Par seksu un abortu..

Līga: Gribēju jautāt, kā jūties pēc vakar kopā pavadītā laika?
Jānis: Kopumā labi. Protams, ja analizētu sīki, tik vienkārši atbildēt vis nevarētu.
Līga: Vērtīgi bija mācīties masāžu, tev droši vien vērtīgi bija padomāt par cīņu ar domām par mīlēšanos – kā uzvarēt tās.. Viena lieta gan mani šokēja.. Bet iespējams, vajag saprast..

Jānis: Kas tā būtu par lietu?

Līga: Tavas domas par sava vēl nedzimušā bērniņa slepkavību. Tāds lēmums, pret pavisam mazu mazītiņu dzīvībiņu, dvēselīti..!

Jānis: Apdomā šo arī pati vēl labi.. Runa ir par mūsu abu un arī bērna dzīvēm. Par mūsu uzdevumiem, ko varēsim vai attiecīgi – varbūt nevarēsim veikt, tātad par augstāku mērķu sasniegšanu vai nesasniegšanu. Galvenās pārdomas vakar un šodien, protams, ir par to – ka ar šīm lietām nav prātīgi spēlēties, kā mēs to darām.

Līga: Runa ir par Tavu dzīvi un Tavu attieksmi pret bērnu. Manas dzīves uzdevumi tāpēc netiks pamesti. Klāt nāks vēl viens liels uzdevums – izaudzināt labu cilvēku, un tas tikai palīdzēs ātrāk veikt manus uzdevumus. Es bērnu neuztveru kā traucēkli, bet kā darbības sekas, par kurām jārūpējas ar vislielāko atdevi.
Ja sievietei ir bērns no tevis, un tu šo bērnu nevēlies, sievietei, bērnam ir iespēja saglabāt dzīvību, un neviens nenomirs badā – ne tu, ne māte ar bērnu. Mātes miesās esošā bērna slepkavība ir smags noziegums, jo bērnam netiek dota iespēja aizstāvēt savu dzīvību. Ir vairāki fakti, kuri apliecina sekas, kuras piemeklē daudzas abortu izdarījušas sievietes, kurām vairākus gadus vai pat visu mūžu nākas cīnīties ar psihiska rakstura problēmām – vainas apziņu, depresiju u.c. Medicīnā to sauc par pēcaborta sindromu. Aborts bieži vien izraisa nopietnas sekas mātes fiziskajā ķermenī. Man pazīstams piemērs – sieviete, kura noslepkavoja savu nedzimušo bērniņu, grima depresijā, it kā atcerējās bērna dzimšanas dienas un to, cik viņam būtu bijuši gadiņi.

Jānis: Tikai nepārproti mani…
1) lēmumu par mūsu mīlas rotaļām pieņēmām mēs abi,
2) bet, ja notiktu tas, kas šajā situācijā, manuprāt, nebūtu vēlams, tad būtu jautājums par to, vai esam gatavi dēļ vienas kļūdas izpostīt savas dzīves un radīt cilvēku, kuram no pirmā dzīves mirkļa pilnvērtīga attīstība būtu apgrūtināta. Ja Tu pieņemtu lēmumu bērnu audzināt, tā būtu Tava izvēle, un neapšaubāmi tev šādām tiesībām jābūt. Ja bērns ir abu vecāku gaidīts, tad ir pavisam cita runa. Kā raksta V.Megre: “Pasaki, kurš cilvēks gribētu nākt pasaulē kā miesīgās baudas auglis? Katrs gribētu būt lielas mīlas radīts – radīts radīšanas tieksmē, nevis būt miesīgas baudas sekas.”

Līga: Es domāju par vārdu izpostīt… Vai bērns var būt posts? Mani šokē tavas domas, par to, kas dzīvē var būt kā visdārgākais, darbu turpinātājs.. Diemžēl daudzi ir nākuši pasaulē tikai kā miesīgas baudas augļi.. Varbūt arī tu vai es, vai kāds tev tuvs draugs.. Es droši vien tādam cilvēkam, tēvam, kuram ir domas par sava bērna slepkavību, nelaistu bērnu tuvumā. Kurš bērns gribētu tēvu ar tādām domām, viņam veidojoties? Kā tu justos, ja uzzinātu ko tādu par sava tēva vēlmēm?

Jānis: Ja tev šķiet, ka bērna, kurš piedzimis kā mīlas rotaļu auglis un nav abu vecāku gaidīts, saglabāšana ir svarīgāka par visu pārējo, tad tā būtu tava izvēle, bet ne mūsu. Rodas priekšstats, ka runa drīzāk ir par taviem centieniem nepārkāpt iedomātos principus, nevis par vēlmi ieklausīties manā viedoklī. Izprast to, ka savam bērnam vēlos dot pašu labāko un nodrošināt piemērotus dzīves apstākļus, vēlos lai viņam būtu pilnvērtīga ģimene.

Līga: Vai tu izvairies uzņemties atbildību par savas rīcības sekām un godprātīgas sevis radītā cilvēka izaudzināšanas? Es uzskatu, ka bērnam nedrīkst atņemt dzīvību..
Kad tu būsi kādā no dzīvēm sieviete, tu sapratīsi tās ciešo saikni un mīlestību pret dzīvībiņu..

Jānis: Bērnu no sievietes, kuru patiešām mīlu, noteikti audzināšu, bet šajā gadījumā man tevis minētās saiknes nebūtu. Tā man būtu ar bērniņu, kurš radīts viskvēlākajā mīlestībā un ir abu vecāku gaidīts. Vai šo tu saproti?

Līga: Protams, var saprast.. Tā tam būtu jābūt, un nākotnē tā būs mums katram.

Jānis: Piekrītu, ka tā tam būtu jābūt. Tātad jautājums par abortu būtu risināms reti, ja cilvēki rīkotos saprātīgāk.

Līga: Labi, ka mēs par to runājam, jo tā mēs vairāk iztēlojamies iespējamās sekas un tas palīdz atturēties no seksa baudas dēļ un tiekties pēc tā, ko patiesi vēlamies.

Jānis: Man arī prieks, ka mēs par to runājam, pirms kas tāds ir atgadījies, jo iespējams, ka tieši izpratne var laikus novērst un novērsīs kļūmes.

Līga: Es sapnī esmu jutusi mātes mīlestību uz savu jau pieaugušo dēlu.. Man bija dēls. ..Tā bija ļoti spēcīga, ļoti..

Jānis: Es vēl tam neesmu gatavs.. Bet būšu, kad pienāks laiks.

Līga:  :)
Tagad pārdomājot, es saprotu, ka sievietes – droši vien ne visas – ir jūtīgākas, viņas ir daudz savādākas nekā vīrieši.. Varbūt tā ir iekārtots, ka sievietei rodas mīlestība, rūpes pret to dzīvībiņu, kas uz laiku ir daļa no viņas..? Tā es spriežu, salīdzinot sevi un tevi..

Jānis: Domāju, ka var būt arī otrādāka situācija, kad tēvs bērnu vēlas, bet māte – nē. Sievietēm šī saikne ar bērniņu iespējams izveidojas ciešāka. Tajā ir arī saprotama loģika.
Un saprotams, ka ne visas sievietes ir vienādas… Šo visu apdomājot, arī pats tagad spēju precīzāk noformulēt viedokli par abortu jautājumu

Līga: Jā?

Jānis: 1) Jāsāk ar to, ka aizliegšana nestrādā. Tas attiecas uz jebkuru tēmu – praidu, alkoholu, narkotikām utt. Ja lēmums tiks pieņemts, cilvēki abortus veiks tik un tā – nelegāli, nesterilos apstākļos, pat riskējot ar mātes dzīvību.
2) Vienīgais, kas der – ka cilvēki top zinošāki un saprātīgāki. Tātad uzmanību jāvelta saskanīgu un veselīgu ģimeņu veidošanai, labo piemēru popularizēšanai, „ģimenes svētku” rīkošanai u.tml.
Runājot par homoseksuālismu, kā arī visu, kas saistīts ar izvirtībām un kaitīgiem ieradumiem, tad kopā ar veselīgā un dabiskā izcelšanu, otra lieta – panākt, lai kaitīgais un destruktīvais netiek popularizēts. Jo mazāk par praidiem tiks ziņots masu medijos un mazāk cilvēki par to runās, bet tā vietā būs vairāk informācijas par veselīgu un saskanīgu ģimeņu veidošanu, pretdabiskās izpausmes mazināsies pašas no sevis.

Līga: Ja, piemēram, aizliegtu cigarešu, alkohola reklāmu, praidus, manuprāt, tas dotu rezultātu, jo nenotiktu masveida propaganda. Kaitīgā vietā jārada spēcīgs iedvesmojošs tēls.

Jānis: Iespējams. Tikai jāņem vērā, ka jebkurai darbībai seko pretdarbība. Bagātās industrijas un cilvēku grupas, kuras ieinteresētas vispārējā sabiedrības degradācijā, meklēs arvien jaunus un vēl nekrietnākus paņēmienus, kā piekļūt cilvēku prātiem un ielauzties viņu zemapziņās. Ar cīņu „pret” jābūt ļoti apdomīgiem…

Tā kā aborta jautājuma cēlonis visbiežāk ir cilvēku nesaprātīga rīcība un mīlēšanās baudas dēļ, vai arī šo jautājumu, tavuprāt, būtu iespējams risināt, aizliedzot nodarboties ar seksu?


Līga un Jānis

(Nav izslēgts, ka seko arī turpinājums..)


  • Atvainojiet, bet es nevēlos būt ķeizars. Tas nav mans bizness. Es negribu lemt vai iekarot kādu. Es gribētu palīdzēt ikvienam, ja iespējams, ebrejam, Neebrejam, nēģerim, baltajam.
    Mēs visi vēlamies palīdzēt viens otram. Cilvēki tādi reiz ir. Mēs vēlamies dzīvot viens otra laimē, nevis viens otra postā. Mēs negribam naidu un nicināt viens otru. Šajā pasaulē ir iespējas ikvienam, un labā Zeme ir bagāta, un var dot ikvienam. Mēs varam dzīvot brīvībā un skaistumā, bet mēs esam zaudējuši savu ceļu. Alkatība ir saindējusi cilvēku dvēseles, tā ir aizbarikādējusi pasauli ar naidu, ir iemānījusi mūs postā un asinsizliešanā.
    Mēs esam attīstījuši ātrumu, bet mēs esam ieslēgušies sevī. Mašīnas, kas rada pārpilnību, ir atstājušas mūs pilnus ar vēlmēm. Mūsu zināšanas ir devušas mums cinismu, mūsu gudrība darījusi mūs nelaipnus. Mēs domājam pārāk daudz un jūtam pārāk maz. Vairāk nekā mašīnas, mums ir nepieciešams cilvēciskums. Vairāk nekā gudrība, mums ir nepieciešama laipnība un maigums.
    Bez šīm īpašībām, dzīve būs vardarbīga un viss tiks zaudēts. Lidmašīnas un radio (internets un telefoni) ir saveduši mūs tuvāk kopā. Šie izgudrojumi kliedzot lūdz pēc cilvēku labsirdības, lūdz pēc vispārējas brālības, pēc mūsu vienotības.
    Pat tagad mana balss sasniedz miljonus visā pasaulē, miljoniem izmisušus vīriešus, sievietes un bērnus, kuri ir sistēmas, kura spīdzina cilvēkus un apcietina nevainīgos, upuri. Tiem, kuri var dzirdēt mani, es saku, izmisums neeksistē. Posts, ko piedzīvojam, ir pārejoša mantkārība un to cilvēku rūgtuma izpausme, kuri baidās no cilvēku attīstības.
    Cilvēku naids beigsies, un diktatori mirs, un vara, kas atņemta no iedzīvotājiem atgriezīsies pie visiem cilvēkiem. Un tik ilgi, kamēr cilvēki mirs, brīvība nekad neiznīks. Karavīri! Neatdodiet sevi brutāliem cilvēkiem, kuri jūs nicina, paverdzināt jūs, kuri diktē kā jums dzīvot, ko darīt, ko domāt un ko sajust! Kas jūs dresē, liek jums ēst noteiktas lietas, izmanto jūs kā liellopus, izmantot jūs kā lielgabalu gaļu. Nedodiet sev šiem mākslīgajiem cilvēkiem – mašīnu-cilvēkiem ar mašīnu prātiem un mašīnu sirdīm!
    Jūs neesat mašīnas, jūs neesat liellopi, jūs esat Cilvēki! Jūsos ir mīlestība pret cilvēci jūsu sirdīs! Jums nav naida! Tikai nemīlētie ienīst, nemīl un ir nedabiski. Karavīri! Pārstājiet cīnīties par verdzību! Cīnieties par brīvību!
    Septiņpadsmitajā nodaļā Sv. Lūkas ev., ir rakstīts, ka Dievs atrodas cilvēkos, nevis vienā cilvēkā, ne cilvēku grupā, bet visos cilvēkos! Ar jums! Jums, cilvēki, ir pilnvaras, pilnvaras izveidot mehānismus, pilnvaras izveidot laimi! Jums, cilvēki, ir tiesības, padarītu šo dzīvi brīvu un skaistu, lai padarītu šo dzīvi par brīnišķīgo piedzīvojumu.
    Demokrātijas vārdā, ļaujiet mums izmantot šīs pilnvaras. Ļaujiet mums visiem apvienoties. Ļaujiet mums cīnīties par jaunu pasauli, pienācīgu pasauli, kas dos cilvēkiem iespēju strādāt, kas dos jauniešiem nākotni un vecumā drošību. Solot šīs lietas, Brutālie piekļuva pie varas. Viņi meloja! Tie nepildīja solījumus. Viņi NEKAD to nedarīs! Diktatori atbrīvo sevi un paverdzina cilvēkus. Tagad ļaujiet mums iet cīņā, lai izpildītu šo solījumu. Ļaujiet mums cīnīties, lai atbrīvotu pasauli! Nojaukt nacionālos šķēršļus! Raidīt prom alkatību, naidu un neiecietību! Laidiet mūs cīņā par saprātīgu pasauli, pasauli, kurā zinātnes un progress būs pieejams visiem un darīs tos laimīgus.
    http://www.youtube.com/watch?v=8UDNms4OK3Y
    =========
    Čaplins Čārlijs

  • Aigar, vai šis citāts nav pretrunā ar taviem pasaules uzskatiem? Ja Tu maini savus iepriekšējos uzstādījums un iespējams Čarlijs ir tas pagriezina punkts, atvainojos tev, ja esmu ar saviem komentāriem tavu individuālo pasauli aizskāris.

  • Paldies, Aigar, par tulkojumu. Kaut kad pārpublicēšu kā atsevišķu ziņu.
    Vai ir kas bilstams arī Līgas un Jāņa dialoga sakarā?

  • Egil, tu jautā vai es piekrītu visam, ko saka Čāriljs? :D Tas ir mazsvarīgi – tik pat mazsvarīgi, kā tas, vai kāds mani aizskar, tomēr atvainošanos pieņemu ar prieku, jo tā ir mūsdienās sastopama salīdzinoši maz.
    ———
    Ivo.
    Par Jāņa un Līgas dialogu ir piebilstams, tikai negribas izprovocēt bezjēdzīgu komentāru vilni, kurš noēdīs raksta jēgu, bet nu labi. Visdrīzāk agrāk sen senos laikos, ļoti pirms Šumēras un Anunaki ēras, kad sākās matriarhāts, bija sekojoši:
    – bija viens dzimums, kurš tika kaut kā sadalīts vai sadalījās pats divos dzimumos.
    – katram dzimumam bija sava loma – sievietes SAIMNIEKOJA, organizēja, pārraudzīja. Vīrieši bija specifisku darbu darītāji – palīgi saimniecībā.
    – Kad sieviete vai sievietes nolēma, ka viņa vēlas bērnu, tā uzaicināja vīriešus uz ciemu, tā teikt. Viņas izvēlējās sev vīrieti un ar to pārgulēja.
    – Vecākās vecmeitas, kurām nebija paveicies, jo vīrieši viņām atteica, izmantoja iespēju un aicināja pavisam jaunos vīriešus pie sevis, jo viņiem, tā teikt, tik baigi “gribējās”, ka bija vienalga ar ko pārgulēt. Tā bija iespēja apmācīt jaunos vīriešus seksa lietās.
    – Kad sievietes bija ieguvušas sev vēlamo rezultātu (palikušas stāvoklī), vīrieši varēja doties atpakaļ uz savu nodalījumu/nometni/apmetni līdz nākamajai reizei.
    ————
    ————
    Tas, kas notika tālāk, arī interesanti, bet nebūs par tēmu un ir stāsts citai reizei.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.