – nē. Vai Tev kas labāks padomā? Labprāt uzklausīšu. Ja nē, tad nav – nē.
    Cilvēks jau tāda būtne, kuram vajag ne tikai vēderam, bet arī sirdij un galvai. Vecāki un bērni, radi, kaimiņi, draugi, svarīgi notikumi un datumi, dzimšanas un vārdadienas, ticība, mīlestība, ienaids. Tā var saukt un saukt tūkstošiem civēkam svarīgas un nozīmīgas lietas, vārdus, īpašības, skaņas bez kurām viņš vienkārši nespēj dzīvot.
    Tehnoloģijas plašajā vajadzību gammā aizņem tikai nelielu daļu. Ja uz zemes dzīvotu vienīgi dzelzs malkas cirtēji, pat tad ikdienas vajadzības, materiāli, rezerves daļas un eļļas var izrādīties daudz svarīgākas par nākotnes tehnoloģijām.
    Vai nekad neesi domājis par to, ka tehnoloģiju attīstībai treknu punktu var uzlikt šās attīstības rezultātā radīta un uzspridzināta atombumba? Čiks, un iestājas ledus laikmets.

  • Tā moka jūs, jo man iet jautri, bet jūs satraucaties :D

  • Absolūti neuztraucos, vien izdaru secinājumus. Mana dzīve ir vairāk reāla, to maz izdzīvoju virtuālā vidē. Ja sanāk nedaudz vairāk iedziļināties te rakstītajā, tas nenozīmē, ka te dzīvoju visu dienu/diennakti.

  • Induli,
    kādēļ Latvija tieši? Šeit vienmēr ir dzīvojuši Balti.
    Kājās pie himnām gan neceļos… pēdējā laikā… cik atceros.
    *
    Manu attieksmi var sasummēt – ar cieņu un interesi vēroju simbolus, šad tad piedaolos simbolu radīšanā, tomēr ciešas un emocionālas saites ar simboliem atturos veidot.
    *
    Protams, katram ir tiesības darīt pēc saviem ieskatiem. Es tak nenosodu tavas attieksmes.

  • Induli,
    atombumbas pašas nesprāgst.
    Ir vajadzīgs būs emocionāli saistītam ar noteiktām vērtībām, lai nospiestu sarkano pogu.
    *
    Vērtības, kā drošības līdzeklis, ir dibināts uz bailēm.
    *
    Tieši tādēļ, visdrošāk ir nebaidīties, lai nerastos vēlme radīt morālas/ētiskas vērtības.

  • P.S. Kas attiecas uz aizdomām par vairākiem nikiem vienam cilvēkam, domāju, tā te nav. Te nav iepazīšanās portāls vai vēl tenku lapa, kuru lasa teju puspasaules, šajā vietnē pulcējas savādāka publika. Lai te rakstītu komentus, vajag reģistrēties, administratoram pieejami visi dati. Gudriem cilvēkiem būtu muļķīgi pašiem rakstīties ar sevi. Vienīgi, Aigar, Tu varbūt to vēlies pats, tik nejauši atklājies? Un tas, ko tu apgalvoji bez pārliecināšanās vēl tevi uzjautrināja, kā pats apgalvo? Tiešām mums ir dažādas humora izjūtas.

  • Aigar Brūveli! Vai tiešām tev Dieva dienā nav nekā labāka ko darīt, kā vien apvainot jauku sievieti? Es jūtos tik aizvainota un aizkaitināta!!! Vēl nesen tu man mīlestībā atzinies, bet nu jau citu dziesmu dziedādams, vītero pa Tautas forumu. Vai tiešām tu būtu atzinies mīlestībā Jānim? Nodevējs! Tipisks vīrietis! FUI!
    Tālavas Anniņa

  • Nē, nenosodu arī tavas attieksmes. Tikai tad Tu nespēlē tajā komandā, Tu pārstāvi citu komandu ar citām interesēm, bet Latvijas komandā esi aiz pārskatīšanās nonācis vai ienācis. Vēl sliktāk, ja tādas Tev nemaz nav, tad ir pavisam bēdīgi.

  • Manuprāt niks nav slēpnis, bet identitāte
    Interesanti gan kāpēc iesvētot kādā ticībā vai amata laiku laikos deva cilvēkam jaunu vārdu vai viņa vārdu amatā?
    ———
    Sazvērestību teorijas lielākoties ir kapitulējušu pētniecisko žurnālistu beletristika, kas gan reizēm atklāj pat vairāk, kā “ir patiesībā”.
    Mūsu kopība forumā arī ir sava veida sazvērestība.
    Daudzi mūs nespēj saprast kaut vai vienkārši mūsu valodas nezināšanas dēļ. Vai vēl vienkāršāk aiz vienkāršas nezināšanas par mums
    ——–
    Dziesmu svētki ir viens no visnopietnākajiem Latvijas simboliem.
    (Tai pat laikā šī rituāla norise prasās pēc kardinālām izmaiņām.
    Tā varētu būt svinama nedēļa Latvijā.
    Centrālais koncerts varētu notikt burtiski visā Latvijā ar teletiltiem. u.t.t. pie tam šis simbols acīmredzami jau tagad piedzīvo būtisku attīstību)
    Un šai lietā būtiska ir tautas vispārēja līdzdalība.
    Dziesmu svētkus un koru dziedāšanas tradīciju es uzskatu par visu tradīciju un tautas kustību mugurkaulu Latvijā.
    ———

  • Baidos, ka šoreiz Indulim varētu būt pilnīga taisnība.
    Visi tie savādie izlēcieni tikai mūs novirza no tēmas. Tas nav auglīgs vienas komandas darbs. Kopā ražīgi un radoši var strādāt tikai cilvēki, kuriem kopīgi mērķi.

  • Patiesība acīs kož!!! Mans mīlnieks pazudis!
    Tālavas Anniņa (vīriešos vīlusies)

  • tāda, kā mazgaršības sajūta

  • un kas tur ko baidīties, ja kādam varētu būt pilnīga taisnība, kaut vai šoreiz

  • Ak, rast, Tu vietā pateici. Tas tāds muļķīgs teiciens, kas sākas ar “baidos” un kas reizēm pielīp …
    Labošos, un mācīšos no Anniņas, kas tādus frāžainus liekvārdus nelieto. :)

  • >Reinis Zilevs: Septembris 19th, 2010 at 4:19 pm
    Runājot par sazvērestības teorijām un pie mums notiekošo, iesaku izlasīt Nikolasa Hāggera dokumentālo grāmatu “Sindikāts”
    - VĀJI/nepārliecinoši ieteiksi (reklamēsi) – maz izlasīs, retais apjēgs. Tad jau labāk JāņaK. vecos rakstus palasīt – skarbas atziņas 2003.gadā:”(..)liela sabiedrības daļa iestigusi tīri padomiskā šizofrēnijā un apātijā.”
    http://www.prataspeks.lv/lv/suverenitate.htm
    – Izlasīju, pārlasīju – nepiekrītu JānimK. – Latvijas sabiedrība nebija un nav iestigusi, to jau A.Hermanis savā ‘Latvieši kā indiāņi’ spilgti uzrakstījis:”Ja XXI gadsimta sākumā cilvēks, dzīvojot savā valstī, izjūt diskomfortu – ekonomisku vai citādu-, viņam ir jauns risinājums:nopirkt aviobiļeti, paņemt ģimeni un aizbraukt uz citu, labāku vietu”
    - AICINĀT uz cīņu par tiesībām,no kurām sabiedrības vairākums labprātīgi atteicās 1990-os vai mēģināt 2010.g. pārliecināt, ka sabiedrības vairākums ir kļuvis par kādas ‘globālās mafijas’(R.Zilevs) sazvērestības upuri?-tukšs numurs…

  • Ak, Dievs, Edge/Memory, kā Tev neapnīk vazāties ar to Hermani un indiāņiem!? Jau visas vietnes un visus rakstus esi piepastējis ar to un pa vairākām reizēm katrā rakstā!
    Kur tik kāds ko uzraksta, tā Tu klāt ar Hermani vai Zinovjevu. :)
    Vai Tu esi cilvēks vai robots, vai īpaša veida vīruss? :)

  • Edge, vai esi lasījis “Sindikātu”? Jāņa K. darbus esmu lasījis jau gadus septiņus atpakaļ, tai skaitā “Jaunā pasaules kārtība un mēs paši”(tiem man jau sen iekonservēti cietajā diskā) un ik pa laikam fragmentāri pārlasu, lai salīdzinātu ar līdzīgu autoru darbiem no aizrobežas, kas raksta par līdzīgām tēmām. Bet ne jau par to ir runa. Jebkurā gadījumā neviens no mums nezina pilnīgi visu patiesību, aiz tā viena iemesla, ka mēs neesam notikumu tiešie līdzdalībnieki, bet esam ieausti kopējā tīklā. Viens ir skaidrs – nav nejaušību un pārāk daudz faktu liecina, ka ir spēki, kas ar mums, ar mūsu 100 “gudrajām” galvām manipulē. Man persōnīgi nav dusmu par to, bet gan ir prieks, ka Dievs ir devis iespēju to sajust un kaut nedaudz saprast no kurienes kājas aug. Man ir mazsvarīgi Rošildu, Rokfelleru, Morganu, Duponu un citu maniaku motivācija, bet man ir svarīga mana motivācija manai dzīvei. Ja vien man ir iespējams kaut ko darīt kaut savas ģimenes, radu, draugu, kaimiņu vai sabiedrības labā, tad es to darīšu. Ir vīrišķīgi jāpieņem realitāte un izejot no tās un no savas motivācijas jārīkojas. Ja cilvēks savu dzīvi redz tikai šajā ķermenī un ierobežotajā vidē, tad ar tādu cilvēku ir iespējams manipulēt un to ietekmēt vajadzīgajā virzienā. Kaut vai tā, lai tas tā vietā, lai reāli mēģinātu savu vidi uzlabot, sēdētu un gudri spriestu vai ir taisnība sazvērestības teoriju paudējiem vai nav. Tas viss ir kaķa šķaudiena vērts. Ir tikai viens jautājums – mēs varam būt vīri un kaut ko darīt, vai paslēpjamies sievu brunčos un klusu vīstām dūres un izkaujamies savā starpā, par prieku un apmierinājumu valdītājiem?

  • Reinis Zilevs – Ir vīrišķīgi jāpieņem realitāte
    ____________
    Kā jauniņais šinī forumā, tomēr gribu jautāt, vai foruma dalībnieki ir nonākuši pie kopsaucēja, kāda šī realitāte ir? Pretējā gadījumā nonākt pie vienotības, piedodiet par kalambūru, kāda lēmuma pieņemšanā būs pagrūti.

  • >Janis_K.: Septembris 19th, 2010 at 10:04 pm
    Ak, Dievs, Edge/Memory, kā Tev neapnīk vazāties ar to Hermani un indiāņiem!?
    - LAI vietnes TF apmeklētāji un rakstu/komentāru lasītāji paši secina par rakstnieka Ē.Hānberga atziņu patiesumu (objektivitāti):
    ”По–моему, главная проблема Латвии не в экономике, не в слабом руководстве — во всеобщей недоброжелательности по отношению к друг другу. Что–то у соседа получилось лучше — вместо того чтобы опыт перенять, лучше сожжем или сломаем. В крайнем случае, пожелаем, чтобы все пропало. Зависть просто уничтожает нас и не дает двигаться вперед”
    http://www.ves.lv/article/140908

  • >Reinis Zilevs: Septembris 19th, 2010 at 10:46 pm
    ”(..) un pārāk daudz faktu liecina, ka ir spēki, kas ar mums, ar mūsu 100 “gudrajām” galvām manipulē.” –
    - ES NEAICINU lasīt, es pat varu paLŪGT izlasīt 3x, lai pēcāk pārdomātu – Мераб Мамардашвили
    Дьявол играет нами, когда мы не мыслим точно
    http://www.litru.ru/br/?b=18993
    - LATVISKI filosofa M.Mamardašvilli raksts atrodams grāmatā ‘Domātprieks’.
    p.s.
    Esi uzmanīgs, Reini, esi uzmanīgs arī šai vietnē TF, neļauj emocijām sevi vadīt ( Jaunas Derības tekstu ar apustuļa Pāvila teikto par ‘nelabo, kas kā rūcoša lauva staigā mums apkārt’ arī der reizēm pārlasīt..).
    Visu labu. off.

  • Edge, tā arī nesapratu – par ko man ir jābūt uzmanīgam?

  • Mamardašvilli vajag lasīt !!! PRECĪZI
    ———
    Pakatieties – vai nav tā , ka ne-padomiskajā pasaulē t.s. padomiskais ārprāts ir vēl izteiktāks kā …., un arvien pieņemas spēkā. Ir skaidrs, ka katras tendences ekalācijai ir robežas. Tuvojas moides maiņa “pa lielam” un
    arēnā iznāks
    precizitāte x jūtas = ….
    ———–
    Latvija celsies, ja kolektīvi iemācīsies rēķināt un … nu ka tur teica F.Lists …

  • Gaujmalniek, principā jau katram jābūt savai realitātei, jo tikai tā var katrs izdzīvot pilnvērtīgi savu dzīvi. Katrs censhas caur savu realitāti ienest citu dzīvēs kādu izmaiņu. Cits to dara savu tuvinieku dzīvēs, cits pasaules mērogā. Taču jebkurā gadījumā katram ir sava realitāte un ir jautājums – vai mēs to varam noturēt vai ļaujam kādam ar to manipulēt. Piedod, ja pārāk izplūdis, bet ir vēls un nāk miegs:)

  • Vēsts Tālavai.
    Visi ir “savās vietās”:) Ir reizes, kad labus komentārus tikai izlasu, padomāju un neatbildu… lai cik dīvaini tas neizklausītos.
    *
    Gaujmalniekam jautājums vietā par realitāti. TF ļautiņi jautājumu par konkrētu mēru (pret kuru salīdzināt processus), konkrētu realitāti (ar ko jārēkinās)… atliek un atliek ar vien ar vien.

  • Induli, tavs komentārs ir labs minatūrs piemērs tam, kā vērtības šķeļ, dala un sanaido sabiedrību.
    *
    Tie, kas nav ar mums, ir pret mums.
    *
    Šo taktiku iebiedēšani izmanto, piemēram, ASV okupācijas popularizēšanai Tuvajos Austrumos. Tā teikt, tie, kuri ir pret Irākas, Afganistānas… okupāciju, ir teroristi :D

  • Labi, teiksim skaidri: ilgstoša sēdēšana interneta komentāros ir ATKARĪBA.
    Te netaps nekādas vīzijas, te nenotiks nekāda vienošanās. Te tik viens otram skatīsies pār plecu un štukos, kā noreaģēt, kā ieknābt, kā attaisnoties, kā nolikt vietā, kā ar kādu banalitāti paspīdēt. Un vienmēr šādas “diskusijas” beigsies ar to, ka būs aizmirsts, par ko vispār sākuši runāt, un visi uz visiem būs nikni.
    Ne jau tādos apstākļos dzimst idejas un lieli projekti. Lai uz kaut ko jēdzīgu koncentrētos, kādu laiku sevi jāattur no kārdinājuma komentēt internetā.

  • Starp citu, pirms nepilna gada TF bija interesants un, manuprāt, auglīgs eksperiments: tika ieviestas dienas bez komentāriem. Vairākas dienas bez komentāriem cilvēkiem ļauj atkopties, savākties un viņos dzimst svaigas domas. Ar noteikumu, ka viņi šīs dienas nebūs pavadījuši citu vietņu komentāros. :)

  • Eksperiments bija interesants, taču, diemžēl to ‘lapas režīmu maiņu’ nebija iespējams automatizēt, un rezultātā tas bija milzīgs apgrūtinājums. Laikam pašiem vien mums nāksies kļūt viedākiem ;).

  • Piedodiet par iejaukšanos:
    katru reizi lasot jebkuru rakstu un komentārus man rodas viens un tas pats jautājums – nu un? ko tālāk?
    cilvēki sēž caurām dienām komentē strīdās – kāds gala rezultāts – tāds pats kāds ir izejas punktā? vai nav tā, ka tā var turpināties simtiem gadu bet nekas no tā nemainīsies? Vai nav tā ka liela daļa ir vienkārši atkarīgi cilvēki kas čakli komentē, bet kuri tiklīdz nonākot lietai līdz reālai darīšanai atrod simtiem citas svarīgākas lietas
    Nē nu ja mērķis ir izklaidēties – tad ar dziesmām tik uz priekšu
    Bet ja kāds tomēr grib ko reāli mainīt – tad vai nav tā ka ir jāpaceļas līdz tādam līmenim, kas ir virs ideoloģijām, tādam kur tās ideoloģijas tiek radītas.
    Jūsu varat vērst uzmanību, informēt, publicēt un vēl sazin ko, bet ja cilvēkam ir cita ideoloģija (piemēram patērētāj-kaifa gūšanas), jūs tak viņam nekad neko neieskaidrosiet.
    Lai veidot ideoloģiju ir jābūt stingram pamatam zem kājām – koncepcijai (kurā jāsāk no fundamentāliem jautājumiem – jo agri vai vēlu savādāk radīsies domstarpības). Jābūt mērvienībai ar kuras palīdzību var izmērīt jebkuru ierosinājumu, izteiktumu, darbu – piemēram: Kas ir valsts? Kādēļ pastāv Latvija? Kam pieder Latvija
    Ja mums izdodas iegūt atbildi valsts ir cilvēki – MĒS! Latvija pieder cilvēkiem – MUMS!
    Tad mēs uzreiz iegūstam MĒRVIENĪBU ar kuras palīdzību turpmāk mēs varam MĒRĪT jebkuru darbību, jebkurus izteikumus!
    Piemēram: cilvēkam remontē par valsts līdzekļiem dzīvokli par 500 000 lvl, bet viņš ne vārda neiebilst, vēl vairāk – pats izvēlas „zelta” podus! Ņemot vērā mērvienību un to ka valstī ir nepaēduši, neapģērbti, neizskoloti bērni – mēs uzreiz VARAM IZMĒRĪT KAS TAS PAR CILVĒKU IR!
    …. tas viss jau ir detaļas, sākumā ir jāapvienojas un ir jābūt gribēšanai + prioritātei Nr.1. Piemēram ģimenē ir problēmas – 99,9% gadījumos cilvēks izvēlēsies risināt tās, nesaprotot to kad kamēr netiks atrisinātas valsts pārvaldes jautājums – tiks ražoti apstākļi kuri veicinās problēmas ģimenē.
    Jāni es jūs arī nesaprotu, jūs esat sarakstījis vairākus dučus ar rakstiem – lūdzu paskaidrojiet – uz doto brīdi kāds ir to rezultāts? jeb jums vnk ir kaifs tos rakstīt?
    ….. kad gatava koncepcija (tas ir milzīgs darba apjoms; tomēr darbu var atvieglot jau esošu dažādu materiālu un ideju izmantošana) tā jāsāk virzīt tautā, kautvai izmantojot tīkla mārketinga elementus – gala rezultātam jābūt galvenās sviras iegūšana – tikšana valdībā – jo tikai tur var visefektīvāk un visātrāk sākt mainīt lietas – tikai tur līst nav nekādas jēgas bez visaptveroša piedāvājuma jeb plāna jeb sauciet kā gribiet
    Protams ka katram manis uzrakstītajam teikumam ir simtiem nianšu…..
    Kautgan laikam tas vienkārši es uz vecumdienām sāku jūgties
    neņemiet mani par nopietnu

  • http://www.kasjauns.lv/lv/news/partijas-izpildijusas-tikai-divus-pirms-gadiem-dotos-solijumus&news_id=29211

    Partijas izpildījušas tikai divus pirms gadiem dotos solījumus..tas tā, statistikai..))

  • KANDESA: Septembris 20th, 2010 at 4:49 pm
    ”(..) Jūsu varat vērst uzmanību, informēt, publicēt un vēl sazin ko, bet ja cilvēkam ir cita ideoloģija (piemēram patērētāj-kaifa gūšanas), jūs tak viņam nekad neko neieskaidrosiet. ” –
    - SPRIEŽOT pēc Jāņa_K raksta sadaļā ‘Visi panākumi savulaik tika sūri izcīnīti’ rakstīta:
    ”Astoņu stundu darba diena, piecu dienu darba nedēļa, (..)Taču vēl pirms kādiem 140 gadiem šīs idejas bija revolucionāras, par tām runāja un sapņoja slepenībā, ” – VISS PLŪST, VISS MAINĀS (viss nāk un aiziet tālumā, un sākas…) ?
    Ir taču iespēja pamēģināt izmainīt visu pasauli vai Latviju (miljoniem cilvēku domāšanu – vai vismaz sevi pašu individuāli/personiski (Debesu valstība ir tevī pašā – tas varētu būt tas augstākais līmenis ) ??

  • “Votum separatum”, Latin used to mean “an independent, minority voice”
    1.Uzskatu, ka “pa lielam” pie mums Latvijā pēdējo 50 gadu laikā nekādas lielas nelietības NAV NOTIKUŠAS. Kāpēc? TAUTA un mūsu TAUTVALDĪBA nepieļāva.
    2. Hermaņa sajūta par Straumēnu Latvijas aiziešanu nebūtībā IR PAREIZA un pamatota – tā dodas lēnītēm vien pa skuju taku un pēc 10 gadiem mēs par to varēsim tikai lasīt un fantazēt kā arī sagaidīt kaut cik objektīvu tā laika Latvijas vēsturi, jo gan jau slepenības grifs nav noņemts vēl vienam otram 1905. gada dokumentam. Slepenība ir viena no Straumēnu un “tautu tēva” laika zīmēm. Mani spiegu spēles vai nu uzjautrina vai saožu tajās naftalīnu. Savā būtībā noslēpumi un slepenība ir viens no vaļiem, uz kura turās Visums=ESSE. Tikai tā Latvija, kas jau klauvē mums pie durvīm visticamāk vairāk līdzināsies Straumēnu Latvijai kā šodienai. Būs pārtikušu cilvēku ekociemati un šur tur pa kādai “mājiņai” ar 20 000 – 50 000 iedzīvotājiem – vismaz viena tāda mājiņa pasaulē Brazīlijas kāda pilsētā jau ir (nesen par to rakstīja EKO. Zobārsts vairs nebūs viena no prestižākajām profesijām, jo latviešu zobi būs daudz veselāki …. (turpināsim šo citreiz, jo tēma IR aktuāla …)
    3. PIENĀCIS LAIKS mums visiem domāt par Latviju.
    4. IR JĀMEKLĒ mūsu politiķu kļūdas, bet ne lai viņus sodītu vai atmaskotu, bet tāpēc, lai
    vai nu neatkārtotu viņu kļūdas,
    vai lai saimniekotu labāk kā viņi.
    protams, …..

  • >Edge: Septembris 20th, 2010 at 8:32 pm
    >Jūsu varat vērst uzmanību, informēt, publicēt un vēl sazin ko, bet ja cilvēkam ir cita ideoloģija (piemēram patērētāj-kaifa gūšanas), jūs tak viņam nekad neko neieskaidrosiet.
    ——–
    Kāda var būt ideoloģija kādam datoriķim, kas varbūt tepat kaut kur strādā un naudiņu viņam pārskaita no kaut vai Rio?
    viņam ir
    Kāda var būt ideoloģija grāvracim? Datoriķa ideoloģija viņam nederēs. Un vai vispār šī profesija ja vēl nav aizgājusi, vai neiet pa skuju taku tāpat kā mašīnrakstītājas vēl nesen patiesībā prestižā profesija, pasaule tīmekļa forumos sēdētāja nodarbe?

  • OK
    lai Aigars cepas par VAKARDIENU
    Tu >Janis_K.: Septembris 21st, 2010 at 9:52 am esi trāpījis
    A labi padomā
    Vai pirms desmit gadiem par vienas “Latvijas standatlielas ģimenes” pusdienu naudu varēja apģērbties? Tagad var. Ko TAS nozīmē? Rūpniecības preces kļuvušas lētākas? Garām, un tie CIETIE un biezie to loti labi zin? nogulējuši
    Pareizā atbilde: pasaulē dramatiski aug un augs ūdens un pārtikas RELATĪVĀS cenas. Somijai JAU IR valsts attīstības scenārijs un plāns, JA GADĪJUMĀ pasaulē sākas kari par ūdeni u.c. būtiskiem un vitāli svarīgiem resursiem.
    ——-
    IR konkrēti funktieri
    ——-
    Attiecībā uz to par ko Aigars cepas – es ticu, ka PLL ir tās kompānijas visu laiku labākā komanda. Tikai atkal – šī komanda ir nogulējusi konjuktūru. Vismaz divas partijas nopietnāk vai nenopietnāk, ar lielāku vai mazāku personisko interesi jau tagad skaita vismaz pāris gājienus uz priekšu

  • Par vienu pusdienu naudu dārgā restorānā Tu vari saģērbties humpalās vai vergu sviedrētavās ražotās lupatās. Īsti apģērbi maksā daudz, piemēram, T-krekls – līdz 200 latiem.
    Humpalas ir ļoti kaitīgas nacionālai ekonomikai. To invāzija faktiski sagrāva Latvijas visai iespaidīgo vieglo rūpniecību un šūšanas arteļu tīklu. Tāds arī bija šā pasākuma mērķis.
    PLL cilvēki ir zemākā līmeņa funkcionāri, viņi gan gana viltīgi un apsviedīgi, lai īstermiņā egoistiski gādātu par sevi un savu šauro mafiju, taču nespēj domāt ilgtermiņā un par visu nāciju. Tas ir stulbi un tuvredzīgi, jo viņi piegāna un iznīcina to ligzdu, kurā pašiem jādzīvo. Fināls būs traģisks viņiem personīgi – kā tajā garajā humora gabalā par lidojumu uz Magadanu.

  • >KaTs: Septembris 21st, 2010 at 8:42 am
    - PIRMKĀRT,lūgums – uzmanīgāk ar pārkopēšanu, lai metode ‘izgriez-ielīmē/copy-paste’ nepārvēršas par ‘izrauj-piekarini’.
    Edge: Septembris 20th, 2010 at 8:32 pm
    KANDESA: Septembris 20th, 2010 at 4:49 pm
    ”(..) Jūsu varat vērst uzmanību, informēt, publicēt un vēl sazin ko, bet ja cilvēkam ir cita ideoloģija (piemēram patērētāj-kaifa gūšanas), jūs tak viņam nekad neko neieskaidrosiet. ” -

  • >KaTs: Septembris 21st, 2010 at 8:42 am
    - OTRKĀRT, iesaku atrast un izlasīt kādu jēdziena ‘ideoloģija’ skaidrojumu.Varbūt tad izdosies saskatīt kaut ko, kas vieno i datoriķi, i grāvraci, i Saeimas deputātu un lielāko daļu vidusmēra pilsoņus (‘vidējo’ latvieti). Varbūt skolas laikā dzirdētais dzejolis ‘Ej un dzenies tik pēc naudas / Krāp un blēdī…/ var palīdzēt ? Vai arī TF vietnē pārpublicētā intervija ar Jāni Gulbi:”(..)Taisām visādas programmiņas, konferencītes, pētījumus, projektus, par ko izšķiežam jau tā mazos līdzekļus un uzturam dažādus diletantus, parazītus, bet iemesliem klāt neķeramies. Iemesli ir tabu un nekādi negribam atzīt, ka iemesli ir šīs sistēmas ideoloģijā, kura ar savu konkurenci, brīvību visiem neliešiem, attīsta tikai individuālismu un egoismu, nes netaisnību visos līmeņos, agresivitāti, kā rezultātā nav grūtības uzstādīt šīs slimības diagnozi – visas sabiedrības degradācija (garīga un morāli ētiska).”http://www.tautasforums.lv/?p=1242

  • IDEOLOĢIJA kļūst arvien vajadzīgāka un aktuālāka. Man personiski tāda ir un ilgspēlējoša, kas varētu būt sevišķi noderīga īpaši grāvracim, jo arī grāvjus esmu racis un faktiski labprātāk vēlētos rakt grāvju kā rīt iet uz darbu.
    +
    atradīšu, izlasīšu un pabungāšu klavu par tēmu “mūsu ? ideoloģija”
    ***
    Ne pirmais, bet arī ne pēdējais princips man ir – es atbildu par visu ko esmu sarakstījis te un jebkur un arī par visu ko sarunājis un pirms brīža domāju. Grāvracim par to tikpat kā nav jādomā. Tam, kas pakāpjas augstāk – jo augstāk, jo vairāk.
    ****
    pēc kāda gada varēšu atskaitīties par:
    Veselīga uztura principi
    Vispārināti dziednieciskais uzturs pamatojas uz dažiem vienkāršiem principiem:
    1.Ēd nedaudz. Normāls kuņģa tilpums – puslitrs
    2.Ēd galvenokārt dzīvu un nedaudz vārītu. Tas ir svaigus augļus, lapas, sēklas un riekstus, ātrās putras un zupas, svaigus piena produktus
    3.Nejauc kopā olbaltumus un ogļūdeņražus – tādi maisījumi grauj gremošanu. Jo vienkāršāka būs tava pārtika, jo tu labāk jutīsies.
    4.Neuzdzer apēstajam un neuzkod ar augļiem – tas traucē kuņģa darbu
    5.Ja gatavo – ēd tikai svaigu. Sastāvējusies mirusi pārtika kļūst daļēji indīga.
    Tas tad arī ir viss.
    Sestais, bet labāk pirmais punkts: visu svēto vārda nekad neēd nekādus pārtikas rūpniecības meistardarbus! Tas ir to, ar ko pārbāzti veikali: konservus, sublimātus, koncentrātus, gaļas produktus, ilgspēlējošo konditoreju. Tam visam ar nelieliem izņēmumiem ir forma un krasa, nebojājas tikai pateicoties daudzajām “E” vielām, kas nogalina mikrofloru un saindē organismu. Nav runas par šo produktu derīgumu – par šo produktu nekaitīgumu runāt būtu dīvaini
    *
    Domāju, ka šis princips pēc gada man būs augstāk kā pirmais minētais
    ===
    Pirmais princips – Tev būs vienam Dievam kalpot un nelīst ar Bībeli mošejā. Komentāru nebūs.
    +++
    Vēlos mirt kā Matīss Kaudzīte
    —————-
    Nu Dievs ar tām partiju programmām, bet programmas-saukļu saišķa ta nevienai neesmu pamanījis. Bet varētu ta būt, jo ar kaut ko tomēr katra no tām atšķīras

    Ko es ar to domāju?
    atrodams – laikraksts.com
    Austrālijā saprot, ka partijas un deputātu kandidāti ir līdzīgi katrai citai precei, ko mēģina pārdot. Neviens nepirks šo preci, ja nav iemesls to darīt. Un vēl mazāk pirks tādu preci, kuras esamība nav pat uztverama. Tāpēc Liberāļu partija ļoti efektīgi izteica savu programmu piecos punktos – kopā 14 vārdos. Un šo atkārtoja atkal un atkal.Kampaņas beigu posmā televīzijā rādīja 15 sekunžu garas reklāmas.
    —————–
    Programma jāsāk rakstīt ar kaut ko kompaktu, saprotamu un būtisku.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.