I.Ziedonis: ‘Mana lūgšana tev, Miera kodolam.’

Es lūdzu tev, sāc ar mani un remdini manas dusmas, pasargā manu iecietību. Dod man spēku pār nezāli, dod rozi, kas nezāli noēno, dod rožu lauku, caur kura pinumiem nezāle atsakās līst.

Dod mieru manos laukos vispirms, lai izaug labība manos laukos vispirms, lai visi redz, ka mēs ēdam un dzeram to labāko, ko dod miers.

Lai visi ierauga, redz un pēc padoma prasa.

Dod skaisti staigāt. Dod skaistu gaitu – nezagties, nelavīties. Lai viņi redz, kā mēs ejam, lai viņi arī grib.

Dod man redzēt viņus ne kā aklam, kad esmu zem viņiem, bet ieraudzīt tikai, kad esmu jau pāri.

Dod man cietam būt, lai nespēju atbildēt, kad viņi kliedz uz mani, lai nespēju skaļi, ne čukstus, ne sevī.

Mēs neesam daudz, tāpēc ātrumu dod mums, rauj mūs laukā pa vienam, virs galotnēm, pāri sēklas kaisīt viņu pulkā – brikšņā un pūžņā.

Dod tik lielu mieru mūsu vārdiem, ka viņu skaļums tiem nelīdz.


Imants Ziedonis

I.Ziedoņa grāmatu “Epifānijas” uzdāvināja Kristīne


  • Visam kam lūdzam, tāpēc arī nekā nav!
    Pie kā tik neesam vērsušies- visādām dievībām, zelta teļiem, savulaik Ļeņina akmeņi un līdzīgi šīs pašas iekārtas jaunāki un vecāki monstri katras pilsētas centrā stāvēja; un, kā, redz, arī Miera kodolam un vēl visam kam te lūdzamies…
    Lūgsnu vārdi jau skaisti, tik adresāts nepareizs! Pie viena patiesa Dieva, zemes un debess radītāja kaut kā ceļu esam pazaudējuši… Un žēl, ka tā… Tāpēc esam, kur esam.

  • Miera Kodols ir spēja dod cilvēkā – nevis dievība. Laba socioloģiska doma ir par piemēra rādīšanu radot, nevis cīnīšanos/reaģēšanu uz graujošo.

  • Aigariņ, Tu paliec smieklīgs. Elkdievība ir cilvēces pagrimums. Žēl tevis, nomaldījusies avs!
    Tālavas Anniņa

  • Tālavas Anniņa, es esmu smieklīgs un ar to lepojos. Bet tu esi pārāk nopietna – es jūtu līdzi. Es neticu pēc nāves dzīvei – jeb vienkārši nezinu vai tāda ir vai nav. Kam tu tici?

  • Manuprāt, jēga ir pateicībā nevis lūgšanā.

  • Jēga ir gan pateicībai, gan lūgšanai. Protams, bez tā vajadzīgs arī pareizais virziens, kur raidīt šīs domas. Ja tās būs Miera kodolam, riekstam, pākstij, olai vai dimantam, tad labāk netērēt laiku. Ja lūgšanas raida Miera Kodolam,…,utt., jāsāk domāt, ka cilvēks pavisam apmaldījies.
    Ko var sarežģīt vienkāršas lietas? Šajā skaistajā Dieva pasaulē visos nodomos, situācijās ir derīgi griezties pie Radītāja!

  • Kad radītājs tev atbild, Icik, dod noteikti ziņu – lai mēs arī zinam, kas viņam sakām visā šinī sakarā. Pretējā gadījumā sanāk tāda kā aprunāšana, runāšana aiz mugures, liedzot pašam radītājam izteikties.
    Varbūt viņam ir apnikušas vias lūgšanas un pateicības un cilvēciņu prasības – varbūt viņš ir aizņemts ar daudz interesantākām lietām, kā vērot un konsultēt cilvēkbūtnes uz kaut kādas niecīgas Zemītes visā plašajā visumā.

    Varbūt radītājs nemaz nav pamanījis, ka mēs te esam – nav sanācis garām lidot šitam nostūrim pēdējā laikā. Kad pēdējo reizi viņš viesojās, tad apkārt klaiņoja tie, kurus mēs saucam par dinīšiem.

  • :) Aigar, redzu, ka Tu šaubies un vienlaicīgi arī interesējies:) Tas labi. Tad zini, ka atbild, bet es tev te nesūtīšu nekādus teletaipus. Meklē, un atradīsi!

  • Lai radītājs meklē mani, ja viņš tāds ir. Nav ko slēpties. Man nav laika spēlēt paslēpes – kaut kāds bērnudārzs :D

  • Brūveli- Miera kodola pielūgsme ir bērnudārzs, bet gatavais teijātris ir tava Miera kodola būtības skaidrošana. Nu tak aizej uz podiņa un atbrīvojies tur no savām negatīvajām emocijām!
    Tālavas Anniņa

  • Vai īsts ”bērnudārzs” (no šodienas raugoties) nebija tas laiks, kad I.Ziedonis varēja radoši darboties ? Spriediet paši kā nosaukt I.Ziedoņa darbadevēju reakciju (1969.g. rudens ?, kad cilvēks uz trim vasaras mēnešiem nepilda darba pienākumus&uzdevumus savā firmā:
    ”(..)Es biju Rakstnieku savienības sekretārs. Vienā brīdī es aizgāju prom no šīs savienības, nevienam atļauju neprasot – to zināja tikai sekretārīte. Tas, protams, draudēja ar partijas sodiem. Es aizgāju, un es klīdu pa Kurzemi visu to vasaru, atgriezos tikai rudenī un uzrakstīju ”Kurzemīti”. Un tad acīmredzot man bija piedots un izvēlēta jauna sekretāre. Un varas vīri augstajos ešelonos, kad mani satika, apjautājās – kā man ar veselību tagad”?
    - Iz I.Ziedoņa intervijas (sk.vairāk – ‘Runa par ieraudzīšanu’,Latvijas Luterānis, 2003.g.3.maijs).

  • Anniņ,
    cik saprotu tu esi uz pareizā ceļa. Man prieks par tevi. Es arī gribētu būtu tur, kur esi tu, jo tava nievājošā attieksme mani sajūsmina – tas ir kaut kas, kas man vēl jāapgūst un jāiemācās. Palīdzēsi man to apgūt?

  • Ziedonis kā vienmēr ir lielisks
    ———
    sveiciens no paralēlās vai perpendikulārās pasaules
    http://www.ecolife.org.ua/education/apress/green/index.php

    Основной вывод из анализа экспертов Римского Клуба звучит следующим образом: “Темпы использования человечеством многих важных видов ресурсов и темпы производства многих видов загрязнений уже превышают допустимые пределы. Без существенного уменьшения потоков материальных и энергетических ресурсов в ближайшие десятилетия произойдет неконтролируемое сокращение следующих душевых показателей: производства продуктов питания, потребления энергии и промышленного производства”.

    На смену системе трех миров (когда Первый, капиталистический, и Второй, социалистический, миры боролись за влияние в Третьем, развивающемся мире и в перспективе за мировое господство) пришла система Север-Юг, где богатый Север (называемый в отечественной геополитической литературе “Золотым миллиардом” – по числу жителей, проживающих в его странах) противостоит нищему, но быстро прибавляющему в численности населения Югу, высасывая из последнего природные и человеческие ресурсы, сбывая в обратном направлении отходы и вредные производства. Запад (Север) надежно защищен совместной системой безопасности (военной, политической, экономической, демографической) от государств, экономически отсталых, и время от времени демонстрирует свою мощь на одном из них. Все восточноевропейские страны, включая бывшие республики СССР, имеют стремление интегрироваться в западный мир любым путем. То, что все они подали заявление о вступлении в НАТО, объясняется вовсе не боязнью непредсказуемой России, а желанием стать частью западного мира.

    Очень наивно было бы полагать, что главная особенность политического, экономического, социального и культурного контекста стран бывшего СССР состоит в одном лишь наследии “реального социализма”. Оптимистические заявления некоторых западных экологов о том, что “реформы, осуществляемые на территории бывшего Советского Союза, нельзя назвать чисто экономическими. Они способствуют решению и экологических вопросов, ведь рыночная экономика обеспечит более эффективное использование ресурсов” сейчас выглядят полным бредом, так как реформы добавили к проблемам социализма еще и проблемы капитализма и тем самым усугубили катастрофическое состояние как экономики, так и экологии.

    При всех грабежах Третьего Мира Западу не удалось перейти в постиндустриализм, как ошибочно полагают многие отечественные зеленые, ибо механический перенос опасных и вредных производств и их отходов за территорию Первого мира и его ориентация на привозное сырье вовсе не означает наступления постиндустриализма. Да, миниатюризация и сберегающие технологии привели к некоторому снижению сырьевых и энергетических затрат, но только относительно к конкретному виду товаров или услуг. Само же количество товаров и услуг, а также их качество, постоянно увеличиваются, сводя на нет успехи технологии, да и количество потребителей все время растет. Никаких перспективных открытий, способных радикально изменить структуру потребления сырья и ресурсов, на горизонте научно-технического прогресса не замечено. Глупо полагаться на “революционную” термоядерную энергетику – она немногим безопасней атомной и не решает проблемы теплового загрязнения среды. Вообще, у человечества при таком раскладе, как в известном анекдоте: “Два выхода – фантастический и реальный. Фантастический – это если мы справимся сами, а реальный – это если прилетят марсиане и спасут нас”.

  • Ziedonis veido un sauc Jauno Cilvēku
    —————
    sveiciens no paralēlās vai perpendikulārās pasaules
    http://www.ecolife.org.ua/education/apress/green/index.php
    XXI
    Не стоит особенно увлекаться и демонизацией западного мира. Во-первых, это не даст никакого результата, так как Запад пока все равно останется у руля мировой экономики и политики, а во-вторых, дело не в конкретных западных странах (которые просто занимают доминирующее положение), а в самой системе отношений, являющихся основой нынешнего мирового порядка. Если же под “Западом” понимать определенную культуру, ценности, экономическую модель, то такой “Запад” потеряет свою географическую сущность, так как присутствует не только в Западной Европе, Северной Америке и Юго-Восточной Азии, но и повсеместно в каждой стране, в каждом городе, где меньшинство присваивает себе право регламентировать в угоду своим потребностям жизнь не только всего сообщества, но и окружающей его среды. Но этот “Запад” называется уже властью и капиталом.

  • Paralēlās pasaules džekiņi maldās, kā vienmēr – enerģijas patēriņš tikai pieaugs – pie tam pamatīgi. Pieprasījums tuvākajās desmitgadēs būs tik milzīgs, ka būs nepieciešams doties ārpus Zemeslodes, lai vāktu Saules enerģiju un pumpētu to uz Zemi.

  • Jā, kas ir svarīgi cilvēkam pēc tam, kad viņš vispār ir un ir drošs, ka kādu laiku būs?
    SirdsMIERS un pārliecība par sevi, kas atnāk kopā ar MIERU
    Pēc tam?
    Degsme uz mērķi.
    Man ir daži mērķi.
    Kādi MUMS ir mērķi?
    ————
    JA cilvēku paliek arvien vairāk, TAD visādas enerģijas cirkulē arvien vairāk un bieži intensīvāk, kas priecē katru, tai skaitā jebkurus zaļos. Tas no operas acīmredzami
    ————
    Bija kaut kur viens nopietns aprēķins, ka Zeme var apmierinoši panest ap 150 – 300 miljardus cilvēku ilgtspējīgi. Tas no operas atmiņas par rožu dobēm var vienkārši beigties pēc kādiem 2-5 gadsimtiem. Sasodīti maz laika.
    ———-
    Varbūt tā bija pīle vai fantāzija – viss uz Zemes līdz 10 km dziļumam ir radīts mākslīgi. Tas no operas – Viss kādreiz jau bijis… varbūt.
    ———
    Kad zinātnieki aizrakās līdz iedzimtības kodam, tad konstatēja divas interesantas lietas. DNS dubultspirāle visam dzīvajam (gan rozēm, gan cūkām, gan cilvēkiem) uz Zemes ir tikai un vienīgi ar kreiso spirāli. Nekur nogulumiežos neatrada nekādas paliekas no DNS ar labo spirāli. Tas no operas – Ir ļoti pamatotas aizdomas, ka viss dzīvais uz Zemes ir no kaut kurienes iesēts vai atvests.
    ——–
    Senajā Spartā, kas savulaik bija viens no tā laika pasaules hegemoniem bija ( esot bijušas – nebiju tur, neredzēju) virkne visai savdabīgu pedagoģisku prakšu. Pirmdzimtos un kropļus tur esot metuši jūrā. Daži izdzīvoja. Ja jauniete pirms 18 gadu vecuma lietoja alkoholu – vecākus sodīja ar nāvi. Tas no operas pārāk daudz maiguma un cukura ir kaitīgi.
    ———–
    Metāna uz Jupitera ir ai, ai, ai cik daudz. Ilgi būs jākurina. Tas no operas enerģijas tuvākajiem 100 gadiem gan jau pietiks.
    ———–
    citētā saite ir vērtīga – iesaku
    Tāpat http://en.wikipedia.org/wiki/Carl_Sagan
    The Dragons of Eden: Speculations on the Evolution of Human Intelligence
    ———–
    ———–

  • Patiesību par kapitālismu atklāj šī vārda saīsinājums: kap-s.

  • Lūgšana ir pašsaprotama kulturāla cilvēka dzīves nepieciešamība, tas ir kā elpot
    Ziedoņa lūgšana ir tāda pati pērle kā Asīzes franciska lūgšana
    Tiesa pērles mēs ikdienā nenēsājam. Ikdienai ikdienas tērps
    ———
    Nav sliktu lietu, ir lietas nevietā
    Nav sliktu iespēju vai tehnoloģiju, ir to nepareiza izmantošana
    Nav sliktu cilvēku, ir cilvēki, kas ar sevi netiek galā.
    Cilvēka dvēsele ir arēna, kur Radītājs ar Iznīcību cīnās
    Vai Iznīcība ir slikta?
    Nē, tā ir nepieciešama
    JO
    ik mirkli,ik dienu, ik cilvēka mūžu ar brīvu garu apveltīta būtne vai būtība, pēc Radītāja gribas esot savā vietā TUR
    vai nu ir vai nav savā vietā
    Tāpēc jau katram savas dienas darbi vakarā jāizvērtē.
    Un
    nav nekāda attaisnojuma tam, kas miegā laižoties apzināti nepārstaigā aizgājušo dienu, gadus, gadus, gadsimtus.
    Un ir bezjēdzīgs jautājums vai tas patiešām jādara, kas būs, ja es to nedarīšu?
    Tas jādara kā jāelpo
    Un ik rītu mostoties es pie sevis veicu rīta lūgšanu, kurā izstaigāju kaut daļu dienas, to, kas manā varā, to kuru jau esmu apsolījis citiem, lai veiktu savu pienākumu šai dienā.
    Vai zaglis grib citam sliktu?
    Nē zaglis grib labu sev, tikai nepadomā par citu
    JO
    VARBŪT
    viņš nav lūdzis pa-Saulei svētību un atļauju savu nodomu izpildei.
    ———-
    “ļaudis runā”, ka mums gribot nozagt laiku
    http://www.youtube.com/watch?v=_Dqq6Sf-VOU
    u.c. ar atslēgas vārdiem “климатическая война”
    Man diemžēl ir jāsarūgtina tie, kas tic tikai sev,
    kas tic tikai racionālajai zinātnei, kas tāpēc patiesībā tic tikai Iznīcībai. Lūgšana spēj apstādināt katru slotu.
    Tikai
    vismaz kādam vienam ir jālūdz tā apstāties
    tikai kādam vienam ir jālūdz Roze uzziedēt
    kā to kādreiz darīja
    Imanta
    Ābrahams
    Mozus
    Lao-dzi
    Kristus
    Buda
    Muhameds
    Asīzes Francis
    Mārtinš Luters
    un daudzi citi pēc viņa
    arī Imants Ziedonis

  • Pēc komentāriem un savstarpējiem uzbrukumiem spriežu, ka liela daļa lasītāju šo Ziedoņa epifāniju nav pat centušies saprast.
    Vai tik vien spējam, kā izlasīt virsrakstu? Vai tālāk par piekasīšanos vārdam ‘lūgšana’ netiekam? Vai kāds vispār vēl spēj saņemties, lai izprastu BŪTĪBU?

  • Ivo, šoreiz Tavs koments pilnīgi garām!
    1)Vārda ,,lūgšana” skaidrojums- a)darbība (griezties pie kāda ar lūgumu, pieklājīgi, pazemīgi prasīt, aicināt, saukt, izteikt savas vēlēšanās); b)reliģiska ceremonija- vēršanās pie Dieva vai svētajiem, (izsakot savas vēlēšanās,aizlūgt, arī noteikts teksts ar šādu saturu). Tātad, lūgšana nav tikai skaisti vārdi par ko vēlamu cilvēka/cilvēces dzīvē, tai ir adresāts, motivācija, virzība.
    2) Nezinu, kurš te bez virsraksta tālāk neko neizlasīja,bet var to nojaust, par ko iet runa. Pieļauju domu, ka kāds varbūt tikai ,,iesprauda” komentāru rindā savus ķērcienus un tiešām ne par tēmu (sk.7.08. 6:23, 6:29, arī 8.08. 2:41). Es iedziļinājos, jo mani ieinteresēja te publicētais. Un es par to paudu savu viedokli,gan par adresātu(virsraksts) gan lūgšanas tekstu (saturs, būtība).
    Izejot no iepriekš rakstītā par virsrakstu un būtību var secināt, ka tam jāsader, jābūt loģiskam un pakārtotam. Jebkurā gadījumā tā bija Ziedoņa interpretācija, viņa domas,uzskati,ko nevar atraut, sadalīt gabaliņos (atraut būtību no virsraksta jeb adresāta šajā kā lūgsnas gadījumā, ko viņš virsrakstā arī uzsvēra. Galu galā tie nebija novēlējumi sev, tā viņa lūgšana!
    Un par to būtību runājot… Ja mēs mākam skaitīt, to varam labi pielietot (zināt, cik naudas mums makā, kontos, cik jāsamaksā, cik saņemsim atlikumā utt.)Būtu muļķīgi, ja skaitīšanas prasmes pielietotu tikai izmisīgi debesīs mēģinot saskaitīt zvaigznes vai smilšu graudus jūrmalā. Tas pats attiecas gan uz runāšanas, gan rakstīšanas prasmēm.
    Es respektēju Ziedoņa lūgšanas viņa miera kodolam, bet palieku pie uzskata, ko jau rakstīju: ,,Jēga ir gan pateicībai, gan lūgšanai. Protams, bez tā vajadzīgs arī pareizais virziens, kur raidīt šīs domas. Ja tās būs Miera kodolam, riekstam, pākstij, olai vai dimantam, tad labāk netērēt laiku. Ja lūgšanas raida Miera Kodolam,…,utt., jāsāk domāt, ka cilvēks pavisam apmaldījies.
    Ko var sarežģīt vienkāršas lietas? Šajā skaistajā Dieva pasaulē visos nodomos, situācijās ir derīgi griezties pie Radītāja!” :)

  • Icik,
    I.Ziedoņa epifānijām (vismaz lielai daļai un arī šai konkrētajai) virsrakstu nav vispār.. Tas nu tā.. Modrībai ;)
    Par ‘lūgšanu’ kā tādu piekrītu, bet šīs epifānijas sakarā to nu būtu muļķīgi apspriest. Ja runa būtu par Dieva lūgšanu, tad gan… Jo lūgšana savā ziņā ir ļoti mazproduktīvs pasākums. Tik pat labi mēs varētu uzsākt diskusiju par to, ko nozīmē “vērsties pie Radītāja”… un kā tev pašam (pašai) šķiet, cik auglīga būtu tāda diskusija?

    Un par epifānijas būtību vēl ar vien ne vārda… Tik par lūgšanu vien ;)

  • Ups! :) Bet ko tad ieliki ar tādu virsrakstu, ja virsraksta nemaz nav? Tieši tas jau visu būtību arī saduļķoja!
    Nu man jāsaka Ziedoņa vārdiem: ,,Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied!” :)))

  • Portālā nav iespējams publicēt ziņu bez virsraksta. Izmantoju epifānijas pirmo teikumu. Bet tas tikai apliecina, ka mūsdienās cilvēki nelasa tekstus un/vai tajos neiedziļinās, jo reti kurš te ieminējās par
    - nosvērtību
    - piemēru radīšanu un tā spēku
    - stipru gribu
    - viedumu
    - neatlaidību
    - darbu ar sevi!!!
    … bet tā vietā beigās teikums “jāsāk domāt, ka cilvēks pavisam apmaldījies.” Lai nu ko, bet Ziedonis ir/bija no mums vismazāk apmaldījies.. Vaina drīzāk ir mūsu virspusējībā..

  • 6.08. 12:24 ..Lūgsnu vārdi jau skaisti, tik adresāts nepareizs!”

  • Metapagānisms, kad cilvēkam par Dievu vai Dieva vietā ir prātā kāds izdomāts tēls, kuru tas pielūdz, bet būtībā tas pielūdz savu izdomu, nevis ieiet dialogā(caur lūgšanām) ar īsto Dievu, citiem vārdiem, paša sevis pielūgšana.
    Tāpat kā okultismā, tajā tiek pausta pašglābšanās ideja – mēģināšana sevi izvilkt no purva aiz matiem.
    Ja protams ir tumša bilde par reliģiskajiem jautājumiem, tad nav skaidrs par ko brēka.

  • Relikt, kā tu zini, ka tu tici pareizi? Kā tu zini, ka 2 cilvēki, kuri tic Dievam, tic vienādi un vēl turklāt tieši tā, kā tici tu?

  • Ziedoņa epifānijas, manuprāt, ir īpašs žanrs, kas neprasa komentārus. Kam tās iet pie sirds, var lasīt, pievērst uzmanību, meditēt, ļaut veidoties asociācijām u.tml.
    “Miera kodols” man atgādina kaut ko no budisma. Ja tāds jēdziens epifānijā nav bijis, tad diez vai tas veiksmīgs salikums virsrakstam, jo var radīt nevajadzīgus pārpratumus, kā tas vērojams arī šajā gadījumā.
    Šī epifānija man mazliet atgādina Sv. Franciska lūgšanu. Bet tikai mazliet.

  • Ārprāts, ai ai – sākas jau ievirzes par tēmu “mans dievs ir pareizs”, “īstais dievs”…

    Varbūt pie reizes pafilozofējam par tēmu Īstais Zombijs un mans Zombijs ir pareizs Zombijs?

  • Visu cieņu cilvēkiem, kuri iestājas par patiesām vērtībām!

    Elkdievība ir sūds, brīnos par tiem, kas to grib lipināt klāt savai vērtību sistēmai. Ja nav izpratnes par Dievu un kristīgajām vērtībām, tad labāk nepiesmirdināt internetu ar savu “gudrību”.

    Ar cieņu, Tālavas Anniņa

  • Gan lūgšana, gan jebkurš manifests būtu saucami par vēlmes izpaudumu. Es nesaredzu starp tiem būtisku atšķirību.
    Jebkurš vēlmes izpaudums var būt un var nebūt saistīts ar jebkuru reliģiju vai tās konfesiju.
    Vai videoklipam, kas sākotnēji taisīts pēc šīs epifānijas kā sākotnējā literālā pirmavota/pamata fonā varētu skanēt Jāņa manifests? Manuprāt, Jā

  • Nu te lūk Anniņa arī atklāja, kas par viņa ir par fruktu – krustnešu propagandists.

  • Mīļo Aigariņ!
    Arī šoreiz Tavas provokācijas man ir kā kamielim smilšu grauds. :)

    Tu tikai pārliecini, ka tava aizrautīgā sevis pozicionēšana par ateistveidīgo, ir tavu kompleksu un garīgās nabadzības rezultāts.

  • Es tiešām esmu garīgs nabags, jo manā rīcībā nav pierādījumi par aizkapa dzīvi. Ja tev ir, tad klāj vaļā. Ja nav, tad visdrīzāk tu vienkārši esi salasījusies kaut kādu literatūru.

  • Aigar, kāds sadaļā ,,I.Ziedonis: ‘Mana lūgšana tev, Miera kodolam” sakars ar aizkapa dzīvi?

  • Ivo,
    Es pilnveidojos ticībā, nevis saku, ka ticu pilnībā pareizi.
    Reliģijas, garīgās un dvēseles sfēru izprašana ir mana sirdslieta. Man ir bijusi personīga saskarsme ar dēmoniskiem un dievišķiem spēkiem(tagad joprojām satiekos ar cilvēkiem un apmainos ar pieredzi, lai izprast kura pieredze no kuras puses bijusi, jo mans mistiskais ceļš ir diezgan sarežģīts bijis, ka mūki un mācītāji vieni saka, ka tīra dēmonu padarīšana, citi, ka abu pušu ietekme). Biju laiku stiprā garīgā pašapmāna dēļ paklausīšanas čūskai(tā ir katram, piemēram, Aigars klausoties viņā visus nosoda un visu izsmej) noticējis, tagad sanāk maksāt ar savu grēku nožēlu un visu laiku cīnīties ar Dieva žēlastību ar ļauno garu, jo viltīgi tikusi pārņemta mana lepnība, kas padarīja mani aklu uz daudziem jautājumiem, kaut arī par uzmanīšanos no čūskas tapu brīdināts, kad pašam bija mistiskās pieredzes, pa kurām joprojām mēģinu tikt gudrs, kura no kuras puses bijusi, jo man pašam ir bijuši virs 50 spēcīgi mistiski notikumi, kurus var apliecināt liecinieki. Neskaitot to, ka vēl arī čupa pētniecības uz savas ādas ar izmainītās apziņas stāvokļiem.
    ” Kā tu zini, ka 2 cilvēki, kuri tic Dievam, tic vienādi un vēl turklāt tieši tā, kā tici tu?”
    Ja runā par ticības definīciju, tad es pieturos, ka daudzi citi kristīgi cilvēki pie vienotā ticības simbola. ( http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=299&id=64&lang=LV )
    Jo ja nebūtu vienotā simbola, tad nebūtu vienotas lietas izpratnes un nebūtu vienota Dieva.
    Skaidrs arī, ka attiecības ar Dievu katram ir individuālas, nevis vienādas. Bet ir noteikts ceļš un trajektorija, kas vieno virzienā. Un ja ir vairāk par Dievu zināms par saviem fantāzijas augļiem, ir arī skaidrāk redzams vai cilvēks tiecās uz patiesu dialogu ar Dievu, vai tikai dzīvo savas apziņas mītos.
    Mani pārsteidz kā Tev, izglītotam cilvēkam, visu laiku ir pašpārliecināta bravūrīga attieksme jautājumos, kuros izskatās Tev izglītotība ir diezgan vāja, ko parāda Tavi izteikumi reliģijas un ticības jautājumos. Pie tam tavu zināšanu miglainība izpaužās kā teorētiskā, tā praktiskā līmenī.
    Lūdzu atbildi arī man uz jautājumu, lai es ar nezīmētu savas vīzijas par nepareizi izprasto Ivo
    “Jo lūgšana savā ziņā ir ļoti mazproduktīvs pasākums.” – kādā ziņā tas ir mazporduktīvs pasākums? Lūdzu izvērstāk izskaidrot.

  • Aigar, http://www.tautasforums.lv/?p=1739
    relikts: Jūnijs 27th, 2010 at 3:40 pm un nākamie komentāri T4v veltīti.
    Tev jau sen atbildēju, kā kristietība ienāca LV.
    Zin, vēl liekas interesanta lieta, ka Tu(kā citi Tev līzīgie) visu laiku bāž katoļus ar krustakariem acī, bet to, cik kristiešus nogalināja pretējā fronte agn kaukā neredz un noklusē. Es šķiet jau biju devis šo rupjo listi http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Christian_martyrs
    Katoļi jau sen lūdza piedošanu par saviem grēkiem.
    Zin dīvaini, ja es Tev būtu izdarījis sāpīgi, tad izlūgtos piedošanu, bet Tu visu laiku man bāztu acīs, cik es sāpīgi Tev esmu izdarījis, tai pat laikā Tu to dari, uzspļaujot tam jeb neredzot to, cik reizes Tu man sāpīgi izdarīji.

  • Es tik gribēju piebilst, ka mēs nevaram zināt, ko pats I. Ziedonis domājis, rakstot šo savu epifāniju. Tāpēc šie diezgan asie, pat apvainojošie komentāri radušies nevis saistībā ar Ziedoņa epifāniju, bet gan kā reakcija uz citiem komentāriem.
    Es mazliet pazīstu Ziedoņu ģimeni. Cik zinu, viņam bija plašas intereses un atvērts prāts. Pavadot turnejās, piemēram, Ave Sol kori, viņš jau padomju laikos izbrauca tālas pasaules malas un visur centās novērot tām malām raksturīgo, kā arī iegādāties atbilstošu literatūru. No viņa neesmu dzirdējis asus, kategoriskus vai citādi radikālus spriedumus par kādu reliģiju vai tradīciju. Iespējams, Ziedonis, kaut ko lasot vai pārdomājot, guva iedvesmu uzrakstīt šo epifāniju, un tai nav nekāda sakara ar to, par ko šeit sācies neauglīgs strīds.

  • Un vēl būtu svarīgi zināt, vai tas “miera kodols” ir paša Ziedoņa uzrakstīts jēdziens, vai arī tas radies, izdomājot šim materiālam virsrakstu?
    Budismā “miera kodols” varētu nozīmēt pašu Dievu vai arī stāvokli, kuru budisti dēvē par nirvānu, t.i., pilnīgu atbrīvošanos no visām kaislībām.

  • Līdzsvaram iekopēju vienu no Asīzes Franciska lūgšanas variantiem:
    Kungs, padari mani par sava miera rīku:
    Kur ir naids, ļauj man sēt mīlu,
    Kur aizvainojums, – piedošanu,
    Kur šaubas, – ticību,
    Kur izmisums, – cerību,
    Un kur bēdas, – līksmību!
    Dievišķais kungs, dari tā, lai mana vēlme būtu
    Nevis saņemt mierinājumu, bet mierināt,
    Nevis tikt saprastam, bet saprast,
    Nevis tikt mīlētam, bet mīlēt!
    Jo iegūstam mēs dodot,
    Žēlojot tiekam apžēloti
    Un mirstot dzimstam mūžīgajai gaismai.

  • Te vēl viduslaiku askēta un mūka Asīzes Franciska ,,Dziesma par Sauli”

    “Slavēts esi Tu, Kungs, ar visu radību savu,
    bet jo sevišķi ar mūsu kundzi, māsu Sauli,
    kas atnes mums dienu un apgaismo mūs pašus,
    un ir tik mirdzoša un skaista, un tās spožums ir attēls Tavs, Tu Visaugstais!
    Slavēts esi Tu, Kungs, par mēnesi – brāli un māsām zvaigznēm,
    kuras pie debesīm radījis esi, tik skaidras, krāšņas un cēlas. …
    Slavēts esi Tu Kungs par brāli ūdeni, kas ir tik derīgs, pazemīgs, jauks un šķīsts.
    Slavēts esi Tu, Kungs, par māsu uguni, ar ko Tu mums apgaismo nakti,
    un tā ir tiks skaista un līksma, tik spēcīga, stipra!
    Slavēts esi Tu, Kungs, par mūsu māsu zemes māti, kas mūs baro un uztur
    un dod mums visādus augļus, krāsainas puķes un zāles! …
    Slavēts esi Tu, Kungs, par visiem, kas piedod aiz mīlestības uz Tevi
    un slimības pacieš un bēdas. Svētīgi tie, kas uztur mieru,
    Jo Tu Visaugstais, tos vainagosi!”

  • Acīmredzot pienācis laiks atklāt patiesību. Brīnumainā kārtā providence nodeva svētā Marka (Tvena) rokās erceņģeļa Sātana vēstules, ko tas rakstījis no Zemes savam draugam erceņģelim Gabri-elam. Lasīsim Trešo vēstuli:
    “TREŠĀ VĒSTULĒ
    JūS jau būsiet ievērojuši, ka cilvēciskā būtne ir īsts dīvainis. Pagātnē viņš atzinis (novalkājis un izmetis atkritumos) sim­tiem dažādu reliģiju; arī tagad viņam krājumā ir simtiem vis­visādu ticību, un katru gadu viņš laiž klajā ne mazāk par trim jaunām. Es šos skaitļus varētu vēl palielināt, tik un tā nepār­sniedzot faktu robežas.
    Vienu no viņa pamatreliģijām sauc par kristiānismu. Tās īss apskats, manuprāt, varētu jūs ieinteresēt. šī ticība visai sīki izklāstīta grāmatā, kas ietver divus miljonus vārdu un saucas «Vecā un Jaunā Derība». Tai ir arī cits nosaukums — «Dieva Vārds». Jo kristietis uzskata, ka ikvienu vārdu šai grāmatā dik­tējis dievs — tas pats, par kuru jums jau stāstīju.
    Sī grāmata ir trakoti interesanta. Tajā ir brīnišķi dzejiskas vietas, pāris tīri labu fābulu, vairākas asiņainas vēsturiskas hro­nikas, dažas derīgas pamācības, bezgala daudz piedauzību un vesels lērums melu.
    Minētā bībele galvenokārt sastādīta no citu — senāku bībeļu fragmentiem, kas nodzīvojušas savu mūžu un pārvērtušās pīš­ļos. Tādējādi tai nepārprotami trūkst jebkuras oriģinalitātes. Trīs četri svarīgākie un pārsteidzošākie notikumi, kas tur aprak­stīti, minēti jau iepriekšējās bībelēs; tāpat no tām aizgūti visi labākie likumi un priekšraksti; tagadējā bībelē parādās tikai divas jaunas lietas: pirmkārt, elle un, otrkārt, tā īpašā paradīze, par kuru es jums jau stāstīju.
    Ko lai darām? Ja ticēsim, tāpat kā cilvēki, ka abas šīs draus­mīgās vietas izdomājis Dievs, tad līdz ar to nepelnīti apvainosim viņu; ja turpretī nospriedīsim, ka tās izdomājuši paši cilvēki, tad nepelnīti apvainosim tos. Ko tur runāt, nepatīkama dilemma, jo ne viena, ne otra puse mums nekā ļauna nav darījusi.
    Lai vienā rāvienā to izbeigtu, izvēlēsimies: apvienosim spē­kus ar cilvēkiem un uzvelsim visu šo nepatīkamo nastu — gan paradīzi, gan elli, gan bībeli, gan visu pārējo viņu dievam. Var jau būt, ka tas nav ne taisni, ne godīgi, taču, ja atceras viņu pa­radīzi un to, cik centīgi tā piepildīta ar visu, kas cilvēkam pre­tīgs, tad vienkārši nav iespējams ticēt, ka to izgudrojuši paši cilvēki. Un, kad es jums pastāstīšu par elli, šī doma jums liksies vēl mazāk ticama, un jūs, bez šaubām, iesauksieties: nē, cilvēks tak nevarēja sagatavot tādu vietu ne sev, ne kādam citam; tas vienkārši nav iespējams.
    Viņu vientiesīgā bībele stāsta par pasaules Radīšanu. Kā ra­dīšanu? Vai Visuma? Tieši tā — Visuma. Un sešu dienu laikā!
    To veicis dievs. Par «Visumu» viņš to nesauca — tas ir mo­derns vārds. Dievs visu savu uzmanību veltījis Zemei un taisījis to piecas dienas, bet pēc tam? Pēc tam vienā dienā izmanījies saražot divdesmit miljonus sauļu un astoņdesmit miljonus pla­nētu!
    Un kam tās viņam ievajadzējušās? Lai apgādātu šo mazītiņo rotaļpasaulīti ar gaismu. Tas bija viņa vienīgais mērķis; cita viņam nebija. No divdesmit miljoniem vienai (vismazākajai) bija jāapgaismo šī lodīte dienā, bet pārējām — jāpalīdz vienam no neskaitāmajiem Visuma mēnešiem mazināt tās tumsību naktīs.
    Viņš neapšaubāmi loloja pārliecību, ka, tikko pirmoreiz no­rietēs mazā saulīte, tūlīt jaunizceptās debesis noklāsies ar mir­dzošo zvaigžņu dimantu miriādēm; bet patiesībā pirmā zvaigzne
    aizdegās pie tumšās debess velves tikai tad, kad pēc šīs ievērības cienīgās nedēļas iespaidīgajiem darbiem bija aizritējis trīs ar pusi gadu[2]. Tad tikai parādījās pirmā zvaigznīte un sāka vien­tulīgi mirkšķināt savu actiņu. Vēl pēc trim gadiem izlīda otra. Divatā tās mirgoja vairāk nekā četrus gadus, kad tām piebiedro­jās trešā. Pirmajam gadsimtam ejot uz galu, šo drūmo debesu milzīgajos plašumos labi ja varēja saskaitīt divdesmit piecas zvaigznes. Arī tūkstoš gadu beigās ar redzamo zvaigžņu skaitu vēl nevarēja lielīties. Ja toreiz būtu bijis teleskops, tad pat tajā pēc viena miljona gadu labi ja varētu saskatīt pusi no tagadējās debesu rotas, un vajadzēja vēl miljonu gadu, lai, vulgāri izsako­ties, otra puse sekotu pirmās piemēram. Bet, tā kā tajos laikos teleskopu vēl nebija, tad šo spīdekļu parādīšanās palika nepa­manīta.
    Nu jau trīssimt gadu kristiešu astranomi zina, ka viņu die­vība nav radījusi zvaigznes šo vērā liekamo sešu dienu laikā, bet vai nu astronoms kristietis ies par to gari un plaši muti vārstīt. To nedara arī kristiešu garīdznieki.
    Savā Grāmatā dievs neskopodamies cildina paša varenos darbus, šai sakarā lietojot visaugstāko stilu, kāds vien viņam ir pie rokas, pierādīdams, ka pilnīgi pamatoti jūt visai dziļu cieņu pret lielām lietām; taču visam tam par spīti viņš izgatavojis mil­joniem kolosālu sauļu, kuru pienākums ir apgaismot apburoši maziņo lodīti, kaut gan būtu vajadzējis šīs lodītes maziņajai saulītei likt dejot pēc lielo stabules. Savā Grāmatā viņš piemin Arktūru — jūs to atcerēsieties, mēs tur reiz bijām iegriezušies. Tas ir tikai naktslampiņa Zemei! Bet šī milzīgā lode taču ir piecdesmit tūkstošu reižu lielāka par Zemes sauli un līdzinās tai tikpat daudz, cik melone katedrālei.
    Tomēr svētdienas skolā bērnus joprojām māca, ka Arktūrs radīts, lai palīdzētu apgaismot Zemi, un bērns, augdams lielāks, joprojām tic tam pat tad, kad jau sen atklājis, ka saskaņā ar varbūtības likumu diezin vai tā būtu varējis būt.
    šī grāmata un tās kalpi apgalvo, ka Visums esot sešus tūķstošus gadu vecs. Vienīgi pēdējo simt gadu laikā zinātkāro mācīto -vīru prātam izdevies konstatēt, ka tā vecums ir tomēr tuvāks simt miljoniem gadu.
    šo Sešu Dienu laikā dievs radīja cilvēku un pārējos dzīv­niekus.
    Viņš radīja vīrieti un sievieti un nometināja tos kopā ar ci­tiem radījumiem skaistā dārzā. Viņi visi tur dzīvoja apmierināti un laimīgi, baudīdami mūžīgu jaunību, taču tad notika nelaime. Dievs bija brīdinājis vīrieti un sievieti, ka viņi nedrīkst ēst kāda koka augļus. Un, lai cik dīvaini tas arī būtu, piebildis, ka, ap­ēduši tos, viņi noteikti miršot. Es saku «lai cik dīvaini tas ari būtu» tāpēc, ka viņi vēl nekad nebija redzējuši nāvi un, pro­tams, nespēja saprast, par ko dievs runā. Un ne viņš, ne ari kāds cits dievs nebūtu varējis šiem naivajiem bērniem izskaid­rot, par ko ir runa, neparādot uzskatāmu piemēru. Vārds pats par sevi viņiem bija tikpat nesaprotams kā jaunpiedzimušam zīdainim.
    Drīz pie viņiem paslepus ieradās kāda čūska, pie tam tā nevis līda, bet gāja kājām jo tāds toreiz esot bijis čūsku paradums. Čūska TEICA KA AIZLIEGTAIS AUGLIS PILDĪŠOT VIŅU TUKŠāS GALvas ar zināšanām. Tad viņi šo augli apēda, kas ir pilnīgi dabiski jo cilvēks ir radīts zinātkārs, turpretī garīdznieks, tāpat kā dievs, kuru viņš atdarina un pārstāv zemes virsū jau no sākta gala uzņēmies misiju traucēt cilvēkam izzināt it visu derīgo.
    Ādams un Ieva nogaršoja aizliegto augli, un viņu miglainajā saprātā tūlīt ielija milzīgi spoža gaisma. Viņi ieguva zināšanas. Vai noderīgas? Nebūt ne — viņi vienkārši uzzināja, ka ir viens rīcības veids, ko dēvē par labu, un otrs, ko dēvē par ļaunu, kā arī iemācījās paši ļauni rīkoties. Pirms tam viņi to neprata. Tāpēc ikviena viņu rīcība līdz šim mirklim bija tīra, nevainīga, bezgrēcīga.
    Tagad turpretī viņi iemācījās darīt ļaunu — un ciest no tā; nu viņi iemantoja arī to, ko Baznīca sauc par visdārgāko mantu, proti, Tikumiskās Jūtas kas atšķir cilvēku no zvēra un paceļ viņu augstāk, nevis nostāda zemāk par zvēru, kā pēc taisnības pienāktos jo cilvēka domas ir netīras un grēcīgas turpretī zvēra-tīras un bezgrēcīgas. Citiem vārdiem runājot apzināti sabojātu pulksteni te vērtē augstāk par to kas nemaz nevar sabojāties.
    Baznīca joprojām slavina Tikumiskās jūtas kā cilvēka cildenāko īpašību, lai gan ļoti labi zina, ka dievs par tām bijis nepārprotami nelāgos ieskatos un parastajā neveiklībā darījis, ko varējis, lai viņa laimīgie Bērni Paradīzes Dārzā pie tām netiktu.
    Tātad Ādams un Ieva tagad zināja, kas ir ļaunums un kā to darīt. Viņi zināja, kā veikt visvisādus nelabus darbus, tai skaitā pašu galveno — to, kas, taisnību sakot, dievam arī bija prātā. Runa ir par dzimumsatiksmes mākslu un noslēpumu. Ādamam un Ievai tas likās lielisks atklājums, un nabaga jaunieši, pār­stājuši bezmērķīgi klaiņāt apkārt, nodevās tam ar visu kvēli, aiz līksmes vai gavilēdami. *
    Svētlaimīgās dzīres vēl netuvojās galam, kad viņi izdzirda, ka dievs, izgājis savā parastajā pēcpusdienas pastaigā, soļo pa krūmājiem, un šausmīgi nobijās. Kāpēc? Tāpēc, ka bija kaili. Agrāk viņi to nebija zinājuši. Toreiz viņiem bija vienalga un dievam tāpat.
    Tajā neaizmirstamajā brīdī dzima netikumība, ko daži cilvēki līdz šim laikam vērtē visai augstu, kaut gan, protams, nevarētu paskaidrot — kāpēc.
    Ādams un Ieva uzradās pasaulē kaili, nepazīdami kauna, — kaili un sirdsskaidri; un tāpat nākuši un nāk pasaulē visi viņu pēcteči. Nāk kaili, nepazīstot kauna, ar skaidrām sirdīm. Nāk tikumiski. Netikumība un netīras domas viņiem jāiegūst no ci­tiem — tā ir vienīgā iespēja. Pirmais mātes kristietes pienākums ir iedvest savam bērnam netīras domas, un viņa neatstāj šo pie­nākumu novārtā. Viņas puisēns izaug, kļūst par misionāru un dodas pie nevainīgajiem mežoņiem un civilizētajiem japāņiem iedvest šīs netīrās domas tiem. Tā nu arī tie kļūst netikumīgi, sāk slēpt savus ķermeņus un vairs nepeldas kopā kaili.
    Cilvēku pieņemtajam rīcības veidam, ko nepamatoti godina par tikumību, nav vienota standarta, un tāds tam arī nevar būt, jo tas ir pretrunā ar dabu un saprātu — tātad mākslīgs izdomā­jums, kas pakļaujas jebkurai iegribai, jebkurai neveselīgai kap­rīzei. Tā, piemēram, Indijā smalka dāma slēpj seju un krūtis, bet kājas, sākot no pašiem gurniem, atstāj kailas, turpretī smalka eiropiešu dāma slēpj kājas un atsedz seju un krūtis. Zemēs, ko apdzīvo vientiesīgie mežoņi, smalka eiropiešu dāma drīz vien f pierod, ka pieaugušie iezemieši staigā pilnīgi pliki, un to kailums vairs neaizvaino viņas jūtas. Astoņpadsmitajā gadsimtā kāds smalks franču grāfs un grāfiene, kas nebija pat attāli radinieki, pēc kuģa bojā ejas vienā naktsveļā tika izmesti neapdzīvotā salā-, kur drīz pazaudēja ari šo apģērba gabalu. Kaunēties sava kai­luma viņi kaunējās — nedēļu. Pēc tam tas viņus vairs neuztrauca un beidzot pilnīgi piemirsās.
    Jūs ne reizes neesat redzējuši apģērbtu cilvēku. Jāteic, ka tas nav absolūti nekāds zaudējums.
    Atgriezīsimies pie dīvainajām ziņām, kas atrodamas bībelē. Jūs, protams, domāsiet, ka dievs savus draudus neizpildīja un Ādama un Ievas nepaklausība palika nesodīta, jo viņi taču ne­bija radījuši ne paši sevi, ne savu raksturu, tieksmes un vājības un šādā sakarā viņiem, patiesību sakot, nebija jāpakļaujas kāda pavēlēm un jāatbild par savu rīcību. Jūs izbrīnīsieties, uzzinā­juši, ka draudus tomēr izpildīja. Ādamu un Ievu sodīja, un šī ļaundarība vēl šobaltdien atrod dedzīgus aizstāvjus. Nāves spriedums tika īstenots.
    Kā jūs būsiet ievērojuši, vienīgais, kas bija vainojams na­baga pārīša pārkāpumā, izbēga no soda un ne tikai izbēga, bet kļuva arī par nevainīgo ļautiņu bendi.
    Mūsu dzimtenē mēs, protams, varētu par tāda veida morāli pasmieties, bet šeit tāda rīcība būtu tīrā cietsirdība. Daudziem no šiem cilvēkiem piešķirta spriešanas spēja, taču, kad runa ir par reliģiju, neviens to neizlieto.
    Cildenākie vīri jums teiks, ka cilvēkam, kas devis dzīvību bērnam, ir morāls pienākums maigi rūpēties par mazo, sargāt to no nelaimēm un slimībām, apģērbt, barot, pacietīgi panest sava dārguma untumus, sodīt, bet ne cietsirdīgi un tikai paša bērna labuma dēļ; nekad, nekādā gadījumā nepakļaut savu atvasi bez­jēdzīgām mocībām. Dievs dienu un nakti rīkojas ar saviem ze­mes bērniem gluži pretēji, tomēr tie paši cildenie vīri dedzīgi attaisno šos noziegumus, aizstāv un aizbildina tos, un sašutuši atsakās vispār uzskatīt tos par noziegumiem, jo darītājs taču esot Viņš. Mūsu — eņģeļu kopējā dzimtene ir ļoti interesanta zeme, tomēr tajā nav nekā kaut pusi tik interesanta kā cilvēka saprāts.
    Dievs tātad izdzina Ādamu un Ievu no Paradīzes dārza un pēc laika viņus vispār nogalēja, darīdams to visu tāpēc, ka tie nepakļāvās pavēlei, kuru viņam nebija tiesību dot. Taču, kā jūs redzēsiet, ar to viņam nepietika. Viņam ir viens morāles kodekss sev un pavisam cits — saviem bērniem. No tiem viņš prasa, lai tie apietas taisnīgi — un lēnprātīgi! — ar noziedzniekiem un piedod viņiem septiņdesmit septiņas reizes, bet pats ne ar vienu neapietas ne taisnīgi, ne lēnprātīgi un tā arī nepiedeva vieglprā­tīgajam, naivajam jauno cilvēku pārītim pat viņu pirmo mazo pārkāpumu un nesacīja: «Šoreiz staigājiet laimīgi, došu jums iespēju laboties.»
    Gluži otrādi! Par niecīgu pārkāpumu, ko citi izdarījuši jau sen pirms Ādama un Ievas dzimšanas, viņš nolēma uz mūžu mū­žiem, līdz laika galam sodīt pat visus šo nabadziņu pēctečus. Un soda tos vēl šobaltdien. Vai lēnprātīgi kā tēvs? Ak nē, ar zvērisku cietsirdību.
    Jūs, bez šaubām, domāsiet, ka tamlīdzīga Būtne gan nepelna sevišķus cildinājumus. Tā ir alošanās: pasaule viņu dēvē par Visutaisno un Visutaisnprātīgo, par Visužēlīgo un Visužēlsirdīgo, par Visupatiesīgo, Visupiedodošo, Visumīlošo un visu Ti­kumisko Likumu Avotu. Šie sarkasmi dzirdami ik dienas visos šīs pasaules stūros. Taču ļaudis neapzinās, ka tie ir sarkasmi. Viņi domā tos nopietni un izrunā bez mazākā smīna.”
    Āmen!
    Visas vēstules var lasīt šeit:
    http://host-a.net/gramataselektroniski/vestulesnozemes.zip

  • Relikt,
    * man ir sava pieredze, bet es to par visām varītēm necenšos uzspiest citiem, kā to dari tu. Viss pārējais ir citu pieredze un nevar būt mana pieredze, vai saproti? Ja es pieņemu kāda cita pieredzi kā neapgāžamu patiesību, tad tajā brīdī sākas ticēšana.
    * vēl ir fakti, par kuriem iespējams pārliecināties un kas ir neapgāžami, no tiem izrietoši loģiski spriedumi un kopsakarības.
    * savā dzīvē patiešām esmu sastapies ar dažiem garīgi augsti attīstītiem cilvēkiem un viņi neviens nerīkojas tā, kā to dari tu – izdari spiedienu, kādu noniecini u.tml. Viņiem pat prātā nenāk kādam uzbāzties ar saviem elkiem un/vai praviešiem. Viņi uzdod jautājumus, runā līdzībās, iesaka šo to izlasīt, RĀDA PIEMĒRU – viņi vienkārši dzīvo un ir PIEMĒRS. Vai saproti? Lūdzu izvērtē sevi un savus rakstītos tekstus. Apdomā, vai tie ir tādi, kurus lasot, par Tevi radīsies garīgi augsti attīstīta cilvēka priekšstats.
    ….
    Par lūgšanu…
    Mana pieredze vēsta, ka domām ir spēks. Ka mēs visi ar domām un jūtām esam saistīti vienā vienotā veselumā. [šī ir mana pieredze, ar kuru dalos, bet neaicinu nevienu tai akli ticēt/uzticēties]. Jo vairāk gaišu domu raidīsi izplatījumā un labus darbus darīsi, jo šis ‘vienotais veselums’ tev nāks talkā. Domas materializējas. Cik labi un ātri tas notiek – ir atkarīgs no mūsu domas precizitātes, ātruma un stipruma, kā arī no tā, cik vēl citi cilvēki stiprina domu ar savu domu. To varētu saukt par ‘kolektīvo domu’.

    Lūgšana ir individuāla vai kolektīva domas raidīšana, taču tai ir vienpusīga un bezpalīdzības pilna daba – “es lūdzu”, “palīdzi”, “dod”..
    Daudz jēgpilnāka ir abpusēja un apņēmības pilna sadarbība ar ‘vienoto veselumu’, piemēram, – “es darīšu”, “es došu”, “sadarbosimies – es palīdzēšu ar savu domu un darbu un tu nāksi talkā”, “tev vai kādam vajadzēs manu palīdzību, dod tik ziņu”.

    Pieļauju, ka mūsu senči šos un citus dabas likumus pārzināja teicami – tā viņiem bija ikdiena, kas mums lielākoties liekas abstrakta pļāpāšana. Bet kā jau minēju.. tā ir tikai mana pieredze…

  • Jā, Marks Tvens asi izsmēja visus liekuļus un manipulatorus – gan garīdzniekus, gan politiķus, gan ASV patriotisma vārdā sāktos impēriskos karus.
    Mums pašlaik labi noderētu savs Marks Tvens. Tikpat asprātīgs, principiāls un ass.

  • Eh, Valter, pašu galveno nepamanīji- ka ,,patiesības atklājējs” ir sātans. Tad ta nu patiesība no tā, kuram labpatiktos graut baznīcas pamatus.;) Palasi bībeli, un uzzināsi, ka viņa pūles ir veltas.
    Bet tev iesaku nepieņemt par patiesību visas drazas, ko gadās izlasīt vai kā citādi uziet.

  • No Relikta puses nebija spiediena, kāda noniecināšana, bija viedoklis- pamatots, argumentēts, arī personisks.

  • Un- mums katrā var būt Marks Tvens, bet svarīgāk par visu- tomēr nepazaudēt sevi!

  • Relikt, man nevienam nekas nav jāpiedod un neviens nav jāatvaino par man un jebkuram citam cilvēkam nodarītiem pāridarījumiem. Tieši pretēji – man jāatceras pāri darījums, lai nepieļautu to otro reizi. Man NAV jāpagriež otrs vaigs, kad man vai kādam citam kāds iekrāmē. Tā dara tikai aklie ticīgie. Tas gan nenozīmē, ka pats kādreiz sākšu kautiņu, vardarbību vai kaut ko tamlīdzīgu.

  • Valter, labs ieraksts. Varētu vēl daudz ko papildināt par dieva liekuļa darbiem tikai ņemot informāciju no bībeles.

    Ziniet, ko es tikko sapratu – man ir pilnīgi pie vienas vietas vai dievs ir vai nav :D

  • Un atcerieties, ticīgie, nacisti ticēja Dievam. Kā viņi attaisnoja slepkavības? Vienkārši. Dievs bija viņu pusē.

  • Saruna trako mājā (mesiju tusiņš):
    Pirmais – Dievs mani sūtīja glābt cilvēci.
    Otrais – Nē, Dievs sūtīja mani!
    Trešais – Aizveraties, meļi! Es nevienu nekur neesmu sūtījis!

  • Vecā derība mums māca daudzas labas lietas. Ja kāds aizstāv zilos, tad es viņiem atgādinu (Leviticus 18:22), ka tas ir pretīgi un riebīgi. Punkts. Tomēr būtu labi, ja kāds varētu man paskaidrot citas lietas, kuras nav tik viennozīmīgi skaidras.
    Man ir jāzina, kā rīkoties.
    ———–
    Kad es uz altāra dedzinu bulli, es zinu, ka tas rada Dievam patīkamu smaržu (Lev. 1:9). Problēma vienīgi ir ar kaimiņiem. Viņi apgavo, ka smaka ir neciešama.
    Vai man viņus sodīt?
    ———–
    Es gribētu atdod savu meitu verdzībā, kā tas ir atļauts Eksodus 21:7. Kā jūs domājat, ņemot vērā krīzi, cik daudz naudas prasīt par meitu?
    ———–
    Es zinu, ka man nav atļauts kontaktēties ar sievieti viņas mēneša cikla laikā (Lev. 15:19-24). Man ir problēmas ar tā pasniegšanu – kā tieši man to pasniegt? Esmu mēģinājis paskaidrot, bet sievietes apvainojas.
    ———–
    Lev. 25:44 ir teikts, ka arī man drīkst piederēt vergi – gan sievietes, gan vīrieši, ar nosacījumu, ka tie ir pirkti kaimiņvalstīs. Man paziņa teica, ka tas attiecas tikai uz Zviedriem un Krieviem, bet ne Igauņiem. Vai kāds var paskaidrot kā tas strādā? Kādēļ es nevaru iegādāties Igauni?
    ———–
    Man ir kaimiņš, kurš nemitīgi strādā Svētdienās. Eksodus 35:2 skaidri norāda, ka viņš ir jānogalina. Vai tas ir mans morāls pienākums nogalināt viņu ar savām rokām?
    ———-
    Man ir draugs, kuram šķiet, ka ēst vēžveidīgos ir mazāk pretīgi (Lev. 11:10) nekā būt gejam. Es tam nepiekrītu. Vai kāds var izšķirt mūsu strīdu?
    ———–
    Lev. 21:20 ir rakstīts, ka es nedrīkstu tuvoties altārim, ja man ir redzes defekts. Man jāatzīstas, ka es lietoju brilles lasīšanai. Vai manai redzei ir jābūt perfektai, vai tomēr ir pieļaujamas nelielas novirzes?
    ———–
    Gandrīz visi man pazīstamie vīriešu dzimtas paziņas skujās. Viņi skuj arī deniņus, kaut arī tas ir speciāli aizliegts Lev. 19:27. Kāda nāve būtu viņiem vispiemērotākā?
    ———-
    Mans tēva brālis laukos pārkāpj Lev. 19:19, jo stāda vienā laukā divas dažādas sēklas. Viņš dažkārt nolamājas un daudz zaimo. Vai Viņa sieva valkā apģērbu, kurš šūts no diviem dažādiem audumiem (kokvilnas un poliestera).
    Vai tiešām ir nepieciešams savākt visu ciemu, lai viņu nomētātu ar akmeņiem (Lev, 24:10 – 16)? Varbūt tā vietā mēs varētu viņu sadedzināt kādā no ģimenes saietiem tādā pašā veidā, kā to mēs to darām ar tiem, kuri guļ ar saviem sievas radiem (Lev. 20:144)?
    Ceru, ka kāds ticīgais palīdzēs.
    Dieva vārds ir mūžīgs un nemainīgs.

  • “Patiesi, patiesi es jums saku, drīzāk pasaule ies bojā nekā zudīs kaut zilbe no bauslības (resp. Toras – Vecās derības).” (cītīgie bībeles lasītaji zinās no kuras nodaļas citāts, mazāk cītīgie -paši vainīgi) Ja tas tā ir, tad kristiešu bībeles autors ir lielākais universa sadists (lai atceramies, kā viņš “izredzētajai tautai” pavēlēja dīrāt ādu dzīviem gūstekņiem) un saukt to par “dievu”, visa esošā “alfu un omegu” ir visai perversi. Ja tas tā, savukārt, nav, tad Ješua meloja un attiecīgi meli ir arī viss pārējais, ko šis teiku tēls esot sacījis, solījis, apsolījis, definējis, sludinājis, murgojis un deklamējis. Līdz ar to ticība grēku izpirkšanai un visiem pārējiem svētajiem jokiem ir vienlīdzīga ticībai Colgate 7-kārtīgajai aizsardzībai, ziemassvētku vecītim, zirnekļcilvēkam un Godzillam, resp. tā ir mentāla disfunkcija, ja turpinās pēc pubertātes vecuma.

  • Kādēļ tie, kas tic grēku izpirkšanai (kas mēģinājums izvairīties no atbildības) un eņģeļiem, Valter, netic, piemēram, Frankenšteinam, Drakulai, Kanibālam Lekteram, Nesijai un, protams, King Kongam?
    Tādēļ, ka tie nav pieminēti bībelē :D

  • Drakulam, piemēram, es ticu. Viņam pasaulē ir dažādi kantori. Vienu sauc Federal Reserve System.

  • Savukārt kanibāls Lekters jau sen vienā savā hipostāzē sēž Kremļa tornī un rij nāciju pēc nācijas

  • Precīzus datus pēdējā komentāra sakarā sk. V. Lāča grāmatā “Etniskie konflikti Austrumeiropā”

  • Pēdējos komentāros jūtama naftalīna un sektantisma smaka. Ārkārtīgi žēl, ka cilvēks gara aprobežotībā par esošu pieņem neesošo un vēl to ar putām uz lūpām propogandē citiem. Kā jau šeit rakstīju, elkdievība ir cilvēces pagrimums.
    Ar cieņu, Tālavas Anniņa

  • Ivo! Paldies par aizrādījumiem, ņemšu vērā. Tikai man nav skaidrs, kur es kaut ko uzpiežu citiem?
    “Viss pārējais ir citu pieredze un nevar būt mana pieredze, vai saproti?”
    Nē, nesaprotu kādēļ tad Tev vispār vajadzīgs šis portāls pēc šīs tēzes? Ja jau nav nekādas objektīvās realitātes, kur visi apspriež dažādus sarunu objektus no dažādām pusēm: cilvēki apmainās pieredzēm un vienojās par kaut ko, tad kas par pašizglītību un sadarbību te notiek? Un kam tā vajadzīga, ja Tava piredze ir tikai Tava un cita ir cita, un nav nekādas jēgas no apmaiņas un viens otra papildināšanas, kritiskuma un kļūdu ieraudzīšanas citu un savos uzskatos? Tad kam tas viss vajadzīgs?
    Ir noteikti likumi ne tikai redzamajā, bet arī neredzamajā pasaulē un diletantiska pieeja, ka mans subjekts balstoties tikai uz savu pieredzi bez pieejas, cik tā kritiski ir novērtējama ar visu vēsturiski-reliģisko ir izdomāt divriteņus un daudzus citus pigorus no jauna, taustīdamies par miglu un nonicinot visu cilvēces pieredzi šais jautājumos.
    Tavu nicinošo attieksmi pret kristietību un tās Dievu arī manīju, bet varbūt man šķita, bet tad, kad es( kā man šķita) diezgan argumentēti pamatoju savu viedokli, tad tā skaitās uzspiešana? Lietu izskaidrošana un faktu uzskaitīšana ir tā uzspiešana, spiediens un noniecināšana? Man gan likās, ka es vairāk nodarbojos ar apoloģētiku, kurā par daudz piešķiru savu personīgo subjektīvo viedokli, bet es mācos to nogriezt no faktiem arvien vairāk.
    “Ja es pieņemu kāda cita pieredzi kā neapgāžamu patiesību, tad tajā brīdī sākas ticēšana.”
    Man gan sākas uzticēšanās tā cilvēka pieredzei, un es uzticos visam, tikai es arī atceros faktoru, ka mana pieredze kā arī cita pieredze dēļ personīgām interesēm var būt sagrozīta pēc izdevīguma, kas ir cilvecīskās patmīlības faktors, ar kuru visu laiku rēķinos.
    “Apdomā, vai tie ir tādi, kurus lasot, par Tevi radīsies garīgi augsti attīstīta cilvēka priekšstats.”
    Ja es censtos radīt kādu priekšstatu, tad es tiektos pie slavas cilvēku acīs, kas ir lepnības sakne, kas ir pati sātana sēkla, bet ar es negribu ne ar kādu maskarādi nodarboties – radīt priekšstatus. Man tāpat daudz darba ar savu lepnību cīnīties, kam man vēl to vairot. Ja tiešām no mana pirmā ieraksta līdz šim šai portālā nav
    Man arī interesē, ko Tev iesaka lasīt Tavi augsti garīgie cilvēki? Un pie kā tie turās? Ja priekš tevis JK un pravieši = elks, kā izprotu no tavas tēzes. Respektīvi Tu jauc vienā čupā dažādus jēdzienus. Lūdzu izklāsti.
    Kad Tev nepatīk kas manā viedoklī, tad saki, kas, kur konkrēti – citē un pretargumentē. Nevis tāpēc, ka tas aizskar tavu paštaisnību, bet ar faktiem pa tēmu. Ja Tev nepatīk redzēt faktus, kas ir pretrunā ar tavu paštaisnību un tad pāriet uz mana psiholoģiskā portreta zīmēšanu, tad atzīmēšu, ja runā par lietu, tad par lietu – nevis viens otram izskatam zvaigznītes piešķirt.
    ” Tik pat labi mēs varētu uzsākt diskusiju par to, ko nozīmē “vērsties pie Radītāja”… un kā tev pašam (pašai) šķiet, cik auglīga būtu tāda diskusija?”
    Man šķiert diezgan auglīga būtu, ja runātu tieši tie, kas nodarbojās ar to un ir pieredzes un domas ar ko mainīties, būtu interesanti.
    Ja runājam par būtību “Vai tālāk par piekasīšanos vārdam ‘lūgšana’ netiekam? Vai kāds vispār vēl spēj saņemties, lai izprastu BŪTĪBU?” Es tagad tieši ar to nodarbojos, kā mācos lūgties(daru jau to gadiem, bet tagad kad izprotu tagad svēto pamācības, tad vairāk saprotu cik vēl liels nejēga esmu), vispār tas ir diezgan nopietns darbs, ko svētie tēvi izkopa gadiem. Tad ja runā par būtību, tad ir daudz ko parunāt par to, kas stāv aiz vārda “lūgšana”. Aiz katra vārda ir tā nozīme, logoss, būtība jeb jēga. Tad redz kā manīji vārdam lūgšana ir daudziem cilvēkiem jēga, tāpēc tie arī sāka izteikties par un ap to. Lūgšana ir viens no galvenajiem ieročiem cilvēkam cīnīties ar grēku sevī. Vēl man nesen kāds vīrs klāstīja kā viņam kāds no radiem bija aizdevies uz Krieviju pie kāda stareca, pirms tam uzjautājot, ko tas vēlās lai uzprasa tam. Šis atbildējis, par to kā tikt vaļā no smēķēšanas. Vēlāk viņš pēc dienas aizgājis uz darbu, visu dienu darbojies, nepameta sajūta, ka kaut ko piemirsis, vakarā atcerējās, ka aizmirsis par smēķēšanu. Diezgan spēcīgi cilvēks citā zemes malā var izlūgt iegrozīto smēķēšanas simbolu no cilvēka apziņas. Nezinātajam, pateikšu, ka stareci ir reti sastopami veči ar augstu svētuma pakāpi.
    “[šī ir mana pieredze, ar kuru dalos, bet neaicinu nevienu tai akli ticēt/uzticēties]” – es arī nekur nevienu neaicinu akli uzticēties. Vai man arī šis visu laiku jāliek savā tekstā būs? Jo izprotu, ka šis citāts tiek pielikts, lai pretnostatītu tevis-manis-redzējumam aizmirstot, ka tas ir Tavs.
    “* vēl ir fakti, par kuriem iespējams pārliecināties un kas ir neapgāžami, no tiem izrietoši loģiski spriedumi un kopsakarības.” – par ko Tu?

  • Aigar: Paga, paga “Tieši pretēji – man jāatceras pāri darījums, lai nepieļautu to otro reizi.” Es jau saku, baznīcai bija tikai viens krusta karš, kamēr kā redzi wikipēdoijas listē krisiešus nogalina no pirmā gadsimta līdz šim gadam. Tev kaut kā ļoti akli ar aprēķiniem.

  • Relikt, :D, nabaga baznīca, nabaga ticīgie, kā viņiem neiet -sacēluši vidi izkropļojošās baznīcas uz Baltu svētvietām, un vēl jūtas apbižoti :D

  • Brūveli, kā jau teicu- nabags esi tu savā aprobežotībā un limitētajās prāta spējās! Mums, ticīgajiem viss ir labi, bet Tu savā apmātībā un kompleksu varā provocē citus un neliecies mierā. Ko tavs Miera kodols par to saka, Zeitgeist fanātiķi?
    Jauku dienu vēlot, Tālavas Anniņa

  • Tev arī jauku dienu un daudz mīlesītbas, Anniņ.

  • Tavus jaukos novēlējumus pieņemu. Paldies, ļoti mīļi! :) Uztveru to kā atvainošanos. Tagad miers.
    Ar cieņu, Tālavas Anniņa

  • Relikt! Tev gan vāji gājis vēstures stundās. Viens krusta karš… – varbūt Romā arī bija tikai viens imperators? Kas gan ir daži desmiti fanātiķu no tā vikipēdijas saraksta pret desmitiem miljonu, kuri nogalināti kristietības vārdā?
    Un kā ar visu nacionālo dabas reliģiju martīriem, kurus kristieši pulkiem kāra, dedzināja, kāva, slīcināja, dīrāja, cepa un citādi nogalināja visos kontinentos? Kā ar citu lielo pasaules reliģiju mocekļiem visā vēstures garumā? Vai viens beigts kristietis ir vērtīgāks par vienu beigtu mazdaistu vai čukču šamani?

  • Es ne par ko neatvainojos, es vienkārši tevi mīlu, Anniņ :D

  • Valter, kad beigsi uzbrukt savas neticības vārdā? Man tiešām jāpiekrīt Tālavas Anniņai, ko viņa 11.08. 12:58 pēc Tavu 3 komentāru rindas ierakstīja. Vai tiešām ticības/neticības vārdā ar putām uz lūpām jākaro? Ko tas dos?
    Jau pietiekoši daudz un vairāki kopā izsecinājām, ka 1)šīs epifānijas teksts gana vērtīgs, tik adresāts neveiksmīgs, 2)mums ir katram savas vērtības,tāpat arī 3)sāka veidoties diskusija par ticības jautājumiem.
    Kāpēc tagad, kad varētu to normāli turpināt, atsevišķiem cilvēkiem pēkšņi uznāk vēlme uzbrukt par kariem, kuros, kā saki ,, kāra, dedzināja, kāva, slīcināja, dīrāja, cepa un citādi nogalināja”? Man ir pietiekoši labas vēstures zināšanas, lai Tev un kādam tev līdzīgam argumentēti ko atbildētu, un pat atspēkotu absurdus apgalvojumus, bet es patiesi neredzu tam jēgu. Šis kašķis te vairāk tik kašķa pēc, nevis pēc būtības.

  • Icik! Kad tumsonīgas, destruktīvas un asinskāras reliģijas pārstāvji beigs uzbrukt citu reliģiju un pasaules skatu pārstāvjiem, nemitīgi skandēdami, ka paši esot vienīgie “īstā dieva”, “dzīvā dieva”, “patiesības”, “glābšanas”, utt. zinātāji, tad arī būs pienācis “klusēšanas brīdis”.
    Saki man, kas traucē kristiešiem pateikt: “mēs ejam pa vienu no miljardiem iespējamo ceļu un priecājamies par visiem gājējiem”? Un kas liek citus saukt par “elku pielūdzējiem”, ja paši pielūdz līķa un krusta elku?

  • Tas ir muļķīgākais apgalvojums (runa ir par pēdējo, ko rakstīji, -,,pielūdz līķa un krusta elku”), kāds jebkad dzirdēts! Šeit caur vārdiem var lasīt ne tikai naidu, bet vairāk gan pamatīgu ķīseli reliģiju izpratnē.
    Ir daudz ceļu, kas ved pie Dieva. Un nemaz nevajag būt Saulam, kas vajā, lai kādu no tiem atrastu. Bet, ja ēzeļa spītībā un nevēloties ko savā prātā mainīt gribas palikt pie kaut kad kaut kur dzirdēta, varbūt pat nepareizi izprasta viedokļa, tad tas vairs nav nedz ceļš, nedz grāvis, bet gan dziļa bedre.
    Tu saki: ,,tumsonīgas, destruktīvas un asinskāras reliģijas pārstāvji beigs uzbrukt citu reliģiju un pasaules skatu pārstāvjiem”. Un man jājautā, kā vērtēt Tavus uzbrukumus? Par ne-tumsonīgiem? Ne-destruktīviem? Ne-asinskāriem?
    Vai drīkst jautāt, kādu reliģijas uzskatu Tu pārstāvi (tu tikai devi zināt, kādu nepārstāvi), kāds ir tavs pasaules uzskats? Jā, lasījām, ka ,,Drakulam, piemēram, tici”. Vai, Tavuprāt, tas nav vairāk kā tumsonīgi? Vai tas ir tas, ko Tev devusi māte, tēvs, ko Tu dotu saviem bērniem?

  • Iciks rakstīja:
    “Tas ir muļķīgākais apgalvojums (runa ir par pēdējo, ko rakstīji, -,,pielūdz līķa un krusta elku”), kāds jebkad dzirdēts!”
    Es atbildu: tā saucamie “elku pielūdzēji” tieši to pašu saka kristiešu uzbrukumu sakarā, apgalvodami, ka viņu akmeņi, tēli, koki, utt. arī ir tikai dievības simboli (emblēmas, atribūti, hipostāzes), taču kad kristieši viņos ieklausās un maina viedokli?

  • Valteriņ, atbildi arī par savu Drakulu!

    Ar cieņu, Tālavas Anniņa

  • Anniņ! Vai tev ir pretenzijas pret to, ka es ticu,ka Vlads III Drakula (Tepešs) ir literārā B. Stokera tēla prototips? Jeb pret to, ka cilvēkiem diemžēl piemīt īpašības, kuras pārnestā nozīmē var saukt par vampīrismu, bet alegoriski attēlot, izmantojot Drakulu kā vispārinošu tēlu?

  • Jā, Valter, es tiešām tā domāju,ka Tava nesen uzrakstītā frāze par kristiešiem kas it kā ,,pielūdz līķa un krusta elku” ir muļķīgākais apgalvojums, kāds jebkad dzirdēts!
    Kāpēc?- no tās skaidri redzams, ka tā ir tukša, uz elementāru zināšanu deficīta balstīta klaigāšana. Tavai zināšanai, kristieši tic Trīsvienīgam Dievam- Dievam Tēvam, Dievam Dēlam, Dievam Svētajam Garam! Lūk, te nu tu esi iekritis!
    Mans ieteikums- ja Tev ir radusies nopietna vēlme ko uzzināt vairāk par kristīgo baznīcu,tās ticības jautājumiem, tad pēc savas brīvas izvēles griezies sev tīkamā baznīcā, atrodi tās garīgo vadītāju (mācītāju, priesteri). Vari klausīties kristīgo radio, studēt garīgo literatūru, attīstīt savu garīgo pieredzi un praksi lūdzoties, meditējot, kalpojot utt. Kā redzu, interneta resursus proti izmantot, taču uz tiem nepaļaujies, jo visas drupačas salasot un kopā saliekot, var sanākt liels rosols.
    Tāpat neprasi, lai kāds Tevi te tautas forumā evanģelizē, tas nav ne TF, ne TF apmeklētāju mērķis. Jā, savu viedokli mēs varam paust, to arī darām.
    :) Un piekritīsi taču, ka pirmos burtus, ciparus, ābeces apguvi parasti bērns (lielāks vai mazāks) sāk vecāku, bērnudārza audzinātāju, tuvinieku, skolotāju vadībā, vai ne? Neiet taču uzreiz pie zinātniekiem, akadēmiķiem pirmās elementārās zināšanas iegūt, vai ne?
    Visu dzīvi cilvēkam ir iespējas sevi izglītot. Mācīšanās nebeidzas līdz ar bikšu deldēšanas beigšanu skolas solā.
    Pat, ja esi jau gados, nekautrējies meklēt, jautāt. Kur- to jau nupat kā uzrakstīju.

  • Icik! Man interesējošos pamatjautājumus par kristietību noskaidroju jau pirms 20 gadiem. Paldies par padomiem!
    Atkārtošu vēlreiz: skatoties no problēmas ilustrācijai pieņemtām pārākuma pozīcijām (kādas kristietībai piemīt pret citām reliģijām), es redzu vienīgi līķa un krusta elku. Runas par trīs vai piecvienīgajiem dieviem norakstu uz Sātana maldinājumiem un vērā neņemu – tāpat kā “vienīgā dzīvā semītu dieva” proponeti nekad nav ņēmuši vērā citu “vienīgo un dzīvo dievu” pielūdzēju argumentus.
    Izteikšos savādāk: kristieši ir prihvatizejuši “dievu” un tas ir mega-perversi un mega-totalitāri.

  • To jau pirms laba laiciņa sapratu, ka diskusijas par reliģisko pārliecību un ticību nevar dot rezultātu. Tikai sašķelt un sanaidot. Bet tas arī saprotams, jo tāds ir viens no reliģiju uzdevumiem. Cilvēkos ieviesušās (iedvestas) ļoti spēcīgas programmas, kas nemaz neļauj nosvērti un sadarbojoties izprast to, kāds viss ir. Blokāde. Piedodiet, ja varat, bet, lasot jūsu rakstīto, lielākoties nejūtu no tā ne mīļumu, ne mīlestību, ne Dieva klātbūtni… Protams, neizslēdzu, ka jūtu nepareizi, bet, ja kļūdos, tad, lūdzu pēc diskusijas uzrakstiet:
    - vai izdevās kādu oponentu “pārliecināt”, ka tieši jūsu ticēšana ir pareizāka;
    - vai un par ko jūs vienojāties?
    - vai diskusijas gaitā jūs guvāt pozitīvas emocijas, intelektuālu baudījumu, vai tieši otrādi? Ko jūs ieguvāt?
    - kāds ir šīs diskusijas rezultāts? Vai sekos kāda kopīga rīcība? Ko tas galu galā tas dos tev un mums visiem?

  • Ivo, mums ar Aigaru viss ir kārtībā! :)
    Ar cieņu, Tālavas Anniņa

  • Kā jau tas bieži notiek, arī šī ne visai patīkamā diskusija sākās, kad daži kristietību pārstāvoši TF lasītāji pamanījās bez kādas vajadzības nicinoši izteikties par visiem, kas nesēž viņu laivā:
    Iciks:”lūgsnu vārdi jau skaisti, tik adresāts nepareizs! Pie viena patiesa Dieva, zemes un debess radītāja kaut kā ceļu esam pazaudējuši… Un žēl, ka tā… ”
    Anniņa: “Elkdievība ir cilvēces pagrimums. Žēl tevis, nomaldījusies avs!”
    Tā kā es neesmu kristietis, bet panteists (http://en.wikipedia.org/wiki/Pantheism), kurš ciena savas kultūras (un visu citu kultūru) pagāniskās saknes un tradicionālo dzīvesziņu, tad šādus “žēlīgus” izteikumus uztvēru kā uzbrukumu nozīmīgai manas identitātes un garīgās esamības daļai. Atbilstoši arī reaģēju.
    Mans piedāvājums: atturēties TF no reliģiju propagandas, resp. nelietot tādus tekstus, kur viena reliģija, dzīvesziņa vai pasaulskats tiek nostādīta augstākā pozīcijā pār citiem vai vēl trakāk – kā “pareizā” un “īstā” iepretī “nepareizajām”, “viltus” utml. mācībām/tradīcijām.

  • Ivo, sarunas par reliģiju var gan dod rezultātu, ja ir spēja ieklausīties viens otra viedoklī un atvērtība, lai cilvēki atzīst savu kļūdīgumu un papildinātu savu pieredzi ar datiem, ko nezin. Svarīgi arī manīt, kāpēc tie izraisa tādus asumus.
    Kad mēs runājam ar faktiem, tad tie netiek ņemti vērā, bet izsmieti.
    Tā ir tā panteistiskā ētika latviešiem, ko aizstāv Aigars un Valters? Augstais ideāls uz ko jāiet, kas vienos tautu un dos garīgu un morālu barību?
    - Sen atpakaļ Aigars teica, ka baznīca tikai ņem, es pieminēju kā tā arī dod sabiedrībai, bet šie fakti turpmākajā Aigara attieksmē tika ignorēti.
    - Aigars teica, ka kristietība ieviesta ar zobenu un asinīm, es diezgan plaši atbildēju uz to, ka tā nav bijis, jo pareizticība tika ieviesta caur vārdu no mūsu brāļiem un kaimiņiem slāviem(turklāt J.Kučinskis pieminēja, ka kristiešu misionāri bija paralēli krustnešiem nevis krustneši atnāca, lai ieviestu kristietību), bet tas fakts netika arī ņemts Aigara turpmākajā attieksmē.
    - Aigars teica, ka baznīca cīnījās pret zinātni, uz ko es(un ne tikai es) esmu jau devis atbildi, bet tie fakti atkal netik ņemti vērā, Aigars turpināja ņirgāties un kurināt naidu.
    - Aigars vaino VISUS kristiešus par katoļu baznīcas krusta kariem, lai kurinātu naidu, kad norādīju, ka kristieši tika visu laiku nogalināti, kamēr krusta kari bija tikai viens vēsturisks posms, Aigars izņirgājās “nabaga baznīca, nabaga ticīgie, kā viņiem neiet” par nogalinātajiem kristiešiem un neiedziļinājies krusta karu jautājumā turpina atkal izņrigāties par baznīcu.
    – Aigars izmejoši izteica hipotēzi “sacēluši vidi izkropļojošās baznīcas uz Baltu svētvietām, un vēl jūtas apbižoti :D”, uz kuru es gaidu apstiprinājumus ar linkiem ar pētījumiem un faktiem(nevis no vietējiem šamaņiem, kas pokaiņus uztaisīja par biznesa vietu un sarakstīja pseidozinātniskās grāmatas par to kā no latviešiem visas tautas mācījušās – (varbūt runa par Rērihiem:)).
    ————————————————————–
    - Latvija vismaz jau 100 gadu ir diezgan spēcīga okultā citadele(tie paši pret kuriem bija vērsta katoļu inkvizīcija, un Tempļa Bruņinieku ordenis, kas tika nogalināts 13. piektdienā bija arī masonu grupējums), kas konvertē tautu par antikrista reliģijas ideoloģijas sekotājiem, par ko liecina liela daļa Rīgā izdotās okultās literatūras, Rīgas ēku arhitektūra ar baismajiem briesmoņiem, kas visādās agoniskās pozās un baisos veidolos izvietoti ēko rotājumos, masoniskās zīmēs uz daudzām ēkām(arī valdības), ielas nosaukums par godu vienam no New Age(antikrista) reliģjas pamatlicējam – Nikolajam Rēriham, pie kura misticismu mācījās daudzi augstākās pakāpes masoni un kas ļoti augstu tiek cienīts, sektantu, burvju, šamaņu un citu okulto novirzienu vai izkropļotu reliģiju kultivācijā pateicoties Rēriha grāmatnīcām, skolas, kas pārstāv okultismu(Astroloģijas augstskola, Akvilona).
    Kristietība ir galvenais masonu un okultistu ienaidnieks, tāpat arī burvju, šamaņu, ekstrasensu, dziednieku, gaišreģu, zīlnieku, pagānu priesteru u.c. Daudziem no šiem zūd vara pār cilvēku, ja tas dzīvo pēc kristīgiem princpiem un kalpo Kristum, tāpēc ienaidnieks arī izdomā kā sagrozīt un izšķobīt informāciju, lai saindētu tautu ar pretnostatīšanu pret Dievu, un tādā veidā šo nešķīsto garu mēdīji un kalpi atkal var iegūt sev dvēseles no kā baroties, jo tiem tak sāp, ka kristietība atņēmusi šo iespēju.
    ————————————————————
    Ja latviešiem kristietība bija TIK ĻOTI uzspiesta, tad kā paskaidrosiet latviešu valodā esošo no slāvu valodas nākušo(pareizticīgo) bāzi, kas iesakņojusies valodā, ja iebrucēji bija vācieši? звон – zvans, свеча – svece, спаси Бог – palīdz Dievs, tulks – толмач, tirgus – торг, рынок, bezmens – безмен, pods – пуд, mērs – мера, cena – цена, zelts – золото, sudrabs – серебро, kupcis – купец, katls – котёл, bļoda – блюдо, kažoks – кожух, zabaks – сапог
    “Итак, мы убедились, что латышские учебники истории последовательно утаивают тот факт, что к началу XIII века на территории восточной Латвии уже сотни лет проживали славяне-русы и существовали славянские поселения, которые мирно соседствовали с городищами латгалов и ливов. Более того, эти земли бесспорно входили в административную систему древней Руси.”
    http://www.9may.lv/ru/war/166/
    ————————————————————
    par krusta kariem:
    “- Так что со строго исторической точки зрения как раз, напротив, крестовые походы явились христианской реакцией на мусульманскую агрессию.
    - Но в отличие от Католической, Православная Церковь никогда не считала убийство мусульманина или любого иноверца религиозным подвигом или благим делом; напротив, всякий, участвовавший в войне, должен был пройти через епитимью, церковное наказание, и впоследствии уже не мог, например, стать священником.
    - Однако многоученым мусульманским публицистам следовало бы знать, что католические крестовые походы принесли горя и зла народам православным ничуть не меньше, чем мусульманским, а по правде говоря, даже больше. И навязывали свою веру католики нам теми же методами, что и последователям Мухаммеда.”
    http://www.pravoslavie.ru/jurnal/688.htm
    ————————————————————–
    Vai kā paskaidrosiet, ka mūsu senči ļoti ievēroja kristības un sadzejoja daudz priecīgu tautasdziesmu par godu tām un tās bija vieni no nozīmīgākajiem svētkiem?
    “Lellīti aiznesa, NN pārnesa;
    Lellīti atstāja baznīcā,
    NN pārnesa sētiņā.”
    “Paldies saku krustamāt’,
    Ne savai māmiņai:
    Tā pie krusta mani nesa,
    Tā vellam atsacīj’.”
    Ja būtu cienījuši savus senčus, tad cienītu arī to, ka tie pieņēma kristietību un saprata, ko tā māca un dod – “Tā pie krusta mani nesa, Tā vellam atsacīj’” – mūsu senči saprata gan to cīņu, kurā cilvēks nostājās garīgi, gan par krusta nozīmi.
    ————————————————————-
    Uz nevienu argumentētiem izteikumiem par labu kristietībai nav redzēta piekrišana, kļūdu atzīšanu vai kvalitatīvs pretarguments, tikai atkal mēģinājumus citos veidus kā uzbrukt un izsmiet – riktīgi ložņājošās čūskas stils. Un akla spītība aiz ietiepības, kas sakņojas lepnībā, lai turētos pie saviem priekšstatiem. Tās ierēcēju pozīcijas jeb dusmīgie taisnīgie kundziņi, kas nepiekrīt nevienam paskaidrojumam. Un tad vēl brīnās, kur ir sātans – izdomātais tēls. Sen jau paši akli nodevuši savu prātu un miesu viņa izpausmēm un vēl priecājās, jo tas ar glaimiem baro lepnību. “Paņirgāsimies par šo, tu tak esi gudrs, paskat kā šis spurinās, parādi viņam, jā, vēl ar humoru, lai jūt mākslu” – Tas apmēram kādi man priekšstati par to, kas Aigarā un Valterā notiek.
    ————————————————————
    “Mans piedāvājums: atturēties TF no reliģiju propagandas, resp. nelietot tādus tekstus, kur viena reliģija, dzīvesziņa vai pasaulskats tiek nostādīta augstākā pozīcijā pār citiem vai vēl trakāk – kā “pareizā” un “īstā” iepretī “nepareizajām”, “viltus” utml. mācībām/tradīcijām.”
    Valter, nav ko izbēgt no sarunām, ja pieturēsi zirgus un iemācīsies pieklājīgi un argumentēti sarunāties, kaut vai ar pretējiem uzskatiem, tad varbūt beidzot iemācīsies mācīties nevis riet pretī priekšstatiem, ko 20 gadus atpakaļ iespiedi sev smadzenē un akli 20 gadus deklamē, bez pārbaudes, cik tie ir patiesi. Atturēties Tev liek nejau tas, ka “reliģijas tiek propogandētas” – nekur tas nebija, cilvēki izklāsta savu viedokli, bet Tu esi viens no tiem, kuram izskaidrošana ir zombēšana, savukārt Tavs viedoklis gan ir pati gaisma. Atturēties Tev liek tava viedokļa bezpamatotība.
    “Dievs pretojas lepnajiem” – daudz jāpārkāpj un jācīnās ar savu lepnību, lai saprastu šo.
    Ja par vienu sarunas objektu ir dažādas viena otru izslēdzošas pozīcijas, tad viena no pusēm maldās vai apzināti melo.
    Strīdos dzimst patiesība un strīdēties ir jāprot.
    Noklusējot un izbēgot no šiem jautājumiem, ir kā izbēgt no problēmām ģimenē. Vai tad TF nav domāts tautai un tautai nav jābūt kā lielai ģimenei?
    =========================================
    Diezgan riebīgs dialoga stils, nolamāt otru un neklausīties viņa argumentos, kas izklāsta, ka nav par ko lamāt un kurināt naidu. Tas aiz akluma, ko rada lepnība, egocentrisms un otra nosodīšana(uzreiz kā dievs sajūtās, kur nu šādā apmātā stāvoklī vēl atzīt Dievu, kas ir ētiski un morāli mācījis daudz vairāk par šādu aklu paštaisnību).

  • Dārgie tautieši, mēs esam aizmirsuši , ka uz mūsu tautas stāv pamatīgs asinstraips pret brāļiem krieviem(kas atnesa mums pareizticību pareizā ceļā – caur Vārdu), par ko sabiedrībā cītīgi noklusē un notušē vēstures grāmatās(tik pa laikam dzird, ka kāds krievs noburkšķ, bet ko ta klausīsies tais “okupantos”): Krievijas dievbijīgās inteliģences un aristokrātijas slepkavības ar latviešu sarkano strēlnieku rokām, un boļševiku(sātanistu – PSRS laikos bija liela pareizticības vajāšana) nākšana pie varas Krievijā pateicoties šim notikumam. Tika “novākta” pie malas Dieva svaidītā cariskā(cars Krievijai bija tas, ko tauta bija izlūgusies no Dieva) monarhija un nāca ateistiskais komunisms, kas arī balstījās uz panteisma sistēmas, kas saucās par materiālismu(pagānisma forma, kad tā vietā lai apdievinātu atsevišķus dabas elementus, tiek apdievināta visa matērija). Krievu tautu revolūcijai nevarēja izmantot, jo tā bijās Dieva, tāpēc revolucionāri piesaistīja slepkavas no citām tautām, starp kurām arī bijā latvieši. Kad pēc laika boļševiki okupēja LV, tie uzspļāva neatkarībai, ko bija iedevuši Latvijai. (Ne jau krievu tauta pati uzņēma šo sātanistu valdību) Daudzi latvieši mentāli saslima ar kangarismu, jo sarakstus par izsūtīšanu uz Sibīriju arī veidoja vietējie latvieši, kur tie sarakstos lika turīgākos latviešus. Tagad izvirtusī un demoralizētā rietumu kultūra mūs tur arvien lielākā ienaidā ar mūsu brāļiem un liek aizmirst par šo vēsturisko faktu.
    Nebrīnītos, ka latviešu tieksme iztapt krievam, kad tas mēģina runāt latviski – pārejot uz krievu valodu, ir acīmredzamais zīmogs par to, ka latvieši jūt garīgā līmenī savu vainu, bet racionāli neizprot, bet dvēsele liek nākt pretī nabaga brālim, kura zemē jau gandrīz kā 100 gadi nav Dieva noliktās valdības. Atgādināšu, ka Krievus no Slāvu tautām izveidoja Pareizticība, kas kristīja tautu zem viena ķeizara, pirms tam slāvu tautas čakarēja visi kam nebija slinkums, bet pateicoties Austrumu Baznīcai, tā apvienojās un guva vienotu un bagātu kultūru, kuras galvas Baznīca un Cars tika nocirstas un pamestas malā pēc 1917.gada revolūcijas.

  • Grēku nožēla un izprikšana, par ko iesmej panteistisku uzskatu aizstāvji, ir ļoti svarīga loma ne tikai cilvēka attiecībās ar Dievu, bet arī cilvēku savstarpējās attiecībās. Piem., Ivo, Aigars un Valters nevienu brīdi nebija atzinuši savu kļūdainumu. Tā vietā rodas izteikumi “To jau pirms laba laiciņa sapratu, ka diskusijas par reliģisko pārliecību un ticību nevar dot rezultātu. Tikai sašķelt un sanaidot.” un lielā miskaste no Aigara un Valtera puses bābu baumu līmenī. Aigars jau augstāk uzrādīja savu attieksmi pret piedošanu. Tad ko Tu meklē diskusijā AIgars, ja ne spēj piedot, ne spēj atzīt savu vainu? Tas ir tas Ādama vīrišķīgums: slēpties krūmos(priekšstatos) un vainot sievu(baznīcu). Ivo viedokli protams neviens necentās aizskart un tā kļūdainumu uzrādīt, jo viņš tak foruma bosiņš, kuru visi ciena. Bet Ivo izvairās un uzbrūk kad runa ir par reliģiju un patiesību. Tad jau Ivo pasaki, ka piemēram, katolis Kučinskis arī nesaprot ko raksta, viņš ir korumpēts kristietis, kas bīda sava Dieva intereses, tikai viņa raksti nez kādēļ Tev patīk, kaut arī to raksta un tā caurstrāvo ar ticību uz JK nevis pašizdomātu Dievu, ko pieņēma mūsu senči.

  • Ivo
    - vai izdevās kādu oponentu “pārliecināt”, ka tieši jūsu ticēšana ir pareizāka;
    + piem., es liecināju un izskaidroju par savu būšanu Kristū, kad to izsmēja un izņirgāja. Pārliecināties es varu tikai par to kāds ir panteistiskās pasaules uztveres modeļa aklums: patīk sevi nopozicionēt neklausoties otrā. Un nolamāt un nomelnot otru, nevērojot cik tas nepatiesi.
    - vai un par ko jūs vienojāties?
    + arī kādu jā un ar kādu nē.
    - vai diskusijas gaitā jūs guvāt pozitīvas emocijas, intelektuālu baudījumu, vai tieši otrādi? Ko jūs ieguvāt?
    + kad runa par petiesību, tad tas nenotiek baudas un pašapmierināšanas dēļ, ko cik redzu gūst panteisti no bezargumentas samazgu uzliešanas kristīgiem cilvēkiem. Pats ieguvu skaidrāku bildi un iespēju noformulēt savu viedokli, prieks, ka kāds arī to novērtēja.
    - kāds ir šīs diskusijas rezultāts? Vai sekos kāda kopīga rīcība? Ko tas galu galā tas dos tev un mums visiem?
    + Tas vai man piemēram ir jēga vispār virzīties un popularizēt tautā TF, kā es to darīju līdz šim ir zem jautājuma, jo pēc ilgās samazgu liešanas uz svētām lietām, rodas šaubas vai bezdievju pulciņam, kas cenšās nomaskēties aiz pagānisma un senčiem, pat uzspļaujot viņu vērtībām, ir saprašana, ka nevar valsti uzbūvēt ar neizpratni garīgajā jomā.
    =============================================
    Gaidu atbildes uz maniem jautājumiem, nevis aizmukšanu no atbildes. Tas tās čūskas no astrāla stils, ieie cilvēkā, saindēt apziņu, cilvēks ar to izlaiž indi uz citiem, bet čūska atpakaļ astrālā vai aiz muguras.

  • Relikt. Dieva nav. Līdz ar to reliģijas nodarbojas ar neesošu, mazsvarīgu un iluzioru pasākumu. Vienkārši aušojas.
    Tiklīdz būs pierādījumi par dieva esamību, tā varēs atsākt runāt par reliģiju nozīmi.

  • ‘Kas meklē – tas atrod, kas lūdzu….’ – tas ieguglē ?
    Atzīšos – man nu baigi patīkt krievu humoristi (Raikins, Ņikuļins,Žvaņeckis, Zadornovs),krievu aforismi/atziņas (Kuzma Prudkovs), bet īpaši krievu tautas teicieni/gudras atziņas.
    Vienu iesaku pārlasīt TF vietnes apmeklētājiem –

    Заставь дурака Богу молиться, он и лоб расшибёт
    (Материал из Википедии — свободной энциклопедии)

    Научи дурака Богу молиться, — он себе лоб расшибёт.
    Русская пословица. Означает — переусердствовать от излишнего (неумного) рвения.

    У Даля встречается в более распространённой форме:
    «Заставь дурака Богу молиться, он и лоб разобьёт (расшибёт).»
    Также существует южнорусский вариант с несколько иной акцентуацией и смысловой нагрузкой:
    «Заставь дурака Богу молиться — не помолится, а только лоб разобьёт.»
    По обычаю верующие во время молитвы становились на колени и низко кланялись, почти касаясь лбом пола. В пословице с осуждением говорится о недалёком, неумном человеке, который чрезмерным усердием и старанием вредит себе.

  • >Aigars Brūvelis – Iesaku pagaidīt vēsāku laiku, jo sākt diskusijas par reliģiskām tēmām ( ir/nav ) šodien un nākamnedēļ nebūtu saprātīgi ? Pašlaik pastāv liela varbūtība ‘pārkarsēties/переусердствовать’ – tā kā, atvainojiet, nepiedalos.
    off.

  • Es nedaudz citādāk raugos uz jēdzienu ticība un uzskatu, ka cilvēks bez ticības nemaz nespēj dzīvot. Bet ticības objekts, veids, spēks, pārliecība var atšķirties vislielākajā mērā. Tie var būt literāri ideāli, bērni, cilvēki, idejas un lietas, tai skaitā ticība Dievam. Arī ticības spēks Eiropas valstīs nav salīdzināms ar Austrumu tautu ticības fanātismu. Kāpēc cilvēkam nepieciešama ticība? Tā dod vismaz 2 būtiskas lietas:
    1)dzīves mērķi,
    2) morāli (kā rīkoties, lai virzītos, pietuvotos akceptētajam mērķim.
    Ticība cilvēkus vieno, dara stiprus, taču Latvijā dažādu apstākļu iespaidā runāt pat par vienu ticības objektu nav nopietni. Piedevām sabiedrību vada anarhija. Tāpēc es aicinu visiem kopā vienoties un izveidot ticību Latvijas valstij, kas Latvijā būtu noteicošā un vissvarīgākā, kurā būtu nosaukti mērķi, kurai būtu sava morāle, kur būtu aprakstīts, kā rīkoties, lai uz nosaukto mērķi mēs virzītos. Piemēram, zagt un blēdīties vai nē.
    Es nekādā mērā nenoliedzu pārējās ticības, ticiet, taču noteicošajai jābūt ticībai šai valstij. Pretējā gadījumā būs tikai labi zināmā fabula par līdaku, vēzi un gulbi.

  • Relikt, tu gan esi spējīgs piemeloties tā, ka dienām būtu jāraksta, lai izvērsti atbildētu.
    Taču paņemsim pašu tumsonīgāko apgalvojumu:
    “Dārgie tautieši, mēs esam aizmirsuši , ka uz mūsu tautas stāv pamatīgs asinstraips pret brāļiem krieviem…”
    Tas tiek teikts boļševiku apvērsuma un visu sekojošo peripētiju sakarā, aizmirstot kā krievi pirms tam pašā mežonīgākajā veidā burtiski izgrieza (virezaļi) Latviju vājprātīgā Ivana Groznija un sifilisa slimnieka Pjotra pirmā vadībā.
    Kristieši savu Sātanu sauc par “melu tēvu”. Relikts ir Sātana tēvs, spriežot pēc melu daudzuma, ko tas spēj ietilpināt dažos komentāros.

  • Ticīgajiem un dieva ilūzijā dzīvojošajiem.
    http://www.youtube.com/watch?v=kelmEZe8whI

  • Relikt, paldies par izsmeļošajiem, gudrajiem komentāriem, no tiem daudz ko guvu, arī nāca klāt jaunas un interesantas atziņas, kurās pēc kāda laika iedziļināšos, kuras papētīšu vairāk!
    Atzīšos, mani kopumā šī diskusija ļoti sarūgtināja, pat sagādāja zināmu devu vilšanos, pēdējās dienās pat tik ļoti, ka nevēlējos vairs atsevišķus komentārus ar gānīšanos un ņirgāšanos lasīt. Un ne jau tāpēc, ka kāds neieklausījās otrā vai nemainīja pasaules uzskatu, bet tāpēc, ka cauri vīdēja ļauns izsmiekls un apzināta kaitniecība.
    Domāju, ka diskusijām par reliģiskiem jautājumiem ir liela nozīme, tās arī ir vērtīgas, tik nezinu, vai šeit tā var veidoties auglīga. Jo, kad sākas šādas sarunas, pēkšņi no kāda dadžu vai latvāņu krūma izlien pāris pirātu ar ieročiem skaļu, spītīgu, apvainojošu vārdu un apgalvojumu formā. Un viņiem liekas, ka viņi ir pret visiem, ka viņiem vien taisnība, ka viņi visu zina.
    Mans mērķis nebija te kādu evanģelizēt, bet kā ticīgs cilvēks es nespēju būt vienaldzīgs par ņirgāšanos pret Dievu, baznīcu, tāpēc paudu savu viedokli. Domāju, ka katram tādos gadījumos nav jābūt vienaldzīgam, klusēt, lai arī tas ir ērtāk.
    Es novēlu visiem saglabāt atvērtu prātu un nenocietināt sirdi, nepalikt pie domas, ka visu zini, pie tam zini par visiem vislabāk, un tas, ko zini ir aksioma.
    Viss mūsu mūžs, ja to gribēsim, paies mācoties, un arī tad vēl visu nepagūsim izzināt, uz to varam tik tiekties. Tajā pašā laikā ir lietas, kuras ir ne tik jāiemācās kā dogmas, bet kuras jāsaprot ar sirdi. Lai to iemācītos, sirds jāatver. Piemēram- ir ļoti labi, ka cilvēkam ir skaidrs priekšstats – ,,palīdzība, žēlsirdības darbi tuvākajam ir labi. Ļoti labi, ka mazdēls vecmāmiņai izvāra tēju, palīdz piecelties, apsēdina krēslā, izkurina krāsni…” Taču vēl labāk, ka mazdēls šis vajadzības sajūt ar sirdi un bez pavēlēm, kaut kādiem sev vien zināmiem apsvērumiem, un vecmāmiņai izvāra tēju, palīdz piecelties, apsēdina krēslā, izkurina krāsni… Starpība ir, ne tā? Tieši tāpēc novēlu saglabāt atvērtu prātu un nenocietināt sirdi.

  • Ivo, kā vērtējat GRĪVIŅA komentāru: ,,Relikts ir Sātana tēvs, spriežot pēc melu daudzuma, ko tas spēj ietilpināt dažos komentāros.”
    Pilnībā pārkāptas veselīgas diskusijas robežas, cieņa pret otru, cilvēka elementāras ētikas kodekss!
    Cik tālu pieļaujamas šādas attieksmes pretēja/atšķirīga viedokļa dēļ?
    Vai šeit nav nepieciešama elementāra atvainošanās publiskajā telpā (jo apvainojums bija publisks) vai pretējā gadījumā liegta iespēja tālāk gānīties (izbanošana)?

  • Icik, izbeidz. Zini, kas ir? Davai, pofig/vienalga uz to vai dievs ir vai nav, jo ir daudz nozīmīgākas lietas pasaulē? Un pareizi tu teici par sirdi, jo gan ticīgs, gan neticīgs cilvēks ir vienlīdz spējīgs uz to.

    Kaut arī tu man nejautāji – kodeksu nav. Tie ir cilvēku izdomāti jauninājumi, tāpat, kā nav sliktu vārdu. Tieši tāpat nav arī Sātans – kārtējā cilvēku iebiedēšana. Pie tam, cik atvērta ir tava sirds aicinot kādu izbanot vai piespiest atvainoties?

  • Aigar, kodeksi ir. Ir gan rakstīti, gan nerakstīti likumi. Piem.,tikai tāpēc, ka ir ļoooti karsts, pilnīgi kails taču tu nestaigāsi pa Cēsu pilsētas galveno maģistrāli un visām iestādēm pēc kārtas. Un to nedarīsi nevis tāpēc, ka tas kaut kur pierakstīts, ka tā nedrīkst!
    Kas attiecas uz to atvainošanos- gļēvulība ir neatzīt kļūdas. Ja cilvēks mērķtiecīgi un apzināti krauj vienu riebeklību pēc otras, to nesaprotot, protams, var norakstīt uz muļķības rēķina. Domāju, ka minētais cilvēks ir pietiekami gudrs vīrs un sapratīs, ka nošāvis greizi. Neatvainošanās parādīs tik to,vai reliktam u.c. vērts te tērēt savu vienreizējo, unikālo laiku neauglīgās diskusijās.
    Es piederu pie tiem, kuri uzskata, ka pērles nevajag barot cūkām. Viņu vēderam labāka cita barība:)
    Aigar, tu saki: ,,Davai, pofig/vienalga”, un es piekrītu- ja tu tā gribi, lai arī tev tā ir! Dzīvo šajā pārliecībā laimīgs! Un mani tas neskar, jo tas neattiecas uz mani. :) Ja nu vienīgi uz Anniņu:)

  • Vārdu “svēts” var uzskatīt par svešvārdu. Tā nozīme varētu būt īpašs, sevišķs. “Svētīgs” tātad tik pat labi varētu nozīmēt īpašas kvalitātes. Ar svētīgām lietām vajadzētu būt apvītām svēta cilvēka ikdienai. Un tāds cilvēks var ikdienā staigāt starp mums un būt viens no mums. Tikai “vispārējais viedoklis”, kas svētas un svētīgas lietas uzskata par netīrām, var liegt mums vērt durvis uz svētumu. Tātad viens no ceļiem kā uzreiz “sākt jaunu dzīvi”, varētu būt – pieņemt, ka svētums un svētība “ir arī priekš mums katra”

  • Icik,
    Kaunu no kailum ieviesa cilvēki un uzstādīja par standartu. Kā arī – atkarībā no klimata cilvēki mēdz būt no pilnībā apģērbtiem līdz kailiem. Tas, ka tu un es neapšaubu šo manis NEizdomāto “kodeksu”, ir pierādījums tam, ka kodeksu nav.
    -
    Gļēvulības nav. Tas neko nenozīmē. Kas ir pretējs gēļvulībai? drosme? :D Mēs dzīvojam kultūrā, kurā kļūdas tiek sabiedrībā nosodītas, nevis iedrošinātas, lai cilvēks varētu mācīties. Tādēļ cilvēki tās slēpj, noklusē, melo… – lai nesaņemtu sabiedrības nosodījumu. Kas tur gļēvs?
    -
    Reliktam viennozīmīgi nav vērts tērēt laiku mēģinot pierādīt nepierādāmas lietas, piemēram, ka ir dievs vai sātans vai zombiji vai Frankenšteins.
    -
    Tāpēc jautājums paliek ar tavu atvērto sirdi un vienlaicīgo “taisnības izjūtu”, ka kādam ir jāatvainojas?

  • Icik,
    protams, vērtēju slikti šādu gānīšanos un apmelojumu izteikšanu vienam par otru. Manos spēkos nav iespējams izlasīt visus komentārus un/vai katram individuāli norādīt, kas ir pieļaujams un kas nav. Vai tiešām šis bērnu dārzs nekad nebeigsies? Ļoti labi, ka Tu norādi Valteram (un gan jau, ka arī citiem), kas ir tikumīgi un kas nav. Jaunajā versijā to būs iespējams izdarīt citā veidā un vēl vienkāršāk. Tai pat laikā man nav nekāda pamata domāt, ka visas Relikta rakstītās ziņas atbilst patiesībai, tomēr tas nekāda gadījumā nenozīmē, ka Relikts ir ‘sātana tēvs’ ;)

  • A kas ir tikumīgi? Vai man būtu jāseko kāda cita cilvēka izdomātai tikumībai? Ja, jā, tad kā mani kāds piespiedīs tai sekot? :D
    Visas rliģijas ir slimas un man uzdzen sliktu dūšu.

  • Ikvienam būtu vēlams sekot tai izpratnei par tikumību, kas atrodamas
    - mūsu senču atstātajā mantojumā
    - senajos vēdu rakstos
    - senos reliģiskajos rakstos (ja spējam paši domāt ar savu galvu un just katrs ar savu dvēseli, lai izšķirtu, kas ir kas)
    - izcilāko pasaules domātāju un Skolotāju darbos
    … vienkārši ieklausies savā sirdsbalsī. Arī ar prātu ļoti daudz ko var saprast. Es nenoliedzu prāta nozīmi, kā to dara vairākas sektas (lai varētu ar aitām vieglāk manipulēt). Uzskatu, ka cilvēkam jāattīsta gan prāts, gan visas pārējās spējas, kas mums dotas, lai izprastu, lietu kārtību un atbilstoši tai arī dzīvotu.

  • Es, Icik, arī varētu prasīt, lai relikts atvainojas par savos komentāros pausto prokrievisko, maskaviski impērisko un pretlatvisko melu gūzmu. Par izmurgoto “asinstraipu pret brāļiem krieviem” jau norādīju. Tad ņemam šo:
    “nevis pašizdomātu Dievu, ko pieņēma mūsu senči.” Kas tas ir, ja ne reliģiskais nacisms tīrā veidā? Par ko man būtu jāatvainojas? Par to, ka esmu latvietis un esmu gatavs aktīvi aizstāvēt savu senču kultūru un krustnešu noslepkavoto baltiešu piemiņu pret reliģisko nacistu uzbrukumiem?

  • Man tieši tāda pati tautība kā Tev, esmu par Latviju, tās brīvību, ceru uz tās labāku nākotni. Mans skatījums ir plašāks par pastalnieku robežām, te mūsu uzskati atšķiras. Dari, kā gribi, vari atvainoties vai arī neatvainoties. Galu galā tas ir tavs viedoklis, kam bija arī blakus argumenti, kas dara saprotamus tavus uzskatus. Es no šīs diskusijas izstājos.

  • Ticība ir kaut kas stipri radniecīgs jēdzienam mīlestība. Līdz galam neskaidrs un neizskaidrojams, bet ārkārtīgi svarīgs un nepieciešams katram cilvēkam. Ar ticības palīdzību mēs izzinam pasauli, apzinām sevi tajā. Mēs visi ticam, ka zeme ir apaļa, kaut gan neviens no mums par to nav personīgi pārliecinājies. Gandrīz visas mūsu atziņas sakņojas ticībā un uzticībā. Bērnībā taču mēs ticējām pasakām, stārķiem un salavečiem, mātēm, tēviem, skolotājiem. Pasaules uzkats, kas ir sākotnējais – gars vai matērija? Neviens nezina un nav pārliecinoša pierādījuma nevienam pasaules uzkatam. Strīdā par vistu un olu uzspiest savu patiesību ir egoistiski, mēs dzīvojam valstī kurā neviena ticība netiek ierobežota. Visām tiesības vienādas, tas ir jāpieņem, ko pieprasa arī Satversme.
    Ticības tēma ir plaša un komplicēta, bet par tikumību jāsaka, ka tā ir pakārtota jēdzienam kultūra, kura nākošajā pakāpē pakārtojas idejai, ideoloģijai vai daudzu un dažādu ideju un ticību apkopojumam (kā tas notiek pie mums un šobrīd).
    Nobeigumā es gribu aicināt parunāt par ticību, ideju, mērķi, kas spētu vienot valsti un mūs visus šajā valstī. Vai mēs varam un kā tādu ticību radīt? Vai tas būtu iespējams? Ne jau ierobežojot kādu no ticībām, bet apzinot, ka mēs radam pavisam jaunu savas valsts ticību, ka mēs to pieņemam un tai ticam. Vai tas nebūtu jauki? Tas arī mūs paglābtu no sadalīšanās un valstiskuma pazaudēšanas plašajā pasaulē. Vai par ticību mūsu kopīgai valstij nebūtu vērts parunāt?

  • Valter, sniegšu atbildi uz Tavu argumentu pret manu tumsonīgāko izteikumu:
    1. Tavs izteikums par Ivanu Groznoju nav loģisks arguments pret to, ka Dieva noliktajai monarhijai un patriarhijai Krievijā, ko latvieši ar citiem revolūcionāriem nomainīja uz antikristisko boļševiku varu, kas vajāja Baznīcu, un pēc laika nāca “demokrātija”, kas tagad tur pagabalu Baznīcu no valsts lietām, kaut arī spēlē lomu tautā.
    2. Tas, ka cilvēks ieņem svētu amatu, nenozīmē, ka tas nevar būt korumpēts(kā arī Izraēla tautas ķēniņi, kas krita elku kalpībā).
    3. Pareizticība, tauta un vēsturnieki neatzīst Ivanu Groznuju kā labu cilvēku un norāda uz to, cik ļauns tas bijis priekš krievu tautas, tāpat kā priekš kaimiņu tautas.(Mums ar jau 20gadus valdība slikta kā priekš pašu tautas tā priekš kaimiņiem.)
    . “Оценивая общие итоги пропагандистской кампании в поддержку канонизации Ивана Грозного, митрополит Ювеналий отметил, что “во-первых, сторонникам канонизации не удалось представить ни одного нового источника, опираясь на который можно было бы поставить под сомнение сложившуюся в исторической науке традицию в целом отрицательного изображения царствования и личности Ивана Грозного”.
    Во-вторых, не появилось исследований, которые опровергли бы такие злодеяния царя как многотысячные и чаще всего безвинные жертвы террора опричнины, гонения и убийства, в том числе и впоследствии канонизированных священнослужителейа, а также губительные последствия для страны внутренней и внешней политики второй половины его царствования. Митрополит Ювеналий напомнил и о многоженстве, из-за которого последние десять лет своей жизни Иван Грозный “был отлучен от причастия Святых Христовых Тайн”. Кроме того, не удалось обнаружить и достоверных свидетельств почитания Ивана Грозного как святого в русском церковном народе.”
    4. Arī Pēteris Pirmais ir nesis diezgan lielu sitienu pa Baznīcu, kas pirmām kārtām bija viena no divgalvainā ērgļa galvām: monarhijas/patriarhijas. Vīņš atņēma baznīcai daudzas tiesības, apsieda cilvēkus, savukārt Baznīca. Pēteris un iemācija Krievu tautai netikumus, ko ieveda no Rietumu valstī: alkoholu un tabaku
    Būtībā Tu par argumentu pret manu izteikumu izmantoji tēmu saistītu ar monarhijas slikto pusi, bet nesaistītu ar to, kā tas attaisno, ka latviešiem vajadzēja noslepkavot par to visu Krievijas dievbijīgo inteliģenci, lai nāktu pie varas boļševiki. Līdzīgi kā Aigars visus kristiešus vaino par katoļu izgājienu, kuriem nav nekāda ar to sakara un pati katoļu baznīca ir savu vainu atzinusi, atšķirībā no citiem šai forumā, kas neizprot, kas ir vainas atzīšana: krievi atzīst, ka Pēteris un Ivans bijuši slikti cari, bet latvieši nav atzinuši, ka ir ļauns darbs padarīts no viņu puses.
    Valter nepiešuj man savu aklo “promaskoviskumu”, es nevienā ragā neesmu aizstāvējis pašreizējās krievu valdības intereses, ko tu tik fanātiski centies man uzmaukt savā apmātībā. Es norādīju, ka tagadējā valdība Krievijā jau ir sekas ateistiskajai sistēmai. Un vaina nav jāatzīst Maskavas priekšā. Krievu tauta pati tikusi vajāta un piespiedu kārtā ir daudzi te, pateicoties boļševiku režīmam. Un Tu tagad centies sajaukt vienā mikslī, ka es saku, ko latvji izdarīja ļaunu pret krievu monarhiju ar to, ko krievu ateistiskais boļševiciskums(starp citu, kura viedokli arī pārstāvi Tu ar savu antikristīgo pozīciju un tāpēc ienadniekus mēģini redzēt kur viņu nav) izdarījis pret latviešiem, kaut arī latvieši paši ar šo sātanu sākumā sadarbojās un tas viņus uzmeta.

  • Valter un Ivo, gaidu jūsu argumentus pret maniem meliem un nepatiesībām, nevis Jūsu elegantā pozīcija visu laiku teikt, ka kaut ko nepatiesu saku, bet, kad Jums dod atbildes, tad uzvedaties kā strausi – bāžot galvu zemē.

  • Ivo, joprojām gaidu atbildes arī uz maniem jautājumiem Tev.

  • “tā caurstrāvo ar ticību uz JK nevis pašizdomātu Dievu, ko pieņēma mūsu senči.” mja, manīju tikai pēc iepostēšanas, ka šo teikumu var interpretēt dažādi, un tas nepaareizi izteikts. Te doma, bija, ka latvieši pieņēma JK un atteicās no JK. Ja vaig argumentus par pareizticības ienākšanu LV pirms krustnešiem, tad tie jau tika iedoti. Šo Valters un ko jauki ignorē. Valter, Tu pats ar nacismu tikai nodarbojies. Ienaidnieks jāmeklē sevī nevis tuvākajā. Es Tev mēģinu skiadrot, bet tu mani mālē pēc sava saprāta.

  • “Последовавшее в середине 20 века изменение взгляда науки на самое себя – изменили также, соответственно, соотношение науки и религии. Очень важно отметить, что изменение соотношения науки с религией произошло не из-за того, что одни повлияли бы на других; что, например, пришли бы религиозные учёные, и стали бы что-то менять в науке для её согласования с религией и т.п. Отнюдь нет: никто науку к религии не приближал, это сама наука, развиваясь, вдруг изменилась. Ранее казалось, что с точки зрения науки мир вечен. Вдруг пришла Общая теория относительности и концепция «Большого взрыва» и сказала: «Мир в некоторый момент появился, и это было около 15 миллиардов лет назад». 15 миллиардов лет – это конечно еще далеко от шести тысяч лет от Сотворения Мира, как утверждает еврейская религия (точный смысл этого утверждения не так прост); но все же к шести тысячам 15 миллиардов гораздо ближе, чем бесконечность (вечность мира). Если раньше наука говорила, что мир вечен, т.е. бесконечен во времени, а теперь она говорит, что его возраст конечен, что мир в некоторый момент появился – то она резко приблизилась к точке зрения религии, и с совершенно неожиданной стороны. Этого никто не ожидал. Совсем не то, чтобы ученые под влиянием уговоров религиозных стали делать науку более религиозной, отнюдь, – но наука сама так изменилась, что вдруг ее выводы стали гораздо ближе к религии.
    А уж после того, как квантовая механика заставила науку отказаться от того, что она открывает истину – вообще все возможные противоречия науки и религии в принципе исчезли. И поскольку наука перестала опровергать религию, то научный атеизм стал в принципе невозможен, и это и есть тот перелом, который произошел, в середине 20 века. Научный атеизм умер (напомним, что он родился в середине 19 века, но прожил всего один век). Конечно, и после этого (да и всегда) любой человек может провозгласить себя атеистом, но он не может сказать, что в этом он опирается на доводы науки, – потому что наука перестала к чему бы то ни было такому приводить.”
    “Потому что на вопрос, дает ли мне наука истину, ответ однозначный: наука истину не дает в принципе. Не потому, что она ее не знает сегодня, не потому, что она сможет или не сможет дать ее завтра – а потому, что понятие «истины» вообще не является понятием научным. Научным является лишь понятие «модели», наука сама не допускает, чтобы ее утверждениям предписывался статус «истины».
    А вот религия устроена иначе. Она вообще не доказывает своих утверждений и не дает «расчетов, которые можно проверить на согласование с экспериментом», но при этом она таки да претендует на статус истины (и люди принимают религию потому, что своей духовной интуицией ощущают её глубокую истинность, её очень глубоко адекватный ответ на проблемы жизни – или наоборот, не принимают, если так не чувствуют).”
    “Вообще, болезнь рационализма – это болезнь рационализма радикального, крайнего. Понятно, что умеренный рационализм может быть очень полезен. Точно так же, как чудовищна неумеренная мистика, так же чудовищен и неумеренный рационализм. По сути, неумеренный рационализм очень часто встречается в окружающей жизни – в политике, в социологии, в экономике – когда утверждают, что нечто должно быть так, потому что это естественно и только так должно быть. А потом ставятся чудовищные эксперименты с миллионами жертв. И все лишь потому, что человек безапелляционно утверждал, что это должно быть так.

    Пример слишком большой веры в рациональность – когда ошибочно ставится знак равенства между ней и верой в человека. Т.е. люди думают, что раз они верят в «рацио», то они верят в человека. Ничего подобного. Человек – это не только «рацио», хотя, конечно, «рацио» – это важнейшая часть, – но есть и другие способы познания. Именно пренебрежение другими формами познания через превознесение «рацио» – это неумеренный рационализм, который приводит к неправильным выводам и к очень плохим последствиям.
    http://www.machanaim.org/philosof/nauka-rel/postateism.htm

  • Kādēļ kādam jāseko senču mantojumam, vēdu rakstiem, reliģiskajiem rakstiem, pasaules domātāju tēzēm…? Pilnīgi noteikti es ieteiktu nesekot, jo rezultāts ir redzams šeit un tagad.

    Ja tu iesaki sekot paražām, svētkiem un tādām ārējām lietām, tad kādēļ gan ne?

    Ja runa iet par vērtībām, morāli, ētiku…, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir “Operation Manual” biorobotiem – uzvedības instrukcija NE-cilvēkiem.
    ==
    Tā vietā es ieteiktu sekojošo:
    “…ieklausies savā sirdsbalsī. Arī ar prātu ļoti daudz ko var saprast. Es nenoliedzu prāta nozīmi, kā to dara vairākas sektas (lai varētu ar aitām vieglāk manipulēt). Uzskatu, ka cilvēkam jāattīsta gan prāts, gan visas pārējās spējas, kas mums dotas, lai izprastu, lietu kārtību un atbilstoši tai arī dzīvotu.”

  • Relikt, es jau atbildēju uz jautājumiem… Turpmākos, ja tādi bija, neesmu paspējis izlasīt un arī diez vai tam būs laika. Jau 2. dienu mājās nav interneta. Darbu nenormāli daudz. Nav laika arī diskutēt ar visiem ‘pārliecinātajiem reliģiju faniem’.

  • Īsi sakot, Relikt, tu zodz manu laiku. Nezinu, kurš iesāka diskutēt par reliģijām, bet tēma ir pavisam cita, tā kā neņem ļaunā. Ja būs raksts par prāta kontroli, sabiedrības šķelšanu, tad arī ieplānošanu laiku diskutēt ar tevi par šiem jautājumiem.

  • Esmu ARĪ katolis un no tā nekaunos. Es atvainojos par Pujāta gļuku Aglonā.
    ———–
    Es esmu ARĪ latvietis un no tā nekaunos. Es atvainojos, lūdzu piedot, varbūt ne visu, bet vismaz dažu latviešu vietā, par kuru rīcību ir jākaunās, varbūt pat jebkuram internacionālajam sunim. Latvju daiņas un Rudītes Raudupes grāmatas lasu un vietām mācos no galvas tikpat bieži kā Bībeli
    ———–
    Esmu “zaļais” un no tā nekaunos ….
    ———-
    pagaidām ar to, kas esmu pietiks …..
    ————-
    Man IR sava vienkārša bauslība; baušļu mazāk kā kristiešu 10 baušļos. MANI Baušļi ir tīri personiska intīma un TOP SECRET lieta – neizošņāsiet nu nekādi. TOMĒR … vērojot manu uzvešanos un tekstus, kaut kāda sajēga, par “manas dvēseles sulu” jums, protams, var rasties. Var teikt, ka uz šiem saviem baušļiem jau kādus 10 gadus esmu kā uz aksiomām uzbūvējis savu metafizisko sistēmu. Kā secinājums no maniem postulātiem, MAN radies secinājums, ka reizēm Radītājs mani uzklausa.
    Mans Dievs mani nevada
    Kā saimnieks suni aiz ķēdes.
    Mans Dievs nesēž
    Kaut kur augstu debesīs.
    Mans Dievs ir Gaisma,
    Kas mūžīgi mūžam līst.
    Es
    laimīgs
    Jo kaut stariņu no šīs gaismas gūstu.
    Ko tas MAN ir devis?
    ———-
    A lūk ko. Tad nu balstoties uz MANIEM 10 baušļiem (vai cik nu no viņiem katrreiz ir aktuāli) tā “shodu” noskaidroju PRIEKŠ SEVIS to pamatu uz kura stāvu.
    Un?
    reizēm lūdzu/pieprasu/daru
    reizēm sanāk
    man NAV cilvēku, par kuriem es droši varu teikt – es ar viņu NEKO kopā nevarēšu pareizu ( t.i., lai no manu baušļu sistēmas viedokļa pasaulē būtu vairāk Gaismas) izdarīt.

  • A, katolicisms ir labāks par islāmu? Kādēļ ne budisms vai jehovas liecinieki? Varbūt pats izdomā savus stingrus baušļus un dzīvo pēc tiem. Uzsāc savu reliģiju, ja man šķiet, ka to par maz pasaulē… tas, protams, ja neproti pats saprast kā cilvēkam jādzīvo.

  • Relikt! Nav jau svarīgi, cik “labs” vai “nelabs” bija viens vai otrs krievijas valdnieks attiecībā pret krievu tautu. Svarīgs ir fakts, ka krievi un krievu sabiedrotie tatāri Latvijā briesmīgā veidā (piemēram, dzīviem cilvēkiem izgriežot sirdis) masveidā slepkavoja cilvēkus simtiem gadu pirms latviešu revolucionāri meta pirmo bumbu uz cara patvaldības balstiem. Kāpēc tu nerunā par šiem “krievu asinstraipiem pret brāļiem latviešiem”? Latviešu līdzdalība Krievijas revolūcijā nebūtu iespējama, ja Krievija nebūtu okupējusi Baltiju un ja gan cara režīma pārstāvji, gan Kerenska valdība nebūtu noraidījusi latviešu prasību pēc patstāvības un taisnīgas zemes reformas. Un kā zināms, okupanti un apspiedēji nevar žēloties, ja pakļautie pret tiem saceļas.
    “Dieva noliktā monarhija” – nu ko teikt par tādu apgalvojumu. “Bože, carja, hraņi!”, “Got mit uns”, “Dieva vietnieks zemes virsū” – ideoloģiskas klišejas varas stiprināšanai un psiholoģiskai ietekmēšanai.
    Vai tad nav tā, ka gadījumā, ja “bez Dieva ziņas mats no galvas nenokrīt”, tad šis Dievs pats personīgi izplānoja un īstenoja gan boļševiku apvērsumu, gan žīdu iznīcināšanu, gan armēņu un tutsi genocīdu, gan visu pārējo ļaunumu uz planētas Zeme?
    Protams, ka pareizticība Latvijā ienāca bez krustnešiem. Es to nenoliedzu. Baltu pagāni vienmēr ir bijuši toleranti pret citām reliģijām, ja vien tās nav nākušas ar varu uzspiest savu pašizdomāto pārākumu. Arī vienīgo Baltijas “mocekli” Adalbertu prūši nogalināja tikai tāpēc, ka šis nacists sava “Dieva vārda” sludināšanas vietā metās iekšā ar cirvi svētbirzē. Kā tādu nekrietneli var pasludināt par svēto? Vai kristieši jelkur un jelkad ir mierīgi noskatījušies kā kāds nekristiešu sludinātājs sacērt viņu altāri, ikonas, krucifiksu? Taču kāda tam visam nozīme mūsu diskusijas sakarā?

  • >Aigars Brūvelis: Augusts 17th, 2010 at 1:06 pm
    Jūsu komentārs, cienījamo biedri, liecina par Jūsu dziļo tumsonību sfērā, ko komentējat tikai faktoloģijas jomā vien. Labprāt ceru uz sakarīgu sarunu par šo sfēru un konkrēto diskusijas tēmu pēc pieciem gadiem. Uz redzēšanos.

    P.S.
    1. Gan Bībelē gan Korāna figurē Ābrahams, Mozus un Jēzus. Abas šīs Grāmatas ir Vienas Būtības divi atšķirīgi pārstāsti.
    2. Pieprasījums pēc jaunas Grāmatas ir. Neviens nepiedāvā.

  • Jā, jabeidz offtop’ot, jo pārāk esam aizvirzījušies no kodola, pateicoties arī man. Atzīstu, ka varbūt arī kļūdas latviešu-krievu vēstures attiecībās dēļ citu punktu nezināšanas. Bet, Valter, mana domas jēga bija tāda, man ir brālis un tas nodarījis pāri man un es viņam arī(atriebības vadīts), lai virzītos tuvāk mūsu mieram, nevis turpinātu pazudinošo naidu viens otrā(kā auni viens pret otru), es iesaku sev atvainoties par to, ko nodarīju, pēc būtības pārkāpjot savam egocentrismam(zinot cik kļūdas tāpat esmu pieļāvis). Negaidīt, lai tas man atvainojas pirmais. Bet darīt to pašam, jo varbūt viņš tagad vai varbūt vēlāk sapratīs.

  • 1.Ziedoņa dvēseles stāvokli
    lūgšanā Miera Kodolam uztveru kā покаяние vai …
    2. konsolidāciju (pieņemsim, ka tas ir drūmais intelektuālais humors)
    ————–
    ————–
    Asīzes Francisks veica vienu no pirmajiem mēģinājumiem savienot kristietību un islāmu. Joprojām tas ir Kādam darāms darbs.
    Ziedonis veicis R-pasaulei unikālu “fiziķa” un “liriķa” skatījuma uz lietām sintēzi. Viņa Ivo citētais “uzplaiksnījums” kopā ar Ivo tam doto nosaukumu, iespējams, paceļ Ziedoņa tekstu vēl augstāk. Vismaz šoreiz es … apspriežamajā vai asociācijas radījušā epifānijā atradu/izlasīju kaut ko principiāli jaunu; visa cita starpā jaunā griezumā paskatījos uz sevi un patreiz Latvijā notiekošo tās politiskajā laukā. Sintēze ir viena no XXI gadsimta dominantēm.
    ————
    Ir “īstajiem, vienkāršajiem” krieviem ikdienišķs jēdziens
    покаяние;
    kad mani personiski dzīve iedzinusi stūrī, kad ir skaidrs turpināt “pa vecam” ir bezjēdzīgi, я каюсь,
    “pasaule to nekad neredz”, kam tas tai?

    Kaut kā neesmu pamanījis, ka
    latvieši kopumā būtu noliekuši galvas savas vēstures priekšā. Latvijā diezgan grūti atšķirt svētdienu no citām nedēļas dienām. Nu labi, dievs ar tām reliģijām. Bet ritms ta nedēļai vajadzīgs.

    http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D1%81%D0%BF%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D0%B4%D1%8C
    Сущность покаяния

    Греческое слово μετάνοια (метанойя — «покаяние») означает «перемена ума», «перемена мыслей». Проповедь Христа призывает к изменению образа мысли и образа жизни, отказу от греховных дел и помыслов. Синонимом покаяния является часто встречающееся в Библии слово «обращение»: «Обратитесь каждый от злого пути своего и исправьте пути ваши и поступки ваши» (Иер.18:11). Кающийся человек подобен блудному сыну из евангельской притчи (Лк.15:11-24): живя в грехе, он удаляется от Бога, но после многих невзгод, «пришед в себя», решается вернуться к Отцу.

    Покаяние подразумевает не столько сожаление о прошлом, сколько новый взгляд человека на самого себя, на других и на Бога, это перенесение центра жизни на Святую Троицу. Обратиться, объясняет Митрополит Антоний Сурожский, «значит отвернуться от множества вещей, которые имели цену для нас только потому, что были нам приятны или полезны. Обращение проявляется прежде всего в изменении шкалы ценностей: когда в центре всего Бог, всё остальное становится на новые места, получает новую глубину. Всё, что Божие, всё, что принадлежит Ему — положительно и реально. Всё, что вне Его, не имеет ни ценности, ни значения. […] это активное, положительное состояние, заключающееся в том, чтобы идти в правильном направлении».
    ————–
    Ziedoņa dvēseles stāvokli
    lūgšanā Miera Kodolam uztveru kā покаяние

  • semītu tuksneša dēmona pielūdzēju reliģijas propagandas ministrs nācis klajā ar piedāvājumu savu atmirstošo ideoloģiju potēt bērniem ar varu:
    http://www.opozicija.lv/?ct=par_religiju&fu=read&id=236

  • KaTs,
    :D tātad reliģija nu jau atklāti ir kļuvusi par pieprasījuma un piedāvājuma objektu.

    Tātad dievs ir, ja ir pieprasījums. Ja pieprasījuma nav, tad dieva nav :D

    Kā teica viens gudrs cilvēks. Viena cilvēki dziļi maldi tiek dēvēti par garīgu slimību. Ja šie maldi noris masveidā, to sauc par reliģiju, cienījamais biedr.

  • “Kas tas ir, ja ne reliģiskais nacisms tīrā veidā? “

  • Ā, nu ko es te visu laiku mēģinu Ivo, Valteram un Aigaram paskaidrot(ar vēsturiskiem, zinātniskiem, personīgiem un reliģiskiem faktiem)- tie tak virza masonu intereses. :)
    Te uzrādās pamatīga kabalistu ideju virzīšanu, kabalisms tāpat kā ateisms, materiālisms, pagānisms, okultisms un sātanisms balstās uz panteistiskās pasaules uztveres modeļiem.
    Viens no masonu kabalistu mērķiem bijis iznīcināt patieso kristietību, no sākuma tie to darīja slēpti, bet tagad viņu nodoms tik labi realizēts, ka skaidri redzama atklāta viņu ideoloģijas bīdīšana.
    Jebkurš loģisks un skaidrs arguments netiek ņemts vērā un izsmiets, paši akli un bezargumentēti uzbrūk kristietībai, bet, kad tiem uzrāda, ka nav patiesi uzbrukumi, tad tie ignorē šos faktus.
    Tāpat arī interesants šī ieraksta pārbpublicējums vietāhttp://www.e-mistika.lv/?txt=938 , kas ir New Age(masonu kabalistu-okultistu bērna) reliģijas interešu portāls.(Pēc banneriem arī redzams, ka tie sadarbojās ar rožkrustnešiem, kas ir vieni no masonu-okultistu tuvajiem radiem)
    New Age reliģija ir par ko nesen aprakstīts bija http://www.tautasforums.lv/?p=1748

  • Relikt, beidz cepties un dari, ko sludini – piedod tiem kabalistiem un mīli viņus, nevis strīdies par savu taisnību.

  • Aigar, kur tad man ir bijusi cepšanās? Tikai skaidri izteicu kas kur atrodās un padalos ar citiem. Es neesmu nevienu lamājis, bet tikai faktus konstatējis. Tāpat kā augstāk sarunā vari pārlasīt visus komentārus un pasaki, cik daudz esmu cepies(emocionāli izpaudis sava pārdzīvojošā nostāju) un cik esmu uzskaitījis faktus, kurus sacepušies opoinenti uztvēra kā uzbrukumu un necieņu.

  • Nu, piemēram, sāc cilvēkus saukt par masonu interešu bīdītājiem, kabalistiem… – tas jau tā kā nedaudz iziet no rāmjiem:D

  • >Aigars Brūvelis: Augusts 18th, 2010 at 1:49 am
    Vai var būt tā, ka “kāds” uz reliģiju PERSONISKI skatos kā uz produktu, preci, piedāvājumu? – JĀ
    JA “kāds” uz to skatās no tīri PERSONISKA viedokļa, TAD, IESPĒJAMS, jā
    VAI DIEVS ir PERSONA? – NĒ
    JA cilvēks kaut mazliet apguvis zināšanas par kristietības pamatapgalvojumiem un pamatdoktrīnām, TAD viņam ir jābūt skaidram, ka Dievs NAV persona. Kristietības visai nopietna pamatdoktrīna ir, ka Dievs izpaužās Dievā Tēvā, Dievā Dēlā un Dievā Svētā Garā. Par Jēzu Kristu tā kā, iespējams, būtu skaidrs vismaz kaut kas. Par Dievu Tēvu neskaidrību ir jau vairāk un cilvēku elementāras nezināšanas arī vairāk. Par Dievu Svēto Garu? Mēs pēdējā gadsimta laikā, gan ar Svētās Romas Katoļu baznīcas, gan par atklātiem kristietības ienaidniekiem sludinātu “aktīvistu” pūliņiem, gan vienkārši ar dedzīgu cilvēku ( zinātnieku, kas dzenas pēc īstām zināšanām) pūliņiem un ????? ?????? esam tuvojušies apjēgsmei par to, kas tas Dievs Svētais Gars tāds varētu būt. Islāmā jautājums par Dievu atrisināts visai radikāli un netalantīgi: ir Dievs-Allahs VIENĀ PERSONĀ un jums (ticīgajiem) par to kāds tas ir nav nekādas daļas (pieļauju, ka šis mans apgalvojums ir ekstrēms, slidens, kritizējams no musulmaņu puses; es simpatizēju islāmam, bet man tas tomēr svešs).
    Vai reliģija cilvēkam vajadzīga? – JĀ
    TIKAI ir svarīgi ko ar to saprot.
    Ar reliģiju es saprotu “kāda cilvēka” vai CILVĒKA līgumu ar Dievu. Ar lokālu reliģiju es saprotu cilvēku kopuma, konkrētas lokālas teritoriālas vai ideoloģiski definētas garīgas vērtību sistēmas vides un mācības kopumu <- būtne/būtnes+vide+spēles noteikumi
    Vai es ticu? – JĀ
    Vai man personiski ir vajadzīga kāda jauna reliģija? – NĒ
    Kāpēc man personiski nav vajadzīga kāda jauna reliģija?
    Personiski priekš sevis personiskai lietošanai esmu to radījis un turpinu pilnveidot.

  • >valters_grivins: Augusts 17th, 2010 at 11:23 pm
    http://diena.lv/lat/politics/viedokli/petniece
    Sestdiena, 21. augusts – Vecāku pārstāve: varbūt labāk veselības mācību nekā Bībeli – Elīna Zalāne, speciāli Diena.lv

    http://diena.lv/lat/politics/viedokli/teologs-pec-pujata-runas-aglona-neizsverts-populisms-kaite-ka-baznicai-ta-valstij
    ———
    es teiktu tā:
    lai vai kāds, bet kaut kāds “kaķisms” ir vajadzīgs;
    lai vai kādas, bet vienas partija valdīšana mums ir vajadzīga;
    lai vai kāda, bet demokrātija pie mums tomēr ir
    ———-
    Un mazu grāmatiņu, kas varētu saukties – “Atgādinājums latviešiem” es ieteiktu sākt ar:
    Es lūdzu tev, sāc ar mani …..

  • Aigar, nu pozīcija ir kristīga vai antikristīga, pie otrās pieder okultisti, kabalisti, masoni, materiālisti, ateisti, humānisti(pēdējos 3 gan paši masoni arī izveidoja) un visādi burvji. Es skaidri pasaku, kurā sētas pusē jūs stāvat ar savu pozīciju. Ir pozīcija un ir opozīcija, tagad man skaidra jūsu opozīcija – antikristīgā, cik jūs apzināti vai neapzināti pie tās nonākuši, tā jau jūsu lieta, nevaig uztvert par aizvainojumu, ja skaidri nozīmē kas ir kas.
    Redz Tavā pozīcija uzreiz aizskārās, kad ar lukturīti uzspīdināja – paskaidroja kā ierakumos Tu esi, bet viss pārējais “Jebkurš loģisks un skaidrs arguments netiek ņemts vērā un izsmiets, paši akli un bezargumentēti uzbrūk kristietībai, bet, kad tiem uzrāda, ka nav patiesi uzbrukumi, tad tie ignorē šos faktus.”
    No sākuma masoni slepus uzbruka kristietībai, tagad ar saviem meliem tie tik ļoti saindējuši sabiedrību, ka tā atklāti uzbrūk, kā redzams ignorējot pareizu debašu vai diskusiju stilu, kā mēs redzam visos savstarpējos komentāros.
    Te kāda Maskavas garīgās akadēmijas reliģijas profesora grāmatas citāts par masoniem, kabalu un visām reliģijām:
    http://secret-r.net/forum/viewtopic.php?p=12817&sid=74cf2e0ae4d076b894d09159dfa20924

  • Kats: starp citu, tas arī New Age – masonu reliģijas sastāvdaļā, ka Dievs nav personība. Ja Dievs nebūtu personība, tad Tu nebūtu pēc Dieva tēla radīts kā personība: ar savu gribu, saprātu, brīvību un nemirstību.
    Dievs nav personība okultā pasaules skatījumā, kur Dievs tiek aizvietots ar bezpersonisku Absolūtu jeb Visumu(panteistiskais pasaules skatījums).
    Gan pagāniskās sistēmās, gan totalitāros valdīšanas režīmos svarīgi bija izdzēst cilvēkā personību, kas sākās ar to, ka arī Dievs tiem tika pasniegts kā bezpersonība. Respektīvi, cilvēks kas atsakās no savas personības kā arī Dieva, paliek par vienkāršu ieroci totalitārās ideoloģijas vagariem.
    Mīlestība var eksistēt tikai starp personībām.

  • Principiālā starpība starp kristietību un islāmu tiek skaidrota ar to, ka kristietībā ir Svētā Trīsvienība, bet islāmā Allahs.
    ———–
    Pirms desmit gadiem satikos ar vārdu ESSE. Man tas kļuva par formulu ES+SE=ESSE. Es nevaru noliegt, ka es esmu. Es nevaru noliegt, ka vēl ir kaut kas bez manis un ārpus manis. Es un ne-ES kopā veido Visu. Pirmo bausli es saprotu konkrēti un praktiski – katrā brīdī ir iespējams vismaz ārēji-materiāli pakļauties tikai kādai vienai kārtībai, etiķetei, redzējumam, mērķim. Tiesa introspekcijā viss var būt ievērojami sarežģītāk. Bet ar Bībeli es mošejā neiešu
    ———-
    Es nevarēšu norādīt avotu, bet man bieži ir teikuši, ka vārds persona un personība kaut kā saistīts ar jēdzienu maska un tad jau ar sociālo lomu. Man patreiz viens darbs darāms. Teikt “viens darbs”. Nebūs īsti pareizi ir vesela virkne darbu, bet vienlaikus ar “kāda darba darīšanu” no “virkne darbu” tagad rakstu šo, jo …. tas saistās ar darbu, ko “man ir iespēja darīt”/”jādara”. JA reiz galu galā dzīvoju un dzīvošu, TAD katru brīdi ir iespēja kaut ko darīt labāk/sliktāk, pareizi/nepareizi u.t.t. Tātad pastāv “kaut kādi spēles noteikumi”. Viens no spēles noteikumiem ir “mīlestība”. Katoļiem ir formula Dievs=Mīlestība. Tiek uzskatīts, ka “Dievs” tas ir vienkārši un saprotami. Kādam cilvēkam 10 baušļi bija pārāk sarežģīti. Viņš lūdz Kristum paskaidrot vienkāršāk. Kristus teica: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Tātad vispirms viņš LIKA cilvēkam mīlēt sevi. Tas nav vienkārši. Es šaubos vai kāds cilvēks to vispār spēj. Jo, varbūt, sasniedzot mīlestības pilnību, būtne kļūst par kaut ko principiāli citu? Nu labi, cilvēks apjauš kaut ko no mīlestības un saprot, ka atradis sevī Mīlestību viņš ir tiesīgs mīlēt Citu.
    ———
    JA Lielās Patiesības un Lielās Realitātes pieņem kā kaut ko acīmredzamu, skaidru, reizi par visām reizēm tapušu un nemainīgu , TAD …. vai tad vispār kaut kur TUR ir vieta jebkam, kur nu vēl personībai?
    *** Kaut kur vēdās esot vieta
    Un TAM nebija ne sākuma, ne beigu
    ne augšas, ne apakšas
    ne rīta, ne vakara
    Un tad TAJĀ radās vēlme
    Un tā radās pirmās domas pirmais vārds
    ***
    Nu jā viens no VĀRDIEM ir BĪBELE ( The Book)
    Vai šis Vārds ir personība? – Manuprāt tas nav “labs” jautājums, jo korektas atbildes uz to nav,
    JA nepieņemam Svēto Trīsvienību.
    Nu labi. Pieņemsim, ka Svētā Trīsvienība ir trīs personības (par personību kaut kādā sistēmā uzskata individualitāti augstākajā kāpinājumā, pilnībā) vai personas (reālai vienkāršībai). Un tad? Ja nu es “varu sarunāties” tikai ar kādu vienu no tam? Pieņemsim ar Kristu? Un ar pārējām vai nu nemāku, vai negribu, vai viņas ar mani negrib runāt? Vai man pilnīgi noteikti IR JĀUZSKATA par personībām ne tikai tas viens ar ko man izdodas sarunāties, bet arī pārējie divi, kas varbūt vienkārši ir , piemēram, Ļeņina un Pujāta ģipša atlējumi, par kuriem “visi saka”, ka tās IR personības?
    ==========
    Pie kā tad nonācām?
    Labi uzskati mani par masonu, ja Tev no tā paliek vieglāk, labāk, priecīgāk ap sirdi.
    Labi, izkrāso mani kāda krāsa gribi, ja no tā Saule Tavā logā iespīd spožāk.
    @@@@@
    Dod mieru manos laukos ……
    ***

  • Cik zinu, tad “Allahs” arābu valodā nozīmē “Visaugstais”, tātad vienkārši “Dievs”. Tie nav dažādi “Visaugstie”, bet dažādas valodas un dažādas izpratnes tradīcijas, dažādas kultūrpieredzes attiecībās ar “Visaugsto”.
    ***
    “Kabala” NAV reliģija, bet zinātne par Vārdu. Interesenti (vai arī kuri turpmāk vēlas izteikties par šo jautājumu), ir lūgti vispirms ieskatīties un iepazīties: http://www.kabbalah.info Tas, ko mēs saucam par “Grāmatu”, var tikt uztverts divējādi: kā Likuma un likumu došana/skaidrošana. (Starp citu, vārda “grāmata” otra nozīme ir dokuments (rīkojums vai pavēle, vai atzinums, arī vēstule). Vārda “grāmata” etimoloģija – no indoeiropiešu pirmvalodas, nozīmē “kasīt, skrāpēt”, “iegrebt”, “iegriezt”). Būtībā – radīt pirmo zīmi, dot vēstījumu, uzrunāt tos, kas nāks/kuru vēl nav. Un “Bībeli” var saprast arī kā simbolu valodas (sauktu arī par “zaru valodu”)apmācības “rokasgrāmatu”. Kristieši noteikti nenoliegs to, ka Jēzus runāja līdzībās – ne tikai par pasauli, bet, pats galvenais, – par SEVI. Un ka, lai izprastu šīs līdzības, ir jāveic zināms tēlu radīšanas un nozīmju atpazīšanas darbs, kura rezultātā rodas personīgā, situatīvā nozīme jeb JĒGA. Un jo lielāku līdzību skaidrošanas kontekstu izmanto, jo skaidrāka nozīmju atklāšanās, jo dziļāka jēga.
    ***
    Vārdu izprašana ir ļoti svētīga. Piem., aramiešu valodā (“Vecās derības” valoda)vārds “grēks” nozīmē “netrāpīt mērķī”, bet “lūgt” nozīmē “spriest par sevi”.
    ***
    Jēdziens par “Trīsvienību” nav nekas cits kā sistēmiskas domāšanas imperatīvs, kuru sapratīs, nāksies saprast tad, kad pienāks laiks. “Trīsvienība” NAV kaut kāda trīs personu vienotība, bet sistēmisks personības jēdziens – personības ne kā apzīmējuma kaut kam, bet kā Vārda, kas ir pašapzināšanās pilnība, ārpus laika. No šejienes arī sākas kaut kāda skaidrība par to, kas domāts ar “mīli savu tuvāko kā SEVI PAŠU”.
    ***
    Starp citu, tas, ko KaTs tikko minēja kā fragmentu no Vēdām (“Un tad TAJĀ radās vēlme, Un tā radās pirmās domas pirmais vārds”) sakrīt ar “kabalas” zinātnes atskaites punktu – viss iesākās ar Vēlmi, kas ir vēlme dot, jo tas ir vienīgais, kas var būt pašā sākumā, kad nekā nav.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.