Nodibināts “Vecāku klubs”

“Vecāku klubu” ir izveidojuši vecāki, kas meklē atbildes uz jautājumiem, ko nespēj sniegt esošā izglītības sistēma. Starp mums ir gan jauni, gan pieredzējuši vecāki, kas gatavi mācīties paši un dalīties savā pieredzē ar citiem. Mūsu mērķis ir apzināt sevi kā vecākus un palīdzēt mūsu bērniem kļūt par vēl labākiem cilvēkiem un vecākiem, labākas Latvijas un pasaules veidošanai.

Mēs vēlamies skatīties uz pasauli ar atvērtām acīm, ausīm un sirdīm. Mēs neatzīstam reliģiskās, zinātniskās vai ezoteriskās dogmas. Mēs esam par atvērtu un kritisku domāšanu, runāšanu un uzklausīšanu. Mūsu gudrība veidojas no kolektīva zināšanām, pieredzes un sajūtām. Nav pareizu vai nepareizu viedokļu – ir diskusija, salīdzināšana un izvērtēšana.

“Vecāku klubs” ir dibināts biedrības “Balti Fonds” paspārnē kā sabiedrisks un bezpeļņas projekts.

Vecāku Klubs šā gada rudenī plāno organizēt atvērto konferenci “Humānā pedagoģija un Ģimene”. Konference plānota kā bezpeļņas pasākums ar minimālām izmaksām un minimālu dalības maksu. Galvenos izdevumus plānots segt no ziedojumiem un sponsoriem.

Uzaicinājums:
Vecāku Klubs aicina cilvēkus ar pieredzi un zināšanām humānās pedagoģijas jomā kļūt par konferences lektoriem. Konferences organizatori nevar atļauties maksāt lektoriem, bet konferences laikā lektoriem būs tiesības reklamēt savas lekcijas vai individuālās konsultācijas. Lai kļūtu par konferences lektoru, pretendentam jāsagatavo īss savas prezentācijas koncepts (10-20 teikumi) un jānosūta uz reinis[AT]raktuves.lv līdz 2010.gada 31.augustam.

Konferences uzstādījumi:
Humānā pedagoģija sevī ietver ne tikai jauna tipa skolas ar citu pieeju gan bērna audzināšanas, gan apmācību procesam, bet arī tiešu un ļoti ciešu vecāku un citu ģimenes locekļu līdzdalību. Ja standartizētā izglītības sistēma reāli vecākiem un ģimenei bērna attīstībā atvēl salīdzinoši nelielu lomu, tad humānās pedagoģijas principi nosaka šo lomu kā pašu būtiskāko. Skolai jaunās personības attīstībā ir tikai otrās pakāpes nozīme. Primāri ir ģimenes ieguldījums jau pirms bērna piedzimšanas un līdz pat skolas pabeigšanai. Esošās standarta skolas nākamajiem sabiedrības veidotājiem nestāsta par būtiskām lietām, kas cilvēku padara par laimīgu, brīvu, radošu un atbildīgu ģimenes cilvēku un sabiedrības locekli.

Konferences mērķis ir identificēt visas jomas, kas caur ģimeni ietekmē bērna attīstību, uzklausīt katras jomas speciālista viedokli. Konference un tajā izvirzītās idejas kļūs par bāzi “Ģimenes institūta” izveidei. Konferencē paustās idejas kalpos kā saistviela starp humāno pedagoģiju un audzināšanu ģimenē, kā arī harmoniskas ģimenes vērtību sistēmas izveidei.

Par lektoriem:
Konferences laikā uzstāsies katras jomas lietpratēji ar īsu situācijas izklāstu (līdz 20 min). Runātājs izstāsta kādā veidā konkrētā joma ietekmē bērna attīstību un kādas sekas nezināšana var atstāt uz nākamo personību, vai arī – kādi ir ieguvumi. Tiek norādīts, ko un kā šajā jomā var darīt vecāki un citi ģimenes locekļi un kā šīs jomas nozīmīgumu var popularizēt sabiedrībā. Pēc katras uzrunas konferences dalībnieki var uzdot jautājumus, taču ne ilgāk par 10 min. Pēc uzrunām, plānots sadalīt konferences dalībniekus pa sev interesējošām tēmām un tās tiek apspriestas jau atsevišķās sesijās, kur runātājs ir konkrētās sesijas vadītājs.

Potenciālās Konferences Tēmas:

  • Prenatālā attīstība, audzināšana;
  • Vecāku attiecību ietekme uz bērna attīstību;
  • Bērna attīstības vecuma posmi;
  • Bērna apmācība ģimenē, mājapmācība;
  • Veselība, veselīgs dzīves veids, veselīga vide;
  • Pirmskolas sagatavošana;
  • Humānā pedagoģija, skolas;
  • Mācība par veselumu;
  • Radošs, izzinošs, pētošs bērns;
  • Bērna adaptācija sabiedrībā;
  • Vide, sabiedrība, ģimene, kultūra – bērna attīstību ietekmējoši faktori


Plašāka informācija vecakiem.wordpress.com


  • Aicinam: 26. Júlijs 17.00- 21.00, Barikázhu Muzejs, Ríga.

    ”Latvju zeme valjá stáv, tá ká dzísla pushu rauta!” – aktuálák ká vél jebkad dzied Latvijas skolénu dziemu svétku jaunatne 2010.

    Lai apstádinát tautas izníkshanas procesu, mekléjam gudros prátus, kas lídzétu izeidot bezpartejisku programmu, kura sabalansétu Latvijas valsts resursus labklájíbai un neatkaríbai. Vajadzígi speciálisti visás pamat-nozarés – ekonomi, juristi, dabaszinátnieki, mezhzinji, programmétáji, statistikji, fizikji, matemátikji, virsnieki un gjenerálji, párvaldnieki, filozofi … – tachu tikai tie kas prot domát sistémiski un redzét kádám sabiedríbas struktúrám bútu jábút lai valsti sakártot.

    Tautas Atvértá Avota Sistéma – strukturéjosha krátuve informácijai, kas rada tautas labklájíbu un pashnoteikshanos (universáls modelis).

    Mérkjis: radít sistémas dizainu péc kura vadoties tauta plaukst.

    Dazhi pamatakmenji:

    * Tautas veselíba un demográfija. Instruments – tautas atgrieshanás un rehabilitácijas periods
    * Tautas ideologija. Veidot tautu definíciju sistému kas veicinátu tautu táláku pastávéshanu. Apzinát tautas nozími globálajos kontekstos. LV – ”latvieshi viena no mazákajám tautám pasaulé kurai – it ká – ir sava valsts”; ”latvieshu tápat ká krievu kultúra u c ,kas ir sakrálá límení, ir izshkjiroshas gan pashu, gan pasaules bagátíbu saglabáshanai, ká arí 3. pasaules kara novérsshanai”.
    * Tautsaimniecíba. Latvijas zemes, rúpniecíbas un citu pamat-ipashumu inventarizácija. Iekshéjá tirgus izbúve un aizsardzíba, neatkarígas Tautas Bankas izveide, starptautisko lígumatkaríbu párvértéshana. LV Nr 1. – naudas drukas spiezhu atgúshana no Vácijas.
    * Tautas aizsardzíba – vides un pártikas aizsardzíba, sargájoshas struktúras un tehnologjijas, balanss starp vietéjám un globálajám varas struktúrám.

    Sadarbíbas étika un darba stils:

    Sadarbíbas standards – miera pilna un nosvérta kodolígas un konstruktívas informácijas apmainja. Cilvékcienja – gan pret vainígajiem gan nevainígiem. Apzinát sabrukumá vainígos ir svarígi. Tomér kolosálo varas struktúru énu spéki atkápsies vienígi ja tiem tiks piedávátas pienjemamas izredzes. Tátad procesiem jábút cienjas pilniem un miermílígiem attiecíbá pret jebkuru indivídu vai grupu.

    Informétie apzinás ka pasaule ir Vispáréjá Vides Katastrofu un dríza 3 Pasaules Kara situácijá. Visi gaida Jaunu Sistémas Modeli, kas atbrívotu pasauli no trúkumiem un izmisuma, radítu sakártotíbu un párpilníbu. Kaut Latvija kljútu par shís sistémas shúpuli! Kjeramies pie radíshanas darba, lai shúpulis nepaliktu tuksh!

    Mílji gaidíti,

    Ditta Rietuma (ekonome)

    Republikas sakártoshanas iniciatíves sekretáre

    tel. 298 110 64

  • Manuprāt vērtīgs stāsts par izglītību – par to, kā citur cilvēki izglītojas – “velkot” izglītību “uz” sevīm, nevis “rijot” to, ko grūž virsū.
    http://www.youtube.com/watch?v=6X-8TA4RBog

  • lūdzu atbalstīt Uzdevumi.lv

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.