J.Kučinskis: ‘Finanšu teroristu galvenais upuris – mūsu jaunatne’
Tiem vecāko paaudžu cilvēkiem, kuri darbu nezaudēja nu jau divus gadus ieilgušajā banku spekulantu glābšanas akcijā, kaut kāds darbs vēl pagaidām ir. Ja neskaita tās amatpersonas, piemēram, LB vadību, kuras algu sev nosaka paši, algas cilvēkiem ir zem faktiskā iztikas minimuma līmeņa, bet tomēr kaut kā izdzīvot vēl var. Pagaidām. Daudz bēdīgāks ir to jauniešu stāvoklis, kuri šajos gados pabeiguši vidusskolas, tehnikumus vai pat augstskolas. Ja vien viņi nav kādas ministrijas vai pašvaldības šoferu dēli vai meitas, ja vien viņiem nav citas īpašas pazīšanās vai radniecības priviliģētajā slānī, tad brīvu darbavietu, kas šos jauniešus gaidītu, vienkārši nav.
Bankas glābjošie valdības ierēdņi dižojas ar oficiālā bezdarba līmeņa rādītāju krišanos un jau steidz izsludināt ekonomikas atveseļošanos. Taču rūgtā patiesība ir pavisam cita: katru dienu Rīgas lidosta ir pilna ar cilvēkiem, kuri Latviju atstāj, lai sev izdzīvošanu meklētu citās valstīs (aizbrauc arī ar vilcieniem, autobusiem un automobiļiem). Pārsvarā šie izbraucēji ir jaunieši, kuri nu, kā lēts darbaspēks, būvēs citu zemju labklājību, vai arī nonāks cilvēku tirgotāju mafijas verdzībā. Lidostas sienas jau piesūkušās ar aizbraucēju un palicēju šķiršanās asarām, pēdējiem apskāvieniem un … Latvijas – savas Dzimtenes – nolādēšanu. Bet tikmēr ar šodienu – 2010. gada 1. jūliju – stājas spēkā jaunie grozījumi Imigrācijas likumā, kas būtiski atvieglo ārzemnieku ieceļošanu Latvijā. Vai mūsu jauniešu nomainīšana ar naudīgiem ārvalstu ieceļotājiem, kuriem šeit piedāvās nekustāmos īpašumus, ir mērķtiecīga, iepriekš izplānota politika1?
Augstākās izglītības slazds
Izglītība, tāpat kā citas jomas jaunajā Latvijas Republikā, ir komercializēta atbilstoši Pasaules Bankas un citu globālo institūciju priekšrakstiem. Izglītība ir tikai viens no biznesiem, kura galvenais mērķis ir nevis sniegt dzīvei nepieciešamo izglītību, bet gan gādāt garantētu peļņu kleptokrātiem, kā arī nodrošināt treknu ierēdniecības slāni. Protams, gadās izņēmumi, kad bērnus izglītoties iedvesmo gudri vecāki vai talantīgi pedagogi (riskējot ar savu stāvokli ierēdņu ieviestajā birokrātiskajā režīmā), taču pārsvarā vidusskola ir tīri formāls process, ko var iziet, sevi neapgrūtinot ar izglītošanās darbu. Ja vien skolnieks kaut cik regulāri apmeklē skolu, viņu cauri vidusskolai vai deviņām klasēm kaut kā izvilks. Jo arī skolas ir ieinteresētas ministrijai iesniegt „labas”, pieņemtajiem indikatoriem atbilstošas atskaites. Taisnība tiem publicistiem, piemēram, Viktoram Avotiņam, kas mūsdienu izglītības sistēmu Latvijā nosaukuši par debilizācijas sistēmu2.
Tā kā mūsu valstij nav nekādas attīstības stratēģijas, netiek domāts arī par valsts attīstībai nepieciešamo speciālistu gatavošanu specializētajās un augstākajās izglītības iestādēs. Vidusskolu beigušie skolnieki, kurus uz augstāko izglītību pierunā vecāki, klasesbiedri, reklāmas kampaņas, vai arī kuri to izdomā paši, pārsvarā izvēlas vai nu modes specialitātes (kuras tiek reklamētas gluži kā veļas pulveris), vai tās specialitātes, uz kurām mazāks konkurss un mazākas prasības. Ir, protams, arī studenti, kuri savu specialitāti izvēlas pārdomāti un mērķtiecīgi, taču es rakstu par dominējošo tendenci. Turklāt daudzas specialitātes, kuras neatkarīgai valstij būtu nepieciešamas, Latvijā nemaz nemāca. Nemāca tāpēc, ka mums nav pilnvērtīgas tautsaimniecības, nav valsts atbalstītas zinātnes un veselības aprūpes, gandrīz nav ražošanas un vairāku citu tai nepieciešamo jomu.
Daudz pēdējos gados rakstīts par hipotekāro kredītu krīzi, nesaprātīga patēriņa parādiem, kā arī parādiem, kas radušies, apgūstot t.s. Eiropas fondu naudu. Bet mazāk rakstīts par parādu verdzību, kas tēmēta tieši uz jauniešiem. Jo arī par nevērtīgu augstāko izglītību mūsu valstī ir jāmaksā ļoti dārgi. Pēc Studiju un zinātnes administrācijas (SZA) datiem, līdz 2010. gadam jauniešiem izsniegti 41 312 studiju kredīti par kopējo summu 80.897 miljoni latu (vidēji 1959 lati uz cilvēku plus procenti) un 20 462 studējošo kredīti par kopējo summu 45.645 miljoni latu (vidēji 2280 latu uz cilvēku plus procenti). Arī šajā gadījumā kreditori izmantojuši visas parādu verdzību veicinošās sviras, piemēram, kredīti lielākoties izsniegti ar mainīgu procentu likmi. Pagājušā gada jūlijā t.s. Rigibor likme sasniedza 25.09%. Bankas parūpējušās arī par tiesībām kredītu piedzīt no galvotājiem. Tātad aptuveni 60 000 jauniešu, pabeidzot augstāko izglītību, patstāvīga dzīve sākama ar nevērtīgu izglītību, parādu nastu un bez vērā ņemamas perspektīvas atrast labu darbu.
Latvija atstumj savu jaunatni
Kāda tad ir šo un citu jauniešu perspektīva? Ja neskaita tos, kurus priviliģētā darbā (kādā no privileģētām sinekūrām3) iekārto paziņas, mīļākie vai tuvinieki, jauniešiem atliek nevērtīgi darbi kādā pakalpojumu vai tirdzniecības jomā, piemēram, ārvalstu akcionāriem piederošā lielveikalā, produktu izplatīšanas tīklā, kazino vai citā azartbiznesa jomā, kas robežojas ar prostitūciju. Tieši Rīga ir pasaules mērogā atzīts prostitūcijas, izspiešanas un spēļu elles centrs. Interneta porno un seksa pakalpojumu vietnēs plaši reklamējas meitenes un zēni no visām Latvijas pilsētām. Savukārt porno un seksa pakalpojumi, un azartbizness ir cieši saistīti ar organizēto noziedzību: cilvēku, narkotisko vielu un ieroču tirdzniecību, izspiešanu, krāpnieciskām cilvēku aplaupīšanas shēmām, t.sk. totalitāro reliģisko sektu darbību. Otra perspektīva ir jau minētā izbraukšana uz ārvalstīm, lai tur kļūtu par lētu un beztiesisku darbaspēku. Taču šī iespēja drīz var zust, jo arī tādas viesstrādnieku zemes kā Lielbritānija ir ķērušās pie tādiem pašiem budžeta izdevumu samazināšanas, finanšu bardzības, darbavietu likvidēšanas un nodokļu uzskrūvēšanas pasākumiem, kādus nu jau divus gadus izjūtam Latvijā. Šo valstu pamatiedzīvotājos aug neiecietība pret viesstrādniekiem, kuri nosit algu līmeni un izkonkurē vietējos strādniekus. Pieaugot bezdarbam un nabadzībai, arī Rietumeiropas valstis būs spiestas pārskatīt savu darba politiku. Pieaugot saimnieciskajai depresijai un valstu protekcionismam, itin drīz, varbūt jau šajā gadā, pienāks brīdis, kad rietumvalstis viesstrādniekus vienkārši deportēs atpakaļ uz viņu izcelsmes zemēm.
Bez iztikas un darba atstātus jauniešus apdraud arī citi riski: visdažādākās atkarības (azartspēles, alkoholisms, narkomānija, totalitāras sektas, video spēles, atkarība no interneta un elektroniskām ierīcēm, adiktīvas4 surogātpārtikas, stimulējošiem kulta dzērieniem, medikamentiem u.c.), ārvalstu specdienestu vervētāji, kriminālās struktūras, teroristisku organizāciju vervētāji. Esmu personīgi saskāries ar to, ka pēc mūsu jauniešiem tīko arī kaujinieciskās islāma organizācijas, it sevišķi t.s. vahabīti. Paklaiņojiet pa draugiem.lv, un jūs atradīsiet daudzus latviešu un citu tautību jauniešus, kuri reklamējas ar saviem musulmaņu iesvētītajiem vārdiem. Vahabītu vervēšanas sekas ir grūti paredzamas, jo islāms un jo sevišķi vahabītisms būtiski atšķiras no mūsdienu kristietības. Ja pat aktīvākajiem kristiešiem reliģija mūsdienās nozīmē kādu stundu vai divas svētdienās veltīt formālam dievkalpojumam, tad musulmaņiem reliģija ir visa dzīve, un garīgo autoritāšu lēmumi viņiem ir likums.
Ir, protams, arī tādi jaunieši, kuri arī pēc pilngadības sasniegšanas turpina dzīvot uz vecāku rēķina. Tā vai citādi, bet kopīgais šīm tendencēm ir tas, ka jauniešiem netiek dota iespēja sākt patstāvīgu, pilnvērtīgu dzīvi un viņi nonāk atkarībā no ārējiem apstākļiem un citu, ne vienmēr labvēlīgu cilvēku plāniem. Dzimtene Latvija savu jauno paaudzi atstumj un pret to izturas kā pamāte. Līdz ar to Latvija iznīcina pati savu nākotni.
Kā bija tad, kad es biju jaunietis?
Ja šo rakstu lasa kādi jaunieši, varbūt viņi īsti nesaprot, par ko esmu tik sašutis, jo viņi ir šai absurdajā sistēmā dzimuši un neko citu, ar ko salīdzināt, nav paši piedzīvojuši. Es neesmu padomju iekārtas idealizētājs (jau tad biju disidents, kas pie pirmās izdevības iesaistījās „Helsinki-86″ darbībā), tomēr pastāstīšu savu pieredzi, kurā atskatoties, esmu atradis daudz laba un derīga.
Kad 1975. gadā pabeidzu Rīgas industriālā politehnikuma ķīmijas nodaļu, mani jau diplomdarba aizstāvēšanas dienā uzrunāja vairāku rūpniecisku un pētniecisku uzņēmumu vadītāji, kuri man piedāvāja darbu. Es varēju izvēlēties, vai strādāt Rīgā, Olainē, Jūrmalā, Valmierā vai Daugavpilī (pilsētas, kurās tolaik bija attīstīta ķīmiskā rūpniecība). Tehnikumus, profesionāli tehniskās skolas un augstskolas pabeigušie tajā laikā ieguva „jauno speciālistu” statusu. Atkarībā no savām sekmēm jaunie speciālisti varēja izvēlēties prestižākās darbavietas.
Jaunie speciālisti baudīja vairākas priekšrocības, piemēram, priekšrocību ārpus kārtas saņemt dzīvokli un cita veida atbalstu (sevišķi tad, ja jaunais speciālists bija nodibinājis ģimeni). Dzīvokļi tajā laikā bija valsts subsidēti, komunālie maksājumi – tīri simboliski. Tiesa, pastāvēja dzīvokļu deficīts Rīgā un citās prestižākās pilsētās, tāpēc jaunā speciālista statuss bija sevišķi vērtīgs. Ģimeņu veidošana un bērnu dzimstība tika valstiski atbalstīta. Ģimenes bez bērniem maksāja bezbērnu nodokli, kuru izmantoja bērnu atbalstam. Līdz ar to 1987. gadā Latvijā tika panākts XX gadsimtā augstākais dzimstības līmenis un vislabākie veselības rādītāji. Turpretī 1991. gadā t.s. šoka terapijas iespaidā dzimstība samazinājās gandrīz uz pusi, Latviju iegrūžot demogrāfiskā izmiršanas katastrofā, no kuras mēs tā arī vēl neesam atguvušies. Ja salīdzinām dzimušo un mirušo skaitu vien, šajos 20 Latvijas pastāvēšanas gados esam zaudējuši vairāk nekā 250 000 cilvēku.
Algas tolaik nebija lielas arī tiem, kas bija beiguši augstskolu. Patiesībā savu amatu labi apguvuši profesionāli tehnisko skolu audzēkņi – metinātāji, virpotāji, atslēdznieki, mežstrādnieki, melioratori, jūrnieki un citi tehniski darbinieki – parasti saņēma lielākas algas nekā inženiertehniskie darbinieki. Bet bija lēta dzīvokļu īre un komunālie maksājumi, bezmaksas izglītība un veselības aprūpe, kā arī plašas izaugsmes iespējas tiem, kas centās. Latvijā nebija bezdarbnieku, bet vietām pastāvēja akūts darbinieku trūkums. Tas bija iemesls, kāpēc uz dzīvi Latvijā iebrauca daudzi citu PSRS republiku iedzīvotāji, kurus 1980. gadu beigās mēs saucām par migrantiem (faktiski šie migranti aizpildīja to tukšumu, ko radīja 1940. gadu represijas, karš un lielas iedzīvotāju daļas bēgšana uz rietumvalstīm). Tiem, kas mēģināja izvairīties no pastāvīga darba, draudēja soda sankcijas. Viņus sauca par slaistiem un liekēžiem.
Izglītība tolaik nebija tik formāla un teorētiska (ja neskaita politnodarbības un ideoloģizētos priekšmetus), bet tika saistīta ar praktisko dzīvi. Katrs skolas gads sākās ar izbraukumu uz lauku kopsaimniecībām, kur skolnieki palīdzēja lauku ļaudīm novākt ražu. Tika veicināta skolnieku iesaistīšanās lauku darbos arī vasaras brīvlaika periodā. Tā skolnieki sāka pelnīt paši, lai varētu sev paši nopirkt iecerēto: velosipēdu, mopēdu, fotoaparātu, mūzikas instrumentu, jaunu apģērbu u.c. Arī pašām skolām parasti bija savas saimniecības (iekopti dārzi, mājdzīvnieki u.c.)5, kurās darbojās skolnieki un kuru produkciju patērēja skolu kopgaldi. Profesionāli tehniskajās skolās, tehnikumos un augstskolās teorijas apgūšanas semestri mijās ar prakses semestriem labākajos tā laika uzņēmumos. Tur pavadītie mēneši tika ieskaitīti jauno cilvēku darba stāžā, kā arī tika izmaksātas algas.
Lauku darbos, studentu celtnieku vienībās un citās studentu vienībās tika iesaistīti arī augstskolu studenti. Dalība studentu vienībās bija goda un prestiža lieta, turklāt neatsverama savstarpējās saskarsmes, sociālo saišu un mūža draudzības dibināšanas skola. Arī vislīksmāk pavadītais laiks, kurā netrūka romantikas un piedzīvojumu. Skolēni tika iesaistīti arī vasaras nometnēs. Visās mācību iestādēs tika veicināts sports, tehnisko prasmju pulciņi un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Faktiski skolās, pionieru namos un DOSSAF6 iestādēs varēja bez maksas apgūt visu: dejošanu, dziedāšanu, sportu, tehniskās (piemēram, amatieru radio tehniku, modeļu aviāciju, auto vadīšanu u.c.) un amatnieku prasmes, un citas intereses. Visu to, ko pēc 1990. gada Latvijas skolās pakāpeniski un metodiski iznīdēja. Pabeidzot jebkuru skolu, lielākā daļa jauniešu patiešām bija sagatavoti praktiskai, patstāvīgai dzīvei.
Ja runājam par augstskolām, padomju laikā bija vēl viens stimuls turpināt izglītību, lai gan tas bija attiecināms tikai uz zēniem. Padomju laikā visus pilngadību sasniegušos zēnus, kuriem bija gana laba veselība, iesauca obligātajā dienestā padomju armijā. Sauszemes armijā dienests ilga divus gadus, bet jūras karaspēkā – trīs gadus. Vismaz latviešu vidū dienests padomju armijā nebija sevišķi iemīļots, jo tā tomēr bija okupācijas armija, kurā bija jārunā krieviski, jādienē bieži vien bija tālos PSRS nostūros, daudzās armijas daļās (ne visās) jauniesauktie tika pakļauti pazemojošām ārpusreglamenta attiecībām utt. Taču no dienesta padomju armijā atbrīvoja tos, kuri tūlīt pēc vidusskolas iestājās augstskolā, un arī augstākā izglītība Latvijā bija bez maksas – sekmīgie studenti saņēma stipendijas, no kurām varēja izdzīvot, ja prata dzīvot pieticīgi un taupīgi. Parasti gan studenti baudīja arī savu vecāku atbalstu.
Taču arī šai ziņā latviešu jaunieši tika faktiski diskriminēti, jo latviešu plūsmas vidusskola ilga 11 gadus, kamēr krievu plūsmas vidusskolās bija tikai 10 klases. Līdz ar to latviešu jauniešiem bija mazāk laika iestāties augstskolā. Ja tūlīt līdz rudenim neiestājies, tad tiki iesaukts armijā. Kamēr krievu plūsmas vidusskolnieki varēja mēģināt augstskolā iestāties arī nākamajā gadā, jo vidusskolu viņi beidza gadu ātrāk, būdami nepilngadīgi.
Nevar teikt, ka armija bija tikai negatīva parādība vai zaudēti gadi. Padomju armijā, kurā netrūka arī graujošu izpausmju (sevišķi, ja jauno karavīru nosūtīja uz karu Afganistānā vai pakļāva pazemojošām ārpusreglamenta attiecībām), jaunieši ieguva ļoti vērtīgu dzīves skolu, fizisku rūdījumu, vīrišķību un arī daudzas derīgas prasmes. Daudzi vecāku izlutināti zēni tikai armijā iemācījās klāt savu gultu, uzkopt telpas, rūpēties par savu apģērbu, stāju un higiēnisko tīrību, sadzīvot ar svešiem cilvēkiem, piedalīties ēdiena gatavošanā (padomju armijā oficiantu un pārējā servisa nebija – viss bija jāveic pašiem karavīriem). Tie, kurus armija nesalauza un nesamaitāja, pēc armijas izgāja daudz stiprāki, nobriedušāki, dzīvei sagatavotāki. Zēni, kuri nebija izgājuši armiju, meiteņu acīs kotējās daudz zemāk.
Vēl jāmin, ka 1970. gados sākās arī neformālās kustības, piemēram, folkloristu kustība (kura tad bija daudz dzīvāka, plašāka un iedzīvotāju iemīlētāka nekā tagad) un dabas draugu organizācijas. Negatīvi bija tas, ka visus bērnus ideoloģiski apstrādāja ar valdošās komunistiskās partijas melīgo propagandu un prasīja izrādīt vismaz simbolisku lojalitāti padomju varai. Tas veicināja liekulību, karjerismu, dubultdzīvi, izspiegošanu, ziņošanu (par paziņu iespējamo nelojalitāti pret padomju varu) un nenovīdību, kas galu galā arī sagrāva padomju impēriju.
Fināls tam bija visai bēdīgs. Tieši jaunieši bija uzcēluši daudz tautsaimniecībai nepieciešamu objektu, kurus vēlāk privatizēja un izpostīja bijušie padomju karjeristi un pielīdēji, kuri arī tagad turpina iztirgot Latviju un iznīcināt dzīves iespējas tieši jaunajai Latvijas paaudzei.
Kā Latvija pārvarēja pirmo depresiju?
Lai arī pirmās Latvijas Republikas pilsoņi ātri novērsa karu un revolūciju nodarītos postījumus, tomēr arī tad attīstību traucēja tāds pats uzpirktu daudzpartiju tirgus, kādu vērojam tagad. Turklāt 1930. gados sākās Lielā pasaules depresija, kas jūtami skāra arī Latviju. Arī tad daudzi bankrotēja, tika iedzīti parādos, zaudēja darbu un iztiku. Daudzpartiju tirgus arī tad ilgi un fanātiski turējās pie stiprā lata kursa (kamēr citas Eiropas valstis savas valūtas bija devalvējušas), iznīcinot Latvijas eksportu. Iestājās vispārējs panīkums un bezcerība.
Es neesmu Kārļa Ulmaņa politikas nekritisks apjūsmotājs, taču jāatzīst, ka vismaz saimnieciskās politikas laukā viņam izdevās Latviju pacelt un attīstīt vēl un arī pēc tam nebijušos augstumos. Vienīgā pareizā izeja no depresijas ir reālās ekonomikas dinamiska attīstība, vispirms to atbrīvojot no spekulantu, citu kleptokrātu un parazītisku starpnieku tīmekļiem.
Kas tad ir ekonomikas depresija? Ekonomikas depresiju izraisa nekontrolētas finanšu tirgus spekulācijas, kuru rezultātā no tautsaimniecības tiek izsūknēta brīvai saimnieciskai aktivitātei nepieciešamā nauda. Tātad ir ražošanas jaudas un resursi, ir strādāt un iepirkties griboši cilvēki, bet sistēmā nav naudas – visi ir kaut kam parādā, un augļotāji – līdzīgi kā spekulants Šekspīra lugā „Venēcijas tirgonis” – pieprasa sev miesas daļu no tautas organisma. Tā tas bija 1930. gadu sākumā un tā tas ir arī tagad, lai gan augļotāju metodes XXI gadsimtā ir daudz izsmalcinātākas un vēriens – daudz globālāks.
Depresijas mērķtiecīgi izraisa alkatīgi un varaskāri cilvēki, kuru raksturs atbilst pilnai sociopātijas definīcijai. Viņi grib pakļaut un kontrolēt visu un visus. Kā nesen izteicās kāds vadošs Goldman Sachs bankas darbinieks – „mēs darām Dieva darbu”. Mūsdienu globalizācijas periodā tie, kas sevi iztēlojušies Dieva lomā, ir starptautiskie spekulanti – lielās globālās bankas un t.s. hedžfondi, kuri ar vietējo aģentu palīdzību mērķtiecīgi būvē dažādu manipulāciju shēmas un parādu piramīdas, kurās ievilina gan veselas valstis, gan indivīdus. Dažādu toksisko vērtspapīru (pārsvarā t.s. derivātu) masa pasaulē savā nominālvērtībā jau pārsniegusi 1500 triljonus dolāru, kamēr pasaules kopprodukts ir tikai 65 triljoni dolāru. Īsi sakot, globālie spekulanti tagad no pasaules grib izspiest šos 1500 triljonus. Lai to panāktu viņi gatavi ne tikai melot, baidīt, terorizēt, manipulēt, uzpirkt politiķus un amatpersonas, bet arī izraisīt III pasaules karu. Un šī nesamaksājamā summa tikai līdzsvarotu globālās banku sistēmas bilanci. Faktiski globālā banku sistēma jau sen ir bankrotējusi un tā ir jāpakļauj bankrota reorganizācijai. Bet tā vietā t.s. politiskās elites, tai skaitā Latvijas valdība, ir nolēmušas glābt nevis reālo tautsaimniecību un savus pilsoņus, bet gan šo bankrotējušo un parazītisko banku sistēmu. Ir radīts absurds stāvoklis, kad rati tiek jūgti priekšā zirgam. Nevis bankas kalpo ekonomikai un cilvēkiem, bet gan – reālā ekonomika un cilvēki vergo bankām.
Kā izpaužas naudas trūkums? Naudas trūkums ir tad, kad rūpniekam nav naudas, lai algotu darbiniekus, iepirktu izejvielas un maksātu nodokļus, kad uzņēmējam nav naudas, lai īrētu telpas un iegādātos nepieciešamās tehnoloģijas, kad zemniekam nav naudas, lai iepirktu sējai nepieciešamo degvielu, sēklas un minerālmēslojumu, kad īrniekam nav naudas, lai nomaksātu komunālos maksājumus, kad ģimenei nav naudas savas veselības aprūpei un bērnu sūtīšanai skolā, kad iestādēm nav naudas, lai algotu savus darbiniekus, kad pircējam nav naudas, lai nopirktu dzīvei pašu nepieciešamāko, kad valdībai nav naudas, lai finansētu slimnīcas un skolas, kad pašvaldībām nav naudas, lai salabotu ceļus un izremontētu kanalizācijas sistēmu, kad veikalniekam katastrofāli krītas pārdošanas apjomi, kad komunālajam uzņēmumam nav naudas kurināmā iepirkšanai utt. Un kad šo trūkstošo naudu par saprātīgu likmi nevar aizņemties arī bankā.
Kā šādā situācijā, kad nav naudas, rīkojas mūsu valdība? Valdība samazina budžeta izdevumus, likvidē darbavietas, slēdz skolas un slimnīcas, atņem subsīdijas un pabalstus, atsakās no attīstības projektiem, samazina algas, uzskrūvē esošos un rada jaunus nodokļus. Tātad valdība, klausot saviem ārvalstu padomniekiem un partiju finansētājiem, naudas trūkumu mērķtiecīgi palielina, līdz ar to vēl vairāk padziļinot arī depresiju. Jā, vēl valdība aizņemas naudu no starptautiskām institūcijām, taču aizņemto naudu nevis iegulda tautsaimniecībā, bet tikai pārskaita bankrotējušajām bankām.
Ja cilvēks domā tikai ģimenes budžeta mērogos, šāda valdības rīcība var šķist loģiska – izdevumi jāsaskaņo ar ieņēmumiem u.tml. Taču suverēna valsts ir kaut kas vairāk par parastu ģimeni. Suverēnai valstij ir tiesības emitēt savu suverēnu valūtu un ir tiesības kreditēt savu tautsaimniecību, kā arī ieguldīt tajā valsts līdzekļus tieši. Tas ir pat valsts pienākums – apgādāt savu tautsaimniecību ar plānotajām saimnieciskām aktivitātēm nepieciešamajiem apgrozījuma līdzekļiem, t.i., ar naudu. Taču tieši to otrās Latvijas Republikas valdība nav nekad darījusi. Latvijas lats jau no iesākuma, 1993. gada, nav suverēna valūta un Latvijas Banka nav Latvijas valstij pakļauta iestāde. Emitēto latu apjoms jau no iesākuma tika ierobežots ar citu valstu valūtas rezervēm Latvijas Bankā. Tieši ar šo monetāro mehānismu jau 1990. gadu sākumā Latvijā tika mākslīgi uzturēts hronisks un ass naudas trūkums (skat. iepriekš tā pazīmes). Lats tika ieviests Latvijai, kura tad vēl bija pilnīgi brīva no parādiem, uzņemoties ārēju parādu. Katrs apgrozībā esošais lats nav brīvs, bet tikai apliecinājums kādam vai vairākiem parādiem. Tāpēc Latvijā visu laiku bija lielas izmaksas un mazas algas.
Tieši tāpēc, lai te vispār kaut kas notiktu, cilvēkiem, iestādēm, uzņēmējiem, zemniekiem un pat vietējām bankām un pašai valstij bija jāņem kredīti vai jāemitē parādzīmes ar nepanesamiem procentiem. Un kredītu procenti tad bija fantastiski augsti. Tieši tajos gados tika likti pamati tai parādu piramīdai, kas tagad likumsakarīgi paralizējusi visu mūsu valsti. Patiesība ir tā, ka pati Latvijas valdība un Latvijas Banka, mākslīgi uzturot naudas trūkumu, mērķtiecīgi un apzināti iznīcināja mūsu ražošanu un Latviju padarīja atkarīgu no importa un ārvalstu spekulantu neesošās žēlsirdības.
Saimniecisko depresiju raksturo arī tas, ka privātie uzņēmēji paši par sevi nespēj dot impulsu ekonomikas attīstībai, jo viņi paši ir vai nu parādos, bankrotējuši vai naudas trūkumā. Vienīgais, kas spēj valsti izraut no depresijas, ir pati valsts. Tieši tā 1934. gadā rīkojās gan Ulmaņa valdība Latvijā, gan Rūzvelta valdība ASV, gan citas valstis, kuras uzņēmās sevi izvilkt no depresijas. Rezultātā depresija pārauga vēl nepieredzētā attīstībā.
Ulmaņa tautsaimniecības politika ir plaša tēma, kurai būtu veltāma bieza pētījumu grāmata, bet galvenos principus var izklāstīt arī īsi. Tātad Ulmaņa valdība likvidēja spekulantu kantorus, blēdīgus uzņēmumus un bankrotējušās privātbankas, kā arī viņu radītos parādus, bet to vietā dibināja veselu virkni valsts akciju sabiedrību un iedibināja vairākus valsts monopolus. Jaundibinātie valsts uzņēmumi, kuru akcijas varēja iegādāties arī valsts pilsoņi un uzņēmēji, ķērās pie lieliem attīstības projektiem, kā arī inovatīvu produktu ražošanas, piemēram, valsts rūpnīcā VEF. Dažu gadu laikā šī attīstības politika Latviju pārvērta līdz nepazīšanai: tika uzceltas jaunas rūpnīcas, elektrostacijas, jauni ceļi, tilti, dambji, dzelzceļa līnijas, dzelzceļa stacijas, monumentālās būves, lauksaimniecības vajadzībām tika meliorēta zeme, meži un purvi, atbalstīta jaunu saimniecību ierīkošana no ilgi kalpojošiem materiāliem utt. Jauncelsmes darbā tika iesaistīti visi: sākot no skolniekiem, mazpulku un skautu organizācijām, beidzot ar valsts monopoliem, kooperatīviem un kamerām, kas nodrošināja valsts saikni ar visu jomu ražotājiem. Ārvalstu kredītus Latvija izmantoja minimāli. Viens tāds ārvalstu kredīta ņemšanas piemērs bija Ķeguma spēkstacijas celtniecība, kurā piedalījās zviedru speciālisti un bija nepieciešamība iepirkt iekārtas. Tad nu Ķeguma HES celtniecības līgums paredzēja 14 miljonu latu kredīta aizņemšanos no Zviedrijas, pārējos izdevumus sedza pati Latvija. Naudu attīstības projektiem Latvija vienkārši emitēja pati, bet ārvalstu valūtas iegūšanai kalpoja daži valsts monopoli, piemēram, bekona un sviesta eksports. Visu ārvalstu valūtu, kas ienāca no eksporta vai tika izmantota importa preču un iekārtu iepirkšanai ārvalstīs, kontrolēja valsts.
Šādiem valsts attīstības projektiem ir multiplicējošs efekts. Proti, šādi projekti veicina saimniecisku rosību visās dzīves jomās, tai skaitā privātajā sektorā. Piemēram, Ķeguma HES celtnieki saņēma labas algas, kuras tērēja, stimulējot privātos uzņēmējus (Latvijas iekšējais tirgus tika aizsargāts, tāpēc veikalos bija daudz Latvijā ražotās produkcijas). Katram objektam bija nepieciešama plaša infrastruktūra: pievedceļi, ūdens un kanalizācijas pievadi, celtniecības materiāli, dažādu pakalpojumu sniedzēji. Arī to nodrošināja pārsvarā Latvijas uzņēmēji un privāti subkontraktori. Kur tika būvēts liels objekts, tur bija nepieciešamas arī dzīvesvietas strādniekiem, veikali, atpūtas objekti, frizētavas, kinoteātri, klubi utt. Jaunuzceltās rūpnīcas izmantoja lielākoties Latvijā ražotās izejvielas. Piemēram, cukurfabrikas iepirka Latvijas lauksaimnieku audzētās cukurbietes, celulozes un papīra fabrikas iepirka Latvijas mežinieku sagādāto koksni, būvmateriālu ražotnes iepirka Latvijas mālu, dolomītu un citus zemes iežus, eksporta uzņēmumi iepirka zemnieku audzētos lopus un pienu. Pastāvēja arī tieša kooperācija starp vietējiem uzņēmumiem.
Līdz ar to Latvijā 1930. gadu otrajā pusē ne tikai pazuda bezdarbs, bet uz Latviju peļņā brauca vismaz 50 tūkstoši viesstrādnieku. Pārsvarā viesstrādnieki bija lietuvieši un poļi, bet bija arī viesstrādnieki no tādām valstīm kā Zviedrija un Dānija. Par sava veida sezonas viesstrādniekiem varēja uzskatīt arī Latgales jauniešus. Tā kā zeme Latgalē bija mazāk auglīga un Latgalei bija raksturīgas kuplas daudzbērnu ģimenes, tad daudzi Latgales jaunieši vasarās devās peļņā uz Vidzemi, Zemgali un Kurzemi. Vēl jāpiezīmē, ka Latvijas valsts 30. gados pret viesstrādniekiem izturējās ar cieņu, nodrošinot tiem ar likumu garantētu algu, pārtiku un pajumti un citus labvēlīgus apstākļus. Diemžēl mūsdienās Rietumeiropas valstīs pret Latvijas viesstrādniekiem bieži vien izturas kā pret 3. šķiras pilsoņiem, ja ne vergiem.
Galvenie secinājumi
- Nekavējoties jānoraida tā Latvijas valdības politika, kas orientēta uz mūsu tautsaimniecības nožņaugšanu, darbavietu likvidēšanu, algu apcirpšanu, Latvijas pilsoņu nomērdēšanu un izkliedēšanu pa pasauli, kā arī uz Latvijas resursu iztirgošanu ārzemniekiem. Tā vietā iniciējama dinamiskas attīstības politika, kurā galveno iniciatīvu un atbildību uzņemas pati Latvijas valsts. Attīstības projektu ietvaros atjaunojama un modernizējama Latvijas sabrukusī infrastruktūra, atjaunojamas vai ceļamas no jauna tādas ražotnes, kas, pirmkārt, var izmantot Latvijā iegūstamās izejvielas, otrkārt, orientējas uz inovatīvu produktu ražošanu. Ceļama Latvijas enerģētiskā neatkarība. Katram attīstības stratēģijas virzienam dibināma viena vadošā valsts akciju sabiedrība, kurai iespējamas filiāles Latvijas reģionos.
- Nacionalizējama un valdības kontrolei pakļaujama Latvijas Banka, kuras galvenā funkcija būs suverēnas valūtas emisija. Attīstības bankas funkcijas jāuzņemas Hipotēku bankai, kura šīm funkcijām ir jau gatavojusies un kurai ir filiāles visos reģionos. Pilnīgi jāatsakās no ārvalstu un privāto banku pakalpojumiem, ko var panākt ar iedzīvotāju boikotu un darbības licences anulēšanu (t.s. zviedru bankas ir Latvijā grābušas fantastisku peļņu, krāpušas savus labticīgos, bet banku mahinācijās neizglītotos klientus, izraisījušas inflāciju un parādu krīzi, tāpēc tām nekas te vairs nepienākas). Finanses pasludināmas par valsts un pašvaldību monopolu. Municipālo banku peļņai pēc ASV Ziemeļdakotas štata parauga jānonāk pašvaldības budžetā, kur jākalpo par bāzi zemu procentu vai bezprocentu kredītu izsniegšanai uzņēmējiem un privātpersonām, kā arī nodokļu sloga mazināšanai (iesaku izpētīt Ziemeļdakotas štata municipālās bankas The Bank of North Dakota pieredzi; Ziemeļdakota ir vienīgais ASV štats, kam nedraud bankrots, kurā nav kredītu krīzes un ir viszemākais bezdarba līmenis). Veicināma arī cilvēku kredītkooperācija jeb krājaizdevu sabiedrību dibināšana. Pietiks barot ārvalstu banku spekulantus un finanšu teroristus! Ārvalstu valūtas iegūšanai dibināmi īpaši valsts monopoli.
- Ar likumiem ierobežojama ārvalstu akcionāriem piederošo lielveikalu ķēžu patvaļa, diktāts un monopols. Veicināma vietējo iedzīvotāju privātveikalu un patērētāju sabiedrību veikalu dibināšana katrā apdzīvotā vietā, kas nodrošinās tirdzniecības peļņas palikšanu vietējās komūnās, kā arī tirgotāju tiešu sadarbību ar vietējiem ražotājiem. Tas nozīmē politisku kursu uz valsts decentralizāciju, pašvaldību nozīmes pastiprināšanu, cilvēku atgriešanos laukos un mazpilsētās, lielākas cilvēku iespējas demokrātiski iespaidot savu pašvaldību politiku (kritiski pārvērtējami teritoriālās reformas rezultāti, izšķirot „uzspiestās laulības” un ļaujot pašvaldībām pašām izvēlēties savus sadarbības vai apvienošanās partnerus). Vienlaikus veicami saprātīgi Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, ārējo tirdzniecību balstot uz abpusēji izdevīgiem starpvalstu tirdzniecības un sadarbības līgumiem.
- Jāapzinās, ka Latvija iekļauta ES uz diskriminējošiem noteikumiem, un faktiski Eiropas Komisija ir pieteikusi finansiālu un administratīvu karu Latvijai (tās diktāts ir vērsts uz Latvijas saimniecisku iznīcināšanu). Ja nav iespējams panākt Briseles attieksmes maiņu sarunu ceļā, jābūt gataviem no ES izstāties, vienlaikus saglabājot un paplašinot savstarpēju sadarbību ar individuālām ES dalībvalstīm. Jebkurā gadījumā jāatsakās no LB nodoma pievienoties eiro zonai, jo eiro mehānisms ir jau pierādījis savu nederīgumu, kļūstot par vienu no svarīgākajiem saimnieciskās depresijas cēloņiem Eiropā. Vienlaikus paplašināma tirdzniecība un sadarbība austrumu virzienā, uz kurieni strauji pārvietojas pasaules ekonomisko aktivitāšu centrs (Ķīna, Krievija, Indija, Dienvidaustrumāzijas valstis). Tā kā NATO ir zaudējusi savas sākotnējās aizsardzības un drošības funkcijas un ir kļuvusi par agresīvu globālo žandarmu, kas veic koloniālas pakļaušanas funkcijas ārpus Eiropas kontinenta, tad jāapsver arī Latvijas dalības NATO lietderība. Nedarīsim citiem to, kas mums pašiem nepatiktu. Proti, nekļūsim par citu valstu okupācijas un pakļaušanas līdzdalībnieku.
- Starptautiskās sadarbības ietvaros Latvijā uzceļama vismaz viena moderna kodolelektrostacija ar pilnu kodoldegvielas pārstrādes un atkārtotas izmantošanas ciklu, kā arī jāapsver iespēja uzbūvēt vēl vienu hidroelektrostaciju uz Daugavas. Tas Latviju nodrošinās ar gana lētu un ekoloģiski tīru enerģiju. Latvijas zinātniekiem ir nopietnas iestrādes enerģijas ražošanā uz kodolsintēzes principiem. Valstij bagātīgi jāfinansē šie pētījumi, lai tos vēlāk izmantotu savām, kā arī eksporta vajadzībām.
- Atbrīvojoties no nastas, kuru Latvija uzņēmusies saistībā ar dalību globālajā parādu un spekulāciju piramīdā, mums vienlaikus jāreformē visa nodokļu sistēma. Jāatbrīvo no pārmērīgās nodokļu nastas ražošana un cits produktīvais, sabiedrības attīstībai nepieciešamais darbs, bet ar nodokļiem jāapliek zeme un spekulācijas. Zeme un citas dabas bagātības nav mūsu radītas, bet ir Dieva dotas, lai tās izmantojam visas tautas attīstībai, nevis spekulantu saujiņas bagātību raušanai. Ja mūsu valūta būs suverēna, atkritīs vajadzība iesaistīties apšaubāmos darījumos un ieķīlāt zemi, bet zemes aplikšana ar nodokli īpašniekus mudinās to racionāli izmantot savā un pārējās sabiedrības labā, uz zemes organizējot ražošanu un citas sabiedrībai nepieciešamās vajadzības.
- Veicot šos un citus pārkārtojumus, izvirzāmi šādi stratēģiski mērķi jau tuvākajai nākotnei: panākama pilna nodarbinātība un laba atalgojuma politika, kas nodrošinās arī izbraukušo Latvijas pilsoņu atgriešanos Latvijā; garantējama bezmaksas izglītība un bezmaksas, uz slimību profilaksi orientēta veselības aprūpes sistēma (veselību veicinās arī veselībai kaitīgu surogātproduktu importa aizliegums); jau tuvākajā laikā veicami dzimstības veicināšanas un ģimeņu stiprināšanas pasākumi.
Ja mēs to darīsim, nav izslēgts, ka Latvijā varētu sākt atgriezties arī 1940. gadu bēgļu pēcteči, jo daudzas pazīmes liecina, ka ASV un citas spekulantu tīklos sapinušās rietumvalstis gaida ārkārtīgi smagi laiki. Vēl smagāki nekā mums PSRS sabrukuma periodā.
Diemžēl no vajadzības apgūt izdzīvošanas mākslu vispārēja sabrukuma apstākļos neesam pasargāti arī mēs, ja vien turpināsim paciest šo mērķtiecīgo valsts pašnāvības politiku. Lai to novērstu, nepietiks ar pasīvu piedalīšanos kārtējā Saeimas vēlēšanu rituālā un farsā, kurā kandidēs jau iepriekš kleptokrātu nopirkti un rūpīgi atlasīti politiskā biznesa partiju saraksti. Būs vien jāorganizējas pašiem un par savu valsti un tās attīstību jācīnās. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Ir pienācis laiks tautas kustībai par Latvijas attīstību un neatkarību! Mācīsimies un solidarizēsimies ar mūsu brāļiem un māsām Islandē, Grieķijā un citās valstīs, kurās tauta jau sākusi organizētu nevardarbīgu cīņu pret globālo finanšu terorismu un tendencēm atgriezt pasauli feodālā atkarībā!
Ja 20 gadus esam gājuši degradācijas un dehumanizācijas ceļu, kas mūs no pilsoņiem transformēja par patērētājiem un spēlmaņiem, un pēc tam par parādu vergiem, tad tagad mums jāspēj atkal uzņemties godpilna pilsoniska atbildība par savu dzīvi un savu valsti, kuras nākotne piederēs mūsu jaunajai paaudzei.
Jānis Kučinskis
Citi autora raksti, tulkojumi vai sagatavotie materiāli, kuri papildina uzrakstīto (spiediet interesējošo nosaukumu, tajā ir hipersaite):
- Kā mūs ievilināja parādu verdzībā un kā no tās izkļūt
- Ko sēsim, to pļausim
- Kooperācijas attīstība Latvijā un pasaulē
- Kas ir Eiropas Savienība?
- Neparastā sala Gernsija
- Par vēlēšanām ar izvēli un atbildību
- Vai Debesu valstība iespējama?
- Gandijs. Raksti no sērijas „Visi cilvēki ir brāļi un māsas”
- Dž. Šārps. Patstāvīga valsts aizsardzība bez posta un kara
- Stāsts par suni, kas kalpo savam lentenim un cērmēm
- 1922. gada Satversmes un daudzpartiju sistēmas radītais strupceļš
- Lasiet arī rakstu „Недвижимость Латвии. Краткий обзор“, krievu val. [↩]
- Lasiet arī V.Avotiņa rakstu „Debilizācijas tanki“ [↩]
- Sinekūra – (vēst.) ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
// pārn. Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles. [Tezaurs.lv] [↩]
- Adiktīvs – tāds, kas spēcīgi ietekmē, veido pieradumu, noteiktu uzvedību. [Tezaurs.lv] [↩]
- Lasiet arī rakstu “Skolai savs dārzs un siltumnīca“ [↩]
- DOSAAF – Vissavienības Sarkanā Karoga ordeņa armijas, aviācijas un flotes sadarbības brīvprātīgā biedrība, masveida aizsardzības-patriotisma darbaļaužu organizācija, kuras mērķis – sadarbība valsts aizsargspēju nostiprināšanā un darbaļaužu sagatavošanā sociālistiskās Tēvijas aizsardzībai [↩]
Janis_K.
5.07.2010., 09:19
Paldies tam cilvēkam, kas pie mana raksta piestrādājis, vietām ielicis indeksus un skaidrojumus vai ilustrācijas tām vietām, kas mūsdienu lasītājiem var šķist nesaprotamas.
Runājot par izglītības sistēmas debilizāciju, vēl gribu uzsvērt, ka mūsu augstskolās nemāca klasisko politekonomiku (padomju laika politekonomika, ko mācīja padomju augstskolās, šo globalizācijas un monetarizācijas fenomenu pietiekami neizskaidro) un tautsaimniecības vēsturi. Tāpēc pat izglītotākie cilvēki Latvijā nepazīst depresiju, tās cēloņus un pārvarēšanas ceļus, kas valdībai ļauj šo depresiju vēl vairāk padziļināt.
Ja runā par vēsturi, tad formālās vēstures grāmatas tiešām ir ideoloģizētas, pielāgotas ‘tekošā momenta” politiskās līnijas vajadzībām. Tā tas bija cara laikā, Ulmaņa laikā, padomju laikā un arī tagad.
Tomēr tas nenozīmē, ka mēs vēsturi nevaram izzināt no citām tā laika cilvēku atstātajām liecībām klasiskajā literatūrā, autoru izdotajās atmiņās un citur.
Piemēram, ASV Hovards Zinns no dažādiem avotiem ir restaurējis “ASV tautas vēsturi no 1492. gada”. Būtu labi, ja kāds, kas jūt laikmetu garu, to izdarītu arī Latvijā.
Janis_K.
5.07.2010., 09:45
Manu rakstu noteikti papildina un ilustrē Jura Paidera raksts šodienas NRA:
http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/26436-aizstasanas-politika.htm
Pravietis
5.07.2010., 10:59
Atceros nesen lasīju ka Zalers aicina nodrošināt pieejamus kredītus studijām :)
tāteikt vēl neko reāli nesāki darīt bet jau ar parādiem
Janis_K.
5.07.2010., 12:48
Šoreiz tas nav par tēmu, bet, atceroties Valtera argumentus, te viens interesants raksts, kas varētu ieinteresēt arī Egilu:
http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/sandris-tocs/istenajiem-latviesiem-vajag-saskanas-centru
Janis_K.
5.07.2010., 12:58
Vēl viens starptautiskais prognozētājs paredz drīzu III pasaules karu ar kodolieroču izmantošanu, kas sāksies Vidējos austrumos. Šoreiz tas ir “International Forecaster” Bobs Čepmens.
Skat. http://bobchapman.blogspot.com
valters_grivins
5.07.2010., 17:17
Toča raksts ir grēmains nacionālmazohista vēmiens, nekas vairāk.
Janis_K.
5.07.2010., 17:18
Un te viens raksts par aktuālu tēmu:
http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/kursite-atbild-auglu-nodzisana-no-latvijas
valters_grivins
5.07.2010., 17:19
Toties lūk korekts, zinātniski argumentēts pamatojums Latviešu valodas nozīmes stiprināšanai:
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=79865
valters_grivins
5.07.2010., 17:20
Vismaz pēc Jāņa norādītā Toča raksta spriežot, viņš ir latviskas cilmes Kabanovs.
Janis_K.
5.07.2010., 17:27
Valter, arī no Taviem komentāriem citiem var nākt vēmiens.
Toča raksts ir tuvāks realitātei. Un daži viņa secinājumi atbilst patiesībai, vienalga, vai tā Tev patīk vai nepatīk.
———————————————————–
Starp citu, Līgo svētku laikā man krita acīs viena lieta. Manā pusē Jēkabpils rajonā un apkārt neviena pašvaldība šogad neatbalstīja sabiedrisku Līgo svinēšanu (bezmaksas Līgo koncerts, tautas iesaistīšana Līgo rituālos plus balle), kā tas bija ierasts citus gadus. Tās visas bija pašvaldības, kurās pie varas “latviskās” partijas. Taču radio dzirdēju, ka “Maskavas pārņemtā” Rīgas pašvaldība Līgo svinēšanu atbalstīja daudz plašāk nekād citus gadus “nacionālā” dome.
Lai kā kādam patīk gānīt Ušakovu, rīdzinieki aptaujā to atzinuši par līdz šim labāko Rīgas mēru.
EgilsR
5.07.2010., 20:51
Mēs no tēmas par jaunatni pārgājām pie tēmas par valodu. Man nākas saskarties ar dažādu tautību jauniešiem, kuriem nav absolūti nekādu problēmu saistībā ar valsts valodu. Problēmas tiek vienkārši uzkurinātas pirms vēlēšanām. Liekat taču beidzot mieru aizejošai paaudzei, kauns klausīties.
Palasiet Deglava “Rīgu”. Šodien manas tautas valodu abdraud jauniešu aizceļošana uz svešzemi.
Latvija jau kā teritorija paliks, bet kam?
Un tagad atgriežoties pie tēmas. Tas jau nav nekas jauns. Jaunatne vai nu tiek nokauta karos, vai citām viltīgām metodēm. No Jāņa raksta taču to var saprast. Vienmēr vēsturē tiek dots trieciens vīriešu kārtas pārstāvjiem, jau no Mozus laikiem. Jaunās pasaules modelētājiem taču nav vajadzīgi izglītota Latvijas jaunatne. Klāt gultas, lasīt sēnes un nodarboties ar prostitūciju var arī bez augstākās izglītības, galu galā tās nav geišas. Jānis ļoti veiksmīgi formulējis secinājumus un rīcību, kas būtu jādara. Kamēr meklēsim iekšējos ienaidniekus, ārējais neguļ.
Katrs teikums Jāņa rakstā ir taisnība, lai kā arī kādam tas nepatiktu.
Ģimenes loma kā sabiedrības primārā šūna būtu pati svarīgākā. No daudz kā var atteikties savas nākotnes, bērnu labā, bet to sapratīs tie, kuriem pašiem bērni un mazbērni. Bet tā jau sanāk, ka bērnu audzināšanā, skološanā u.t.t. pareizākie un aktīvākie ir cilvēki, kas nav nevienu bērnu uzaudzinājuši.
Janis_K.
5.07.2010., 21:20
Tas, ka es ielieku saiti uz citu rakstu, vēl nenozīmē, ka par to jāsāk diskusijas.
Vienkārši šad tad gribas pievērst uzmanību kādam materiālam. Varbūt to varētu darīt tā, ka TF ieviestu “sludinājumu dēli”, kurā tādas saites likt. Lai neiznāktu tā, ka zem apspriežamā raksta jāliek saites uz citu tēmu.
Tāds, lūk, mans priekšlikums.
Ivo Verners
5.07.2010., 22:33
Doma saprotama. Iespējams, ka vēl labāk būtu, ja saites tiktu pievienotas pie atbilstošajiem materiāliem, bet pašreizējā versija tas ir faktiski nereāli, turklāt ne par visiem tematiem ir kas publicēts iekš TF. Sludinājumu dēlim, kas būtu pilnīgā pašplūsmā, attīstība arī nav īsti paredzama. Katrā ziņā labs solis uz priekšu būs “pēdējie komentētie raksti” un uzlabojumi publicēto materiālu pārskatāmībā.
raimonds
5.07.2010., 22:55
Lai kā kādam patīk gānīt Ušakovu, rīdzinieki aptaujā to atzinuši par līdz šim labāko Rīgas mēru.
=====
Kā nu ne, uztaisa Līgošanu “na haļavu” un tad izveic aptauju…smalks gājiens. ))
Ivo Verners
5.07.2010., 23:07
Runājot par līgošanu… biju aizstaigājis uz Krastmalu 23.jūnijā. Salīdzinot ar Saulgriežu svinēšanu Drustos, līgošana Rīgā atgādināja mošķu zemes izdarības. Saprotama lieta, ka Ušakovs un Šlesers ar “speciālistiem” zina, ko un kurā brīdī par pašu iedzīvotāju naudu iebarot – raķetes, gaismiņas, ugunskurus, šlāgeristus, reperus, purkšķinātājus .. pēc vajadzības un visām “vienkāršās tautas” gaumēm.
EgilsR
5.07.2010., 23:26
Ivo, nevar jau tā visiem izpatikt. Ne jau visi varēja aizbaraukt uz Drustiem. Protams daudz, ļoti daudz jāmāca skolās latviešu tautas kultūru un sevišķi vēsturi. Lai cik nebūtu paradoksāli, latviešu skolas tam pievērš maz uzmanības. Un es nedomāju, ka tam neatrastos līdzekļu, diemžēl ir tā, kā ir.
Bet tas, ka rīdziniekiem arī bija iespējas, vai tur, kas slikts?
Reiz tikos ar vienu krievu sabiedrisko organizāciju, gados vecākiem cilvēkiem, kuru organizācijas nosaukums bija “Krišjānis Barons”. Viņi gados vecāki cilvēki mācijās latvišu vēsturi un kultūru. Viņi braukāja pa visu Latviju, lai reāli uz vietām to visu apskatītu. Es nespēju atbildēt uz viņu jautājumiem, kāpēc divdesmit gadu laikā mēs esam nonākuši pie”sarkanās līnijas”? Es domāju, ka mani saprotat?
Janis_K.
5.07.2010., 23:34
Jūtos izbrīnēts par neparasti aso lasītāju reakciju uz Izraēlas ārlietu ministra paziņojumu Latvijā. Tik brutālu antisemītismu neesmu vēl lasījis.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/337429-izraelas_arlietu_ministrs_nobazijies_par_neonacisma_atdzimsanu_eiropa
Dīvaini procesi veidojas, kas Latvijai parasti nebija raksturīgi. Tā jau var iznākt, ka mūsu kulturālā opozīcija vienkārši tiks noslaucīta daudz radikālākā sprādzienā.
Lai gan starp komentāriem atradu visai noderīgu informāciju. Ir tāda daudz apbalvota dokumentālā filma par Izraēlas – palestīniešu lietu. Saucās Occupation 101. Internetā var noskatīties.
raimonds
5.07.2010., 23:35
Da ne jau konkētajā saturā bij sāls, bet principā ka kaut kas tika pasniegts tā lai piekarinātu sev labā onkuļa ordeni, pēc tam vēl dažādos masu līdzekļos noreklamēja, ka šis baigi labais mērs … vislbākais no visiem..)))
ccf
5.07.2010., 23:52
Daudz kas sasaucas ar dokumentālo filmu “Collapse”. Šeit starp lasītājiem ir kaut kas tās saistībā diskutēts?
Janis_K.
6.07.2010., 00:09
Nē, nekā kopīga ar Collapse. Collapse pamatā ir apšaubāma hipotēze par naftas izbeigšanos. T.s. Peak Oil teorija, ko ievazājušas lielās naftas kompānijas, lai uzpūstu naftas cenu. Collapse ir gloom & doom blockbusters
Edge
6.07.2010., 00:17
>ccf
- Daudz kas sasaucas ar domātāja A.Zinovjeva atziņām par notikušajiem procesiem Krievijā pēc 1991.g. – ar t.s.’spoguļatspulga efektu’ Krievijas elites uzvedībā. Stipri atgādina pašmāju ”vadoņu/līderu” darbošanos – un to, kāpēc šādi JāņaK. un citi priekšlikumi netiek APJĒGTI un netiks īstenoti. Oriģinālvalodā, bez latviskā tulkojuma (kopī-peists):
” Российские реформаторы рассматривают происходящее в России не как упадок, а как подъем. И дело тут не только в том, что они не понимают суть происходящего, но прежде всего в том, что они не могут мыслить иначе, поскольку они суть вдохновители и носители этого происходящего. Стоит им встать на путь истины, как их просто лишат их роли и всего того, что с ней связано. Они обречены поступать так, как положено было бы действовать для успеха в случае восходящей ветви эволюции (подъема, прогресса). Их усилия на самом деле могли бы принести успех, если бы в реальности на самом деле имел место привычный прогресс. Но в ситуации эволюционного упадка (регресса), которую они сами творили, такого рода усилия приносили и приносят результаты противоположные. На деле получается лишь имитация подъема. Действия, которые по замыслу должны были бы привести к подъему экономики, создают лишь видимость подъема, а по сути ведут именно к экономическому краху страны.”
АЛЕКСАНДР ЗИНОВЬЕВ:ЭВОЛЮЦИОННАЯ ДЕГРАДАЦИЯ
valters_grivins
6.07.2010., 02:13
Izraēlas ministrs, Jāni, ir gan pelnījis nosodījumu. Pats taču saproti, ka izlikties aklam pret viena masu slepkavas cildināšanu 9. maijā un 13. oktobrī un “bažīties” par cita uzvaras gājiena pieminēšanu ir vairāk nekā divkosīgi. Hitlers slikts, jo slaktēja žīdus. Staļins slaktēja latviešus, kas nav žīdi un tāpēc to var slavēt cik uziet, – “bažas” nerodas ne par santīma daļu. Tāpat “bažas” nerodas par paša valsts īstenoto genocīdu un aparteīdu. Tā ir cilvēkēdāju morāle, nekas vairāk.
EgilsR
6.07.2010., 08:20
Neonacisms atdzimst ne tikai Eiropā, bet dramatiski tas pieaug arī ASV. Krievijā šāda parādiba arī nav sveša. Nedod Dievs šādu sērgu ievazāt Latvijā.
Neviena slepkavība nav attaisnojama, jo sevišķi pret civil iedzīvotājiem. Neviens Staļinu neslavē, ja nu kādi atsevišķi īpatņi.
Varbūt kāds var pastāstīt man cik daudz latviešu tauta zaudēja savus tautiešus piemēram laika preiodā no 1945. gada līdz teiksim 2010. Būtu labi to redzēt grafiski. Līdz ar to mēs nākotnē iespējams varēsim piestādīt kādam rēķinus par nodarījumu mūsu tautai.
Janis_K.
6.07.2010., 08:30
Izraēla ir pelnījusi vairāk nekā nosodījumu: par genocīdu pret palestīniešiem, par kara gatavošanu pret Irānu u.c.
Vēl lielāku noraidījumu pelnījis Latvijas ārlietu ministrs, kurš izteicās:
“Mēs apsveicam tos soļus, kurus Izraēla ir veikusi Gazas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai.” (Kas par cinismu un pielīšanu!!!)
Acīmredzot, Latvijas valdība, veicot genocīdu pret saviem pilsoņiem, ir gatava mācīties no Izraēlas. Tāpat kā Izraēla grib panākt palestīniešu izspiešanu no okupētajām teritorijām, tāpat arī Latvijas valdība izspiež no Latvijas latviešus.
Šokēja mani tas, ka vairāki komentāri pret Izraēlu bija no Hitlera un Gēbelsa pozīcijām. Izrādās, ir izveidota arī nacistiska vietne latviešu valodā – http://der-stuermer.org/indlat.htm
Atvainojos, bet tas jau izskatās pēc specdienestu darbiņa. Arī Uldis Freimanis, kuru pazīstu personīgi, darbojas saistībā ar specdienestiem. Izraēlai vajadzēja konkrētus “neonacisma” faktus, uz kuriem norādīt, un Freimanis tos sagādāja. Tāpat tie Der Sturmer zēni. :)
Tieši tāds ir specdienestu rokraksts.
Janis_K.
6.07.2010., 08:42
P.S. Tāpat esmu gandrīz pārliecināts, ka arī vairākas t.s. latviešu nacionālistu organizācijas darbojas pēc specdienestu norādījumiem. Viņi ar nolūku taisa provokācijas pret t.s. krievvalodīgajiem un viņiem izdevās izprovocēt t.s. krievu atmodu Latvijā. Atgādināšu, ka padomju laikos krieviem nebija raksturīgs krievu šovinisms, ne pat veselīgs krievu nacionālisms. Viņi bija tādi paši padomju propagandas upuri kā daudzi latvieši. Bet nu krievu nacionālisms Latvijā ir realitāte. Un daudzi gados jauni krievu nacionālisti tagad runā latviski bez akcenta. Viņi ir dzīvei sagatavoti labāk nekā latviešu jaunieši. Lūk, tas ir spedienestu iedvesmota vienas stīgas latviešu nacionālisma nopelns.
Specdienesti uz latviešu organizācijām spiedienu izdarīja galvenokārt ar ar reakcionāru trimdas organizāciju rokām un finansēm. Tev, Valter, par to vajadzētu zināt personīgi.
Janis_K.
6.07.2010., 08:56
P.P.S.
To, ka krieviem arī pēc latviešu atmodas nebija raksturīgs krievu nacionālisms, pierāda fakts, ka krieviskajā Rīgā, kurā bija tikai trešdaļa latviešu, 1990. gada pašvaldības vēlēšanās uzvarēja LNNK. Atceros arī to, kā šie korumpētie LNNK ierēdnīši par niecīgiem kukuļiem liku pamatus krievvalodīgo biznesa dominēšanai Rīgā.
Mani nekas vairs nepārliecinās par vienas stīgas latviešu nacionālistu vērtīgumu. Labākajā gadījumā viņi ir idioti, kas neko nesaprot no dzīves un politikas, kas neredz tālāk par savu degunu.
Simptomātiski arī tas, ka viens no nacionālistu simboliem, komponists Imants Kalniņš, nu ir atstājis TB/LNNK rindas. Viņu sen pazinu kā saprātīgu cilvēku, tāpēc izbrīnu rada tikai tas, ka viņš tajā branžā kavējās tik ilgi.
ccf
6.07.2010., 11:31
Kāpēc hipotēze par peak-oil ir apšaubāma? Vai tad tā nav apstiprināta arī, no ģeologu puses? Arguments var arī būt tāds, ka varbūt naftas uzņēmumiem ir jāpalielina cenas, jo naftu ir dārgāk un grūtāk iegūt, līdz ar to kaut kādā veidā jāiegūst peļņa.
Janis_K.
6.07.2010., 11:53
Peak Oil teorija jau ir izgāzusies, jo pēc tās naftai jau vajadzēja beigties pirms dažiem gadiem. Tad nu tagad viņi, kā jau reliģiski sektanti, atliek pastardienas datumu, kamēr apzinātie naftas krājumi tikai pieaug.
Peak Oil teorija balstās uz maldīgu hipotēzi, it kā nafta būtu fosils, organisks savienojums, kas radies, senatnē sadaloties pirmatnējiem mežiem, mamutu līķiem, tātad florai un faunai. Pirmais šo teoriju izvirzīja Lomonosovs, bet jau Mendeļejevs to apgāza. Un ir daudz pierādījumu, ka naftai nav organiska izcelsme, tas ir neorganisks savienojums zemes dzīlēs. Sākotnēji naftu ieguva no seklajiem apakšzemes laukiem. Taču drīz tika ievērots, ka daži no šiem seklajiem laukiem papildinās no daudz dziļākām zemes dzīlēm un paliek neizsmeļami pat 80 gados.
Pirmā dziļos urbumus sāka izmantot Krievija, tāpēc tās eksports atkal sācis pieaugt. Krievi arī Vjetnamā uztaisīja tādu dziļurbumu, lai gan amerikāņi bija paziņojuši, ka Vjetnamā naftas nav. Protams, dziļurbums izmaksā dārgāk, taču ilgākā perspektīvā izmaksas izlīdzinās.
BP urbums Meksikas līcī arī ir dziļurbums. Vairāki zinātnieki uzskata, ka tas milzīgos apjomos varētu izplūst gadiem. Tā ir t.s. Amerikas Černobiļa, kas, ja netiks apturēta, var izvērsties arī par Eiropas černobiļu, jo var ietekmēt Golfa straumi.
Īsa informācija angliski lasāma šeit:
http://www.engdahl.oilgeopolitics.net/
Janis_K.
6.07.2010., 11:57
Starp citu, neaizmirsīsim, ka Latvijā arī ir atklāta nafta. Gan Kurzemē, gan jūrā pie Kurzemes. Pagaidām šo krājumu izmantošanu aizkavējis robežstrīds ar Lietuvu un citi faktori. Varbūt tas arī labi, jo Latvijas izsaimniekotāji bija gatavi slēgt kolonijas cienīgu līgumu ar amerikāņu naftas kompāniju, no kura Latvija gūtu niecīgu labumu.
valters_grivins
6.07.2010., 13:08
Jānis rakstīja: “reakcionāras trimdas organizācijas”.
Malacis, Jāni, sadod tiem neliešiem.
Varēji gan vēl tikai ielikt atsauci, no kura LPSR VDK izdevuma smēlies šo terminoloģiju.
Lai TF lasītāji saprastu, kādas melu klišejas Jānis izmanto, ievietošu atbilstošu fragmentu no Induļa Zālītes raksta “Kultūras sakari – caurums dzelzs aizskarā”:
“Drukātais vārds cīņā ar emigrāciju.
VDK paspārnē tika izdots laikraksts “Dzimtenes Balss”, kas Latvijā ilgu laiku bija pat slepens. 60.gados tas veidoja vissvarīgāko un aktīvāko kultūras sakaru sistēmas daļu. Tā mērķis bija graut attiecīgo trimdas grupu morāli un panākt, lai tās akceptētu “kultūras sakarus ar dzimteni” atbilstoši VDK iecerēm. No 60.gadu vidus šim izdevumam sāka iznākt dažādi pielikumi.
Oficiāli avīzes izdevējs bija Padomju komiteja par atgriešanos Dzimtenē un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs Austrumberlīnē. Redakcijas darbinieki skaitījās kompartijas laikraksta “Cīņa” algu sarakstā, bet piemaksas, kā raksta I.Lešinskis, visi ik mēnesi saņēmuši no VDK. “Dzimtenes Balss” mitinājās “Cīņas” telpās, darbiniekiem bija izsniegtas “Cīņas” darba apliecības.
Laikraksta uzdevums bija slavināt LPSR tautsaimniecības un kultūras pozitīvos sasniegumus, demoralizēt emigrāciju ar rakstiem, kuros tika atmaskoti “latviešu kara noziedznieki” un viņu pastrādātās ļaundarības.
Nevar, protams, noliegt, ka laikrakstā tika publicēta arī patiesa informācija, taču nereti šādi “atmaskojoši” raksti tapa bez jebkāda juridiska pamata, kā, piemēram, Lešinska aprakstītajā gadījumā ar Vācijas latviešu emigrācijas aktīvistu Jāni Zēgneru. Safabricētais raksts, tulkots vācu valodā, apceļoja vairāku laikrakstu slejas, kā rezultātā Rietumvācijā tika veikta izmeklēšana. Nekādi pierādījumi tās gaitā neatradās ne ārzemēs, ne Latvijas PSR, taču vēlamais efekts bija panākts – Zēgners bija apzīmogots kā nacistu noziedznieks.
1973.gadā vien “Dzimtenes Balsī” bija publicēti 87 kompromitējoši raksti par “Daugavas Vanagiem” un apmēram 20 raksti, kas “atmasko” Bruno Kalniņu.
Jau minētajā LPSR VDK 1976.gada atskaitē minēts, ka “republikas presē, t.sk. “Dzimtenes Balsī” ievietoti raksti, kas sagatavoti pēc VDK materiāliem, kas atmasko atsevišķus emigrācijas vadoņus kā imperiālistisko izlūkdienestu aģentus, kuri pagātnē sadarbojušies ar nacismu, nodarbojušies ar sodīšanas pasākumiem vācu okupācijas laikā u.tt.”
Ar VDK svētību tika nodrukātas arī vairākas propagandiska rakstura un nacisma noziedzniekus atmaskojošas grāmatas.
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters pēc VDK pasūtījuma 1963.gadā sarakstīja grāmatu “Pārdomas”, bet 1964.gadā – “Savu tautu ienaidnieki”.
60.gados VDK akceptētas iznāca bijušā SS kara ziņotāja, vēlāk uzticama cīnītāja pret “buržuāzisko nacionālismu” un laikraksta “Rīgas Balss” šķietami necilā sporta redaktora Paula Ducmaņa sarakstītā grāmata “Kas ir Daugavas Vanagi?”, kurā patiesība un puspatiesība kārtīgi bija sajaukta ar meliem. Šo klasisko dezinformācijas paraugu drošības orgāni pārtulkoja angļu, vācu un zviedru valodās un tas vēl šobrīd atrodams Rietumus bibliotēkās kā gandrīz vienīgā patiesība pēdējā instancē par Daugavas Vanagu organizāciju un tās biedriem, kurus autors ar savu spalvu bija pataisījis par nacistiskajiem noziedzniekiem. Uz titullapas pēdu jaukšanai un svarīguma dēļ bija uzrādīti trīs autoru uzvārdi, kaut gan sacerētājs bija viens – P.Ducmanis.
Taču, tā kā šajā meistardarbā pat pēc VDK mērauklas bija stipri pāršauts pār strīpu, 1963.gadā tapa ticamāks, labāk dokumentēts izdevums “Politiskie bēgļi bez maskas”, par kura autoriem uz grāmatas vāka bija uzdotas mistiskas būtnes J.Silabriedis un B.Arklāns. Patiesībā šī darba galvenais sacerētājs bija “Dzimtenes Balss” darbonis Arvīds Rupeiks, bet idejiskais balsts – VDK majors Bernhards Borgs.
Šis pats B.Arklāns 1967.gadā izdevis 81 lapaspusi biezu feļetonu, pamfletu un komentāru grāmateli ar nosaukumu “Kāda balss, tāda atbalss”, ar kuru gribēts “atmaskot” Rietumeiropā dzīvojošo emigrācijas organizāciju vadītāju izsmējīgā formā.
Nacisma atdzimšanai Rietumvācijā un latviešu emigrācijas vietai tās kalpībā veltīta propagandiska rakstura brošūra “Melnā bruņinieka pēcteči”, kas iznāca 1968.gadā (autori V.Capanovs, Ž.Jurciņš, K.Mamajeva).
P.Jērāna brošūrā “Uzmanību! Ēterā antikomunisms” (1972.g.) padomju radioklausītājs tiek brīdināts par imperiālistu tīkojumiem veikt pret viņu ideoloģisko diversiju. Tā gan uzrakstīta stipri plakātiskā formā un diez’ vai atrada plašu lasītāju loku.
1986.gadā dienas gaismu ieraudzīja grāmata “Bankrots”, kuras titullapu atkal rotāja fantomu vārdi: P.Dzilna un K.Klāvs. Zem šīs izkārtnes bija nomaskējušies majors H.Kreicbergs un jau pieminētais P.Ducmanis. Izmantojot dokumetāras liecības un VDK raksturīgās atkāpes, ražojuma saturs vērsts uz sociāldemokrāta Bruno Kalniņa un viņa vadītās organizācijas diskreditāciju.
Tajā pašā 1986.gadā iznāca zinātnieku un publicistu rakstu krājums “Zem sveša, prettautiska karoga” par “latviešu reakcionāro emigrantu vietu mūsdienu antikomunisma sistēmā”. Grāmatā, cita starpā, piedāvāta teorija par emigrācijas tikai “zināmo etnisko līdzību” ar LPSR dzīvojošajiem latviešiem, saskaņā ar kuru tai neesot nekādas tiesības runāt latviešu tautas vārdā.
Protams, ka pret emigrāciju vērsto drukāto izdevumu saraksts šeit nav pilnīgs, minēti tikai daži raksturīgākie.”
http://vip.latnet.lv/lpra/caurums.html
Janis_K.
6.07.2010., 13:29
LPSR VDK nebija savu publisku izdevumu, VDK bija kompartijas izpildorgāns. Otrkārt, termins “reakcionārs” nav kompartijas monopols. To plaši lieto arī Rietumu progresisti, sociālie reformatori, liberāļi, arodbiedrības, sociāldemokrāti, kristīgie sociālisti un citi.
Vari paklausīties kaut vai Webster Tarpley lekcijas. Viņš cīnās pret finanšu oligarhiju un bieži šīs aprindas dēvē par reakcionārām. Arī Hadsons lieto terminu “reakcionārs”.
Tā vietā, lai tik plaši analizētu t.s. kultsakarnieku darbību LPSR, ko noteikti daudz labāk izdarījis Uldis Ģērmanis (viņš arī lieto terminu “reakcionārs” un bez ironijas), labāk varēji pastāstīt, kas tavā laikā finansēja Kluba 415 darbību un arī to jūsu avīzi, kuras nosaukumu diemžēl esmu aizmirsis.
valters_grivins
6.07.2010., 13:40
1) Protams, oficiāla VDK apgāda nebija. Arī VDK darbinieki oficiāli skaitījās laikrakstu korespondenti, ārlietu ministrijas darbinieki, utml. Bet faktu kā tādu šī maskarāde nemaina.
2) Nē, Jāni, labāk pats pastāsti, kādā veidā ir izpaudusies un izpaužas joprojām latviešu trimdas organizāciju “reakcionaritāte”. Turklāt, kā zināms, savienojumā ar latviešu un citu baltiešu trimdas organizācijām, šo apzīmējumu ieviesa un visplašāk lietoja tieši VDK.
Ivo Verners
6.07.2010., 13:52
Vai tad tiešām nekā prātīgāka nav Jums abiem, par ko diskutēt? Saprastu
- būtu iztirzāti Jāņa piedāvātie 7 punkti,
- apspriesti Brīvera un Dvaijera piedāvātie risinājumi,
- kopīgi strādāts pie kāda dokumenta, piem., ekonomikas programmas, ko izplatīt iedzīvotāju vidū
, bet nē – jūs te ņematies kā puikas. Varbūt es kārtējo reizi kaut ko nesaprotu? Varbūt no šīs debates beigās būs kāds taustāms labums – rezultāts? Labāk būtu uzrīkojuši kādu kopīgu talku, braucienu ar laivu un pasēdēšanu pie ugunskura un sapratuši, ka laiks skatīties nākotnē un ŠODIEN risināt konkrētus uzdevumus, nevis ar aizdomām rakņāt pagātnes notikumus..
Janis_K.
6.07.2010., 14:23
Ivo, šim jautājumam ir vistiešākais sakars ar apspriežamo tēmu, jo tieši caur šīm reakcionārajām aprindām Latvijai tika uzspiesta tā politika, kas mūs pārvērta par koloniju un tagad arī parādu vergiem.
———————————————————–
Atbildi Valteram sākšu ar TF publicēta Ulda Ģērmaņa darba fragmentu:
“Katrai trimdas sabiedrībai draud iekonservēšanās un stagnācija. To apzinoties, mēs varbūt varētu šos draudus zināmā mērā reducēt. Mums tāpēc nevajadzētu arī vienmēr un visur meklēt atbalstu pie visreakcionārākajām aprindām, kurām bieži vien nav ne lielākas ietekmes, ne nākotnes, bet kas mūs pašus var tikai kompromitēt.
Vajadzētu apzināties, ka visai daudz cilvēku, nespēdami un neprazdami darīt ko nopietnu un konstruktīvu, aizpilda dzīvi ar to, ka viņi „izvērš iekšējo cīņu” – meklē dažādus „iekšējos ienaidniekus” un noņemas ar to apkarošanu. Un kas meklē, tas vienmēr kaut ko atrod. Šīs nožēlojamās (kaut psihiski varbūt saprotamās) izdarības tomēr nevajadzētu veicināt un atbalstīt.”
——————————————————–
Vienā līmenī trimdas organizācijas, kopā ar Latvijas komunistiem veidojot partiju “Latvijas ceļš”, Latvijā ieviesa šo disfunkcionālo partiju sistēmu (trimdiniekiem tā patika mums mācīt “demokrātiju”) un angloamerikāņu paveida brīvā tirgus sistēmu, kas Latviju padarīja par koloniju un faktiski sagrāva, kā arī ievilka Latviju Amerikas imperiālisma “gribošo koalīcijā”. Vienlaikus arī ievadīja vienpusīgu ārpolitiku, kurai raksturīgs naidīgums pret Krieviju un Baltkrieviju.
Citā līmenī trimdas organizācijas finansēja un iedvesmoja vienas stīgas nacionālistus. Tādus kā Valters, bet viņš vēl nav tas fanātiskākais. To uzdevums bija nemitīgi malt okupācijas un nacionālos jautājumus, lai novērstu latviešu uzmanību no jaunās okupācijas, Latvijas saimnieciskās sagraušanas un kolonizācijas. Kā arī nepārtraukti musināt latviešus pret cittautiešiem un uzturēt etnisko spriedzi (skaldi un valdi politika).
Tieši no reakcionārajām trimdas organizācijām Latvijā ienāca leģionāru kults, kurā kollaboracionisms tiek identificēts ar latviešu karavīra tēlu un cīņu par Latvijas brīvību. No trimdas tika pieņemta arī oficiālās vēstures versija, ko tagad māca mūsu bērniem, sakropļojot viņu pasaules uztveri. Un tas, protams, nav U. Ģērmaņa daudz līdzsvarotākais redzējums. Reakcionāri svinēja un 1 stīgas nacionālistiem piespieda svinēt 16. martu. Nu jau arī – 1. jūliju.
Tas īsumā.
Un arī Klubu 415, kurā darbojās Valters, finansēja visreakcionārākie trimdas darbinieki, pārsvarā Toronto Daugavas Vanagi. Tad nu tie kluba zēni dēļ šīs reakcionāru naudas saplēsās un sašķēlās. Bet – kas galvenais – iemācījās arī sabiedriskajā laukā strādāt par naudu (ir nauda, izdodam avīzes numuru, ko izdalām par velti, nav naudas, – neko nedaram). Tātad kļuva aģenti. Tāpēc viņu ideoloģija nav ne par kapeiku šajos 20 gados evolucionējusi. Tā pati viena stīga vien ir, ko viņi nenoguruši rausta.
Tas tā īsumā. Varu uzrakstīt arī daudz garāku un konkrētāku rakstu par šo parādību.
Janis_K.
6.07.2010., 14:26
Atvainojos, aizmirsu pielikt vēl korumpēto ierēdņu sistēmu, ko veidoja trimdas reakcionāri kopā ar Latvijas komunistiem.
valters_grivins
6.07.2010., 15:03
Par Ģērmaņa citātu. Vajadzētu gan zināt arī kontekstu, jo no šī fragmenta nav saprotams, ko šajā gadījumā Ģērmanis domāja ar “visreakcionārākajām aprindām”.
Bet par pārējo varētu turpināt šādi: viens no lielākajiem trimdas reakcionāriem bija odiozais Gundars Valdmanis, kurš Latvijā ātri atrada kopēju valodu ar Krievijas kā Latvijas “drauga” un “sadarbības partnera” popularizētāju J. Kučinski. Utt., utt.
Jāni, vai tad nav kauns runāt tādas muļķības? Palasi manus un Sila rakstus, piemēram, un tad pasaki, ka mēs “novērsām latviešu uzmanību no jaunās okupācijas, Latvijas saimnieciskās sagraušanas un kolonizācijas”. Varbūt kādam jau ir aizmirsies, taču tieši Klubu 415 laikā līdz Latvija iestājās ES allaž minēja kā vienu no galvenajiem “eiroskeptiķiem”. Un mūsu argumenti bija tieši pret jaunu kolonizāciju.
EgilsR
6.07.2010., 15:09
Būtu jau labi, ja cilvēki vēlētos kopā strādāt, bez pagātnes pārmetumiem. Vēsture jāzin, bet tā nedrīkst traucēt valsts nākotnes virzībai uz labklājību. Nacionāli orientēti cilvēki itkā saprot, ka SC piedāvājumi būtu labi, bet nav pieņemami, jo pie tiem strādāja krievi. Un tā tas turpināsies līdz bezgalībai. Nevajag mocīties un meklēt kaut ko nezin ko. J.K. ir faktiski programma uzrakstīta katrā viņa rakstā. Diemžēl, nesaprotu kāpēc tā baidās palielināt valsts ietekmi ekonomikā. Valsts tiešām rīkojās tikai kā menedžeri visu atdodot “brīvā tirgus” rokās, gan jau sakārtosies. Nekas te nesakārtosies.
Lūdzu izstrādājiet likuma projektu, kas garantētu katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam cilvēka cienīgu dzīvi. Likumu par ģimenes aizsardzību, jo tieši ģimene veido sabiedrības pamatšūniņu, kas jau tālāk veido sabiedrību. Mēs stāvam katastrofas priekšā un diskutējam kā aizsargāt latviešu valodu. Protam tas ir ļoti svarīgi un domāju divdesmit gados tomēr panākts zināms progress. Ja kāds to neredz, bet vadās no gadījumu raksturu konfliktiem cenšoties tos uzpūst visā valsts mērogā, liekas smieklīgi.
Ivo izteica labu priekšlikumu, izmantot saulaino laiku un doties pie dabas, iespējams tā varētu nomierināt nervu sistēmu. Bet arī to nevar laikam darīt, jasakauj SC, jo priekšā taču vēlēšanas. Bet kas būs pēc tam…….???
valters_grivins
6.07.2010., 15:21
Egīl! SC nav pieņemams nevis tāpēc, ka to pamatā veido un pārvalda krievvalodīgie, bet tāpēc, ka šie konkrētie krievvalodīgie kā mērķus izvirza latviešu tautas dzīvībai bīstamus priekšlikumus (krievu valoda “oficiālā” valoda līdzās “valsts” valodai) un aktīvi demonstrē savu piederību lielkrievu šovinistu un Maskavas impērisko kolonistu aprindām.
Janis_K.
6.07.2010., 15:43
Es nedomāju, ka ar Valteru iznāks sadarboties. Ja viņu kaut kur iesaistītu, viņš mēģinās uzspridzināt jebkādus plašākas sadarbības mēģinājumus. Pārāk dziļi viņā šī ideoloģiskā inde un ieradums kalpot reakcionāriem. Par to var spriest arī pēc viņa tikko uzrakstītās demagoģijas. ES projekts tiešām sākotnēji neietilpa trimdas reakcionāru dienaskārtībā. Un arī pēc tam viņi Latviju ES redzēja tikai kā ASV 5. kolonnu ES, t.s. “jauno Eiropu”, kas nostājas pret Vāciju un Franciju.
Valdmanis pats ir labi savā grāmatā aprakstījis, kāda bija trimdas “vanagu” attieksme pret viņa sabiedriskajām aktivitātēm. CIP savā kalpībā visvairāk savervēja visādus neveiksminiekus un blēžus, kā Meierovicu, Riteni utt.
Es to nerakstu, lai strīdētos ar Valteru. Viņš pats zina, ko ēdis. Es to rakstu citiem TF lasītājiem, kuriem varbūt nav par šādiem jautājumiem skaidrības. Un rakstīt man ļauj tas, ka pats biju šo notikumu aktīvs dalībnieks. Kādus pāris gadus pats biju tāds pats vienas stīgas nacionālists. Tā ka tā arī sava veida grēksūdze. Gluži kā Dž Perkinss.
valters_grivins
6.07.2010., 16:13
Paldies par komplimentu, Jāni! Arī Tev vēlu to pašu, tikai divreiz vairāk.
Es jau tieši tāpat, Ivo, rakstu nevis aiz bezjēdzīgas sacensības ar Jāni, bet tiem TF lasītājiem, kas naivi tic, ka Jānis vienmēr raksta patiesību.
Trimdas organizācijas nekad nav veidojušas kādu institucionāli un politiski viengabalainu kopumu. Vienota bija nostāja pret Latvijas okupāciju kā tādu, tas arī viss. Galu galā tie trimdinieki (PBLA), kas kopā ar Klubs 21, izveidoja Latvijas ceļu tieši bija paši “progresīvākie” (resp. kultkoma apstrādātākie) pēc VDK mērauklas, kuru tagad cilā Maskavas draugs Jānis. Faktiski sanāk tā, ka Jānis paņem kādas vienā laikā darbojošās sabiedriskās organizācijas, piemēram, šodien aktīvo Sarkano krustu un Gustava Celmiņa centru, saliek tos kopā pašizdomātā maisā un nosauc par “reakcionāriem”. Laba taktika nomelnošanai un vēstures sagrozīšanai.
valters_grivins
6.07.2010., 16:43
Par 7. punktiem rakstā – teju visam var piekrist, izņemot izstāšanos no NATO. Pietiktu, ja apturētu dalību apšaubāmos NATO pasākumos Irākā un Afganistānā. Ne velti Latvijas iestāšanās NATO bija tik nepatīkams pavērsiens Krievijai – tas tomēr ir nopietns garants pret šīs agresīvās impērijas tīkojumiem atgūt zaudētās kolonijas.
Janis_K.
6.07.2010., 17:08
Ak, šis neapķērīgais Valters…
Ak Krievijai nepatika…
Tad paskaidro, kā tas varēja gadīties, ka tieši šogad uz Latvijas zemes atkal kāju spēra Krievijas militārpersonas, turklāt NATO manevru ietvaros? Kā Latvijas gaisa telpu atkal varēja šķērsot Krievijas un Baltkrievijas militārās lidmašīnas sadarbības ar NATO ietvaros? Kā Rīgā varēja iebraukt Latvijas draugs Žirinovskis, protams, kā NATO pasākuma oficiāls un svarīgs dalībnieks?
Un kāpēc neiedarbojās NATO statūtu 5. pants, kad Izraēla militāri uzbruka trijām NATO dalībvalstīm un nogalināja to pilsoņus?
Paskaidroju, ka t.s. Gazas humānās palīdzības flotilē bija kuģi zem triju NATO dalībvalstu karogiem: Turcijas, Grieķijas un ASV. Un uzbrukums valstu kuģiem neitrālajos ūdeņos pēc starptautiskām konvencijām tiek traktēts kā uzbrukums atbilstošajām valstīm?
Tad kāda ir garantija, ka 5. pants darbosies, kad kāds uzbruks Latvijai?
Janis_K.
6.07.2010., 17:17
Ja gribat redzēt īstu okupāciju, nacismu, šovinismu un genocīdu, tad tiešām noskatieties to manis vakar ieteikto filmu “Occupation 101″
Edge
6.07.2010., 17:57
>Ieteikumu labāk aizsūtīt uz NRTVP A.Kleckina kungam un LTV1 vadītajam Kotam ? Varbūt kungi nolemj šo filmu iepirkt un parādīt t.s. sabiedriskajā TV kanālā ?
Janis_K.
6.07.2010., 18:04
Kāpēc ne? Skatītāji varētu to masveidīgi pieprasīt (pa telefonu, ar e-pastiem, tiešajā ēterā u.c.).
“Occupation 101″ nav kāda kaktu amatierfilma. Tā guvusi septiņas starptautiskas balvas. Lielākā daļa cilvēku, kas apsūdz Izraēlas necilvēcisko politiku un dod savas liecības, filmā ir paši ebreji.
valters_grivins
6.07.2010., 19:18
Tiešām Jāni? Latvijā notika NATO un Krievijas kopējie manevri? Kā es to palaidu garām?
Un kas par to, ka starptautiskas sanāksmes ietvaros te kāds ieradās? Čavess, Kastro, Kadafi un citi ASV “draugi” regulāri apmeklē Ņujorku ANO pasākumu ietvaros. Vai tas kaut kādā mērā rada problēmas ASV drošībai?
Ne par 5. ne par kādu citu punktu jel kādā līgumā nav 100% garantija. Atrašanās NATO vienkārši palielina mūsu izredzes, ka Krievijas iebrukums nenotiks. Nacionālisti, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, nekad nav likuši pārāk lielas cerības uz Rietumu lielvalstu iestāšanos par mūsu interesēm. Vienkārši mums pēc iespējas jāizmanto viņu un mūsu interešu kopējie punkti, pašiem saglabājot cienīgu stāju.
Janis_K.
6.07.2010., 19:23
Vienas stīgas nacionālistu stratēģija – naidīgas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem, cerībā, ka no to sekām glābs aizokeāna onkulis, kurš nevienu nekad nav glābis?
Nez kāda būs tā stāja, kad šīs negudrās cerības neattaisnosies…
Pravietis
6.07.2010., 20:08
Mani ļoti interesē valter ja mēs nebūtu NATO – KĀDA būtu varbūtība % ka krievija iebruktu LV.
Nevajag melot – nacionālisti liek lielas cerības uz tā saucamajiem “sabiedrotajiem”, to viņi ne vienu reizi publiski ir apstiprinājuši,
Tas kā tiek izmantoti viņu un mūsu interešu “kopējie” (es gan precizētu mums nav praktiski nevienas kopīgas intereses ar viņiem!) punkti – to mēs varam redzēt pēc rezultātiem
Janis_K.
6.07.2010., 20:23
Tā jau ir veca dziesma: arī mežabrāļi pēc kara un bēgļi Vācijas DP nometnēs vēl ilgi sapņoja, ka “angļi un amerikāņi to nepieļaus, tūlīt sāksies Austrumeiropas atbrīvošana no boļševikiem”…
Lieta jau tā, ka anglosakši ir manipulatori, kas sola, izmanto lētticīgos un pēc tam viņus uzmet. Viens britu politiķis tos pateica atklāti: mums nav ne draugu, ne pretinieku, mums ir tikai intereses.
Tiklīdz tas šķitīs izdevīgi, viņi Latviju pārdos vai atdos pirmajam gribētājam.
Tā, protams, ir traģēdija, bet šī negudrā paļaušanās uz aizokeāna tirgoņiem nozīmē vien to, ka liela daļa latviešu neko nav mācījušies no savām pagātnes kļūdām.
valters_grivins
6.07.2010., 21:28
Pašcieņa un savas kārtības uzturēšana savās mājās nav nekāda “naidīgu attiecību” veidošana. Varbūt arī palestīniešiem, Jāni, vienkārši vajadzētu beigt kurināt naidu pret Izraēlu un viss Tuvajos Austrumos beidzot būtu kārtībā?
valters_grivins
6.07.2010., 21:29
Un kā tad tur palika ar tiem Krievijas un Nato kopīgajiem manevriem Latvijā, Jāni? Neslēp taču sveci zem pūra un pastāsti tautai par šo slepeno notikumu, kuru sakies zinām!
Edge
6.07.2010., 22:21
>valters_grivins
- Kādas problēmas ‘ieguglēt’ NATO – RUSSIA RELATIONS un uzzināt par sadarbību (raksti n-tie)
- Naidu vajadzētu beigt kurināt visā psaulē, tad, iespējams, būtu mazāk karu un konfliktu – taču, ak, vai, tad jau ieroču pārdevēju bizness smagi ciestu – un tas bizness ir baigi ienesīgs, tā pārstāvjiem diezin vai miers un miera atbalstītāju aktivitātes patīk?
Janis_K.
6.07.2010., 22:34
Nu tiešām nemeklēšu. Gan par Krievijas piedalīšanos NATO manevros Latvijas teritorijā, gan par Krievijas un Baltkrievijas militārām lidmašīnām Latvijas gaisa telpā bija rakstīts Latvijas ziņu portālos. Diezgan nesen – kad jeņķu militāristi tās Kurzemes kāpas postīja un mūsu “zaļie” par to klusēja.
Janis_K.
6.07.2010., 22:40
Tagad lasu Nika Redinga grāmatu “Methland: The Death and Life of an American Small Town”.
Par to, kā iet bojā Amerikas mazās pilsētas un lauki, kā veseli apgabali Latvijas lielumā pārvēršas par narkotiku ražotājiem un patērētājiem, noziedzības perēkļiem, Pentagona algotņiem un izmirušu postažu. Tagad skaidrs, pēc kāda uzmetuma tiek iznīcināta Latvija. Ar visām Valtera NATO drošības garantijām.
EgilsR
6.07.2010., 23:05
Valter, nesmīdini, kāda pašcieņa un kādu kārtība tiek uzturēta pašu mājās? Tu laikam patiesi esi akls un neredzi. Biju Gruzijā, tur patiesi kārtība, salīdzinot ar tiem laikiem, kad valdīja Ševarnadze. Poliči kukuli nepaprasīs. Mobīlo neviens no rokas nepārdos. Visi likumīgie robini hudi aizmukuši. Nu bet labi, tas ir citur, bet, kas pie mums? Atkarības, laupīšanas, prostitūcija, pedofīlija, pilna buķete. Pie visa vainīga Maskava.
Ja, Tu runā par palestīniešiem, palasi vēsturi.
Kamēr ieroči dod kādam peļnu, kari nebeigsies. No kurienes kari? No iekāres. Kuram tad afgāņi pieteica karu? Nelaimīgie, viņi nevienam nav vajadzīgi, bet vajadzīgs tas, kas atrodas viņu dzīlēs.
Valter, ko mūsu puikas tur meklē? Trennējas aizstāvēt savu zemi? Latviju? Vai nav mazliet pārāk tālu? Es saprotu šeit jau nav darba, bet arī tur viņi nestrādā. Viņi taču nedien “stroibatā” un nebūvē afgāņiem mājas. Streļķi jau arī izkarojās Krievijā. Bija tāda dziesma: “viksētiem zābakiem Krievu zemi izstaigāja…..”
Iespējams, Valter, tev vajadzētu kādu radikālāku portālu pameklēt, nevis TF. Tu negribi Latviju celt, bet graut.
Cik mums vajadzētu no Latvijas deportēt krievus, lai tu justos svētlaimīgs? Tukša vieta nepaliks un aizokeāna laimes meklētājus ilgi nebūs jāgaida, viņi iekāros latviešu vistiņas apmaiņā pret buša stilbiņiem, bet tu pats varēsi strādāt kādā hotelī par durvju vērēju.
Pasaki lūdzu man, ko ta’du nozīmīgu pēdējo divdesmit gadu laikā tavi aizokeāna elki šeit Latvijā uzbūvējuši? Izņemot prihvatizācijas plānu un nac. bibliotēku, kā slogu viņi neko nav atnesuši. pašiem tur šis projekts nederēja, muļķīšiem piespēlēja. Brīvību, murgs! Katrs var būt brīvs tik cik viņš pats to vēlas un kā māk brīvību vērtēt.
valters_grivins
6.07.2010., 23:15
Pareizi, Edge, nevajag kurināt naidu – es ielauzīšos tavā mājā, izvarošu tavu sievu, izēdīšu ledusskapi, uzdirsīšu čupu uz galda, bet tu, lai “nekurinātu naidu” stāvēsi kaktā uz salutēsi, vai ne?
valters_grivins
6.07.2010., 23:17
Jautājums Egīlam – lai tu justos laimīgs, man būtu krievu šovinistiem jāklanās līdz zemei divas jeb trīs reizes?
valters_grivins
6.07.2010., 23:22
Protams, Jāni, ka tu “nemeklēsi” – pats taču labi zini, ka tavs teksts par Nato un Krievijas manevriem Latvijā bija izdomājums TF lasītāju prātu duļķošanai.
valters_grivins
7.07.2010., 00:54
Toties šeit gan ir īsta naida kurināšana no krievu šovinista puses:
http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo/140797-djeputat_russkojazichnije_podrostki_obrjechjeni_na_emigraciju_ili_tjurmu
Nez ku šamējais bija agrāk – 70% vai tuvu tam ieslodzīto krievvalodīgo bija arī pirms skolu reformas. Pie tam kāds mums ir raksturojošais lielums profesionālās izglītības sagraušanas aprakstam: “mācības tikai valsts valodā”. Moš biedrs savā mātuškā Rossijā var atrast kādu profeni, kur apmāca čuvašiski vai tatāriski?
EgilsR
7.07.2010., 08:42
Valter, beidz. Mēs neviens neklanāmies, kaut gan laikam cilvēkiem vajadzētu klanīties visiem vienam pret otru. Ja Valter tavu sievu izvaroja, par to vajadzētu taču celt prasību. Vai latvieši nevaro?
Un tagad beigsim. Atgriezīsiemies pie Jāņa raksta. Lūdzu dodied savus priekšlikumus, kas būtu jādara lai pasargātu mūsu bērnus un jaunatni. Tā ir tava un mana, visu mūsu nākotne. Lūdzu Ivo, atslēdz no diskusijas tos, kas neiesniedz piedāvājumus problēmas risināšanā, bet spriež par lietām, kuras tuvākā laikā nevar sakārtot.
Atkārtoju uzdevumu, lūdz iesniegt konkrētus priekšlikumus un tad arī pamatojumu, lai 10 gadu laikā mūsu jaunatne būtu visizglītotākā, vispatriotiskākā un viskonkurētspējīgākā ES un ne tikai. Uz priekšu!
EgilsR
7.07.2010., 08:59
Palsīju to saitu kuru Tu piedāvāji. Prtam, ka viņš ir tāds pats krievu nacionālists kā Tu latviešu. Viņš jau tālāk par savu degunu neredz. Bet taisnība viņam ir, tāpat kā tev. Jūs abi spējat tikai konstatēt kaut ko, bez konstruktīva risinājuma. Aizbrauc un sēž cietumos, gan krievu, gan latviešu jaunieši. Tam ir cits iemesls, ne jau valoda, bet sociālā vide, kuru 20 gados valsts nav sakārtojusi un pat nav mēģinājusi darīt. Bija tikai eksperimenti.
Mums jāpanāk, lai 10 gadu laikā mūsu jaunatne brīvi pārvaldītu latviešu, krievu, angļu un vācu valodas. Lūdzu priekšlikumus, kā to var izdarīt?
valters_grivins
7.07.2010., 10:20
Egīl, vai Tu nesaprati, ka mana replika Edge bija vispārinājums, lai raksturotu krievu okupāciju un šodienas latviešu reakciju uz okupantu un to pēcteču izdarībām (urlakova runa pie izvarotāju staba, piemēram) un šovinistiskajām prasībām (izglītība krievu valodā), nevis kāda konkrēta gadījuma atstāsts.
Otrkārt. Risinājums ir vienkāršs. Sabiedrības integrācija uz latviešu valodas un kultūras, vēsturisko vērtību (11. 18. novembris, utml.) bāzes. Kā Francijā, piemēram. Tas nozīmē, ka netiek panākts Tavas partijas galvenais mērķis – krievu valodas “oficiālā” statusa pieņemšana.
valters_grivins
7.07.2010., 10:22
Egīl! Bet kāpēc ne igauņu un leišu valodas?
EgilsR
7.07.2010., 12:57
Tavai zināšanai- Katra atseviška partijas biedra viedokli nevar uztvert kā kopējo mērķi. Nu kāds iespējams tā domā un izsakās. Mēs, piemēram Sociāldemokrātiskā partija – Saskaņa” iestājamies par vienīgo valsts valodu – latviešu.
Tu jautā kāpēc, ne leišu vai igauņu? Lūdzu, ja to atbalstīs sabiedrības varākums. Minoritātes savu dzimto valodu kopj un sargā. Katram personīgi ir iespējams mācīties, visu ko vēlies. Es nosaucu pamata valodas, kas palielinātu mūsu jaunatnes konkurences iespējas ES un pasaulē.
Mans priekšlikums būtu iekļaut oficiālā mācību programmā latīņu valdodu. Nebūtu to jēgas darīt agrīnā vecumā. Rezultātu mēs jau redzētu desmit gadu laikā.
EgilsR
7.07.2010., 13:08
Lai pasargātu valsti mums nāktos ieviest vārdu, nedrīkst- cenzūru. Cenzūru uz visu, kas grauj cilvēku garīgi, tas nozīmē cenzēt to, kas programmē mūsu jauno paaudzi uz vardarbību, garīgo atkarību. Ko zem to saprotu cerams arī jūs saprotat.
Nedrīkst būt politiskās cenzūras un brīvi paust savu viedokli un uzskatus, ja kopumā tas nerada vēlmi uz agresivitāti. Saprotams, ka tas kādam var nepatikt, bet visiem labi mēs nevaram būt.
Tās datorprogrammas, kas propogandē vardarbību būtu jāaizliedz tirgot tāpat kā narkotikas. Nedrīkst valsts pieļaut, ka garīgi un fiziski tiek kropļoti tās iedzīvotāji, kas ir pati lielākā vērtība, kuru valstij un tās politikai jākopj un jāsaudzē. Nenoliedzami tas prasīs līdzekļus, bet iznvestējot līdzekļus šajā virzienā, mēs investājam savā nākotnē. Investējot valodās mēs palielinām ne tikai konkurētspēju, bet radam cilvēkbērnam augstu pievienoto vērtību. Kompleksā tas viss samazinās izdevumus, kurus tērējam uz noziedzības apkarošanu. Protams, ka nav iespējams izskaust negatīvu pilnībā, bet to var ļoti samazināt.
KaTs
7.07.2010., 17:37
REPLIKA
uz valters_grivins: Jūlijs 6th, 2010 at 1:08 pm
Jānis rakstīja: “reakcionāras trimdas organizācijas”.
Malacis, Jāni, sadod tiem neliešiem.
Varēji gan vēl tikai ielikt atsauci, no kura LPSR VDK izdevuma smēlies šo terminoloģiju.
Lai TF lasītāji saprastu, kādas melu klišejas Jānis izmanto, ievietošu atbilstošu fragmentu no Induļa Zālītes raksta “Kultūras sakari – caurums dzelzs aizskarā”:
“Drukātais vārds cīņā ar emigrāciju.
————–
ATBILDE CITĀTĀ un atsaucē
http://zagarins.net/JG/jg33/JG33_Irbe.htm
Vienas nakts sarunas pietika, lai sazīmētu viņā vienu no tiem, ko sabiedrība skaļi nosodīs, bet kam tā beigu beigās ir pateicīga par savu dzīvību. Viss tas sākās tā: Kad ievajadzējās īsas iepriekšējas informācijas, par ko Baltiešu studentu dienu debatēs Hamburgā runās ievadreferents Ivars Alksnis no Adelaides Austrālijā:, jautāju: Tavs temats izteikts vaicājuma formā – vai ir iespējams sekot patriotiskiem mērķiem trimdā? Kāda būs tava atbilde, pavisam īsi savelkot. Ne mirkli nepadomājis, Ivars atbildēja: „Teikšu – nē!” Kā vēlāk izrādījās, tas gan atkarīgs no „patriotisko mērķu” definīcijas.
KaTs
7.07.2010., 18:14
Šis ir pagaidām labākais Jāņa literārais opuss.
Analīzi varētu papildināt, secinājumi ir diskutējami.
—————–
P.S.
Pirms simts gadiem Viktoriānisma ziedu laikos
( tāpat kā priekš “vienkāršās tautas” PSRS ziedulaikos/totalitārisma stagnācijas gados), kas patiesībā ir par “drūmajiem viduslaikiem” sauktā garīgās un ekonomikās harmonijas laiks, kad REĀLI pastāvēja reāla tautvaldība, kuras REĀLĀS izpausmes REĀLAJĀ dzīvē savā rakstā atceras Jānis)
t.i. pirms 1. pasaules kara sākuma latviešu un pārsvarā Latvijā bija vairāk par 2 miljoniem
tagad ap 1 miljonu ( pie tam apmēram 1/2 atmetuši vai zaudējuši “visas cerības” – peld pa straumi un GAIDA, kas šos peldēt spējīgus kāds glābs)
Vai tikai nav tā, ka latviešu tautai kāds ( Dievs, Vēsture, Liktenis, ….) par dzīvot gribu un Ticību “kopumā” ielicis 4-6 ( 10 ballu sistēmā)?
————
P.P.S
KAS MUMS TE IR PATREIZ?
Apmēram, teiksim, 100 juridisku un fizisku personu, kas patreiz “sabīdījušas” 5-6 “politiskos spēkus” sākušas “lielo cīņu” .
sal. http://www.ibook.lv/BD_liela-cina-elena-g-vaita.aspx?BID=6cec0712-4254-4b93-8537-41029901354a
Un VISI 5-6 grupējumi solās/solījās/solīsies iegūt vairākumu parlamentā.
BET
tad jau iznāk, ka ir runa par vismaz trim principiāli atšķirīgiem parlamentiem? – JĀ
Šajās un, iespējams, tuvākajās 2-3 Saeimas vēlēšanās – ja vajadzēs – izšķirsies
pa kuru
no iespējamajiem, teiksim, trim ceļiem Latvija aizies.
Var saskatīt tikai 4-5 galvenos jautājumus ŠAIS vēlēšanās
Nu, piemēram,
1. Kāda būs vēlēšanu rezultātā sastādītā MK prioritāte?
A. Latvijas ASV satelītvalsts
B. Latvijas Krievijas satelītvalsts
C. Latvija ES valsts
D. Latvija neatkarīga suverēna valsts
2. Kādu REĀLO politisko sistēmu iegūsim?
A. Demokrātisku
B. Autoritāru/totalitāru/vadonisku
u.t.t. vēl 2-3 reālās prioritātes
IR SKAIDRS, ka tikai divi politiskie spēki neblefo un tiem ir reālas izredzes godīgā cīņā vai pie pietiekamas Latvijas vēlētāja modrības.
Indulis
7.07.2010., 22:52
Par bezdarbu runājot, skaitļus var pasniegt dažādi. Oficiālais bezdarba līmenis, kas šodien tuvs 20%, tikai norāda to cilvēku skaitu, kuriem ir tiesības reģistrēties bezdarbnieku sarakstā un kuri to ir izdarījuši. Ja kādam gribētos iegūt strādājošo skaitu valstī, vajag tikai saskaitīt sociālā nodokļa maksātājus, un rezultāts būs daudz precīzāks un valdošajai partiju mafijai par apbēdinājumu, daudz traģiskāks. Var izrādīties, ka strādājošo skaits pat nesasniedz pusi no darba spējīgajiem valstī. Ko var gribēt un ko var sagaidīt, dzīvojot valstī, kurā puse iedzīvotāju stādā?
Tāpēc izdarīt secinājumus un norādīt valstiskās attīstības virzienus, bet nemainīt valstisko iekārtu, kā tagad saka, neveicot struktūras reformas, vienkārši nav iespējams. Tas ir partiju aģitācijas stils, kuru tās izmanto priekšvēlēšanu laikā. Solījumi apmēram tādi, ka, braucot ar riteni un minot tos pašus pedāļus, ātrums būs divreiz lielāks. No kā tas radīsies? To neviens nestāsta, pat nepūlas skaidrot. Ja mūs ievēlēs, ekonomiskais ritenis griezīsies ātrāk un viss, pa ceļam būšo arī citi labumi! Bet tas taču ir absurds un cilvēku mānīšana!
Visbeidzot. Vai nebūtu pareizāk, ja mēs visi mūsu valstī dzīvojošie spētu izvirzīt galvenos uzdevumus, noteikt galvenās vērtības un vienotos. Lai savu dzīvi dzīvotu saskaņā ar kopējiem valstiskajiem ideāliem un morālajām vērtībām. Kāpēc valsts nevar būt vienota, kā viena liela partija? Kāpēc sabiedrība un cilvēki jāšķeļ daudzās mazās grupās (partijās) un jāstāsta, ka tā vispareizāk? Kārtējais absurds!
Edge
7.07.2010., 23:28
>Indulis – NAV NEKĀDA ABSURDA, ir skarbas sekas tiem procesiem, kuri sākās Latvijā pirms vairāk nekā 20-it gadiem.Ir skarba realitāte, kuru arī pašlaik retais (spriežu pēc rakstītā internetā) vēlas atzīt – var rakstīt, var runāt, var protestēt, taču reāli notiekošos procesus 4. maija republikā pašlaik visvairāk nosaka 4. maija naudas ”donori”. SVF u.c. aizdevēji jau 2010.g. pārzina reālās lietas labāk kā 1990-os ( ”valsts nozagšanu” jau PB konstatēja 2001.g.), tā kā paust sašutumu par varas pozitīvo propagandu nevajadzētu – tā tam jābūt, jo atzīt pašreizējo 20-it gados izveidoto sistēmu par absurdu neviens valsts varas sitēmā esošais NEUZDROŠINĀSIES (ja vien ir pie pilna saprāta).
Sakarīgi, manuprāt, par rīcību šai skarbajā realitātē/dzīvē pateica režisors A.Hermanis:”Vajag izdarīt to, ko vari izdarīt savā, savu tuvinieku labā – neplēst matus pie zilā TV ekrāna skatoties ”Panorāmu” ( LA, Melnais piens un Visums ).
Uz daudziem ‘kāpēc’ es ieguvu daudzas jaunas atziņas, kad palasīju tā domātāja darbus, kas jau pirms gadiem 20-it prognozēja šodienas skarbo realitāti. Iesaku izpratnes padziļināšanai – īsa, saturīga lekcija ”Постсоветизм”
Лекция Александра Зиновьева http://www.polit.ru/lectures/2005/09/21/psizm.html
aigars
8.07.2010., 02:39
Komentārus nelasīju.
Daži papildinājumi.
——
1. Ar atomreaktoru es būtu ļoti piesardzīgs – gandrīz visa atomindustrija pasaulē ir uzlikta uz ledus un pēc 20-30 gadiem faktiski neko vairs neģenerēs. Risks ir pārāk liels – ir daudz tehnoloģiju nu jau, lai nevajadzētu atomenerģiju mazjā Latvijā – vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, biomasas un hidroelektro jaudas ir vairāk kā pietiekamas, lai apgādātu Latviju.
2. Kā jau Jānis labi ilustrē – centralizēta sabiedrības pārvalde 99% gadījumu nestrādā ne Latvijā ne pasaulē. Ir daži gadījumi, kad kaut kur kaut kas it kā uz īsu mirkli aiziet, bet ātri vien izčākst.
—
Ko tas nozīmē?
—
Tas nozīmē, ka ir pilnība ir jādecentralizē pilnīgi visas jomas – tai skaitā naudas emisija un izglītība.
—
Centralizēt lēmumu pieņemšanu nozīmē pakļaut jebkuru projektu vai valsti riskam tikt destrukturizētam nākotnē.
===
Secinājumi:
– uz valsti nav ko gaidīt
– uz valdību nav ko gaidīt
– beidzot ir jāpārstāj iet uz vēlēšanām
– jāsāk rīkoties atbilstoši saviem ieskatiem nevis mafijas rakstītajiem likumiem un mafijas (Ministru) kabineta noteikumiem
– jāpārstāj maksāt klaušas (ko mēdz saukt par nodokļiem) mafijai
KaTs
8.07.2010., 04:57
aigars un Edge lietas pārāk vienkāršo
NAV ne tik labi, ne tik slikti
Faktiski šī satura diskusija pasaulē notiek jau vismaz 800 vai pat 8000 gadus.
Rezultāti? Kristus laikā cilvēka vidējais dzīves ilgums bija ap 30 gadu, tagad vairāk. Valstis arī pastāv vismaz 8000 gadus, ja ne 10x ilgāk. Tātad tās vajadzīgas un būs vajadzīgas. Jautājums ir par to kādai tai jābūt un kādām jābūt tās funkcijām? Kādam jābūt centralizēto un decentralizēto funkciju samēram un likumos noteiktajiem sakariem? Kādam jābūt valsts un katra cilvēka pieņmeto lēmumu samēram un atbildībai?
Šos jautājumus tad cilvēki risina jau ilgi un risinās vēl ilgi.
———-
Viens no pamatjautājumiem ir energētika. Latvija sevi pilnībā spēj nodrošināt ar atjaunojamo enerģiju. JA VISA pasaule gribētu dzīvot tā kā dzīvojam VIDĒJI arī mēs Latvijā, TAD būtu vajadzīgi 6x lielāki resursi kā patreiz uz Zemes ir. Tāpēc ātomenerģētika uz Zemes vispār tomēr ir vajadzīga. Tāpēc, neskatoties uz to, ka Latvija varētu iztikt bez atomenerģētikas, tomēr būtu jādomā par atomenerģētikas uzņēmumu Latvijā. Mēs varētu būt enerģijas eksportētāji un līdz ar to Latvijas ietekmes pasaulē eksportētāji.
—————
Cits pamatjautājums (sevišķi lielu nozīmību ieguvis pēdējos 100 vai tikai 50 gados) ir nauda. Tas ir jāpēta kā to dara Jānis un jārisina. Nelaiķis Džons Kenedijs arī to darīja, viņa vairs nav. Jautājums ir potenciāli neveselīgs, ja to grib atrisināt ļoti strauji un radikāli.
—————-
Radikālisms vispār ir konkrētam cilvēkam, kādam cilvēku kopumam vai valstij potenciāli neveselīgs. Radikāļi visbiežāk nav pietiekami izsvēruši riskus. Var uzskatīt, ka pēdējos 20 gadus mums te Latvijā pie varas svirām bijuši pārāk daudz radikāļu.
————-
Viena no partijām, kas nekādi nav uzskatāma par radikāļiem, manuprāt, ir JL, cita Saskaņa. Nu bet pēdējais ir tīri mans personiskais viedoklis. Bez tam radikāļi ir/bija/būs jebkurā partijā; tāpat kā totalitāriski/saukti par komunistiem u.c. valstij kaitīgas politdomātāju un darītāju sugas, kas pēc iespējas jātur tālāk no atbildīgu lēmumu pieņemšanas
Janis_K.
8.07.2010., 08:55
Domāju, šis Paidera raksts var papildināt un ilustrēt manējo:
http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/26594-baltkrievijas-cels-parvarot-krizi.htm
Janis_K.
8.07.2010., 09:14
Money Masters veidotājs Bils Stills tiko pabeidzis jaunu dokumentālo filmu par finansēm, depresiju un tās pārvarēšanu.
Tā saucās The Secret of Oz.
Internetā filmu var skatīties kaut vai šeit:
http://geraldcelentechannel.blogspot.com/
Bet var arī ielādēt kvalitatīvāku versiju.
Janis_K.
8.07.2010., 09:21
Šodien Financial Times Hadsona raksts Latvia’s Third Option. Drīz to varēs izlasīt Maikla Hadsona vietnē http://michael-hudson.com
Janis_K.
8.07.2010., 09:34
Lembergs par latviju, Ameriku un NATO:
– Arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās jūs bijāt ZZS premjera kandidāts. Klīda tenkas, ka neesat iepaticies mūsu starptautiskajiem sadarbības partneriem un tāpēc jums tika radītas problēmas kriminālapsūdzību veidā. Vai šīs problēmas neatkārtosies – jūs joprojām publiskos izteicienos turpināt kaitināt amerikāņus?
– Lielākie problēmu radītāji amerikāņiem ir paši amerikāņi. Šai jomā īpaši ir izcēlies Bušs jaunākais, sasniedzot necerēti spilgtus rezultātus. Bet amerikāņi realizē savu ārpolitiku atbilstoši savām nacionālām interesēm – tā, kā viņi šīs intereses saprot. Vai tas, ko viņi dara, patiesi atbilst viņu nacionālām interesēm, tas jau ir cits jautājums. Es būtu naivs, ja sāktu mācīt ASV prezidentam un viņa administrācijai, kā viņiem realizēt savai valstij izdevīgāku ārpolitiku.
Bet jautājums gan ir par to, vai Latvija īsteno savu ārpolitiku atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm? Daži piemēri, kur Latvijas ārpolitika neatbilst nacionālām interesēm un kur nevar vainot amerikāņus, lai arī viņiem šeit ir pietiekami daudz ietekmes aģentu.
Piemēram, de jure Latvija ir iestājusies NATO, de facto – nē. Pēc ekspertu vērtējuma, Varšavas pakta laikos 7% no Latvijas PSR iekšzemes kopprodukta veidoja dalība militāri rūpnieciskajā kompleksā. Turpretī šobrīd Latvijas industrija NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā vispār nav integrēta. Bet NATO ir tāds pats biznesa projekts kā visa pārējā tirgus ekonomika. Kamēr Latvija nav integrēta NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā, tikmēr Latvija pilda tikai un vienīgi lielgabalgaļas vai nenogremdējama aviācijas bāzes kuģa funkcijas. Mēs par pliku velti NATO atdodam savu ģeopolitiski stratēģiski svarīgo vietu. Bagātais to varētu darīt, bet mēs esam nabagi, tāpēc mēs to par velti nedrīkstam darīt. Tāpēc Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir panākt Latvijas tautsaimniecības integrāciju NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā – vienalga, vai mēs ražojam zeķes NATO zaldātiem, vai automātus, bruņutransportierus, aviācijas bāzes kuģus u.tml. Svarīgi, lai mēs kaut ko ražotu un būtu kāds, kas to visu garantēti pērk. Kamēr tā nav, tikmēr mēs notrallinām savu Aizsardzības ministrijas budžetu. Latvijas tauta apmaksā citu valstu militāri rūpniecisko kompleksu.
Šobrīd caur Latviju tiek transportēti aptuveni 50 000 NATO konteineru. Bet tas pēc pievienotās vērtības atbilst vienam nelielam Ventspils ostas terminālim. Galvenā pelnītāja NATO kravu tranzītā uz Afganistānu ir Krievija, kura nav NATO dalībvalsts. Tāpēc runāt par to, ka, nodrošinot šīs kravas, vērojama liela labvēlība pret Latviju, ir stipri pārspīlēti.
EgilsR
8.07.2010., 09:56
Mēs šodien visas pasaules priekšā varam palielīties ar unikālu fenomenu. Katrus četru gadus mūsu valdošās politiskās “prostitūtas” atjauno savu politisko nevainību. Kā tas iespējams?
Janis_K.
8.07.2010., 12:40
Te var izlasīt rakstu sēriju trijās daļās ar nosaukumu “The Technological Revolution and the Future of Freedom.”
Adrese: http://www.globalresearch.ca/index.php?context=va&aid=20028
Janis_K.
8.07.2010., 14:54
Manuprāt, minētā filma “The Secret of Oz” ir vislabākā filma, kas atspoguļo naudas vēsturi un tās saistību ar tautsaimniecību. Tajā tiek atkodēta arī klasiskā amerikāņu pasaka “Brīnumainais burvis no Oza zemes”, ko padomju laikā lasījušie atcerās kā “Smaragda pilsētas burvi” (pasakas padomju versija).
Cik vērtīgi gan būtu šo filmu pārtulkot latviski! Tas būtu reāls ieguldījums izpratnes paplašināšanā. Nezinu gan, cik cilvēku Latvijā gribētu tādu filmu skatīties, jo, šķiet, cilvēki zaudējuši ticību visam un pirmkārt jau paši sev.
KaTs
8.07.2010., 15:06
atnācām
sākam runāt par ļeitu
a kimā soļs, A?
Janis_K.
8.07.2010., 18:01
Ar smaidu par globalizāciju. šodien saņēmu šādu tekstu, kurā minēts arī TF:
Hello Dear
Mans vārds ir Jane i atrast jūsu e pastu adderss ar (www.tautasforums.lv). Es “esmu gādīga un mīlošs viena meitene, kas vēlas runāt ar cilvēkiem un uzzināt vairāk par katru citu kultūru un veidiem, kā leaving.I esmu laimīgs rakstiski jums pēc kura iziet caur savu profilu šeit Little no maniem hobijiem ir klausoties mūziku, spēles, lasīšana, ēdiena gatavošanai un dejas. Es uzskatu, ka mēs varam sākt labas komunikācijas no šejienes, un neatkarīgi no vietas un to attālumi, mēs varam sazināties better.It būs appreciated, ja jūs rakstīt atpakaļ, lai mēs iepazīt viens otru. Nozīmē, kamēr šeit ir mans e-pasts,
Hope dzirdēt no jums
Jane.
KaTs
8.07.2010., 21:26
Pirmkārt.
Mani kārtējo reiz “besī ārā” tak it kā katoļa JK kreisums.
Šoreiz to NEVAR neredzēt JAU virsrakstā
Citēju – ‘Finanšu teroristu galvenais upuris – mūsu jaunatne’- citāta beigas
Gribas pajautāt “tieši sejā” Jānim – Vai finanšu teroristu upuris ir arī kāds no Taviem bērniem?
KO Tu varētu atbildēt? – Jā ->
Tad atkal gribas jautāt: kāpēc nepasargāji savus bērnus?
Kāpēc tā vietā, lai turētu tīru vismaz pats savu pagalmu, Tu meklē “sliktos” kaut kur – nez kur. Protams, nav jau tā, ka arī es nebūtu izjutis VIŅU ķetnas savā mājā. Tak ienāk jau viņi arī pie manis caur TV, pasaules tīmekli, u.t.t. mani gan viņi tikai reizumis …. patraucē, jo, redzi man pašam ir tik daudz ko jēdzīga un sakarīga darīt, ka vienkārši pat pievērst uzmanību tiem odiem man bieži vienkārši neatliek laika un citiem “manējiem” jau bieži ir tāpat. Mums vienkārši, mūsmājās, nav priekš tam laika, lai kļūtu par pilnīgi svešu onkuļu upuriem. Ar svešiem mūsmājās vienkārši nerunā
KaTs
8.07.2010., 21:40
Otrkārt.
Priekšlikumos PAR PUBLIKĀCIJAS TĒMU gribētu gan redzēt kaut vienu priekšlikumu, kas reāli pasargātu/atveseļotu Latvijas jaunatnes ar visādām riebeklībām inficēto daļu, lai viņi kaut cigareti svešam onkulim pieklājīgi paprasītu (interesanti, kāpēc tieši latviešu bērni tomēr salīdzinoši bieži “šauj” cigaretes.
Janis_K.
8.07.2010., 22:16
Tam nav nekāda sakara ar kreisumu, Ivar Alksni. Mēs visi jau 20 gadus esam finanšu teroristu upuri. Sevišķi jau sākot ar brīdi, kad LB ieviesa latu, kas balstīts un ierobežots ar šo teroristu rezerves valūtu un viņu diktētajiem monetārā režīma noteikumiem.
Protams, viņi ir ieinteresēti, lai tu un citi par viņiem nedomātu un pat nezinātu. lai varētu mūs uz nebēdu laupīt un/vai izspiest no ekonomiskās aprites.
Indulis
8.07.2010., 22:19
KaTs, ja mēs būtu gatavi balstīties uz vēstures sniegtajām atziņām, tad mūsu sabiedrībā nepieciešamas izmaiņas pašos pamatos. Dievs, kas saucas NAUDA, jāaizstāj ar sabiedrības pastāvēšanas mērķi un ideju => morāli un likumiem, bet demokrātiju (anarhiju) jāaizstāj ar atbildīgu prezidentālu pārvaldi.
Tāda sabiedrības pārvaldes struktūra, kāda ir te un šodien, nekad un nekur civilizācijas vēsturē nav bijusi. Eksperimentāla valsts, projekts, kas pārbauda utopiskās anarhijas (demokrātijas) eksistenci, homo sapiens pārvēršana par zombētu homo vai vienkārši lielvaru uzspiesta koloniālā politika. Var būt no visa mazliet, bet kopējā aina rāda, ka šis ir sabiedrības attīstības strupceļš.
Kā izkļūt? Pēdējo 2000 gadu vesturiskā pieredze spēj izskaidrot jebkuru cilvēku sastrādātu muļķību un padoms, kas atrodams vēstures mācībās, mums lieti noderētu.
Edge
8.07.2010., 23:53
>Indulis
- Kāds padoms ? Tas, kas atrodams Jaunajā Derībā vai Komunistiskās partijas manifestā (pirmoreiz publicēts 1848.g.21.februārī) – privātīpašuma atcelšana/likvidēšana ?
2000. gados visādi mēģinājumi ir bijuši uzcelt Dieva valstību (sauc to par labklājības valsti, komunismu, demokrātiju utml.) uz Zemes, taču visi beigušies visumā bēdīgi. Pašlaik daudzkur pasaulē notiek aktīvs darbs meklējot izeju no pašreizējā strupceļa – ar lozungiem, labiem nodomiem vai skaistiem saukļiem ( ‘Mums vajag jaunu Renesansi’) jau ir par maz, lai iekustinātu masas vai mainītu pašreizējo ne-ideālo sistēmu. GIGANTISKS darbs jāveic, giga-gigantisks bija jāpaveic, lai noteiktos vēsturiskos apstākļos 1917.g. jaunās sistēmas cēlāji varētu nokļūt pie celšanas.Šaubos vai šodienas apstākļos kāds ir gatavs ziedoties,ciest vai nest upurus – tagad jau uzsvars uz tehnoloģijām vai giga/mega projektiem un plāniem ( Daugavas-Dņepras kanāls, Ziemeļu koridors, Rīgas lidostas paplašināšana utt.utml ).
KaTs
9.07.2010., 01:43
Man reāli atlikuši kādi 25-35 gadi dzīves. Negribu tos izniekot.
Var skaitīt, ka man ir laba eksaktā, teoloģiskā un mākslas izglītība. Mācīšanos pamatvilcienos esmu beidzis.
Ap lieldienām noskatījos filmu Aviators.
Domāju, ka man līdzīgi cilvēki Latvijā ir vismaz kāds simts. Varbūt kādus desmit labi pazīstu
Un tas Latvijā vien
no apmēram 1991-2002. gadam Latvijā praktiski nekas nenotika; man bija vienkārši drausmi garlaicīgi; izslēdzu TVLatvijaReality skaņu, ko darīju? – uzskatīsim, ka aktīvi meditēju
Latvijas latviski runājošā kultūrvide manā uztverē nodarbojas ar samojedismu, nav veikusi dvēsesles izlūkošanu un grēku nožēlu
Latvijas avīze ar lielāko tirāžu – MK Latvija – tur tikpat kā nekā NAV par Latvijas deklaratīvo un deklamatīvo politiku. Kāpēc? Vai tad ir vērts par to runāt?
Kas divritenim ir svarīgāk? Priekšējais vai pakaļējais ritenis? – pareiza atbilde: pēc definīcijas abi
Kas svarīgāks? personiskā vai politiskā darbība?
pareizā atbilde – abi
Vai TE kaut ko var izdarīt?
Var.
Kā visos laikos, kad kāds kaut ko reāli izdarīja
vai tas bija Kristus, vai Asīzes Francis, vai Jānis Cimze vai Hovards Hjūzs vai Baumaņu Kārlis, vai ….
nu kaut vai Einārs Repše, Aivars Lembergs, Andris Šķēle
bet iesākumā tomēr bija
jā, kas bija iesākumā?
Manuprāt, Jānis Cimze
NAV nekādas pirmās, otrās, trešās u.t.t. atmodas
IR
Latvijas nācijas veidošanās līdz tās
pirmajiem ziedu laikiem
Mēs mīļie patreiz pirmo reizi ziedam – kā jauna ābelīte
Cimzes dzīves moto bija – kas dzīvību ķīlā neliek, tas pie īstas dzīves nekad netiek.
Redz, es ne reizi vien esmu kaulainajai acīs skatījies. Veselīgi un izglītojoši
KaTs
9.07.2010., 01:48
http://www.draugiem.lv/blogs/?pid=6631092 Andra Jansone – Dienasgrāmata
Filozofijas profesors lekcijas sākumā paņēma tukšu majonēzes burku un piepildīja ar golfa bumbiņām. Un jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
-Viņi piekrītoši atbildēja, ka esot.
Tad profesors paņēma oļus un iebēra tos burkā…. Oļi ieripinājās spraugās starp golfa bumbām. Un viņš atkal jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
-Viņi piekrita.
Tad profesors paņēma kasti ar smiltīm un iebēra tās burkā. Protams, smiltis piepildīja visas spraugas. Un viņš jautāja, vai visi piekrīt, ka burka ir pilna.
-Uz ko studenti atbildēja ar vienbalsīgu “JĀ”.
Tad profesors paņēma divas alus pudeles, atvēra tās un ielēja pilnajā burkā. Alus iesūcās smiltīs.
-Studenti sāka smieties.
“Un tagad!”, teica profesors, “Es gribu, lai jūs atzītu, ka šī burka atspoguļo visu jūsu dzīvi.”
Golfa bumbas ir svarīgākās lietas tajā – bērni, veselība, draugi, hobiji. Lietas, kas vienmēr paliek un jūsu dzīve ir piepildīta.
Oļi ir pārējās lietas, kas svarīgas jūsu dzīvē – darbs, māja, mašīna.
Smiltis ir visas pārējās mazās lietiņas, kas piepilda jūsu ikdienu.
Padomājiet! Ja jūs vispirms piepildiet burku ar smiltīm, neatliek vairs vietas nedz oļiem, nedz golfa bumbām. Tieši tā pat notiek, ja jūs tērējat pārāk daudz laika niekiem. Jūs tā arī nepiepildīsiet dzīvi ar jums patiesi svarīgām lietām. Pievērsiet uzmanību lietām, kas ir vissvarīgākās jūsu laimei ! Rotaļājieties ar bērniem ! Aiciniet vecākus vakariņās ! Dodieties makšķerēt ! Nosviniet vēlreiz 18 gadu jubileju ! Jums vienmēr atradīsies cits laiks, lai iztīrītu māju. Parūpējieties par golfa bumbām vispirms. Viss pārējais ir tikai smiltis. Viens students pacēlis roku jautāja:
-”Profesor, bet kāda ir alus nozīme tajā visā?”
Profesors pasmaidīja un teica:
-”Nav svarīgi, cik piepildīta ir jūsu dzīve, lai tajā vienmēr atrastos vieta kādam aliņam..”
Umberto Eko, semiotikas profesors.
Atbilde -
Kāpēc? mēs atkal
(?) atvaino neatceros, bet gan jau TEV taisnība – esam labi pazīstami -
satikāmies?
Varbūt tāpēc, ka man jau labu laiku no “dižajiem, lielajiem” (un vēl dzīvajiem) vistuvākais ir UMBERTO Eko. Es zināju šo stāstu, bet šis stāstniecības un rakstniecības skolotājs to pastāstījis pa īstam. Šodien.
Hm.. kāpēc tā notiek, A? Anda Līce nesen teica -=- mēs paši jau dzīvē izvēlamies labi ja otršķirīgo; būtiskais pie mums atnāk no Debesīm> Jo piepildītāka ir dzīve, jo vairāk golfa bumbu “atskrien” (?) pie Tevis , jo vairāk saproti, ka tā īsti Tavā paša varā ir labi, ja smiltis. Mēs neizvēlamies labo, labais izvēlas mūs.Sajūt mūs. Tuvinās. Atnāk. Ienāk. Piepilda.
Un tad? Tad mēs dodamies kādu piepildīt
KaTs
9.07.2010., 07:05
Ar ko es gribu piepildīt savu atlikušo dzīvi?
[ Redziet, uz VISU - ? - jau var paskatīties no dažādiem skatu punktiem.
BET.
Kā jūs skatāties un VARAT paskatīties uz savām rokām? Paskatījāties? Atcerieties ! Lūdzat, lai draugs paskatās uz jūsu rokām. Iedomājaties ko viņš redz. Varbūt palūdzat, lai uzzīmē ko viņš redz. Varbūt uzzīmējat kā jūs redzat savas rokas. Tagad salīdzināt bildes. Jūs savas rokas redzat līdz pleciem, viņš skatoties uz jūsu rokām ļoti iespējams redz jūs visu.
Varbūt tāpēc Kristus teica, ka Dievs-Radītājs jālūdz - t.i. jāprognozē sava iespējamā nākotne - divatā vai trijatā: māte, tēvs kaut kad vēlāk vismaz pirmais bērns. Runāt ar radītāju ir jēga tikai cilvēkam esot kaut šajā vismazākajā draudzē esot.
Tātad JA kāds ir pavisam viens un viņā nav sajūtamas saites ar Radītāju, ja viņš sevi neizjūt kā daļu no TĀ, TAD .... nu tad viņa, varbūt nemaz vairs/vēl vienkārši nav.
Cilvēku kopdzīves forma ģimene veidolā - viņš da viņa da varbūt kāds bērņuks ne tikai manuprāt; tāpat kā visaptveroša visu lietu mērīšana naudā (kas taču NAV ēdama) vienkārši ir Rietumu civilizācijas nomalds, kas izčākstēs JA to katrs nebarosim ar nemitīgu tā barošanu teju vai visiem atrodot "savu stūri" un ielienot tajā un činkstot par grūto bērnību un slikto valdību u.t.t.; Atašienē vēl tagad gan jau ir kādi desmiti staroveru, kas normāli dzīvo iztiekot pilnīgi bez naudas. Pavisam skaidri to var izteikt lietojot D. Vereščagina grāmatu sērijas terminus - no šīm cērmēm jeb energoinformatīvajiem parazītiem katram mums jātiek vaļā. Tātad katram mums ar sevi jāpastrādā.
Bija un vēl tagad ir Pāvils Raudonis. Tagad viņš laikam ir kopā ar Andri Šķēli, digitalizēja Latviju. Gudrs cilvēks. Kādreiz laikam bija mežsargs. Mežā labi domāt. Laikam pat kaut kad pie iepriekšējā karoga, Pāvils teica: ui nebūs ar mums nekas labs, ja svētdienu nesvētīsim. Cits gudrs cilvēks man pēc gadiem paskaidroja - cilvēkam dzīvē jābūt ritmam, katru nedēļu vienu dienu jāvelta .... visu dienu tuvojoties .... tam labākajam ( svētums manuprāt arī ir svešvārds, ja nav tad visādas baznīcas un politiķi to par tādu padarījušas). ]
Es vienkārši dzīvošu un kaut ko darīšu.
JO
JA man ir kas sakāms, izsakāms, piepildāms
TAD ir vienalga kur to ielieku – kāda darbā, rūpē, veikumā
JA man ir sēkla
TAD tik vien tā rūpē kā TO iesēt un pēc tam kopt
————
P.S.
Dīvaini, ceļojot pa Norvēģiju man negadījās ne no vienas mašīnas tai garāmbraucot dzirdēt bumsi-bumsi
Valsts un baznīca tur ir apvienota. Meitenes beidzot vidusskolu pašuj sev tautastērpu. Kur tik neej – daudzviet redzami auseklīši.
Senāk svētbildes varēja zīmēt tikai pēc vairāku gadu ilgiem sirdsmiera meklējumiem un tā sasniegšanas.
Lieli jēdzīgi projekti? – kaut kad jau būs un te Latvijā varbūt vēl 10 gadus nebūs, kaut patiesībā tos būtu iespējams sākt jau kaut vai pēc mēneša, bet nu nekādi ne agrāk. Lieli projekti? Pēc 8-10 miljoniem gadu Saule nodzisīs. Nāksies pārvākties uz citu planetāro dzīvokli. Tiesa ir jau tagad cilvēki un grupas, kas par to jau tagad domā un ne tikai domā, bet dara.
Mozus Izraēļa tautu četrdesmit gadus pa tuksnesi esot vadājis līdz apsolītajai zemei. Paskatoties kartē tas attālums noejams pāris dienās. Tad ko viņi tur darīja tai tuksnesī tik ilgi? Vai Mozus nezināja ceļu? Zināja. Tikai audzināja savu tautu. Mums aiz muguras 20 gadi un puse ceļa būs noieta, kad tiks sasniegta 39. kilometra atzīme. Tas tā gan ir gan nav, jo gan katram atsevišķi, gan kādam kopumam kopā tos 39. kilometrus IESPĒJAMS pieveikt pat kājām vienā dienā.
Kas nepieciešams vispirms? TICĒT
ka kaut kas IR iespējams,
ka tas nepieciešams, ka tas ir neatliekams darbs vai tā daļa.
Bij man jau vismaz stundu jābūt darbā, klienti gaida rīta pastu, bet es te “klavu” klabinu..
Sagrēkoju?/ Izdarīju šīs dienas visneatliekamāko darbu?
Ta redzēs, ceru manējie – kolēģi, klienti – mani dikti bargi netiesās
Nu jā, un tiesāšanu esmu atmetis. Tā pamazām dzīvojos.
lai veicas
EgilsR
9.07.2010., 09:26
Egils> KaTs.
Tā domā daudzi, kas nevēlas eksistēt šajā pasaulē, bet dzīvot. PSRS laikos komunisti stāstija, ka viņu ideoloģija cīnās, par mieru visā pasaulē. Toreiz es domāju, kā var cīnīties par mieru? Cīņa pati jau rada nemieru. Mierā ir jādzīvo, bet ne jācīnās!
Lai neeksistētu, bet dzīvotu, jākustās, jādarbojas vienalga kādā jomā.
Mūsu sabiedrības lielākā daļa izvēlējās eksistēt, ko nu es, lai tie citi. Un tad kad tiek uzticēts citiem, bet pats tikai eksistē, it tā, kā ir.
Dievs devis mums zemi, ūdeni, gaisu. Mums ir sava valsts, iedzīvotāji, teritorija, lielākā vērtība, kuru mēs neredzam. Mēs redzam kā citur, bet neredzam savas iespējas.
Latvija turpmākajos desmit gados var sasniegt ļoti augstus rezultātus, tikai jāvēlas un jāsāk dzīvot. No kaut kā protams nāksies uz to laiku atteikties, bet tas jau normāli. Arī ģimenē nākas no kaut kā atteikties grūtos brīžos. Un vecāki atsakās vienmēr par labu bērniem un vecvecākiem. Tikai viena piebillde – pareizās ģimenēs.
Mums jādara šodien viss, lai desmit gadu laikā mūsu jaunatne, bērni būtu viskonkurēt spējīgākie visā pasaulē. Un tas nav neiespējami. Kā to izdarīt – pasakiet Jūs katrs pat sev, izrunājiet to savā ģimeniskā vidē, vienojieties ar draugiem un radiem un tad prasiet no politiķiem pieņemt atbilstošus likumus. Ja kāds tam netic, lai turpina eksistēt tālāk. Es nevēlos eksistēt un tāpēc pieņēmu lēmumu 2007. gadā atgriezties politikā, jo kādu laiku to biju pametis.
Domāju ka rudens vēlēšanas būs pēdējā iespēja, lai iegrieztu valsts ekonomisko kuģi pareizā virzienā.
Šodienas rīta NTV raidījumā Zivtiņš stāstija, ka strauji palielinās auto vadītāju skaits, kuri pārsniedz ātrumus un izraisa avārijas uz ceļiem. Tagad tam tiks pievērsta lielāka uzmanība un vainīgie sodīti. Protams, ka ar sekām jātiek galā, bet, kur ir cēloņi? Cēloņi nekontrolētai ātrai baukšanai, milzīgai noziedzībai un pārējām nejēdzībām? Tikai ar sodiem neko nevar panākt. Ar ko būtu jāsāk, lai pēc desmit gadiem mēs būtu vislabākie pasaulē? Es zinu Tu uz to spēsi atbildēt, bet pārējie?
Aicinu visus sākt dzīvot!!! Dievs mums šādu iespēju devis.
KaTs
9.07.2010., 14:20
par latviešu ( pārsvarā Latvijas) “panākumiem” pēdējos 100 gados jau izteicos
KaTs: Jūlijs 7th, 2010 at 6:14 pm
—————-
Jau 2002. gadā atgriežoties politikas “otrajā ešelonā” (kas dīvainā kārtā sakrita gan ar JL izveidošanos, gan Jukos krahu, gan vēl vienu otru notikumu, kura nozīmi gan jau pamanīs vēsturnieki), pieliekot arī savu plecu gan toreiz tikai divu it kā ideoloģiski nesavienojamu partiju apvienības izveidē: LZP+LZS=ZZS) uzdūros vienam interesantam faktam. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā skaitliski palielinājies TIKAI romu skaits ( no ap 10 000 līdz 40 000).
Kas ir romas? Viņu valoda pieder indoeiropiešu valodu grupas, indoirāņu zara sanskrita atzaram lidzās singāļu, pandžabu, gudžaratu, marahtu, bengāļu, asāmiešu, hindu-urdu, sindu valodām. Ir versija, ka viņiem nācās izceļot no Indijas kaut kādu tā laika (pirms 2000 gadiem) sabiedrības būtisku tektonisku izmaiņu rezultātā: tur vienkārši stingrajā kastu sistēmā izrādījās nevajadzīgi desmitiem tūkstošu klejojošo amatnieku. Romas pamazām virzījās cauri Turcijai, ap laikam ap 1300 gadu sasniedza Dardaneļus. Eiropā viņi nevienam netraucēja līdz apmēram XVI gs, kad tur vēl bija pārpārēm “lieku zemju”. Romām laikam NEKAD nav bijusi sava zeme. Šķiet, ka romu identitāte pamatojas uz ģimenes un dzimtas absolūtu prioritāti. Ne tango, ne flamenko bez romām nebūtu. Ir vēl būtiskas šodienas pasaules lietas, kas izcēlušās romu vidē.
—————-
Vēlreiz tas pats PĒC BŪTĪBAS.
Neesmu lasījis, bet dzirdējis – gan 1940., gan 1949. gadā BIJA pagasti no kuriem praktiski nevienu neizsūtīja, pat nevienu vecsaimnieku.
———
kaut kas mazliet cits
Aiz Urāliem dziļi taigā, kur pat par 1917.g. ziņa vēl nav tā īsti aizgājusi vai vispār nav aizgājusi ebrejus, latviešus un vāciešus neizšķir kaut gan tur jau cilvēkus vispār pēc tautībām pat tā kā nešķiro. Pat lūsis , vanags un stirna tur ir brālis vai māsa.
Latvija un Lietuva ir māsas, slāvi – to brālēni; VALODNIECISKI un tad jau gan jau arī vēsturiski.
————
Latvijā visu krāsu politiķi un politentuziasti lamā globalizāciju, kas esot “sliktā”. TIKAI latvieši ir viena no tām nedaudzajām tautām, kas faktiski sastopami visur pasaulē: ja ne kā patstāvīgie iedzīvotāji, tad vismaz kā tūristi
———-
Likumi jāievēro. Likumi sistemātiski jārevidē, jo tie savā būtībā visbiežāk ir tikai un vienīgi paraugvienošanās uz laiku un pie kaut kādiem specifiskiem apstākļiem.
——
Rīga nav tik daudz Latvijas kā drīzāk Ziemeļeiropas sirds, bet tā cenšas runāt visas Latvijas vārdā. ZZS visdrīzāk piedalīsies valdības veidošanā. ja tas tā nebūs, tas vismaz man būs vislielākais šo vēlēšanu pārsteigums. Jo ZZS ja ne vienīgā faktiski pārstāv “īsto Latviju”, tad vismaz pārāk enerģiski tai neliek sprunguļus riteņos “skrienot Eiropā” vai tagad ” skrienot Krievijā” vai “PSRS restaurācijā” vai tās valsts iekārtas “mūžīgo vērtību atjaunošanā”. Divi no patreizējiem 6 palaistajiem politiskajiem projektiem visdrīzāk līdz rudenim bankrotēs. Kuri? Nav zināms. Tas atkarīgs no šo projektu rezervistu soliņa garuma vai atsevišķu pārstāvju aktivitātēm vai, diemžēl, iespējams, no maka biezuma un pasīvo pasivitātes konsekvences.
—–
Būtu jau labi, ja jau šogad “viena partija paņemtu banku” un pie tam vēl nekļūtu kurla.
———
Viena no uzkrītošām dažādtautu, kur vai katrā tautā izdalāmas faktiski nesavienojamas divas vai vairākas dzīvesziņas (tās var skaitīt par pirmreliģijām ), Latvijas īpatnībām tās pārbagātība gan ar propogandistiem, gan propogandas patērētājiem. Un tāpēc mums iegājies katrās vēlēšanās iztērēt ap 10x vairāk naudas uz vienu potenciālo vēlētāju kā Apvienotajā karalistē. Tā nu ir viena no sliktākajām un izskaužamajākajām Latvijas ipatnībām – ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
De iure esam, de facto arī … tikai šīs abas lietas kaut kā galīgi ir katra pa sevi.
Varbūt Latvija ir viena no tām nedaudzajām teritorijām, kur iedzīvotāju skaits faktiski saglabājies nemainīgs jau pat kādus 2000 gadus. Viena cita tāda teritorija BIJA vēl nesen ĒĢIPTE, vai ēģiptiešu dzīvesziņa kāda tā daudzviet vēl bija pirms 50 gadiem ir kaut kā restaurējama vai faktiski aizgājusi un daudzus tās mākslas šedevrus vairs nekad neviens nespēs adekvāti uztvert?. Latviešu dzīvesziņa, manuprāt, ir daudz mazāk apdraudēta kā simtiem citu pat “lielo” tautu ( iespējams vāciešu) dzīvesziņa .
Ne santīma nelikšu par jebkādu gadu nākotnē, kad “apklusīs pēdējais latvietis”.
Secinājumi?
tikai viens
vismaz gadu man te būs ko darīt
uz tikšanos
EgilsR
9.07.2010., 17:17
Izsūtīšanai bija internaconāls un plašs sociāls raksturs. Nešķiroja pēc tautības vai mantiskā stāvokļa. Bija vajadzīgs cipars un vietējie ziņotāji, kas nebūt nebija okupanti.
Par represijām, kas norisinājās PSRS teritorijā mūsu latviešu virsnieki un sabiedrības “krējums” zināja,līdz ar to nesaprotu mūsu vīru nostāju? Ulmanis teica tautai, lai tā paliek savā vietā un viņš paliks savā. Tāds dīvains aicinājums. Jau 1939. gadā šeit uz vienošanās pamata atradās krievu armija.
Kāds krievu virsnieks uzdeva manai vecmātei reiz jautājumu:”Kāpēc latvieši prasīja maizi” Laikam komunisti tādā veidā centās skaidrot Krievijā, kāpēc dodas palīgā latviešu darba tautai. Uz to mana vecmāmiņa atbildēja, ka ja uz maizes rieciena biežā kārtā var uzsmērēt sviestu uzlikt, desu, speķi, sieru, maizi nevar redzēt, bet tagad droši vien maizīte būs redzama. Par šādu sakāmo viņa droši varēja nokļūt pie baltajiem lāčiem, bet nekā, nodzīvoja visu laiku Latvijā.
1948. gadā mātes brāli iesauca “krievos.” Kādam frontes staršinam viņš izsita zobus, par to tika izsaukts uz politdaļu. Uz jautājumu, kāpēc viņš zaļais piekāva frontinieku, mātes brālis atteica, ka staršna viņu nolamājis par fašistu. Vai tad krievi iesauc armijā fašistus? Staršina pats dabūja vēl no savas priekšniecības pa kaklu. Iespējams ka laimējās, bet varbūt tāpat, kā somi karojot ar krieviem parādija sevi.Reizēm tiek cienīts spēks, bet ne ļurbisms.
Bija cilvēki, kas stāstīja, ka pirms izvešanas pie viņiem atnāca, tā sauktie okupanti, un brīdināja, lai pamet mājas un dodas uz mežu, jo pagastā saraksti jau sastādīti. Kas sastādīja? Latviešu komunisti? Bet tobrīd latvieši nemaz tā partijā nestājās. Tātad viss atkarīgs no paša cilvēka.
Pēc kara Latvijā ieradās no PSRS civīlisti. Bija, kas brauca meklēt laimi, citi palika, jo nebija kurp atgriezties, karš bija visu iznīcinājis. Citus vienkārši no krievijas deportēja uz rietumiem, tāpat, kā mūsējos uz austrumiem.
Mani pārsteidz tas, ka tie cilvēki, kas tika izsūtīti, izcieta grūtumu, ir mazāk agresīvi pret sveštautiešiem, kā tie, kas bija palikuši Latvijā. Nesaprotu mūsu jaunatni, kas ir agresīvi nacionāļi salīdzinājumā ar viņu vecvecākiem. Bet lai jau nu paliek.
Par sevi varu pateikt, ka arī LPSRS laikos atzīmējām Ziemassvētkus, Līgo, Lieldienas un pat septiņdesmitajos gados dziedājām latviešu leģionāru dziesmas un iemetām pa glāzītei,18. novembrī, kopā ar pagalma zēniem – krieviem. Protams, atklāti to nepopularizējām. Tāpat apmeklēju bazīcu un svecīšu vakarā pie Čakstes un Meirovica kapa nolikām svecītes. No komjaunatnes nemeta, jo tajā nesastāvēju un ar varu neviens nespieda, tātad nebija no kurienes izmest. Pilnīgi iespējams, ka viņu vidū nebija stukaču. Mēs pat sakarsuši strīdējamis par tā saucamajiem “ulmaņlaikiem”. Varbūt man laimējās. Tas laikam nozīmē, ka katrā tautā mēdz būt goda cilvēki un negoda.
90. gadu sākumā runāja, ka atjaunojam savu neatkarīgo valsti. Neko nevar atjaunot, kas pagājis, tāpat kā jaunu vīnu nevar liet vecā ādas maisā, jo tas rūgst un maiss var pārplīst. Tā jau laikam mums arī sanācis.
Es gan nedomāju, ka man būtu tikai gadu, ko darīt Latvijā. Nav bezizejas, līdz ar to kulšu to krējumu kā tā varde, lai varētu to sakult sviestā un izlēkt.
Ja raugos uz trimdas latviešiem, saprotu viņu nostaļģiju par Latviju PSRS laikos, bet viņiem bija tomēr vieglāk. Viņi netika apdraudēti un brīvi varēja lamāt totalitāro režīmu. Tas nav nekāds varoņdarbs runāt “amerikas balsī.” Bīstamāk bija mums, kas klausījās. Paldis, ka deva info no Rietumu pasaules. Bet manam tēvam nācās dzīvot šajā režīmā un slēpt, ka aktīvi bija darbojies gan pret krieviem, gan fričiem kopā ar Brastiņu.
Man nav Latvijā starp sveštautiešīem pretinieku. Jā, viņi ir dažādi, dažādi uzskati par vēsturi, bet mums jāveido Latvijas nākotne. Es nekad neteikšu to, kas nav ar mani ir pret mani. Var gadīties, ka valsts nosargāšanā un latviskās vides saglabāšanā man būs tikai viens sabiedrotais, kuru nacionāļi sauc, par “okupantiem.” Manu Dzimteni okupējuši rietumu banku okupanti, kuri iesūtījuši mūsu zemē savas meitas, kuras nemāk uzvesties. Māte droši vien mītnes zemē tā nerīkojas? Domāju, ja rudēnī tauta izdarīs pareizo izvēli un ievēlētu divas, trīs partijas, LZZS, SC un vēl kādu, Latvijas atveseļošanās būtu iespējama 10 gadu laikā. Es ceru uz tautas gudrību, jo cerība mirst pēdējā.
valters_grivins
9.07.2010., 19:03
Es ceru, ka tauta tomēr sapratīs, ka šādi krievu okupācijas “mīkstinātāji” kā Egīls tikai zvejo naivo un vēsturi nezinošo latviešu balsis saviem Maskavijas kungiem no SC.
Lūk 1949. g. izsūtīšanu apraksts, kurā sniegti dati, kas pierāda, ka šai genocīda izpausmei bija pilnīgi nacionāls raksturs:
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
1949.gada 25.marta izsūtīšanas
Tā bija pati masveidīgākā krievu okupācijas varas organizētā latviešu izsūtīšana. Krieviem bija jau zināma pieredze, kad 1,5 miljonus cilvēkus izsūtīja no okupētās Austrumpolijas 1939. – 1940.gados.
Izsūtīšanas sagatavošana. Krieviem tas jau bija labi atstrādāts mehānisms no 30.gadiem, kad viņi represēja savus iedzīvotājus Krievijā. Attiecībā uz šo izsūtīšanu lēmumu pieņēma PSRS Ministru padome 1949.gada 29.janvārī. Operācijai piešķīra nosaukumu „Krasta banga” un attiecās uz visām trim Baltijas valstīm. Latvijas struktūras bija vispadevīgākās Maskavai no visām Baltijas valstīm.
Deportāciju sāka gatavot jau 40.gadu otrajā pusē. Tad LPSR Drošības ministrija sāka uzskaitīt visus aizdomīgos, bet lauksaimniecības ministrija – kulakus. Tomskas un Omskas arhīvi liecināja, ka turienes izpildkomitejas un partijas komitejas jau 1949.gada februārī sāka gatavoties izsūtīto uzņemšanai. Bija jānoskaidro cik ģimeņu tie spēs uzņemt. Šajā deportācijā aizvestie vairumā bija zemnieki, lai tie nespētu pretoties kolektivizācijai. Pēc deportācijām palikušie burtiski sabēga kolhozos dažās nedēļās.
Simtiem cilvēku strādāja, lai sastādītu sarakstus. Lēmumus par konkrētu ģimeņu deportāciju pieņēma VDM apriņķu daļu darbinieki, bet pēc tam tos akceptēja ministrijas centrālais aparāts. Ar nacionālo partizāņu un viņu ģimenes lietām strādāja ministrijas 2.N daļa, kas bija radīta cīņai ar bruņoto pretestību. Tā kā izsūtāmo lietas ir saglabājušās, tad šo okupantu pakaļlaižu vārdi vairumā ir zināmi. Vairums viņu bija iebraucēji no Krievijas, jo amati tika sadalīti vēl pirms Latvijas okupācijas.
Deportējamo lietas lielā slepenībā gatavoja LPSR Valsts drošības ministrijas darbinieki. Izsūtāmie tika sadalīti divās kategorijās: kulakos un nacionālistos. Kulaku izsūtīšanu apstiprināja Viļa Lāča vadītā Latvijas Ministru padome, bet nacionālistu – PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede, taču tā lēmumus pieņēma tikai 1949.gada vasarā un rudenī, kad cilvēki reāli jau ir izsūtīti iepriekš.
Slēdzienu par katras kulaku ģimenes izsūtīšanu 95 % gadījumu apstiprināja tā laika LPSR drošības ministrs Alfons Noviks. Viņš apstiprināja arī slēdzienus nacionālistiem, bet tos papildus vēl sankcionēja LPSR prokurors Aleksandrs Mišutins. Izsūtīšanās piedalījās vietējo iznīcinātāju bataljonu kaujinieki – 7 474 cilvēku, un padomju partijas aktīvs – 11 466 cilvēki. Latvijas iedzīvotāji no izvedējiem veidoja 63.4 %.
Izsūtīšanas norise. Operācijai ievesto karaspēku Latvijā rūpīgi slēpa, daudzviet sarīkoja it kā militārus manevrus.
No 33 ešeloniem pirmais ( Rīgas ) no Ropažiem aizgāja 25.martā, bet pēdējais – no Jelgavas 28.martā. Papildus 33.ešelons aizgāja no Rēzeknes 30.martā. Atšķirībā no 1941.gada izsūtīšanas ģimenes brauca nesadalītas.
1949.gada martā no Latvijas dažu dienu laikā uz Tomskas, Omskas un Amūras apgabaliem tika izsūtīti 42 125 cilvēki ( pēc Latvijas Valsts arhīva datiem ). Plāns tika pārpildīts, jo paredzēts bija izsūtīt ap 39 000 cilvēku. Ceļā mira 229 cilvēki. Pēc 1949.gada marta specnometinājumā pie savas ģimenes tika izsūtīti vēl 513 viņu tuvinieki, arī tie, kuri paši pieteicās. Viņiem pievienojās vēl arī 1422 notiesātie, kuri pie ģimenēm tika izsūtīti pēc soda izciešanas. Tātad kopā tie bija 44 271 cilvēks, gandrīz katrs ceturtais bija bērns ( 10 987 jeb 26.1 % no izsūtītajiem bija bērni līdz 16 gadiem ). Ja vēl pieskaita personas, kuras meklēja, arestēja un izsūtīja vēlāk, kā arī ceļā dzimušos (!), tad izsūtīto skaits šajā akcijā palielinās līdz 44 271 cilvēkam.
1949.gada izvešanai bija izteikti nacionāls raksturs – 40 176 jeb 95.4 % no deportētajiem bija latvieši. 29 030 no tiem tika saukti par budžiem, bet 13 095 – par nacionālistiem. Tika deportēti 709 jeb 1.9 % krievu. Okupācijas vara gatavoja Latviju krievu kolonistu iepludināšanai.
Viens no padomju varas derdzīgākajiem darbiem bija daudzu bērnu, kurus 1946.gadā atveda uz Latviju, atkārtota izvešana 1949.gada deportācijās.
Latvijas KP 1949.gada 29.marta biroja sēdē ar sevišķi slepenu lēmumu J.Kalnbērziņš apsveica operācijas dalībniekus ar veiksmīgu darbību. Daudzus apbalvoja ar Latvijas PSR Augstākās padomes un komjaunatnes CK goda rakstu un apbalvojumiem.
Izsūtīšana kaimiņvalstīs. Kopā no visām Baltijas valstīm izsūtīja 87 000 cilvēku. Jau 1948.gadā Lietuvā operācijā „Pavasaris” izveda ap 40 000 cilvēku, bet 1949.gadā – ap 10 000 cilvēku. Igaunijā 1949.gadā izveda ap 20 000 cilvēku.
Noziegumu slēpšana. Par izvešanām Rietumos zināja, jo sūtņi par tām ziņoja savām ārlietu ministrijām. Droši vien, ka padomju varas iestādes visai labi apzinājās, ka viņu darbības ir noziedzīgas. Vēl 1970.gadā PSRS cenzoru rokasgrāmatā „Datu saraksts” bija noteikts, ka vārdus „specnometināšana,” „specpārvietotie” vai „specapmetne” nedrīkstēja minēt nekur un nekādos veidos.
Ir ziņas, ka no 44 271 deportētā 38 902 ( 87.87 % ) atgriezās Latvijā, bet 5 231 ( 11.8 % ) izsūtījumā mira. Vēl šodien( 2008.gada jūnijs ) ir dzīvi ap 20 000 deportāijā izdzīvojušie.
Šīs okupācijas iestāžu darbības pēc t.s. Romas statūta ( pieņemts 1998.gada 17.jūlijā , stājās spēkā 2002.gada1.jūlijā ) 7.paragrāfa „d” punkts nosaka par noziegumu pret cilvēcību un pēc 6.paragrāfa „c” punkta – par genocīdu.
1957.gadā LPSR Ministru Padomē 221 reabilitētais lūdza viņam atdot okupantu nolaupītās mājas un personīgo mantu, bet gandrīz visi saņēma tbildi, ka tie atbrīvoti bez kompensācijas.
Krievijas arhīvi. 1994.gada janvārī – februārī Krievijas valsts arhīvā Maskavā ar šī arhīva Uzziņu nodaļas vadītājas vēsturnieces Natālijas Jeļisējevas palīdzību izdevās iegūt 435.lpp. biezo lietu „Operācijas „Krasta bangas” materiāli. 1949.g. 25.02. – 1949.g.23.08. Pilnīgi slepeni. Lieta bez numura. Pastāīgā glabāšanā. Sevišķas nozīmes.” Te bija arī PSRS Iekšējā karaspēka priekšnieka ģenerālleitnanta P.V.Burmaka atskaites ziņojums PSRS VDM ministra pirmajam vietniekam ģenerālleitnantam S.I.Ogoļcovam. Materiālus publicēja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prese un zinātniskā literatūra tulkoja arī angļu un ukraiņu valodā.
Krievijas Valsts Ārzemju literatūras bibliotēka uzdāvinājusi mūsu LNB septiņus sējumus ar nosaukumu „Staļiniskā Gulaga vēsture.” Tajā ir unikāli dokumenti, kas atspoguļo staļiniskās terora sistēmas izveidi, deportācijas, arestus un politiskās tīrīšanas.
LVA izdeva divas grāmatas „Aizvestie. 1949.gada 25.marts,” 1.daļa ( 814.lpp. ) un 2.daļa ( 870.lpp. ). Tas ir nozīmīgs solis padomju noziegumu apzināšanā.
Latvijas valsts arhīva pētnieki Aija Kalnciema, Iveta Šķiņķe, Jānis Riekstiņš direktores Dainas Kļaviņas vadībā 5 gadu laikā ( 2002.- 2007.g. ) radījuši divus lielsējumus par šo tēmu. LVA pētnieki strādājuši arī Tomskas un Omskas arhīvos. Domājams, daudzi slepeni dokumenti vēl joprojām nav pazīstami un glabājas Krievijas arhīvos. Sastādītāji izpētījuši desmitiem tūkstošu aizvesto krimināllietu, tika sastādītas ap 73 000 datu anketas, kuras ievadītas LVA datu bāzē.
Deportāciju īstenotāji šodienas Latvijā.
Alfrēds Noviks ( 1908.-1996.g. ). Dzimis 1908.gadā Latgalē. Varētu būt savervēts čekā 18 gadu vecumā. Izpelnījās okupantos lielu uzticību un aši iesēdās Iekšlietu tautas komisāra krēslā 1940.gada vasarā. Par LPSR Drošības ministru kļuva 1944.gadā un bija tajā līdz pat Staļina nāvei 1953.gadā. Pēc tam dzīvoja Mežaparkā. Latvija izvirzīja viņam apsūdzību latviešu genocīdā 1994.gadā un divus gadus vēlāk tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. Savu vainu neatzina un sprieduma lasīšanas brīdī smaidīja. Drīz pēc tam arī 1996.g. viņš cietumā nosprāga. Līdz šim Noviks ir vienīgais, kas nonācis cietumā sakarā ar 1949.gada deportācijām.
Aleksandrs Mišutins ( ? – 1988.g. ). Okupants. Pirms tam strādājis Uļjanovskas apgabalā par izmeklētāju un prokuroru. 1937.gadā viņu izslēdza no Komunistiskās partijas par dzimtenes nodevību, atbrīvoja no amata, bet pēc neilga laika tomēr atjaunoja gan partijā, gan darbā. Iespējams, tieši tādēļ, viņš visiem spēkiem izkalpojās Latvijā., kur viņš bija LPSR prokurors. Līdz 1950.gadam veidoja strauju karjeru, vienu brīdi bija pat PSRS prokurora vietnieks. Mira 1988.gadā.
Augusts Eglītis. Deportāciju laikā LPSR Iekšlietu ministrs. Dzimis Valmierā. Nelegālā lielinieku šūniņā sāka darboties jau 20 gadu vecumā. No 1921.gada bija aktīvs čekas darbinieks dažādās PSRS vietās. 1938.gadā Eglīti Latvijā arestēja, bet nozieguma sastāva trūkuma dēļ tomēr atbrīvoja. Jau 1940.gadā viņš atsāka savu kolaboracionistisko darbību. 1950.gadā viņu no amata atcēla laulības pārkāpšanas skandāla dēļ, kā formālo iemeslu minot nemierus bērnu kolonijā.
Ivans Zujāns ( ? – 1975.g. ). Deportāciju laikā bija 2 N daļas priekšnieks. Par deportāciju organizēšanu apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni. 1953.gada 29.maijā kļuva par Iekšlietu ministru. Nomira 1975.g.
Iļja Mašonkins. Deportāciju laikā bija VDM vecākais operatīvais pilnvarotais. Viņu apsūdzēja, bet 2006.gada sākumā process tika izbeigts, jo viņu atzina par nepieskaitāmu.
Nikolajs Larionovs. Veidojis 1949.gadā izsūtāmo sarakstus. Notiesāts 2003.gadā, spriedumu pārsūdzēja, pa to laiku viņš 2005.gadā nosprāga.
Nikolajs Tess. VDM darbinieks. Piesprieda 2 gadu nosacītu sodu, kura pārsūdzēšanas procesā arī nosprāga.
Jānis Kiršteins. Dzimis 1927.gadā. Veica strauju karjeru VDK sistēmā, kurā strādāja no 1944. līdz 1965.gadam un uzdienējās līdz čekas pulkveža pakāpei. Biji „aktīvs nacionālās pagrīdes iznīcināšanā un 1949.gada deportācijās.” Lieta pret viņu sākta 1998.gadā, apcietināts gadu vēlāk un 2 mēnešus pat pavadījis cietumā.Tika uzrādīta apsūdzība 2000.gadā par genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem. Materiālos ir liecības par viņa dalību Gulbenes rajonā iznīcinot Auziņa grupu. Daudz viņa parakstu zem pratināšanas protokoliem. Savu vainu neatzina, un viņu 2005.gadā attaisnoja Rīgas apgabaltiesa, un arī AT Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada martā. Kā vainu mazinošus apstākļus minēja viņa 80 gadu vecumu, darbošanos barikāžu laikā un Brīvības pieminekļa iznīcināšanas nepieļaušanu.
Mihails Farbtuhs. Notiesāts par genocīdu ar 7 gadu cietumsodu, ko samazināja līdz 5. Galu galā veselības stāvokļa dēļ atbrīvoja pavisam. ACT panāca sev labvēlīgu lēmumu pret Latviju par necilvēcīgiem apstākļiem Matīsa cietumā. Kāda likteņa ironija!
Jevgēņijs Savenko. VDM vecākais izmeklētājs, tiesāts par genocīdu ar 2 gadu cietumsodu, ko pārsūdzēja. Nosprāga 2006.gadā, nesagaidot tiesu.
Trofims Jakušonoks. VDM izmeklētājs, tiesas process nav sācies.
Vasilijs Kirsanovs. VDM virsnieks, pēc aizturēšanas ievietots piespiedu kārtā psihiatriskajā slimnīcā, kur nomira 2000.gadā ar sirds nepietiekamību.
avots: http://www.aliens.lv/new.php?k=336
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Pareizi gan Egīls saka, ka neiztika izsūtīšanās bez vietējiem stukačiem un uzrādītājiem (sk. tekstu augstāk). Jā, tādi bija (starp citu, tādi holokausta laikā bija arī starp žīdiem un viņi šos “jūdas” visbiežāk nogalināja) – par tiem mums kauns, tāpat kā kauns par mūsdienu krievu šovinistu pakalpiņiem – egīliem, armandiem, jāņiem.
”
2)Egīls rakstīja:
“Mani pārsteidz tas, ka tie cilvēki, kas tika izsūtīti, izcieta grūtumu, ir mazāk agresīvi pret sveštautiešiem, kā tie, kas bija palikuši Latvijā. Nesaprotu mūsu jaunatni, kas ir agresīvi nacionāļi salīdzinājumā ar viņu vecvecākiem. Bet lai jau nu paliek.”
Un es saku – tie ir meli. Pret sveštautiešiem “agresīvi” cilvēki Latvijā ir ļoti maz. Nacionālo pašapziņu, kas izpaužas latviešu valodas nostiprināšanā, okupantu pasākumu un okupācijas slavināšanas nosodīšanā par agresivitāti var saukt tikai tāds, kuram pašam tās nemaz nav vai ir aizvietota ar iebrucēju identitāti un vērtību kritērijiem.
Indulis
9.07.2010., 22:45
Tā bija. Bet šodien ārzemju specdienestu organizēto partiju mafiju pārstāvji rīkojas tā, lai tautā radītu neticību un riebumu pret savu valsti, lai valstij zustu jēga un gala iznākumā tā iznīktu. Lisabonas līgums, runas par protektorātu, pievienošanās valstij ar spēcīgu ekonomisku potenciālu – tas bija lasāms, par to runāja pirms vairākiem mēnešiem. Jā, pastāv idejas krīze, klāt nāca arī ekonomikas, bet nodevība pret valsti nav attaisnojama ne ar ko. Taču skumjākais ir tajā, ka partiju, naudas, dažādu projektu un mietpilsoniskā egoisma intereses tiek vērtētas augstāk par mūsu kopējām, par valsts interesēm. Tas tiek nosaukts par demokrātiju. Vai mēs ar demokrātijas lozungu gribam atteikties no sava valstiskuma? Vai švauksti un p. krustiņi spēj pārvaldīt valsti?
EgilsR
9.07.2010., 22:53
“PSRS represīviem orgāniem bija pieredze izsūtīšanā.” Nenoliedzu. represīvos orgānos darbojās dažādu nacionalitāšu asins suņi, izpildīja zaldātiņi. Represijas tika vērstas pret visām PSRS sastāvā iekļautām tautām. “Latvieši bija vispadevīgākie Maskavai”, šodien Briselei.
“Izsūtīšanās piedalījās vietējo iznīcinātāju bataljonu kaujinieki – 7 474 cilvēku, un padomju partijas aktīvs – 11 466 cilvēki. Latvijas iedzīvotāji no izvedējiem veidoja 63.4 %.” Uz 1940. gadu komunistu nebija vairāk kā 500. Vai tad iznīcinātāju bataljonā bija okupanti vai viņu līdzskrējēji?
No visām Baltijas valstīm izveda 87.000. Dramatisks cipars, šodien tikai no Latvijas ekonomisko apstākļu dēļ “brīvprātīgi”, būs deportēti noteikti lielāks skaitlis.
Tiesāt vajag režīmu, atklātā starptautiskā tiesā, un apsūdzētāju vidū noteikti būtu arī krievi, kurus tu tā neieredzi, bet cilvēki, tai skaitā arī režīma izpildsuņi bija 20.gs. visnežēlīgāka režīma upuri.
Tu vajā šodien tos, kuri jau stāv pie durvīm, laiatstātu laika un telpas ierobežoto vidi un stātos Dieva tiesas priekšā.
Kas tev liedz stiprināt latviešu valodu un kultūru. Dari to, bet ne tādām metodēm. Ir tādi cilvēki, kas sit pie krūtīm un apgalvo, ka ir lielākie patrioti, bet tikko mainās vara, tā uzreiz pārkrāsojas un lamā iepriekšējos.
Man nav kauns par savu pārliecību un nav kauns par Jāni un Armandu, bet ar tevi izlūkgājienā neietu. Man tāda sajūta, ka agresīvajiem latviešu un krievu radikāļiem ir viens saimnieks un no viena katla tiek baroti.
Janis_K.
10.07.2010., 08:38
Piekrītu Egilam. Man jau sen tādi novērojumi: abu pušu rīcība ir apbrīnojami saskaņota un cita citu baro.
Tādi aģenti kā Valters ir tipiski nagu maucēji. Tautai izšķirīgā brīdī viņi duļķo ūdeņus, cenšas novērst uzmanību no galvenā, šķeļ sabiedrību un nomelno cilvēkus. Ja radīsies tam piemēroti apstākļi un saimnieki to pavēlēs, šādi darboņi provocēs konfliktus un, ja vajadzēs, taisīs arī izvedamo, ieslogāmo vai nošaujamo sarakstus.
7:03 publicētais materiāls ir maldinošs. Ne jau tādi kā Noviks sastādīja izvedamo sarakstus. Tie bija tikai koordinatori un iedvesmotāji. Sarakstus taisīja vietējie, kuri palikuši ārpus pētāmo loka. Un vietējiem varas orgāniem palīdzēja parasti ziņotāji un nelabvēļi, kas dzīvoja izvedamo kaimiņos, ja ne vienā mājā. Arī tie, kuriem jaunā vara piešķīra zemi, daļu vecsaimnieka inventāra un pat telpas vecsaimnieku saimniecības un dzīvojamās ēkās (tā izraisot tumšas kaislības un dodot vaļu neierobežotai alkatībai). Taču bija arī veseli pagasti, no kuriem principiāli neizveda nevienu. Jaunā vara bija tikai veidošanās stadijā, tāpēc daudz bija atkarīgs no vietējo “iniciatīvas”.
Janis_K.
10.07.2010., 08:48
P.S. Un šie vietējie lielākoties bija latvieši. Arī atbildīgos posteņos Latvijā padomju vara tiecās likt latviešus (lai būtu valodas saikne ar vietējiem), kuri ienāca Latvijā reizē ar armiju un orgāniem. Tie bija tie latvieši, kuri bija izšķiroši padomju varas iedibināšanā un nostiprināšanā pašā Krievijā un jau bija piedalījušies līdzīgās akcijās Krievijas un citu republiku teritorijās. 1937. – 1938. gada represijas PSRS bija vērstas nevis specifiski pret latviešiem, bet gan pret trockistiem un citām opozicionārām frakcijām pašā partijā, starp kuriem netrūka arī latviešu.
Tikai vienas stīgas nacionālisti un provokatori šo raibo internacionālistu masu nosauc par krieviem, jo tas viņiem der naida kurināšanā. Turpretī paši izsūtītie nereti uzsver, ka Sibīrijā viņus glābuši un atbalstījuši tieši krievi un citu tautību izsūtītie.
Janis_K.
10.07.2010., 09:04
Un tik tiešām tādi vienas stīgas fanātiķi vienlīdz labi kalpo visiem saimniekiem un viņus labprāt izmanto visas puses. Tāpēc, ja tā atgadīsies, ka Latvija atkal nonāks Krievijas pakļautībā, nebrīnīsimies, ja arī jaunajos orgānos patriotus vajās tādi kā Valters.
Klasisks piemērs ir Pauls Ducmanis, kurš vienlīdz labi ideoloģiskajā un represīvajā frontē kalpoja kā nacistiem, tā komunistiem. Te mazs fragments no viena darba:
———————————————————
“Arī Pauls Ducmanis ir patriotiskas ģimenes atvase – tēvs Latvijas Profesiju kameras vicepriekšsēdētājs un Jāņa Poruka pamatskolas pārzinis, tēva brālis – Latvijas Republikas senators, 15 gadus LR diplomātiskajā dienestā ārzemēs, LR pārstāvis Tautu Savienībā Ženevā. Vācu laikā Pauls ir viens no Daugavpils laikraksta Daugavas Vēstnesis vadītājiem. Pēc kaŗa ziņotāju skolas nobeigšanas Berlīnē – kaŗa ziņotājs Latviešu leģionā. 1944. gada vasarā vada avīzes Tēvija frontes izdevumu, Tēvijas ievadrakstu „Mosties, celies, cīnies, latviešu tauta!” (1944.7.VIII) un arī pēdējā Rīgā iznākošās Tēvijas numura ievadrakstu paraksta Ducmanis. Kurzemes cietoksnī ir avīzes Kurzemnieks redaktors (1944.18.XI-1945.5.V). Par savu darbību vācu okupācijas gados, atgriežoties padomju okupācijai, Ducmanis nesaņem vis lodi pakausī vai vismaz 25 gadus Sibīrijas vergu nometnēs, bet aši vien kļūst par VDK uzticības vīru – 40. gadu beigās dzīvi piedalījies „mežakaķu”, t.i., pretpadomju partizānu izķeršanā, kļūst par avīzes Rīgas Balss sporta redaktoru, vēlāk par informācijas nodaļas vadītāju (kur strādā arī Kalvāns), un vēl vēlāk par Kultūras sakaru komitejas avīzes Dzimtenes Balss redaktora vietnieku, sacer propagandas rakstus, arī brošūru Kas ir Daugavas Vanagi? (158-163) (skat. arī Lilitas Zaļkalnes apceri „Ezergailis un VDK dezinformācija” – JG245:46-49).”
———————————————————-
Turpretī īstus patriotus vajāja kā nacisti, tā komunisti. Kā tādu varu minēt Jēkabpils luterāņu mācītāju Artūru Kaminski, kuru apcietināja kā nacisti, tā komunisti. Viņš savu dzimteni nenodeva nekad.
Janis_K.
10.07.2010., 09:17
Lūk, informācija par Artura kaminska darbību vācu laikā:
Laikrakstu Tautas Balss laikā no 1942.gada februāra līdz septembrim izdeva nacionālās pretošanās organizācija Latviešu nacionālistu savienība (turpmāk LNS). Iznāca deviņi laikraksta numuri 5-6 lapaspušu apjomā. Laikraksts Tautas balss tika pavairotas uz rotatora vairāku simtu eksemplāru metienā (plašāks apraksts šeit: http://vip.latnet.lv/lpra/nacionalisti.htm.)
——————————————————
Tautas balss redakcijas grupu vadīja teoloģijas students Arturs Kaminskis (segvārds Kalns), klasiskās filoloģijas students Arnolds Čaupals (segvārds Vilks) un students R.Jansons. tekstus uz matricēm rakstīja Irēna Lejniece (segvārds Vija) un romāņu filoloģijas studente Ieva Birgere. Ekspedīcijas daļu pārzināja laikraksta tehniskais redaktors Arnolds Bērziņš, bet pēc viņa aresta 1942.gada jūnijā – LNS propagandas daļas vadītājs Valērijs Geidāns-Kļava. Laikraksta izdošanā un izplatīšanā bija iesaistīti arī citi LNS dalībnieki. Laikrakstu iespieda dažādās vietās – M.Treimanes dzīvoklī Rīgā, Valmieras ielā 45-1, V.Veščunas-Jansones vasarnīcā Bulduros, L.Krasta dzīvoklī Čiekurkalnā un citur. Tekstus Tautas Balsij rakstīja A.Čaupals, Staņislavs Barkāns, A.Kaminskis, I.Birgere un citi. Parakstot rakstus, tika lietoti segvārdi.
Laikrakstu konsultēja arī Kārlis Skalbe, Jānis Endzelīns un Teodors celms.
———————————————————
Lūk, tādus cilvēkus, nevis leģionārus un kolaborantus, vajadzētu likt par paraugu latviešu skolniekiem.
Janis_K.
10.07.2010., 11:02
Interesanti redzēt vēl vienu niansi. Tādi valteri savu naidu vērš ne tik daudz pret pašiem krieviem, cik pret tiem latviešiem, kuri meklē iespējas ar citām tautām sadarboties LĪDZSVAROTI, uz abpusējas cieņas un savstarpēja labuma pamatiem (pretstatā nacionālo interešu nodevībai un kolaboracionismam). Līdz ar to šie vienas stīgas “nacionālisti” savus sekotājus ieved strupceļā vai pašnāvībā. Tā kā neviena tauta nevar pastāvēt pilnīgā izolācijā un ja arī sadarbība ar austrumiem tiem liegta, tad atliek tikai pilnīga atkarība no globālās oligarhijas, kā tas arī ir noticis.
Šie provokatori dara to, ko Uldis Ģērmanis labi apraksta jau ieliktajā citātā:
“Vajadzētu apzināties, ka visai daudz cilvēku, nespēdami un neprazdami darīt ko nopietnu un konstruktīvu, aizpilda dzīvi ar to, ka viņi „izvērš iekšējo cīņu” – meklē dažādus „iekšējos ienaidniekus” un noņemas ar to apkarošanu. Un kas meklē, tas vienmēr kaut ko atrod. “
Janis_K.
10.07.2010., 11:34
šīs it kā sīkās aktivitātes ir svarīgi redzēt plašākā ģeopolitiskā perspektīvā. Jau britu ģeopolitiķis Makkinders rakstīja – kas kontrolē Eirāziju, tas pārvalda pasauli. Lai saglabātu angloamerikāņu globālo dominēšanu, šie spēki XIX un XX gadsimtu ir darījuši visu, lai izjauktu Eirāzijas iekšējo sadarbību. Ap Ķīnu, Krieviju un kontinentālo Rietumeiropu šie spēki radījuši satelītvalstu, kara bāzu un konfliktu zonu. Viņi grib kontrolēt visu tirdzniecību un no tās nosmelt krējumu sev. Tāpēc viņi ir pret katru projektu, kurš paredz iztikt bez angloamerikāņu starpniecības. Tikko Ķīna sāka sadarbību ar Irānu, tā ASV atsāka karu Afganistānā, Irākā un Pakistānā. Tātad vairs nav iespējams būvēt naftas un gāzes vadus no Irānas uz Ķīnu. Lai novērstu Vācijas un Krievijas sadarbību, tika radīta naidīgu bufervalstu zona, kurā ir Polija un Baltijas valstis. Tieši tāpēc Krievija un Vācija kopīgi būvē Nordstream līniju. Īss ieskats par to šeit:
Russia Natural Gas Politics vs Germany, Geopolitical Importance of Lubmin
Politics / GeoPolitics Jul 09, 2010 – 05:03 AM
By: F_William_Engdahl
Politics
Best Financial Markets Analysis ArticleIn the postwar history of the Federal Republic, German Chancellors tend to disappear once they pursue political goals that deviate from the Washington global agenda too much. In the case of Gerhard Schroeder, it involved two unforgiveable “sins.” The first was his open opposition to the 2003 US invasion of Iraq. The second, far more serious strategically, was his negotiations with Russia’s Putin to bring a major new natural gas pipeline directly from Russia, bypassing then-hostile Poland, to Germany. Today the first section of that Nord Stream gas pipeline has reached the Mecklenburg-Vorpommern coastal town of Lubmin on the Baltic Sea, making Lubmin into a geopolitical pivot for Europe and Russia.
Gerhard Schroeder in effect owed his job to the quiet but influential backing of US President Bill Clinton who, according to our German SPD sources, demanded that a Schroeder Red-Green coalition, if elected, support a US-NATO war against Serbia in 1999. Washington wanted to end the era of Helmut Kohl. By 2005, however, Schroeder was far too “German” for Washington, and, reportedly, the Bush Administration turned its considerable attention to backing a successor.
His last act as Chancellor was to approve a giant gas pipeline from Russia’s port of Vyborg near the Finnish border to Lubmin, called Nord Stream. On leaving office, Schroeder became chairman of Nord Stream AG, a joint venture between Russia’s state-owned Gazprom and German companies E.ON-Ruhrgas and BASF-Wintershall. He also increased his public critique of US foreign policies, accusing US-client state Georgia of initiating the 2008 war against South Ossetia.
In 2006 Poland’s neo-conservative Foreign Minister, Radoslaw Sikorski, a close Washington ally, compared the Nord Stream consortium to the 1939 Nazi-Soviet Pact. Since the collapse of the Soviet Union Washington policy has been to cultivate Poland as a wedge to block closer Russian-German economic and political cooperation, including the decision to station US missile defense and now Patriot missiles in Poland, aimed at Russia.
This month, despite ferocious political opposition from Poland and other countries, Schroeder’s Nord Stream project completed its first major goal when the first of two pipeline strings reached land at Lubmin, exactly on schedule. When the second string is landed later this month and the pipeline begins operation in late 2011, it will be the world’s biggest subsea gas pipeline, carrying 55 billion cubic metres of gas throughout Europe each year. The subsea route goes through the territorial waters and exclusive economic zones of Finland, Sweden, Denmark and Germany, avoiding Poland and the Baltic States of Estonia, Latvia and Lithuania.
From Lubmin, which will be a transfer station, the OPAL pipeline will go 470 kilometers through Saxony to the Czech border. Other western pipeline routes will deliver Russian gas via existing pipe to Holland, France and to the UK, significantly increasing the energy links between the EU and Russia, a development not greeted in Washington. France’s GDF Suez, formerly Gaz de France, just bought a 9% share in Nord Stream AG and Holland’s gas infrastructure company N.V. Nederlandse Gasunie has 9%, giving the project broad EU participation, a major geopolitical accomplishment for the Putin-Medvedev government in face of strong US opposition. Nord Stream now has long-term gas supply agreements to supply gas to Denmark, the UK, France, Netherlands and Belgium as well as Germany.
Pravietis
10.07.2010., 14:20
“No viņu augļiem jums tos būs pazīt”
valters saka “Vienkārši mums pēc iespējas jāizmanto viņu un mūsu interešu kopējie punkti, pašiem saglabājot cienīgu stāju.”
http://www.youtube.com/watch?v=zFpj8_HdFoM&feature
EgilsR
10.07.2010., 14:30
Pataloģisks naida pret cilvēkiem, tautām prodecē naidu. Var būt dažādi viedokļi, pasaules uztvere, bet nevar būt vienīgā patiesība.
Kamēr politiķi, uzņēmēji, darba ņēmēji neredzēs, ka viņu darbošanās ir virzīta, lai nodrošinātu cilvēkiem cienīgu dzīvi, nekas nemainīsies. Kamēr darbinieki nesaņems cilvēkam cienīgu atalgojumu, mēs dzīvosim nabadzībā. Mēs gribam piesaistīt investorus motivācija, lēts darba spēks. Muļķības! Cilvēkam vajag saņemt atalgojumu tā, lai spētu nodrošināt savas un ģimenes primārās vajadzības un paliktu no nopelnītā pāri, ko viņš varētu investēt savā valstī,vietējos uzņēmumos, kuri sniedz pakalpojumus. Būs mums iekšējā naudas aprite uzlabosies dzīves apstākļi.
Investore no ārvalstīm investējot līdzekļus Latvijā, divreiz, bet iespējams arī vairāk no valsts tos izved. Noziedzīgi bija Ltvijā radīt tā sauktās brīvās ekonomiskās zonas.
Mums, valstij vajadzētu saprast, ka šodien visizdevīgāk investēt valsts līdzekļus ir mūsu bērnos un jaunatnē, kura kļūs zinošāka, papildinās mūsu zinātnieku rindas un radīs visu to nepieciešamo, kas jau desmit, piecpadsmit gadu laikā iepludinās valstī visu nepieciešamo tās tālākai attīstībai un ekonomiskajam uzplaukumam.
Rietumiem tas nav vajadzīgs. Latviešus viņi redz tikai kā kalpu tautu. Nekā nebija! Mums bija ir un būs labākie zinātnieki, mums bija ir un būs konkurētspējīga jaunatne. Mums bija ir un būs Latvija ar saviem dziesmu un deju svētkiem,savu nacionālo kultūru, valodu, nenonicinot arī citu tautu kultūras elimentu pienesumu. To var izdarīt. Bet priekš tā jābūt ticībai un mīlesībai to darīt, norokot naidu pagātnē un paņemot no pagātnes visu to labo un skaisto, kas bija. Un skaistais bija vienmēr, jo tas nav iznīcināms. Romas impērija gribēja iznīcināt pirmkristiešus, bet redzot ka viņi mirst ar smaidu, iznīcināja paši savu impēriju. Arī šodien “Jaunā Romas impērija” vēlas izskaust kristietību, bet to nespēj un nespēs.Nevar iznīcināt to, kas dziļi iesakņojies tautā. Ja no labā kaut viena gailējoša oglīte saglabāsies tā vienā brīdī var pārtapt par liesmu.
valters_grivins
10.07.2010., 14:31
Demagogs Jānis vispirms izmanto čekista Ducmaņa darbā izveidotās melu klišejas, nosaucot Daugavas Vanagus par reakcionāru organizāciju, bet pēc tam rāda Ducmani kā slikto piemēru (kāds viņš neapšaubāmi ir).
Bet šādus apgalvojumus: “Ne jau tādi kā Noviks sastādīja izvedamo sarakstus. Tie bija tikai koordinatori un iedvesmotāji. Sarakstus taisīja vietējie, kuri palikuši ārpus pētāmo loka.” izplatīt bez atbilstoša faktu materiāla pierādījumam gan ir tīrākā Maskavas propagandas reproducēšana.
Vai nav simptomātiski, ka vienmēr, kad Jānis tiek pieķerts melos (kā tikko par krievu-nato manevriem Latvijā) vai sagrozījumos (kā par TF vadības apsolījumiem dot kolonistiem un okupantiem pilsonību, kurus viņš traktēja kā obligāti izpildāmu leģitīmu Latvijas pilsoņu kopēju gribas aktu), viņš izplūst neargumentētos personīgos apvainojumos. Vai tev, Jāni, nešķiet, ka pats esi īstākais Ducmaņa pārmiesojums?
valters_grivins
10.07.2010., 14:43
Bet kāpēc, Egīl, latviešu centieni nostiprināt savas nacionālās kultūras un vērtību pamatus tiek saukti par naidu? Vai tad nebūtu jābūt tā, ka paši “krievvalodīgie” sevi labprātīgi distancē no padomju okupācijas un rusifikācijas un izrāda vēlmi (atsakoties no zaudēto, iepriekš okupācijas armijas nodrošināto tiesību pieprasīšanas, runājot latviski) kļūt par lojāliem Latvijas pilsoņiem, iekļaujoties latviešu nācijā? Tie ir viņi, kuriem jāpiemērojas situācijai, nevis mēs. Savukārt tie, kas to nedara ir vienīgie agresīvie naidīgie elementi Latvijā, pret kuriem jāvēršas ar likuma spēku – vispirms jau pieņemot tādu pat likumu kā Lietuvā, kas nosaka kriminālatbildību par jebkādu okupantu – sarkano un brūno – slavināšanu un noziegumu noliegšanu.
Edge
10.07.2010., 14:55
>EgilsR: Jūlijs 10th, 2010 at 2:30 pm
”(..)Mums bija ir un būs labākie zinātnieki…..” –
AR 20.gadu garumā īstenoto valsts politiku jau drīzumā var nebūt (var būt cilvēki ar profesoru dimplomiem).Akadēmiķis, Organiskās sintēzes sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš nav tik optimistiski noskaņots kā EgilsR., galu galā skarbo realitāti jau īstens zinātnieks vai saprātīgs cilvēks neignorē (saprātīgs cilvēks respektē sabiedrībā valdošos uzskatus, taču neignorē/piekāpjas faktu priekšā).
”LATVIJAS VALSTIJ ZINĀTNIEKI NAV VAJADZĪGI” http://zinas.nra.lv/latvija/politika/16970-ivars-kalvins-latvijas-valstij-zinatnieki-nav-vajadzigi.htm
Edge
10.07.2010., 15:04
>EgilsR.
VISĀ EIROPĀ AR ZINĀTNES attīstības lietām arī neiet kā plānots, iet ‘plāni’, jo Eiropas Savienība sāk zaudēt konkurespēju, sāk zaudēt Ķīnai, Indijai un pat ASV inovāciju ieviešanā, jauno tehnoloģiju jomā. Par šo satraucošo situāciju un tās pārvarēšanas soļiem rakstīja Iveta Šulca (EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā):
”Latvijas un 26 ES dalībvalstu jaunās stratēģijas “Eiropa 2020″ mērķis ir pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi un nostiprināt ekonomiku. Tā ir turpinājums iepriekšējai – Lisabonas stratēģijai (2000 – 2010), kurā valstis izvirzīja ambiciozu mērķi – padarīt ES ekonomiku par konkurētspējīgāko pasaulē, paredzot sasniegt vidējo nodarbinātību 70% apmērā un zinātnei atvēlot 3% no iekšzemes kopprodukta.
Ne viens, ne otrs mērķis pilnībā netika sasniegts. Var secināt, ka dalībvalstis šo ES kopējo stratēģiju neuztvēra kā saistošu, drīzāk rekomendējošu. Arī Latvijā. Vārdi par zinātnes izšķirošo lomu valsts attīstībā līdz šim drīzāk ir skaļi skanējuši.”
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/tepat..eiropa/?doc=75472
Janis_K.
10.07.2010., 17:25
Paldies, Edge par saiti uz vērtīgo interviju ar Ivaru Kalniņu. Tipiska kolonijas izpausme.
Edge
10.07.2010., 21:34
>You are welcome – ņem par labu.
Manuprāt,tipiska globalizācijas ”sērgas” izpausme ( debilizācija ),kas,diemžēl, turpina plosīties un tās sekas (zinātnes un zinātniskuma principu noniecināšana)jau sāpīgi skar aizvien vairāk R-Eiropas valstis ( t.s.PIIGS grupa ).
Saistībā ar I.Šulcas rakstu par nesasniegtajiem mērķiem zinātnes lauciņā ES – raksts divus gadus pirms globālās krīzes – ‘Ko mēs zaudējam.Pašlaik rietumeiropas civilizācijas atrodas nopietnās briesmās’ ( ja paanalizē finanšu teroristu zaudējumu iemeslus/cēloņus, tad tak’ pārsteidz viņu intelekts/zināšanas ).
http://www.lgz.ru/archives/html_arch/lg112006/Polosy/1_3.htm
KaTs
10.07.2010., 22:41
KOMENTS uz – EgilsR: Jūlijs 9th, 2010 at 5:17 pm
Izsūtīšanai bija internaconāls un plašs sociāls raksturs. Nešķiroja pēc tautības vai mantiskā stāvokļa. Bija vajadzīgs cipars un vietējie ziņotāji, kas nebūt nebija okupanti.
Par represijām, kas norisinājās PSRS teritorijā mūsu latviešu virsnieki un sabiedrības “krējums” zināja,līdz ar to nesaprotu mūsu vīru nostāju? Ulmanis teica tautai, lai tā paliek savā vietā un viņš paliks savā. Tāds dīvains aicinājums. Jau 1939. gadā šeit uz vienošanās pamata atradās krievu armija.
ATBILDE – Pēc būtības jau vēl joprojām NEKAS nav mainījies
un
visdrīzāk nemainīsies NEKAD
SECINĀJUMS. Par šo, iespējams, mani nolādēs
( naturāli, tas jau tagad modē)
vismaz puse “progresīvās latviešu tautas” sevišķi ašisti, PSKP versijas komunisti un “īstenie nacionālisti”
( no “šāvēju” sugas – kas tā tāda? nu ir tāda latvijas patstāvīgo iedzīvotāju, gandrīz vai tikai latviesu tautības Latvijas pilsoņu starpā: Nāk pretī uz ielas cilvēks. Prasa. Tu esi latvietis? Pēc apstiprinošas atbildes seko “lūgums”. Iedod cigareti !!!!!!!)
Vai ir iespējams, ka Gunārs Astra vienkārši bija viens no tūkstoša, kam nepalaimējās PSRS laikā cilājot “aizliegtās tēmas”? Vai varbūt tas vienkārši bija viens VDK “projektiņš” latviešu tautas “īstenā varoņa” cepšanā?
Un Kārlis Ulmanis? Vai tas nevarēja būt vienkārši “mazliet vērienīgāks NKVD un Kominternes “projektiņš”?
————
Reiz bija … Herca Franka filma par Roguļovu. Vēlāk izrādījās, ka šis cilvēks
1. bija ilggadīgs milicijas ziņotājs un tāpēc neaizskarams
2. ka šis cilvēks atzīstoties pastrādātajā vienkārši gribēja un dabūja slavu uz kādu laiku
Tajā Herca Franka filmā un Mihaila Savisko mutiskajos un rakstiskajos komentāros par šo gadījumu un šo Herca Franka filmu izskanēja secinājums: VIENMĒR rakstot vēsturi vērtīgāka ir iespējami VISA PATIESĪBA, nevis tikai patiesības NODERĪGĀ daļa ( ir skaidrs ka tā ir propogandistu: politikāņu algotu žurnālistu un politikāņu maize). BET agri vai vēlu notikumu norisi, cilvēku kļūst nepieciešams apskatīt no medaļas ABĀM PUSĒM. Un tad “patiesības” vietā iegūstot Patiesību šīs medaļas-monētas reālā vērtība var dramatiski izmainīties simtiem reižu gan uz augšu, gan uz leju.
==================
Iespējams vai puse Latvijas ZIN par mazākām vai lielākām valsts nozagšanas lietām. UN? neviens neko JO? nu neko – valdošā partija un viss tās rokās esošais valsts aparāts, citu valstu slepenie dienesti u.t.t.t. Kārlis Streips, katoļi, augstās modes dizaineri, visi bez izņēmuma pedagogi, sētnieki, jaunieši, bērnu dārza bērni vainīgi. Stendzenieks un Ēķis
( konkrētas personas minētas tikai piemēra pēc tikpat labi tas varētu būt jebkurš žurnalists vai Latvijas pilsonis – vai tad patiesībā izrēķināšanos un “kājām nospārdīšanu redzēt” alkstošam ir svarīgi kas TAGAD tiek kārts pie lielā zvana)
jau gan nav “sliktie” viņi ir LABIE un ” PAR LABU LATVIJU”.
Murgs, bērnudāzs vai vecuma ārprāts? Nē produktīvs politmārketings. Patiesi? Ko tur var darīt? Valsts kaut kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib vai ….. vai maz kas … Nu nevar valsts tur nekā izdarīt. Nevaldības/Nevalstiskās apvienības var, pat atsevišķi pilsoņi VAR
Piemēri? Mārtiņš Luters – vai viņš patiesībā nebija viens pret visu Vatikāna mašinēriju un vispār VISU tā laika “progresīvo oficiālo cilvēci”. Kāpēc? Ķēķa un krogus sarunās jau VISI runāja to ko publiski pateica Mārtiņš Luters un pēc tam vēlāk Mahatma Gandijs, vēl vēlāk Mārtins Luters Kings.
Pie mums te nesen Latvijā Gunārs Astra? – bet tas tā bija vai tā tomēr tāda leģenda, vēstures viltojums, es nenoliedzu, manī vienkārši šobrīd par to ir šaubas
JO
par Kārļa Ulmaņa
1. patieso lielumu un daudzajiem zināmajiem un nezināmajiem nopelniem latviešu tautas un Latvijas labā es nešaubos
tā pat kā nešaubos par
2. viņa trīs soļiem līdz neatkarīgās Latvijas iznīcināšanai
1934.g 15. maijs -> PSRS – Latvijas līgums 1939. -> 1940.g. 17. jūnijs
Un kā būs
ja
paskaitīsim
Ivars Godmaņa
Andra Šķēles
Pēdējās partijas
Pirmās partijas
u.t.t.
reālos plusus un mīnusus?
!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
ES neesmu aizmirsis diskusijas tēmu – derētu pie tās pakāpeniski atgriezties
!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Kāpēc tā? Tāpēc ka tas ir tik ērti – nedarīt neko, pašam pirmajā izdevīgajā gadījumā “kaut ko iesūkt”, “nošaut”, dabūt pa lēto” u.t.t.
Edge
10.07.2010., 22:56
>KaTs:”(..)Kāpēc tā? Tāpēc ka tas ir tik ērti – nedarīt neko, pašam pirmajā izdevīgajā gadījumā “kaut ko iesūkt”, “nošaut”, dabūt pa lēto” u.t.t.” –
PAR ŠITO TĒMU NESEN VIENĀ STARPTAUTISKĀ KONFERENCĒ PASAULES GUDRIE PRĀTI DISKUTĒJA. Izcilais kinorežisors A.Končelovskis dalās savos iespaidos – lasu par sociologu 20-it gadu pētījumiem DienvidAmerikas valstīs, un atceros neseno sacelto ‘šummēšanos’ medijos un škandāliņu ap pašmāju pētnieku S.Kruku – līdzīgas tēmas aktuālas arī D-Amerikā ( SVF ekonomiskās palīdzības/izgāšanās kontekstā)
Андрей Кончаловский: Верить и думать
http://www.rg.ru/2010/07/07/konchalovskii.html
valters_grivins
10.07.2010., 23:37
“Jau 1939. gadā šeit uz vienošanās pamata atradās krievu armija.”
Mīļais Maskavas pakalpiņ un kremļa vēstures versijas propagandētāj, – šī “vienošanās” tika panākta ar iebiedēšanu un draudiem militāri okupēt Latviju.
KaTs
11.07.2010., 00:51
Atbilde valters_grivins: Krievija NAV tikai Kremlis
Pēc Krievijas prezidenta vārdiem pirms kāda laika TV5 raidīta intervijā Krievija ir daudznacionāla (patiesībā “slidens” vārds, kas viņa mutē laikam nozīme “daudzu tautību”, jo priekš ārpus-Latvijas cilvēkiem mēs visi te dzīvojošie: gan latvieši, gan nelatvieši, gan pilsoņi, gan nepilsoņi BIEŽI esam “latvian”) un daudzkonfesionāla valsts. Pats Krievijas prezidents ir pareizticīgais. Ticīgiem un kādai konfesijai piederīgiem tas kaut ko nozīmē.
Par 1934.-1940. gadu derētu parunāt ar faktiem un dokumentiem citā vietā. Tas ir vēsturnieku darbs – TO noskaidrot. Ir nelietība vai dumjība šo jautājumu politizēt
KaTs
11.07.2010., 01:07
JA ar to vien, ka protu krievu valodu un to aktīvi lietoju,
nekļūstu par “slikto”, kas ….. nu sakiet vien …. sakiet kaut ko mani “iznīcinošu”
KAS savu niecību slēpj citu par niecību un “slikto” apsaukājot
(bērnudārzs, manuprāt)
TAD iesaku
http://echo.msk.ru/programs/code/670621-echo/
DAŽI CITĀTI ieskatam
Очень интересно, что, если вы посмотрите на терроризм во всем мире (я сейчас не говорю об исламском терроризме), на любой – допустим, российский терроризм конца 19 века, прочтете письма Каляева, – вы увидите, что главный тезис любого террориста всегда – «это не я нападаю, это на меня нападают, а я только защищаюсь».
———–
Как я уже говорила, это такая троица любого терроризма, совершенно не обязательно бен-ладенского толка. Потому что если мы посмотрим на то, что говорили и писали русские террористы конца 19 века, то вы обнаружите у них то же самое триединство – «я убиваю великого князя, но террористом являюсь не я, а великий князь». Если вы посмотрите на то, что сейчас говорит Доку Умаров, он говорит то же самое: «Я имею право взорвать любого российского налогоплательщика. Потому что если он является налогоплательщиком, это , что он не против войны в Чечне и поддерживает то государство, которое ведет эту войну». Но террористом является не Доку Умаров, а террористами являются вот эти налогоплательщики.
Более того, если вы посмотрите, что говорили «красные бригады», то «красные бригады», когда они взрывали, допустим, самолеты, тоже говорили, что «мы взрываем самолет, и каждый человек, который летит в этом самолете, является нашей легитимной целью, потому что если у него есть деньги на самолет, значит, он наша легитимная цель».
Еще раз повторяю, что все эти блоки, структуры, представления о мире, они не характерны именно для ислама, они характерны именно для терроризма. Что было самого важного в том, что в 1998 году сказал Бен Ладен? Я обращаю ваше внимание на то, что все предыдущие исламские экстремистские группировки были заточены под борьбу именно с мусульманскими режимами. Они убивали иорданского короля, они убивали египетского президента.
————
Я пытаюсь понять, отчего у наших властей такая реакция на теракты. Откровенно говоря, мне кажется, тут несколько вещей. Одна – они реагируют не на теракты, а на какие-то собственные психологические представления. Вот они зачем-то называют их бандитами. Ребята, ваххабиты не бандиты, даже когда воруют людей за деньги, потому что они делают это, получив предварительно фетву и во имя джихада.
В Кремле говорят: «А они за деньги воюют». Ребята, это вы за деньги, за Gunvor и за «БайкалФинансГруп». А эти ребята за рай. Это немножко другая, более страшная история. Еще к вопросу о собственных комплексах. Удивительно, что в Кремле, помимо нефти, не предъявили Ходорковскому обвинение, что это он участвует во взрывах в Москве.
Но мне кажется, что самое главное, почему существует такое отторжение и существует внутренний моральный запрет рассказывать о том, что такое ваххабизм. Потому что если вы посмотрите на то, что проповедуют собственно ваххабиты и проповедуют на озере Селигер, вы обнаружите, что на озере Селигер такой ваххабизм-лайт, без Аллаха. Вот ваххабиты говорят, что демократия – это языческое изобретение, жить надо при праведном халифе. И то же самое говорят на озере Селигер. Вот ваххабиты говорят, что это проклятые американцы сами взорвали свою Америку, потому что они такие плохие. И то же самое говорят на озере Селигер. Поэтому когда депутат Роберт Шлегель вносит подобное предложение… Может быть, там боятся сходства?..
Вторая история, которая чрезвычайно тревожит, это реакция либерального сообщества на ваххабизм и на терроризм. Я сразу скажу, что здесь наше либеральное сообщество абсолютно следует европейскому пути, к сожалению. Я уже приводила пример Amnesty International, которая долго защищала права узника Гуантанамо Моаззама Бегга. После того как одна из сотрудниц Amnesty International сказала, что Моаззам Бегг является членом «Аль-Каиды» и убежденным исламистом, она была уволена. После чего глава Amnesty International Клаудио Кордоне заявил, что джихад, если он оборонительный, не противоречит правам человека.
—————-
—————–
Теперь самая главная история. Это история о том, почему не только на Кавказе, но и во всем мире такие огромные проблемы с тем, что одни называют воинствующим салафизмом, другие называют исламизмом, джихадизмом, а точного определения на самом деле нет. Сначала два момента. Во-первых, напомню, что в 20 веке по количеству жертв лидирует коммунизм. За ним следует нацизм с «Освенцимом» и «Треблинкой». Если говорить обо всей человеческой истории, то христиане сожгли и убили куда больше людей, чем Бен Ладен. Т.е. важно понимать, что на «олимпиаде мясников» исламские террористы пока не попадают даже в тройку лидеров.
Всякая идея может быть превращена во зло, и не следует думать, что ислам – это единственная религия, которая порождает терроризм. Христианство в период своей активности породило десятки жутковатых милленаристских сект, вроде анабаптистов, которые устроили Мюнстерское восстание 1534 года, обобществили имущество, женщин, или, допустим, адамитов, которые не только ходили нагими и предавались свальному греху, но и были при этом убеждены, что не могут совершить греха, ибо равны господу.
Даосизм считается исключительно мирной философией. Однако в 184 году нашей эры именно даосы поднимают крупнейшее народное восстание в Китае. Желтые повязки, кстати, это в знак того, что вскоре желтое небо справедливости сменит синее небо неравенства. В дальнейшем большинство великих народных восстаний в Китае были буддистскими.
Кстати, все великие китайские династии погибли в результате народных восстаний. И типичный пример – это восстание «красных войск» 1351 года, покончившее с монгольской династией Юань, которое было поднято сектой «Белого лотоса», во главе которой стоял живой Будда Майтрея. И поскольку оно было поднято сразу в нескольких местах, и во всех местах во главе восстания стоял живой Будда Майтрея, то очень рано ребята бросили разбираться с монголами, и Будда и Майтрея разбирались между собой, кто из них настоящий Будда, а кто поддельный.
Кстати, началось восстание так. Монголы согнали полтораста тысяч человек чинить дамбу на Хуанхэ. Среди рабочих распространилась песенка: «Скоро из земли выкопают каменного одноглазого человека, Поднебесная восстанет». Проходит время, из земли выкопали каменного одноглазого человека. И на всякий случай даже у него на спине было написано: «Это и есть тот каменный одноглазый человек, выкопав которого, Поднебесная восстанет».
Индуизм. Кажется, весьма мирная религия. Из 130 тысяч сипаев, которые в 1857 году вырезали англичан вместе с детьми и женщинами, подавляющее большинство были индуисты. Причина восстания – тот возмутительный факт, что наглые британские колонизаторы вздумали отменять священные обычаи, типа самосожжения вдов. Непосредственный повод – слух, что жир, которым велят смазывать новые ружья, сделан из жира священной коровы. Привет каменному одноглазому человеку.
Я хочу напомнить, что в течение первых шести веков после своего возникновения исламское общество было куда более открытым, нежели современное ему европейское. И это удивительным образом сочеталось с религиозной толерантностью. Т.е. если христианские секты резали друг друга из-за йоты, то в исламе, если не считать раскола между суннитами и шиитами, все четыре мазхаба мирно уживались друг с другом, и ханбалиту не приходило в голову называть ханафита еретиком из-за каких-то отличий правовых тонкостей.
Была одна секта, которая уже в тот момент характеризовалась крайней нетерпимостью. Это с 1081 по 1273 года существовавшая секта крайних исмаилитов, фанатиков-самоубийц, ассасинов так называемых, которые убили Сельджукского султана Малик-шаха, которые убили великого визиря Низама аль-Мулька, которые покушались на Салах ад-Дина и которые только в конце 12 века зарезали первую свою христианскую жертву – иерусалимского короля Конрада Монферратского.
Замечу, однако, что исмаилиты считались сверх-ересью, ilhat, их мишенью были в основном мусульманские правители. Кстати, легенда о том, что будущих исмаилитских шахидов одурманивают гашишем и показывают им рай, в который они потом стремятся после смерти, она родилась именно у исламских историков. Кстати, у генерала Здановича, который объясняет действия нынешних шахидов, у него примерно те же самые мысли. Т.е. тогда исламские историки и генерал Зданович, что называется, мыслили одинаково.
———————–
Итак, пока ислам был открыт и при расцвете, никаких особых проблем не было. И вот в 1263 году, когда ислам уже начинает закатываться, турки, монголы, в Сирии рождается человек, которого зовут Ибн Таймия. Ибн Таймия впервые в истории ислама предлагает две очень важные вещи. Сейчас Ибн Таймия цитируют на всех джихадистских сайтах. Первое – Ибн Таймия говорит, что есть земля ислама и есть земля войны. Земля ислама – это там, где уже шариат. Земля войны – это та, которая должна быть завоевана.
И второе – Ибн Таймия говорит, что если человек называет себя мусульманином, но, с точки зрения Ибн Таймия, мусульманином не является (например, не выполняет всех ритуалов ислама), то он должен быть истреблен без пощады. Опять же нетерпимость Ибн Таймия совершенно удивительна для его времени. Он имел постоянные проблемы с властями, он был заключен в тюрьму. Там умер.
————–
Очень интересно, что, если вы посмотрите на терроризм во всем мире (я сейчас не говорю об исламском терроризме), на любой – допустим, российский терроризм конца 19 века, прочтете письма Каляева, – вы увидите, что главный тезис любого террориста всегда – «это не я нападаю, это на меня нападают, а я только защищаюсь».
—————–
И вот наступает 1991 год, развал Советского Союза, и ситуация меняется мгновенно. Вот Алжир во время борьбы за независимость. Алжир боролся против Франции под социалистическими лозунгами и строил потом коммунизм. В 1991 году строители коммунизма кончились. На смену выступают исламисты. И через пять лет группа Islamique Arme в рамках беспрецедентной даже по исламским меркам кампании террора вырезала в Алжире сто тысяч человек. Резала целыми деревнями с тем же лозунгом: «Они мусульмане, но их ислам нас не устраивает».
Сомали. До падения СССР им правила диктатура Сиада Барре, кровавая и коррумпированная. Социализм кончился. Через несколько Сомали разодрано на части исламскими группировками, одна из которых – «Аль-Шабаб», кстати, сейчас утверждает, что сомалийские пираты – это борцы за дело Аллаха, которые борются против присутствия проклятых иностранных военных кораблей в мирном Аденском заливе. Тот факт, что военные западные корабли появились там после пиратов, «Аль-Шабаб» не смущает. Как я уже говорила, тезис «это они нас обидели» – это основа мировоззрения любого террориста, от Каляева до отца Мариам Шариповой.
Возьмем Ирак. До 91 года курдское сопротивление представлено исключительно светской пешмерга. С 91 года среди курдов всё чаще являются проповедники Саудовской Аравии, они охотно раздают деньги. Деньги они раздают тем, кто соблюдает шариат. К 1993 году в курдских районах уже бьют женщин на улицах за неподобающую одежду. И вот в 1998 году Бен Ладен объявляет джихад Америке.
Однако, прежде чем поговорить о Бен Ладене, я хочу еще раз задуматься о том, что произошло. Вот что радикально изменилось между 1936 годом, когда мусульманские части генерала Франко резали республиканцев во имя Богоматери, и 2010 годом, когда Amnesty International заступается за члена «Аль-Каиды» Моаззама Бегга? Можно назвать очень много причин. Одна из этих причин, например, это саудовские деньги и миссионеры. Это очень серьезная причина, когда средневековое государство использует большие имеющиеся у него деньги для пропаганды ваххабизма. И не говорите мне, что идеология не распространяется за деньги. Я специально только что привела пример курдских повстанцев, которые до 1991 года были светские, потом было эмбарго, наложенное на Ирак, и был запрет на поступление западных денег. Пришли саудовские деньги – и через некоторое время все стали большими исламистами.
Другая причина. После 1991 года – все это, наверное, заметили – почти во всех исламских странах третьего мира социализм был замещен исламизмом. Вот как при химической реакции фтор замещает кислород. Третья причина. Все крупные идеологии 20 века так или иначе в борьбе друг против друга заигрывают с исламистами, пусть немногочисленными. Главным тут является СССР. Он не только взрастил палестинский, социалистический на тот момент терроризм. Советская разведка прямо контактировала с братьями-мусульманами. К примеру, Евгений Примаков в своих воспоминаниях рассказывает, как он встречался с Исламбули. Это тот брат-мусульманин, который убил Садата.
Надо прямо сказать, что СССР был не единственный, кто этим занимался. «Моссад», например, способствовала созданию «Хамас», потому что в Израиле надеялась, что религиозный «Хамас» послужит противовесом безбожнику Арафату. США в Афганистане поддерживали, хотя и не финансировали – это надо отметить – Бен Ладена. Кстати, как справедливо заметил Бжезинский, опасность от Бен Ладена нельзя даже сравнивать с опасностью от бывшего СССР.
Однако есть одна причина, которую не замечают, которая, на мой взгляд, настолько очевидна и настолько грандиозна, что очень часто она не бросается в глаза. Ее можно сформулировать так – отказ от бремени белого человека, отказ от принципа защиты цивилизации. Вот в 19 веке Запад был значительно более агрессивен. Он действительно завоевывал всё, он действительно навязывал свои обычаи, он относился к завоеванным народам как к полудетям или чертям.
Вот есть англичанин, он затянут в мундир, он отличается всем – обычаем, языком, он полон презрения к грязному индусу и неграмотному мусульманину. Вот типичный человек Запада 19 века. И вот пока Запад завоевывает Тунис, Марокко, Индию, ни о каких воинствующих салафитах не слышно. И даже последователи Валиуллы, я уже говорила, были в меньшинстве. Зверское восстание сипаев, зверски же подавленное, подняли в основном индуисты.
И вот сейчас привычки сравнялись, все в любом конце мира пьют американскую кока-колу, носят китайские кроссовки. Запад ушел из завоеванных стран со словами: «Извините, мы тут очень уважаем права человека и ваши национальные обычаи». И вот тут-то воинствующий салафизм, основанный на неприятии открытого общества, демократии и свободы расцвел пышным цветом. Более того, среди его защитников оказываются защитники прав человека.
Т.е. в мире благодаря глобализации и бюрократии совершилась удивительная вещь, а именно: экстремистские режимы получили возможность стать перманентными. Вот сейчас законсервировать любую территорию в состоянии, когда она будет перманентно генерировать боевиков, очень несложно. Что для этого надо сделать? Для этого надо разрушить ее экономику, как в Палестине или на Гаити, тут субстрат совершенно не важен. А когда экономика разрушена – экономика же сейчас глобальна, – все товары начинают завозиться из Турции или Китая, т.е. из тех стран, которые работают. Местные товары оказываются неконкурентоспособны.
Чем хуже экономика, тем громче ты жалуешься. Чем громче ты жалуешься, тем больше международной помощи ты получаешь. Чем больше халявных денег ты получаешь, тем более устойчив террористический режим, который их распределяет. Потому что единственный источник существования на территории – это международные деньги, распределяемые теми, у кого есть власть. А власть есть у тех, кто стреляет. А те, кто стреляют, это боевики. Хотя очень часто стреляет и государство.
Теперь замечу две вещи. Первая – российский Кавказ полностью подпадает под эту схему. Только источником халявы является не ЮНЕСКО, а российский бюджет. Вторая – до того, как кончилось бремя белого человека, эта ситуация была невозможна, потому что экстремистские режимы поедали сами себя. Вот был город Мюнстер, 1534 год, в котором устроили резню и коммунизм. Всех вырезали и всё кончилось. Вот не было той ООН, которая предоставляла бедным мюнстерским коммунистам гуманитарную помощь.
Вот были адамиты, бегали голые, убивали кого хотели и говорил, что не могут совершить грех, потому что равны господу. Вот адамиты очень мало отличались от нынешних гаитянских властей. Но адамитам, в отличие от Гаити, никто не помогал. Т.е. опасен ли исламский экстремизм? Нет, он не опасен сам по себе. 11 сентября погибли меньше трех тысяч человек. Это несравнимые жертвы по сравнению с любыми жертвами коммунизма или нацизма 20 века.
Очень часто правозащитники любят повторять, что да, мол, вот он опасен в основном тем, что государство в ответ на терроризм начинает само нарушать права человека. Вот сегодня в США кого-то посадили в Гуантанамо, а завтра зажмут права американских граждан и будут их сажать в тюрьму. «Сегодня он танцует джаз, а завтра родину продаст». Вот это всё фигня.
Но вот чем опасен исламский терроризм, и не только исламский терроризм – и «Сендеро луминосо» в Перу, и поведение Гаити, которое объясняет, что мы, гаитяне, являемся самыми свободными людьми, которые первые открыли миру дорогу свободы, и с тех пор проклятый Запад нам мстит. Это официальные заявления, вплоть до официальных заявлений гаитянских послов, когда они объясняют США, почему им нужна гуманитарная помощь. Так вот опасны все эти заявления тогда, когда они ложатся на отказ от бремени белого человека.
О-кей, вот Моаззам Бегг говорит членам Amnesty International, что его пытали. Он, правда, член «Аль-Каиды», он обязан врать, у него есть инструкция, в которой написано, как ему надо врать. А государство пытается доказать, что нет, его в Гуантанамо не пытали, по крайней мере, всё было не так, как он говорит. «О-кей, – говорит Amnesty International, – мы будем слушать свое государство, или мы будем слушать члена «Аль-Каиды»? Нет, мы будем слушать члена «Аль-Каиды».
Вот муж-боевик послал нелюбимую жену взорваться в метро. У нее два брата бегают в лесах. Замечательно мне сказал один знакомый. Он спросил, с какого времени они бегают. Как смогли бегать, так бегают. Вот их отец – штатный пропагандист «Матерей Дагестана». Вот он говорит о том, как этих людей преследуют, как мусульман преследуют и что он не знает, что случилось у него с дочерью. Вот кому мы будем верить? Ответ – ну как же мы ему не поверим? Мы такие нехорошие люди, что мы не будем верить властям.
Возвращаясь к Бен Ладену. 1998 год, Бен Ладен объявляет оборонительный джихад против США. Сколько успею, столько расскажу. Что этому предшествует? Я уже говорила, что 90% самых важных вещей, которые складываются потом в какие-то идеологические события в истории, на самом деле зависят от событий. Вот почему Восток стал отставать от Запада? Он стал отставать от Запада не в силу каких-то вечных закономерностей человеческого развития, потому что в первые шесть веков ислама он опережал Запад. Он стал отставать от Запада благодаря тому, что кочевники были рядом с Востоком и благодаря тому, что Восток был гораздо богаче, гораздо более процветающий, и хрен ли монголам идти на раздираемую распрями и бедную Европу, когда рядом есть богатейшие мусульманские государства.
Точно так же происходит в значительной степени и с Бен Ладеном. Бен Ладен – это человек, который по идейным соображениям сначала едет воевать в Афганистан против Советского Союза. Когда Советский Союз потерпел поражение, это произвело на всех участников войны неизгладимое впечатление. Они восприняли это так – под нашим напором рухнула сверхдержава. Одна рухнула, другая – США – осталась. Бен Ладен пытался как-то сохранить тех прежних людей, которые под ним воевали, ему надо было куда-то деть. И когда Саддам Хусейн вторгся в Кувейт, Бен Ладен предложил помощь этих людей, т.е. самого себя как полководца, Саудовской Аравии. А Саудовская Аравия вместо этого взяла и позвала американцев.
Напомню, что в Саудовской Аравии место, где Мекка, место, где официальной религией является ваххабизм. Конечно, Бен Ладен воспринял то, что сапог американского солдата вступил на Священную землю пророка… Он сказал: «Это оккупация. Это оборонительный джихад». А я напомню кардинальное отличие оборонительного джихада от наступательного в терминологии воинствующего ислама. Наступательный джихад является коллективной обязанностью членов общины, а оборонительный джихад является индивидуальной обязанностью каждого мусульманина, и на него можно становиться, не спрашивая ни позволения родителей, ни позволения кредиторов.
И в своей фетве в 1998 году Бен Ладен сказал потрясающую вещь. Он сказал, что, во-первых, «я имею право убить каждого американца, потому что он платит налоги», во-вторых, «террористами являются американцы, а не я», в-третьих, «американцы и вообще весь западный мир почему-то плохо относятся к мусульманам и всех их называют негодяями и кровожадными мясниками».
—————–
Как я уже говорила, это такая троица любого терроризма, совершенно не обязательно бен-ладенского толка. Потому что если мы посмотрим на то, что говорили и писали русские террористы конца 19 века, то вы обнаружите у них то же самое триединство – «я убиваю великого князя, но террористом являюсь не я, а великий князь». Если вы посмотрите на то, что сейчас говорит Доку Умаров, он говорит то же самое: «Я имею право взорвать любого российского налогоплательщика. Потому что если он является налогоплательщиком, это , что он не против войны в Чечне и поддерживает то государство, которое ведет эту войну». Но террористом является не Доку Умаров, а террористами являются вот эти налогоплательщики.
Более того, если вы посмотрите, что говорили «красные бригады», то «красные бригады», когда они взрывали, допустим, самолеты, тоже говорили, что «мы взрываем самолет, и каждый человек, который летит в этом самолете, является нашей легитимной целью, потому что если у него есть деньги на самолет, значит, он наша легитимная цель».
Еще раз повторяю, что все эти блоки, структуры, представления о мире, они не характерны именно для ислама, они характерны именно для терроризма. Что было самого важного в том, что в 1998 году сказал Бен Ладен? Я обращаю ваше внимание на то, что все предыдущие исламские экстремистские группировки были заточены под борьбу именно с мусульманскими режимами. Они убивали иорданского короля, они убивали египетского президента.
EgilsR
11.07.2010., 01:24
Man liekas, ka es saprotami pateicu savā komentārā, ka strauji būtu jāpalielina finansējums izglītībai un zinātnei. Tātad kut kur būs jāsavelk jostas. Jo tikai attīstot zinātni un ieguldot jaunatnē, mēs dabūsim augstāku pievienoto vērtību. Nevajag mums vairs celt pasaulē dārgākos tiltus un bibliotekas vismaz tuvākajos 10 gados. Kāda jēga bibliotekai, ja nebūs izglītotu cilvēku. Faktiski no celtniecības visvairāk laikam iekrīt kādam kabatā.
EgilsR
11.07.2010., 01:49
Kamēr pasaule ražos ieročus un masu iznīcināšanas līdzekļus, lai arī sakot, ka priekš miera aizsardzībai, būs kari un terorisms. Vieni tiks saukti par varoņiem turpretim citi par bandītiem. Vai tad nav vienalga,kā viņus iepako.
Lielvalstis pašas apmāca cilvēkus iznīcināt vienam otru, kādu laiku viņus finansē un tad pasludina par teroristiem.
Ar kādiem ieročiem viņi karo? Kur tie ražoti? Tie kuri ražo ieročus saka, ka nauda nesmird un viņiem vienalga, ko nagalina viņu ieroči – savējos vai svešos.
Nav darba, ekonomiskā krīze – jākaro. Jāiznīcina cilvēki fiziski. Iedodiet rokās dažam labam, kas te TF tāds agresīvāks, datora vietā stroķi un tālāk…… bums!
Edge
11.07.2010., 09:32
>EgilsR: Jūlijs 11th, 2010 at 1:24 am
”(..)Kāda jēga bibliotekai, ja nebūs izglītotu cilvēku. Faktiski no celtniecības visvairāk laikam iekrīt kādam kabatā.” – NAV JĒGAS CELT NE SKOLAS, NE BIBLIOTĒKAS, JA TAUTA IZMIRST (depopulācija),taču diezin vai kāds ‘īstens’ kapitālists (latviešu pirtnieks Ansis) tā domās – ‘kārtīgam’
kapitālistam pirmajā vietā rūpes par peļņu un tirgus daļas palielināšanu.
Tādus vārdus ‘Mēs’ vai ‘Mums’ Latvijas sabiedrībā/valstī, kas 20-it gados sašķelta bagātajos&nabagajos, kur joprojām pļāpā par kādas tur vidusšķiras nepieciešamību – nav jēgas lietot, tāpat kā aicināt necelt dārgākos tiltus (negūt virspeļņu).
EgilsR
11.07.2010., 12:20
Mazliet atkāpe vēsturē un jaunatni.
“Jau 1942. gadā pie iekšlietu ģenerāldirektora O. Dankera notika apspriedes par brīvprātīgo mobilizāciju vācu armijā. …….tika nodibināta Latviešu brīvprātīgo organizācijas galveno komiteju ar Gustavu Celmiņu priekšgalā, kura, izmantodama okupācijas laika servilo presi ar flagmani “Tēvija”, uzsāka plašu kampaņu…….. Bija nepieciešams iepludināt jaunas asinis. Bet atsaucība šai akcijai nebija – jaunatne negribēja savu dzīvi upurēt naidīgai varai. Okupācijas vara pieprasīja latviešu pašpārvaldei: “Dodiet kareivjus – jūsu jaunatni vācu armijai!”
1943. gada 27. janvārī SS un policijas vadītājs ģenerālmajors Šrēders uzaicināja pie sevis visus latviešu ģenerāldirektorus, arī taja laikā sporta vadītāju R. Plūmi un policijas pulka rīkotājus pulkvežus Silgaili un Veisu.
…….Nožēlojama bija (justīcijas) “ģenerāldirektora” A. Valdmaņa nostāja un izturēšanās sēdē. A. Valdmanis. kas uz ārieni afišējās kā “opozicionārs” vācu politikai un spēlēja līdera lomu “ģenerāldirekcijā”, ļoti bailīgi pateica, ka viņš jau negribot runāt par sazinkādu Latvijas neatkarību, bet ka šai sakarībā par uzņēmumu denacionalizāciju gan būtu jārunā. Tātad- mēs jums upurēsim savu jaunatni, bet jūs mums – latviešu pilsonībai – dosiet atpakaļ nacionalizētos un atņemtos uzņēmumus. Kāds cinisms un bezgodība: ar mūsu jaunatnes asinīm un dzīvībām izpirkt no okupācijas rokām nacionalizācijā zaudētos īpašumus!” (Klāva Lorenca atmiņas, “Kāda Cilvēka Dzīve.”)
valters_grivins
11.07.2010., 18:41
Diez vai Lorencs kā bijušais zociķis bija klāt šajā minētajā sēdē. Visdrīzāk viņš apzināti apmelo savu neatkarīgās Latvijas laika politisko pretinieku Valdmani. V. Lācis grāmatā Latviešu tautas un zemes vēsture, II daļa sniedz gluži pretējas liecības, pierādot, ka vienīgais ģenerāldirekcijas pārstāvis, kurš iestājās par latviešu tautas interesēm bija Valdmanis:
“Kad Austrumu ministrs Rozenbergs saņēma no Rīgas 1943.g. 29. janvāra sēdes protokolu, viņš to rūpīgi izlasīja un vēl 1943.g. 23. jūlijā rakstīja vēstuli par šo sēdi reihskomisāram Lozem. Tajā viņš citē Valdmaņa vārdus: “Mums visiem ir tikai viens kopīgs ideāls un tikai viena vēlēšanās, lai Latvijas brīvvalsts tiktu atjaunota. Lai ko mēs arī darām un ko runājam, šis sapnis mums septiņiem seko agri no rīta līdz vēlam vakaram.” Un turpina: “Ar to Valdmanis tieši gribēja pārējos ģenerāldirektorus spiest, lai viņi šo prasību pēc latviešu valsts atzītu un ar to noteiktā veidā veicinātu tieši to attīstību, no kuras es brīdināju Jūs un ģenerālkomisāru Rīgā, sākot ar pirmo dienu.” Te Rozenbergs skaidri atzīst A. Valdmaņa patriotismu.”
EgilsR
11.07.2010., 18:46
Edge, būs mums jaunatne, būs mums nākotne. Izglītotai sabiedrībai būs vajadzīgi tilti un bibliotekas. Bet tas viss pagaidām nevajadzīgs spožums.
Neesmi pesimists, lai gan būs arī kāds, ka sacīs, ka aptimismam nav šodien pamatojuma. Bet mums ir valsts, teritorija un iespējas darboties – strādāt. Un tam vajadzīga ticība. Pat pēc kariem, kad valstis ir nopostītas, cilvēkresursi katastrofāli samazinājušies – tauta spēj mobilizēties valsts atjaunošanai. Nav līdzekļi, nav resursu, nav tā vai šā, tikai atrunas. Kas meklē, tas atrod.
Vakar jaunatnes 10. Dziesmu svētkos, man skaidrs, ka būs 11.12. u.t.t.. Šo jauniešu dēļ ir vērts kaut ko darīt!
KaTs
11.07.2010., 18:48
Jā
Taisnība
TOMĒR pie jebkura režīma, jebkurā politiskā situācijā IR cilvēki, kas vienkārši ņem un bīda ilgtermiņa politikas.
Nosaukšu tikai piecus cilvēkus un trīs no Latvijas
Sv. Asīzes Francisks
fotogrāfs Ansels Ādams
Miervaldis Bušs, (1917-1996), meža zinātņu doktors, Mežsaimniecības problēmu institūta Mežu atjaunošanas daļas vadītājs, Latvijas ZA goda loceklis. 1997. gadā ierakstīts Kembridžas starptautiskā biogrāfiskā centrā divi tūkstoši ievērojamāko 20.gs. cilvēku skaitā.
Pēdējais saņēmis atzinības un apbalvojumus no visām viņa dzīves laikā piedzīvotām varām un režīmiem
Vita Matīsa
Jānis Cimze
Visi šie pieci cilvēki NAV politiķi, viņi apzināti vai neapzināti darbojas ne-politiskajā sfērā, bet viņu ietekme uz pasaules politiku nav novērtējama par zemu.
Un tagad. Noliekam šiem cilvēkiem blakus Jāni Kučinski un šo portālu. Te IR potenciāls un izkristalizējušies darāmi darbi. Kas ? kad? kur ? TO TAGAD iemieso/iemiesos dzīvē?
Un vai mana darbošanās apmēram mēnesi šeit ir devusi kādu reālu pienesumu?
KaTs
11.07.2010., 19:06
Citēju – NAV JĒGAS CELT NE SKOLAS, NE BIBLIOTĒKAS, JA TAUTA IZMIRST (depopulācija)
Atbildu – Ir jēga. JA es paskatos savus senčus līdz 7. augumam, TAD iznāk, ka no piemēram viena mana priekšteča kāda Jēkaba un Kates, kas savienoja savas dzīves ap 1820. gadu tagad te, patreiz uz Zemes un galvenokārt Latvija darbojas ap 150 dažādu ļaužu, kuru vidū praktiski nav bezdarbnieku, tad
man nav nekāda pamata ticēt kaut kādiem apgalvojumiem par latviešu tautas vai Latvijas depopulāciju. Vai tas tāpēc, ka esmu no dumpīgās Baložu dzimtas Piebalgā un tik pat nemierpilnās Alkšņu stīgas Vidzemē?
Edge
11.07.2010., 22:55
>KaTs – PAR TICĪBAS LIETĀM es nestrīdos, runa ir par sauso statistiku (1820.g. – 1914.g.uh, kas par pieauguma tempiem – pēcāk, aizvien kritums, neliels pieaugums, atkal kritums..) – un prognozēm, ņemot vērā pašu iedzīvotāju uzskatus par bērnu radīšanu un audzināšanu. Globalizācijas ideologi piedāvā labklājību/baudu, nevis rūpes par bērniem ( ja Eiropā nebūtu demogrāfiskās krīzes, tad jau n-tie miljoni musulmaņu tur ne tiktu laipni uzaicināti ).
>KaTs cilvēku salīdzinājumu (”noliekam šiem cilvēkiem blakus) es nekomentēšu – ceru, ka pēc gadiem 20-it apjēgsi iemeslus ( atkārtoju viena dzīves pieredzes bagātāka K.Ulmaņa laika cilvēka man teikto pirms 20-it gadiem pēc līdzīga teiktā ).
Edge
11.07.2010., 22:56
p.s. ‘KaTs’ neatgādinās cik pilnīgi jaunu skolu ir Latvijā pēc 1990.g.4.maija uzcelts ?
relikts
11.07.2010., 22:59
Valter, Tu akli(pats sev nemanot?) radi priekšstatu, ka pašreizējā Krievija un Maskava ir tā pati PSRS ideologu pārvaldītā Krievija un Maskava, vai arī tas tiek veikts ar nolūku tīri naida kurināšanai?
relikts
11.07.2010., 23:07
Jāni, kārtējais labais raksts no Tevis. No Taviem un citu rakstiem un kopīgi apspriestajiem risinājumiem varētu uztaisīt partijas programmu, kas ieinteresētu daudzus ar savu skaidrumu un pamatotību. Vai arī nez kādā veidā vēl tās idejas varētu ieviest apritē?.. Tautas Forums veidos vīzīju, kas un kā jādara, kamēr pašreizējā iekārta ies lielākā strupceļā un vispār pajuks. Un tad kāds atklās, ka ir TF un vīri sen daudz ko izdomājuši, izskaidrojuši un izrunājuši, tikai atliek ņemt vērā un būvēt jaunu valsti. :)
EgilsR
11.07.2010., 23:24
“Interesantas tā laika pretrunīgās atmiņu ainas: novienas puses prominentu vīru sanāksmēs, apsprieda runas par Latvijas neatkarību, plīvojošie nacionālie karogi un nacionālās himnas skaņas, uz ielām agrākie formas tērpi, bet visapkārt neaprakstāms terors, pret visu progresīvo un demokrātisko. 11. jūlijā “Tēvijā”parādijās okupantuRīgas komendanta rīkojums. Uz virspavēlnieka rīkojuma pamata aizliedza valkāt jebkādas latviešu militārās formas tērpus.
Valdmanis laikrakstā “Tēvija” 16. nr. rakstīja: “Mēs zinām, un visa latviešu apdzīvotā zeme zina to, ka latvieši grib kopā ar vācu tautu dzīvot un atrast savu vietu Jaunajā Eiropā vai arī ar šo varoņu tautu iet bojā. Cita ceļa mums nav…cita ceļa mēs negribām un negribēsim.
……Ar kādu nicinošu augstprātībuokupanti izturējās pret latviešu pašpārvaldi, liecināja Dekslera replika uz A. Valdmaņa runu, kurā tas atļāvās Dankeru nosaukt par savu šefu. Dekslers pavēlnieka tonī airādīja, ka pašpārvalde neesot nekāda koleģeāla iestāde un šāda Valdmaņa uzruna bijusi nevietā.
Šo savu sarunu un sarunu ar Deksleru Valdmanis licis slepeni pārdrukāt un izplatīja no rokas rokā, kā svarīgu politisku dokumentu, kas liecinot par pašpārvaldes opozicionāro nostāju pret okupācijas varas rīcību un A. Valdmani kā šīs opozīcijas nesēju. Par šo teksta izplatīšanu Valdmanis krita nežēlastībā un saņēma pavēli no Latvijas nozust un pārcelties uz Berlīni.
…..1944. gadā iedams uz stacīju nejauši sastapu Valdmani, kas tiko bija no Berlīnes iebraucis uz dažām nedēļām Latvijā. Viņš mani kādu gabalu pavādīja. Jautāju tam: ” Vai vēl joprojām ticat vācu armijas neuzvaramībai un hitleriskās Vācijas uzvarai?-”Nē”, “bet kāds liktenis arī neķertu Vāciju – vai tā būs uzvarēta vai uzvarētāja, viņas politiskais un starptaustiskais iespaids Baltijas jūras piekrastē būs vienmēr izšķirīgi liels un iespaidīgs.”
valters_grivins
11.07.2010., 23:36
Relikt! Tu nu gan runā kā dziedi! Nevienam ar saprātu apveltītam cilvēkam nerodas šaubas, ka šodienas Krievija ne par mata tiesu nav mainījusi vēsturiskās impēriskās ambīcijas, aziātiski-fašistisko un lielkrieviski šovinistisko valsts pārvaldes un problēmu risināšanas modeli. Uzskatāmībai paņemsim kaut vai 2 vietvārdus: Čečenija un Gruzija un vienu personvārdu: Poļitkovska. Kāda gan tur naida kurināšana? Krievija ir pret mums nelabvēlīgi noskaņots agresīvs kaimiņš un ar tādu mums jārēķinās.
valters_grivins
11.07.2010., 23:49
Latviešu pašpārvalde bija dekorācija, par to nav šaubu. Ir gan milzīgas šaubas par Lorenca objektivitāti Valdmaņa vērtējumā. Vēstures zinātne, Egīl, centienos nonākt tuvāk patiesībai, izmanto tādu līdzekli kā avotu kritika. Un avotu kritika tevis pēdējā citāta kontekstā liek uzdot jautājumu: ko Lorencs apzīmēja par “progresīvu un demokrātisku”? Kam bija domāti šie padomju okupācijas laikā rakstītie memuāri? Kā arī: vai tiešām minētās sarunas kopiju izplatīšana un nevis publiska neatkarīgas vai vismaz autonomas latviešu valsts pieprasīšana bija Valdmaņa izsūtīšanas uz Vāciju galvenais iemesls?
KaTs
12.07.2010., 05:41
Citēju – p.s. ‘KaTs’ neatgādinās cik pilnīgi jaunu skolu ir Latvijā pēc 1990.g.4.maija uzcelts ?
Atbildu – JA runa ir par ēkām TAD vismaz Cesvainē un Cēsīs ir uzceltas pilnīgi jaunas skolas UN runa nav tikai un vienīgi par ēkām.
JA runa ir par izglītības un zinātnes ministriem, TAD vai šīs ministrijas reāliem ilgtermiņa darbiem , TAD mums tagad ir ļoti vajadzīgs vismaz tāds ministrs kādi bija Cimdiņš un Vaivods. Bet tagad jau ar tādiem vien nepietiks.
UN ir jau taisnība diskutantiem – mēs reāli piedzīvojam vēl arvien nebeigušos 100 gadu karu Latvijā ar visām no šejienes izrietošām sekām tautas depopulācijā, kad tautas zieds tiek izkauts vai aizdzīts svešumā. No otras puses tā vērīgi paskatoties nudien nav saprotams kāpēc pēdējais latvietis neapklusa jau pirms 600 gadiem. Laikam mēs Zemei esam vajadzīgi vai arī nesam pietiekami stipru dzīvotgribu un darītspēju.
relikts
14.07.2010., 11:12
Kāda ir doma un ko darīt tālāk ar secinājumiem un risinājumiem, pie kuriem TF rakstu autori un komentētāji nonāk? Vienkārši tos ģenerēs un izplatīs kā domuformas tautā – rakstus izplatīs un liekot šeit(TF) un dažos citos portālos? Vai ir arī doma kaut kādi savādāk tos likt lietā – izmantot politiskai partijai kā programmu? Vai gaidīs valsts apvērsumu/sabrukumu, pēc kura varēs jaunajiem valsts cēlājiem piedāvāt tos likt lietā, ja tiks pie runāšanas? Vienkārši interesanti vai TF mērķis ir kāds tālāk par “pašizaugsmi”, jo te tiek daudz izrunāts no dažādām pusēm kā ir un kā vajadzētu būt, bet kādā veidā tad sāks tālāk kustināt ledu no stāvēšanas uz vietas un situācijas aprakstīšanu?
EgilsR
14.07.2010., 11:20
T”a jau nu gluži nav, ka Lorenc savus memuārus rakstīja ar okupācijas varas atbalstu. Jā, viņš rakstīja un čeka viņu par to izsūtīja uz Sibīriju, atņēma manuskriptus, bet tomēr šodienas Latvija tos izdeva. Paldies. Lorenc nogāja savu Golgāta ceļu. Domāju, ka viņa darbs objektīvi atspoguļo tā laika vēsturiskos procesus un atmasko komunistu, nacinālsociālistu antidemokrātiskās darbības pret valstīm. Tai skaitā arī nacionālo politiku Latvijā. Tas kurš izbaudījis represijas pie visām varām, spēj salīdzināt un objektīvi vērtēt. Šo viņa darbu vajadzētu izmantot’kā vēstures materiālu skolās.
KaTs
14.07.2010., 14:14
Katrai bibliotēkai, kad tajā sakrājas vairāk kā kādas 50-100 vērtīgas grāmatas nākas saskarties ar problēmu par kataloģizāciju un savu krājumu sakārtošanu. Kristietībai vajadzēja laikam kādus 700-2900 gadus, lai nonāktu pie kanona-Bībeles. Iespējams Tautas forumam priekšā savs Nikejas koncils vai …. nu es pat nezinu kā to nosaukt, jo faktiski te esmu tāds nesens viesis
Aigars Brūvelis
14.07.2010., 15:11
Relikt.
Neko darīt tālāk TF nespēs, jo ir nepieciešamas vairākas fāzes, lai kaut kas notiktu.
1. Ir jānonāk pie attiecīgiem secinājumiem, principiem un metodēm, risinājumiem, pirms kaut kas tiks piedāvāts kādam vai ieviests. TF ir ļoti saraustīts – bezvirziena pasākums, bez konkrēta, definēta mērķa.
2. Ir jāiegūst kritiskā masa, lai mērķis varētu tikt sasniegs. Tas nozīmē, ka, ja arī TF kādreiz nonāks līdz konkrētu mērķu definēšanai, tad priekšā būs smags darbs sabiedrības informēšanā un risinājumu skaidrošanā.
3. Kad tiks iegūta kritiskā masa, tad varēs arī ieviest risinājumus un jaunu iekārtu.
4. Lai Latvijā jauno sistēmu nepadraudētu un nesabotētu ārēji spēki, mērķim ir jābūt globālam, principiem jābūt noderīgiem viesiem pasaules iedzīvotājiem, kā arī tie visi ir jāinformē visās valodās.
————-
To visu varētu izdarīt kādu 30-40 gadu laikā.
EgilsR
14.07.2010., 19:29
Valteram citāts no Kl. Lorenca atmiņām, “kāda cilvēka dzīve”
Dantes elles vismazākais ciešanu loks ir pēdējais aplis. Arī manā dzīvē, dziļā, dziļā norietā, šis pēdējais aplis bija tas grūtākais, smagākais. Štaļina mežonības laikmets (vai tikai Staļina?), vajājot progresīvo domu un ikvienu citādi domājošo, baismonīgi savā necilvēcībā iznīcinot 1937./38. gadā latviešu veco, vēsuriskām uzvarām kronēto, komunistu gvardi, – nevarēja neķert arī mūs – bijušos latviešu sociālistus. Ja neapstājamies pie 1941. gada jūnija deportācijām, kas prasīja daudzus sociālistu dzīvības, tad 1948 – 1951. gadā sākās mūsu Golgāta ceļš.
Vispirms pazuda Ernests Morics ar Frici Menderu, tad Hermanis Kaupiņš, Jūlijs Prūsis, Todors Līventāls, Roberts Bilmanis, un vispēdīgi – Kristaps Eliass, Valdis Grēviņš, Kārlis Būmeisters, Klāvs Lorencs u.c.. Ar famozi sacerētiem, ļaunprātīgi izdomātiem apvainojumiem, šataniski safabricēja apsūdzības aktus, un kaut kāda Berija “TROIKA” Maskavā sprieda pa 10 – 25 gadiem ieslodzījumu bargā režīma nometnēs,66. gadu vecumā ar desmitgadīgu sodu uz pleciem kopā ar saviem draugiem aizbraucām uz Sibīrijas Taišetas – Bratskas trases bargo režīmu nometnēm. Šīs nometnes ar savu necilvēcību, morālām un fiziskām spīdzināšanām, viselementārākās cilvēka cieņu pazemojumiem un ciešanām pārspēja visu, ko savā garajā mūža ceļojumā pa cietumiem, nometnēm un izsūtīšanām vistumšāko režīmu laikos biju redzējis un pārdzīvojis. Nevaru par to nerakstīt savas rūgtas atmiņas sevišķās piezīmēs.
Vai ar to mans ceļš pa cietumu un nometņu mokām galā? Varētu domāt, ka iejot 86. gadā, būtu laiks arī šobilanci noslēgt un pasacīt – pietiks! Tikai mana drauga Friča Mendera liktenis, kas savā 85. gadā saņēma par kādām literārām rindiņām piecu gadu nometināšanu tālā Latvijas nomalē invalīdu namā bez tiesībām atstāt to, – šis liktenis arī manā acu priekšā visvisādas varbūtības nebeidz aust.”
Vai cilvēki, kas iziet cauri šādai ellei novēlētu to pašu arī mums, nākamai paaudzei? Kl. Lorenca atmiņas ir Latvijas vēsture bez izskaistinājumiem. Tā ir vēsture kuru veidoja intelģence – sociāldemokrāti jau tālajā 1905. Kl. Lorencs necīnijās pret tautām un nācijām, bet pret ideoloģijām, kas nesa līdzi šausmas un pazemojumus. Cieta latvieši, krievi, kurus saucam par okupantiem, jo arī viņi bija režīma upuri. Arī vārmāka ir instruments – upuris režīma rokās, manipulācijas līdzeklis manipulātoru prātos. Mēs nevaram audzināt tos, kuriem pāri 80, bet mēs varam audzināt jaunatni, dažādu tautību latvjus, kuri dzīvo šajā dievzemītē. Bet mēs nedrīkstam tiesāt viņu seņčus, jo tos tiesās Dievs, kuram Vienīgajam būs tiesības tiesāt visus, tai skaitā arī katru no mums.
valters_grivins
14.07.2010., 21:57
Tu, Egil, sludini samierināšanos ar okupantu klātbūtni un vēstures mācību ignorēšanu. Kas tie tādi “dažādu tautību latvji”? Vai var būt dažādu tautību krievi? Un vel tādi, kas aicina tās citas tautības, piemēram ķīniešu, valodai Krievijā piešķirt oficiālu statusu? Manuprāt, var būt tikai dažādu tautību Latvijas pilsoņi jeb kādas X cilmes latvietis. Tas nozīmē cilvēks, kas ikdienā mājās runā latviski, par savām uzskata latviešu kultūras un vēstures vērtības un ir pilnībā iekļāvies latviskajā apritē. Pretējā gadījumā sanāk nevis latvietis, bet latvijietis. Īsumā – tu kā allaž popularizē mankurtismu. Saki man godīgi vai tu būtu gatavs doties 9. maijā pie izvarotāju staba un tādu pat peršu par netiesāšanu (morālu), aizmiršanu un samierināšanos noskaitīt tur sapulcējušamies, tikai krievu vietā liekot TĀ SAUCAMOS vācu okupantus?
Jā, daudzi krievi un citi slāvi bija sarkanās Krievijas režīma upuri un rīki slepkavošanai, pakļaušanai, izmantošanai. Taču kas daudziem no viņiem liek būt tādiem joprojām????? Kāpēc viņi cīnās par Slāvlatviju?
valters_grivins
14.07.2010., 21:59
p.s. Pirmās Latvijas republikas laikā šīs lietas saprata bez problēmām. Piemēram, bija “Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība”.
EgilsR
14.07.2010., 22:30
Priekš manis ir divi pieminekļi pie kuriem es eju. Tas pirmais Rīgas centrā un otrs Brāļu kapos.
Es nezinu, bet mana sajūta tāda, ka tu gribi būt tas pats lielākais latvietis. Laikam jau bērnībā tevi krievi sita un visādi citādi darija pāri, ka tas tev tā ieprogrammējies, ka tagad tu neieredzi visus.
Kāds katoļu mācītājs, piedod aizmirsu viņa uzvārdu, Rumānijas cietuma kamerā apkopa sava spīdzinātāja brūces. Šis varmāka pats nonāca vienā kamerā ar savu upuri, kuru bija reiz pratinājis. Bet nu labi, paliec pie sava un es pie sava. Ir kas ceļ, bet ir arī, kas posta, tādu nu tā pasaule.
KaTs
14.07.2010., 22:46
>Edge: Jūlijs 11th, 2010 at 10:55 pm
Ar ticības lietām ir divas interesantas un noderīgas lietas
1. Parasti kaut kā neievēro, ka “vienkārši ticība” ir viena no cilvēka eksistences pamatkategorijām. Pat katra mana kustība tagad, rakstot, ir saistīta ar nelielu ieskatīšanos nākotnē un tās prognozēšanu. Un tad tās lietiņas aiziet arvien plašākos un dziļākos līmeņos līdz nonāk pie pasaules reliģijām.
2. Nav jēgas strīdēties par Kristus, Pūka vai Karlsona realitāti. Tiem desmitiem un simtiem miljonu cilvēki, kas visa cita starpā savu dzīvi veido balstoties uz šīm
realitātēm viņi ir reāli ceļveži. Un ja “Globalizācijas ideologi piedāvā labklājību/baudu,…”, tad arī tā ir šiem trim pieminētiem līdziniece. Tā arī ir ticība tikai utulitārāka un vairāk Šeit un patiesi gandrīz vai tikai Tagad dzīvošanai piemērota.
———
Par cilvēku salīdzinājumu. Par personiska rakstura informācijas publiskošanu. Pat par kāda cilvēka vienā dienā vai vienā dzīvē uzņemtu kaut vai 100 fotogrāfiju tiesībām tikt “rādītām visiem”.
?????
Ja islāma zemēs tā aizsākuma laikos bija kategoriski liegts attēlot cilvēkus, tad gan jau tam bija kāda jēga un labs rezultāts. Ja Paul Ekman un Wallace V. Friesen – Unmasking the face – guide to recognizing emotions from facial clues ir visai pieprasīta tāpat kā ķīniešu pēc sejas lasīšanas apraksti tad tam ir kāds pamats. Mēdiju vidē nonākuši cilvēki kļūst par sava veida ikonu kāvām. Pat katram atsevišķam cilvēkam par sevi nav iespējams uzrakstīt autentisku dzīves gājumu. Reizēm viņš uz dzīvi skatās no būt/nebūt pozīcijām, citreiz no baudas, citreiz no varas pār kaut ko – nu kaut vai klaviatūras ar kuras palīdzību tagad rakstu -, citreiz no mīlestības tās visa daudzveidībā pozīcijām, citreiz no izteikšanās vai kaut kā darīšanas pozīcijām, citreiz no intuīcijas, citreiz no augstākajām eksistenciālām pozīcijām, saites ar Radītāju/banālu saimnieku pozīcijām. Tas būs kā skatīšanās uz ainavu no 1.-7.-777. stāva loga. Un kristietībā un faktiski jebkura cilvēka ikdienas dzīvē strādā termins – “es tevi pazīstu”.
————
PROTAMS, izsakoties par jebko es gan ielaužos kāda cilvēka privātumā, gan riskēju izplatīt nepatiesību, tomēr mēģinot izteikties par kādu cilvēku un salīdzinot cilvēkus es veidoju sava veida karti, kas kaut radikāli korigēta, tomēr var tikt izmantota.
Tātad? Laikam man pienācis laiks kādu brīdi paklusēt
Edge
14.07.2010., 22:59
>”Cilvēki bieži kļūdās nevis aiz nezināšanas, bet gan tāpēc, ka ir pārliecināti, ka zin” – ATCERĒJOS ŠO KĀDA SENATNES GUDRĀ TEICIENU, lasot ‘valters_grivins’ p.s. par 18.novembra republikas laiku – nu nebija tās lietas (starpnacionālās) saprotamas bez problēmām pirmskara Latvijas sabiedrībai:
”Pirmskara Latvijā 9. maija vietā sarežģījumus radīja 22. maijs(..)
“Šo dienu baroni grib padarīt ne vien par saviem landvēra uzvaras svētkiem, bet uzspiest to Latvijai par visas tautas svētkiem, kā īstu atsvabināšanas un prieka dienu,” tā 1929. gadā raksta kreisi noskaņotais laikraksts “Sociāldemokrāts”. Latvijas valsts iedzīvotāju vairākumam 22. maijs tolaik savas divējādības dēļ patiešām bija diena, kas izraisa nepatīkamas emocijas.”
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/vesture.un.sodiena/?doc=55046
- KAD HITLERA NACISTI SAGRĀBA ČEHOSLOVAKIJU UN KLAIPĒDAS/MĒMELES APGABALU, tad gan dr.K.Ulmanis un ģen.Balodis (+Munters), kā arī augstākā vadība apjēdza – ja sabiedrība būs sāšķelta, tad….Samierinājuma žests vācbaltiem tika piedāts, taču – par vēlu. Ko šodienas 4.maija elite ir mācījusies no vēstures ? Maz, gaižām maz – vēl 1991.g.21.augustā ar pateicību tika sveikti ‘pučistu’ uzvarētāji un anti-komunistiskā apvērsuma uzvarētāji Maskavā ar B.Jeļcinu priekšgalā – galu galā Jaunās Krievijas vadība momentā atdzina Latvijas neatkarību (un operatīvi izveda karaspēku ). Vēlās Latvijas elite par šiem Krievijas jaunās vadības soļiem ”smalki pateicās” – hop, un 500 000 iedzīvotāju tika padarīti par ne-pilsoņiem. ”Smuka uzmešana”, ”eleganta rīcība” – tikai ”gudrie” 4.maija republikas stratēgi problēmu jau neatrisināja – tikai atlika uz laiku, uz ticu vadību ( līdzīgi kā ar SVF aizdevumiem, kurus atmaksās nākamā paaudze).
valters_grivins
14.07.2010., 23:07
Edge, tu nesaproti ko runā vai saproti un jauc gaisu ar nolūku. Tie 500 000 nebija “iedzīvotāji”, bet okupētājvalsts nelikumīgi iepludināti civilokupanti, kuriem, saskaņā ar PSRS un Krievijas ratificētiem starptautiskiem dokumentiem, okupācijai beidzoties, bija jādodas mājās. Jeb normālā, visā pasaulē pieņemtā veidā jākļūst par pilsoņiem naturalizējoties.
Otrkārt, ar “tām lietām” bija domāta piederība kādai tautībai un piederība valsts pilsoņu kopumam, abus nejaucot ačgārni un neloģiski kopā.
KaTs
15.07.2010., 21:41
JA jūs tagad tā rūpīgi paraksieties BRĪVS no PROPOGANDAS/PROPOGANDU sētiem un iesētiem mītiem vienkārši tīmeklī un publiskās un personiskās un publiskās bibliotēkās brīvi pieejamiem materiāliem par
1. Latvijas republikas nodibināšanas 1918.g 18.novembris +/- 10 gadi notikumiem,
TAD jūs atradīsit, ka TAS NEBIJA paredzēts un tā vienkārši lielā mērā bija dažu desmitu ( ieskaitot Kalpaku) latviešu virsnieku pašdarbība, kas izšķīra svaru kausus par labu Latvijas, Igaunijas un galu galā visas Baltijas neatkarībai par labu. Un viens otrs patiess neatkarības cīņu dalībnieks kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ pat tolaik krita to laiku “maigā” nežēlastībā. Latvijai un latviešiem ir vajadzīga Latvijas republikas dibināšanas laika vēsture, pret kuru nevarētu iebilst arī kaut vai Nils Ušakovs un Vladimirs Putins. Tikai es negribētu, ka šajās vēstures lappusēs tiktu meklēti vainīgie un varoņi.
2.Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940. gadā +/- 10 gadi,
TAD atkal jūs gaida virkne pārsteigumu
3. …. …. ….
———————-
Es personiski uzskatu, ka tā pa īstam Latvijas republika NAV atjaunota ne de iure, ne de facto. Lai tas notiktu IR jāsakārto virkne lietu un tas jādara
Saskaņas Centram – Nils Ušakovs, Jānis Urbanovičs
Visu Latvijai – Raivis Dzintars, Visvaldis Lācis
Vienotībai – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete
………
………
1. Ir jāpieliek punkts Abrenes jautājumam. Hm… kāds? manuprāt pietiek staipīt to nelaimīgo pagastu, ko iespējams lielnieki Latvijai vienreiz vienkārši rupji iesmērēja un otrreiz liberāļi gribēja to gandrīz vai piespiedu kārta izdarīt, LAI radītu precedentu grozīt pēc 2. pasaules kara novilktās robežas. Un vai jūs varat izslēgt iespēju, ka pēc 100-200 gadiem kāds Krievijas apgabals (piemēram Pleskavas) un kāds Baltkrievijas apgabals (nemācēšu nosaukt) negribēs viss pievienoties Latvijai. Murgaina fantāzija, ja pieņem, ka tai valstī valsts valoda būs latviešu valoda? Tā var būt un tā var arī nebūt, bet jautājums paliek. Un kāpēc gan māsas Lietuva un Latvija nevarētu mesties kopā ar kādu no brālēniem baltkrieviem vai ukraiņiem un pat varbūt poļiem?
Kāpēc vispār tā jāsaspringst attiecību noskaidrošanā ar Krieviju, kurai par to, kas tad tā patiesībā ir un vai tā vispār ir gan jau ir vēl daudz, daudz, daudz vairāk neskaidrību kā it kā padumjajai, bet visai reaktīvajai un aktīvajai Latvijai. Viena no lietam, ko patiesībā “klusi virtuvē” dara visas tautas un daudzas valstis ir
IDENTITĀTES MEKLĒJUMI
hm … un tas ir gan aktuāli, gan auglīgi,
gan katram cilvēkam atsevišķi, gan lielākām vai mazākām cilvēku kopībām
2. Identitātes jautājumu korekta NEPOLITIZĒTA
( kāpēc “nepolitizēšanas” lielmeistari Ušakovs un Dombrovskis nevarētu izdarīt arī šo Latvijas valstij nozīmīgo lietu? – viņi to VAR teicami …. nomenedžēt)
atrisināšana pieliktu punktu spekulācijām ap pilsoņu kopumu
———–
Kā to izdarīt?
gan jau mums būs vajadzīga spīdoša jurista, iespējams, Egīla Levita palīdzība.
————-
Ja politiķi to neizdarīs gada laikā, mūs gaida vismaz ārkārtas vēlēšanas vai kaut kas vēl sliktāks par to četrus gadus ilgo muļāšanos pēc iepriekšējām vēlēšanām, kas bija negodīgas, kaut arī, tomēr iespējams mazliet godīgākas par vēlēšanām, kas bija pirms tām. Uzskatu, ka mēs kā valsts esam pazaudējuši 10 gadus un vēl daudz ko citu. Tiesa. Ir arī ieguvumi.
Edge
15.07.2010., 22:30
valters_grivins: Jūlijs 14th, 2010 at 11:07 pm
”Edge, tu nesaproti ko runā vai saproti un jauc gaisu ar nolūku.”
AR NOLŪKU, protams, ar nolūku vēlos jēgsaturīgi diskutēt, nepretendējot uz kādu 100% patiesību. Cenšos balstīties uz pārbaudāmiem faktiem/datu avotiem – nevis izmantot kā argumentus kādus tur ”bija jādodas” vai ”jākļūst par pilsoņiem”. Nu nav piepildījušies sapņainie plāni, nav, toties ir bijušas problēmas ar nelikumīgu pilsonības un pasu piešķiršanu, ir iztērēti miljoni absurdai integrācijai, palielinās to Latvijā dzīvojošo skaits, kas pieņem Krievijas pilsonību. Galu galā par proKrievijas orientētu partiju 10.Saeimas vēlēšanās balsos daudzi latvieši – nevelti tak’ Rīgā jau Saskaņas Centrs ir vadošais. Nevelti režisors A.Hermanis raksta:
”‘’ – Kad Tautas fronte rīkoja referendumu par izstāšanos no PSRS, kurā piedalījās visi LPSR iedzīvotāji, tātad arī krievi, toreiz Tautas fronte viņus piemānīja. Viņi solīja nulles pilsonību, ja balsosiet kopā ar mums. Domāju, krievi to atcerēsies tad, kad nākamais premjerministrs, acīmredzot, runās krievu valodā. Un pareizi darīs. Tās ir viņu tiesības. Pēc referenduma Marina Kosteņecka, Vladlens Dozorcevs, krievu rakstnieki, kas bija Tautas frontes sastāvā, toreiz to tā arī nosauca – par nodevību. Nevar paslaucīt zem tepiķa piecdesmit procentus Rīgas iedzīvotāju. Tā var tikai pavisam īstermiņā mālēt acis ciet sev un citiem.’’ A.Hermanis:Nacionālais pieskāriens un kļūda (sk. KultūrasForums).
Edge
15.07.2010., 22:41
>KaTs: Jūlijs 15th, 2010 at 9:41 pm
JA jūs tagad tā rūpīgi paraksieties BRĪVS no PROPOGANDAS/PROPOGANDU sētiem un iesētiem mītiem vienkārši tīmeklī….
- KAM ADRESĒTS NEZINU, taču reizēm pārlasot šādus tekstus – vēlreiz ieskatos Letonik’ā:
Letonika.lv – atbildes, kuras tu meklē (propAganda)
propaganda propagandēt propagandisks propagandists propāns propedeitika …
http://www.letonika.lv/groups/entryList.aspx?r=1107&c=P&p=9
valters_grivins
15.07.2010., 23:56
edge, vai tad tu nelasīji mūsu un J. Kučinska diskusiju, kurā es atspēkoju muļķības par “tautas frontes solījumiem”? Tautas frontes vadība juridiski nevarēja dot šādus solījumus Latvijas republikas vārdā, ko tā, starp citu, arī nedarīja. Šiem solījumiem šodien ir tikpat liels spēks un nozīme kā jebkādām interfrontes līderu runām un solījumiem – resp. nekāds. To ļoti labi saprot arī Maskava un tāpēc starptautiskā līmenī neceļ laukā šīs muļķības. Tomēr tas ir ļoti labs āķis uz kā pavilkt vietējo krievu šovinistu emocijas un ar ko var spiest uz neizglītotu un nezinošu, naivu letiņu domāšanu, iepotējot nepamatotu vainas apziņu.
Pamosties, edge, – 1990. gadā nenotika jaunas, iepriekš nebijušas valsts dibināšana iepriekš tukšā vietā, kur, nākot katrs no savas puses, satikās latvietis, krievs, polis un žīds. Tavas runas būtu saprātīgas tikai pie šāda notikumu izklāsta, bet kā zinām, tas tāds nebija. Bija okupācija, kolonizācija, rusifikācija un genocīds. Un tu to visu, šovinistu un fašistu pakalpiņ, gribi “paslaucīt zem tepiķa”. Nu ko teiksi? Varbūt sekosi savam bosam Urbanovičam un sāksi biedēt ar asinsizliešanu?
KaTs
16.07.2010., 00:19
Kas man ir Kārlis Ulmanis vispirms?
Viņš ne jau tikai manam vectēvam, bet tūkstošiem Latvijas zemnieku iemācīja sienu un āboliņu kraut zārdos. Tikai tā slapjā vasarā varēja lopiņiem iztiku ziemai sagādāt.
Vismaz es par viņu kā valstsvīru negribu neko zināt. Manā izpratnē lielākā daļa viņa aprakstītās politiskās darbības vienkārši iemetama miskastē ar uzrakstu propoganda. Un kā ar to ko Vilis Lācis par Ulmani rakstīja? Un cik ir tādu, kas izlasījuši visus viņa kopotos rakstu kaut vai PSRS versijā. Un nebija nejaušība, ka Nacionālajā teātrī vienlaikus tapa uzvedumi gan par Ulmani, gan par Lāci un no šiem propogandiskiem un farsveidīgajiem uzvedumiem tomēr labāks iznāca par Lāci?
——————–
Un JA tā godīgi grib paskatīties vēsturē, TAD ir jāskatās jau vismaz divus gadsimtus , ja ne divus gadu tūkstošus atpakaļ. Vēl ap 1850. gadu Rīga bija kaut daudznacionāla, bet tomēr sīka pilsētiņa ar ap 80 000 iedzīvotāju. 1914. gada 12. augustā Rīga varēja būt ap vienu miljonu iedzīvotāju. Un politiskā un saimnieciskā vara toreiz nebija latviešu rokās.
Kādi jauni vaibsti Rīgas sejā tikuši/tiks ievilkti XX gs pēdējos desmit un XXI gadsimta pirmajā trešdaļā?
Saules akmens
– Jā, labi, vismaz no ārienes arhitektoniski, nezinu kā iekšā, ir aizdomas, ka tur vai un jau ir vai būs problēmas, bet pagaidām tīri tā kā vai labi
Ziemeļu tilts – kauns
Gaismas pils – nu cerēsim, cerēsim, tomēr ….
Piekrītu Lembergam – šais divdesmit gados Rīgai nav bijis saimnieka. Ideoloģiski šis cilvēks var kādam ….. nacionālveidīgam provokātoram/vienkārši cilvēkam ar mazliet iesīkstējušu un propogandas klišejām pilnu galvu šķist galīgi nevietā. BET Rīga vienkārši sen bijusi un paliks viena internacionāla metropole-pasaules pilsēta
( http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/212968
“Nāk labie čekisti – Saskaņas centrs”
var palasīties kā viens cilvēks maļ loģisku (?) propogandu otrs vienkārši cilvēciski strādā jau pirms nonākšanas mēra krēslā).
Un tad, ja “nomīnusojam” Rīgu, kur līdz šim gandrīz nekas nav tā īsti izdarīt, TAD “pārējā Latvijā”, kas patiesībā ir, manuprāt, “patiesā Latvija”, tur ( atkal skaidrības dēļ “nomīnusojot” Vetspili – jā kāda tā būtu, ja būtu nonākusi, piemēram Kristovska rokās – ?)
Kas tad paliek pāri, kas IR izdarīts?
———–
Ir vienalga kā nosauc nepareizi risinātu fundamentālu un valstij vitāli svarīgu jautājumu, par kļūdu, nodevību, politiski diktētu jautājuma risinājuma pēc būtības atlikšanu vai kā vēl kā citādi …. pēc ŠĪ Saeimas vēlēšanām pilsonības likums būs jāatver, tam IR pienācis laiks. Un daudzi politiskie jautājumi sāks sakārtoties.
Un ne jau tikai pilsonības likums tiks atvērts fundamentālai pārstrādei.
Par to jādomā, jāstrādā, jāmeklē argumenti, fakti un risinājumu varianti, jāpēta iespējamie attīstības scenāriji. Tas vienkārši ir atbildīgs, nepateicīgs un vajadzīgs darbs, kas kādam ir jādara, jo citādi mēs varam turpināt “buksēt” līdz Latvijas un latviešu Latvijā jautājuma dabiskam un automātiskam atrisinājumam – kaut kad izbeidzās, kad pievedīs nav zināms
valters_grivins
16.07.2010., 03:34
Kats latviski reproducē to, ko nesen teica Žirinovskis. Kā intereses pārstāv Žirinovskis? Vai mums jāklausa tam ko viņš prasa?
KaTs
17.07.2010., 22:17
Par Žirinovski varu pateikt tikai …. trīs lietas
1. Man viņš ir nesimpātisks – negribētu tādu kaimiņu, negribētu viņu satikt uz ielas; liberāļi “pēc definīcijas” ir mani visniknākie politiskie pretinieki, jo no labējo nometnes.
2. Viņš ir pieredzējis un azartisks politiķis – uzskatītu par savu godu ar viņu krustot šķēpus
3. Politikā kā jau politikā – noteikti ir segments, kur manas un Žirinosvska pozīcijas atbildot uz 10 slēgta tipa jautājumiem PILNĪGI SAKRĪT
parbuveeeetais
16.08.2012., 22:59
sis raksts sodien(dd120816),
izskatas gandriz pec zinatniska raksta (?!)