Ričards Bahs: “Kaija vārdā Džonatans Livingstons”

Pirmo reiz stāsts ticis publicēts 1970. Gadā. Taču tikai pēc otrā izdevuma 1972. gadā tas kļūst par bestselleru un padara tā autoru slavenu visā pasaulē.

Diez vai kāds šo stāstu uztver kā pasaku par putniņiem. Līdzība ar cilvēka dzīvi un sabiedrību ir pārāk acīmredzama. Jau grāmatas sākumā, veltījumā, saprotam, ka stāstījums būs par mums – cilvēkiem: “Reālajam Džonatanam Kaijai – kurš dzīvo katrā no mums.”

Zināmā mērā šis nelielais dziļi filozofiskais stāsts ir “obligātā literatūra” katram, kurš sāk nodarboties ar garīgo praksi, pilnveidošanos, katram, kurš vēlas iepazīt pasauli, dzīvi, kosmosu, lai saprastu to, ar ko viņam nākas saskarties šajā ceļā. Nodarbojoties ar garīgo praksi un laiku pa laikam pārlasot šo grāmatu, sāc daudz smalkāk izprast tās saturu. Un pienāk brīdis, kad saproti – tajā nav neviena lieka vārda. Ričards Bahs atzīst, ka nav to visu izdomājis pats, ka šis stāsts viņam ticis “nodiktēts no augšas”. Vēlāk, savā grāmatā “Tilts pār mūžību” viņš izklāstīs kā tas noticis.

Bet atgriezīsimies pie “Kaijas”. Kādēļ gan šī mazā grāmatiņa atstāj tik spēcīgu iespaidu uz katru jaunu tās lasītāju daudzu gadu garumā? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt viennozīmīgi, tomēr skaidrs ir tas, ka grāmata atsedz to priekškaru, kas aizplīvuro slēptus, īpašus sapņus, ko dziļi sirds dziļumā glabā katrs no mums – par iespēju sasniegt iekšējo brīvību, sajūtu par dzīves jēgas esību, iegūt plašu skatījumu un izpratni par pasauli, nepārtrauktu kustību ceļā uz pilnību. Kopā ar Džonatanu mēs saprotam, ka šajā pasaulē nav nekā neiespējama, viss ir atkarīgs tikai no gara spēka un gājēja mērķtiecības. Izlasījis šo stāstu tu pēkšņi apstājies un saproti, ka tev nepieciešams daudz ko apdomāt un par daudz ko tikt skaidrībā, ļoti daudz ko saprast, bet kas vēl būtiskāk – ļoti daudz ko izdarīt.

Daudzas dzīves šķautnes, kas izgaismotas stāstā, mēs ne vienmēr ikdienas ritumā esam gatavi atzīt par eksistējošām. Atzīt to, ka mēs visi „spēlējam” pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, pēc tiem, kuri izklāstīti „Kaijā”.

Diemžēl cilvēki, kuri sev izvirza daudz augstākus mērķus nekā karjera, vara, slava vai materiālā labklājība, parasti „izkrīt” no parastas standartsabiedrības rāmjiem. No „stabili iemītas taciņas”, kuras galamērķis jau sen visiem zināms un nav grozāms. Tieši tāpat Džonatans, sākumā mēģināja „spēlēt kā visi”, bet viņa zinātkāre un milzīgā vēlēšanās izprast dzīves būtību viņam to neļāva. Tas bez šaubām ietekmēja viņa attiecības ar tuviniekiem, bet tas, ko viņš sasniedza pēc tam, varēja kļūt par pamatu vecāku lepnumam par dēlu. Viņš nekad nenorobežojās no citiem. Drīzāk varētu teikt, viņu nomāca tas, ka pārējie „nevēlējās noticēt lidojuma priekam, nevēlējās atvērt acis un ieraudzīt!”

Vērīgs lasītājs sapratīs, ka nekādi brīnumi nevar kalpot par rādītāju cilvēka attīstības pakāpei, pat ļoti augstai. Drīzāk pat otrādi, tie var kaitēt pašam “brīnumdarim”, kā tas notika ar Džonatanu. Savu sasniegumu ātrumu viņš apmaksāja ar izraidīšanu, kā atbildes reakcija tam, ka viņš atdzīvināja mirušo Fletčeru, satracinātais bars vēlējās Džonatana nāvi. Kaut arī pirms neilga laiciņa viņš tika dievināts.

Gan Džonatana darbs, gan mācības stāstā vērsti uz to, lai sasniegtu arvien lielāku un lielāku lidojuma ātrumu. Par kādu ātrumu te tiek runāts? Ne jau par pārvietošanās ātrumu… Skaidrs, ka tā ir tikai analoģija ar dzīves izpratnes, ar viņa garīgās izaugsmes ātrumu. Kustība šajā virzienā, tuvošanās šim ātrumam sākas ar pašu vienkāršāko un pierastāko – ar horizontālo lidojumu, pie tam lēnu, tas ir, sākot no iekšējās apstāšanās, iekšējā klusuma. Pēc tam pakāpeniski tiek apgūti daudz sarežģītāki augstākās pilotāžas elementi, prasme pielietot saņemtās Zināšanas dzīvē. Apgūstot šo prasmi pilnībā, ātrums un kustība vairs nav atkarīgi no vietas un laika (teleportācijas efekti).

Pilnībai nav robežu. “Debesis nav ne laiks, ne vieta. Debesis ir pilnības sasniegšana.” Pēc šīs pasaules ir nākamā, kas atrodas augstāk. Tajā garīgā apmācība nav domāta izredzētajiem, tā jau ir norma visiem. Garīgā apmācība ir pats svarīgākais, ar ko tur nodarbojas. Starp citu, nav sastopami apraksti par to, kā tur tiek pelnīta iztika vai kādas tur ir izklaides. Tur nav vecuma un slimību. Tur ir pavisam cita dzīves jēga un mērķis. Dzīve tur ir piepildīta ar apzinātu kustību Ceļā uz Dzīves saprašanu. Arī apmācība sākas no vienkāršām lietām – no meditācijas: Džonatanu uzreiz nosēdināja mācīties, sēžot ar aizvērtām acīm. Šim ceļam ir arī turpinājums… Tas attēlots aprakstā, par Čanga aiziešanu un to, kā notika viņa ķermeņa pārkārtošanās – viņa ķermenis ieguva pavisam citas īpašības un spējas. Tas spēja izlaist caur sevi tādus enerģijas veidus, ka brīdī, kad viņš devās uz daudz augstāku pasauli bija pat grūti (sāpīgi) uz viņu skatīties. Kļūst pavisam skaidrs, ka Dievs vai nākamā apziņas pakāpe (lai arī kā mēs to nenosauktu) – tā ir milzīga, bezgalīga struktūra, daudz augstāk attīstītu dvēseļu hierarhija, kas iet pa pilnveidošanās ceļu, izpildot milzīgus uzdevumus un pienākumus. Un visi pakļaujas likumam: “Mēs izvēlamies nākamo pasauli, balstoties uz tā, ko esam iemācījušies šajā. Ja neesam nekā iemācījušies, nākamā pasaule būs tieši tāda pati, kā šī.”

Diemžēl vairumam cilvēku, lai saprastu, ka pastāv garīgās pilnveidošanās ceļš un, ka nepieciešams apzināti pa to virzīties, ir nepieciešams biedējoši daudz laika. Pārfrāzējot Sallivanu – paies tūkstošiem un tūkstošiem dzīvju pirms radīsies pirmais miglainais minējums, ka dzīves saturs nav piepildāms ar barību un cīņu par varu. “Bet pēc tam vēl simts dzīves, pirms mēs sākam saprast, ka pastāv kaut kas, ko sauc par pilnību un vel simts, kamēr pārliecināsimies, ka dzīves jēga ir tajā, lai mēs sasniegtu pilnību un pastāstītu par to citiem.

Bet galvenais, ko gribētos akcentēt, ir tas, ka šajā stāstā – līdzībā attēlota iziešana ārpus tādas sabiedrības lietu kārtības, kurā valda merkantilisms, savtīgas intereses, bezjēdzīga dzīves rutīna – bez jelkāda garīga pamata un mērķa. Stāstā iezīmēta ideja par tādas sabiedrības izveidi, kurā varētu dzīvot un garīgi pilnveidoties tiecīgi cilvēki.

Katram ir nepieciešams iedvesmojošs paraugs, kurš nebūtu kaut kur tālu jāmeklē, bet te pat, savā “barā”. Diemžēl viens vien cilvēks, kurš ir apveltīts ar īpašām zināšanām un iespējām mūsu sabiedrībā nevar būt par paraugu. Reāli par tādu var kļūt cilvēku – domubiedru grupa, kuriem ir konkrēta apmācības sistēma – skola, kura dod tieši garīgo nevis kādu citu izglītību, kuras beidzēji ir cilvēki ar citu pasaules uztveres līmeni. Džonatans atgriezās barā tālab, lai rādītu piemēru, lai rādītu, kā izkļūt no ikdienas rutīnas, kā padarīt savu dzīvi interesantu, piepildīt to ar jēgu. Viņš izveidoja skolnieku- draugu- domubiedru grupu. Pēc kāda laika viņa paraugs iedvesmoja arī citus, viņiem pievienojās gandrīz viss bars. Protams, bija grūtības, bija aizliegts kontaktēties ar „izstumtajiem”. Bet nekādi aizliegumi nevar piespiest cilvēkus atteikties no iespējas mācīties dzīvot labāk. Tiekties būt pilnīgākiem un laimīgākiem, jo īpaši, ja turpat līdzās ir dzīvs, uzskatāms piemērs, kurš liecina, ka tas viss ir iespējams. Jo tas ir jebkura cilvēka dabā – tiekties uz pilnību.

Pēc parastās shēmas virs zemes mums ir doti 60 –70 gadi…un tad uz kapsētu. Vai tas ir tik pievilcīgi? Džonatanam šis variants nederēja, tāpēc viņš nokļuva citā sistēmā – “skolā”, kurā mācīties, trenēties ir norma. Te visi mācās Dzīvi – un tas ir interesanti! Būt gataviem likt uz spēles savu dzīvību – tas viņiem ir pašsaprotami. Tielēšanās tur nepastāv. Ja būs nepieciešams pārvietoties laiktelpā, viņi meklēs iespēju, kā to izdarīt, kā ātrāk to apgūt! Un tas jau ir apziņas attīstības vidējais posms. Starpība starp viņiem un baru ir jau tik milzīga, ka runāt par augstākajām apziņas pakāpēm, uz kurieni devās Čangs, ir bezjēdzīgi.“

Kaijā” ļoti skaidri tiek izklāstīta shēma, kā tiek dotas Zināšanas- tās var apgūt tikai ceļot sabiedrībā “Garīgo centru”. Pat stāsta literāro tēlu vārdi nav nejauši. Džonatans…vienlaikus tas ir gan Ivans, gan Džons, gan Natans un Jans….paši izplatītākie vārdi. Livingstons…bija ceļotājs, kurš atklāja ūdenskritumu “Viktorija”, kas tulkojumā nozīmē “uzvara”.

Grāmata pieejama internetā (latviešu un krievu valodās):

  1. daļa (LV; RU)
  2. daļa (LV; RU)
  3. daļa (LV; RU)


“Priekšvārds” Ričarda Baha stāstam-līdzībai “Kaija vārdā Džonatans Livingstons” pārpublicēts no “Cilvēka Garīgās Pilnveidošanās Centra” interneta vietnes hello.human.lv.


* * *

Iesakām arī Baha grāmatu “Ilūzijas” – filozofisks apcerējums par iedomu un kategorisku pieņēmumu ierobežojošo dabu.


  • Kad janais putns peec astronomiski ilga laika iemaaciijaas dikti izveiciigi lidot, tad vecais putns vinjam teica: “Tagad es tev iemaaciishu seedeet un veerot.” :D

  • Labs gabals tik un taa.

  • Lūk iespējams viens kandidāts Latvijā, kas mācās lidošanas tehnikas ātrāk par citiem.
    http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/balss/article.php?id=345819

  • Un filma internetā redzama, kas attēlota pēc stāsta “Kaija vārdā Džonatans Livingstons”
    http://cinemaxx.ru/4/5920-chajjka-po-imeni-dzhonatan-livingston-jonathan.html

  • Ričarda Baha atziņas:
    A professional writer is an amateur who didn’t quit.

    Allow the world to live as it chooses, and allow yourself to live as you choose.
    An idea is never given to you without you being given the power to make it reality. You must, nevertheless, suffer for it.

    Argue for your limitations, and sure enough they’re yours.

    Ask yourself the secret of your success. Listen to your answer, and practice it.

    Avoid problems, and you’ll never be the one who overcame them.

    Bad things are not the worst things that can happen to us. Nothing is the worst thing that can happen to us!

    Can miles truly separate you from friends… If you want to be with someone you love, aren’t you already there?

    Civilization… wrecks the planet from seafloor to stratosphere.

    Don’t be dismayed by good-byes. A farewell is necessary before you can meet again. And meeting again, after moments or lifetimes, is certain for those who are friends.

    Don’t believe what your eyes are telling you. All they show is limitation. Look with your understanding, find out what you already know, and you’ll see the way to fly.

    Don’t turn away from possible futures before you’re certain you don’t have anything to learn from them.

    Every gift from a friend is a wish for your happiness.

    Every person, all the events of your life are there because you have drawn them there. What you choose to do with them is up to you.

    Every problem has a gift for you in its hands.

    Get this in mind early: We never grow up.

    Happiness is the reward we get for living to the highest right we know.

    Here is a test to find whether your mission on Earth is finished: If you’re alive, it isn’t.

    Here is the test to find whether your mission on Earth is finished: if you’re alive, it isn’t.

    I don’t want to do business with those who don’t make a profit, because they can’t give the best service.
    gave my life to become the person I am right now. Was it worth it?

    I want to be very close to someone I respect and admire and have somebody who feels the same way about me.

    If it’s never our fault, we can’t take responsibility for it. If we can’t take responsibility for it, we’ll always be its victim.

    If you love someone, set them free. If they come back they’re yours; if they don’t they never were.

    If you will practice being fictional for a while, you will understand that fictional characters are sometimes more real than people with bodies and heartbeats.

    If your happiness depends on what somebody else does, I guess you do have a problem.

    In order to live free and happily you must sacrifice boredom. It is not always an easy sacrifice.

    In order to win, you must expect to win.

    In the United States Christmas has become the rape of an idea.

    It is by not always thinking of yourself, if you can manage it, that you might somehow be happy. Until you make room in your life for someone as important to you as yourself, you will always be searching and lost.

    Jonathan is that brilliant little fire that burns within us all, that lives only for those moments when we reach perfection.

    Learning is finding out what you already know.

    Listen to what you know instead of what you fear.

    Live never to be ashamed if anything you say or do is published around the world, even if what is said is not true.

    Not being known doesn’t stop the truth from being true.

    Our soulmate is the one who makes life come to life.

    Rarely do members of the same family grow up under the same roof.

    Some choices we live not only once but a thousand times over, remembering them for the rest of our lives.

    Strong beliefs win strong men, and then make them stronger.

    The best way to pay for a lovely moment is to enjoy it.
    The bond that links your true family is not one of blood, but of respect and joy in each other’s life.

    The mark of your ignorance is the depth of your belief in injustice and tragedy. What the caterpillar calls the end of the world, the Master calls the butterfly.

    The meaning I picked, the one that changed my life: Overcome fear, behold wonder.

    The more I want to get something done, the less I call it work.

    The simplest questions are the most profound. Where were you born? Where is your home? Where are you going? What are you doing? Think about these once in a while and watch your answers change.

    The simplest things are often the truest.
    Richard Bach

    There are no mistakes. The events we bring upon ourselves, no matter how unpleasant, are necessary in order to learn what we need to learn; whatever steps we take, they’re necessary to reach the places we’ve chosen to go.

    To bring anything into your life, imagine that it’s already there.

    To fly as fast as thought, you must begin by knowing that you have already arrived.

    What the caterpillar calls the end of the world the master calls a butterfly.

    You are always free to change your mind and choose a different future, or a different past.

    You are never given a wish without also being given the power to make it come true. You may have to work for it, however.

    You don’t want a million answers as much as you want a few forever questions. The questions are diamonds you hold in the light. Study a lifetime and you see different colors from the same jewel.

    You teach best what you most need to learn.

    Your conscience is the measure of the honesty of your selfishness. Listen to it carefully.

    Your friends will know you better in the first minute you meet than your acquaintances will know you in a thousand years.

    Your only obligation in any lifetime is to be true to yourself. Being true to anyone else or anything else is not only impossible, but the mark of a fake messiah.

  • Aigar,Darren Brown māk daudz vairāk skaistus un daudz neticamākus trikus..

    tikai viņš godīgi atzīst, ka tas nav nekas metafizisks, pārcilvēcīgs, tikai triki un prāta apmāns.

    Bahs ir mistiķis, kurš sevi izpauž šādā, diezgan savdabīgā veidā. Papētiet vairāk par viņa dzīvi ar viņa 3 sievām, kurā pirmo sievu viņš pameta ar 6iem bērniem.. kā izsķīrsās ar savās grāmatās aprakstīto idealizēto ideālo ‘dvēseles otro pusīti’ Lesliju 1999.gadā, lai pēc pāris mēnešiem apprecētos ar citu.. dzīvi, kura ir pretrunā ar VISU viņa grāmatās rakstīto, lai kā viņš to skaistiem vārdiem censtos atspēkot.

    Bet mistiķi ir un paliek mistiķi.. gaidīšu, kad jūs šeit, piemēram, informāciju par cold reading ievietosiet kā absolūtu patiesību, kas derīgi augstvērtīga cilvēka izaugsmē!

  • Paklau , ff, kāda tam ir nozīme? Ko Tu teiksi, kad meklēšu apostīt Tavas zeķes? Un taču pats domā, ka esi intelektuālis. Pasaule jau tiktāl dekonstruēta, ka jādara kas cits. Gorkijam ir arī laba lieta “Par ķivuli, kas meloja un patiesības mīlētāju dzeni”, to arī der palasīt.

  • Darren Brown ir labs. Cold Reading:D:D

  • Kāda vaina ir trīs sievām? Islāmā var būt kaut vai 33 sievas, ja vari atļauties. Matriarhāta sistēmā, kura bija 10-iem tūkstošu gadu atpakaļ, sievietēm bija tik daudz vīru, cik tās vēlējās.
    ===============
    Laulības nekad nav bijušas domāts mīlestībai – tās radās, kā darījumu veids, lai saglabātu bagātības ģimenēs. Spēcīga mārketinga rezultātā pagājušā gadsimta laikā cilvēkus ieprogramēja tiekties uz kaut ko nedabīgu – laulību ar vienu partneri uz visu dzīvi, kurš jāmīl, lai vai kas:)
    —————
    Līdz ar to secinājumi no BAHA personīgās dzīves ir ļoti spigani – viņš nav ieprogramēts robots, kas seko sabiedrības aizspriedumu vējiem. Pie tam, kurš vēl var lepoties ar tik daudz bērniem abortu (bērnu upurēšanas) laikmetā???

  • Pēteris Kļava nesen esot teicis apmēram šādi: “Cilvēka garam ir nozīmē, nevis viņa profānajai biomasai”..

  • Kāds nesen rakstīja, ka tev, Aigar, ir tikai sava patiesība. Kāds gan te sakars ar tavu skatījumu par laulībām vai vispār kaut ko? Te ir par Bahu un viņa grāmatās, kuras šķiet neesi lasījis, pausto viņa atziņu nesakritību ar viņa praktisko dzīvi tikai un vienīgi runāts.

    problēma ar 3 sievām ir no tā, ko Bahs raksta savās grāmatās par ideālo dvēseles otro pusīti Lesliju, ar kuru viņš izšķīrās 1999.gadā. ‘Tāda ir ikvienam. Dvēseles ceļo cauri gadsimtiem un reizēm ideālās dvēseles satiekas un dzīvo visu dzīvi kopā..’ Aptuveni tā. Tikai viņš ar savu ideālo dvēseli izšķīrās. Un arī par laulībām viņs plaši un gari spriež grāmatā Tilts pāri mūžībai un secinājumi viņam ir citādi kā tavējie. Un balstoties uz viņa secinājumiem par dzīvi grāmatā, var atrast ļoti lielas nesakritības ar viņa paša dzīvi.

    Cilvēki ņem šos maldīgos secinājumus, kurus viņš pats ar savu dzīvi ir apgāzis, par pilnu un viļās, jo tie acīm redzami ir nepareizi.

  • Esmu lasījis. Neredzu pretrunas. Vatu paskaidrot, ja interesē.

  • Kādi tev ir pierādījumi tam, ka citi cilvēki mēģina imitēt to, kas rakstīts grāmatā? Kādēļ vispār kādam ir jāseko jebkādam scenārijam?
    ——-
    Tagad scenārijs – piedzimsti, izglītojies (tiec ieprogramēts), strādā, maksā nodokļus, radi bērnus (jaunas baterijas sistēmai), uz vecumu sāc bojāties no pārslodzes, ej pensijā un cerams pēc iespējas ātrāk nomirsti, jo esi slogs sistēmai, ja neesi produktīvs.
    ——-
    ——-
    Manuprāt pārmetumus varētu izdarīt, ja mēs zināt vai viņš pats to NAV sarakstījis un NAV rakstījis, tā, kā domā. Vairums daiļliteratūras un citas izklaides tiek pasūtītas – radītas atbilstoši pieprasījumam – tam, ko cilvēki vēlas dzirdēt (gan Latvijā, piem., vadonis, gan Holivuda…). Ja viņa darbi ir psūtījuma tad, protams, ness zināmu indi. Tomēr šaubos par to, ka cilvēki mēģina imitēt uzrakstīto burtiskā veidā. Ja arī kāds imitē rakstīto, tad tas ir vērā ņemams mācību process.
    ——
    Esmu gatavs akceptēt jebkādu patiesību.

  • m gribu pateikt paldies jānim kučinskim, ka ielika tos citātus.
    m par to, ka vins tur mainija dzīvi.. Man liekas, ir samērā mulkigi spriest, ka vins darīja kko savādāku nekā savā grāmatā.. un ka beigās varbut bija tā vai tā.. jo nu, diezvai varat tik loti ieiet viņā lai redzētu kā bija. tik pat labi vins kko saprata, jeb bija vienk tas jāizmēgina-jaizdara..

  • Šķiet, Ričards Bahs pats ir sniedzis atbildi uz taviem pārmetumiem: “Live never to be ashamed if anything you say or do is published around the world, even if what is said is not true.” (citāts no augstāk esošā J.Kučinska komentāra) Nedomāju, ka viņam ir kauns par to, ko viņš ir publicējis, pat ja tas nesakrīt ar paša dzīvi. :)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.