Meklējam nākotnes premjerministru

Jauna TV spēle meklē līderus un talantus, aktīvi domājošu paaudzi, kuri ir gatavi cīnīties un aizstāvēt savu viedokli par dažādām sabiedrības pārvaldes un starptautiskām tēmām, kuriem ir jaunas neordināras idejas Latvijas attīstībai un kuri tuvākā nākotnē varētu veidot Latvijas politiku.


Konkursa mērķi:

  • Veidot jaunu politiski aktīvi domājošu Latvijas paaudzi;
  • Meklēt jaunus, talantīgus līderus.

Piesakies TV spēlei „Es varu būt premjerministrs”, Izveido līdz 3 min garu video rullīti par tēmu „Kāpēc es domāju, ka varu būt premjerministrs?”.

Aizpildi anketu un sūti to visu uz e-pastu: premjerministrs[AT]ltv.lv vai pa pastu Latvijas Televīzija, Zaķusalas krastmala 3, Rīga, LV-1509, adresējot TV spēlei „Es varu būt premjerministrs!”

Tev būs iespēja satikties un diskutēt ar bijušajiem Latvijas premjerministriem, sabiedrības viedokļa līderiem, polittehnologiem, diplomātiem, konsultantiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem un izmēģināt savas spējas televīzijas spēles pusfinālā un finālā, kas notiks oktobra vidū.

Aicinām pieteikties jaunus cilvēkus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri grib un vēlas veidot Latvijas nākotnes politiku.

Video rullīti vari nofilmēt ar savu mājas kameru, mobilo telefonu vai foto kameru!

Piesakies līdz 13. Septembrim!

Piedaloties TV spēlē, uzvarētājs iegūs nākotnes premjerministra titulu un balvu vienas Latvijas Republikas premjerministra mēnešalgas apmērā.

Pieteikuma anketa (MS Word datne)

Nolikums (PDF datne)

TV Spēli atbalsta: Konrāda Adenauera fonds, Sorosa fonds – Latvija, SEB Studenta banka. Producē: Latvijas Televīzija, Mistrus Media, Jaunās demokrātijas centrs.

Pārpublicēts no www.ltv1.lv


  • Njā, tas izskatās pēc skatītāju sabiedrības paradigmas, kurā svarīga, komplicēta lieta tiek reducēta līdz laimes spēlei un šovam, neiedziļinoties lietas dziļākajā būtībā.
    Diemžēl šāda attieksme visus šos gadus ir dominējusi arī reālajā politikā.
    Interesanti, ka visi spēles atbalstītāji ir ārvalstu institūciju filiāles. Atkal spilgta paralēle ar reālo stāvokli. Vai TV vispār vēl ir kas savs, kas izaudzis mūsu sabiedrības dzīlēs?
    Un tad nav jābrīnās, ja arī šķietami nacionālo kapitālu pārstāvošas institūcijas producē tos pašus risinājumus, kādi nāk no t.s. valdības. Par to var labi pārliecināties šajā intervijā:
    http://zinas.nra.lv/ekonomika/30429-ka-atdzivinat-latvijas-ekonomiku.htm
    Taču pozitīvi, ka komentāri zem intervijas pārsvarā vairs šos risinājumus nekritiski nepieņem.
    Ja jau spēlēt, tad varbūt derīgāk pamēģināt šo spēli:
    http://www.saskanascentrs.lv/lv/games
    Ar to es gan nevēlējos propagandēt SC

  • Komentāru sākšu ar savām domām par iepriekšējā komentāra pēdējo rindu. Pazīstot Latvijas politikas otrā un trešā plāna vidi un spēlētājus, varu teikt tikai to, ka vēlētos, lai šajās vai vismaz nākošajās vēlēšanās uzvar kāda viena partija, kaut vai SC.
    Kas, piemēram, SC patreiz traucē atkārtot panākumu pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē? Partijas līderos ir pārāk daudz bijušo skolotāju. Skolotājs “pēc būtības” ir “ne augstāk” kā otrās vijoles spēlētājs – viņu būtiski ierobežo, bet arī organizē un virza mācību programma un metodiskie norādījumi, kas reāli dabā bieži ir pat “obligātāki kā programma”. Izsaku pieļāvumu, ka gan skolotāja profesija, gan patreiz Latvijā kultivētais uzņēmēja tips būtisku pienesumu Latvijas politikai nedos, taču “šīs otro vijoļu orķestris” ( sauksim viņus par profesionāliem menedžeriem) var radīt apstākļus, lai uz mūsu politiskās skatuves uznāktu politiķi-līderi. Varbūt vismaz divi tāda tipa politiķi mums jau ir – Raivis Dzintars un Ainārs Šlesers. Labi padomājot, iespējams varētu nosaukt vēl kādu politiķi-līderi gan Latvijas politikas vēsturē, gan tagad.
    ———-
    Kas ir politiķis līderis? Tāda tipa vadītāji, manuprāt bija
    Augusts Dombrovskis (1845-1927) Latvijā un Endrju Karnegi
    http://www.britannica.com/EBchecked/topic/96298/Andrew-Carnegie
    un Henrijs Fords
    http://en.wikipedia.org/wiki/Henry_Ford
    Gan Dombrovskis, gan Endrju Karnegi, gan Henrijs Fords, manuprāt, ierakstīja sevi vēsturē ne tik daudz ar savām idejām, kā ar izglītības un pašizglītības ceļā uzsūktu ideju realizāciju.
    Uz Endrju Karnegi un lielā mērā arī Henriju Fordu lielā mērā attiecināma paruna par viņu izglītību – četras klases un trīs koridori. Viņu spēks bija atrast zinošus cilvēkus un tos iedvesmot darbam šo līderu mērķu realizācijā
    ——
    Un tagad par LTV1 spēli-šovu “Meklējam nākotnes premjeru”.
    Šai spēlē drīzāk tiks meklēts un atrasts/atrasti talantīgi menedžeri.
    ——–
    iespējams, ka JA tiktu organizēts TF vietnē esošā materiāla un komentāru apkopojums un konkrētu reālu projektu izstrāde, kurā tiktu iesaistīti vairāki desmiti no, varbūt dažiem simtiem pieteikušos brīvprātīgiem, TAD atdeve no, teiksim 10 000-50 000 LVL ieguldījuma, jau mēnēša laikā varētu būt lielāka
    ——
    nobeidzot, gandrīz triviāls secinājums – TF jaudu un atdevi ir iespējams kāpināt
    Opru Vinfriju, visdrīzāk neviens nekad finansiāli neatbalstīja – šodien tas ir ietekmīgs ASV politisks spēks ar 50 milj. auditoriju

  • Jāni, atkal tu kaut kā skaties tikai un vienīgi negatīvi.
    1. vai, tavuprāt, būtu kas peļams, ja kāds gados jauns un uzņēmīgs TF lasītājs, kurš tai skaitā labi pārzina TF saturu un šeit paustās idejas,
    * piedalītos šajā konkursā un šīs idejas paustu 100-tiem tūkstošu lielai Latvijas auditorijai?
    * izmantotu iespēju izkopt savas prasmes un gūt tādu rūdījumu īsā laikā, ko citādi gūt varbūt nebūtu iespējams visa mūža laikā?
    * sastaptu un iepazītos ar citiem aktīviem cilvēkiem, ar kuriem pēc tam iespējams varētu kopīgi darboties Latvijas labā?

    2. Jā, nepieciešamā nauda nav iedzīvotāju saziedota un pat nav piešķirta no Latvijas budžeta līdzekļiem. Bet kāda tam nozīme, ja tā tiek izmantota konkursa nolikumā minētajiem mērķiem?
    * Veidot jaunu politiski aktīvi domājošu Latvijas paaudzi;
    * Meklēt jaunus, talantīgus līderus.
    (te, protams, atkal varam gari un plaši diskutēt par formulējumiem utt., bet būtībai, pēc manām domām, nav ne vainas)

  • Izskatās gan, ka tiek meklētas jaunas asinis, ko iepludināt esošajā kompradoru kliķē.
    Jaunus cilvēkus vilina ar iespēju pagozēties TV ekrānos, laimes spēli, balvu, uzpūstu slavu.
    Vai tad pats pieteikuma teksts neliecina par šīs akcijas mērķiem?
    Jaunos cilvēkus nesavedīs kopā ar tautsaimniekiem, zinātniekiem, ražošanas uzņēmumu vadītājiem, izciliem uzņēmējiem, zemniecības pārstāvjiem, skolotājiem, viņus nesūtīs uz augstskolu, kurā vēl var apgūt tautsaimniecības un valsts pārvaldes principus, bet gan maitās ar “bijušajiem Latvijas premjerministriem, sabiedrības viedokļa līderiem, polittehnologiem, diplomātiem, konsultantiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem”.
    Kas tad ir šie “sabiedrības viedokļa līderi, polittehnologi, konsultanti un sabiedrisko attiecību speciālisti”? Vai tie nav tie paši, kas 20 gadus maldināja Latvijas sabiedrību un ieveda mūs šajā purvā?
    ——————————————————–
    Iekopēju fragmentu par sabiedrisko attiecību jomas dzimšanu un nolūkiem:
    Edward Bernays, the American nephew of Sigmund Freud, is said to have invented modern propaganda. During the First World War, he was one of a group of influential liberals who mounted a secret government campaign to persuade reluctant Americans to send an army to the bloodbath in Europe. In his book Propaganda , published in 1928, Bernays wrote that the “intelligent manipulation of the organised habits and opinions of the masses is an important element in democratic society”, and that the manipulators “constitute an invisible government which is the true ruling power in our country”. Instead of propaganda, he coined the euphemism “public relations”.

    The American tobacco industry hired Bernays to convince women that they should smoke in public. By associating smoking with women’s
    liberation, he made cigarettes “torches of freedom”. In 1954, he conjured a communist menace in Guatemala as an excuse for overthrowing the democratically elected government, whose social reforms were threatening the United Fruit Company’s monopoly of the banana trade. He called it a “liberation”.

    Bernays was no rabid right-winger. He was an elitist liberal who believed that “engineering public consent” was for the greater good. This could be achieved by the creation of “false realities” which then became “news events”. Here are examples of how it is done these days.

  • Iepriekšējais fragments ņemts no Džona Pildžera raksta “Flying the Flag, Faking the News”, kas lasāms šeit:
    http://www.informationclearinghouse.info/article26286.htm

  • Nu bet tas, ka “tiek meklētas jaunas asinis” un “lai iepludinātu kompradoru kliķē” ir viena lieta, bet otra lieta – vai tad no paša dalībnieka, tavuprāt, nekas nav atkarīgs?
    Jāni, tu izvairījies atbildēt uz maniem jautājumiem ;)

  • Es neizvairos no jautājumiem. Tiesa, es neatbildu pa punktiem, bet manā tekstā ir atbildes, ja tās grib redzēt.
    TV spēlē var gūt TV spēles pieredzi, nevis tādu pieredzi, kas būtu nepieciešama īstam premjerministram.
    Tu taču saproti, ka pirms tādiem pasākumiem notiek rūpīga kandidātu atlase, kurai jānovērš sistēmai nepatīkami pārsteigumi?
    Teorētiski ir iespējams, ka spēlē iekļūst kāds jauneklis, kas atlases procesa laikā tēlojis glumu sorosistu, bet TV tiešraidē pauž pavisam citas idejas. :)
    Bet tad nu tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas, turklāt tā, lai organizatori to nezinātu un nerastos aizdomas. Otrkārt, kandidātam jābūt tik spilgtai personībai ar tik suģestējošu harizmu, ka tā apmulsinātu TV spēles vadītāju un pārņemtu iniciatīvu. Pretējā gadījumā spēles vadītājs viņam vienkārši nedos vārdu.
    Es saprastu, ja tieši tas būtu Tev padomā.
    Vai Tev ir padomā kāds konkrēts kandidāts? Vai varbūt esi gatavs to pamēģināt pats?
    Pats esmu piedalījies Dombura šovā. Es un vēl viens cilvēks tika uzaicināts, lai pārstāvētu t.s. eiroskeptiķus (es šādu apzīmējumu nepieņemu). Un pieredze ir tāda: pirmkārt, Domburs vārdu deva gandrīz tikai eiromīļiem, otrkārt, ja arī reizēm man deva vārdu, tad tūlīt arī mani pārtrauca, neļaujot izteikt domu; treškārt, tika rupji viltoti skatītāju balsošanas rezultāti (pēc nedēļas Domburs par to publiski atvainojās).

  • JA
    1. ….
    2. ….
    3. …. (man patreiz darbs un nav laika izvērstiem dvēseli plosošiem pārspriedumiem, kas visdrīzāk būs nerezultatīvi vai netiks lasīti)
    TAD
    vismaz man patreiz neatliktu nekas cits kā kļūt par partizāni vai vientuļnieku, ignorēt visas norises te Latvijā vai doties emigrācijā.
    Uzskatu, ka patreiz Latvijā ir 3-4 politiskās partijas, tostarp arī SC, kas spēj mūs virzīt tuvāk, ja ne tūlīt labai, tad ciešamai dzīvei. Galu galā atcerieties lietuviešu un igauņu pieredzi un reālo darbību pirms 30-50 gadiem. Viņi stājās iekšā un darbojās PSKP.
    ———-
    JA
    TUR
    arī http://www.nolauzklavinu.lv/# – INSPIRED
    nebūsim mēs, būs Jāņa uzzīmētais robots-mūsu tautas kapracis
    ———
    pielikumā vispārizglītojoša “lirika”
    Citēts no Dora Švīkule- Kas kādā slimībā jāēd? – pirmizdevums Rīga, 1930 – atkārtots izdevums ISBN 5-401-00675-6, R, Avots, 1991
    Balstoties uz pašas novērojumiem, esmu nākusi pie pārliecības, ka barībai ir ļoti liela nozīme visā mūsu dzīvē. Ne tikai ķermeņa labklājība, izturība ir ciešā sakarā ar barību, bet arī visa kultūras tapšana. Pēc manas pārliecības, ļoti daudzas mūsmāju negatīvās sabiedriskās parādības ir pilnīgi neveselu indivīdu iekšēja atspulga.
    Skābes reakcija organismā rada tieksmi pēc asām barības vielām, bet psihe alkst stiprus pārdzīvojumus, asas neveselīgas baudas. Neveselīgus, olbaltumiem, resp. skābēm, pārpildītus produktus gandrīz nekur nelieto tik lielā vairumā kā Latvijā. Nekur neēd tik daudz kā pie mums. (3.lpp.)
    …..
    Barība palīdz veidoties ne tikai indivīdiem, bet arī jūtamā mērā sugai. Somatiskām – vispārējām miesas šūnām ļoti liels iespaids uz ģenitālijām – sugas turpinātājām. Bet caur pēdējām cilvēce nākošās ģenerācijās vai nu progresē vai deģenerē un iet bojā. Piemēram, pārmērīgiem alkohola lietotājiem zināms fizisks vai psihisks vājums jeb deģenerācija parādās pat vairākās paaudzēs. ALKOHOLU LIELĀ DAUDZUMĀ LIETO TIKAI TIE, KURI PATĒRĒ VIENPUSĪGU BARĪBU. IR PIERĀDĪTS, KA AR OLBALTUMVIELĀM BAGĀTA PĀRTIKA IR LIELĀKĀ ALKOHOLA PATĒRIŅA SEKMĒTĀJA. Bagātnieki ievada ķermenī, pārmērīgu olbaltuma daudzumu ar gaļu, sieru, desām, konserviem; nabagie – ar maizi un siļkēm (5.lpp.)
    ……
    Cik smadzeņu potenciāla cilvēce neizšķieda, vēža slimību pētot! Cik daudz zinātnisko konferenču un kongresu visās zemēs nenoturēja!
    Pašā pēdējā laikā
    (KaTs piezīme – t.i. jau 1930.g, bet tagad IR 2010. gads
    http://books.google.lv/books?id=2YHRATVTQj8C&pg=PR3&lpg=PR3&dq=Brenda+Davis+Healthy+Eating+to+Prevent+and+Treat+Cancer&source=bl&ots=ORns2AMtNo&sig=SYEVUfNBzjZbB_bCLPGOLZxp-8E&hl=lv&ei=gJyETO3FH9Xo4AaK2LjSBA&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=3&ved=0CB0Q6AEwAg#v=onepage&q=Brenda%20Davis%20Healthy%20Eating%20to%20Prevent%20and%20Treat%20Cancer&f=false
    http://www.vita.org.ru/veg/veg-health/meal-prev-cancer6.htm)
    pētījumi dietā nes jo sensacionālu vēsti: vēzis ir nepareizas barības sekas, no kuras izsargāties spēj katrs, izvēloties pareizu un dziedinoties ar attiecīgu barību.

  • Tādu pasākumu mērķis ir sistēmā integrēt salīdzinoši apdāvinātus cilvēkus, lai tos padarītu atkarīgus no ārvalstu režisoriem un izmantotu kā ieročus pret savu tautu.
    Latvijas valdība, sekojot ārvalstu diktātam, ieviesusi tādu fiskālo un monetāro režīmu, ka cilvēkiem nav naudas, lai attīstītos, lai kaut ko pasāktu. Un tad parādās tādi sorosa fondi, kas naudu piedāvā, bet uz saviem noteikumiem. Ceļš tiek pavērts tiem, kuri šiem noteikumiem piekrīt.
    Un tāds sorosa fonds pa šiem gadiem ir dziļi iefiltrējies visās mūsu dzīves jomās. Īpaši apmācīti Sorosa stipendiāti ir valdībā, nevalstiskās organizācijās, banku uzraudzības iestādēs, kultūras iestādēs, Ģenerālprokuratūrā, KNABā, masu informācijas līdzekļos. Sorosa nauda gadiem ilgi noteikusi, kādas grāmatas tiks sarakstītas, tulkotas un izdotas, kādi interneta portāli nodibināti, pēc kādām programmām tiks apmācīti bērni skolās un bērnudārzos.
    Ir izaudzināta vesela radošu cilvēku paaudze, kas pieradināta kalpot svešām savtīgām interesēm, nedomājot, kādas sekas viņu darbība radīs Latvijā. Ka tik nāk naudiņa…
    Tas ir ļoti nopietni!!! Un katram cilvēkam, kurš grib darboties Latvijas interesēs, šīs lietas ir labi jāsaprot.
    Pieļauju, ka tipisks latvietis šādas nianses pat neuztver un par tām neaizdomājas.
    Te viens fragments no komentāra TVNET rakstam http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/344814-pasapzina_bija_ari_kalpam_latvietim
    ——————————————————-
    Latviešiem ir kalpu mentalitāte, kas viedojusies gadu simtu gaitā un tātad arī noturīga.
    To varētu arī sautk par mentālo kultūru jeb vērtībā un rīcības modeļiem, kas tiek ikdienā lietoti.
    Kalpam Latvietim vienīgā karjera bija – Vagars, cilvēks, kas pārstāv kunga intereses un tālab nav mīlēts. Bet nemīlēts ne augstu ētisku apsvērumu dēļ, bet vienkārši skausts, jo Vagara vietā gribētu nokļut lielākā daļa.
    Sēdēt nošķirti savā viensētā un nīst katru, kas cenšas izcelties – lūk latvieša vērības un rīcības modeļi, kas par labiem atzīti. Šādiem cilvēkiem nākotnes nav. Lai cik bēdīgi, jāatzīst, ka latviešu nācija lemta iznīcībai,… bet pasaules kontekstā tas nav liels zaudējums.
    Neticat, gribat oponēt – ir pagājuši 20 neatkarības gadi un Latvija ir PĒDĒJĀ vietā Eiropas Savienībā teju visos ekonomiku un sabiedrību raksturojošos parametros (ak jā – Rumānija un Bulgārija šur tur uzrāda vēl sliktākus reuzltātus ;))

    Latviešus labi raksturo vecum veca anekdote par to, ka latviešu katlu Ellē neviens nesargā – paši ievelk atpakaļ savējos, kas cenšas izlīst.

    Esmu latvietis, bet man nav ar ko šai sakarā īpaši lepoties. Nesūniet mani, ka neesmu lepns tikai par to, ka manī rit šīs savrupās, nenovīdīgās tautas asinis.

  • Piekrītu tam, ko raksti par Sorosu, un arī par lielas daļas latviešu mentalitāti. Uzskatu, ka ir pēdējais laiks šīs, gadu simtu gaitā izveidojušās sliktās īpašības izskaust. Vismaz sākt ar to nekultivēšanu.

    “TV spēlē var gūt TV spēles pieredzi, nevis tādu pieredzi, kas būtu nepieciešama īstam premjerministram.”
    - domāju, ka ‘TV spēles pieredze’ noteikti nāktu par labu ikvienam.
    “pirms tādiem pasākumiem notiek rūpīga kandidātu atlase, kurai jānovērš sistēmai nepatīkami pārsteigumi?”
    - šo būtu ļoti derīgi pārbaudīt ;)
    “Teorētiski ir iespējams, ka spēlē iekļūst kāds jauneklis, kas atlases procesa laikā tēlojis glumu sorosistu, bet TV tiešraidē pauž pavisam citas idejas.”
    - meli diez vai būtu labākā stratēģija. Labāk neizlikties un nemelot, bet pārbaudīt, kā tad ar šiem tur ir, un jau iepriekš rēķināties, ka tā, kā raksti, arī tas var būt. LTV strādā arī ļoti patriotiski un pašaizliedzīgi darbinieki. Visi nav vienā maisā bāžami un ne visu spēj izkontrolēt ‘jumts’, kāds noteikti kaut kādā līmenī patiešām eksistē.
    “Vai Tev ir padomā kāds konkrēts kandidāts?”
    - konkrēti kandidāti man padomā nav, taču zinu, ka TF regulāri lasa daudzi aktīvi un patstāvīgi domājoši jaunieši. Kādēļ lai kāds nedotos pārbaudīt savus spēkus un pie reizes arī šo ‘TV spēli’?
    “Vai varbūt esi gatavs to pamēģināt pats?”
    - vispirms noskaidrošu, vai atbilstu konkursa nolikuma prasībām, jo man nesen palika 30 gadi. Neizslēdzu, ka varētu arī pieteikties. Man cita starpā arī ir šāda tāda TV spēļu un raidījumu pieredze, kas ir gan līdzīga kā tev, gan arī visnotaļ pozitīva.

  • Vai kāds domā, ka politiķim vai premjerministram ir jāpilda savi solījumi?
    -
    Vai kāds domā, ka ir likums vai cits legāls instruments, kurš var piespiest politiķi pildīt solījumu? :D
    -
    Politiķi, kā jau tas novērots kopš “demokrātijas” ieviešanas visā pasaulē, solījumus nepildīja, nepilda un nepildīs.
    -
    Šis raksts ir kārtējā Esošās Sistēmas Propaganda, lai radītu kārtējo sabiedrības līdzdalības ilūziju.

  • Tehnoloģijas ziņas.
    Divi Dāņi uztaisījuši zema budžeta kosmisko kuģi personīgai lietošanai.
    http://www.aolnews.com/weird-news/article/space-vikings-danish-entrepreneurs-kristian-von-bengtson-and-peter-madsen-prep-for-suborbital-flight/19618747
    -
    Nākamo 20-30 gadu laikā attīstīsies personīgo kosmisko kuģu industrija tādā līmenī, ka jebkurš cilvēks varēs dažu gadu laikā aizceļot uz citu galaktikas zvaigzni un turpināt dzīvot tur.
    -
    Izklausās nereāli? Tad strādā, lai padarītu to par realitāti. :D
    -
    Esošā iekārta ir pārāk liela, sapuvusi, spēcīga, lai tagad un nākotnē tērētu enerģiju tās pārveidei.

  • Tas tā nav, ka politiķi nekad nav pildījuši solījumus. Piemēram, 1920. gados Latvijā politiķi īstenoja apsolīto zemes reformu, Zemnieku savienība pildīja solījumu aizsargāt lauksaimniecības iekšējo tirgu, ieviest ievedmuitu ārzemju labībai, ieviest monopolus. Tāpat savulaik tika pildīti solījumi ieviest 8 stundu darba dienu, sociālās garantijas utt.
    Uzskatu, ka 4. maija republika ir īpašs fenomens, kas izriet no paradigmas maiņas rietumos, un pašiem cilvēkiem, kas kļuvuši par pasīviem patērētājiem. Visas sociālās tiesības savulaik tika cilvēku izcīnītas. Tagad tās tiek noārdītas un cilvēki vairs necīnās.

  • Points bija cits.
    Politiķim nav ne legāls ne morāls pienākums pildīt solīto.

  • 1. http://blog.ted.com/2010/08/23/the-beauty-of-data-visualization-david-mccandless-on-ted-com/
    2. Politiķi nekad reāli nekontrolē vairāk kā 1/3 reālās politikas.
    3. Cara valdībai Krievijā bija problēmas ar pilsētu pabarošanu. Lielnieki to izdarīja. Lielnieku reālās politiskās uzvaras rezultātus baudām vēl tagad.
    4. Nepieciešamība pēc politiskās paradigmas maiņas ir acīmredzama jau vismaz 100 gadus. Vispārējos vilcienos ir skaidrs kas un kā jādara. Tikai …
    ———–
    Faktiski Jauno derību var reducēt uz atziņu – cilvēkam ir jābūt pašpietiekamam. -> tautai arī ->
    ———-
    Trigves Gulbransena „Un mūža meži šalc”, Kārļa Skalbes dzīvesbiedrenes Lizetes Skalbes tulkota. Tas ir stāsts par stipriem, drosmīgiem un dievticīgiem cilvēkiem
    Naudas radītā brīvība un verdziskā padevība tai, tēva lepnums un egoisms, varas apziņa un žēlsirdība, senču senčos kveldētās atriebības alkas un piedotspēja, sievietes saltais lepnums un dedzinošā mīlestība – viss, kas mīt cilvēkā un ar ko tam nākas cīnīties, atklājas norvēģu rakstnieka Trigves Gulbransena spēcīgajā, dziļu zemstrāvu bagātajā romānā.
    ————-
    http://www.draugiem.lv/group/239/1966087/quotjus-esat-pasaules-gaisumsquot/milet-dievu

    - Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas savas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.

    Atcerējos Trigves Gulbransena triloģijas ”Un mūža meži šalc ” Adelheidi, kura bija precējusies ar vīrieti, kuru domāja ka mīl, kaut īstenībā mīlēja vīra tēvu. Tieši tas pats ir ar kristiešiem, kuriem arī šķiet – jā, mīlu Dievu, jo ievēroju baušļus, sludinu Evaņģēliju citiem, daru labus darbus, apmeklēju kristīgus pasākumus utt. bet Dievs tad kur – viss tad tiek darīts itkā priekš Dieva, bet tā ir tikai forma, kurā Dievam vispār nav atstāta vieta.

    KO NOZĪMĒ MĪLĒT DIEVU?

  • Kā var mīlēt kaut ko, kas nav?

  • personiski es ar DIEVU saprotu
    VISU ne-ES
    UN
    laiku, lai mīlētu sevi (ES) es atrodu katru dienu
    ———–
    > Politiķim nav ne legāls ne morāls pienākums pildīt solīto.
    manuprāt, JEBKURAM profesionālim viņa profesionālajā darbībā vairāk jādomā un jādara pareizi kā patiesi
    UN?
    iznāk, ka vairāk sava saimnieka intereses bīdīs tas profesionālis, kas orientēsies uz saimnieka patiesību
    VAI ARĪ
    iznāk, ka vairāk savas un savas tautas intereses bīdīs tas profesionālis, kas vairāk orientēsies uz savas tautas patiesību
    ———
    Kas iznāk?
    politikā vai jebkur “labs” (jā kam?) būs zinošs (ko zinošs?) profesionālis

  • Nē,
    iznāk, ka politikai ar sabiedrisku labumu NAV sakara.

  • JA
    šis ir slēgta tipa jautājums ar tikai divām atbildēm
    TAD

    ——–
    Kas tagad iznāk?
    Politika ir sabiedrības
    (un šoreiz jau būs drīzāk pilnīgi vienalga ko saprot ar sabiedrību – Sorosu, cilvēkus, kas uzskata, ka viņš ir “labs”, patiesi patriotisku latviešu, u.t.t)
    ceļa uz sabiedrisku labumu neskaidrs attēls kāda no spoguļiem (partijām).

  • Ir jāaizmirst vecās paražas – demokrātija, politika… un jāsāk kaut kas jauns.
    *
    Pretējā gadījumā, viss sāk atgādināt mērkaķu līmeni.
    *
    Krātiņā ielika piecus pērtiķus. Krātiņa iekšpusē pie griestiem tika piekarināti banāni un zem tiem trepes, lai tos varētu aizsniegt. Pēc mirkļa viens pērtiķis pietuvojās trepēm, lai sāktu kāpt pēc banāna. Tiklīdz viņš pieskārās trepēm, visi pārējie pērtiķi tika apšļākti ar aukstu ūdeni. Pēc mirkļa vēl viens pērtiķis mēģināja to pašu, un visi pārējie pērtiķi atkal tika apšļakstīti ar aukstu ūdeni. Drīz vien, katru reizi, kad kāds pērtiķis mēģināja tuvoties trepēm, pārējie mēģināja viņu atturēt.
    **
    Pēc dažām dienām aukstā ūdens lietošanu pārtrauca. Viens no pērtiķiem tika izņemts no krātiņa un aizvietots ar citu pērtiķi. Jaunpienācējs ieraudzīja banānu un gribēja kāpt pa trepēm. Viņam par šausmām un pārsteigumu visi pārējie pērtiķi sāka viņam uzbrukt. Pēc vēl viena mēģinājuma un sekojošā uzbrukuma viņš zināja, ka, ja viņš mēģinās kāpt pa trepēm, pret viņu izturēsies vardarbīgi.
    **
    Turpmāk vēl viens no sākotnējiem pērtiķiem tika izņemts no krātiņa un aizvietots ar jaunu pērtiķi. Jaunpienācējs devās pie kāpnēm, bet viņam uzreiz uzbruka. Iepriekšējais jaunpienācējs entuziasma pilns piedalījās uzbrukumā. Pēc tam trešais no sākotnējiem pērtiķiem tika aizvietots ar citu pērtiķi. Tad ceturtais, pēc tam piektais.
    **
    Katru reizi, kad jaunpienācējs devās pie kāpnēm, viņu atturēja pārējie pērtiķi uzbrukdami viņam. Uzbruka pat tie, kuri nezināja, kādēļ viņiem nav atļauts kāpt pa trepēm, un kādēļ viņi piedalās jaunpienācēju iekaustīšanā.
    **
    Pēc visu sākotnējo pērtiķu aizvietošanas ar citiem pērtiķiem, neviens no krātiņā esošajiem nekad nebija apliets ar aukstu ūdeni. Tik un tā, neviens pērtiķis netuvojās kāpnēm, lai iegūtu banānu.
    Kādēļ ne?
    **
    Tādēļ, cik viņiem bija zināms, tā šeit vienmēr ir bijis.
    **
    Tieši tāpat sākās visi cilvēku rituāli un tradīcijas… tai skaitā demokrātija, vēlēšanas, kapitālisms, reliģijas…

  • Kāda ir mācība šinī stāstā?
    *
    Uzsākt jaunu tradīciju.
    *
    Kādu?
    *
    Piemēram (tikai piemērs), visiem kopā (tai skaitā kopā ar policistiem) pamatīgi piekaut reizi gadā visus deputātus. Nu, tā… profilaksei. Lai nelien politikā. Pēc kāda laika neviens negribēs iet politikā, un Latvijā valdīs kārtība, par kuru rūpēsies katrs iedzīvotājs. Tik un tā vienreiz gadā visi sapulcēsies pie saeimas ēkas, lai pārbaudītu vai kāds nav ielīdis pa kluso iekšā.

  • Jo tā šai zemē būs pieņemts.

  • OK
    Franči sakot – tas, kas iet aiz kāda vienmēr paliks aizmugurē
    ———-
    Secinājums:
    JA, piemēram, IVO, kas taču KAUT KUR iet pirmais SĀKS iet aiz Kāda
    TAD (ieraksti pats)

  • > Uzsākt jaunu tradīciju.
    - laba doma
    Uzsākt PILNĪGI JAUNU tradīciju
    - nekur nederīga doma

  • > Aigars Brūvelis: Septembris 6th, 2010 at 5:33 pm
    labi padomājis,
    atbalstu

  • Nevajadzētu nolaisties līdz tādiem paviršiem vispārinājumiem.
    Kad cilvēki demokrātiju uztvēra nopietni un to īstenoja, tad bija arī labi rezultāti.
    Ja tagad cilvēki ir nolaidušies, aprobežojas tikai ar pasīvām, neko nemainošām vēlēšanām reizi četros gados, pasīvu patērēšanu un gaida kaut kādus debesu brīnumus, tad nav jābrīnās, ka arī rezultāti atbilstoši.
    Pašlaik dzīvojam Rietumu civilizācijas norieta periodā, kad cilvēki atsakās no iepriekšējo paaudžu sasniegumiem un gadsimtos krātās gudrības, atraujas no realitātes un principiem, kas agrāk devuši labus rezultātus, kā arī brīvprātīgi pakļaujas vispārējai degradācijai un entropijai. Rietumi atgriežas pirmatnējā barbarismā.
    Taču tas nenozīmē, ka arī mums šai tendencei pasīvi jāseko, jāļaujas šai straumei, kas nes pretīm iznīcībai. Pasaulē daudzās vietās vērojamas pozitīvas tendences. Arī mēs varam orientēties uz tām.
    Ar cinismu un/vai pozas demonstrēšanu nekas netiks līdzēts. Jāsāk dzīvot un savu dzīvi reāli uzlabot.
    Ko darīt?
    Ja īsi, tad to pa punktiem, manuprāt, to labi salicis Argentīnas patriots Adrians Salbuči. Skat. viņa Otrās republikas projektu – http://salbuchi.blogspot.com/

  • Tā sauktā latviešu dziesmusvētku tradīcija nav svētā gara iedvesta, bet no Vācijas pārņemta
    Tomēr mums te tagad ir tādi dziesmusvētki kādi nekur citus nav
    nevis vācu šlāgerfesti
    —–
    http://www.delfi.lv/news/national/politics/iem-sasutusi-par-funkciju-auditu-iesaka-likvidet-valsts-kanceleju.d?id=33876271
    Gan valsts funkciju audits, gan Salduči 4.demokrātijas rekonstrukcijas pilāra sastāvdaļa – reālas politiskas varas došana NEVALDĪBAS organizācijām šeit TAGAD ir ekstraaktuāla -
    Mums faktiski ir vesela ministrija, kas
    1)faktiski menedžē NVO un valdības komunikāciju
    2)ir skaidrs ka tāda institūcija vajadzīga,
    3)nav skaidrs kā varēja gadīties, ka tā gandrīz vai nekā netiek regulēta
    ———-
    Teorētiski, piemēram, VISA izglītības sistēma varētu būt pilnībā privāta
    (nu, protams, interesanti gan kā to valsts panāktu un valsts finansējums gan jau šai sfērai būtu vajadzīgs, bet var gadīties, ka, piemēram, Soross pie šāda notikumu pavērsiena Latvijā sagribētu pilnībā finansēt kādu bērnu dārzu, pamatskolu, vidusskolu un augstskolu)
    izglītības ministrs un viņa aparāts vienalga būtu vajadzīgs
    ——–
    Runājot par jaunu tradīciju – tās nekad nerada likumdevējs

  • - Tā kā tēma jau piemirsta, tad dažos vārdos par robežām. Jebkurai dzīvai būtnei ir noteiktas izziņas, prasmju, dzīves telpas robežas. Piemēram, suns taču nekad nerunās. Līdzībās – arī cilvēkam ir noteiktas viņa spēju robežas. Vai var domāt, ka sprinteris 100m jebkad spēs noskriet 7, 5, vai 1 sekundē, vai ātrāk par laiku? Bolts, ja nebūtu pienācīgi sabarots ar ķiršiem un treniņu metodikām, uzvarētu grieķu skrējēju līdzīgā distancē? Bet šodienas statistiski vidējais amerikānis attiecīgu antīkās pasaules pārstāvi? Kāds pasaulē šodien atcerēsies, noskaitīs Homēra teikas?
    - Vai sabiedrības un cilvēka attīstība, evolūcija(ja tāda notikusi)nav sasniegusi to robežu, kuru pārvarot nokļūstam citā dimensijā ( par kādu neredzamu būtni, kas vairs nemaz nav cilvēks), vai vienkārši jāatkāpjas, lai sāktu visu dzīves procesu kādā stadijā no jauna. Ja cilvēkam dota tāda spēja sevi regulēt.
    - Tā domāt mani mudina vienlaicīga cilvēka fizisko spēju un sabiedrības attīstības degradācija (vien veselā miesā mājo vesels gars). Bet demokrātija taču ir tā pati anarhija, kuras attīstība iespējama tikai kā sabiedrības tālāka destrukcija, sadalīšana cilvēkos. Vai pastāv citi risinājumi? Es tādus nezinu.

  • Ir citi risinājumi, Induli. Kā reiz pārlasīju rakstu “Kolektīvs” – http://www.tautasforums.lv/?p=1186, ko pievienoju arī kā saistīto ierakstu Artūra Poļa publikācijai.

  • Vēl gribēju teikt, ka pie mums kopš 90. gada ievazāta sagrozīta, noplicināta demokrātijas izpratne. ASV sludina, ka demokrātija ir vēlēšanas un daudzpartiju sistēma. Reizēm min arī vārda brīvību.
    Var piekrist, ka vēlēšanas un daudzpartiju sistēma var būt viens no daudziem demokrātijas elementiem, taču ne visa demokrātija.
    Partijas pašas par sevi nav demokrātija, vēlēšanas pašas par sevi nav demokrātija. Demokrātija ir aktīva tautas pozīcija, līdzdalība un atbildība savas dzīves veidošanā un svarīgu lēmumu pieņemšanā, sabiedrības aktīva un izglītota iesaistīšanās pašpārvaldē. Un šie iesaistīšanās veidi var būt ļoti daudzi un dažādi. Nekādā gadījumā tie nav ierobežojami ar vēlēšanām, bet partijas kā starpnieki vispār nav obligāti.
    Tad nu problēma ir tā, ka mūsu sabiedrība absolūti neizmanto bezgala plašo demokrātijas instrumentu klāstu. Oligarhi ir nedaudzi, bet ir organizēti un savā kontrolei pakļāvuši informācijas līdzekļus un citas struktūras. Tāpēc viņi spēj manipulēt neorganizēto, pasīvo, neizglītoto pūli un uzspiest tam savu gribu.
    Tas arī viss. Un no tā izriet arī tas, kas jādara, lai demokrātija tomēr darbotos.

  • Man atkal jāatgādina jau šad tad pieminēto demokrātijas augstāko formu – meritokrātiju (sk. kaut vai google). Kā to iedibināt – tas būtu “prātu vētras” cienīgi. Varbūt izspēlēt neformāla ministru kabineta meritokrātisku izvēli?

  • Gandrīz piekrītu Laurai.
    Nākotnē cilvēku viedokļi būs mazvērtīgi.
    Arī tagad nekompetents, puskompetents idiņš (lasi politiķis) spiež savu viedokli caur likumdošanu, balsojumiem un medijiem tā it kā tanī būtu kāda patiesība.

    Nākotnē viedokļi lēmumu pieņemšānā nebūs.
    Tā vietā būs labākais iespējamais risinājums balstoties no pieejamajiem resursiem, tehnoloģijām un mazāko ietekmi uz vides.

  • Arvien vairāk domājošu cilvēku atzīst, ka ASV un arī pie mums dominējošā iekārta nav demokrātija. Piemēram, populārais ASV prezidenta kandidāts Ralfs Naders to nosaucis par korporatīvo fašismu. Viņam piekrīt arī Džeralds Selente un daudzi citi analītiķi.
    Profesors Sheldon S. Wolin to nosaucis par invertēto totalitārismu un šo parādību pamatīgi analizē savā grāmatā “Democracy Inc.”
    Varbūt arī mums būtu vēlams nevis gaidīt no šīs iekārtas to, kas tai nav raksturīgs, bet noteikt tai skaidru diagnozi, to konsekventi lietot, un, izejot no tās, meklēt risinājumu.

  • Tā jau arī darām… katrs pēc savas saprašanas un varēšanas.
    - kāds iepērk zeltu, cits darba rīkus, vēl kāds izglītojas
    - citi aktīvi darbojas, lai atmodinātu sabiedrību,
    - vēl kāds apkopo idejas, kā mēs visi no pašreizējās situācijas izkļūtu ar pēc iespējas sausāku ādu – bez trakošanas soli pa solim virzītos uz pavisam citu iedzīvotāju sadarbības modeļu iedzīvināšanu

  • Te jautra dziesma :)
    http://muzika.draugiem.lv/pepa

  • Beidzot SC ir sacerējis kaut ko saturīgu:
    http://www.apollo.lv/portal/news/velesanas2010/articles/213623
    Rakstā daudz labu ierosmju, reālās situācijas analīze un jūtams stratēģisks vēriens.
    Taču atrodams arī kritisks izpratnes trūkums. Piemēram, Urbanovičs vai viņa padomnieki sapratuši, ka zviedru bankas Latvijā ieguldījušas kaut kādu SAVU naudu, piemēram, zviedru pensiju fondu naudu, kas ievesta Latvijā.
    Taču nekas tāds nav bijis! Zviedru bankas tikai uzpūtušas tirgu un ar finanšu manipulācijām uzpūtušas klasisku parādu piramīdu, pašas šai shēmā neieguldot ne centu.
    Jā, zviedru bankas pašas ir sliktā stāvokli, taču ne tāpēc, ka Latvijas kredītņēmēji tiem neatdod sliktos kredītus, bet tāpēc, ka tās zaudējušas naudu savās starptautiskajās spekulēšanas operācijās. Tas nozīmē, ka zviedru bankas vainu par savu avantūristisko politiku mēģina novelt uz krāpnieciskās shēmās ievilinātajiem kredītu ņēmējiem.
    Urbanovičam vajadzētu nevis lūgt samazināt Latvijas parādus līdz maksātspējīgam līmenim, bet gan izvirzīt pretenzijas pret Zviedriju par mērķtiecīgu Latvijas ekonomikas sagraušanu.

  • Viena no labākajām Japāņu tradīcijām ir SEPPUKU jeb hari-kiri. Tā ir iespēja savu apkaunojumu glābt ar pašnāvību.

    Latvijā īpaši ir nepieciešama šāda goda atgūšanas tradīcija.
    Tas dotu iespēju godmanim, šķēlei, ušakovam, šlosi, freibergai, ēlertei, rapsim, dombrovskim un pārējiem ar godu aiziet.

    Latvijā šāda iespēja aiziet ar godu nav paredzēta.
    Cik žēl. Tādēļ viņi tik izmisīgi turas pie varas grožiem – visi citi ceļi ir slēgti… nu ir vēl vienīgi krievu uzņēmumu padomēs – Latvijas Balzāmā, Latvijas Gāzē…

  • Nebūtu slikti. :)
    Latvijas variantā šī tradīcija varētu izpausties vismaz kā savu “kļūdu” atzīšana, piedošanas lūgšana un paiešana malā, lai vairāk nekad neatgrieztos politiskajā arēnā.
    Taču vēl aktuālāks ir jautājums: vai ir citi cilvēki, kuri gatavi uzņemties atbildību un īstenot labāku politiku?

  • Te Gandija pasludinātie “Septiņi sociālie grēki”. Tie varētu noderēt jaunajiem censoņiem, kas domā par premjerēšanu:
    1. Politika bez principiem;
    2. Bagātība bez darba;
    3. Pielūgšana bez ziedošanās;
    4. Zinātne bez cilvēcīguma;
    5. Bauda bez sirdsapziņas;
    6. Zināšanas bez rakstura;
    7. Komercija bez morāles.

  • Ralfs Naders, atbalstot Gandija sludināto, šo sociālo nāvīgo grēku sarakstu papildināja ar:
    Ticība bez domāšanas;
    Cieņa bez pašcieņas.

  • Paldies, Jāni. Var noderēt ikvienam – arī man, jo no LTV saņēmu ziņu, ka drīkstu piedalīties. Vienīgais, ko neizprotu – “Pielūgšana bez ziedošanās”. Kā tu šo skaidrotu?

  • Var jau būt, ka es neprecīzi pārtulkoju. Angļu valodā tas skan “Worship without sacrifice”.
    Varbūt domāta tāda vienpusīga, savtīga lūgšana bez gatavības pašam kaut ko dot. Ņemšana bez došanas.

  • Un apsveicu ar iespēju piedalīties! :) Tas būs interesanti! Es TV parasti neskatos, bet šoreiz aiziešu kaut kur ciemos, lai redzētu. Dod ziņu, kad tas būs! :)
    Patiesībā katrs “sociālais grēks” varētu būt laba tēma plašākai iztirzāšanai, meditēšanai vai vienkārši pārdomām. Katrs var padomāt, kā tas “grēks” izpaužas mūsu valstiskajā, vietējās kopienas un ģimeņu dzīvē (arī globālajā pasaules kārtībā), kādas tam tuvākās un tālākās sekas.
    ———————————————————–
    Vēl man iepatikās viens teiciens par Ralfu Naderu:
    “The reasonable man adapts himself to the world; the unreasonable one persists in trying to adapt the world to himself. Therefore, all progress depends on the unreasonable man.”
    Saprātīgs cilvēks sevi pielāgo pasaulei, nesaprātīgs neatlaidīgi turpina pasauli pielāgot sev. Tāpēc viss progress atkarīgs no nesaprātīgiem cilvēkiem.

  • Nekad nebiju sastapusies ar vārdu savienojumu “sociāls grēks”. Līdz šim biju domājusi, ka “grēka” jēdzienam ir reliģiska izcelsme, ka tā ir garīga kategorija. Kādu vārdu oriģināli lietoja Gandijs un ko viņš ar to saprata? Vai arī te ar vārdu “grēks” vienkārši tiek apzīmēts “sliktums, sliktais, ne-labais” (t.i., bez absolūta atskaites punkta, jo kas vienam labs, tas citam slikts, un otrādi)? Tajā garīgajā tradīcijā, kuru pārzinu, vārds, kurš latviski tiek tulkots kā “grēks”, burtiski nozīmē “netrāpīt mērķī”. Savukārt, Latviešu etimoloģijas vārdnīcas skaidrojums ir, ka vārds “grēks’ cēlies no indoeiropiešu pirmvalodas vārda, kas nozīmē “griezt, greizs, sagrozīts”.

  • ;) Nav jau teikts, ka visi, kuri pieteiksies, tiks uz 3. kārtu:
    1. kārta – video rullīša sagatavošana un iesūtīšana
    2. kārta – apmācības (runas māksla, spēļu teorija, politikas zinātne, argumentācijas māksla).
    3. kārta – TV spēles pusfināls un fināls (uzstāšanās, diskusiju prasmes, erudīcijas pārbaude un dažādi uzdevumi, ar kuriem ikdienā nākas saskarties ikvienam politiķim).

  • Gandijs sludināja ne tikai budistiem, bet visiem cilvēkiem. Viņš lietoja tieši apzīmējumu “grēks”. Angliski – Sin.
    Tas ir vienlīdz labi saprotams visu reliģiju pārstāvjiem, bet sevišķi – kristiešiem. Jo viņš pavisam noteikti gribēja piekļūt arī kolonizatoru un impēristu sirdīm, kuri vismaz audzināti kristīgā tradīcijā vai ar to ir kaut cik pazīstami.
    Protams, var visādi filozofēt par šo jēdzienu, taču šai gadījumā vārda jēga nebūtu jāatšķaida līdz “netrāpīšanai mērķī”.

  • Ivo, Tu tiksi, jo pēdējā laikā esi ieradis savus mērķus sasniegt. :)
    Turklāt, Tev tomēr liela pieredze un plaši ieskati procesos, kāda reti kuram līdz 30 gadu vecumam ir izveidojušies.
    Ja nu vienīgi tie organizatori Tevi baidīsies laist tiešraidē. :)
    Starp citu, divas reizes esmu piedalījies raidījumā “Streips dod vārdu jums”. Pirmo reizi biju viens ar Streipu un viss izdevās tīri labi (ja ņem vērā, ka pirmo reizi biju tiešraidē un jutu lielu satraukumu). Redakcijas darbinieki mani vēlāk informēja, ka tā bija pirmā reize, kad Streips bija nopietni gatavojies raidījumam: uzrakstījis jautājumus, atzīmējis vietas manā grāmatā utt.
    Bet otru reizi, kad prezentēju savu otro grāmatu, Streips, man nezinot, bija pieaicinājis bijušo ārlietu ministru Valdi Birkavu – ļoti slidenu un smaidošu kadru, kuru tolaik sauca arī par ķirzakas smaidu. Tad nu viņš vairāk sarunājās ar Birkavu nekā ar mani. Līdz grāmatas saturam nemaz netikām. :)

  • Daudz gan pa dienu burtiņu pieklikšķināts! Pievienojos laba vēlējumiem TV druvā, bet sākšu, kur apstājos un paldies, Ivo, par ieteikumu, palasīju.
    -Nav svarīgi, kā sauc pilsoņu organizācijas formu – kolektīvs, šūniņa, pašpārvalde, kā citādi. Cik noprotu, varas struktūras izbūve iespējama tikai tā, ka pašpārvalžu vadītāji nākamajās pakāpēs veido varas piramīdu. Bet partijām tajā vietu nesaskatu.
    -Taču ir viena problēma par kuru runā ļoti reti vai nemaz un kura visā krāšņumā skatāma Jūrmalā. Vēlētās personas neapzinās rāmjus, kuru ietvarā viņām būtu jāstrādā. Jo deputātu loma var būt tikai starpnieks, kas nosūta profesionālam izpildītājam vēlētāja vēlmes un raugās, lai tās vislabākajā veidā īstenotos.
    Tāpēc deputātam uz visstingrāko jāliedz sekojošo:
    vienpersoniski un tiešā veidā pildīt, pārbaudīt vai organizēt vēlētāju prasību izpildi, pārbaudi un tiešu kontaktu ar izpildītāju vai izpildinstitūciju.
    -Ievērojot minēto liegumu, varbūt sabiedība sāks cienīt arī deputātu, kuŗš, zaudējis radu-draugu-blatu-kukuļu saikni ar izpildītāju, pieprasīs atbildību par paveikto.
    – Sapludinot un nenodalot pienākumus, turpināsies labi zināmais likumpārkāpumu teātris, kur deputāta pienākumiem papildus pat izglītibas laukā veicamie pienākumi spēj ietekmēt veselo saprātu.

  • http://www.homoecos.lv/lv/4/125/zemes-resursu-limits-bus-izsmelts-jau-21augusta
    Kā uzskata itāliešu zinātnieks Roberto Brambilli, mūsu ietekmes mazināšanai uz apkārtējo vidi nevajag daudz – esot tikai jāēd mazāk gaļas, reizēm jāpārvietojas ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis ar automobili, un jāizmanto alternatīvie enerģijas avoti.

    Viņš iesaka arī ņemt paraugu no indiešiem un ķīniešiem, kuri izmantojot tikai nepieciešamo un vairāk nekā pusi resursu atstājot citām sugām.

    10. oktobrī zaļo darbu diena
    http://www.homoecos.lv/lv/21/101010
    ————–
    >Indulis: Septembris 7th, 2010 at 8:11 pm
    Jā, reālas varas stuktūra iespējama
    “tikai tā, ka pašpārvalžu vadītāji nākamajās pakāpēs veido varas piramīdu ”
    TIKAI
    tādu iespējamo varas piramīdu gan reāli ir, varbūt, visai daudz, gan teorētiski iespējami visai daudz uz dažādiem principiem būvētu varas piramīdu
    PIEMĒRAM
    1.1.Valdošā elite ir visai šaurs, samērā noslēgts cilvēku kopums – aristokrātija<-monarhija
    vai arī
    1.2. Valdošā elite ir visai šaurs, patstāvīgi atjaunots cilvēku kopums – aristokrātija un nopelnu aristokrātija, meritokrātija.
    1.3. Jebkurš būtisks lēmums vai projekts, izmantojot modernos saziņas līdzekļus, faktiski ik brīdī ir pieejams jebkuram – informācijas laikmeta demokrātija.
    2.1. Dzīves norises un tos virzošie lēmumi orientēti uz esošā stāvokļa saglabāšanu.
    2.2. Dzīves norises un tos virzošie lēmumi orientēti uz attīstību un arvien lielāku resursu patēriņu.
    2.3. Dzīves norises un tos virzošie lēmumi orientēti uz attīstību un arvien mazāku resursu patēriņu, plānveidīgi tiek strādāts pie jaunu resursu un iespēju apguves.
    3.1. Lēmumu pieņemšanā valda tradīcijas vara
    3.2. Lēmumu pieņemšanā dominē tradīcija, bet jauninājumi (ķecerības) tiek pieļauti.
    3.3. Lēmumi orientēti uz pārdomātiem jaunu risinājumu kompleksiem , reformām, tradīcijas mērķtiecīgu maiņu
    1.1.+2.1+3.1. – Ēģiptes valsts iekārta 6000 gadu laikā
    1.2.+2.2+3.2. – Renesanses laikā iesācies sabiedrības modelis, sevišķi uzplaucis vispirms Anglijā, tad “dizainēts” ASV
    1.2+2.3.+3.2. – Austrumāzijas attīstības modelis
    ***
    Un pie mums reāli tagad?
    ??? 1.1.+2.1.+3.1. ??? Vai nav tā, ka pat partijas tik tikko tā reāli sāk veidoties un taisni to vājums liek spontāni veidoties un ņemt varu reālām partijām ar reāliem mērķiem un realizētu saikni ar tautu ??? Reāli partijas “diezgan maz stāsta par sevi”, partiju vietnes informatīvi ir daudz nabagākas, piemēram, par šo vietni. Partijas sūdzas, ka TIE, kas to darbu atspoguļo raksta neobjektīvi, netaisni –
    ****
    Vakar kāds piramīdas virsotnē raudāja. Tas bija “pa īstam”. Vai tas bija slikti? Tas bija un sagatavoja iespējamu “atspēriena dēlīti”, gan sabiedrībai, gan tam, kas raudāja. Asaras ir jūtu pārpilnība, reizēm raud arī no laimes. Svarīgus lēmumus nedrīkst pieņemt ne balstoties tikai uz prātu, ne balstoties tikai uz emocijām un sirdsbalsi. Ja nopietna braukšana – nekad nebrauciet ar pirmo autobusu.

  • Man pieder Tēvu zeme,
    Ar visām atmatām,
    Man pašam kungam būt,
    Man pašam arājam.
    Pats šis teksts visiespējamāk nāk no kalnainās un jebkuram zemniekam diezgan nepateicīgās Madonas vai Gaiziņkalna apkaimes. Dziesma tika dziedāta Madonas puses godos kā gandrīz pašsaprotama gandrīz katros nozīmīgos godos.Atradās cilvēks, kas to pierakstīja un “palaida apritē”. Kādu laiku tā bija visai populāra, tagad es to dziedu pie sevis rakstot šo komentāru. Zinu, ka arī Jānis ir to dziedājis un patiesībā dzied joprojām, saklausu to daudzos viņa darbos.
    ———-
    Protams, ja būtu publiski jāizsaka viedoklis, tad attiecībā uz tautas pieaugošo izplūšanu no Latvijas UN VĒL arvien pieaugošu valsts faktisku imigrācijas veicināšanu tas būtu visdrīzāk negatīvs.
    UN?
    Un nekas. Vajadzētu pamēģināt novērtēt naudas izteiksmē emigrācijas (salīdzinoši kulturālu, izglītotu, kvalificētu vai vismaz augsti motivētu aktīvu) un imigrācijas (mazizglītotu/izglītotu, vāji/nemaz/uz patstāvīgu dzīvi) CENU – precīzu skaitli neviens nenosauks, novērtējums vai minējums iespējams vienmēr
    **
    Tas nav gluži kā komentāru vai pat rakstu-kompilāciju vai autor rakstu uzrakstīt. Esmu jau vismaz vienu “šāda smaguma rakstu” TF parādā

  • - No Senās Ēģiptes līdz mūsu dienām varu veido piramīda, konuss vai smaile, kā labāk patīk. Bet mūsu varas veidojums vairāk atgādina cilindru, kura augstākā daļa sadalīta segmentos, katrai partijai savs. Tāpēc jau ir anarhija varā un rīcībā.
    - Partijas. Katram laikam kas savs. Vai monarhs būtu uzklausījis kādu amatnieku, strādnieku? Protams, nē. Cilvēki saprata, ka vienojoties viņi iegūst spēku, kas ļauj līdzvērtīgi runāt ar karali.
    Kādus kalnus cilvēku vienotības spēks gāž demokrātijā? Ideju tam nav un atraidīto arī nav. Šodien tas ir monarhijas laika trans, kurš barojas uz vientiešu rēķina.
    Labi, lai jau barojas, ēst gribas visiem. Bet šī cilvēku daļa (partija), sajutusi savu spēku, tieši un netieši pārņem savās rokās valsts izpildvaru un pārvaldi (ministrijas, uzņēmumu un aģentūru padomes un valdes, dibina jaunas, pārveido esošās utt.). Diletantu formējumi, kuru vissvarīgākais uzdevums iebliezt vēlētājam tā pa galvu, ka tas, nabags iemet attiecīgo papīrīti attiecīgajā laikā un šķirbā, visneiedomājamākajā veidā iefiltrējas valsts pārvaldē un vada valsti. Trūkst tikai saukļa “izskaudīsim profesionālismu”. Vai tāda būtu GUDRO ZEME?

  • Latvija ierindojama starp 10 tīrākajām pasaules valstīm
    http://www.travelio.net/clean-green-and-very-pristine-top-10-most-environmentally-pure-countries.html
    Cheap flights comparison site Skyscanner takes a look at the top ten cleanest, greenest countries, (according to The Economist), where the air is pure and the water clean.
    ———–
    http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=31329
    2. ceturksnī IKP atkal kritis par 2,9%
    ———–
    http://www.baltic-course.com/eng/education/?doc=31071
    Bērni, valsts aizmirsti un vispārējās gaudu atmosfēras ietekmēti nemācās lasīt
    ———
    Kāda skolotāja, kas strādā skolā ar augstu reitingu, reiz teica, man ļoti patīk te strādāt, bērni paši daudz ko apgūst. Vai tik cilindra virsotne nedomā tā pat?

  • Prieks, ka arī lielo avīžu žurnālisti sākuši lietas analizēt caur Latvijas interešu prizmu. Cerams, tā nav tikai pirmsvēlēšanu mirāža:
    http://zinas.nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/30734-vizite-keksitim.htm

  • Arī Lembergs intervijā dara to pašu. Protams, arī par pirmsvēlēšanu kaislībām. Cenšas parādīt saistību starp Vienotību un SC. Grūti spriest, cik tas patiesi, taču izslēgt to nevar.
    Šoreiz pilns intervijas teksts:
    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/30717-aivars-lembergs-tev-nebus-sulainim-but.htm

  • Kādu brītiņu padomāšu par sevi un savu vietu
    TE? kur tad?

    Vakar daži skatījās – Kas notiek Latvijā?
    Vienā teikumā pasakāms iespaids – visi gaida, ka kaut kas notiks UN? pamazām šis tas notiek, BET nevienai partijai nav tāda īsti formulēta piedāvājuma – nu kaut ko darīs, daži kaut ko dara, tiem kaut kas sanāk. Tikai pārsteigums par to, ka valsts uzņēmumi strādā salīdzinoši slikti un JA valsts “tā īsti pieķertos”, TAD jau pēc kādiem trīs gadiem varētu strādāt ar 25LVL/cilv. gadā lielāku efektivitāti jeb ienest papildus 75 milj LVL tas nu gan ir mazliet pārsteigums
    Ir vietne – spēlīte priekš iesildīšanās
    http://gudrasgalvas.lv/list/ – mazliet vairāk konkrētības un sajūta, ka pat tas mazliet vairāk par tūkstoti kandinātu domā par …. nu kaut ko.
    Reizumis mēdijos paņirb ziņa par Latvijas vietu kaut kādos reitingos. Der paskatīt tos visus. Mēs tomēr esam valsts, nācija, kuras spēks kaut kur trešajā piecdesmitā ap vidu.
    Īstais laiks vienam otram politiķim un NE-politiķim padomāt par savu dzīvi un ģeopolitiku
    http://en.wikipedia.org/wiki/Category:Lists_of_countries_by_international_rankings
    ———-
    dzīve kvalitāte valstī
    http://en.wikipedia.org/wiki/Quality-of-life_index
    Visādu labumu gandrīz vai blakus vairāk – latvietis paradis peldēt, kur labāk; visaugstākā dzīves kvalitāte Īrijā, Šveicē, Norvēģijā – kā tauta to esam pamanījuši
    ———
    dzīvesprieks pašvērtējumā
    http://en.wikipedia.org/wiki/Happy_Planet_Index
    Starp 178 valstīm esam starp 20 par sevi vissliktāk domājošām
    ———-
    vispār dzīvojam vienā no diezgan labām vietām pasaulē
    http://epi.yale.edu/
    ——-
    Urbanizācija Baltijā pēdējos gados samazinās, dramatiski pieaug iespējas lietot informācijas tehnoloģijas
    Ēdam gan ļoti labi un ļoti nepareizi – indeksu par to neatradu, bet pašam ir dažas iestrādnes. Nu piemēram blakus esošajās Itālijā un Grieķijā salīdzinoši pēdējā 3x vairāk cilvēku ar lieko svaru. Un tur valsts vai valsts mēroga NVO kampaņas var izdarīt ļoti daudz. Vakar tālrādē bija ziņa, ka Japānā ik gadu pašnāvību izdara 32 000 cilvēku un Japāna to novērtē kā 32 miljardu dolāru zaudējumus valstij. Iznāk ka valsts ciparos cilvēku vērtē apmēram 3x augstāk kā Eiropā
    un
    savstarpējā ēšanās varbūt izriet no tā, ka dzīvojam faktiski uz robežas starp reģioniem, kur ēšanās ir dzīvesveids un un reģioniem, kur cilvēki priecājas par dzīvi. Likumsakarīgi prasās spiest uz tūrismu un resursu neietilpīgu ražošanu, bioloģisko saimniekošanu. Bet vai gribētu uzņemt pa 10 ciemiņiem uz cilvēku gadā? Redz Andora varot
    braucu ciemoties vai uz mājām – īsti nevar saprast

  • >Janis_K.: Septembris 9th, 2010 at 10:32 am
    Augšās VIENMĒR “kaut kas notiek” tikai tad, kad “kaut kas notiek” arī apakšā. Sāksim mēs uz pasauli skatīties no Latvijas
    (dažādu, pretrunīgu; jebkurš ideāls ir pretrunīgu lietu apvienošanas mēģinājums; bet piramīdas virsotnē ar mēgināšanu NEVAR NODARBOTIES – kritiens pār liels sāpīgs un bīstams; vai citādi mēs ar Tevi būtu faktiski apakšā, jo mums patīk bīdīt, da kaut ko …)
    interešu viedokļa

    uz to skatīsies
    ARĪ
    “augšā”

  • Īstais laiks vienam otram politiķim un NE-politiķim padomāt par savu dzīvi un ģeopolitiku
    http://en.wikipedia.org/wiki/Category:Lists_of_countries_by_international_rankings
    ———-
    dzīve kvalitāte valstī
    http://en.wikipedia.org/wiki/Quality-of-life_index
    Visādu labumu gandrīz vai blakus vairāk – latvietis paradis peldēt, kur labāk; visaugstākā dzīves kvalitāte Īrijā, Šveicē, Norvēģijā – kā tauta to esam pamanījuši
    ———
    dzīvesprieks pašvērtējumā
    http://en.wikipedia.org/wiki/Happy_Planet_Index
    Starp 178 valstīm esam starp 20 par sevi vissliktāk domājošām
    ———-
    vispār dzīvojam vienā no diezgan labām vietām pasaulē
    http://epi.yale.edu/

  • Jāni, paprasi Google-i: Lists of countries by international rankings
    Kādas stundiņas paskatīsies, sāksi uz vienu otru lietu skatīties savādāk, varbūt konkrēti prasīgāk un produktīvāk

  • Tam varētu piekrist – apakšu domāšana var ietekmēt domāšanu augšā, bet arī otrādi. Un vēl – tās viena otru var pastiprināt.
    Nav būtiski, no kādiem slāņiem nāk laba ideja. Ja pie tās piestrādā, tā pārņem arvien vairāk cilvēku. Un drīz vien tā sāk izpausties arī praktiskā darbībā.

  • Attiecībā uz “otrādi” rejamies kā uz mums burtiski rej mēdiji.
    Bija Tev kādreiz laba un šobrīd no atvilknes izvelkama rakstu sērija par riešanās ieviešanu mēdijos pēc “Amerikas” parauga
    un vēl papildus mums vēl tagad ir reklāma pēc šīs nācijas parauga, kuras rezultātā es personiski atteicos no TELE2 pakalpojumiem un šai ziņa nebiju vientuļš. TAČU taisni šī reklāma “nospīdēja” dažos pasaules reklāmistu saietos. Visa tā periodikas un grāmatu lavīna par psiholoģiju, veselīgu dzīvesveidu un visādām garīgām praksēm. Ir cilvēki, kas tās izmēģinājuši dučiem un labi ja no katra folianta vai foliantu klēpja kāds lietojams padoms izvēlies.

    stipri vien praktiski domāju par to, ko ēdu un jūtos arvien labāk; nejauksimies politikā un neskriesim tai pakaļ ir taču iespēja taisīt politiku turot savu katra paša māju tīru no nelūgtiem ciemiņiem, nelaistu katru ar jebko pāri pār savu slieksni
    ——
    paprasi – Happy Planet Index un padomā

  • Kamēr dzīvojam sabiedrībā, no politikas nevar aizbēgt. Pati bēgšana no politikas ir sava veida politika. :)
    Ja cilvēki nenodarbojas ar politiku, tad politika nodarbojas ar cilvēkiem.
    Tad nu atliek izlemt, vai tomēr nebūtu jēdzīgi vismaz daļu sava laika, kas bieži vien tiek pa tukšo izšķērdēts, tomēr neatvēlēt politikas iespaidošanai.
    Tam nemaz nevajadzētu daudz enerģijas veltīt, ja katrs drusciņ papūlētos. Problēma jau tā, ka daži tai velta pārāk daudz laika un izdeg, kamēr lielākā daļa neliekas ne zinis.

  • Dažas piezīmes sakarā ar atteikšanos no profesionālisma.
    - Vēlēšanu cikls 4 gadi , valdības vidējais mūžs reizes 2 īsāks kura laikā ministrs pamanās iztukšot medus podu un aizlaisties iespējami tālu, pat ieņemt citas nozares ministra vietu. Vai nav dīvaini? Pieredze, zināšanas, iestrādes iekrājušās, bet mūk prom uz citu ministriju. Vispusības apliecināšanas alkās vai alkās aizmukt no atbildības par tukšajiem medus podiem?
    - Sekas. Darbs un atbildība tikai šodienai, nespēja veidot ilglaicīgas programmas. Bet profesionālo zināšanu trūkums liedz pieņemt saprātīgus radikālus lēmumus un neizslēdz iespēju, ka, tādus pieņemot, ieguvums izrādīsies apgriezti proporcionāls.
    - Ar to sasaucas Sudrabas kundzes nemitīgie aicinājumi izstrādāt kritērijus, uzdevumus rītdienai, mēnesim, tālākai darbībai. Skatot nākamos ministrus partiju listēs un TV, es saprotu, ka tādu kritēriju nav un nebūs. Ar dažiem izņēmumiem, nākamās Saeimas ministru izpratnes līmenis par nozari salīdzināms ar viņu izpratnes līmeni par relativitātes teoriju.
    - Tie ārzemju ekspertu šovi, kurus uz vēlēšanām prezentēja SC vai ieteikumi mums, mūsu saimniekošnai neko nedod. Var būt, ka tie noderētu, taču iepriekš jāievieš kārtība, kā tagad saka – jāveic strukturālās reformas.
    Kas nav iespējams, ja ikvienu tautsaimniecības jomu nevada pieredzējis profesionālis ar labām organizatora spējām, bet varas piramīdas vietā – cilindrs.

  • Es neesmu paraugkristietis, bet apzinos, ka kaut vai datori ir netiešs kristietības novirziena protestantisma, ko iesāka Mārtiņš Luters, seku seku sekas. Pirmo mikroprocesoru izgudroja un praktiski realizēja itāļu izcelmes amerikānis un mikroeletronika izdarīja to, ko neizdarītu tūkstošiem visprofesionālāko, godīgāko u.t.t. politiķu
    ———
    Katolicismā ir divas labas lietas
    1. Kad vajag kaut ko izrunāt un netiek no vietas, allaž ir pa rokai fabulu un pastāstu krājums Bībele, kur akumulēta un tiek akumulēta cilvēku gandrīz vai 10 00 gadu pieredze
    2. No baznīcēna tiek pieprasīta vismaz reizēm rīta lūgšana (padomjlaikā tās bija piecminūtes darbā un visādas līnijas pionieriem skolā – tad nu vismaz rezi nedēļā bija gan veļas diena, gan pateicību izteikšanas vieta un laiks ) un ir prasīta vakara grēku izlūkošna, lai vismaz nedēļas beigās, kad tomēr aizies uz baznīcu baznīcēns izsūdzēs grēkus (vispirms izanalizējis veiks nedēļas darbu rezumējumu) Ko jaunu grib ieviest Sudrabas kundze – tikai tā kā gribētos atjaunot sen zināmas un darāmas lietas.
    ———–
    >Jānis teica: Ja culvēks nenodarbojas arpolitiku, politika nodarbojas ar cilvēku.
    Tas pats gadījums par nenopelnītajiem-neieņemtajiem 75 miljoniem latu Latvijas valsts uzņēmumos ik gadu, salīdzinot ar analogām ražošanas jaudām “vidēji Eiropā”, vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju gadā tas ir neizdarīts darbs, neradīta jauna vērtība par 30 latiem gadā, vidēji uz vienu iedzīvotāju tas ir ap 2-3 lati/mēnesī. Ja tajos uzņēmumos strādā kādi 100 000 cilvēku, tas tas būtu, ka vidējai algai “uz papīra” vajadzēja būt un tā varēja būt vidēji par 50 latiem mēnesī lielāka. Citādi rēķinot iznāk, ka šajos uzņēmumos ir kādi vismaz 10 000 faktiski lieku darbinieku. Neticu, ka atradīsies cilvēks, kas varēs teikt, ka gada laikā varēja, bet vienkārši neizdarīja kaut ko par 5-10 latiem mēnesī. Kaut kāds “nieks vai sīkums”, ko tur vispār par to runāt, A?
    Varbūt neizteicos pietiekami skaidri u.t.t. – bet funktieris ta skaidrs, cik gadus Šķēle mūs mācīja ala katram bomzim vienmēr atradīsies kāds desmitnieks ko “atmest”.
    ——–
    Vējonis Vides minisrijā drīz būs 10 gadus, pirms tam ka tik ne tikpat ilgi bija Emsis. Nav viņi enģelīši, bet manuptāt šīs ministrijas lauciņā ir salīdzinoši vairāk kārtības kā kaut vai izglītības ministrijā, kur faktiski tāda kārtīga izglītības ministra NAV bijis, varbūt Koķe bija pirmā kas …. nu nezinu, nemāku teikt, bet “kantora reputācija” un faktiski darba rezultāts ir nu kāds? ka tik ne viens no patreiz sliktākajiem Eiropā un attīstītajās pasaules valstīs. Tikai ZZS paprasīja SKD noskaidrot, ko piedāvāt vēlētājam – sabiedriskās domas pētnieki ieteica “Koķi nepiedāvāt”. Dzirdēju, ka vairākos gadījumos, kur bija būtiski vajadzīgs Izglītības ministra lēmums šī kundze pieņēmusi gudrus lēmumus, BET šī posteņa reitings patrezi ir nokaujošs. Politiķi, kas pabijis tai krēslā sabiedrība “vairs nevēlas”.

    ——–
    ir jau ļoti ērti atrast grēkāzi vai astoņkāji
    es nesaku, ka megagrēcinieku un astoņkāju nav
    divritenim pēc definīcijas IR priekšējais un pakaļējais ritenis

  • Piedzeramies un nogalinam dievu!
    -
    Kā propaganda tiek uzspiesta cilvēkiem un kā mākslinieki cīnās pret to.
    http://www.youtube.com/watch?v=uDQaPW_Gcfw&list=SL
    -
    Iesaku nosaktīties vairākas šī kanāla filmas
    http://www.youtube.com/show/journeymanfeatures?s=1

  • Pietiks tīksminaties par nākotnes līderiem, jo skaidrības par to nav. Ir tikai vārdi.

  • Nav skaidrības nav vārdu. Nav vārdu nav skaidrības.

  • Šeit, komentāros, pārsvarā jūtams provinciālisms. Vai tiešām mazpilsētnieki un lauķi varētu sagrābt valsts varu? Tikumiski.
    Un mēs tad pasēdējām un padomājām – nu principā Jēzus, kam varētu uzticēt nākotnes valsti.

  • Ko mums TAGAD piedāvā?
    Vēlēšanu teātris beigsies ar ministru prezidenta nosaukšanu, ko formāli izdarīs/izvēlēsies prezidents.
    *
    Faktiski, pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas apmēram 5. oktobrī noskaidrosies situācija uz to brīdi un partija,
    *
    kas būs ieguvusi 50%+1 balsi vai
    *
    faktiski jebkuras partijas, kas būs ieguvusi 5%+1 balsi, ja neviena partija nebūs ieguvusi 50%+1 balsi sāks sarunas par koalīcijas valdības izveidi ar tās premjeru.
    **
    Šobrīd tātad mums ir 13 jau zināmi premjera kandidāti, lai gan pastāv iespēja, ka 5. oktobrī “pēkšņi uznirs” kāda persona, kas, varbūt, šodien vēl nav nosaukta. Paskatos griestos un tur šobrīd redzu, ka mums ir 11 premjera kandidāti, kuru varbūtība kļūt par premjeru šobrīd ir lielāka par 0,001%. Pilnai laimei no kritīgā estēta puses pietrūkt viena kandidāta. Atkal paskatos griestos. Pieņemsim, ka trūkstošais viens kandidāts līdz 100% ar varbūtību tikt apstiprinātam par premjeru 10. oktobrī ar varbūtību 0,000001% ir Ivo Fomins
    ————
    Šobrīd vislielākā varbūtība kļūt par premjeru pēc sociologīsko aptauju organizācijas
    Ping-pong-morg-porg-torg datiem ir
    ***
    Valdim Dombrovskim un Jānim Urbanovičam
    **
    JA tā ir arī Tava izvēle, BALSO par vienu no viņiem izmantojot zemāk redzamo saiti
    http://www.vienotiba.lv/iesaku/5RSQH
    xxx
    JA Tava izvēle ir Latvijas premjerministrs Ivo Fomins
    2010. gada 10. oktobrī vai 2014. gada 10. oktobrī
    IZSAKIES PAR TO šajā diskusijā
    ———–
    Jebkuras izvēles gadījumā piedāvā premjeram ministru portfeļu kandidātus
    *
    piemēram Izglītības un zinātnes ministrs
    http://zinas.nra.lv/temas/mk/kandidati/211.htm
    http://www.tautasforums.lv/?p=1797
    ———–
    Mazpilsētnieki un lauķi varētu sagrābt varu valstī.
    Vienīgais šķērslis – vai viņi to grib?
    Ir taču nesalīdzināmi ērtāk un drošāk sūkt aliņu vai vīniņu un filosofēt par to kā vajadzētu būt un varētu būt un kas vainīgs pie tā, ka ir tā kā ir un nav tā kā vajag vai varētu būt, ja Jānim vai Pēterim vai runātājam būtu vara

  • Pirms 20 gadiem populārs pastāstiņš:
    divi (2) sarunājas pa tālruni:
    -oi, zini kādu anekdoti nupat izlasīju avīzē “Tālavas trubačs”?
    - nuuuuu, a?
    - tā NAV telefona saruna
    ——
    satiekas divi ģejaķeļi
    -Vai vari nopirkt vagonu ar zapti?
    -Jā, kāda runa, of course!!
    pirmais aizgāja meklēt vagonu ar zapti
    otrs maķen naudas

  • Neieņemtie 75 milj uzņēmumos = 1000 cilv. uzņ padomēs X 2000 atalgojums(iesk. prēmijas) X nodokļi (2x)-ap 40 milj. = transports un adminisrtrācijas telpu īre + ziedojumi LOK un futbolam, hokejam , basketbolam + partijas gandrīz piemirsu. Vajadzētu sanākt, bet visus lietderīgi nelietderīgos jau nemaz neuzskaitīju.
    Par ministrijām – sākotnēji to skaitu taču noteica partiju pieprasītie ministru portfeļi. Aprēķina formula bija sekojoša: koalīcijas portfeļu skaitam vajadzēja saskanēt ar ministriju skaitu. Zaļo portfelim ministru taču arī vajadzēja.
    Patiesībā nav no svara ministru skaists. Jebkuru pārvaldi var nosaukt par ministriju un otrādi. Svarīgākais – kāds būs valdības darba virziens, kā šīs pārvaldes struktūras līdzēs pildīt izvirzītos uzdevumus (kurus neviens neizvirza un nav izvirzījis līdz šim). Kā reizi “Dienā” tam (75-150 mij. pa zemi mētājas) arī apstiprinājums: http://diena.lv/lat/politics/hot/neiespejami-haosa-ieviest-kartibu-ja-to-gadiem-nav-spejusi-nozaru-atbildigie

  • TAGAD
    ir laiks laiks kad der parunāt par lietām pēc būtības,izlemt vai vismaz uzsākt diskusiju..,,..
    Mums tā reāli ir kādas tīs nedēļas laika
    Kas tad IR izdarāms
    ———–
    Induļa norādītajā saitē likās vērtīgi
    Latvijas valsts budžeta konsolidācijai nepieciešami aptuveni 400 miljoni. Pēc sākotnējās izvērtēšanas tika identificēti aptuveni 149 ietaupāmie miljoni, un pēc diskusijām darba grupā summa saruka līdz aptuveni 79 miljoniem. Ir viegli diskutēt par naudu, kas nav tava personīgā, bet pieder kādam anonīmam «nodokļu maksātājam», uz kura kamiešiem uzlikt papildu slogu. Samazinājumi prasa diskusijas pēc būtības, nevis populistiskas žēlabas. Iesakot izmaiņas, vērtētāji nesaka, ka veselība, kultūra vai izglītības nav svarīga. Tieši otrādi, mēs sakām, ka šīs funkcijas ir pārāk svarīgas, lai tās veiktu izšķērdīgi.
    ****
    esmu piedalījies diskusijā par valsts funkciju mūzikas skolu finansējumu, praktiski un rezultatīvi – valsts finansējums mūzikas skolām 8-13 milj latu gadā ir vajadzīgs un tas dod nopietnu ekonomisku atdevi mūsu valsts ekonomiskās mobilitātes palielināšanā
    No Vējoņa, kas beidz Madonas mūzikas skolu neiznāca mūziķis, bet labs ministrs, Latvija no tā ieguva
    ****
    būtu jāizdiskutē iepirkumu likums un tā konkrēti rezultāti
    ****
    būtu jāaktualizē jautājums par mācību grāmatām un to saturu
    ****
    galu galā būtu jāaktualizē jautājums par to kā mēs ēdam un cik ilgi tā varēsim ēst; jautājums būtībā atiecas uz visu R-pasauli
    ———-
    Lolita Čigāne vakar teica
    http://www.draugiem.lv/hot/?rid=40421
    Laime zināt, kas vajadzīgs laimei

    tika risināts filosofisks jautājums par laimi, kas ARĪ (?) ir svarīgi
    BET
    izritinājās viena konkrēta lieta
    Lolita teica – Šajā rudenī Zemgalē ir vajadzīgi īpaši izturīgi gumijas zābaki. Gruntsūdeņi kopš neatminamiem laikiem nav bijuši tik augsti. Mūsu simpātiskais dīķis ir pārvērties par plašu ezeru, gar māju tekošais Poķu strauts – par varenu upi. 1909. gadā muižas laikā celtie pagrabi pirmo reizi pieviļ – tajos tek iekšā ūdens un tie ir silti kā guļamistaba. Apkārtnes zemnieki, kas savu iztiku nodrošina ar dārzeņu audzēšanu, nenoķēruši pāris iespēju dienu augustā, noraugās, kā uz lauka pamazām sapūst viņu lolotie burkāni un kartupeļi. Šeit klimatiskās pārmaiņas mūsu acu priekšā.
    Viņai atbildēja – Diāna Ziediņa ( dzim. Buka) 8. sep 08:47
    Par gruntsūdeņiem iemesls varētu būt pavisam vienkāršs- padomju laikos daudz kur tika veikta meliorācija- tika izveidota drenāža un izrakti lietusūdens notekgrāvji. Tikai šīs sistēmas ir jākopj, jātīra. Cik man zināms, neviens nekur to nedara… Tagad ir tas laiks, kad sistēmas aiziet pavisam ciet, ir aizaugušas…Tāpēc aizvien vairāk vietas applūst. Tāds ir tas vienkāršais iemels, kam maz sakara ar laimes sajūtas esamību vai neesamību, nevis globālā sasilšana.
    REDZ KĀ
    UN VĒL
    Gita Morris Vāgenheima šodien 00:44
    Kā skarbajos padomju laikos [skaistā un gramatiski pareizā latviešu valodā] vārsmoja Ziedonis:
    “Un tādas lielas laimes nemaz nav.
    Ja jums to vēl – tad zināt, tie ir nieki.
    Ir tikai tādas sīkas laimītes,
    ir tikai tādi sīki ikdienības prieki.” (Atvainojos, ja citāts neprecīzs.)

    Un kur tad vispār ir teikts, ka cilvēkam jābūt laimīgam?
    Turklāt laime jeb garīgs vai materiāls gandarījums tāpat kā viss cits ir relatīvs jēdziens.
    1980.-to gadu vidū, atkusnim sākoties, ASV dzimusi (?) un augusi latviete Sandra Bašēna teica man vēl līdz šim neaizmirstamus vārdus:
    “zini, te Amerikā mums ir tikai materiālā labklājība; pēc garīgās labklājības jābrauc uz Latviju!”…

    TAGAD ir laiks paskatīties uz lietām pēc būtības

  • >KaTs: Septembris 9th, 2010 at 12:00 pm
    Paturpināšu mazliet šo savu domu, skatoties uz dažādiem dažādu nāciju reitingiem. Pievērsos nācijas kompetences, spēka un skaita indeksiem un mēģināju tos kaut kā savilkt vienkopus.
    ———
    Par ko būs stāsts diskutējamos skaitļos – Pirms 20 gadiem Latvijai bija “tētis” vai “vecākais brālis” Maskavā. Pirms 10 gadiem “visa pasaule skatījās mutē tēvocim Semam”. Tagad? Ir sācies daudzbalsības laiks. Ir svarīgs, gan nācijas lielums, gan gudrība, gan dabas bagātības, gan dzīves apstākļi, gan materiālās zināšanu un izklaides produktu ražošanas apjoms. Militārā spēka nozīme krīt vai ir zudusi. TIKAI muskuļu spēks vai lielums, vai kaut kas viens vairs nav noteicošs. Izraēla, Somija, Norvēģija un Taivāna nepilnu 100 gadu laikā kļuvušas par lielvarām vai par spēlētājiem ar kuriem lielvarām jārēķinās. Japāna atguvusi vietu nāciju Olimpā, to atkal sāk zaudēt…
    ———-
    Paskatīsimies uz vienu cilvēku. Kad viņš ir veiksmīgs?
    Vai ir svarīga viņa izglītība un prasme to likt lietā? – Jā
    Vai ir svarīga viņa bagātība? – Jā
    Vai ir svarīgi viņa fiziskie dzīves apstākļi un sirdsmier?s – Jā
    Vai ir svarīgs viņa fiziskais spēks un veselība? – Jā
    Vai ir svarīga viņa spēja piesaistīt draugus un pastāstīt par sevi citiem cilvēkiem? – Jā
    u.t.t.
    redz kā
    ————
    Jau trīs gadus tiek veidoti nāciju kompetences reitingi
    2010-2011 2009-2010 2008-2009
    1. Switzerland 5.63 5.6 5.61
    2.  Sweden 5.56 5.51 5.53
    3.  Singapore 5.58 5.55 5.53
    4.  UnitedStates 5.43 5.59 5.74
    5.  Germany 5.39 5.37 5.46
    6.  Japan 5.37 5.37 5.38
    7.  Finland 5.37 5.37 5.5
    8.  Netherlands 5.33 5.32 5.41
    9.  Denmark 5.32 5.46 5.58
    10. Canada 5.3 5.33 5.37
    11.  Hong Kong 5.2 5.22 5.33
    12.  UK 5.25 5.19 5.3
    13.  Taiwan 5.21 5.2 5.22
    14.  Norway 5.14 5.17 5.22
    15.  France 5.13 5.13 5.22
    16.  Australia 5.11 5.15 5.2
    17.  Qatar 5.1 4.95 4.83
    26.  Malaysia 4.88 105.31

    18.  Austria 5.09 5.13 5.23
    19.  Belgium 5.07 5.09 5.14
    20.  Luxembourg 5.05 4.96 4.85
    21.  SaudiArabia 4.95 4.75 4.72
    22.  South Korea 4.93 5 5.28
    23.  New Zealand 4.92 4.92 4.93
    24.  Israel 4.91 4.8 4.97
    25.  Emirates 4.89 4.92 4.68
    26.  Malaysia 4.88 4.87 5.04
    27.  China 4.84 4.74 4.7
    28.  Brunei 4.75 4.54
    29.  Ireland 4.74 4.84 4.99
    30.  Chile 4.69 4.7 4.72
    35. Igaunija 4.61 4.56 4.67
    53. Lietuva 4.38 4.3 4.45
    63. Krievija 4.24 4.15 4.31
    68. Latvija 4.14 4.06 4.26
    Ko TE redzam – Nu jau kādu gadu ASV vairs nav kompetentākā nācija.Ķīna, piemēram, vairs nav tikai liela, bet tur pieņem gandrīz jau tikpat kompetentus lēmumus kā ASV. Ķīnā pieņem kompetentākus lēmumus kā Krievijā. Indija pēc iedzīvotāju skaita ir gandrīz tik liela kā Ķīna, bet tā netiek galā ar savu lielumu, tāpēc “par to nedzird” Pasaules 30 kompetentākajās valstīs dzīvo ap 2 miljardiem cilvēku. Singapūra, Bruneja, Katara, Čīle, Malaizija? Vai pirms 50 gadiem ar tām kāds īpaši rēķinājās? Katarā dzīvo ap 170 000 cilvēku, Brunejā ap 400 000
    ———-
    Mēs visi augām un augam
    izveidojās šāds nāciju dinamiskuma un “balss svara” (?) nepilnīgs reitings
    Luxembourg 852.24
    Emirates 633.31
    Qatar 497.48
    South Korea 479.74
    Israel 476.93
    United States 458.24
    Saudi Arabia 401.04
    Finland 399.40
    Belgium 359.73
    Brunei 356.27
    Taiwan 350.48
    United Kingdom 341.21
    Netherlands 339.85
    Japan 334.99
    Norway 334.80
    Sweden 317.58
    Australia 316.77
    Canada 312.01
    Austria 307.18
    Germany 294.39
    France 289.15
    Krievija 276.72
    Denmark 269.31
    …. 23 “visskaļākās un vitālākās balsis”
    ***
    … Ķīna aug kaut kur kopā ar mums, Igaunija aug lielā mērā pateicoties tās tradicionālajai integrācijai Ziemeļeiropa
    Igaunija 188.81
    Chile 181.41
    New Zealand 175.70
    Latvija 154.22
    China 148.30
    Ireland 142.40
    Switzerland 139.15
    Lietuva 132.77

  • Ir trīs melu veidi
    vienkārši meli
    drausmīgi meli
    statistika
    ————
    JA Rīga un Ventspils pasludinātu neatkarību no Latvijas …
    Latvija nepazustu, bet atrastos
    ————
    Detaļas par Gudrona dīķiem, naudu un partijām
    http://www.reitingi.lv/lv/news/daba/45694.htm
    http://chas-daily.com/win/2010/09/02/g_007.html?r=32&amp;
    Nu ar to ekonomikas atkopšanos ir tā ….
    http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/45703.htm
    kā mēs to uztversim un nolemsim

  • Salīdzināt var matemātiskus, fizikālus lielumus. Reitingos nevar salīdzinat nesalīdzināmo. Tie vairāk domāti izklaidei un reitinga pasūtītāja augstam novērtējumam.
    Par mūsu ekonomiskajām lietām runājot, labāk paskaitīsim valsts izpildvaras vējā kaisītos miljonus:
    1) uzņēmumu neefektīva darbība – 75 miljoni,
    2) valsts pārvaldes optimizācija – 75-150 miljoni ( audita veicēji saka, ka tur valda pilnīgs haoss).
    Šie lielumi pastāv, tos lielā mērā atzīst visi iesaistītie. Bet mēs runājam par milzīgu naudu 150 – 300 miljoniem!
    Tas nebūt nav viss. Sudraba taču skaidro, ka arī optimizējot esošo valsts pārvaldes sistēmu, netiek panākts galvenais – nav kritēriju vai uzdevumu valsts pārvaldei. Respektīvi, valsts pārvalde ir, ko darīt nezina. Partijas tikai izvirza premjerus un turpina spēlēt aklās un kurlās vistiņas. Ja tām nav izdevīgi,tās negrib un nespēj neko saprast.

  • >Indulis
    Nomērīt, vizualizēt var un der jebko. Bildes un tabuliņas bieži vienkārši ir uztveramākas.
    >Edge, Agnese, Aigars
    Man līdzīgi kā Lato Lapsas pēdējam upurim gadījās, ka mani vismaz bērnudārza vecākās grupas vecumā un skolas gaitu sākumā audzināja/vairāk audzināja vecvecāki. Viņi ielika faktiski uz A4 lapas uzliekamus etiskos un dažus praktisko pamatus. Tajā lapā figurēja arī Kristus. The BOOK nopietnāk pievērsos pirms 20 gadiem, sevišķi nopietni pēdējos 10 gados, bet īpaši nesaspringstot. Tur daudz ko var izlasīt. Tā var būt daļa labu pamatu mājai, ko sauc par cilvēka dzīvi. Taču var būt arī citi saderīgi pamati. Tomēr pamatiem jābūt.
    ———-
    Pirms kāda laika ieminējos, ka ir pieprasījums pēc šodienas Grāmatas, bet nav piedāvājuma. Pasaulē Bībeles tirāžām spējuši tuvoties tikai Alīse, Pūks, Karlsons un pēdējā laikā Poters, bet pirmos divus nesasniedzot. Turpinājums kaut kā nav sekojis – pieaugušākam lasītājam. Megrē Anastāsija, Baha – Kaija? Kaut kas uz to pusi. JA mums tagad tāda visglobāla pasaule, TAD taču būtu labi, ja būtu kāda grāmatiņa, kas ir katrā mājā un uzsākot sarunu nebūtu lieli jātērē laiks kopīga pamata meklējumos.
    ———–
    Pirms gandrīz 20 gadiem Valērijs Belokoņs, manuprāt, pareizi, izteica domu, ka katrai valstij ir jābūt tās enciklopēdijai. 2009. gadā šis viņa projekts noslēdzās.
    Laba, slikta, vēl kāda, bet ir. Privātprojekts ir privātprojekts. Šāda valsts projekta nav un nav pat dzirdēts, ka kāds par to būtu domājis. Bet derētu gan vismaz šāda apjoma regulāri valsts aktualizēts teksts kā kaut vai šāda projekta salīdzinoši sīka apakšsadaļa likumi.lv
    ———–
    Uz tādas valsts zināšanu bāzes pamata varētu būt un vajadzētu būt, teiksim, vismaz kādām 12 brošūrām
    par
    1. ēšanu
    Labs, grūti realizējams ieteikums vienā teikumā :
    Ēdiet tikai termiski neapstrādātus svaigus augus, dārzeņus un augļus un piedzeriet svaigi spiestas sulas
    Kāpēc tā? Cilvēks “konstruktīvi” izveidojās pirms 200 000 gadiem un tad jau viņš savādāk ēst vienkārši nevarēja.
    Vai tomēr var ēst arī pārējo, ko var nopirkt vai pats iuzaudzēt vai saražot? Var/Bet vai vajag …. Bet “pārējā” lietošanas instrukcija jau aizņems vairāk vietas
    2. par ko vajadzētu būt otrajai grāmatiņai ? tur jau ir varianti
    labi padomājot var pietikt ar vienu “modernā cilvēka kaķisma” grāmatiņu
    ———–
    Sākot apmeklēt TF, no manas puses tika iekopēts fragments par Kolbēru. Enciklopēdiju tradīcija ir šī vīra laikabiedre.
    Mēs zinām ,kas te pie mums notiek? Mazliet.
    Vai Latvija varētu pastāvēt un neiznīkt, JA visa pasaule mūs sāktu boikotēt vai ja visa pasaule aizietu bojā? Ietu smagi, bet neiznīktu.
    ———
    Kamēr modē nenāks ( no apakšas) vai
    Pasaules Dogmas Fonds(no augšas) ar uguni un zobenu neieviesīs mazformāta pašpietiekamību un obligātu skaidrību tikmēr …..

  • KaTs,
    Latvija, protams, iznīks, kā vieta, kurā dzīvo latvieši.
    Jo latvietība, latvieši, balti… valsts pārvaldei ir pēdējā vietā.
    Kā zināms, pirmajā vietā ir pašu kabatas,
    otrajā izdabāt ārzmeju varām,
    trešajā noturēt kaut kādu budžetu,
    ceturtajā lēts vergu spēks (Zīles vārdiem – kaut vai no Ķīnas),
    ^^
    Bet tas nenozīmē, ka latviskās tradīcijas un kultūra iznīks pavisam.
    Tieši otrādi. Daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu aktīvi darbojas kultūras un tradīciju saglabāšanā:
    – dzied koros un vietējos dziesmu svētkos,
    – svin tradicionālos svētkus,
    – sanāk kopā, lai uzturētu valodu
    – veido lasīšanas vakarus, lai atsvaidzinātu valodu
    – bērniem nodrošina svētdienas skolas, kurās var runāt latviešu valodā
    ^^
    Uz pasaules ir ap 6000 valodu, bet tikai 200 valstu. Kultūrai un valodai sava valsts ir privilēģija, kuru latvieši tur zemā vērtē. Lielam vairumam tā ir vienaldzīga, jo ir sabiedrības/kultūras spiediens būt politiski NEaktīvam
    ^^
    Politiska līdzdalība (ne jau balsojot reizi četros gados) ir upuris, kas jānes kultūrām, kurām ir sava valsts un teritorijas pārvaldes sistēma.

  • Tie, kas tagad saucas latvieši (Baltu pēcteči), iespējams vēl nav pietiekami nobrieduši idejai par savu valsti.

  • Par nobriešanu arī, bet pamatā visu maitā esošā varas politsistēma.
    Vakar, atverot e-pastu, mani uzrunā A. Šlesers kā potenciālais premjers ar savu bildi. Vedīšot tumšos latvju bāleliņus saulītē. Sākotnēji man gan lielāka interese par to, cik tiesīga ši partija bija ielavīties manā e-pastā?
    Par saimniekošanu. Pieminētie 150-300 miljoni taču attiecas uz valsts saimniecību, par pašvaldībām neiet runa. Tur gan tās rezerves būs stipri atšķirīgas, bet dažās pašvaldībās (kā Udensgalvā) varētu būt ne mazāk ievērojamas.
    Dažos vārdus par ekonomisko un politisko domu, kuru pārstāv mūsu ekonomisti un politologi. U-ū, kur jūs esat? Valsts vara kā pieneņu pūkas lidina mūsu miljonus, bet dažādi uzraugi un teorētiķi dzīvo mākoņos, sapņodami par devalvācijām, inflācijām un ārzemju ekspertu ieteiktām profanācijām. Izskatās pēc uzmanības novēršanas no galvenā, no valsts sakārtošanas jautājuma. Tā vietā vēlēsim premjeru! Vēlēts premjers, vēlēti uzņēmumu vadītāji! Vienkārši – idiotisms, kas staigā pa zemes virsu, tepat, visu acu priekšā!

  • Induli,
    es aizmiru pateikt.
    Nekad arī nenobriedīs neviens, jo cilvēki ir pilnībā uztrenēti pakļauties un dzīvot pakļautībā. Varētu teikt arī savādāk – ir ģenētiskās selekcijas ceļā atlasīti cilvēki, kuriem patīk, ka viņiem nav jādomā, jāuzņemas atbildība un, ka tos vada.

  • Visa sistēma ir balstīta uz sado-mazohismu.
    *
    Tie, kuri ir augšā izbauda varu un to, ka tiem pakļaujas cilvēki ar mazāku varu. Tiem, kuri ir apakšā, sagādā baudu tikt vadītiem.

  • Lai pretotos tirānijai, ir jābūt iekšējai pretestībai.
    Tādas, protams, nav, jo cilvēki ir iemācīti, uztrenēti klausīt ekspertu viedokļus, kā arī gaidīt, kad kāds teiks, ko darīt.
    +
    Metodes, lai panāktu to visu ir visplašākās – sākot ar bērnu pazemošanu un pieradināšanu tikt vadītiem skolā, liekot pacelt roku, ja grib iet uz tualeti, beidzot ar saindētu pārtiku un pārtikas piedevām, kuras nomierina cilvēkus.

  • Pārspēka turētāju ideālā sabiedrība ir ļoti tuvai tai, kāda tā ir šobrīd:
    – apātiska, bez iniciatīvas
    – bez uzskatiem – domas tiek aizvietotas ar ziņām un izklaidi
    – bez principu
    – mierīga – pacietīs jebkādus pāridarījumus

  • Mans iepriekšējais komentārs, izteikts kompaktāk bija:
    attoņkājim vienkārši ir jācērt nost taustekļi, gabaliņu pa gabaliņam. Un runa nav par latviešiem vai baltiem. Uz to pusi vienkāši iet virzība pasaulē
    ———-
    Pēc reakcijas sapratu, ka esmu saprasts
    ———-
    Kas liek domāt, ka lietu nolikšanā pie vietas (ne tikai Latvijā) piedalīsies arī latvieši?
    1. Varbūt 200 000 latviešu 20 gados ir izbraukuši uz zemēm, kas pārvaldē un darbaspēka izmantojumā un pārvaldē reāli ir līderos
    2. Tā jaunatnes daļa, kas sevi jau tagad faktiski nav norakstījusi, ir izvēlējusies profesijas, kas ir būtiskas valsts pārvaldē un menedžmentā
    ———-
    ziņas un izklaide? – esot kaut kur ārpus mājas vienmēr der paskatīties ziņas un izklaidi; pie mums tās nav sliktākās
    ——–
    Izklaide man nepatīk kā vārds un es sev pats nepatīku, kad esmu izklaidīgs. Tomēr savā būtībā cilvēks radīts priekam. Arī te tagad es 5 min. pabungāju pa klavu ar prieku

  • >Ar dziesmu fonā vēl lielāks prieks pabungāt…
    Izpildītajs:V.Lapčenoks Mūzikas autors:R.Pauls
    Vārdu autors:Im.Ziedonis: ”Dziesmiņa par prieku”
    (..)
    Par prieku sev, par prieku tev / Un ļautiņiem par prieku.
    Ja grib, lai citi arī dzied./Jo kur lai es to lieku?

  • Velos teikt ko labu par Sleseru. Vins tapat kaa es uzaudzis Kenfaraga un macijies Rigas 25.vsk. Man ari bija berniba ne vieglaa . Es esmu labs cilveks ,labsirdiga , ja cilvekiem nav ko est,tad aicinu pie sevis paest gan kaiminjus ,gan citus . Taa ka es domaju ,Slesers ari ir labs cilveks. Un kurs tad necensas kaut kada veida apiet maksajumus par muitam utt??? Un toreiz vinjs jau nebija politika. Savas gimenes laba mes censamies taupit ,kur vien var un valsts sastav no gimenem ,ja katrs par savu rupesies,tad valsts buus particibaa.

  • Ak, ja tas būtu iespējams: Šlesers, Dombrovskis un Raivis Dzintars – vienā flakonā !

  • Kaut ko labu var pateikt par jebkuru cilvēku. Mums nevajag ne labu , ne sliktu premjerministru, bet mums vajag tādu, kurš spēj sakārtot valsti, ieviest tajā kārtību, kura katram Latvijas pilsonim – lielam, mazam, vecam, jaunam, jau šodien dotu labumu 150 ls apmērā, un tā katru gadu. Tikai un vienīgi sakārtota valsts!
    Dotajā gadījumā nav nemaz svarīgi, vai premjers raud, vai dzied, spēlē vai dejo. Nemaz tas nav svarīgi, bet svarīgi, lai viņš izpilda noteiktu uzdevumu – sakārto valsti.
    Pretējā gadījumā notiks tas, kas notiek. Ļoti lielās pelēkās naudas masas, kuras apgroza partijas un to ielikteņi, radīs bandas partiju paspārnē un pašās partijās, kuras uszsāks materiālo vērtību pārdali ar spēku un administratīvo atbalstu, kā tas var būt jau te uzsākts – http://putnins.ucoz.ru
    Valstī pastāvošie, skaitliski nelielie partiju klani agri vai vēlāk piesliesies un saplūdīs ar krimināliem grupējumiem. Lai nostiprinātu, paturētu, neatdotu varu. Nē? Tad ir kāda cita partiju attīstības dialektika?
    Pārsimts cilvēku ir samērā noslēgts veidojums, nav salīdzināms ar organizāciju, kuru veido desmiti tūkstoši un kurā pastāv vērā ņemama iekšējā konkurence. Un pat tad daudzos gadījumos tiek pārņemtas cilvēku iznīcināšanas dogmas. Mūsu gadījumā partijas pagaidām ir krimināli pumpuriņi. Kā viņi attīstīsies? To noteiks spēja valstī ieviest kārtību.

  • http://www.tautasforums.lv/?p=1808#comments
    Tas, ko pērkam pārtikas veikalos 60%-90% jau vairs nav pārtikas, bet ķīmiskās rūpniecības produkts un faktiski pēc iespējas no tā jāatsakās. Un, Latvijā dzīvojot, šāda iespēja ir – savu laimi vai nelaimi meklē šķīvja dibenā – ķīniešu sakāmvārds
    ———-
    ASV McDonaldos tiek atstāti ap 110 miljardi dolāru
    Maskavā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos klienti gada laikā atvadās no trim miljardiem dolāru
    Šiem cilvēkiem, kas sevi uzskata par laimīgiem un veiksmīgiem nāksies atrast vēl vismaz tik pat daudz naudiņas, lai vairāk vai mazāk sašpaktelētu savu veselību, JA tas vispār būs iespējams
    Šajā situācijā Latvijā laukos, pie stingra vectēva augošam tīnim, iespējams ir lielākas iespējas nonākt kādas lielas piramīdas pašā virsotnē, kā viņa šobrīd tik pat talantīgam vienaudzim Maskavā vai Vašingtonā TEORĒTISKI
    ————
    Alternatīvas starp kurām jāizvēlas ir visai nozīmīgas, likmes milzīgas
    Konkrētu fantastisku “akciju” – no 2011. gada 14. maija Latvijā varēs un varbūt vajadzēs ēst tikai veselīgi visdrīzāk nevarētu realizēt un īstenot pat fantastisks superpolitiķis. Kaut gan ir skaidrs, ka tas ir iespējams.
    ———-
    Vai mēs patiesi gribam sakārtotu valsti?
    Un vai starp “mēs” atradīsies 100 cilvēku, kas vismaz “piesegs” to cilvēku, kas konkrētus pasākumus koordinētu?
    Un kāda varētu būt “pārējās pasaules” reakcija uz to, ka mēs sakārtotu savu valsti?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.