J.Kučinskis: ‘Nē finansiālās bardzības režīmam Eiropā!’ – II daļa

Hameleonu rotaļas beigušās. Par Latvijas sabiedrības nospiestību un pasivitāti vēl labāk liecina fakts, ka protestus neizraisīja pat ASV ziepju operas „Hameleonu rotaļas” seriālu izrādes pārtraukšana. Tūkstoši skatītāju tā arī neuzzināja, kurš būs nākamais Brūkas vīrs un viņas nākamā bērna bioloģiskais tēvs. Bezrūpīgā un ārēji greznā dzīve kaislībās, intrigās, melos, alkatībā, liekulībā, nodevībā un manipulācijās, kurai līdzi juta arī tūkstoši Latvijas skatītāju, beigusies. Ja vien TV kanālos, kuru uztveršanai nu visi pērk vai īrē dekoderus, neturpinātos vēl banālāki meksikāņu seriāli, nebeidzamas ekrāna zvaigžņu intrigas, laimes spēles, realitātes šovi, vardarbības trilleri, datorspēles datoros, porno vietnes internetā, čati, sēdēšana draugos.lv, Facebook, nepārtraukta sazināšanās caur mobilajiem telefoniem, sērfošana internetā, virtuālās naudas pelnīšana ar klikšķināšanu vai ziņu piesūtīšanu citiem, bezmērķīga komentēšana utt.

Daudzi jaunieši vairs nespēj dzīvot bez kāda trokšņa fonā, video klipu ņirbēšanas vai nepārtrauktas taustiņu spaidīšanas. Viņi pat guļ kopā ar saviem portatīvajiem datoriem un mobilajiem telefoniem, kļuvuši par elektronisku rotaļlietu vergiem. Tik daudz kontaktu un sazināšanās, tik iespaidīga statistika un maksājamie rēķini, bet būtībā – totāla vientulība, pamestība, augstākas jēgas un ideālu trūkums, un kluss izmisums. Apdzisušas un nepiepildītas patērētāju sirdis un parādi, parādi, parādi. Aug jauna paaudze ar nolaupītu bērnību, svešā nedraudzīgā pasaulē, sēdošā dzīvesveidā nomāktu veselību un nekādas dzīves perspektīvas izpostītajā dzimtenē.

Visai šai un citai „izklaidei” kopīgs tas, ka tā cilvēkus atrauj no īstās realitātes, novērš, izkliedē un nogurdina uzmanību, aptur domāšanas procesus galvā, pārveido uztveres un domāšanas veidu, padara atkarīgus no iluzoras, nekur neeksistējošas pasaules, bezjēdzīgi ik dienas nosit stundām mūsu ierobežotā dzīves laika, kuru varētu izmantot daudz vērtīgāk. Un tad arī mūsu dzīve būtu pavisam citādāka.

Par modernajām tehnoloģijām var teikt to pašu, ko par naudu: tās ir labs kalps, bet slikts kungs. Problēma jau tā, ka visa šī virtuālā draza, kas nepārtraukti bombardē mūsu emocionālos punktus un rausta mūsu uzmanību, daudziem viņu apziņā šķiet īstāka un patīkamāka par mūsu īsteno realitāti, kurā tomēr esam spiesti atrasties un dzīvot. Vēl traģiskāk tas, ka minētās virtuālajā telpā kultivētās vērtības – alkatību, zemās kaislības, viltu, intrigas, melus, bezrūpību, bezatbildību, nodevību, liekulību, vardarbību, paļaušanos uz laimes spēli, māņticību utt. – mēs apzinoties vai neapzinoties pārnesam uz  savu reālo dzīvi. Mēs paliekam pret šīm „vērtībām” iecietīgi savā reālajā dzīvē un arī valsts politikā. Visa dzīve kļūst par nebeidzamām, monotonām hameleonu rotaļām – viens murgains hameleonu rotaļu seriāls 20 gadu garumā.

Latvijas Republika iesākās ar lētu alkoholu, reketu, blēžu kantoriem, plānotu deindustrializāciju, šoka terapiju, TV seriāliem, pornogrāfiju, prostitūciju, reklāmu lavīnu, tirgus fundamentālistu ideoloģiju, morālo relatīvismu, valsts mēroga afērām un arvien jaunu parādu uzņemšanos. Un tad nu tādai pārstimulētai, pāršokētai, normālas dzīves pamatus zaudējušai un apreibinātai sabiedrībai ar izkliedētu uzmanību nebija grūti iestāstīt, ka valsts var pastāvēt bez ražošanas, ka viss jāprivatizē, ka visu nepieciešamo labāk iepirkt ārzemēs, ka visam iepriekšējo paaudžu celtajam nav nekādas vērtības, ka jāielaiž ārvalstu kapitāls, kas pats par visu parūpēsies un nodrošinās, ka naudu vislabāk nevis sakrāt godīgā darbā, bet aizņemties no ārzemēm vai legāli nozagt utt.

Bet nu, ja negribam aiziet pilnīgā zudībā, ir laiks atgriezties realitātē, kura sākotnēji šķitīs diezgan skarba, taču arī stimulējoša un ne bez entuziasma un jauncelsmes prieka. Ja vien atzīsim realitāti un izlemsim uzņemties atbildību par savu dzīvi un valsti.

Es zinu, ka sākumā tas nebūs viegli – kā jau visās neierastās lietās vai centienos atbrīvoties no atkarības. Bet tomēr izslēdziet televizoru, nesēdiet bezmērķīgi internetā, neklausieties neko pasīvi, atstājiet mājās mobilo telefonu un lietojiet to tikai tad, kad patiešām ir nopietna vajadzība. Apspiediet sevī vēlēšanos iedziļināties zemiskās intrigās, bezmērķīgā ziņkārē, citu cilvēku aprunāšanās u.tml. Neklausieties, neskatieties un nelasiet neko, ko jums piedāvā uz pasīvu patēriņu vai izklaidi orientēti mēdiji un reklāmas. Meklējiet tikai to, ko patiešām gribat zināt un saprast. Neesiet elektronisko mēdiju pasīvi vergi, izmantojiet tos tikai kā instrumentus, kad vēlaties orientēties reālajā pasaulē vai kaut ko derīgu paveikt. Šāda atslēgšanās nepieciešama, lai smadzenes atkal spētu uztvert reālo pasauli, lai tās atjaunotu spēju domāt, meditēt, saprast.

Sargiet sevi no mēdiju bombardēšanas un visiem šiem uzmanības izkliedētājiem. Iztīriet savas dzīvojamās un darba telpas, kā arī apkārtni no visa liekā un neglītā, kas novērš, apgrūtina vai izkliedē jūsu uzmanību, slimīgi kairina emocijas u.tml. Izvairieties (atšujiet no sevis) no uzmācīgiem cilvēkiem, kuri mehāniski reproducē mēdijos uzsūktos sārņus, lamā valdību vai kādu citu grupu, atkārto iepriekšējā vakara „Panorāmas” vai kādas partijas propagandu, kā arī no tiem, kas ap sevi izstaro mūžīgu negativitāti, nolemtību, sakāvniecisku pesimismu, iedarbojas kā vampīri vai arī jūs mēģina ievilkt dzeršanā, narkotiku lietošanā vai citos destruktīvos laika nosišanas pasākumos.

Tā vietā sāciet sakārtot savas mājas un apkārtni, izejiet laukā pie dabas, baudiet skaistumu. Apgūstiet kādu derīgu prasmi, apgūstiet kādu svešvalodu vai mūzikas instrumentu. Uzlabojiet savu ēdienkarti ar dabiskiem Latvijas produktiem, pievērsiet uzmanību savam ķermenim un veselības stāvoklim, sāciet to vingrināt un darīt fiziskus darbus, vairāk kustieties un iepazīstiet pasauli ap sevi. Dzīvojiet veselīgi, atbrīvojieties no neveselīgiem ieradumiem. Mācieties dzīvot vienkārši, vērtīgi un ar prieku. Kļūstiet eleganti, skaisti, laipni un pieklājīgi. Iepazīstieties ar saviem kaimiņiem un darba biedriem, atjaunojiet sakarus ar saviem radiniekiem, skolas biedriem un citiem dzīves laikā pazaudētiem cilvēkiem, mācieties ar viņiem sadraudzēties, atrodiet domubiedrus, pārspriediet jūs satraucošus jautājumus.

Neesiet vairs patērētāji, kas pasīvi gaida, kad kāds cits kaut ko noorganizēs no augšas. Tā vietā organizējiet kaut ko paši vai kopā ar saviem jauniegūtajiem draugiem. Sāciet ar maziem sirsnīgiem un tuvinošiem pasākumiem, kas sagrauj barjeras un izkausē ledu. Piemēram, noorganizējiet pikniku vai svinības kādam savam tuvākajam vai kaimiņam (vienalga, kas viņš ir), tikai nedariet to restorānā, bet pašu veidotos apstākļos, bez televizora, Radio 2 vai kāda atskaņotāja fona. Runājiet un dziediet paši, skatieties cits citam acīs, mācieties cits citu saprast, atrast kopīgas intereses un kopīgi veicamus darbus. Atmetiet 20 gadus kultivēto konkurences kultu! Tā vietā mācieties ar citiem sadarboties, palīdzēt, pieņemt palīdzību un solidarizēties. Pārvariet atsvešinātību, kļūstiet par daļu no lielāka veselā.

Vēlreiz un vēlreiz noraidiet mums piešūto pasīva patērētāja un kredītņēmēja (t.i., mūžīgā parādnieka) statusu. Organizējiet paši nu jau kaut ko lielāku (negaidiet sponsoru atbalstu vai sabiedrisko fondu līdzekļus): ielas vai ciema svētkus, regulāras talkas, pašdarbības teātri, sporta pasākumus, derīgu lekciju un pārrunu vakarus, pašdarbības teātri, dziedātāju kopu, pašpalīdzības un sadarbības organizāciju, kooperatīvu, regulāru vietējo ražotāju tirdziņu, pārrunas ar pašvaldības amatpersonām par nepieciešamajām pārmaiņām. To darot, mēs atgūsim dzīvesprieku un entuziasmu, kā arī ticību saviem spēkiem. Un atklāsim, ka naudas trūkums nav problēma, ka viss patiesi vērtīgais šai dzīvē ir bez maksas vai par saprātīgu cenu.

Protams, jādomā arī par savu turību. Šai sakarā jāsaprot, cik svarīgi ir atbalstīt savējos, t.i., vietējos uzņēmējus, vietējos tirgotājus, vietējos ražotājus. Arī tad, ja uz šo brīdi viņu prece vai pakalpojums šķiet dārgāks vai mazāk spožs par ievesto. Jo tā nauda, ko jūs samaksāsiet savējiem, turpinās apgrozīties vietējā kopienā, palīdzēs nostiprināties un augt vietējiem uzņēmējiem, radīs jaunas darbavietas, atgriezīsies caur nodokļiem pašvaldības infrastruktūrā un vēl daudzos veidos darīs bagātākus visus vietējos, tai skaitā jūs personīgi. Jo došana ir saņemšanas otra, neatdalāma puse. Bet nauda, ko jūs atstājat ārvalstu lielveikalā vai bankā (bankas uzliek nodevu katram mūsu maksājumam), lielākoties tiek no jūsu pašvaldības izvesta (banku peļņa, milzīgais tirdzniecības uzcenojums utt.). Tieši tāpēc, ka mēs naudu atdodam par svešzemju produktiem, svešzemju veikalu un banku tīkliem, mēs esam palikuši nabadzīgi un mūsu bērniem nav darba Latvijā.

Globālā ekonomikas krīze nav beigusies, bet ir tikai tā īsti sākusies. Pašlaik sācies jaunāko laiku pasaules vēsturē Lielākās depresijas otrais posms, kas mūs „aplaimos” ar jauniem sabrukumiem un, ļoti iespējams, arī postošu karu, kas var sākties jau šoruden un kura pirmās iezīmes būs naftas cenu milzīgs kāpums un dramatiski starptautiskās tirdzniecības traucējumi. Līdzšinējie Kalvīša, Godmaņa un arī Dombrovska kabineta pasākumi bija vērsti nevis uz krīzes pārvarēšanu, bet gan uz tās padziļināšanu un saasināšanu, uz Latvijas iegrūšanu vēl lielākos parādos un lielākā atkarībā. Tāpēc valdošo aprindu plāni lēti iztirgot pēdējos Latvijas valsts īpašumus (mežus, Latvenergo, dzelzceļus u.c.) ir tikai likumsakarīgi. EK un SVF aizdevuma noteikumi izslēdz šā aizdevuma atdošanu normālā veidā (ar funkcionējošā tautsaimniecībā nopelnītiem ieņēmumiem) – Latvijas izpārdošana bija jau iepriekš ieplānota tieši caur šo mums pilnīgi nevajadzīgā EK un SVF aizdevuma mehānismu.

Tāpēc jābūt gataviem izdzīvošanai ārkārtīgi smagos apstākļos. Jāapgūst totālas krīzes apstākļiem nepieciešamās prasmes: apģērbu un apavu šūšana, būvniecība, dažādi amatniecības darbi, pašaizsardzības paņēmieni, dārzkopība, saimniecībā nepieciešamu materiālu ražošana mājas apstākļos, jānodrošinās ar alternatīvām apkures sistēmām, mierīgā garā (kamēr ir tādas iespējas) jānodrošinās ar nelielām nebojājošos produktu, medikamentu, pirmās nepieciešamības preču un izejvielu rezervēm, jāpadomā par sabiedriskās drošības nodrošināšanu apstākļos, kad nedarbosies policija, ugunsdzēsēji un citi dienesti, jāiegādājas materiāli, transportēšanas līdzekļi un darba instrumenti, kuri var darboties bez elektrības un degvielas u.tml.

Katram jāuzdod sev jautājums un jāieplāno risinājumi šādām līdz šim ierastām lietām: kā es vai mana ģimene dzīvos, ja nebūs elektrības (vai arī to ierobežoti pieslēgs uz kādu stundu diennaktī), centralizētās apkures un ūdens padeves, ja nedarbosies veikalu tīkli un komunālie dienesti, ja ielās siros vardarbīgi laupītāji, ja nedarbosies skolas un slimnīcas, ja nebūs pārtikas produktu vai arī tos tirgos par nepieejamām cenām?

Reālās pasaules fakti
Lai dod Dievs, ka esmu pārspīlējis turpmākās krīzes izpausmes. Nekādā gadījumā nevēlos celt paniku. Panika neko neatrisina un var tikai kaitēt. Bet, ja tomēr pēc kāda laika šīs prognozes pilnīgi vai daļēji īstenosies, tai brīdī šādi ieteikumi būs jau novēloti. Panika var pārņemt tikai nesagatavotus cilvēkus. Aicinu katru domāt un vērtēt ar savu galvu, neizslēdzot arī manis minēto notikumu attīstības scenāriju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau tagad varam nekļūdīgi konstatēt faktus, kuri liek šaubīties par iespēju, ka mūsu nākotne varētu būt rožaina un bezrūpīga. Skaidrs ir tas, ka nekas vairs nebūs tā, kā bija ierasts iepriekšējos gados. Lūk, daži mani vērojumi.

  • Lai arī juridiski Latvija vēl ir neatkarīga valsts, faktiski savu neatkarību un tautas suvereno varu jau esam zaudējuši. Par to liecina fakts, ka neviens mūsu dzīvei svarīgs lēmums netiek pieņemts bez iepriekšējas saskaņošanas ar starptautiskām institūcijām vai pēc to diktāta. Mēs dzīvojam ārēju varas centru pārvaldītā administratīvā teritorijā, kurai piemīt gandrīz visas klasiskās kolonijas un/vai okupētas teritorijas iezīmes.
  • Protams, Latvijai jau sen nav arī savas valdības un parlamenta, kas pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas iedzīvotāju intereses. Tie vīri un sievas, kas sēd un spaida pogas tais iestādēs, neuzdrošinās pat brīvi nošķaudīties, iepriekš to nesaskaņojot ar iestādēm Briselē un Vašingtonā. Pēdējie disidenti un brīvdomātāji, kuri uzdrīkstējās nepakļauties frakciju disciplīnai, uzdeva neērtus jautājumus un mēģināja iesniegt tautai labvēlīgus likumprojektus, bija sastopami 6. Saeimā (varbūt vēl atceraties kluso profesoru E.Grinovski, dīvaino „Tālavas taurētāju” G.Valdmani, dakteri L.Ozoliņu un vēl dažus, kas to darīja). Nu mums ir tikai labi apmaksāta politisko aktieru veidota balsošanas mašīna, kuru aiz diedziņiem rausta globālo varas centru onkuļi. Labākajā gadījumā šo veidojumu varētu saukt par EK/SVF tiešās pārvaldes vietvalžu administrāciju.
  • T.s. politiskās partijas šai sistēmā ir tikai šās ārējās varas un vietējo oligarhu finansēti un kontrolēti brendi (latviešu valodnieki teiktu – zīmoli). Gluži kā veļas pulveru markas, kas dižojas ar dažādiem iepakojumiem un reklāmas tekstiem, bet būtībā ir tas pats ķīmiskais produkts, kuram varbūt pielikti atšķirīgi sintētiskie aromatizatori. No visu šo no jauna pārpakoto partiju klāsta (tiem pašiem vēžiem citās kulītēs) vienīgi „Saskaņas centrs” sola būtisku politikas maiņu, taču es nevaru aicināt viņiem akli uzticēties vai viņus nekritiski atbalstīt, jo pats neesmu pārliecināts, vai un kā viņi savas deklarācijas īstenos. Ne jau Latvijas pilsoņi izvirza savus kandidātus parlamenta vēlēšanām. Tos rūpīgi atlasa šo politbiznesa grupējumu vadītāji kopā ar saviem finansētājiem. Kā liecina pieredze, kuru varu apliecināt ar konkrētiem piemēriem, patstāvīgi domājošus, nesakompromitētus un neuzpērkamus cilvēkus viņi savās listēs neliek. Tātad, ja salīdzinām ar padomju laikiem, šai ziņā nekas būtiski nav mainījies. Tolaik kandidātus izvirzīja partijas orgāni un arī tolaik viņi balsoja tā, kā viņu izvirzītājiem vajadzēja. Izņemot 1989. gadu, kad tautas spiediens viņiem lika balsot citādāk. Šo praksi varam atkārtot. Tāpēc es atkārtoju – nebūsim pasīvi patērētāji. Lai kas veidotu nākamo parlamentu un valdību, tauta var to piespiest darboties mūsu interesēs.

Par mērķiem tuvākiem un tālākiem
Lai arī uz šo brīdi valsti esam zaudējuši un tauta suvereno varu ir izlaidusi no savām rokām (šo parādību sauc par valsts nozagšanu), mēs to varam atgūt, ja ņemsim vērā visas iepriekšējās kļūdas un spēsim mobilizēties valsts atjaunošanai, sākot no apakšas un gandrīz no nulles punkta. Tieši smaga krīze, kas liek sadurties ar skarbo realitāti, ir vislabākais laiks vērtību pārvērtēšanai un jaunas paradigmas pieņemšanai. 20. gadi savstarpējā konkurencē, alkatībā, korupcijā un nenovīdībā ir pierādījuši šādas politikas graujošo nepiemērotību. Ja gribam savu valsti un vispārēju labklājību, jāorientējas nevis uz konkurenci, bet gan uz sadarbību. Tāpat jāatsakās no nostādnes, pēc kuras tautai jāapkalpo oligarhu saujiņas privātās intereses. Tās vietā liekams kopīgā labuma un vispārējās labklājības princips. Jānoraida „lai mans kaimiņš iznīkst” princips, tā vietā liekot – „lai mans kaimiņš uzplaukst”. Starp uzplaukušiem kaimiņiem plauksim un drošībā būsim arī katrs mēs. Šis princips ir īstenojams gan ģimenē un darbavietā, gan vietējā kopienā un visā valstī, gan starpvalstu attiecībās.

Kādi varētu būt mērķi un galvenās prasības gan EAK ierosinātajā Rīcības dienas manifestācijā, gan pirmsvēlēšanu diskusijās, gan nākamajai valdībai?

Latvijai jāpasludina visu savu parādu atmaksāšanas moratorijs līdz laikam, kad mēs būsim atjaunojuši savu tautsaimniecību un kļūsim maksātspējīgi. Kategoriski noraidāma Latvijas īpašumu izpārdošana ārzemniekiem (kas maldinoši tiek dēvēta par privatizāciju) parādu kārtošanai. Gluži otrādi – apsverama vairāku īpašumu un nozaru nacionalizācija, jo šie īpašumi ir resursi, uz kuriem varam balstīt savas tautsaimniecības atjaunošanu. Bankām, kuras ar negodīgiem paņēmieniem uzpūta tirgu, izraisīja inflāciju un uzbūvēja parādu piramīdu, atņemama darbības licence Latvijā. Pietiks barot ārvalstu blēžus un spekulantus! Mums ir pašiem sava valsts banka (Hipotēku banka) un pēc vajadzības varam sev iekārtot arī citas, vai dibināt savus kredītkooperatīvus. Lai mums neuzkundzētos jauni laventi, kargini un krasovicki, nacionalizējama visa Latvijas banku sistēma. Tas jādara kaut vai tāpēc vien, ka šī sistēma ir bankrotējusi, turpina parazitēt uz mūsu rēķina un nedod nekādu pozitīvu ieguldījumu mūsu reālajā ekonomikā.

Parādu krīze ir globāla problēma. Parādā ir ne tikai Latvija, bet gandrīz visas rietumvalstis. Šie parādi ir neatmaksājami un blēdīgi radīti, tāpēc agrāk vai vēlāk tie būs jānoraksta. Bet Latvija kā viena no visvairāk cietušajām valstīm ir tiesīga moratoriju pasludināt jau tagad, dodot labu piemēru citām valstīm. Ne jau Latvija izdomāja šo globālā kazino krāpšanas sistēmu, mums tā tika uzspiesta no augšas. Tā kā mēs nebijām informēti par šīs krāpnieciskās shēmas dabu un darbības sekām, tad darījums no civiltiesību viedokļa nav spēkā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šie starptautiskie krāpnieki neko nav ieguldījuši Latvijas tautsaimniecībā, bet tikai mūs gadiem izsūkuši. Arī starptautiskā tiesības un ANO konvencijas aizliedz nacionālo resursu atņemšanu tautām un valstīm. Ja jāizvēlas starp starptautisko spekulantu sistēmas glābšanu un tautu izdzīvošanu (cilvēka tiesībām), tad cilvēcību saglabājušajiem izvēle ir skaidra.

Šim risinājumam ir arī garīgs pamatojums. Augļošana Bībelē pasludināta par grēku. Vēl XVII gadsimtā par augļošanu Rietumu pasaulē draudēja nāves sods (islāma zemēs augļošana aizliegta arī mūsdienās). Otrkārt, Bībelē paredzēts t.s. Jubilejas princips. Proti, lai novērstu ekonomikas sabrukšanu un sabiedrības bojāeju, ik pēc laika senajās valstīs, parasti saistībā ar jauna valdnieka nākšanu pie varas, tika izsludināta visu parādu piedošana un ieķīlāto īpašumu atjaunošana. Tas pats darāms arī tagad.

Latvijas Banka ir nacionalizējama un pakļaujama demokrātiskai sabiedrības kontrolei. Tai jākļūst par Latvijas valsts iestādi, kas emitē saimnieciskai attīstībai nepieciešamo suverēnas naudas apjomu. Tas pavērs iespēju finansēt vai ilgā termiņā kreditēt (bez procentiem) tautsaimniecības attīstībai nepieciešamos infrastruktūras modernizācijas un enerģijas nodrošināšanas projektus, kā arī ražošanas objektu radīšanu pirmkārt tajās nozarēs, kurām izejvielas iegūstamas Latvijā (pārtikas rūpniecība, koksnes pārstrādes nozares, ķīmiskā rūpniecība, celtniecības materiālu ražošana, ādu pārstrāde, linu rūpniecība u.c.). Šajos projektos labi apmaksātu darbu iegūs arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri tagad spiesti kā lēts darbaspēks celt citu valstu labklājību. Ražošana un ar to saistītās palīgnozares ir galvenais sabiedrības stabilas labklājības avots. Šiem ieguldījumiem būs multiplicējošs efekts, jo šie projekti radīs maksātspējīgu pieprasījumu pēc visu pārējo nozaru un jomu pakalpojumiem: arī izglītības, zinātnes un kultūras jomās.

Protams, šie procesi notiks pakāpeniski un vairākos posmos, jo patlaban Latvijas tautsaimniecība ir tik iznīcināta un esam tik dziļi integrēti un atkarīgi no starptautiskām piegādēm, ka vienā paņēmienā šis atkarību mezgls nav pārcērtams. Taču tas nav neiespējami, jo arī pēc I pasaules kara Latvija bija izpostīta, cilvēki izkauti un izklīdināti, nebija gandrīz nekādas ārējās palīdzības, tomēr dažos gados mūsu priekštečiem izdevās savu dzīvi padarīt tīkamu un cerīgu.

Taču ievērojami vairāki orientieri, uz kuriem tiekties. Visu, ko varam paveikt paši, pašiem arī jādara. Piemēram, ja RVR ir gatava uzbūvēt jaunus vilcienus „Latvijas dzelzceļam”, tad tieši RVR šis pasūtījums arī jāpiešķir, nevis jāmeklē kaut kādi ārzemnieki. Ārzemnieki iesaistāmi tikai tādos mūsu attīstībai svarīgos projektos un tādos apmēros, kuros paši ar saviem spēkiem tiešām nespējam tikt galā.

Anulējami vai pārskatāmi un koriģējami visi tie vispārējie brīvās tirdzniecības jumta līgumi, kuri ir diskriminējoši Latvijai vai darbojas tikai vienā virzienā. To vietā slēdzami konkrēti un līdzsvaroti tirdzniecības, vērtību apmaiņas un starpvalstu sadarbības līgumi. Latvijas iekšējais tirgus ir aizsargājams. Jā, jā, – tas ir tas pats ilgi nopulgotais vārds – „protekcionisms”, kas tā nepatīk ieinteresētiem ārvalstu diplomātiem un ārvalstu biznesa interešu bīdītājiem. Neviena attīstīta valsts par tādu nav kļuvusi bez protekcionisma. Nu nevar taču, piemēram, parādos iedzīts, dažādu uzraugu un inspektoru notrenkāts Latvijas zemnieks viens pats konkurēt ar trekni subsidētiem starptautiskajiem pārtikas karteļiem, kuru apgrozījums mērāms miljardos un kuru tīrumos izmanto vergu darbaspēku! Tāpēc mūsu zemniekiem nepieciešama valsts aizsardzība un atbalsts. Ja negribam mirt badā, pirmkārt atjaunojama tieši lauksaimniecība. Pārtikas pašpietiekamība ir galvenais valsts neatkarības priekšnoteikums un garants.

Noteikti pārskatāmi tie ES noteikumi, kuri diskriminējoši ierobežo mūsu lauksaimniecību (netaisnīgā subsīdiju politika u.c.), zvejniecību, cukura ražošanu un citas jomas. Ja ES vadība tam nepiekrīt, tad no ES vienkārši jāizstājas. Līdzīgi pārskatāma oglekļa dioksīda izmešu kvotu sistēma, kas balstīta uz viltus teoriju par it kā cilvēku darbības izraisītu globālo sasilšanu un kas ierobežo un sadārdzina mūsu attīstību. CO2 kvotas Latvijai noteiktas periodā, kad mūsu tautsaimniecība jau bija iznīcināta, tāpēc tās nav piemērotas valsts attīstībai.

Krīze ir ļoti izdevīgs periods īstu un vērtīgu ārvalstu investoru piesaistei, jo pasūtījumu apjomi starptautiskajā tirgū ir krasi noplakuši. Līdz šim esam Latvijā laiduši un par investoriem godājuši visādus avantūristus ar viņu spekulatīvajiem, bieži vien neesošajiem kapitāliem, kuri bez maksas un sava ieguldījuma pārņēmuši mūsu objektus, cēluši tarifus, baudījuši nepelnītas privilēģijas un parazitējuši. Vai arī šos objektus „iemarinējuši”, kā tas notika Ķemeru sanatorijas kompleksa gadījumā. Slēdzot Lattelekom jumta līgumu, mēs dabūjām pasaulē dārgākos sakaru tarifus un pārvilkām svītru pašmāju elektroniskās industrijas attīstībai (VEF un RRR likvidācija). Līdzīgu piemēru ir ļoti daudz.

Taču infrastruktūras modernizācijas un enerģētikas projektos, kā arī dažu rūpnīcu celtniecībā ārvalstu speciālistu palīdzība patiešām būs nepieciešama. Un gadījumos, kad konkrētais objekts ir dzīvīgi nepieciešams Latvijas attīstībai, protams, pieļaujamas zināmas koncesijas un ārvalstu investoru ieinteresēšana, taču šajos darījumos nedrīkst pazust pašas Latvijas intereses. Līgumiem jābūt abpusēji izdevīgiem un līdzsvarotiem, taču ne aplaupošiem vai bijušajām Rietumu kolonijām raksturīgiem. Kā tādu var minēt līgumu, ko Latvija bija gatava parakstīt ar somu firmām Ozolsalas celulozes rūpnīcas būvēšanai. Paldies Dievam, mums izdevās šo nekaunīgo laupīšanas afēru izjaukt, bet celulozes un papīra rūpnīcas mums tiešām IR vajadzīgas!

Var droši apgalvot, ka nekaunīgi piedāvājumi, uzpūstas tāmes un aplaupoši noteikumi raksturīgi globalizācijas periodā izlutinātajām Rietumu firmām. Taču tām vairs nepieder monopolstāvoklis. Piemēram, Āfrikā un islāma valstīs ar Rietumu firmām sekmīgi konkurē Ķīnas firmas. Tās strādā lēti un efektīvi, un viņu noteikumi ir attīstības valstīm daudz labvēlīgāki. Ķīna var būvēt gandrīz visu: ātrgaitas dzelzceļus, naftas atradnes (Kurzemē un mūsu teritoriālajos ūdeņos taču ir nafta!), sakaru tīklus, jebkura profila rūpnīcas, atomelektrostacijas utt. Un Ķīna, kura pašlaik cieš no saimnieciskā panīkuma Rietumos, kur bija galvenais Ķīnas preču noieta tirgus, ir ieinteresēta jaunu sadarbības sakaru dibināšanā, tai skaitā Latvijā. Ķīna ir ieinteresēta arī „Zīda ceļa” projektā. Un Ķīnai, kura ir lielākais ASV kreditors, ir arī kapitāls (nekādā gadījumā nedrīkst ņemt Pasaules bankas vai SVF kredītus!). „Zīda ceļa” projektam nav noteikti jābūt saistītam ar Daugavas gultnes pārrakšanu, tā var būt arī ātrgaitas dzelzceļa līnija (šai jomā labākie speciālisti ir ķīnieši, japāņi un vācieši). Kā sadarbības partneris nav noniecināma arī mums kaimiņos esošā Krievija un Baltkrievija. Ja runājam par naftas ieguvi, palīdzēt var arī Venecuēla un citas naftas eksporta valstis. Svarīgi līdzīgos projektos iesaistīt arī mūsu ļaudis, kuri kļūtu par speciālistiem attiecīgajās jomās.

Lai šos attīstības projektus īstenotu, nepieciešams radikāli mainīt nodokļu politiku, atbrīvojot no pārlieku smagās nodokļu nastas darbu un ražošanas attīstībai nepieciešamos resursus. Ceļoties Latvijas labklājībai, noteikti jāpāriet uz lielo algu politiku. Tam būs būtiska nozīme, jo tikai labi atalgoti cilvēki var iztikt bez kredītiem savu dzīves nepieciešamību apmierināšanai, kā arī paši kļūt par krājējiem, noguldītājiem un investoriem. Tikai tā veidosies mūsu nacionālais kapitāls un atkritīs vajadzība pēc aizņēmumiem ārvalstīs.

Nākamais mērķis ir saimniecības decentralizācija un pārvaldes demokratizācija. Ir svarīgi panākt, lai uzņēmumi, iestādes un darbavietas būtu nevis tikai dažos centros, bet katrā pilsētiņā, pagastā un miestā. Kāda gan jēga, ja piena savākšanas mašīnas brauc no Rīgas līdz Lietuvas robežai, bet pēc tam citas mašīnas pārstrādāto un nesamērīgi uzcenoto produkciju ved atpakaļ? Kam vajadzīga tāda izšķērdība un Latvijas apdzīvoto vietu noplicināšana? Kad gribējām izstāties no PSRS, kā vienu no galvenajiem iemesliem uzsvērām pārlieko centralizāciju, varas tālumu no cilvēkiem un gigantomāniju (tos lielobjektus dēvējām par PSRS monstriem), bet vai tagad nav vēl lielāka centralizācija un gigantomānija?

Tātad nevajag mums tos centralizētos un nepilnīgi noslogotos monstrus, kas centralizējuši strauji izmirstošo Latviju! Lieluzņēmumiem būs vieta tad, kad tiks atjaunots Latvijas tautsaimniecības potenciāls un būs nepieciešamība eksportam nodrošināt vienota standarta produkciju. Taču vienlaikus lai dzīvo mazs, pārskatāms un skaists! Katrā pagastā lai ir pienotava, siernīca, graudu kalte, maizes ceptuve, dzirnavas, skaistuma salons, veikals, desu cehs, dažādu amatnieku darbnīcas, iestādes, krājaizdevu sabiedrības, klubs, bibliotēka, skola, baseins, sporta komplekss, citas iestādes, iekoptas un tikai vienam pagastam raksturīgas skaistuma vietas, un pļavās atkal lai ganās gotiņas un citi mājdzīvnieki! Tikai tādā veidā uzlabosies mūsu dzimstība, nostiprināsies ģimenes, veidosies plašs vidusslānis, plauks kultūra, atdzims sociālās saites, izzudīs nabagie un izstumtie. Ja to nevar panākt katrs tikai ar saviem spēkiem, tad to var panākt kooperējoties. Tādā veidā saimniecisko patstāvību atguvušie cilvēki atgūs arī savu varu, un apzīmējums „pašvaldība” atgūs savu sākotnējo nozīmi – „pašu pārvalde”.

Lai mazinātu atkarību no naftas produktu importa, satiksmes sastrēgumiem un maksas stāvvietām, apsverama lētas sabiedriskā transporta sistēmas atjaunošana. Sabiedriskā transporta krīze lielā mērā izskaidrojama ar tā dārdzību. 1990. gados Latvijā bija salīdzinoši lēta degviela un lētas lietotās automašīnas, kā arī tika visādi veicināta pāreja uz privātu automašīnu izmantošanu. Tagad ir acīm redzams, ka šis ceļš ir strupceļš. Atgādinu, ka padomju laikā brauciens tramvajā maksāja 3 kapeikas, trolejbusā – 4 kapeikas, bet pilsētas autobusos – 5 kapeikas. Arī starppilsētu autobusi un vilcieni nebija dārgi, tāpēc sabiedriskais transports bija labi noslogots un varēja atļauties lētas biļešu cenas.


Jānis Kučinskis

Citi autora raksti, tulkojumi vai sagatavotie materiāli, kuri papildina uzrakstīto (spiediet interesējošo nosaukumu, tajā ir hipersaite):


  • Ļoti labs raksts.
    Gandrīz vai visam var piekrist, izņemot, protams, (saprotiet, vēlos būt optimists un laimīgu beigu cienītājs) tam, ka ir ignorēta viena smaga realitāte – sabiedrības atlasē/evolūcijā selekcija atlasa tos, kam ir lielāks pārspēks/vara. Lai “virsvara” varētu tikta nostiprināta un uzturēta ir nepieciešams pielietot ar vien vairāk vardarbības (fiziskas, psiholoģiskas, juridiskas…) un rezultāts ir centralizācija, cilvēku pasivitāte, neziņa/neinformētība, stagnācija, motivācijas trūkums.

    Paradokss ir arī tanī faktā, ka kopēja mērķa sajūtas radīšanai, efektīvai koordinācijai un, tā teikt, personīgu upuru nešanai (piemēram, uzņēmējiem maksājot lielas algas saviem darbiniekiem) sabiedrības labā ir nepieciešams centralizēts spēks ar attiecīgiem instrumentiem.

    Rakstā trūkst sapratnes par to, kas ir laba dzīves kvalitāte – tiek radīts iluzors iespaids, ka tā ir naudu (lielas algas), kaut gan patiesībā, tā ir pieeja cilvēkam nepieciešamajām lietām pakalpojumiem. PIEEJAI NAV obligāti jābūt saistītai ar naudas daudzumu.

    Laikam pa daudz sarakstīju.

  • Te Daniel Cohn-Bendit atkāta rauna ES parlamentā par Grieķijas “glābšanu” un ES valstu divkosību attiecībā uz militāro, finansiālo un organizatorisko darbību.
    http://www.youtube.com/watch?v=dQGkP68AVTI

  • Nu nevajag sagrozīt. Es nekur naudu neesmu izcēlis kā mērķi, bet tikai kā līdzekli, kurš turklāt atbrīvojams no savtīgu interešu manipulācijām. Esmu pat pasvītrojis teikumu:
    “Par modernajām tehnoloģijām var teikt to pašu, ko par naudu: tās ir labs kalps, bet slikts kungs.”
    Tāpat ir izcelta vajadzība pēc decentralizācijas, cilvēku prātu atbrīvošanas no globālo mēdiju un citu uzmanības izkliedētāju atkarības, personīgas atbildības uzņemšanos, savu resursu izmantošanu.

  • Balstoties uz rakstu, esmu uzmetis tekstu arī īsākam manifestam:
    ————————————————————
    Latvijas Tautas tiesību atgūšanas
    M A N I F E S T S

    “Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām” 1. pants deklarē: “Visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības. Pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. Visas tautas savu mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem [..]. Nevienai tautai nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tai piederošos eksistences līdzekļus.”

    Akli izpatīkot ieinteresētu starptautisko institūciju ieteikumiem un vietējo oligarhu spiedienam, līdzšinējās neoliberālās Latvijas valdības mūsu kādreiz tik plaukstošo Republiku ir likumsakarīgi novedušas līdz reālās tautsaimniecības sabrukumam, demogrāfiskai katastrofai, sociālai polarizācijai, masu bezdarbam un parādu verdzībai. Pakļaujoties starptautiskā spekulatīvā kapitāla spiedienam, Latvija finansiāli noasiņo un ir kļuvusi par savas augstākās vērtības – cilvēku un it īpaši jaunatnes – eksportētājvalsti. Šāda politika pilnībā atbilst genocīda nozieguma definīcijai, jo pēc ANO 1948. gada “Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodāmību” II panta, genocīds ir ne tikai kādas cilvēku grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, bet arī “tādu dzīves apstākļu apzināta radīšana, kas vērsti uz tās pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu, garīgu kropļošanu vai dzimstības apturēšanu.”
    Līdzšinējie A. Kalvīša, I. Godmaņa un V. Dombrovska kabinetu pasākumi bija vērsti nevis uz krīzes pārvarēšanu, bet gan uz tās padziļināšanu un saasināšanu, uz Latvijas pakļaušanu vēl lielākiem parādiem un lielākai atkarībai. Jau pēc rudens vēlēšanām šīs pārkārtotās neoliberālās apvienības nolēmušas pildīt EK un SVF doto solījumu starptautiskajām korporācijām atdot mūsu atlikušos resursus: dabas bagātības un infrastruktūras objektus, šo procesu maldinoši dēvējot par „privatizāciju”. Ja šie spēki, kas katru valstisku lēmumu iepriekš saskaņo ar minēto starptautisko organizāciju prasībām, paliks pie varas arī nākamos četrus gadus, turpināsies arī mūsu ekonomikas finansiāla nožņaugšana – algu, pensiju un pabalstu samazināšana un nodokļu uzskrūvēšana, šo noziedzīgo darbību maldinoši dēvējot par „taupības pasākumiem”. Īstenojot šādu politiku, Latvijas tauta paliks XIX gadsimta dzimtbūšanas laikiem raksturīgā stāvoklī, un arvien jauni tūkstoši darbaspējīgā vecuma cilvēku būs spiesti doties ekonomisko bēgļu gaitās pa ekonomiskās depresijas un karu plosīto pasauli, savus tuviniekus atstājot lēnai izmiršanai.
    Līdzšinējā „politiskā elite” ir tik neglābjami sakompromitējusies un savā nacionālo interešu nodevībā aizgājusi tik tālu, ka atpakaļceļš tai ir slēgts – Rubikona pārieta. Ja mēs to pasīvi ļausim, viņi ies līdz galam. Kā psihiski sabrucis ārsts, kas tā vietā, lai ārstētu slimnieku, ar ļaunu prieku turpina barot vēža metastāzes. Taču šie alkatīgo interešu kalpi ir aizmirsuši, ka suverenā vara Latvijā pieder nevis viņiem vai starptautisko spekulantu centriem, bet gan Latvijas tautai (Satversmes 2. pants).
    Aiz cieņas pret mūsu iepriekšējām paaudzēm un izpildot savu pienākumu mūsu nākamo paaudžu priekšā, mums sava „nozagtā valsts” ir jāatgūst, suverenā vara no jauna jāapliecina un savas intereses kopīgiem spēkiem jānosargā! Viņi ir daži, bet mūsu ir daudz. Neviens Saeimā vai valdībā pieņemts lēmums nedarbosies bez mūsu aktīvas vai pasīvas līdzdalības un sadarbošanās. Gala vārds vienmēr pieder tautai! Tāpat kā piramīdas virsotne nevar pastāvēt bez piramīdas pamatnes, tāpat arī politisko aprindu „augšas” nespēj rīkoties bez apzinātas vai neapzinātas tautas masu sadarbības un tām piedāvāto lomu pildīšanas. Pārāk ilgi esam bijuši iecietīgi pret netaisnību un meliem, un pārāk ilgi esam atkāpušies. Nu ir pēdējais laiks novilkt treknu līniju smiltīs – tālāk ne soli, atkāpties vairs nav kur! Pietiks pasīvi norīt aizvien jaunus oligarhijas savtīgo interešu krupjus!
    Tāpēc aicinām katru Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, pilsonības, reliģiskās pārliecības un dzīves filozofijas, mobilizēties solidārai cīņai par savām tiesībām un cilvēcisko cieņu! Gan Eiropas Arodbiedrību federācijas iniciētās Rīcības dienas pasākumos, kas ieplānoti šā gada 29. septembrī, gan priekšvēlēšanu kampaņas gaitā aicinām apspriest un atbalstīt šādas nākotnes politikas vadlīnijas un mērķus:
    • Pasludināt visu Latvijas parādu atmaksāšanas moratoriju līdz laikam, kad būsim atjaunojuši savu reālo tautsaimniecību un kļūsim maksātspējīgi! Kategoriski noraidīt Latvijas resursu un infrastruktūras izpārdošanu ārzemniekiem!
    • Nacionalizēt Latvijas Banku un uzdot tai emitēt no parādiem brīvu, suverēnu valūtu tautsaimniecības atjaunošanas projektu finansēšanai caur Attīstības bankas mehānismu, perspektīvā panākot pilnu nodarbinātību un īstenojot lielo algu politiku!
    • Atņemt darbības licenci bankām, kas ar maldinošu reklāmu un blēdīgām shēmām uzpūta Latvijas nekustāmo īpašumu tirgu, izraisīja inflāciju un radīja parādu piramīdu, nodarot Latvijai milzīgus zaudējumus, kā arī bankām, kas nav ieguldījušas un nav gatavas ieguldīt SAVUS līdzekļus Latvijas reālajā ekonomikā!
    • Reformēt Latvijas nodokļu sistēmu, būtiski samazinot nodokļu nastu, ar kuru apgrūtināts darbs un darbam nepieciešamie resursi, kā arī pirmās nepieciešamības patēriņš, bet apliekot ar lielākiem nodokļiem zemi, finanšu spekulācijas, kā arī tos uzņēmumus, kuri, izvairoties no nodokļiem, reģistrējušies ārpus Latvijas robežām. Ieviešams progresīvais ienākumu nodoklis un ar nodokļiem neapliekams iztikas minimums kā strādājošiem, tā pensionāriem. Atlaides paredzamas tikai ražotājiem, jaunu darbavietu radītājiem un lielām ģimenēm.
    • Ieviest saprātīgus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai mūsu 20 gadus vārdzinātajām ražošanas nozarēm dotu iespēju atkopties un nostiprināties! Jo galvenais sabiedrības attīstības un stabilas labklājības avots ir ražošana un ar to saistītās palīgnozares. Katrs šo aizsardzību var veicināt ikdienā, vienmēr dodot priekšroku vietējiem ražojumiem un vietējiem uzņēmējiem. Tādējādi mūsu nauda paliks vietējās kopienās, palīdzēs tām nostiprināties un augt turībā. Pašu spēkiem visādi veicināma kooperācija.
    • Valsts neatkarības galvenais priekšnoteikums ir pārtikas pašpietiekamība. Tāpēc pirmkārt atbalstāma, aizsargājama un stimulējama ir lauksaimniecības atdzimšana.
    • Veicama vispārēja decentralizācija un varas demokratizācija, lai ražošana, vara un citi iestādījumi būtu koncentrēti nevis dažos centros, bet katrā apdzīvotā vietā.
    • Veikt partiju finansēšanas kārtības un vēlēšanu kārtības reformu. Reformas mērķi: dot tiesības kandidātus vēlēšanām izvirzīt pašai tautai no sava vidus un savos vēlēšanu apgabalos, dot vēlētājiem tiesības atsaukt pašu ievēlētos pārstāvjus, atbrīvot tautas pārstāvjus no atkarības no finansētājiem, līdzsvarot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas atzarus.
    Aicinu šo sarakstu papildināt ar citiem uz mūsu kopējo labklājību vērstiem priekšlikumiem un prasībām!
    Aicinu šo manifestu dažādiem līdzekļiem izplatīt starp saviem draugiem, paziņām un domubiedriem, kā arī apspriest aktīvāko cilvēku lokā un organizēties šo prasību atbalstam un īstenošanai!

  • OK
    un?
    1. Vēlēšanu sistēmas reforma – notiek – http://www.velref.lv/
    NRA Cimdars izsakās – dīvaini, ka 400 000 valsts iedzīvotāju nav vēlēšanu tiesību – taisnība, dīvaini.
    JA Latvija tiktu sadalīta 8-13 vēlēšanu apgabalos, TAD pēdējo trīs manifesta punktu izpilde faktiski būtu sekas no vēlēšanu reformas, kuras rezultātā no viena vēlēšanu apgabala partijas listē startētu 4-8 kandidāti. Vēlētāja balss vērtība pieaugtu, partiju gandrīz vai tikai vēlēšanās (legāli) iztērētā nauda saruktu.
    2. Izglītības sistēmas reanimācija = Latvijai beidzot vajadzīga izglītības un zinātnes politika PAREDZOT POLITIKAS REALIZĒŠANAI LATVIJAS VALSTS FINANSĒJUMU
    Masari Ibuka, LUDIS SKOSTA – gan Sala, gan Ādaži, gan jebkādas it kā elitāras skolas (u.c. ….) bija uzpūstas un savā dziļākajā būtībā it kā netaisnas vērtības, tomēr visos laikos spontāni vai apzinātu politisku lēmumu rezultātā gan sadzīvē, gan spēka un varas struktūrās, gan izglītībā un zinātnē ir, top vai sevi pierāda gvardes vienības, kas, lai kaut ko sasniegtu, no kaut kā atsakās, pakļauj sevi stingrai disciplīnai un mērķim. Kā tas notiek? Kāds saskata mērķi un ceļu uz to. Ticība TAM ( a jeb kam, kas NAV iemācāms 2-5 minūtēs un KATRAM ir taustāms un saprotams 2-5 minūtēs) izdara pārējo.
    Viktors Šatalovs
    http://ru.wikipedia.org/wiki/Шаталов,_Виктор_Фёдорович
    В период перестройки Шаталова увенчали званиями и … постарались забыть. Были дела поважнее, да и перед Западом неловко. Там переходят с 11 лет обучения на 12, а наш чудак – с 10 лет на 9, затем 8 и 7. С развалом Союза эксперимент прекратили.

    Шаталов, тем временем, совершенствовал свою систему. На восьмом десятке жизни ездил по СНГ, учил детей. Однажды преподал годовой курс геометрии в детской колонии за 3,5 часа (по 30 минут в день). У экзаменаторов наворачивались слезы – таких безупречных ответов они не слышали и в математических классах.
    http://www.shatalovschools.ru/?page_id=110&mod=clauses&mid=11
    Возраст почтенный, но в это трудно поверить даже тем, кто имеет счастье общаться с этим удивительным человеком, полным сил и неукротимой энергии. Ветеран Великой Отечественной войны, удостоенный многих боевых и трудовых наград, отличается завидным молодым задором, стремлением вершить все новые и новые дела. Секрет прост: у него разряды по 14 видам спорта, и многие годы Виктор Федорович, облачаясь по утрам в спортивную форму,совершает ежедневно многокилометровые пробежки..
    Основательная спортивная закалка, напряженный повседневный труд за письменным столом, кипучая деятельность на институтской кафедре, поездки с лекциями по многим городам – основа его жизнедеятельности и неиссякаемого жизнелюбия. Флотская служба на Дальнем Востоке оставила неизгладимый след в душе и сердце, помогая ему и ныне все делать четко и основательно.
    Boriss Ņikitins
    http://ru.wikipedia.org/wiki/Никитин,_Борис_Павлович
    Родился на Северном Кавказе в семье кубанского казака. В 1941 году окончил Военно-воздушную академию им. Н. Е. Жуковского, служил в истребительной авиации. В 1949 году вышел в отставку и начал научную и педагогическую работу в НИО Министерства трудовых резервов, затем — в Институте теории и истории педагогики, НИИ психологии и Институте трудового обучения и профориентации АПН. В 1958 организовал группу педагогов, чтобы повторить опыт Макаренко. В том же году встретил свою будущую жену, Лену Алексеевну. Вместе с женой вырастили и воспитали семерых детей.
    => uzprasās jautājums: Ko Latvija zaudēja atsakoties no obligātā karadienesta => kādas varētu būt reālas alternatīvas
    http://ru.wikipedia.org/wiki/Методика_Никитиных

    3. “Viena kompetenta tante teica”: patreiz Latvijā 3-5% sieviešu un 4%-10% vīriešu IR pietiekama fiziskā slodze; pārējie uzskatāmi par “biroju planktonu”.
    IR pieejama Gaļinas Šatalovas grāmata (2005 Jumava) – Dziednieciskais uzturs
    Grāmatas epigrāfs ir visai skarbs:
    Dzīve ir prieka avots, bet cilvēkam ar sabojātu vēderu visi avoti ir saindēti – Frīdrihs Nīče
    Un vispār grāmata nav paredzēta cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu,
    daži citāti:
    Mūsdienu zinātnes pamatā ir ļoti zems pasaules izziņas līmenis un postulāti, kas radīti šai līmenī, pasludināti par patiesību.
    Pārtikas produkti bez dabiskām bioinformācijas īpašībām katastrofāli samazina cilvēku garīgo potenciālu, rada traucējumus emocionāli psihiskās darbības jomā, sagrauj pašregulāciju vienotajā cilvēka organismā, kas izraisa masveida hroniskas saslimšanas. Pārtikas rūpniecību vajadzētu kardināli pārorientēt- nevis iznīcinot produktu dabiskās īpašības, kā tas notiek tagad, bet cenšoties tās saglabāt. Patlaban pārtikas rūpniecība iznīcina visu, ar ko ir bagāta dabas dāvātā barība, izmantojot tehnoloģijas, kas balstītas uz pārtikas produktu rafinēšanu, koncentrāciju, optimizāciju, izmantojot visdažādākās piedevas un konservēšanu. Ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka man nav izdevies atrast neko dziedniecisku tajās trūcīgajās, es pat teiktu spēcīgāk – tajās līķu atliekās, kas paliek pāri, kad pārtikas rūpniecības tehnoloģijas tiem atņēmušas visu dzīvo
    u.t.t. tā pat skarbi un reāli praktiski izpildāmi

    4. Latvija nav pasaules naba un latvieši nav visas cilvēces alfa un omega. Cilvēku uz Zemes ir kādi 6 miljardi
    http://www.goodplanet.org/en/IMG/pdf/GoodPlanet_-_6_billion_Others.pdf
    bet kaut kādu racionāli nesaprotamu iemeslu dēļ te joprojām ir dzīva latviešu tauta, kāpēc? varbūt tāpēc, ka mēs runājam latviski un Kādam tas ir svarīgi, varbūt …..
    un
    valodnieciski mūsu dabiskie sabiedrotie ir Lietuva, Austrumeiropa un Krievija (iespējams līdz Urāliem), Baltkrievija un Ukraina.
    Kaut kā dabiski uzprasās pameklēt Latvijas pēdējo 20 gadu prakses problemātikai līdzības “kaut kur citur pasaulē”. Vai tad mēs vienīgie būtu uzkāpuši uz renesanses laikā vaļā palaistā racionālās zinātnes džina grābekļa, kas faktiski mākslīgi radīja tagadējās pasaules ( vēl, pagaidām) vadošās ekonomikas džinu ASV?
    Analoģijas atrodas – Japāna, Ēģipte
    Japāna imitēja amerikāniskā dzīvesveida pārņemšanu. Tās piemēram sekoja vai visa Austrumāzija. Sekas? Nu ir taču.
    Ēģipte? Patreiz tur ap 2/3 Latvijas teritorijā dzīvo ap 50 miljonu cilvēku. Kā?
    Man patika un rosināja uz pārdomām
    Aleksejs Vasiļjevs – Ēģipte un ēģiptieši – Rīga – 1990
    Daži citāti:
    Vai, runājot par civilizācijas aizsākumiem Ēģiptē, drīkst neņemt vērā ietekmi, kādu uz cilvēku kopienu, ko ģeogrāfijai un vēsturei rotaļājoties, bija labpaticies nometināt Nīlas krastos, atstāja fakts, ka pastāvīgi saruka auglīgās zemes josla, sašaurinājās medību un ganību platības, kā arī pārtikai izmantojamo savvaļas augu vākšanas platības? (16.lpp.)
    Ēģipte, šķiet ir vienīgā valsts pasaulē, kas sešus tūkstošus gadu spējusi sevi saglabāt kā nepārtraukti funkcionējošu ( ar nelieliem izņēmumiem) vienotu valsti. (60. lpp.)
    Ēģiptiešu sabiedrība tradicionāli tika veidota pēc principa: plaša zema bāze un šaura, bet augsti izslieta virsotne. Starpšķiru un starpslāņu gandrīz nav.Piramidāla stuktūra, kurā trūkst “vidusšķiru”, pastāv arī izglītības jomā.(63.lpp.)
    Valdībai un valsts varai Ēģiptē vinmēr bijusi liela autoritāte un tā izraisījusi lielākas bailes nekā valstis ar attīstītu parlamentāro sistēmu. Uz ierēdni, kas pārstāvēja valdības aparātu, krita augstākās varas atspulgs. (64.-65. lpp.)
    Saticībai nepieciešama prasme rast kompromisus (90. lpp.)
    Valdība ieguvusi balsu vairākumu ar vardarbības, falstifikācijas un šantāžas paņēmienu (95.lpp.)
    Pamatatslēga nacionālā rakstura skaidrojumam ir valsts, dabas un politiskā VIENOTĪBA un tās relatīvā stabilitāte visā vēstures gaitā. (117.lpp.)
    Pārmaiņas jebkuras Eiropas daļas iemītnieku etniskajā tipā pēdējā gadu tūkstoša laikā bijušas lielākas kā Ēģiptē visā mums zināmajā tās pastāvēšanas laikā. (179.lpp.)
    Kurš runā arābiski, tas arī ir arābs. (200.lpp.)
    Neitralitāte, politiska neitralitāte ir mīts (205. lpp.)
    Daži no mums zina ceļu uz spēku, bet baidās to iet. daži no mums uzskata, ka vājuma ceļš patiesībā ir spēka ceļš. Bet trešie vienkārši nedomā par ne Sizifu, ne par akmeni, kuru viņš veļ kalnā, ne par pašu kalna virsotni, ne par dievu. Viņi atzīst par labāku dzīvot komfortabli iekārtoties pat tad, ja visi pārējie dzīvo ellē. (206. lpp.)

  • talka?

  • >KaTs
    Talka, lai varētu dibināt jaunu partiju vai sabiedrisko organizāciju (”(..)un organizēties šo prasību atbalstam un īstenošanai!” ??

    Bez ironijas, Manifests lielisks, to droši var savā priekšvēlēšanu solījumu laikā iekļaut programmā jebkurš no 13 pretendentiem uz vietu 10.Saeimā.
    Par priekšnosacījumiem minēto uzdevumu īstenošanā, manuprāt, labus ieteikumus/padomus un skaidrojumus deva V.Matīsa uzstājoties Radošo apvienību plēnumā 2009.g.1.jūnijā:
    ”(..)Daudzi tie saucamie «inteliģenti» nesaprata un nav sapratuši, ka radošās inteliģences loma cīņā pret svešu, totalitāru varu ir viens, bet «inteliģences» vai intelektuāļa kā demokrātiski ievēlētas valdības kritiķa loma toties ir kaut kas pavisam atšķirīgs. Totalitārā vai autokrātiskā politiskajā sistēmā darbības nosacījumi ir citi: tādā sistēmā ir tikai divas puses – apspiedējs un apspiestais, gaišie un tumšie spēki, taisnā patiesība vienā un viltus pilnie meli otrā pusē. Nostāties «patiesības» pusē inteliģencei nav grūti.

    Turpretī demokrātiskajā sabiedrībā «inteliģences» un politiķu lomas ir fundamentāli atšķirīgas, jo demokrātiskas politikas būtība ir darbošanās ar puspatiesībām – ar republikānisko, demokrātisko, sociālistisko vai konservatīvo, partiju x vai y patiesībām – kuras visas kopā veido neatkarīgās valsts patieso ainu. Demokrātiskā sabiedrībā «inteliģence» var un tai vajag piedalīties publiskā diskusijā par jautājumiem, kuri rūp sabiedrībai, par politiku plašākā nozīmē, bet tā nevar to veikt efektīvi, ja ir iesaistīta sacensībā par politisku varu. Kā politiķis tu aizstāvi vienu puspatiesības elementu, kā inteliģences pārstāvis tu centies atpazīt un izgaismot dažādus patiesības un nepatiesības elementus, kuri atrodami visās pusēs.”
    Matīsa: Kolaboracionisms, kapitālisms un kultūra
    http://diena.lv/lat/politics/viedokli/kolaboracionisms-kapitalisms-un-kultura

  • Vienu līdzīgu šim Manifestam, kad tikai tikai sākās to šodienas problēmu veidošanās jau tālajā 1989.g. uzrakstīja domātājs A.Zinovjevs. Krievijā tas tika publicēts 1993.g. – interesanta lasāmviela, īpaši jau 2010.g., kad vieglāk saredzēt/saprast kā piepildījušās A.Zinovjeva pirms 20-it gadiem izteiktās prognozes par post-padomju telpu/laiku.
    ”(..)
    Называя себя оппозицией социальной, а не политической мы тем самым хотим подчеркнуть, что не имеем ближайшей целью разрушение социального строя в нашей стране и даже реформирование его. Это не означает, что мы принимаем его. Это означает, что мы хотим действовать по правилам серьезной истории. Мы реалисты. Если бы нам было известно лучшее социальное устройство и если бы мы были уверены в возможности его реализации, мы стали бы бороться за него без колебаний. Но увы, мы пока не видим такой перспективы. Мы ставим перед собой более фундаментальную цель, а именно борьбу за создание в нашей стране условий, в которых достаточно большое число граждан смогло бы начать обдумывание путей прогресса в интересах широких слоев населения, а не в интересах привилегированных слоев и правящей верхушки. В современных условиях никакая оппозиция не способна организовать жизнь общества лучше, чем это делает существующее руководство. Тем более, в ближайшие десятилетия вообще не предвидится никакая возможность для оппозиции принимать участие в системе власти и управления страной. Поэтому мы считаем бессмысленными всякие политические цели в качестве реалистических целей оппозиции.”
    Александр Зиновьев: Манифест социальной оппозиции
    http://zinoviev.info/wps/archives/112

  • http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/janis-garancs/par-latvijas-quot-garigo-imunsistemu-quot-1#comments
    KaTs (niks no Kāpēc?- a Tāpēc) teica
    inteliģents – cilvēks ar niansētu, smalku uztveri vai pat verbālo izteiksmes spēju un/vai visai plašu interešu loku, kas, iespējams, pamatojas uz visai dziļu zināšanu/profesionalitātes iespēju kādā sfērā. Inteliģences pazīme varētu būt “latiņas turēšana augstu” vai “latiņas celšana.

    Par to, ka advokātam inteliģence var noderēt vismaz es nešaubos. Inteliģenta cilvēka piemērs, kuru vērtēju neviennozīmīgi -Andris Grūtups. Reiz dzirdēju, ka kāds labi apmaksāts advokāts esot hobijsētnieks: savācot un uzpošot pat ne tikai savas mājas apkārtni, pie tam izmantojot savu personisko dārgo tehniku.

    radošs – cilvēks, kas iet Dullā Daukas pēdās: ir ceļā vai “paskatās aiz horizonta”.
    Par radošas inteliģences piemēriem uzskatu Uģi Prauliņu, Alvi Hermani un Mārtiņu Luteru.

    intelektuālis – vienkārši “augsti mācīts” cilvēks, kas “iegājis apritē”
    Uzmācīga pirmā asociācija – farizejs

    inteliģence, radošums / creativitāte, intelektuālisms
    manuprāt
    1. ir trīs pavisam atšķirīgas lietas, kuras nevajadzētu jaukt
    2. reizēm gadās, ka šīs visas trīs lietas sadzīvo vienā cilvēkā
    Nevaru pamatot impulsīvus piemērus – Asīzes Francisks, Imants Kalniņš

    Manuprāt ar inteliģenci visbiežāk putro radošumu. Radošam cilvēkam gandrīz vislielākā iespēja uzrauties gan uz enģeļiem, gan dēmoniem. Gandrīz vai speciāli viņiem katolicismā paredzēts herēzes …… institūts, procedūra. JO gadās, ka kāda “radošā melnā avs” ( teiksim Mārtiņš Luters) uzbrien glābjošajam medus podam

    Nu jā un baumo, ka Bušam jaunākajam IQ esot bijis 90%, bet ļoti augsta emocionālā inteliģence

    Tie te gan man būs bijuši drīzāk kādi šļupsti par tēmu Hovards Gārdners savā daudzpusīgā intelekta teorijā postulē vismaz septiņu veidu objektīvi mērāmus intelektus (vēlāk viņa kolēģi aprakstīja vēl vismaz 25 veidus)

    Un vispār es nedomāju, ka līdz ar iesaistīšanos politikā tā vai cita cilvēka intelekts vai inteliģence aizlido kaut kur skurstenī
    ——–
    Kaut kad pirms kādiem desmit gadiem ieskrēja prāta doma, ka darbs un algots darbs ir divas pavisam atšķirīgas lietas. Tad likās, ka starp darbu un algotu darbu atšķirība arvien vairāk un dramatiski pieaug. Sāku darīt abus vai vismaz visus trīs.
    ———–
    Visām lietiņām ir divas puses. Arī manifestiem un programmām. Savos divos iepriekšējos komentāros domāju par “otro pusi”: nu labi, bet kā to praktiski, jo domas un formulējumi jau labi. Man likās, ka pavasara talkas, kas nu jau pārsviedušās arī ārpus Latvijas uzrunā cilvēkus … pietiekami vienojoši. Kas tad vēl mūs te Latvijā vieno? Kādreiz tie bija “no laukiem atvestie kartupeļi”. Vai iespējams, ka PSRS 72% pārtikas kartupeļu bija piemājas saimniecībās izaudzētie? ….

  • Jauna partija vai sabiedriskā organizācija?
    Man ir aizdomas, ka esošo ir vismaz 4x par daudz.
    Vai tomēr uz to nevar paskatīties arī no otras puses?
    Vita Matīsa savā radiointervijā 22.jūnijā ap 14:30 LR1 visai skaidri pateica, ka viņa visai apzināti un, iespējams, sev kaut ko atraujot ir bezpartejiska (un diez vai runa ir pat par tikai politiskām partijām). Gan jau ne vienu vien reizi gan te Latvijā, gan vispār “visur” un “visos laikos” ir gadījies un vēl gadīsies, ka ņem un sanāk kopā 2-3-30 cilvēki un kaut kas pilnīgi vai mazliet jauns ņem un sākas. Teiksim tā, ja “kaut kā pavisam nejauši” atradīsies viens patiesi labs Ministru kabinets, tad partija priekš tā jau nu noteikti atradīsies. Tikai …. esošās partijas vai cik reizes solījušas “ēnu kabinetus”, kaut kā neesmu novērojis te kaut vienu.
    ——–
    Jā, ko tad mums te TAGAD vajag?
    Vai atkal vēsture atkārtojas kā pirms 30 gadiem?
    Manuprāt, patreiz ir iespēju laiks

  • Inteliģence nozīmē spēju nesavtīgi mīlēt.

  • KaTs:
    “ja “kaut kā pavisam nejauši” atradīsies viens patiesi labs Ministru kabinets, tad partija priekš tā jau nu noteikti atradīsies”.
    Gluži manas domas!
    KaT, lūdzu, atrakstiet:
    laura@mt.lv

  • Janis_K.: Augusts 5th, 2010 at 2:23 pm
    Latvijas Tautas tiesību atgūšanas
    M A N I F E S T S
    (..)Aicinu šo sarakstu papildināt ar citiem uz mūsu kopējo labklājību vērstiem priekšlikumiem un prasībām!

    DERĒS ?- ”Visiem tiem cilvēkiem, kuri atmodas laikā ir tikuši pie lielas turības, vajadzētu piedot, taču vienlaikus skaidrībai un valsts labklājībai jālikvidē visas ārzonu lietas un tajās esošajai naudai jāatgriežas Latvijā. Šādu atziņu sarunā ar aģentūru BNS paudis uzņēmējs, bijušais kustības “Par labu Latviju” (PLL) vadītājs Guntis Belēvičs.”
    http://www.ir.lv/2010/8/6/belevics-valsts-labklajibai-jalikvide-arzonas

  • >KaTs: Augusts 6th, 2010 at 1:36 am
    (..)
    Vai atkal vēsture atkārtojas kā pirms 30 gadiem?
    Manuprāt, patreiz ir iespēju laiks”
    - PIEKRĪTU, šodien ir piektdiena, tātad jau atkal (kā pirms 30-it gadiem ) varam uzdziedāt par iespēju laiku ?
    ”Saulrietā klusi, klusi kūp zeme pielijusi, ir vasara.
    Es savu rīta vēju vēl sapnī sameklēju, vēl sapnī vēl
    Piedz.
    Vēl ir laiks, vēl ir laiks vēl ir laiks!
    Rudens tāls vasarai pieskāries.
    Vēl ir laiks, vēl ir laiks vēl ir laiks!
    Mūsu ceļš vasarai cauri iet.”

  • Ideja par to nodokļu amnestiju laba. Tikai nevajadzētu lolot ilūzijas, ka tur liela nauda ārzonās palikusi. Tā vienkārši paspēlēta. Viegli nākusi, viegli aizgājusi. Drīzāk jau tur parādi. Skat.:
    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/28556-deputatu-kandidati-parados-ari-miljonari.htm

  • Īsumā par valsts pārvaldi, partijām un inteliģenci. Lai izdomātu, kā pārvaldīt valsti, tam jāveltī nesaudzīgi vis mūžs. Laiki mainās un izdomāto vienmēr jāpārdomā. Ja kāds šodien ir gatavs startēt kandidātos, lūdzu pieteikties! Ja kāds zina citus kandidātus, lūdzu atklājiet! Es ieteiktu kandidātos JĀNI KUČINSKI,aktīvu domātāju no mūsu vidus. Es nojaušu, ka Latvijā grūti būs atklāt vismaz simts kandidātu. Par partiju kaitniecisko darbību jau analītiski ir izteicies savos rakstos J.K. un tādos uzskatos ir daudzi. Lai partiju sistēmu sagrautu un tās vietā liktu ko citu, valsts pārvaldes projektu autorus, tautsaimniecības zinātniekus, nepērkamus juristus.u.c., ir jāmaina vēlēšanu likums, kas nenotiks pats bez tautas pieprasījuma.
    Par inteleģences kritēriju šajā FORUMĀ uzskatu spēju iespējami īsi,argumentēti piedāvāt savas idejas, lai raksta beigās vēl atcerētos sākumu.

  • >Edge: Augusts 6th, 2010 at 12:43 pm
    > cilvēkiem, kuri ir tikuši pie lielas turības,
    > vajadzētu
    Kas ir “liela turība”?
    Man kādos 30 gados bijušas vismaz 5 darbavietas kādās 5 Latvijas pilsētās. Un … reizēm uzskatu, ka man šai dzīvē bijušas kādas vismaz pārdesmit dzīves. Vai tas, ka es esmu diezgan mierīgs par elementāro iztiku un man kādus vēl vismaz 50 gadus būs te … uz Zemes ko darīt, būs arī interesanti, būs arī kādam no mana tuvāka fiziskā saskarsmes loka šis tas ko iemācīt, kādu anekdoti vai stāstu pastāstīt – vai tas ir turība?
    ——–
    Viena no atmodas laika zvaigznēm bija Ita Kozakēviča.
    Viņa bija tā, kas lēma arī par mājražotāju un daiļamatnieku-meistaru avīzītes “Daiļrade” izdošanu. Tur toreiz pat vēl pirms “Atmodas” publicēja TF un LNNK dokumentus un ankdotes.

    Atceros anekdoti no laikam 1989. gada vasaras.
    Pēterpils. 1917. Muižnieku namā jaunā atvase Nataša saposusies kā lielniece ar sarkanu pušķi pie cepures. Vecā grāfiene jautā: kur dosies meit? Uz Ziemas pili! Revolūcija! Mēs cīnīsimies par to, lai nebūtu bagāto. Vecā grāfiene novelk: Mēs gan Senāta laukumā izgājām, lai nebūtu nabago.
    ———–
    Laikam Nīderlande kaut kur 70-ajos pat ap 60% no sava IKP pelnīja ar erotiku un pornogrāfiju. Var pamēģināt šo faktu pārbaudīt. Internetā tieši apgrozītā nauda arī par kādiem vismaz 20% nāk no šīm lietiņām. Bija laiks, kad par šo liela tiesa produkcijas par šo tēmu man vienkārši bija tabu audzināšanas un tās rezultātā izvēlētā personiskā dzīves ceļa tabu. Pēc tam “tās bildites” mani vienkārši maz interesēja vai neinteresēja. Visai minimāli esmu stiprinājis šo pasaules ekonomikas segmentu, kaut gan tas gan jau ir ar visai lielu “pievienoto vērtību”.
    ———–
    Varbūt 20% Latvijas IKP dod tūrisms. Esmu ceļojis ceļošu, bet patreiz tūrisma firmu organizētajiem braucieniem aizgājis labi ja 1% manas naudas. Lielajiem, spēcīgajiem pasaules zīmoliem vismaz ap 20% ražošanas izmaksu reāli aiziet reklāmā. Par pārtiku mēs VISI vismaz 20% pārmaksājam, par zālēm VIDĒJI arī. Skolā matemātikas stundu ir vismaz 20% par daudz (esmu ieguvis eksaktu izglītību un 10 gadus strādājis skolā). Var parēķināt, kas ir izdevīgāk – karstā laikā dzert atturīgi seleriju sulu vai iegādāties slikti projektētā namā kondicionieri.Tādā stilā par “lieko” Latvijas un pasaules ekomomikā varētu droši turpināt diezgan ilgi. Tikai jēga tam tikai tad ja to liek iekšā ekonomikas modeļos. Dārgām lietām – patērēts daudz darba un resursu, ko nevar pārdot nav vērtības. Saraksta sākumā laikam bija reklāma, statusa lietas, klaidonība. Stabilās ekonomikās šie ekonomikas sektori pastāv, bet acīmredzami ir zem 5% latiņas. Tos diezgan drakoniski žņaudz likumdošana.
    ——–
    Viena lieta, ko, iespējams vēlētos visvairāk drastiski reklāmas ierobežojumi vai pat daudzu tās veidu aizliegums. Nesen Rolšteins aicinājis aizliegt politisko reklāmu. Kur paliktu tie vismaz 2-5 miljoni, ko te Latvijā iztērē šim mērķim? Par ko tie transformētos? Var būt tad Latvijas valsts būtu varējusi pati samaksāt par vēja tuneli pasaules izstādē, kas bija galvas tiesu pārāks par ASV paviljonu, kur faktiski nebija gandrīz nekā?
    ——-
    Vai zināt kur paliek jūsu nodokļos maksātā nauda?
    No mana maciņa valsts izvilkusi tūkstošus. Ka tik ne 30 % no tā ir valsts parāda segšanai. Un man jau neviens nepaprasīja. Kas tas ir?

  • Janis_K.: Augusts 6th, 2010 at 1:17 pm
    (..) Tikai nevajadzētu lolot ilūzijas, ka tur liela nauda ārzonās palikusi.”

    - Ne jau nauda (parādi SVF vai peļņa valsts rezerves fondā) pašlaik ir būtiskākais/galvenais – ir kas svarīgāks, lai sabiedrība spētu pārvarēt radušās problēmas valstī.
    G.Kings-Ķēniņš:’’ (..) Cik netaisnīgi ir, ja var ar nodokļa palīdzību cilvēku aizdzīt no viņa mājas!
    Un nekas ļaunāks par šo absolūto neuzticību valstij, kas pēc tam ceļas, nevar būt! Es cītīgi lasu “Latvijas barometru”. Redzams, ka nekur Eiropā nav tik lielas neuzticības valstij kā Latvijā. Kā tādā situācijā var kaut ko padarīt? ‘’
    (LA,07.07.2010. ‘Bīstami domāt tikai ekonomiskās kategorijās’ ).

    - VAI ko jēdzīgu varēs izdarī jaunā koalīcija (nav būtiski, kas būs premjers) pēc 3.oktobra, ja tā nebaudīs sabiedrības lielākās daļas uzticību ? Ja jau sabiedrības lielākā daļa turpinās ignorēt VARAS pasākumus, tad ko tā vara spēs panākt EKONOMIKAS būtiskā uzlabošanā ?
    ‘Pati galvenā ir attīstības IDEOLOĢIJA, kad tāda ir, tad visi pārējie jautājumi ir tehniski risināmi.’ Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondent-loceklis M.Kovaļčuks
    Алексей Подберезкин: Выбор элитой идеологии развития
    http://zinoviev.info/wps/archives/155

  • Ļoti patīk un ir pārdomāti J.Kučinska raksti. Tiešām būtu laiks arī rīkoties, bet lai manifestu piepildīt dzīvē ir jāvada procesi, jābūt pie teikšanas. Es labprāt piedalītos šājos pasākumos un to darītu arī daudzi, tiešām daudzi, kurus vēl interesē nākotne, bet neredzu iespēju, kā piedalīies valsts procesu ietekmēšanā. Jā, vēlēšanas, bet ko tas dod, ja ir jāizvēlās starp vairākiem ļāunumiem, kur sekas būs līzīgas, tikai, iespēams, ar citu nokrāsu. Pašreiz aktīvi sekoju dažādās domubiedru grupās par izvēli vēlēšanās, un kopējais viedoklis ir tāds, ka nav starp ko izvēlēties. Varbū pastāv viedoklis, kā šo visu piedāvāto attīstības plānu būtu iespēms virzīt uz realizāciju? Varbūt tomēr jāvēido kāda partija, vai organizācija, kur tiešām dziļi domājošī cilvēki spētu uzņemties iniciatīu par valsts sakārtošanu par labu tautai? Bez lieliem solījumiem visu un uzreiz, bet par darbu, kas pakāpeniski rada augļus. Šobrīd esmu parliecināts, ka cilvēkiem ar godīģu pagātni un cēļiem mērķiem sekotu daudzi.

  • A.Leshchinskis: Augusts 6th, 2010 at 5:23 pm
    ”(..)Šobrīd esmu parliecināts, ka cilvēkiem ar godīģu pagātni un cēļiem mērķiem sekotu daudzi.”

    - REIZ jau i JānisK., I KaTs, i Edge sekoja ‘cilvēkiem ar godīgu pagātni un…” – un tikai šodien sāk APJĒGT,ka kaut kas, kaut kad ir greizi nogājis?
    Atceras ‘KaTs’ kāda bija Itas Kozakēvičas principiāli stingrā nostāja nacionālas politikas jautājumos ? ”Nav pieļaujama neatkarīgas Latvijas veidošana uz mazākumtautību tiesību rēķina” – citēju tekstu iz nesen redzētās dok/filmas. Nez vai nacionālās politikas plānotājiem šādas tautā populāras personas nostāja glaimoja ? Ideja Latvijas iedzīvotāju sadalīt pilsoņos un ne-pilsoņos jau vienā dienā neradās ( tas saistībā ar diezgan mīklaino I.Kozakēvičas u.c. bojāeju ).

  • >KaTs: Augusts 6th, 2010 at 2:38 pm
    ”(..) Kas tas ir?”
    - VARBŪT kārtējā kļūda ( vai neplānots galarezultāts?)?
    ‘’Ārkārtīgi svarīgi bija saņemt nelatviešu akceptu Latvijas neatkarības atjaunošanas idejai. Ne visi atceras, ne visi pat dzirdējuši, ka bija tāds referendums, kad burtiski izšķīrās zemes liktenis: vai atdalīties no Padomju Savienības? Un vairums, tai skaitā tūkstoši un tūkstoši nelatviešu, teica: “Jā.”
    Mana pārliecība – vislielākā, visnepiedodamākā Latvijas politiķu kļūda ir lēmums izsviest kā kaut ko nevajadzīgu gan savus solījumus nelatviešiem, gan viņus pašus. Atsvešināt ap 40% savas zemes iedzīvotāju, – tādai rīcībai nav precedentu, un tas ir politiska idiotisma paraugs. ‘’
    Roalds Dobrovenskis: no patiesības neizbēgt

  • Edge,tātad latviešu nācijas tiesības uz dzīvību gan var paslaucīt zem tepiķa, uzmest, apvemt, uttt. Vai tu sajēdz kādu fašistisku vampīrideoloģiju tu paud?

  • Latvijas pilsonību līdz šim varēja iegūt jebkurš nepilsonis, kas vien to vēlējās. Tie,kas to nedara un gaudo par “apspiešanu” ir okupanti, kolonizatori, impēriski fašisti un šovinisti. Tādiem nekādas politiskas tiesības Latvijā nevar būt.

  • Pirmkārt, vairāk par saprātīgiem cilvēkiem ir nepieciešams koncepts/ideja/sapratne par to, kā pasaulei, Latvijai ir jādarbinās – pēc kādiem kritērijiem ir jāvadās nonākot (nevis pieņemot) pie lēmumiem.
    Kad mijiedarbības/saskarsmes kritēriji attiecībā uz ārpasauli, materiālo pasauli būs izstrādāti, tad būs daudz cilvēku, kas spēs tos realizēt, ja par tiem tiks visi informēti – tad politika vairs nebūs vajadzīga, tad politiķi būs lieki – viņi pievienosies un prasīs mums padomu.

    Šādas informatīvi konceptuālas sapratnes pieejamība visiem nodrošinās tās ilgtspējību, noturību un atkarību no dažpersoniskiem/vienpersoniskiem lēmumiem.

    Paldies, ka izlasījāt.

  • labojums:)
    Šādas informatīvi konceptuālas sapratnes pieejamība visiem nodrošinās tās ilgtspējību, noturību un brīvību no dažpersoniskiem/vienpersoniskiem lēmumiem.

  • Bet noteikti būs arī tādi, kuri nevēlēsies pieļāutu ļoti plašu tautas masu informētību un izglītotīu, jo tas traucēs noteiktām personām realizēt savus netīros mērķus, un tāpec tie dažādos veidos traucēs informācijas nonākšanai un sagremošanai sabiedrībā.

    Principā visa izklaides industrija ir paredzēta sakarīgas domāšanas traucēšanai.

  • vakar biju vienās mājās x pagastā un intervēju kādu 76 g.v. iedzīvotāju, kas tur pat bija arī dzimusi un augusi. Runājām par visu ko – vietējo skolu, apkārtni, izsūtīšanām, kolhozu, iedzīvotājiem… Sieviete pastāstīja arī par tuvējās mājās dzīvojošu bijušo krievu armijas virsnieku, kas esot atnācis no Rīgas vēl padomju varas gados. Pirms 6 gadiem, kad manai teicējai nomiris vīrs, pēc kāda laika mājās ieradies virsnieks ar ķerru. Viņam, lūk, vajagot pie pirts stāvošu arklu. Viņam esot kāds tur dārza traktorīts un neesot arkla, viņš ņemšot. Nevis noskaidros vai pašiem īpašniekiem nav vajadzīgs un, ja nav, lūgs vai nevarētu pārdot, bet ŅEMS! Fašists un okupants! Protams tika pasūtīts tālāk. Taču gadījums raksturīgs. Edge, – viens no taviem “aizbilstamajiem”.

  • UN vēl viens domugrauds, kurš tikko ienāca prāta. Atceroties skolas gadus, kuri bija pavisam nesen, visu laiku bija doma, ka ar katru gadu bērni kļūst arvien nedisciplinētāki un visautļāutība ir to rakstura īpašība. Iespējams, ka vecākiem nav slaika šajā savu parādu jūgā domāt par adzināšanu, bet tas ir bēdīgi. Un arīskolotāu bespēcība arī biedē, jo, manuprāt, disciplīnai ir jābūt, un tikai ar disciplīnu būs ieaudzināta cieņā pret līzcilvēkiem, sevi, savu laiku un arī dzimteni. Šobrīd tas nevienu neinteresē, tikai ekonoika.

  • A. Leshchinskis
    Jā, tev taisnība. Un tad? Arī tagad ir tieši tāpat – sliktāk būt vairs nevar. Kāds ir tavs komentāra points?

    Atkārtoju. Esošās sistēmas sakropļojumi un deformācijas izpaužas ne tikai izglītībā, bet arī cilvēku attiecībās, tehnoloģiskajā attīstībā, cilvēku labticībā un visur citur. Šīs kroplības ietriecas, piesātina un pārņem visus cilvēka dzīves aspektus, pārvēršot cilvēkus par sistēmas pusautomātiskiem biorobotiem/vergiem, kuriem pašiem jāmaksā par savu izdzīvošanu.

    Tādēļ arī jādzimst pilnīgai konceptuālai sapratne, ar ko cilvēki var identificēties un to pilnveidot.

  • valters_grivins: Augusts 6th, 2010 at 7:30 pm
    (..)Taču gadījums raksturīgs. ”
    - Gadījums nav neparasts,taču nejauksim cēloņus ar sekām, kā nekā 4.maija republikā pie valdīšanas un kārtības (likumu rakstīšanas) jau >20-it gadus ir latvieši.
    PAT Alvis Hermanis atzīst:”Draņķīgāk kā mūsu zemē patlaban vairs nevar būt”(Par melnu pienu un Visumu).
    Kāpēc tā ? Roalda Dobrovenska secinājumam par ‘politiskā idiotisma paraugu’ (tipa,uzmetīsim&čakarēsim, viss būs o.k ) pievienojas arī A.Hermanis:”– Kad Tautas fronte rīkoja referendumu par izstāšanos no PSRS, kurā piedalījās visi LPSR iedzīvotāji, tātad arī krievi, toreiz Tautas fronte viņus piemānīja. Viņi solīja nulles pilsonību, ja balsosiet kopā ar mums. Domāju, krievi to atcerēsies tad, kad nākamais premjerministrs, acīmredzot, runās krievu valodā. Un pareizi darīs. Tās ir viņu tiesības. Pēc referenduma Marina Kosteņecka, Vladlens Dozorcevs, krievu rakstnieki, kas bija Tautas frontes sastāvā, toreiz to tā arī nosauca – par nodevību. Nevar paslaucīt zem tepiķa piecdesmit procentus Rīgas iedzīvotāju. Tā var tikai pavisam īstermiņā mālēt acis ciet sev un citiem.’’
    A.Hermanis:Nacionālais pieskāriens un kļūda (sk. KultūrasForums).

    - PADOMĀ, ‘valters_grivins’,padomā – ja valstī ir problēmas, vai tad uzreiz valsts pilsoņiem ir jāmeklē kādi citi atbildīgie vai vainīgie ?

  • p.s.
    ‘Ir cilvēks, ir problēma – nav cilvēka, nav problēmas’ – šo izteikumu piedēvē vienam reālpolitiķim vārdā Staļins, taču kurš teica, ka ”Cilvēki maldās nevis tādēļ, ka nezina, bet tādēļ, ka iedomājās sevi zinošu” ? (Konfūcijs, Ruso vai Protagors ?).

  • Kā perspektīvs un virzīts ierēdnis no PSRS aparāta, kuru gan mani nekādi neņēma PSKP, apzināti aizgāju ap 1985. gadu uz skolu.
    Kā perspektīvs un virzīts ierēdnis aizgāju no Latvijas valsts aparāta pēc iespējamo Latvijas valsts pilsoņu loka būtiskas sašaurināšanas ap 1992. gadu uz skolu.
    Uzskatu, ka kopš XIX gs. vidus top Latvijas politiskā nācija. Process nav beidzies.
    TO Latvijas valsts politiku, kas faktiski ir jebkuras patreiz esošās politiskās partijas darbs risināšanā savu roku pielieku no apmēram 2001. gada.
    Jau pirms gada pareizi prognozēju patreizējos politisko partiju reitingu līderus. Vienotības kā tādas toreiz vēl nebija, bet process brieda jau maijā.
    ———–
    Atkārtošos – Pamatatslēga nacionālā rakstura skaidrojumam ir valsts, dabas un politiskā VIENOTĪBA un tās relatīvā stabilitāte visā vēstures gaitā.
    ES moto ir dažādību vienotība
    Vai Latvijas politiskā vide pakļausies šai vienkāršajai formulai, kas faktiski ir ES 1. bauslis, tas ir arī mūsu rokās. Ar ko mēs sliktāki par poļiem un Poliju, kas patreiz IR viens no ES motoriem. Tur tauta vienkārši neļauj politiskai elitei vārīties savā un Maskavas, Vašingtonas un Briseles padomnieku, direktīvu un mājienu sulā.
    ———
    Izglītības politikas Latvijas republikā, manuprāt, izņemot Vaivoda un Cimdiņa valdīšanu šai sfēra Latvijā nav bijis.
    Kultūras jomā pēc visai ilgas apzinātas iešanas uz posteni Helēna Demakova šo sfēru iekustināja, Dālderis to turpina.
    Ekonomikas ministrija, manuprāt ir iekustējusies
    Ir darāmas daudzas tehniskas lietas – pilsoņa un valsts formālās un neformālās komunikācijas jomā. Vispirms tā ir dokumentu aprites sakārtošana.
    ——–
    Jāņa iniciatīva var padarīt PLL blefu par kaut ko tāustāmu un reālu
    JO
    JA lasījāt Ozoliņa kodienu VISĀM partijām laikam iepriekšējās nedēļas IR, tad jāpaliek vien ar to, ka faktiski VISĀM partijām ne tikai savas ideoloģijas, bet pat programmas, kurās ar pirkstu var vilk lidzi izpildi vai neizpildi NAV
    ——–
    Var gadīties, ka uzvar tā partija, kas tādu līdz 2. oktobrim satamborē un tad paņem 50% balsu viena. Vienotībai bija tādas ambīcijas, bet vismaz divas nedēļas atpakaļ un mēnesi un divus mēnešus atpakaļ Tas programmu faktiski rakstīja viens cilvēks. rakstīja un uzrakstīja.
    Bez nolikšanas blakus valsts budžetam un skaidriem rāmjiem ar obligātu brīvgājiena pieļaušanu perspektīvā uz 10-20 gadiem pie dažādiem ārpasaules notikumu attīstības scenārijiem (vismaz kādiem trim) tas ir uz nagliņas uzspraužam papīrelis.
    ———
    Nu ko, palīdzēsim šiem tomēr vismaz pusei godīgajiem un zinošajiem cilvēkiem?
    SC jau ne reizi vien kaut ko KONKRĒTU ir uzrakstījis un tas IR ņemts vērā
    Repše ne vienu reizi vien ir teicis, ka JA kāds prot labāk, lai nāk viņa vietā vai pamāca kā kaut ko darīt.
    No savas pieredzes zinu, ka jebkurš liks savu vai arī savu parakstu zem jebkā uzrakstīta argumentēta algoritma.
    Gan politiķa, gan faktiski jebkura vadītāja galvenais darbs ir teikt savu jā vai nē.
    Gala lietotājs un tātad pasūtītājs esam mēs katrs. Viņi – no visām partijām – kaut kā vai ikdienas komunicē, vismaz sasveicinās. Mēs lielākoties savā starpā rejamies, rejamies ar viņiem un vaidam. A SAVU pasūtījumu visbiežāk nedodam, tad nu viņiem nākas to kaut kā “uzcept” mūsu vietā, ka lielākoties top vai visu partiju programmas

  • Edge, nejauksim gan lietas. Krievijā kopš 1991.g. latvieši pie varas, cik zināms, nav bijuši, bet vai tur nozagts un izsaimniekots mazāk kā pie mums? Tur ir vairāk tiesiskuma un demokrātijas? Cilvēki brīvāki? Pie mums vara vismaz nespridzina dzīvojamos namus pašu galvaspilsētā un neapšauj savus pilsoņus.

  • Kats – tu jau izklausies pēc īsta rubikieša. Ar to nav ko lielīties. Kangari pie latviešiem nav cieņā.

  • Edge, kā veicas ar ķīniešu tiesību aizstāvēšanu Tālajos Austrumos? Vai runā jau pilsētu mēri ķīniski? Drīz būs vien jārunā, gribi vai negribi – nevarēs taču paslaucīt zem tepiķa 80% iedzīvotājus!

  • Slavsja, oķečestvo, naše žjoltoje! Tāda būs jaunā moskaļu himna, edge. Mācies, kamēr laiks!

  • > valters_grivins: Augusts 6th, 2010 at 11:54 pm
    1. Interesanti KĀPĒC būt rubikietim ir slikti
    2. Kangara reālais prototips iespējams ir Lībiešu virsaitis Kaupo, kas realizēja vienu no iekļaušanās toreizējā ES variantiem. Zemgaļi to nepieņēma un lielā skaitā aizgāja uz Augštaitiju Lietuvā. Kāda ir vēstures recenzija par to – lībiešu vairs praktiski nav.
    Jautājums: vai par kangaru Latvijā uzskata katru, kas “nedara kā visi”?
    3. Man ir tīri fenotipiska un socioniskā psihotipiska līdzība ar Alfrēdu Petroviču
    4. Visa cita starpā Alfrēds Petrovičs Eiroparlamentā esot painteresējies
    kāpēc?
    Latvijā vairs nav cukura ražošanas?
    Viņam atbildēts – jūs paši tā gribējāt
    Pakonsultējos ar dažiem “cietušajiem” zemniekiem. daži bija pat apmierināti.
    Tiesa cukurs vispār nav sevišķi labi, pats lietoju maz, iespējams, ka varētu iztikt bez
    —-
    es esmu dzirdējis, ka te pie mums viss ir slikti
    un
    te visi CITI ir dēmoni
    Kam no tā paliek labāk?

  • Kāpēc būt Kangaram/Jūdam (tam ar tiem 30 grašiem) ir slikti? Labs jautājums. Vai līgumi, ko vieni kangari slēguši ar Austrumu Cilvēkēdājiem ir savādāki nekā tie,ko citi kangari mūsu vārdā noslēguši ar Rietumu Melnajiem Bruņiniekiem? Vēl labāks jautājums. Latviešu puikām, ko nacisti prettiesiski iesauca savā armijā atbilde bija skaidra: “mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos!”

  • latviešu puikas – nav svarīga viņu etniskā izcelsme – visu dara pamatīgi
    tas ir mūsu spožums un posts, Radītāja velte un lāsts
    —————-
    http://zhurnal.lib.ru/f/fomichew_s/multicoloredgreens.shtml
    Фомичев Сергей:Разноцветные Зелёные

    Посвящается:
    Саулюсу Грицусу,
    Максу Кузнецову,
    Фае Мухамадеевой
    и всем погибшим зеленым.

    На глобальном уровне мир глазами геополитика выглядит достаточно примитивно. Для удобства его стратифицируют, деля страны на блоки, имеющие схожее внутреннее устройство, экономическую и военную мощь. Почему-то из этого делается вывод о наличии общих интересов этих стран на мировой арене.

    Все эти системы мироздания не больше отвечают реальности, чем плоская Земля, покоящаяся на трех слонах и черепахе, так как рассматривают страны в качестве общественно-политических монолитов, приписывая их народам мифические устремления, менталитеты, национальные характеры и прочую чушь.

    Но принятыми грубыми схемами геополитики все же можно пользоваться так же, как картами плоской Земли.

    Не стоит особенно увлекаться и демонизацией западного мира. Во-первых, это не даст никакого результата, так как Запад пока все равно останется у руля мировой экономики и политики, а во-вторых, дело не в конкретных западных странах (которые просто занимают доминирующее положение), а в самой системе отношений, являющихся основой нынешнего мирового порядка. Если же под “Западом” понимать определенную культуру, ценности, экономическую модель, то такой “Запад” потеряет свою географическую сущность, так как присутствует не только в Западной Европе, Северной Америке и Юго-Восточной Азии, но и повсеместно в каждой стране, в каждом городе, где меньшинство присваивает себе право регламентировать в угоду своим потребностям жизнь не только всего сообщества, но и окружающей его среды. Но этот “Запад” называется уже властью и капиталом.

    Вообще, попытки подобных раскладов, когда континентальный, этнический или государственный фактор ставится во главу угла, а социально-экономические и политические основы общества отодвигаются на второй план, раскладов, пышно именуемых геополитикой, сильно отдают нацизмом.

    Когда грязные политики пытаются доказать людям, что в их бедах виновны не те, кто контролирует их жизнь уже сейчас через навязанные политические и экономические институты, а точно такие же институты “вражеских” народов, стран, континентов или полушарий, которые только еще собираются установить этот контроль; когда причиной их бед людям выставляют не систему отношений, а иную расу, этнос, вероисповедание; когда люди начинают верить всему этому – тут уже поздно говорить о фашизме. Ибо он уже наступил. Пока только в мозгах, а за страной дело не станет.

    Очень незначительная часть людей на Земле занимается геополитикой.

    К сожалению именно эта незначительная часть находится на верху иерархической пирамиды, именно она определяет сейчас судьбы людей. Кому-то геополитические игры выгодны из-за возможности реализовать свои амбиции, кто-то заинтересован непосредственно материально (больше всего кричат об ограблении инородцами те, кто сами не прочь пограбить в чужой стране).

  • Par rakstu – šoreiz uzsvari nebūs īstie.
    – nevar vainot tehnikas vai tehnoloģiju attīstību tajā, ka bērni pieņem pseidovērtības utt.. Nē, vaina jāmeklē sabiedrības uzbūvē un idejiskajā nabadzībā, un morāles trūkumā. Bērnus neviens neaudzina, viņus tikai visam apmāca. Tur tas trakums un sekas.
    - ja kāds spētu paredzēt un zināt, kas notiks pēc vienas dienas, tāds skaitītu savus n-tos miljonus. Paredzēt krīzi, tās sekas, ieteikt risinājumus. Tas nav nopietnāk kā zīlēšanas salonā.
    - naturālā saimniecība vai banku nacionalizācija nevar padarīt laimīgu vai pārtikušu sabiedrību, bet to var stipra un vienota valsts, gudra valdība, kurai uzticas tauta.

  • > JK raksts: Hameleonu rotaļas beigušās. Par Latvijas sabiedrības nospiestību un pasivitāti vēl labāk liecina fakts, ka protestus neizraisīja pat ASV ziepju operas „Hameleonu rotaļas” seriālu izrādes pārtraukšana.
    Hm …. filma bija izcila un izsmalcināta nežēlības skola; pats to visai sen neskatos; demonstrēšanas izbeigšanu uztvēru ar gandarījumu
    > JK raksts:
    Hm …. augļošana ir viena no klasiskās R-sabiedrības pamatvērtībām; attieksmei pret to jābūt, bet izsvērtai; pirmdien ap brokastlaiku kreditēšana netiks pārtraukta
    > Indulis:Nē, vaina jāmeklē sabiedrības uzbūvē un idejiskajā nabadzībā, un morāles trūkumā. Bērnus neviens neaudzina, viņus tikai visam apmāca.
    Hm … Visefektīvāk sabiedrību vai valsti sagrauj graujot tās morāli vai indivīdu sagraujot morāli – tā var teikt ir ābeces patiesība uzbrūkošajās sociālajās tehnoloģijās.
    **** Man var pārmest, ka izrauju no konteksta
    bet ….
    -Tas nozīmē, ka Latvijā nav pieprasījums pēc godīgas, kvalitatīvas politikas?
    Tieši tā. Vārdos varbūt ir, bet pieprasījums ir vājš. -Protams nedrīkst vispārināt, ka visi ir vienādi. Visās valstīs ir dažādas sabiedrības grupas, ir godīgi un krietni cilvēki un ir negodīgi un nekrietni, cilvēki ar augsti attīstītu apziņu un ne pārāk attīstītu apziņu, izglītoti un ne tik izglītoti. Es runāju par vidējiem aritmētiskiem vektoriem un tie izskatās diezgan drūmi. No tiem neizriet, ka Latvijā nebūtu liela iedzīvotāju daļa, kas tiešām no sirds un dvēseles vēlas godīgu un krietnu politiku
    IR Nr 18. Intervija ar Arni Kaktiņu 26.lpp
    *****
    Esmu novērojis, ka bērni, sevišķi mazi bērni lieliski atšķir spēli no nežēlības un nelietības “pa īstam”.
    Faktiski ir vienlīdz slikti, ja cilvēks kļuvis atkarīgs no “sliktajām spēlēm” vai arī tās nespēlē tikai tāpēc, ka baidās tās spēlēt vai vismaz spēlēt atklāti
    ****
    Var jau lolot ilūzijas par audzināšanu ar “labā pilināšanu smadzenēs”. Es tam neticu. Svētums un svētulība ir polāras lietas. Kaut kur tam pa vidu ir atklāta izlaidība.
    ——
    Krīze aizsākās 1970-ajos vai pat vēl simts gadus agrāk? Varbūt jā varbūt nē. Bet tikai interesanti, ka dzīves līmenis mums pat te kopumā tomēr visai strauji aug. Krīzi gaidīja agrāk un smagāku. Tomēr ir satraucoši, ka mūsu zaudējumi ir tik lieli. Kādi 500 000 aizbraukuši, 200 000 bezdarbnieki un tīri vai norakstāmi, ja tic mēdijiem un tam, ko “tantes runā”. Vai bija vajadzīgi 20 gadi un SVF kategoriskas prasības, lai palaistu sociālos spilvenus un sociālās rehabiliācijas programmas?
    -0-
    Skandināvijas demokrātijas īpatnība esot studiju loki un reālas tautas kustības – kaut vai kā AAA vai diabeta biedrības. Skandināvijas demokrātijas īpatnība un, iespējams panākumu atslēga, varbūt, ir kaut kāda minimāla minimuma nodrošināšana katram un birokrātisko šķēršļu maksimāla mazināšana censoņiem.
    -00-
    Francijas kriminālpoliciju, kas esot labākā pasaulē, esot radījis bijušais katordznieks-recidīvists. Uzskatīsim, ka viņam bija nestandarta mācību un audzināšanas process
    -000-
    Vai esat piefiksējuši, ka ASV izglītības sistēmā ir vairāk daudzveidīgu fiziskās kultūras un sporta nodarbību un tām piešķir lielu nozīmi. varbūt ir jēga audzināt un vēl jo vairāk apmācīt veselu un spirgtu cilvēku (es te nedomāju cilvēkus, kas ir citādi kā standarta cilvēks – varbūt cilvēks patiesībā ir vesels, ja viņš vēlas būt sabiedrībā un būt tai vajadzīgs … godīgi).
    ———
    JAUTĀJUMS: kā mūsu valstī ir iespējams realizēties cilvēkam, kas vienkārši 2-5 stundas nedēļā grib darīt
    KAUT KO viņam interesantu? Vai ir iespējams valsts atbalsts šādai valsts pilsoņu “kaut kā” darīšanas programmai?

  • >KaTs: Augusts 7th, 2010 at 10:38 pm
    ”(..)Bet tikai interesanti, ka dzīves līmenis mums pat te kopumā tomēr visai strauji aug. ”

    - Pārlasīju Džordžtaunas universitātes (Vašingtona) ekonomikas profesora Jura Vīksniņa rakstu ‘Latvija joprojām nespēj izrauties’ – vērtējot to dzīves līmeni pēc ANO izveidotā Tautas attīstības indeksa (Human Development index) Latvija 1991.- 1992.g. Latvija ieņēma 30. vietu (t.i.valstu grupā Very High Human Development ) – lai pārbaudītu savas aizdomas par dzīves līmeņa izmaiņām, ieskatījos tai vietnē HDI http://hdr.undp.org/en/statistics/
    - un kur Latvija tagad atrodās, esam nokrituši uz 48.vietu.
    VAR to nosaukt par attīstību, pat ņemot vērā ‘KaTs’ minētos kādus 500 000 aizbraukušos, 200 000 bezdarbnieku u.c. rādītājus (depopulācija, parāds SVF )?
    VAR – stāstus par attīstību&uzplaukumu gan neatrast JāņaK. rakstos, taču Latvijas ‘gaišo’ prātu pētījumos ‘Pārskats par tautas attīstību’ var lielā apjomā.

  • KaTs: Augusts 7th, 2010 at 10:38 pm
    ”(..)Vai esat piefiksējuši, ka ASV izglītības sistēmā ir vairāk daudzveidīgu fiziskās kultūras un sporta nodarbību un tām piešķir lielu nozīmi. ”

    - Droši vien, ka pēc ‘Terminatora’ ievēlēšanas par Kalifornijas gubernatoru un Obamas administrācijas izsludinātās kampaņas pret nācijas aptaukošanos (liela problēma) fizkultūrais&sportam &veselīga dzīvesveida propagandai ASV piešķir pastiprinātu vērību.
    Taču problēmas izglītības sistēmā ASV līdz ar ekonomisko krīzi pieaug dienu no dienas – intereses pēc es ieguglēju –
    Illiterate in U.S. – un paskatoties oficiālo informāciju biju mazliet nošokēts:
    ”Recently the United States Department of Education released a long-awaited federal statistics stating that more than 32 million adults in The U.S., or about 14 percent of population, have very low literacy skills
    The latest study found that in the years between 1992 and 2003 about 23 millions of people were added to the population of the United States, and among them almost 3.6 million were illiterate adults.
    http://www.enotalone.com/article/19273.html

  • KaTs: Augusts 7th, 2010 at 10:38 pm
    ”(..)Vai esat piefiksējuši, ka ASV izglītības sistēmā ir vairāk daudzveidīgu fiziskās kultūras un sporta nodarbību un tām piešķir lielu nozīmi. ”

    - p.s. Droši vien Latvijas izglītības sistēmas reformatori ira piefiksējuši daudz ko, tāpēc jau tā izglītības sistēmas reformēšana uzņem vēl lielākus apgriezienus – un nes vēl šokējošāku galarezultātu ?
    V.Avotiņš:”(..)Tas nav brīnums. Tas ir mūsdienu (varas) analfabētisms. Kad vārdu jēga top upurēta vārdu čaulai. Tāpēc lēmumi (dogmas) tiek uztiepti un sludināti. Nevis pamatoti. Nu ierēdņiem jālieto vārds optimizācija. Bet tikpat labi tie varētu lietot vārdus kastrācija vai trepanācija. Jo to rīcība šā vai tā būs visai tāla no vārdu jēgas. Analfabēti uzvar!?”
    http://zinas.nra.lv/viedokli/viktors-avotins/25345-analfabetu-uzvara.htm

  • veiksmīgu atlikušo dienu -izej uz ielas, pastaigājies vai labāk vismaz stundu paskrien
    ———
    Es apzināti esmu sevi “izslēdzis” kā valsts ierēdni (kurš pārtiek tikai no šī darba legālajiem un nelegālajiem ienākumiem un labumiem), politiķi (bet joprojām šai svērā darbojos un rezultatīvi) un varbūt kā uzņēmēju (bet …), pat kā ikdienas mēdiju plūsmas regulāru patērētāju, ko šī mēdiju (tai skaitā interneta forumu) plūsma var raustīt kā vien tai iepatīkas. Es apzināti formāli kādus desmit gadus atrodos sociālās piramīdas pašā apakšā, un?
    Es dzīvoju, skatos, kas notiek. Un ko es redzu? Ja paskatos uz dzīvi pēdējos 100 gados, tad dzīve ir kļuvusi pārticīgāka. Pieprasījums pēc strādniekiem (es te atnākšu un kaut ko padarīšu, tu boss par to man samaksāsi un es tad nu dzīvošu labi) arvien samazinās, pieprasījums pēc darbiniekiem (profesionāļiem kādā darba vietā, kaut vai labiem sētniekiem vai uzņēmumu vadītājiem VESELIEM aktīviem cilvēkiem arvien palielinās). Ir gan “dažu bosu” tendence (man vienalga vai tas Rokfellers, vai Šķēle, vai kāds mans “bijušais priekšnieks”, kura uzņēmumā/valsts iestādē/partijā nestrādāju/nepiedalos) padarīt mūs par saviem “pirkstiem” (silti iesaku Isac Asimov I Robot grāmatu un tagad arī filmu pēc viena no šis grāmatas stāstu motīviem). Gribēt jau viņi var, bet redz sanāca tas viņiem “līdz reizei”. Pēc sevis spriežu, ka esmu “ieguvis sevi” un mana dzīve sāka iet uz augšu pēc tam, kad esmu pievērsis uzmanību tam, lai man katru dienu algotajā darba būtu 3-5 stundu fiziskās aktivitātes dienā un esmu vairāk uzmanības pievērsis savam uzturam. Pavasarī “joka pēc” piedalījos Rīgas maratonā pusmaratona distancē. Šai distancē uz starta izgāja arī Nils Ušakovs un kaut vai tikai tāpēc viņu uzskatu par vienu no šodienas Latvijas cienījamiem politiskiem līderiem. Savā vecuma grupā skrienot ar mērķi piedalīties biju kaut kur ap vidu, es varēju būt gavgalā tāpat kā visa skrējiena gavgalā; būt pirmajam jebkur, jebkad mani neinteresē, bet reizēm gadās; man svarīgi būt komandā, “spēlēt no visas sirds” un nesalauzt sevi. Katram cilvēkam ir dabiski būt aktīvam, “vieglāk” būt tīri introspektīvi garīgi aktīvam (narkomānija) – mani tas neinteresē. Es neesmu analfabēts, varbūt pat ļoti, bet apgūstot kādu jaunu programmu, pildot kādu nepazīstamu formulāru, patiesībā jebkad darot ko jaunu atkal un atkal jūtos funkcionāls analfabēts. Jau pirms 10 gadiem lasīju kādu pētījumu, kur ap 20% ASV augstskolu studentu pēc testiem tika atzīti par funkcionāliem analfabētiem un, ja viņi gribēja augstskolā iestāties, tad viņiem bija jāapgūst literacy (lasītspēja) līmenī, kas bija nepieciešams šai augstskolai. Tikai nianse ir tā, ka kaut ko labāk un ātrāk iemācās fiziski labi sagatavots cilvēks, viņš spēj sevi mobilizēt, kā spēj sevi mobilizēt politiķi ar “labu fiziskās sagatavotības priekšvēsturi” (kaut vai Ušakovs un Šlesers) un protams motivēti uz izaicinājuma pieņemšanu. Es izeju uz ielas, es aizeju paskatīties un līdzjust politiķiem un redzu, kas viņu kuslums un viņu pieaugošais analfabētisms pieaug, nepatīkami, jo tas pasliktina vai pietiekami neuzlabo to fizisko un intelektuālo vidi, kura man būs jādarbojas. Tāpēc man nekas cits neatliek kā …. viņus …. mīlēt, t.i., viņiem līdzjust, viņiem palīdzēt.
    ——
    Vēl es “pilinu” un ļauju lai “manī pilina”, tad manī sapilināto es izvētīju un par labu atzīto izmantoju.
    ——
    Starp IKP vai fiziskas personas ienākumiem un valsts/cilvēka labklājību NAV tieša funkcionāla sakara. Nauda ir arī iespēja. To var izlietot dažādi. To var “noēst”. To var likt korporācijas pamatā. Masaru Ibuka kopā ar diviem saviem draugiem 700 dolārus ielika Sony izveidē. Un ieguvis līdzekļus/varu kļuva par vienu no XX gadsimta pedagoģijas gigantiem.
    —-
    Kas divritenim svarīgāks- priekšējais vai pakaļējais ritenis?
    Jautājums ir negodīgs. Divritenim pēc definīcijas ir divi “vissvarīgākie” riteņi. Tas vienlīdz attiecas uz garīgumu un materiālismu. Apzinātu piedalīšanos politikā vai jebko.
    ——–
    veiksmīgu atlikušo dienu -izej uz ielas, pastaigājies vai labāk vismaz stundu paskrien
    ——–
    dzīve ir skaista un Latvija ir viena no tām desmit valstīm pasaulē, kur dzīvot KOPUMĀ ir vislabāk. Es neesmu vientuļš šai pārliecībā. Vismaz pēdējā mēneša laikā esmu saticis vismaz 50 cilvēkus, kas domā tāpat ( es to viņiem pajautāju atklātā tekstā – ir man viens tāds niķis: uzdot jautājumus). Esmu pārliecināts, ka patreiz Latvijā vismaz 100 000 cilvēku domā tāpat. man prieks par viņiem

  • Šeit tālāk uzzīmētais ir meistarīga groteska, modelis. Katrs no mums ikdienas var iziet visu šo daudzo valodu ceļu. Arī vienkārši nogurums var spiest mums pāriet uz arvien rupjākām valodām. Bet tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ikdienas vajadzīga pilnvērtīga, ar prieku un klusu laimi pielejoša atpūta, kāpēc ik nedēļu vajadzīga svētdiena vai septītā diena.
    Tai pat laikā tas ir brīdinājums no programmēšanas, ko ar mums veic pasaule un mudinājums nepakļauties tai un arī pašiem programmēt pasauli – jebkuram ne reizi vien pienāk brīdis, kad viņam vienīgam kas sakāms, kas paveicams.
    Tas ir arī brīdinājums, svešajiem Augstākajiem Spēkiem – tehnoloģijai – apmaiņai pret atvieglojumiem dzīvē un iespēju darīt arvien vairāk būtisku lietu, neatdot būtību būtību sirdi – cerību, sapni, mīlestību.

    Avots:
    Волосянко М.И. (составитель)
    САМОЛЕЧЕБНИКИсцеление и преобразоваие КАРМЫМосква
    «ЗОЛОТОЙ ТЕЛЕНОК» 1995
    ISBN 5-88257-003-4Lpp.356.-366.
    ——-
    Mūsu būtības cīņā par mums.
    (Iespējas pārtapt dzīves laikā)
    Meklētāj! Klausies mani uzmanīgi, ieskaties savā sirdī un necenties atcerēties, ko teikšu! Kas sapratis – neatceras, kas atceras nesaprot. Tas ko Jūs ielāgojāt1 – nekad nekļūs Jūsu, tas, ko Jūs sapratāt paliks ar jums mūžam. Var ielāgot tikai to, ko nav iespējams saprast, bet jūtat, ka tas var jums vai vēl kādam noderēt. Tas var jums noderēt, bet neatrod jūsu sapratni. Kas iegājis upē, tas nevar tajā ieiet divreiz, un ne tāpēc, ka viss plūst, viss mainās, bet tāpēc, ka vienreiz iegājis, viņš no tās nespēj iznākt. Upe mūžam paliek viņā, viņš, savukārt, paliek upē. Viņi kļūst par vienu veselumu. Sapratne – kopums, zināšanas – daļas. No vienas sapratnes izriet daudzas situācijas un zināšanas. Zināšanas aiziet, sapratne paliek. Kur atradīšu to, kas aizmirsis par zināšanām, lai ar to parunātu? Viedajam jau nevajag daudz dzirdēt, redzēt, atpazīt, lai daudz saprastu: SAPIENTI SAT – Viedajam gana. Ja nespējat saprast, labāk aizmirstiet. Tas atsvabinās jūs no atbildības par zināšanu. Kosmosa Augstāko Likumu nezināšana atbrīvo no atbildības. Augstākās Zināšanas guvušā pienākums tās pielietot un izpildīt. Ja varat iztikt bez Augstākā Sapratnes – labāk iztieciet bez tā. Aiz katras Augstākā Sapratnes seko jauns jūsu “ES”. Nav jaunu sapratņu, nav attīstības – nav jūsu jaunā “ES”. Vecā sapratne – vecā “ES” Pasaule iet jums pa priekšu, jūs paliekat aiz tā2. Kas nepaspēja, tas nokavēja. “Kam vainot to, kas savā grēkā ciets, pret īstenības debesīm ir kaili jūsu darbi, ar pagājušo acs pret aci, jāatbild par notikušo”. Jautājums jau nav par “būt vai nebūt. Kas garam cienīgāk – vai ļauties liktens skaudrām bultām, vai brienot duļķu jūrā satriekt tās”. Tās ir lamatas muļķiem, jo ne vienā ne otrā situācijā cilvēks nespēj neko saprast, nespēj izmainīt sevi. Abas ir bezspēka reakcijas: savā priekšā, nespējā izmainīt sevi. Ar likteni ir tikpat bezjēdzīgi strīdēties kā ar likteni. Bet gan vienu, gan otru var izmainīt. Bet tas iespējams, tikai izmainot sevi.
    Kad jūs maināties, mainās pasaule jums apkārt. Tam seko atbilstošas kosmiskās instances, kas ir katram no mums, tie ir JŪSU AUGSTĀKIE SPĒKI. Kad jūs izmaināties, bet pasaule apkārt nemainās, tos soda. Viņi to nepieļauj. “Varbūt mūsu mīlestībai visa šī pasaule izdomāta.” Varbūt, jūsu apmācībai šī pasaule izdomāta. Vajag tikai jums saprast kaut ko jaunu, augstāki, kā jūs bijāt agrāk, kā jūs ieraugāt pasauli citām acīm, un tā mainās kopā ar jums. Parasts, nesaprotošs, tikai zinošs cilvēks dzīvo pagātnē, kuras nekad nebija, nākotnē, kura nekad nebūs, un tagadnē, kuras nekur nav. Viņš nedzīvo, bet eksistē, mitinās šai pasaulē. Pasaule viņam apkārt nemainās. “Vislabākais jaunums – nekādu jaunumu” , – viņi teic. Citiem vārdiem, jo mazāk viņi mainās, jo mazāk viņi saprot, jo tiem labāk. “Laime – tas ir, kad tevi saprot”. Tas ir, kad jums apkārt attīstās, Jūs saprot, bet jūs nespējat izdarīt ne vienu ne otru.
    Mainot sevi, jūs maināt savu likteni, tā ka, ja jūs paliekat tas pats, tad jums ir viens liktenis (viena priekšniecība), mainot sevi, Jūs maināt savu likteni To vairs nav iespējams paredzēt. Pareģis savu likteni nezin. Augstākie spēki, kas jūs ved pa dzīvi un rūpējas par jums, ir jūsu paša stāvokļi, kas nāk jums palīgā no jūsu nākotnes. Gandrīz puse no tā – jūs pats nākotnē. Reizēm ir bezizejas situācijas, kas pašas par sevi uzsūcas, zūd, aiziet. Tas nozīmē, ka nākotnē jūs vairs neesat tāds, kā tagad, un spējat pats sev palīdzēt. . Ja esat nemainīgs, tad kas gan jums palīdzēs? “Ja ne es par sevi, tad kas par mani, bet ja es tikai par sevi, tad kāpēc es dzīvoju?” Palīdzot sev jūs palīdzat citiem rīkoties tāpat un attīstīties. Viņi savu kārt attīstoties un saprotot, dod jums ar savu piemēru iespēju attīstīties un saprast kaut ko. Jūs esat sava iemiesota attīstība vai tās trūkums. Katram no jums ir daudz iespēju, izdevību atgriezeniskajai saitei ar to, kas jūs esat, kāds jūs kā tāds, un kādu jūs sevi neiedomājaties.
    Augstākie Dievišķie Spēki, jeb Jūsu Būtība, Jums Vispiederīgākais runā vienā no jums pieejamajām valodām: pozitīvā panākumu iedarbības valodā, laimīgu gadījumu un visdažādāko “veiksmju”, vai neveiksmju, sodu, nelaimju un citu izpausmju formā, lai jūs pamostos.
    Ir vairāki veidi kā Augstākie Spēki saistās ar jums, vairāki valodu līmeņi, kas viens no otra atšķiras ar savu pieejamību, uzskatāmību un iedarbības rupjumu. Pati maigākā ir stāvokļu valoda, protams ne fizisko, bet intuitīvo, enerģētisko un citu. Tie ir mainīgi3, t.i., izstiepti laikā, un tos var izmantot par operatīvo atgriezenisko saiti. Ja jūs pareizi saprotat, kas jums jāsaprot dotajā laika sprīdī, tad šie stāvokļi sadilst vai pat zūd. Ja jūs saprotat nepareizi, tad tie pastiprinās. Tie var būt gan pozitīvi, gan negatīvi atkarībā no tā, kādas polaritātes valoda jums saprotamāka, atkarībā no jūsu atmodas pakāpes.
    Ja jūs nesaprotat to, ko no jums grib un kas jums šai momentā jāiemācas un jāsaprot, tad lieto rupjāku, bet uzskatāmāku valodu – zīmju un signālu valodu. Par zīmi vai signālu var kalpot jebkurš mazvarbūtīgs, šķietami nejaušs gadījums. Par gadījumu to uzskata tikai nesaprotošais. Muša aizlidoja, aizžņaudza kaklu – noklepojāties, kāju sarāva, atvērās durvis, kaut kas nokrita, kāds pazvanīja vai ienāca; tas viss ir mazvarbūtīgi. Šī valoda ir tieša4, tas ir tikai vienam mirklim piederīga. Ar to nav iespējams strādāt reālajā laikā. Zīmes un signālus var tikai interpretēt pēc to notikšanas. Ja jūs saprotat, ko tās jums nozīmē, tas ir, ko jums jāsaprot, ko no jums grib Augstākie Spēki, tad zīmes neatkārtojas. Ja jūs nesaprotat, ka tās attiecas tieši uz jums, tad tās atkārto, un vēlāk, ja jūs vēl arvien nesaprotat, pāriet uz nākošo vēl rupjāko valodu.
    Nākošā saites valoda ar jums ir situāciju valoda, kas norisinās ap jums. Mājā, sabiedrībā, kompānijā jums var tikt radīta situācija, kurā katrs no klātesošiem spēlēs kādu lomu. Jūsu ienaidnieku, pēdējo neliešu lomas var spēlēt labi ļaudis, un otrādi jūsu draugus un tuviniekus var spēlēt ne paši labākie cilvēki no jūsu apkārtnes. Tas atspoguļo tikai jūsu situācijas uztveres iespējas, viņu sapratni un jūsu prioritātes un vērtību kategorijas. Situācijas arī ir mainīgas un tās var tikt izmantotas reālajā laikā, tāpēc ja situācija mīkstinās vai izsīkst, jūs pareizi saprotiet, ko no jums grib. Bet, ja situācija saasinās, tas liecina par jūsu nepareizo situācijas interpretāciju un jūs nesaprotat, kā ar tās palīdzību jums grib parādīt, ka jums nav taisnība.
    Ja arī ar šo vēl rupjāko valodu vēl nav pietiekami, tad tie jūsu cietpaurības dēļ spiesti pāriet uz vēl rupjākām valodām. Nākošā valoda – tā ir sodu valoda. Sods – tās ir negatīva iedarbība uz jums nozīmīgu jūsu dzīves pusi5. Jūs pats izvēlaties iedarbības vietu ar savu pieķeršanos, vērtībām un “iekrišanu” uz tiem. Ja cilvēkam visvērtīgākais ir veselība, tad sit pa veselību, ja viņam tuvu cilvēku: bērnu, mīļoto, vecāku un citu veselība un labklājība, tad sit pa tiem. Vienmēr sit tur, kur jums redzamāk. Šī valoda ir tieša, tā ir momentāna un vienmēr jānoskaidro, kāpēc jūs sodīja, ja jūs izprotat, ko no jums grib, tad sodu noņem un slimība aiziet ar, piemēram, audu vai funkciju atjaunošanās ātrumu. Tādā veidā var atbrīvoties praktiski no visām slimībām – gan pagātnes, gan atnākošajām. Tāpat noņem citus sodus, izņemot neatgriežamus zaudējumus: nāves, amputācijas, u.c.
    Ja izveseļojāties un tā arī neko nesapratāt, kāpēc jūs slimojāt, tas nozīmē, ka jūs velti slimojāt, velti Augstākie Spēki tērēja savus resursus, laiku, enerģiju, uzmanību un citu. Ja jūs griežaties pie kāda pēc palīdzības: pie ārsta, konsultanta, dziednieka, ekstrasensa – tad jūs viņam atdodat savu attīstību un gādību par saviem Augstākajiem Spēkiem. Tŗīs-piecas tādas nodevības sev, un Augstākie Spēki jūs atstās. Slikts priekšnieks saka: “Strādājiet, citādi atlaidīšu.” Labs priekšnieks saka: “Strādājiet, citādi aiziešu.”. Arī Augstākie Spēki, ja tie ir Jūsu paša, aiziet, ja jūs tos negodājiet un neklausiet. Tas notiek galējos viņu pakļauto, mūsu zemes “ES” bezjēdzības gadījumos.
    Nākošā valoda – atkal ar operatīvu atgriezenisko saiti ir mainīgā tiešā teksta valoda sapratnei. Jūs jau nereaģējat uz iepriekšējām smalkākajām valodām, un pie jums spiesti griezties šajā vēl rupjākajā un pieejamākajā valodā. Tiešā teksta valodā sapratnei tiek uzskatīts, ka jūs nepiesavināsities tieši teikto, bet celsiet un kopsit savu jauno sapratni. Ja esat pazaudējis pats savu ādu un jums izdarīja svešas ādās pārstādīšanu, jūs to necentīsities pieaudzēt, iekļaut6 sevī šo svešo ādu. Zem svešās ādas aizsega Jūs audzēsit jaunu ādu, pats savu.
    Tātad, kad jūs klausāt savu Būtību, jūs skatāties pats savu sirdī. Pats savā sirdī jūs atrodat jaunas sevis sapratnes, bet ne mūsu. Atbilde ir laba tikai tam, kas to dod, tā ir bezjēdzīga tam, kam tā paredzēta. Jūsu sapratne, kas dzimusi no jums, vienmēr paliks jūsu. Un ne tikai šajā dzīvē. Izlaiduši caur sevi sapratni jūs dāvājat dzīvību šai pasaulei. Pasaule pati par sevi ir pilna nesapratnes. “Laime ir, kad tevi saprot”. Bet dažiem laime – tas ir, kad ne tevi saprot, ne tu kādu un kaut ko saproti. Bet laime, ja jau pie tās iet, tas ir – kad jūs saprotat visu sev apkārt, un galu galā – ideālā, kad jūs dodat sapratnēm viņu pašu neatkarīgu dzīvi, tad tās būs paraugs citu, apkārtējo, jūs patverošo cilvēku sapratnei. Svarīgi tikai viņiem dot iespēju. Jūsu uzdevums – piedāvāt, bet viņu uzdevums – uztvert vai atteikties no viņiem piedāvātās iespējas. Tas, kas gaida, lai viņam piedāvā otrreiz, nav tā vērts, lai viņam piedāvātu pirmo reizi.
    Aizmirstiet visu, ko dzirdējāt, un ar jaunu sapratni un savu jauno “ES” ejiet pasaulē un pārbaudiet vai visu esat sapratuši pareizi, un iemācieties to, kam jau esat nobrieduši. Izmēģiniet savus spēkus, savu pamatotību7 tur, kur jūs to nekad neesat mēģinājuši: sevis sasaistē ar reālo dzīvi, savu uzvedību un apguvi ar savas Būtības Augstākajiem Spēkiem. Jūs vienmēr esat bijis kosmiskais bārenis šajā pasaulē (vientulība pūlī). Pacensties atrast sevī jūsu kosmiskā “ES” daļu un ar saviem Augstākajiem Spēkiem jūs atgriezīsiet sev dzimto tēva Māju. Tas nav tik sarežģīti.
    Nav briesmīgi, ja jums tas neizdodas tūlīt. Svarīgi, ka sapratāt, iespējams dzīvot savādāk. Mācīties nekad nav par vēlu un nekad par agru. Tāpēc uzmanīgi, “nesteidzoties, bet pamatīgi”, soli pa solim mēģiniet ieiet šajā jums nezināmajā pasaulē, kuru jūs jau sen esat aizmirsis, daudzas- daudzas reizes pārdzimstot. Pasaule ir dzīva, neparedzama, mainīga un interesanta. “Kas zināms, neinteresants”. “Kas nezināms – patiesi interesants!” Labāk pašam vienu reizi izmēģināt, kā simts reizes iztaujāt. Patiesība, jūsu attīstības pasaule jūs gaida. Ja esat pelnījis un guvis no Augstāko Spēku būtībām šīs iespējas, tas nozīme, ka uz jums vēl cer. No jums atkarīgs vai attaisnosiet vai pievilsit šīs gaidas.
    Līdz šim mēs izskatījām piecus saites veidus ar jūsu Augstākajiem Spēkiem. “Sajūtas”, “Zīmes-signālus”, “Situācijas”, “Sodus”, “Tiešo tekstu sapratnei”. Izpratuši, par ko ir runa, jūs savādzīvē iegūstat iespēju iemācīties skatīties uz apkārtējo pasauli ne tik daudz no norišu viedokļa: no-Tikumiem8, – bet jau no piecu valodu līmeņa, tas ir no neno-Tikumu viedokļa – caur jūsu Augstāko Dievisķo “ES”. Tādā kārtā visi notikumi, kuri ar jums un apkārtējiem cilvēkiem noris, kas agrāk bija nesakarīgi9 un nejauši , sāk jums saistīties noteiktās apjēgtās likumsakarīgās ķēdītēs. Jūs jaus pējat uztvert apkārtējo pasauli ne atsevišķos fragmentos, bet vienotās izjūtās, situācijās, sapratnēs, kā arī pareizi uztvertās zīmēs-signālos, sodos. Gurdžijeva valodā tas nozīmē, ka esat pamodinājis vienoto magnētisko “ES” centru, jūsu pastāvīgo liecinieku, kas ir nomodā gan dienu, gan nakti.
    Bet, ja tas nenotiek un jūs turpināt velties arvien zemāk pa saites valodām ar Augstākiem Spēkiem, tad ar jums sāk runāt valodā, kas seko “tiešā teksta saprašanai valodai” (tā ir mainīga – izplatīta laikā) – ar jums sāk runāt “tiešā teksta precīzai izpildei” valodā. Šī valoda tāpat kā “zīmes-signāli” un “sodi” ir tieša, t.i., momentāla, un neprasa tālāku interpretāciju. Piemēram, izejot no mājas jūs redzat, ka uz sētas ar lieliem burtiem uzrakstīts: “Tu muļķe”. Līdz tam laikam, kamēr nesapratīsiet, ka šis uzraksts attiecas tieši uz jums, kamēr nesapratīsiet kur tieši jūs kļūdāties, šis uzraksts paliks savā vietā. Ja jūs sapratāt, kur jums nav taisnība, un sapratāt pareizi, tad uzraksta jau nākošajā dienā nebūs. Vai cits piemērs: pieņemsim, ka esat telefona būdiņā vakarā, kad uz ielas gandrīz neviena nav, un domājat: zvanīt vai nezvanīt kādam savam paziņam, lai izteiktu visu, ko par viņu domājat. Un pēkšņi, nez no kurienes, parādās dzērājs, ejot garām jūsu telefona būdiņai dzērājs jums saka: “Tagad es tev sitīšu!”, pie tam demonstrē savu vareno kulaku, un tad pagriežas un aiziet. Un tad viss ir atkarīgs no jums. Ja saprotat, ka zvanīt nevajag, tad dzērājs vairs neatgriežas, ja ne, tad viņam nāksies atgriezties un pārliecinošākā formā parādīt jums jūsu kļūdu.
    Šis etaps ir svarīgs posms, aiz kura sākas jau pavisam cita valstība. Pirmajās divās valodās jūsu būtība, jūsu Augstākais “ES” runā ar jums bez kādas palīdzības no malas, bez svešu Augstāko Spēku palīdzības. Sākot ar “situāciju” valodu ienāk atsevišķi elementi (līdz 12%) svešu Augstāko Spēku ietekmes pilnā jūsu Augstāko Spēku kontrolē. Pēc tam no “sodu” valodas jūsu paša augstākie Spēki atklāj jūs svešiem Augstākajiem Spēkiem par 25%. Tālāk, “tiešā teksta saprašanai” līmenī notiek jūsu atklāšana līdz 37%. “Tiešā teksta izpildei” līmenī paša un svešu Augstāko Spēku ietekme notiek uz paritātes principiem – 50:50. Tādā kārtā jūsu paša Augstākie Spēki zaudē “akciju kontrolpaketi” kontrolē par to nesēju, un nesējs nostājas izvēles priekšā, kam pakļauties – saviem spēkiem vai svešiem.
    Vai ir kādā starpība: vai iet ar saviem būtības Augstākajiem Spēkiem vai svešiem? Starpība ir apmēram tāda pati kā dzīvot ar saviem vecākiem: tēvu un māti, – vai ar svešiem vecākiem, kaut ar patēvu u pamāti. Bet ja dzīvē gadās, ka paša vecāki kādreiz ir sliktāki par svešiem, tad Kosmosā, Augstākajā dabā tā nenotiek. “Svešās zemēs siltāk, bet dzimtene mīļāka”. Sākumā Svešie Spēki var vilināt nesēju ar dažādiem jaukumiem un kārdinājumiem. Ar tiem vieglāk, vienkāršāk, nevajag domāt, nav nekādas atbildības, kā tas parasti mēdz būt, ja bandītu bars vai cits noziedzīgs formējums ievilina. Bet tad, kad cilvēks atsakās no saviem Augstākajiem Spēkiem vai tie aiziet no viņa, tad ir ļoti grūti atgriezties atpakaļ.
    Tālāk paša Augstākie Spēki arvien mazāk un palīdz cilvēkam pareizi iet pa dzīvi un atbilst savam ceļam, arvien grūtāk cilvēkam atrast ceļu pie saviem Augstākajiem Spēkiem un sekot savai sūtībai. Jo tālāk no saviem Augstākajiem Spēkiem cilvēks atiet, jo mazāk cilvēks dzīvo, jo grūtāk viņam pārstāt būt nedzīvam, piemēram biorobotam atgriezties uz savu ceļu, savas Sūtības ceļu, tas ir pie tā, kāpēc cilvēks piedzimis uz šīs zemes, un ko viņam vienalga agri vai vēlu nāksies darīt, ja ne šajā, tad nākošajā pārdzimšanā. Viņu paturēs pārdzimšanas apļos, sansaras apļos tik ilgi, kamēr viņš nesapratīs visu, kas viņam jāsaprot. To viņš sapratīs pats, bet ne pēc ārējas programmas.
    Ja arī šī rupjākā, bet tāpēc arī pieejamā būtības Augstāko Spēku valoda jums nav saprotama, tad ar jums sāk izskaidroties jau galvenokārt sveši Augstākie Spēki “tiešā teksta priekš atcerēšanās” veidā. Tā ir mainīga valoda (kad jūsu brīvā griba paliek par 36%), tā pamatojas galvenokārt uz atmiņas izmantošanu bez pārdomāšanas un apjēgšanas, domāšanas no jūsu puses. “Atkārtošana – zināšanu māte” – tāda ir šī līmeņa devīze. Ja iepriekšējās mainīgajās valodās atkārtošana bija kauns, tas ir tas, kas gaida, lai teiktu otrreiz, nav tā ‘verts, lai tam pateiktu pirmo reizi, tad sākot no šī līmeņa izmanto galvenokārt atmiņas parametrus: atcerēšanās ātrumu un precizitāti, un cilvēku izmanto galvenokārt kā atcerēšanās un reproducēšanas iekārtu. Viņa atmiņā audzinot un izglītojot ieliek zināšanas iemaņas, prasmes un citas sabiedriski vēsturiskās pieredzes un kultūras programmēšanas formas. Cilvēkam atliek tikai stingri sekot viņā ieliktajai programmai, ko sastādījuši citi cilvēki, citā vietā un citā laikā un par 64% sveša brīvā griba. Par programmas labu izpildīšanu cilvēku rosina liekot viņam “teicami” skolā, institūtā, dodot viņam atestātus un diplomus, “docenta”, “nopelniem bagātā darbinieka”, “tēva”, “skolotāja” nosaukumus. Katrs solis uz malu, jebkura savas pasaules un tajā notiekošā sapratnes paradīšana, tiek uztverta kā “bēgšana” ar visām no tā izrietošajām sekām.
    Protams, atrodoties augstāko maigāko savu Augstāko Spēku valstībā cilvēks arī iet cauri audzināšanai, izglītībai, kultūrai, zinātnei, reliģijai, mākslai un visam citam. Tomēr šajā gadījumā viņš mācās pats, pēc savas gribas, viņš par savu mācīšanos nav nevienam parādā. Skolotāji tikai sniedz viņam iespējas mācīties bez varmācības pret viņa brīvo gribu. Bet ja notiek vardarbība pret brīvo gribu, tad nesēja Augstākie Spēki soda viņu par pārkāpumu, tas ir par svešu Augstāko Spēku atļautā iejaukšanās pakāpes pārkāpumu paša Augstāko Spēku valstībā. Tikai pats cilvēks var izmanīt savu pakļautību pēc savas brīvas gribas, un tāda veidā atteikties no savas brīvās gribas, no pakļaušanās saviem Augstākajiem Spēkiem. Paša Augstākie Spēki var atteikties no nesēja tajā gadījumā, kad tas neiet savas Sūtības ceļu, bet svešu ceļu, tā kā gan vienā, gan otrā gadījumā iniciators ir pats nesējs. Sākot no šī valodas kāpņu pakāpiena sākās strauja (vairāk kā 50%) indivīda brīvās gribas ierobežošana un arvien lielāka ievilkšana svešā valstībā, svešas brīvās gribas un svešu Augstāko Spēku valdījumā. Sveši Augstākie Spēki parasti ir “tumšie” Augstākie Spēki. Paša Augstākie Spēki – parasti ir “gaišie” Augstākie Spēki. Starpība starp “balto” un “melno” nav nemaz tik skaidra kā liekas. Prasti ar “melnajiem” spēkiem (melnā maģija u.t.t) saprot to, kas dara ļaunumu Pasaulei. Par “gaišajiem” spēkiem parasti sauc tos, kas dara Pasaules Labumu.
    Paša Augstākie Spēki atstāj cilvēkam 88% viņa nopelnītos līdzekļus: enerģētisko, būtību, potenciālos, iespējamību, spēju u.c.
    Salīdzinot ar paša Augstākajiem Spēkiem svešie Augstākie Spēki atstāj cilvēkam ne vairāk kā 12% viņa nopelnīto līdzekļu, enerģijas u.c., pārējo viņi paņem sev. Jo vairāk cilvēks atdod svešiem Augstākajiem Spēkiem brīvo gribu, jo lielāka daļa viņa nopelnītā tiek svešiem Augstākajiem Spēkiem. Brīvā griba saistīta ar atbildību par saviem lēmumiem un rīcību. Sveši Augstākie Spēki, atņemot cilvēkam brīvo gribu, paņem atbilstošu daļu atbildības par lēmumiem uz sevi. Ja nebūtu šīs kārdinošās īpatnības, tad diez vai kāds spētu aiziet no saviem Augstākajiem Spēkiem. Cilvēkam tomēr vienmēr jāatbild par šiem lēmumiem, par to, ka viņš atdevis savu brīvo gribu svešiem Augstākajiem Spēkiem.
    Paša Augstākie Spēki, atstājot cilvēkam brīvo gribu, atstāj viņam arī lēmuma pieņemšanu un atbildību par tā pieņemšanu. Dabiski, ka paša Augstākie Spēki vienā no daudzajām tiem pieejamajām valodām, liek saprast kādā virzienā un pēc kādiem orientieriem cilvēkam jāiet uz pareizo risinājumu. Bet tas parasti ir “aizej tur, nezin kur, atnes to nezin ko”. Tātad tie nešķērso cilvēka ceļu, bet ļauj tam pie visa aiziet pašam un iemācīties sevi aizstāvēt un pieņemt pašam pareizus un atbildīgus lēmumus.
    Sveši Augstākie Spēki vienmēr teic: “Aizej lūk tur, atnes lūk to”, un cilvēks šai gadījumā ir to Gribas, to lēmumu izpildītājs. Skrūvīte lielā svešā mehānismā.. Tas ir viss, kam viņš der, uz ko viņš pats sevi nolēmis. Katram cilvēkam ir tādi paša Augstākie spēki, kādus tas pelnījis.
    Tagad aizmirstiet, par ko mēs runājām. Ja jūs kaut ko sapratāt, tad tas jau ir ienācis jūsu “ES”, ja ne – tad tas nozīmē, ka jums tas pagaidām vēl nav pieejams, un labāk par to vispār vairs neatceraties. Tikai paši sev noskaidrojiet: kas jūs esat – “dzimis, lai rāpotu – ne lidojumam” vai “dzimis lidojumam – neveiksmīgi mēģinājis rāpot”.
    Nākošajā, vēl rupjākajā valodas līmenī, cilvēku padara par “automātu”. Tā ir momentāna valoda, kad cilvēkam nedot iespēju apjēgt, kas darāms, ko tas nozīmē, viņam jāpakļaujas rīkojumiem, jāizpilda pavēles, instrukcijas, baušļi, kanoni. Šajā līmenī cilvēkam atņem 76% viņa brīvās gribas, tātad viņš pats jau vairs nelemj, kā viņam jārīkojas. Šajā valodā runā jau galvenokārt sveši Augstākie Spēki, paša spēki paliek maliņā kā pasīvi novērotāji, to rīcībā ir tikai cilvēka brīvas gribas 24%. Paša Augstākie Spēki vēl gaida nesēju atgriežamies viņa paša valstībā, pie saviem Spēkiem. Tāpēc cilvēks vēl atrodas stāvoklī, kad viņš zin kā būtu jārīkojas (sirdsapziņa, morāle, tikumība u.c.), bet dara pavisam ko citu, vai nu pats nezinot, kāpēc viņš tā rīkojas, vai rīkojas apstākļu spiests. Šiem zināmajiem apstākļiem, kuri ir augstāki par mums, kuriem ir platāki pleci, kurus rada sveši Augstākie Spēki speciāli tam, lai cilvēks neko nedarītu tā kā viņam un viņa Augstākiem Spēkiem vajag. Cilvēks tikai pēc tam var interpretēt savu uzvedību un izanalizēt, kam tas bijis vajadzīgs. Tas ir taktisko automātisko programmu līmenis.
    Nākošajā valodas rupjības līmenī, kas ir mainīga, ilgstoša un izvērsta laikā , no cilvēka veido “biorobotu”. Tā ir “biorobotisma” valoda. Ko tas nozīmē? Tas nenozīmē, ka cilvēka organismu sintezē pamatojoties uz biotehnoloģijām un bioenerģētiku. Tas nozīmē, ka sveši Augstākie Spēki brīvo gribu paralizē gandrīz pilnīgi kā traucējošu faktoru. Ja “instrukciju izpildes valodā” no viņa prasa pakļaušanos dogmām, normām, baušļiem u.c., viņu ciena, viņā ieklausās kaut arī uzspiežot dažādus postulātus, un, pie tam, viņa brīvā griba saglabājas par 24%, tad jaunajā “biorobotisma” pakāpē viņa viedoklis pilnīgi sakrīt ar programmu, neviens nerēķinās ar viņa brīvo gribu, kaut arī tā saglabājas 12% līmenī. Ir tikai precīza, perfekta, bezdomu dogmātu izpilde. Ar operatīvās programvadības palīdzību rada reliģijas, mākslas, ideoloģijas, sporta, rases, nacionalitātes, kvartāla, ielas, mājas, un personīgās nekļūdības fanātiķi. Kādam jautas vajadzīgs. Bioroboti ir paklausīgi, precīzi, droši, nekļūdīgi.
    Tālāk seko “kiborgu” valoda, tā ir momentāna. Tikai pēc notikušā cilvēks var saprast vai nesaprast, kas ar viņu notiek. “Kiborgs” – kibernētisks organisms Augstākajos plānos: ēteriskajā, astrālajā un mentālajā plānā, tā jau ir pavisam cita būtne kā parasts cilvēks. Sveši Augstākie Spēki pārstrukturē viņa zemapziņu, virsapziņu u.c. “Kiborgi” vairs neseko rakstītajiem un nerakstītajiem dogmātiem, bet tos lielā mērā pārkāpj vai tiem dod citus dogmātus un postulātus, kas ir netradicionāli, bet vēl vairāk necilvēcīgi. Viņi zin kā jārīkojas pēc vecajiem pazīstamajiem dogmātiem, bet to nedara. Tie ir tie, ka aizsedzas ar tradicionālo reliģiju, zinātni, mākslu, politiku, kultūru, ideoloģiju, ekonomiku, lai veiktu savus tumšos necilvēciskos darbus. Bet viņi atšķirībā no nākošās valodas vēl redz, zin, kā jādara savādāk, var, bet to nevēlas, vai grib, bet to atliek uz vēlāku laiku; tad, kad jau izdarījuši savus melnos darbus, nekad nenožēlo padarīto.
    Šajā pakāpē viņiem vēl saglabājas brīvā griba par 6%, tas ir kā “izņēmums no likumiem”. Var gan uzskatīt, ka viņiem brīvā griba nav palikusi, jo savas brīvās gribas paliekas viņi pilnībā tērē, lai lepotos ar to, ka viņi seko vienai noteiktai programmai, un tā ir tik pilnīga, ka “kiborgiem”, atšķirībā no “biorobotiem”, pat nav vajadzīga operatīvā pārprogrammēšana no ārienes. Viņi paši pārprogrammējas pēc pašprogrammējošām instrukcijām10.
    Nākošā ir “snaiborgu” valoda. Tā jau ir pilnīga aiziešana no vecajām dogmām, un “snaiborgi” tās jau pat vairs neredz, nezin un nevar tām sekot. Viņiem pastāv tikai “jaunā kārtība”, “jaunais pavasaris” u.tml. Lai gan tas jaunais var būt kaut kas “labi aizmirsts vecais” Zemes vēsturē. Šī valoda ir mainīga, laikā izvērsta. Cilvēks ir novērsts tik tālu, ka viņam viss cilvēciskais ir svešs ( tāpat kā iepriekšējā “kiborgu” līmenī), bet lai viss cilvēciskais viņā izsauktu trakumu, protestu, dusmas, nesamierināmību, nežēlību, atteikšanos no jebkuriem kompromisiem u.t.t. Tie, parasti ir profesionālie grāvēji, terminatori. Viņu programma un iekārtojums ir tik pilnīgs, ka tiem praktiski nav vajadzīga programmēšana ne no ārienes, ne no iekšienes. Pie avārijām vai apkārtējo apstākļu izmaiņas ieslēdzas papildus programmas, zemapziņas un virsapziņas avārijas bloki, līdz pat pašlikvidācijas blokiem ārkārtējos, katastrofālos apstākļos un nespējot tālāk izpildīt ieliktās rīcības programmas, kā arī nodevības gadījumos.
    Piemēram, kad daiļslidošanas sacensībās uzstājās Ludmilla Pahomova un Aleksandrs Gorškovs, tad uz viņiem skatījās visa valsts, ielas iztukšojās viņu uzstāšanās laikā. Visi zināja, kas uzstājas un , kas izcīnījis uzvaru. Bet tad daiļslidošanā atnāca “kiborgi” un “snaiborgi”, kuri jau vairs slidojot nekļūdas, nav kļūdu, nav kritienu, uzstājas uzvelkamas lelles, un uz tām jau gandrīz neviens vairs neskatās, neviens neseko viņu panākumiem, vairs neviens nezin, kas un kad uzstājas, kas izcīnījis uzvaru. “Bioroboti”, “kiborgi” un “snaiborgi” ir ievērojami pārāki par cilvēkiem, bet viņi nav dzīvi, viņi nav cilvēki. Viņiem ir sevišķs stiklains skatiens, kā foto- un televīzijas kamerām. Ja pieklauvēsit viņu dvēselei, tad izdzirdēsiet “tukšas konservbundžas šķindoņu”. Tās kā zemes dzīvības formas nav, tās ir noslīpētas, iekšēji un ārēji vadāmas (gandrīz pilnīgi bez brīvās gribas) citas ne-Zemes dzīvības formas.
    Ja centīsimies tajās domiski ieiet, tad nesastapsim nekādu pretestību un šķēršļus, jo tie ir iekšēji tukši.(Atšķirībā no dzīvajām būtnēm, caur kurām nav iespējams domiski iziet cauri, vai arī tas ir ļoti grūti izdarāms.) Vajag atcerēties, ka šie svešie ir mūsu vidū un jāmācas viņi atšķirt no pārējiem.

  • Atkāpjoties no tēmas, daži vārdi par politiķiem. Pirms kāda laika TV raidījumā Dz. Kolāts intervēja A. Šleseru. Vienkārši pajautāja kādu jautājumu. Nav pat svarīgi ko. Uz jautājumu atbildēts netika, bet atbilde saturēja politiskos un partejiskos varoņstāstus pārdesmit minūšu garumā. Uz dienas beigām kāda skrūvīte atskrūvējusies, piemetusies runājamā caureja, “politiķa” Pietuka Krustiņa tēls cilvēku apsēdis no tālajiem Mērnieku laikiem? Varbūt viss ir daudz vienkāršāk un Dieviņš tai nabaga avij noskaudis un nav iedevis prasmi runāt par tēmu. Visādi gadās. Nez kāpēc, bet tas jautājums un atbilde man neliek mieru joprojām.

  • #46+#47>#48 šis komentārs
    1. Šai diskusijā, vismaz es visus komentārus uztveru “par tēmu”, JO te tagad notiek (varbūt jā/ varbūt nē) apspriede par tēmu :
    JA
    mēs kādam, kaut ko prasīsim/pieprasīsim/liksim,
    TAD
    1.1. ko prasīsim? – Jānim ir priekšlikums, es …
    1.2. kā prasīsim? – derētu arī par to padomāt ..
    1.3. kam konkrēti prasīsim? – un arī par šo …
    Var gadīties, ka iznāk prasīt Šleseram.
    2. A, ja nu viņš mums prasot to “kaut ko” atbild tā “nekā”?
    3. Jebkuram izmeklētājam, diagnostam, politiķim, … VIENMĒR jāievēro “zelta likums”: nekad nestrādāt tikai ar vienu versiju.
    4. Piedāvāju dažas no iespējamajām versijām par Šleseru
    4.1. konkrētajā situācijā
    4.2. kopumā
    A – cilvēks vienkārši uz brīdi bija “atslēdzies” un “atgaiņājās ar to, kas pagadījās pie rokas” no … viņaprāt “insekta”.
    B- atbildētāju jautājums bija satriecis
    C- atbildētājs faktiski nav no šīs pasaules
    D – gribi atbildi, sameklē saimnieku, ir

  • Atbildes var būt cilvēciskas, bet var arī būt idiotiskas, nenoliedzu. Jautājums tikai par to, vai politiķis var atļauties būt idiotisimuss. Un ja nu viņš nevis atļaujas, bet tāds ir? Piemēram, no muļķu partijas, ar kurām pilna Latvija.

  • Induli, noskaties šito video. Tad sapratīsi, kā politiķus apmāca runāt:
    1. Viņiem nav jāatbild uz jautājumiem
    2. Viņi drīkst runāt, ko vien vēlas un par kādu tēmu vēlas
    3. Viņiem ir jāpaņem teikums vai teikum daļa un jāpiegriež tā gultnē par citu tēmu…
    http://www.youtube.com/watch?v=NO1znOWFwTU

  • >Papildinot AigaraB. par apmācību, piebildīšu – padomājiet par to sabiedrības daļu,kurai savas runas/rakstus velta politiķis.
    Viens no Latvijas politiķu/politikas labākajiem ekspertiem ir izgājis pus-gada apmācības kursu ASV – un viņa atziņu, manuprāt,varētu droši pierakstīt JāņaK. rakstam sadaļā ‘Reālās pasaules fakti’:
    ””Mums nav jābaidās no tā, ka Latvijas politiķi ir pērkami. Kādi gan lai citādi viņi būtu? Vairāk ir jābaidās no tā, ka viena puse sāks viņus kukuļot krietni vairāk par otru. Tad mēs patiesi varam kādā rītā pamosties pavisam citā valstī. Tādēļ: sekosim kukuļu plūsmai, rūpēsimies par mūsu varas vīru pareizu kukuļošanu, un lai Dievs mums palīdz. Politologs Ivars Ījabs “Rīgas Laiks
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=82500

  • Vienmēr atbildes var būt visdažādākās arī visai neparastas
    1. (AŠ)2=0.06×0.06=0.0036=3.6% oi, sāpīgi
    2. AŠ (abi) perfekti blefo, kādreiz var neizdoties
    3. Kukuļošana ir lēta pirkšana, vislētāko pirkt gandrīz nekad nav izdevīgi
    4.Līdzīgi politiķiem apmāca jebkuru pārdevēju konsultantu. Vai pirksiet kaut ko, ja sajutīsit, ka saņemat tikai iemācītas atbildes?

  • >KaTs: Augusts 8th, 2010 at 6:58 pm
    Šeit tālāk uzzīmētais ir meistarīga groteska, modelis. Katrs no mums ikdienas var iziet visu šo daudzo valodu ceļu. Arī vienkārši nogurums var spiest mums pāriet uz arvien rupjākām valodām….”

    - IZLASOT par ”biorobotu”,”kiborgu” un ”snaiborgu” valodām – atcerējos, ka ko līdzīgu esmu jau lasījis.
    Skaidrojums gan nedaudz savādāks, jo to devis filosofs:
    ”Понимаете, культура устроена все-таки как пирамида. Широкие ее нижние слои «окультуриваются», постепенно проходя более высокие этажи и усваивая их язык. А в 20‑е годы пирамида культуры полностью перевернулась. Язык низа, почти бессознательной массы, оказался стандартным, «нормальным» языком всей культуры. Язык «управдомов», которых описывали Булгаков и Зощенко. Но он со временем стал уже не предметом писательского изображения, а языком самой литературы. Те самые совершенно неподвижные блоки слов, которыми ни один здоровый ум, кажется, просто не в состоянии ворочать. Но ведь кому-то среди них вольготно! Они ведь потом, уже в самой жизни, стали как бы иносказаниями, системой перемигивания между «своими», знающими, что к чему. То есть для новой породы людей, умеющих добывать пропитание деланием ничего. Класс советских чичиковых, которых мы по недоразумению назвали бюрократами…”
    М.К.Мамардашвили: “Дьявол играет нами, когда мы не мыслим точно”

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.