Filma ‘Ēdienam ir nozīme’ (ar subt. latviešu valodā)

FILMA: “Food Matters” (Ēdinam ir nozīme)
(angļu val. ar subtitriem latviešu valodā; reklāmkadri – 3min; filmas skatāma internetā – YouTube angļu val.; 1h 17min.)

Lai tavs ēdiens būtu tavas zāles un Tavas zāles būtu Tavs ēdiens.” — Hipokrāts

Tāds ir vēstījums, ko mums ir atstājis mūsdienu medicīnas aizsācējs, un par to tiek diskutēts šajā ļoti pretrunīgajā dokumentālajā filmā “Ēdienam ir nozīme”, kuras veidotāji ir Džeimss Kolhins un Laurentīne Tena Boša. “Zema līmeņa uzturvielu saturoši ēdieni, ķīmiski piejaukumi un mūsu ieradumu paļauties uz farmācijas izstrādājumiem, lai ārstētu savas problēmas. Nav brīnums, ka mūsdienu sabiedrība kļūst slimīgāka un slimīgāka. Filmas “Ēdienam ir nozīme” veidotāji atklās vispasaules trīs miljardu vērto “Slimības industriju” un dos cilvēkiem zinātniski pierādītus atrisinājumus savu slimību ārstēšanā un veselības nostiprināšanā ar dabiskiem līdzekļiem.


* * *


Filmas oficiālā mājas lapa – www.foodmatters.tv


Tulkoja, sagatavoja subtitrus, rakstīja anotāciju un iesūtīja
Artūrs Bērziņš (taču filma ar tulkojumu latviešu valodā vairs nav pieejama lejuplādēšanai)


  • Vienīgais, kam nevaru piekrist, ir anotācijā rakstītajam, ka filma būtu “pretrunīga”… Protams, man nav tādu iespēju pārbaudīt visus apgalvojumus un minētos datus, taču elementāra loģika vēsta, ka filma kopumā ir ļoti patiesa.

  • “trīs miljardi vērto slimības industriju” – tur noteikti būtu jābūt kam citam, triljoniem piemēram, 3miljardi priekš korporācijām ir sīka vienība.

  • 1.Protams, pamattendence DIVIEM ĶERMEŅIEM, to savstarpējā gravitācijas laukā ir tuvoties, tomēr reizēm tie var arī attālināties, ja KONKRĒTAJĀ ATSKAITES SISTĒMĀ vismaz kāda no diviem ķermeņiem ātrums ir atšķirīgs no nulles. Vēlreiz lēni un pa burtiem un acīmredzamāk – brīvi sviests ķermenis Zemes pievilkšanas spēka laukā agri vai vēlu sāks krist uz leju, ja tam būs pietiekami laika kustēties.
    2. GANDRĪZ viss pārtikas preču veikalu un aptieku “arsenāls” nenogalina tūlīt, bet pamazām –
    abus apgalvojumus esmu gatavs aizstāvēt publiskā diskusijā vai tiesā. Ja izdevās Oprai Vinfrijai, izdosies arī man.
    ———–
    3.1. Mans kariķēti shematisks viedoklis – Divas preču kategorijas, tirdzniecība ar kurām visdrīzāk būtu drastiski jāierobežo vai vispār jāaizliedz ir tabakas izstrādājumi un JEBKURŠ alkoholisks dzēriens, protams, ieskaitot kefīru.
    3.2. Mana praktiskā darbība – smēķēju, kaut saprotu, ka vajadzētu un ir iespējams atmest to tūlīt un nekavējoties.
    ——–
    4. PLL 2010. gada augusta avīzē 8 lapaspusē
    Izdevuma redaktori Nils Sakss un Ksenija Zagorovska
    divas receptes:
    labi un iecienīti ieteikumi – es tomēr, ja iespējams ateiktos; sevišķi no latviskās versijas

  • Paldies Ivo
    TAGAD un tuvākajos 10-20 gados
    taisni šis būs tas jautājums, kas pragmatiskam ambiciozam POLITIĶIM būs Nr1 jautājums
    taisni šis jautājums ir Latvijas valsts un Latvijas nacionālās drošības jautājums NR1
    —-
    mēs katrs esam tāds kā ēdam, elpojam un mīlam

  • Vārds “pretrunīga” ir lietots sakarā ar to, ka tā nostājas pretrunā ar vispārpieņemto medicīnu, nevis cilvēka intuitīvo zināšanu un veselo saprātu..;)
    Ja raugāmies uz filmu kā brīvi, neatkarīgi cilvēki, tad tajā vēstītais ir tikai loģiska un pati par sevi saprotama patiesība.

  • Kampējs – uz īsu mirkli var nolādēt par velti.
    http://vu2035.laura.1984.is/dl/kampejs.pdf

  • Paldies, Aigar.

  • šeit filma skatāma onlainā – http://www.megavideo.com/?v=ZBJP508I
    kvalitāte gan 2x švakāka nekā lejuplādes variantā..

  • Paldies! Kaspar, Tu laikam ievietoji to video netā? Super!

  • jā, megavideo.com līdz šim ir vienīgā atrastā lapa, kur video materiālu spar brīvu var ievietot bez ierobežojumiem.

    ja liek, labāk gan kā privāto video uz, kuru tiek norādīta saite. lielāka iespēja, ka to neizņems :)

  • Nesen LTV1 atkārtoti rādīja Imants Ziedoņa 77. jubilejai veltītu raidījumu.
    Ziedonis atgādināja par divām Lielajām Formulām
    Dievs Daba Darbs
    un
    Ticība Cerība Mīlestība
    Skolotājs atgādināja, ka skolā gan mums mācīts, ka summa nav atkarīga no saskaitāmo kārtības
    tomēr
    “saskaitot” Lielās Lietas summa esot atkarīga no saskaitāmo kārtības.

    Skolotājs, manuprāt, teica: IR svarīgi vai cilvēks pirmajā vietā noliek Dievu, jeb, varbūt, Dabu, vai arī (savu) Darbu. IR svarīgi, kas cilvēkam ir prioritārs no šīm trim Lielajām Lietām un patiesībām. Cilvēka darba rezultāts/summa gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi atšķirsies.
    Pirms 20 gadiem latvieši savā vairumā VISPIRMS cerēja, un tikai. Iespējams, cilvēks, kam bija līdzīgas problēmas, reiz jautāja Jēzum. Skolotāj, man ir grūti izprast tos tavus 10 baušļus, tāpēc man laikam nav cerības tos izpildīt. Pasaki TO vienkāršāk. Jēzus tad teica: TAGAD tu pildīsi vienu bausli – mīlēsi ……. savu tuvāku …… kā sevi pašu. Skolotājs lika māceklim sākt ar sevi. Skolotājs lika māceklim nedarīt pāri sev. Skolotājs lika māceklim mīlēt sevi. Skolotājs iemācīja māceklim mīlēt. Un māceklis, iemācījies mīlēt, nu mīlēja savus tuvākus un mācīja mīlēt.
    -*-*-*-
    Ja mēs patiesi mīlam, tad elpojam brīvi un atraisīti. Par to KO elpot parasti gan mums NAV izvēles.
    Ēst, tas savā ziņā ir, varbūt, katra cilvēka “pamatdarbs”.
    Es jūs piecās minūtēs, gandrīz vai īsziņā, neiemācīšu ēst, bet dažus padomus tomēr došu.
    izvēlaties – vai nu jūs dzīvojat lai ēstu vai ēdat, lai dzīvotu.
    JA esat izvēlējies dzīvot, lai ēstu, tālāk nelasāt
    Jūs tomēr lasāt tālāk? Vai atradīsit katru dienu vienu stundu laika SEV? Vai spēsit atteikties no dažiem, varbūt, jums svētiem rituāliem un ierastiem ikdienas soļiem? Vai spēsit kādreiz kafijas tases vietā izdzert glāzi ūdens? Vai spēsit saldējuma vietā, kas ir tik …., apēst ābolu? Vai jūs PATS varat kaut ko izaudzēt? Vai spēsit aiziet uz mežu vai neskartu lauku un tur atrast kaut ko ēdamu jebkurā gadalaikā?
    Pārtiec no tā, ko tev sniedz Zeme.
    Lai no Dabas veltēm sagatavotu cienastu iespējams mazāk izmanto Uguni un Nazi.
    Dzer svaigi spiestas dārzeņu, augu un augļu sulas.
    Dziedi

  • Te ļoti svaigs Viljama Engdāla raksts angļu valodā par GMO un citu Monsanto produktu ietekmi, tai skaitā uz supernezāles parādīšanos tīrumos, kuri apstrādāti ar Monsanto indēm:
    http://www.globalresearch.ca/index.php?context=va&aid=20675

    Faktiski Monsanto ir svarīga ASV militāri industriālā kompleksa sastāvdaļa. Pirmo reizi bēdīgu slavu firma ieguva Vjetnamas kara laikā, radot Agent Orange, ar ko indēja Vjetnamas dabu.
    Interesentiem varu ieteikt vēl tādas filmas kā Food, Inc., World According to Monsanto, The Future of Food, Earthlings, Supersize Me

  • Jāni_K – lielākā daļa no šīm filmām esmu redzējis. Diezgan šausminoši. Bet, kā jau zini, nav jēgas ļoti iedziļināties tā visa negatīvajā aspektā – tas tikai rada vairāk un vairāk iznīcības (par ko domā, uz turieni sūti enerģiju).
    Tādā ziņā daudz svētīgāk ir tomēr intensīvi pievērsties alternatīvām.. vērst savu enerģiju attīstībai.

  • >rocksolid89 – ‘PAĒDUŠAIS izsalkušo nesapratīs’ – kamēr esi paēdis, apģērbies, un ir jumts virs galvas, labāk ir neskatīties TV ziņas par pašreizējo situāciju Āfrikas valstīs, Pakistānā vai atcerēties notikumus Ņuorleānā pirms 5-iem gadiem (vētra ‘Katrina’)?
    ‘PAĒDUŠAIS izsalkušo nesapratīs’ – paēdušais var skatīties un veidot filmas par veselīgo pārtiku, rakstīt dzeju un dot padomus (”Dzer svaigi spiestas dārzeņu, augu un augļu sulas.Dziedi”) vai ”vērst savu enerģiju attīstībai.”, kā arī piedalīties kampaņās/akcijās ”Paēdušai Latvijai”. Lai visi visā pasaulē nekad neciestu badu – tāds ir daudzu zinātnieku mērķis, kas vēlas, lai būtu lielākas ražas, diemžēl,par to jāmaksā – tāpēc nav brīnums, ka attīstītajās valstīs (kur no bada vairs necieš) cilvēki kļūst aizvien slimīgāki ?

  • Sāc tūlīt! Nesteidzies! Izvēlies mērķi!
    detaļas?
    pagaidi mazliet

    ———-
    Nesen LTV1 atkārtoti rādīja Imants Ziedoņa 77. jubilejai veltītu raidījumu.
    Ziedonis atgādināja par divām Lielajām Formulām
    Dievs Daba Darbs
    un
    Ticība Cerība Mīlestība
    Skolotājs atgādināja, ka skolā gan mums mācīts, ka summa nav atkarīga no saskaitamo kārtības
    tomēr
    “saskaitot” Lielās Lietas summa esot atkarīga no saskaitāmo kārtības.

    Skolotājs, manuprāt, teica: IR svarīgi vai cilvēks pirmajā vietā noliek Dievu, jeb, varbūt, Dabu, vai arī (savu) Darbu. IR svarīgi, kas cilvēkam ir prioritārs no šīm trim Lielajām Lietām un patiesībām. Cilvēka darba rezultāts/summa gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi atšķirsies.
    Pirms 20 gadiem latvieši savā vairumā VISPIRMS cerēja, un tikai. Iespējams, cilvēks, kam bija līdzīgas problēmas, reiz jautāja Jēzum. Skolotāj, man ir grūti izprast tos tavus 10 baušļus, tāpēc man laikam nav cerības tos izpildīt. Pasaki TO vienkāršāk. Jēzus tad teica: TAGAD tu pildīsi vienu bausli – mīlēsi ……. savu tuvāku …… kā sevi pašu. Skolotājs lika māceklim sākt ar sevi. Skolotājs lika māceklim nedarīt pāri sev. Skolotājs lika māceklim mīlēt sevi. Skolotājs iemācīja māceklim mīlēt. Un māceklis, iemācījies mīlēt, nu mīlēja savus tuvākus un mācīja mīlēt.
    -*-*-*-
    Ja mēs patiesi mīlam, tad elpojam brīvi un atraisīti. Par to KO elpot parasti gan mums NAV izvēles.
    Ēst, tas savā ziņā ir, varbūt, katra cilvēka “pamatdarbs”.
    Es jūs piecās minūtēs, gandrīz vai īsziņā, neiemācīšu ēst, bet dažus padomus tomēr došu.
    izvēlaties – vai nu jūs dzīvojat lai ēstu vai ēdat, lai dzīvotu.
    JA esat izvēlējies dzīvot, lai ēstu, tālāk nelasat, jūs esat Par Labu Latviju. Izpildat Saimnieka instrukcijas.
    Jūs tomēr lasat tālāk? Vai atradīsit katru dienu vienu stundu laika SEV? Vai spēsit atteikties no dažiem, varbūt, jums svētiem rituāliem un ierastiem ikdienas soļiem? Vai spēsit kādreiz kafijas tases vietā izdzert glāzi ūdens? Vai spēsit saldējuma vietā, kas ir tik …. apēst ābolu? Vai jūs PATS varat kaut ko izaudzēt? Vai spēsit aiziet uz mežu vai neskartu lauku un tur atrast kaut ko ēdamu jebkurā gadalaikā?
    Pārtiec no tā, ko tev sniedz Zeme.
    Lai no Dabas veltēm sagatavotu cienastu iespējams mazāk izmanto Uguni un Nazi.
    Dzer svaigi spiestas dārzeņu, augu un augļu sulas.
    Dziedi

  • http://www.zn.ua/3000/3450/52125/
    24-30 decembris – 2005-Ukraina
    Lidija Suržika, Pjotrs Usatenko-Ukraina – Mūsu dienišķā maize – mūsu ļaunākais ienaidnieks
    Mediķi sastāda dietas balstoties uz asinsanalīzi – tā jau ir prakse
    Ir zinātniski pierādīts, ka daž produkti sakarā ar to, ka tie nepilnīgi sašķeļas gremošanas traktā, negatīvi ietekmē cilvēka organismu un var izraisīt nopietnas saslimšanas. Pēdējos gados pasaulē daudz pētījumu veltīts pārtikas nepanesamībai, cita starpā tādai saslimšanai kā celiakālija
    Daudzi droši vien šo terminu dzird pirmo reizi. Kas ir celiakālija?
    Uz jautājumiem atbild profesors (Вячеслав ПЕРЕДЕРИЙ) Vjačeslavs Perederijs.
    Pēc 30 gadu vecuma katram trešajam iedzīvotājam uzturā vairs labāk nelietot pienu
    Līdz 80% no cilvēku polpulācijas uzturā nedrīkst lietot jūras veltes, zemenes riekstus, šokolādi, soju, zirņus, sēnes un vēl citus produktus.
    Hronisko gastrītu, kuņģa čūlu un/vai divpadsmit pirkstu zarnas čūlu, antrālo kunģa vēzi rada baktērija Heliobacter pylori – Nobela prēmija medicīnā 2005 gadā
    Kāpēc Pasaules gastrroenteroloģiskā asociācija sadarbībā ar PVO izplatījusi praktisko rekomendāciju par celiakāliju? Ar ko tas saistīts?
    Šīs rekomendācijas izplatītas, jo kā šodien konstatēts, celiakālija ir visizplatītākā cilvēka tievās zarnas saslimšana, ko rada graudaugu pārtikas – miežu,kviešu, rudzu, auzu un to produktu – nepanesamība.
    Cik izplatīta ir saslimšana?
    Stingros, daudzu tūkstošu apsekotu cilvēku ASV un dažās Eiropas valstīs, konstatēts, ka celiakālija lielākas daļas pasaules iedzīvotāju populācijā skar apmēram 1% iedzīvotāju. Tāpēc uzskata, ka problēmas mērogi ir milzīgi.
    Tas ir, ja ekstrapolējam šo vidējoto novērtējumu uz Ukrainu, tad sanāk, ka pie mums ir ap pusmiljona šādu slimnieku?
    Diemžēl, gan ārsti, gan pacienti pagaidām ir nepietiekami informēti par pētījumiem un to rezultātiem, attiecībā uz šo saslimšanu un tiem nopietnajiem sarežģījumiem, kurus tā izsauc. No tām taču varētu izvairīties, ja ārsti pietiekami labi zinātu par celiakāliju, tās ” maskām”un bēdīgajām sekām
    Kādi ir saslimšanas simptomi? Cik sen tā pazīstama? Varbūt tā ir pavisam jauna saslimšana kā, teiksim, AIDS vai putnu gripa?
    Medicīniskajā enciklopēdijā, mācību grāmatās klīniskajā gastroenteroloģiā un ārstu rokasgrāmatās ir ziņas par celiakāliju, glutēna enteropātiju jeb netropisko sprū (visi uzskaitītie ir sinonīmi. Bet šajāss zinātniskajās rokasgrāmatās vienmēr pasvītrots, ka tā ir ļoti reta saslimšana – viens gadījums uz 10 tūkstošiem cilvēku ( vai 1: 15 tūkstošiem) un tā sastopama galvenokārt bērniem ar tipiskām klīniskām izpausmēm svara zaudējuma un cairejas-diarejas veidā. Šodien zin;ams, kas tas nepavisam nav tā. Tagad PVO rekomendācijās pasvītrots, ka celiakālija ir pati izplatītākā tievās zarnas saslimšana, kas sastopama jebkura vecuma cilvēkiem (galvenokārt pieaugušajiem) un visiem ārstiem par to jāzin, jāprot diagnosticēt un izārstēt tādus pacientus.
    Celiakālijas simptomi, diemžēl ir ļoti nespecifiski: nenoteiktas sāpes vēderā; uzpūsts vēders, caurejas, polifekālija; dedzināšana un sāpīgums mutē; dzelzdeficīta anēmija;alerģijas, ādashemorāgijas, dermatozes un dermatīti; nogurums un nespēks; aizkaitinātība, agresivitāte, trauksmes sindroms; neizskaidrojama vīriešu un sieviešu neauglība; sāpes locītavās un kaulos; osteoporoze u.c.
    Tātad, kā redzam no uzskaitītajiem nespecifiskajiem simptomiem, celiakāliju diez vai var pieskaitīt pie tīri gastroenteroloģiskām saslimšanām. Pat tāda visai miglaina gasroenteroloģiska somptomātika kā neskaidras sāpes, uzpūsts vēders, polifekālija novērojama tikai 30% celiakālijas slimnieku, bet pārējiem 70%, kā uzskaitīts augstāk, ir pavisam citi simptomi. Tomēr visu sekojošo norišu „ķēdes reakcija” slimnieka organismā notiek taisni bojātas tievās zarnas dēļ.
    Kāpēc novērojam tieši miežu, rudzu un auzu nepanesamību ar tādām nepatīkamām sekām un kas tad notiek ar celiakāliju slima cilvēka organismā?
    Visas miežu, rudzu, kviešu un arī dažas auzu šķirnes satur augu olbaltumu – glutēnu, kas ir saslimšanas pirmcēlonis. Atbilstoši mūsdienu celiakālijas patogēnēzes imunoloģiskajai teorijai glutēns, saslimšanas sākumā glutēns un tā aktīvā substance gliadīns saistās ar zarnu specifiskām receptoršūnām epitelocītiem. Glutēns ir celiakālijas rašanās atslēga. Uz glutēna parādīsānos organismā krasi pieaug specifisko T-limfocītu daudzums, notiek audu un humorālās imunitātes aktivācija. Iedarbojas autoimūnais mehānisms, kura rezultāts ir autoimūnķermenīšu radīšana pret paša pacienta organisma fermentiem. Rodas epitēlija, saistaudu un gludo muskuļu audu antiķermenīši, kas ir specifiski celiakālijai. Jau ir atšifrēta celiakālijas antiķermenīšu iedarbība – tā vērsta pret fermentu – audu transglutamināzi. Noskaidrots, ka šis ferments ir noteicošais rodoties celiakālijai.
    Tomēr pacienta tievās zarnas glutēnsensibilizācija ir praktiski neiespējama bez virknes faktoru. Pirmais – ģenētiskas īpatnības, otrais – apkārtējās vides nelabvēlīgi faktori un trešais – krasa mūsdienu cilvēka iztikas ieradumu maiņa (galvenokārt rafinēti produkti ar to pārtrādē un glabāšanā izmantotām barības piedevām, krāsvielām,aromatizētājiem, izdinātājiem u.t.t., kā arī nekontrolētaslauksaimniecības un citu produktu ražošanā izmantotām antibiotikām, hormoniem, bioloģiski aktīvām piedevām un citām agrāk pārtikā neizmantotām vielām). Tievās zarnas šūnu – enterocītu- bojājuma, kas tad jau izsauc sekundāru laktozes, saharozes un maltozes fermentu nepanesamību ar visām no šejienes izrietošajām sekām. Tievās zarnas caurlaidība izmainās, tāpēc asinsritēnonāk daudz nesašķeltu olbaltumu ar antigēnu īpašībām, kas rada alergiskas reakcijas. Visu šo procesu rezultātā mainās normālās tievās un resnās zarnas miklofloras sastāvs, kas savukārt rada tauksk;abju metabolisma, holesterīna, žultsskābju traucējumus, K un B grupu vitamīnu sintēzes samazinājumu, toksiko vielu paaugstin;atu uzsūkšanos, kā arī daudzas citas nelabvēlīgas izmaiņas organismā.
    Jūs teicāt, ka iespējama saslimšanas rašanās jaunākajā vecumā? Kad visbiežāk?
    Vecumā līdz 20 gadiem tā ir visai reta saslimšana, bet lūk jau vecumā no 20 līdz 70 gadiem tā jau sastopama visai bieži.
    Tomēr šodien Ukrainā diagnoze celiakālija tiek konstatēta visai reti.
    Domāju, ka daudzi klīnicisti par „nenojauš” par tādu iespējamu diagnozi, bet citi ārsti vēl arvien uzskata celiakāliju par visai retu saslimšanu, kam nav jāpievērš uzmanība. Kā jau es teicu, celiakālija bieži maskējas kā cita saslimšana, un lai to diagnosticētu ārstam jābūt ar pietiekamām zināšanām un profesionālismu. Piemēram, neārstējama dzelzsdeficīta anēmija var izrādīties tikai celiakālijas simptoms, tāpat arī pastāvīga dedzināšana zu mēles un mutē. Tā nav „mītiskā”B grupas vitamīnu nepietiekamība, kurā palīdz barības piedevas,kuras ārtsti iesaka saviem pacientiem, pie celiakālijas izpausmēm. Arī herpetoformais dermatīts (Dīrinsga dermatoze) – nav vis vienkārša ādas saslimšana, bet celiakālijas izpausme, arī I tipa cukura diabets, hroniskais aktīvais autoimūnais hepatīts, limfocitārais kolīts, bieži arī uzbudināta zarnu trakta sindroms un osteoporoze var nebūt pastāvīga slimība, bet celiakālijas simptoms. Tāpat kā rematoīdais artrīts un citas ādas un locītavu slimības. Tātad klasiskā celiakālija praktiski nav sastopama, tā parasti norit divās formās: subklīniskā ar nelielām gastroeneteroloģiskām izpausmēm un slēptā. Tāpēc ļoti daudz ir atkarīgs no ārsta zināšanām un uzmanības, kā arī no izmeklējumu iespējām, lai apstiprinātu vai noraidītu iespējamo diagnozi. Diemžēl tās veikt pie mums Ukrainā šodien var tikai dažās klīnikās.
    Kādas blaknes iespējamas neatpazītas slēptās celiakālijas gadījumos?
    Mazsimptomātiskās slēptās celiakālijas dabiskā gaita ir samērā labi izpētīta. Lielāakjai daļai slimnieku rodas dzīvībai bīstami sarežģījumi, kuri ir grūti un dārgi ārstējami. Tas ir tievās un resnās zarnas vēzis (vēža, sevišķi resnās zarnas vēža slimnieku skaits nemitīgi pieaug), rīkles vēzis, limfomas, tai skaitā ļaundabīgā T-šūnu limfoma. Celiakālijas slimniekiem rodas daudzas tievās zarnas čūliņas ar asiņošanu un perforāciju, smagas pārtikas toksikozes, avitaminozes, hopokalciemija, osteoporoze (kaulu trauslums), osteomalacija (kaulu atmiekšķēšanās) u.c.
    Ja celiakālijas klīniskā diagnostika ir visai komplicēta, tad, kā mēs saprotam, riska grupa ir visai liela. Kādiem simptomiem jāpievērš uzmanība vispirms?
    Vispirms pacienti ar ilgstošām atkārtotām sāpēm vēderā. Ārst nedrīkst uzstādīt „dežūrdiagnozes”, piemēram hroniskais gastrīts, hroniskais gastroduodenīts, „kairinātu zarnu sindroms”sevišķi, ja šīs nenoteiktās atkārtotās sāpes vēderā pavada meteorisms, polifekālijas, atkārtoti periodiski smirdoši izkārnījumi.
    Otrkārt, jāatceras, ka 70% celiakālijas slimnieku sūdzas par neizskaidrojamu un praktiski nekādi neārstējamu ar paarstajām metodēm dzelzsdeficīta anēmiju, dedzināšanu mutē. Teim ir I tipa cukura diabēts, tas ir tie ir insulīnatkarīgi slimnieki, grūti kompensējami ar daudzveidīgiem sarežģījumiem, ar autoimūnu tireoidu,herpetiformo dermatītu, neizksaidrojamu hipokalciemiju, osteoporozi, osteomalāciju, sāpēm kaulos un locītavās, muskuļu krampjiem, spazmām, parestēziju, apakšējo ekstremitāšu tirpšanu, autozām čūlām smaganās, zobu baltuma zaudējumu un emaljas bojājumiem, menstruālā cikla traucējumiem (sevišķi bieži tie rodās no notievēšanas un reāla svara samazinājuma), neauglības vīriešiem un sievietēm, Šegrena sindroma, Adisona slimības, kardiomiopātijas, neiroloģiskām saslimšanām. Ārstam un slimniekam jāatceras, ka praktiski pie jebkurām autoimūnām saslimšanām celiakālija vienkārši norit slēptā formā.
    Nepieciešams apsekot ar celiakāliju slimo radiniekus. 2003. Gadā veikts pētījums, noskaidroja, ka pie riska grupas pieder pirmās līnijas radinieki – 1:10, otrās pakāpes 1:39. Pie riska grupas pieder arī simptomātiskie”pacienti 1:56.
    Kāda ir celiakālijas slimnieku ārstēšana?
    Praktiski 100% slimnieku var un vajag tikt izārstēti! Un tāpēc nav vajadzīgas dārgas zāles. Pacientam, kuriam atrasta celiakālija visas dzīves laikā jāievēro bezglutēna dieta.
    Laikam taču tam nepietiek atteikties no maizes un bulciņām ….
    Jā, ievērot bezglutēna dietu, diemžēl nav vienkārši. Ir grūti atklāt slēptos glutēnus, kas organismā nonāk ar barību un medikamentiem.
    Protams, avīzes raksta ietvaros nav iespējams sniegt pat vispārīgus ieteikumus ēšanā ārstiem un pacientiem, kuriem atrasta celiakālija. Celiakālijas problēma šodien ir pasaules mēroga, tāpēc Internetā ir daudz vietņu šādu slimnieku grupu atbalstam.
    http://www.celiaccenter.org; http://www.celiac.org;
    http://www.csaceliacs.org; http://www.celiac.com; http://www.glutenfree.com; http://www.omge.org;
    http://www.gluten.net;
    http://www.celiac.co.uk; http://www.bezglutena.ru; http://www.glutenfree.ru;
    http://www.celiac.ru;
    http://www.celiac.spb.ru.
    Tāpat ir jāapseko slimnieku kaulu blīvums; jāvēro dzelzs un folijskābes saturs; ieteikts D vitamīns un kalcijs osteoporozes slimniekiem, kā arī seroloģiskais skrīnings visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.
    Mums ir diagnostikas pieredze vairāk kā 200 celiakālijas slimnieku ārstēšanās un izārstēšanā Kijevā no apsekotajiem apmēram 1000 pacientiem ar aizdomām uz šo saslimšanu, kas, ticiet man, pašreizējos apstākļos nav vienkārši. Gribas cerēt, ka ledus celiakālijas jomā ir sakustējies, un mūsu slimniekiem vairs nenāksies pārdzīvot ilgstošu ņovēlojuma sindromu”, kā gadījumā ar helikobaktēriju infekciju, par kuru Ukarinā daudzi ( pat ne pacienti – ārsti!) uzzināja tikai pēc tam, kad pirmatklājējiem piešķīra Nobela balvu.

  • http://viktorianec.livejournal.com/109087.html
    Kāpēc dienvidu tautas nedzer pienu
    Vadims Rostovs
    Analītiskā avīze Sekretnije issļedovaņija”
    Daudzi Āzijas, Amerikas, Āfrikas iedzīvotāji nepanes pienu. Precīzāk tie nepanes piena cukuru.
    Piens – tas ir tik pretīgi
    Ar ko atšķiras mūsu pārtikas veikals no pārtikas veikala, teiksim, Vjetnamā, Laosā, Kambodžā? Galvenā atšķirība ir tā, ka šajās zemēs jūs neatradīsiet veikala plauktos pienu. To tur nepārdod. To tur nedzer. To tur neražo.
    Cēlonis ir viens: vietējo iedzīvotāju organisms pienu nepanes.
    Padomju ģeogrāfs A. Petrenko, daudz ceļoja pa Āzijas valstīm, un kā raksta, sākotnēji ļoti brīnījās, ka vietējie iedzīvotāji pilnīgi ignorē tādu noderīgu produktu – un tas situācijā, kad viņu uzturs ir visai nabadzīgs. Govis pie viņiemuzskata par nevērtīgām, tās neslauc, vētīgi ir tikai vērši, kurus izmanto saimniecībā.
    Kāpēc jūs nedzerat pienu?- Jautāja ģeogrāfs. Vinām atbildēja: Kā? Vai tad jūs nezinat? Nemēģinājāt? Piens ir viena pretīga riebeklība …
    Reiz Petrenko nolēma pacienāt savus ĀZIJAS DRAUGUS AR PIENU. Viņš iekārdināja ar saviem solījumiem par to, ka tas ir ļoti vajadzīgs produkts, ka reģionā visdrīzāk jāatver pienotavas. Šādas sarunas gaisotnē viņš savus kambodžas draugus dzirdija ar padomju vēstniecībā dabūtu pienu. Rezultāts bija nekavējošs: kambodžiešiem sākās nopietnas gremošanas problēmas, caureja, vemšana, drudzis, viņi slimoja vairākas dienas.
    Tas bija negaidīti …. godīgi atzīstās ģeogrāfs.
    Problēmas būtība
    Problēma nav pašā pienā, bet tikai vienā tā komponentā – piena cukurā (laktozē).
    Līdz 1,5-3 gadu vecumam visi cilvēki lieto mātes pienu, bet pēc tam iestājas normālās definitīvās) barības laiks. Ja mēs saglabājas spēju uzņemt pienu (tieši laktozi), tad daudzām tautām šīs spējas nav.
    Laktoze ir vienīgais piena makrokomponents ogļūdeņradis gandrīz visiem zīdītājiem. 100ml govs piena satur 4,5g laktozes. Visaugstākais laktozes saturs ir sievietes pienā (7,5g uz 100ml). Tomēr tajā ir samērā maz tauku. Un tā ir vispārīga likumsakarība, jo mazāk pienā tauku, jo tajā vairāk laktozes, bet ļoti treknā dažu airkāju – roņu, jūras lauvu, klusā okeāna roņu – ļoti treknā pienā (40%-50%) laktozes nav nemaz. Ir zināmi gadījumi, kad jūrnieki mēģinājuši barot okeānā noķertu ronēnu ar govs pienu: rezultātā nabags gandrīz nobeidzās no gremošanas traucējumiem.
    Laktozes īpatnība ir tā, ka tā sastopama tikai pienā un tās uzņemšanai nepieciešams speciāls ferments – laktāze. To ražo šūnas, kas atrodas uz tievās zarnas iekšējās daļas virsmaz – tur notiek laktozes sašķelšanaun tās hidrolīzes produktu galaktozes un glukozes uzsūkšanās.
    Kas notiek to cilvēku organismā, kuri nespēj uzņemt laktozi?
    Nepārsdtrādātā laktoze daļēji uzsūcas asinīs un pēc tam tiek izvadīta no organisma ar urīnu. Tomēr lielākā daļa laktozes nonāk resnajā zarnā, kur izsauc nopietnus gremošanas traucējumus. Dažos gadījumos var pat iestāties nāve.
    Negaidītais atklājums
    Kādreiz uzskatīja, ka visas tautas spēj lietot pienu, bet nespēju lietot pienu uzskatīja par katra organisma individuālu īpatnību.
    Tomēr 1965. Gadā Pedro Kuatrokaskas, Teodors Beiles un Nortons |rozencveigers (Dž. Hopkinsa Medicīnas skola, ASV) veica salīdzinošus pētījumus par spēju uzņemt pienu starp baltajiem un melnajiem iedzīvotājiem. Negaidīti noskaidrojās, ka balto vidū, nespēj uzņemt laktozi , ne vairāk kā 155, nēģeru vudū apmēram 70%. Šis darbs radīja veselu pētījumu straumi daža’dās valstīs. Konstatēja, ka spēja izmantot piena cukuru pieaugušiem cilvēkiem nav norma Cilvēcei, bet izņēmums. To spēj tikai baltā rase. Tie 15% no ASV baltajiem, kuri neuzņem Laktozi, kā noskaidrojās, pieder pie jauktā tipa (asiņu sajaukums ar ēbrejiem un citiem neeiropiešiem). Izrādījās, kas Izraēlā un ASV dzīvojošie ēbreji, japāņi, ķīnieši, eskimosi, dienvidamerikas indiāņi, daudzi Āfrikas tautu pārstāvju u.t.t. pienu izmantot nespēj. Pie kam virknē gadījumu izrādījās, ka dažās tautās pienu nespēj izmantot 100% tautas.
    Tostarp eiropeīdiem no Centrālās un Ziemeļeiropas ( tai skaitā Baltkrievijas) ir gandrīz 100% spēja lietot pienu.
    Zinātnieki izpētīja, vai iespējams izveidot pieradumu lietot pienu ar pstāvīgiem treniņiem. Izrādījās, ka tas praktiski nav iespējams. No otras puses, Āfrikā atrada mazas piena lietošanas „saliņas”. Nigērijas tautības fulani cilvēki ( par 70%) spēja izmantot alktozi, bet to kaimiņi nē. Tāpēc paši fulani dzer svaigu pienu, bet uz tirgu ved tikai ”nono” – vietējo jogurta šķirni, kas praktiski nesatur piena cukuru ( starp citu, laktozi nesatur ne jogurts, ne kefīrs tāpēc šo produktu var lietot visas tautas).
    Zinātnieki secināja, ka balto tautu un dažu citu tautu spēja izmantot laktozi izskaidrojama ar to, ka viņu senči ilgstoši nodarbojās ar lopkopību, kamēr visas pārējās tautas, kas iepazina lopkopību tikai nesen vēsturisko mērogos, tipiska laktozes intolerance. Jo ilgāk cilvēki ir pazīstami ar lopkopību – jo lielāks procents iedzīvotāju spēj uzņemt pienu. Š”’i īpatnība sevišķi spilgti izpaužas Āfrikas tautām, kur cilvēku etniskā tīrība ir izteiktāka. Konstatēja, ka Ugandā lopkopju cilts tussi starpā laktozi spēj uznēmt 80% pieaugušo, bet starp zemkopjiem ganda – tikai 20%. Taisni tāpat Nigērijā lopkopji funali Krasi ātšķiras no saviem kainiņiem zemkopjiem ibo, joruba un hausa.
    Kā zusakta zinātnieki, spēja uzņemt laktozi, nejauši radās mutāciju rezultātā evolūcijas rezultātā lopkopju vidū un nostiprinājās tajos, kā derīga pazīme. Bet cilvēkiem, kas nenodarbojās ar lopkopību šī pazīme bija nenozīmīga un tāpēc izzuda.
    Slāviem, germānēim, baltiem un ķeltiem pienu sauc vienādi, ar vienu vārdu ( piemēram angl. Milk, vācu Milch, kā arī melken – slaukt). Tas ir mūsu senais indoeiropiskais vārds, kas aizved mūs laikos, kad bijām viena tauta (3-2 gadu tūkstotis pirms mūsu ēras).
    Pienu 100% spēj lietot etniskie lietuvieši ( aukštaiši un žmudi), poļi, čehi, slovāki un baltkrievi ( nesens slāvu un baltu sajaukums) un krievi. Mazākā mērā pienu spēj lietot latvieši ( viņos ir sajaukums ar igauņiem) un zviedri. Vēl mazāk igauņi, somi, ungāri (tie nav indoeiropieši), kā arī bijušās Dienvidslāvijas tautas ( asiņu sajaukšan ar semītiem), Ukarinā (tas pats, jo vēsturiski visa Dienvidukraina – tās ir tjurku zemes!).
    Eiropas rietumos situācija ir tāda: Sākot no Zviedrijas ( ap 10% pienu nespēj lietot) uz dienvidiem un rietumiem šis procents pastāvīgi pieaug, atspoguļojot neeiropiešu asiņu piejaukumu. Lai gan senajā Romā pienu arī lietoja, tomēr asiņu sajaukšan ar citiem etnosiem noveda pie tā, ka daudzi itāļi pienu nespēj lietot.
    Tīrās piena lietošanas kodols tādā kārtā ir Vācija, Austrija, Polija ( līdz semītu ienākšanai šajā teritorijā), Čehija, Slovākija, Lietuva, Baltkrievija. Te jāpievieno Smoļenska, Brjanska, Kurska, jo sākotnēji šīs teritorijas apdzīvoja Baltijas tautas. Iespējams, ka Slovēnijā, Serbijā, Volīnijā, Galīcijā un Podoļjē ar gandrīz 100% spēj lietot pienu

  • http://www.budolife.narod.ru/syr.htm
    Jekaterina Vinogradova – Iepazīšanās ar svaigēšanu
    Svaigēsāna mode vai dzīves nepieciešamība? Ja jūs aizraujieties ar visu, kas saistīts ar veselīgu dzīvesveidu un netradicionālo medicīnu, tad jūs, protams, zināt ka svaigēšana – tā ir savdabīga dieta, kas nozīmē visu produktu lietošanu svaigā tikai veidā. Un šai uztura teorijai ir gan karsti piekritēji, gan nesamierināmi pretinieki. Kam tad ticēt?
    Ko ēd svaigēdāji?
    Svaigēšana ir sevišķa veģetārisma forma, bet stingrāka un nesamierināmāka. Svaigēdāji lieto tikai piena un augu valsts produktus bez jebkuras uguns un tvaiku iedarbības. Viņi uzskata, ka tāds ēšanas veids ļauj uzņemt vielas to sākotnējā veidā, jo ķīmiskās un termiskās apstrādes rezultātā produktu enerģētiskā vērtība un nepieciešamo savienojumu pieejamība samazinās. Izņēmumu svaigēdāji izdara tikai attiecībā uz maizi, kas izgatavota no neapstrādātiem graudiem bez rauga lietošanas.
    Svaigēšanas koncepcija pamatojas uz to, ka lietojot svaigu augu valsts pārtiku, cilvēks tiešā veidā uzņem saules enerģiju, kas uzkrāta augos to attīstības laikā. Uguns svaigēdājiem iz iznīcinoša stihija, bet barība, kas gatavota ar tās palīdzību bioloģiski nepilnvērtīga.
    Pašā svaigēšanā pastāv vesela rinda virzienu: viens iesaka lietot neapstrādātus graudus, citi – augļus, trešie riekstus un svaigus augu valsts produktus. Ekstremālā svaigēšanas izpausme – iztrika ar zālēm un augu lakstiem.
    Ja runā par svaigēšanas klasiskākām saudzīgākām formām, kad atļauti jebkuri svaigi augu izcelsmes produkti, un pat da;zi piena produkti, tad, stingri runājot, tā vairs gluži nav svaigēšana. Jo pilnīgi visi piena produkti, ko pārdod veikalā, vairāk vai mazāk pakļauti termiskai apstrādei un daudzi no tiem satur ķīmiskās vielas (piemēram, konservantus), kurus šīs teorijas piekritēji uzturā nepieņem. To pašu var teikt arī par žāvētiem augļiem, kurus pārdod veikalā ( tos nu gan saulē nežāvē!), arī rieksti bieži ir cepti. Tāpēc svaigēdājs, kas dzīvo mūsdienu pilsētā un pērk pārtiku veikalā – tas vairs gluži svaigēdājs nav!
    Kāpēc savaigēšana ir noderīga?
    Daudzi pētījumi parāda, ka tie cilvēki, kas lieto daudz augļu un dārzeņu, retāk slimo ar vēzi un sirds slimībām. Vislabāk uz organismu iedarbojas svaigi termiski neapstrādāti dārzeņi un augļi. Vārot sabrūk 30%-50% visu noderīgo elementu, kas nosaka specifisko aso garšu krustziežiem: sinepēm, kāpostiem, kressalātiem un mārrutkiem. ŠĪs vielas ne tikai rada ne ar ko nesalīdzināmas garšas izjūtas, bet aizsargā dārzeņu mīļotājus no vēža.
    Tas pats sakāms par dabiskajām krāsvielām – karotinoīdiem, kas atrodami dzelteni un sarkani krāsotajos dārzeņos un zaļajās lapās. Karotinoīdi novērš hroniskas slimības, stimulē organisma aizsargspēkus, novērš audzēju attīstību. Daļa šo vielu tīrot dārzeņu un vārot sabrūk. Sevišķi jūtīgas pret termisko apstrādi ir selerijās, kāpostos, ķiršos esošās bioloģiski aktīvās vielas.
    Arī ķiploki gatavojot zaudē lielāko daļu to dziedinošā spēka. Vispirms tās ir ēteriskās eļļa ar spēcīgu baktericīdo iedarbību, kas nonāvē slimības radošas baktērijas un sēnes un uzlabo asinsriti. Tāpēc svaigā veidā lietoti ķiploki pēc savas iedarbības uz cilvēka organismu tālu pārspēj tik izreklamētos preparātus no aptiekām.
    Neapšaubāma svaigēšanas priekšrocība ir lieliskā organisma profilaktiskā attīrīšana (ne tik iedarbīga kā badošanās, bet sakarā ar to, ka notiek pastāvīgi, tad arī dos iespaidīgus rezultātus).
    Svaigēšana ir labākais līdzeklis pret zarnu kūtrumu, aizcietējumiem un hemoroju pateicoties šķiedrvielu daudzuma palielinājumam pārtikā.
    Tā ieteicama nieru slimniekiem ūdens vielu maiņas rpocesu atvieglošanai. Ārstēšanās ar svaigēšanu dod labus rezultātus pie podagras, atbrīvojot organismu no urīnskābes, pie areriosklerozes, ādas saslimšanām, reimatisma u.c.
    Svaigēšanas izmantošana hipertoniskās slimības gadījumā ļauj uzlabot veselības stāvokli uz krasa vārāmās sāls uzņemšanas organismā ar pārtiku ierobežojumu.
    Svaigēšanas pozitīvā puse ir ātra sāta sajūtas sasniegšana izmantojot svaigus produktus salīdzinot ar termisko apstrādi saņēmušiem produktiem. Nevārīta pārtika ātrāk piepilda visu kunģa tilpumu. Tas ļauj izmantot svaigēšanu būtiskam svara samazinājumam. Vienīgais ir jāatcerās – izvairītie no produktiem ar augstu enerģētisko vērtību (piemēram, vīģes, rieksti, rozīnes, melone). Palielināta svara gadījumā ārstēšanās ar svaigu pārtiku dod pat labākus rezultātus kā badošanās.
    Bez tam dārzeņi un augļi svaigā veidā dod lielāku labumu zobiem, kā putrveidīgā mīkstā pārtika. Tas nostiprina smaganas.
    Pretēji daudzu uzskatam, svaigās pārtikas piekritēji neapdala sevi ar oolbaltumiem (protams, ja ēdienkarte sastādīta pareizi). Vislielākais olbaltumu daudzums ir riekstos, pākšaugos (lēcās, pupās, zirņos un sevišķi sojā), spinātos, krāsainajos kāpostos, kolrabjos un kviešos.
    Kāpēc svaigēšana ir kaitīga?
    Bet ko darīt, ja organisms nepieņem lieliskās vielas? Piemēram, tas, kas ēd svaigu burkānu, neko, bez lielisksjām garšas īpašībām nesaņem. Mūsu organisma aizsargspēku stiprināšanai nepieciešamā oranžā viela karotīns ( A provitamīns), patiešām lielā daudzumā atrodas burkānos, bet to cieši bloķē nesagremojamā celuloze. Kunģa sula var uzsūkt derīgos elementus tikai tad, ja burkāns ir sasmalcināts vai termiski apstrādāts. Karotīnu kunģa sieniņas uzsūks tikai tad, ja tas izšķidis mazās tauku pilītēs.
    Svaigēšanas mīļotāju daudzsološā tēze „Jo dabiskāk, jo veselīgāk!”skan efektīvi, bet ne sevišķi pārliecinoši. Daba nesniedz veselību vienkārši tā. Evolūcijas gaitā dažādas augu grupas attīstījušas to vai citu izdzīvošanas stratēģiju, dažās no tām uzkrājas indīgās aizsargvielas kā aizsargpiemērošanās pret apēšanu. Daba cilvēkam sniegusi iespēju atrast kaitīgo vielu atdalīšanas vai neitralizācijas paņēmienus. Piemēram, miljoniem cilvēku pākšaugi ir galvenais pārtikas produkts, pateicoties augstajam olbaltumu saturam, tomēr tajos dfaudz indīgu vielu. Pākšaugu lietošana svaigā veidā lielā daudzumā regulāri ir ļoti kaitīga.
    Kvieši un citi graudaugi satur mazvērtīgas vielas, kas aizvācamas tikai termiskā apstrādē. Tāpēc dadzi dod priekšroku pārslām, kas ir graudaugi pēc attiecīgas apstrādes, kas padara tos noderīgākus uzturā. Tas ir labāk kā svaigu graudu putra no sasmalcinātiem un izmērcētiem graudiem.
    Skābeņskābe pieder pie indēm, kuras satur spināti, rabarberi, skābenes, mangolds. Skābeņskābe bloķē garšas izjūtas, izjauc svarīgāko minerālvielu uzņemšanu organismā. Pie skābeņskābes pārmērības kalcijs, kas ir tik nepieciešams kaulu nostiprināšanai un asinsradošo olbaltumu veidošanai organismā vairs netiek uzņemts. Tā rezultātā pret skābeņskābi sevišķi jūtīgiem cilvēkiem var veidoties nierakmeņu slimība. Skābeņskābi saturošos dārzeņus svaigā veidā sevišķi nav ieteicams lietot vecākiem cilvēkiem un bērniem. Jau mūsu vecvecmāmiņas zināja, ka skābeņu lapas un stiebrus nepieciešams blanšēt vai vārīt, bet šķidro novārījumu nelietot.
    Visiem, kas cieš no alerģijas, paarsti iesaka ēst vārītu pārtiku, bet ne svaigu. Alerģķi asi reaģē uz dažām olbaltumvielām, kas tikai termiskā apstrādē izmainās tik lielā mērā, ka alerģķa imūnsistēma uz tām nereaģē un pārtika tiek sagremota bez grūtībām.
    Svaigēšana var saasināt hronisko pankreatītu, sevišķi, kad aizkunģa dziedzera sulā trūkst hemicelulāzes.
    Svaigēšanai ir arī citi ierobežojumi. Tāapt kā citus alternatīvš ēšanas veidus to nevar lietot bērniem. Tā nav ieteicama arī ļoti veciem cilvēkiem.
    Patiesība ir kaut kur pa vidu
    Tagad jūs zinat par galvenajiem šī modernā dietoloģijas virziena plusiem un mīnusiem. Ārsti ir pārliecināti, ka mūsdienu cilvēka organismam ir vienlīdz kaitīgas abas galejības pārtikā. Gan vienā, gan otrā gadījumā jūs vaart nopietni kaitēt savai veselībai.
    Par optimālu attiecību starp svaigu un termiski apstrādātu pārtiku dietologi uzskata 60% pret 40%. Tas ir svaigai pārtikai tomēr vajadzētu būt pārsvarā. Tomēr statiski vidēji pilsētas iedzīvotājam šī attiecība ir 10% pret 90%. Tur nu ir ko padomāt!
    Jebkurā gadījumā svaigēšana kā univērsāls līdzekli pret visām slimībām ( pēc tās piekritēju apgalvojuma) sevi neattaisno. Bet ats neno zīmē, ka no tās ir pilnībā jāatsakās. Lai kļūtu par svaigēdāju uz ilgu laiku un nopietni, ir jābūt ar stipru gribu, izturību, zināšanām un veselu gremošanas sistēmu. Visnoderīgāk un pieejamāk ir periodiska svaigēšana no dažām dienām līdz 2-3 nedēļām.
    Svaigēšanas drošības noteikumi
    Pārejā no jūsu parastās pārtikas uz svaigēšanu esiet uzmanīgi un pakāpeniski, lai pieradinātu organismu. Strauja pāreja no parastā uztura uz pilnīgi cita veida pārtiku ir ļoti bīstama veselībai. Aŗsti uzskata, ka labāk kķļūt par veģetārieti un svaigēdāju pāc 30 gadiem.
    Pie piena-augu valsts pārtikas uzreiz labāk pierod tie, kas jau atarduši no gaļas un maz izmanto dzīvnieku produktus. Ja jūs ēdat ikdienas gaļu un zivis, tad šī pāreja jums būs sevišķi mokoša.
    Dietologi brīdina no straujas atteikšanās no pierastās pārtikas. Tas ir ne tikai psiholoģiski smagi, bet ir arī liels stress visam organismam. Labāk pirmajās dienās un nedēļaš neatteikt apēst kaut ko no iepriekšējiem ēdieniem. Ar laiku jūs to adrīsit arvien retāk, piemērojoties jaunajai pārtikai. Tomēr ir lietas, kas jāizslēdz jau šajā pārejas periodā: konditorejas izstrādājumi, ekstrakti, piemēram, gaļas buljons), piena miltu zupas un makaronu izstrādājumi.
    Ir v;el da;zi noteikumi, kurus parasti adresē svaigēdājiem. Kaut gan tos iesaka ievērot jebkurā pārtikas sistēmā. Pārejot uz svaigēšanu sākum\ā jāēd mazāk, jo mērenība ēšanā atvieglo gremošanu un noskaņo organismu uz svaigas pārtikas uzņemšanu. Pārtiku nepieciešams labi sakošļāt ( citādi to organissms vienkārši neizmantos). Ēdiet tikai parādoties dabiskam fizioloģiskam izsalkumam. Nedzeriet tieši pirms ēšanas un tieši pēc ēšanas. Ēdiena temperatūrai vienēr jābūt istabas temperatūrai: neēdiet produktus tūdaļ pēc izņemšanas no ledusskapja. Sagatavostos svaigos ēdienu nedrīkst ilgi glabāt. Augļus un riekstus ēst pirms pusdienām nevis pēc tām. Tikai tad organisms tos pilnībā izmantos. Svaigajam ūdenim jābūt ļoti tīram, nostādinātam pāris stundas 9 labāk izmantot minerālūdeni vai dzeramo ūdeni no pudelēm).

  • Tas kā ēdam katrs, mūsu bērni un nācija patreiz ir …. nacionālās drošības jautājums
    http://www.youtube.com/watch?v=uwDGquYkwxI&NR=1
    http://www.youtube.com/watch?v=GK8yMYvrhsc&feature=related
    http://www.youtube.com/watch?v=psKH9mdfCZY&NR=1
    http://www.youtube.com/watch?v=DHuMLen24E4&NR=1
    http://www.youtube.com/watch?v=obvGQ1rm2hk&feature=related ;; Coca-Cola;citronsābe organismā vispār nevar;etu nonākt; osteoporoze sastopama jau 16 gadu vecumā un tas pateicoties gāzētajiem dzērieniem masveidā lietotiem; 200 ml dzēriena uz 1,5-2 stundām izjauc organisma līdz svaru, dzēriena sastāvs ļoti skābs un izskalo no organisma daudz būvmateriālu; nedzert auktus dzērienu
    http://www.youtube.com/watch?v=Q-rJSk1ZLts&NR=1 ;;savu slimību meklē šķīvja dibenā;vistas daudz hormonu un antibiotikas; stress no roganisma viedokla ir milzigs energijas parterins; desas praktiski ir produkts ar galas garsu
    http://www.youtube.com/watch?v=R5WvtwQDGoc&feature=related
    http://www.youtube.com/watch?v=dOCEKscIJRI&NR=1
    http://www.youtube.com/watch?v=ApwVfk0isoo&NR=1
    http://www.youtube.com/watch?v=6NHQrWnhWfA&NR=1
    http://www.youtube.com/watch?v=pb1Ge86redQ&NR=1

  • http://www.reitingi.lv/lv/news/gimene/45824.htm
    Pētījums: cilvēki biežāk ēd mājās gatavotu ēdienu

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.