Citāti/atziņas no V.Megre daiļrades

Vladimira Megre grāmatās izklāstītās domas un to skaidrība vedina uz pārdomām, ka īstenais autors nav vis bijušais Sibīrijas uzņēmējs, bet gan kāda plašākai sabiedrībai nezināma profesoru, domātāju komanda… vai arī – kāds, kura intelekta un radošā gara attīstība pārsniedz jebkuras šai civilizācijai zināmās robežas. Tai pat laikā Megre rakstītais šķiet pašsaprotams – tāds, kas būtu vienkārši piemirsts.


* * *

Vajag bez pamācībām. Cilvēkiem vienkārši jāparāda.

Nauda nav galvenais, par to nekad nesaņemsi cilvēka dvēseles siltumu, patiesu iejūtību.

Cilvēkiem, kuri dēvē sevi par īpaši garīgiem, ir arī ēnas puse, no kuras viņi paši baidās, un tieši tāpēc sev un apkārtējiem tik uzstājīgi deklarē savu garīgumu.

Personības vai tēla kults vienmēr aizved cilvēku projām no galvenā – no sevis.

No cilvēka, kurā nav agresijas, savtīguma, baiļu un citu vēlāk radušos tumšo jūtu, plūst mīlestības gaisma.

Viss materiālais, kas ir ap mums, ir atkarīgs no cilvēka gara un apziņas. Tikai pārmaiņas sevī manīs apkārtni, tostarp arī ienākumus.

Ikviena cilvēka laime, ir viņā pašā. To nosaka noteikts apziņas līmenis. Jautājums tikai, kā sasniegt šo līmeni?

Visums ir viens. Vienots. Nedalāms. Bet tajā katram ir sava telpa. Un no viņa ir atkarīgs veselums. No katra. Bet telpa ir pazaudēta, kad cilvēks padodas.

Mīlestības telpa veidojas mātes miesās, vēlāk tā vienīgi paplašinās. Spēja sabojāt vai pilnveidot mīlestības telpu ir dota vienīgi cilvēkam.

Pasaki, kurš cilvēks gribētu nākt pasaulē kā miesīgās baudas auglis? Katrs gribētu būt lielas mīlas radīts – radīts radīšanas tieksmē, nevis būt miesīgas baudas sekas.

Mēģinot paņemt svētās vietas svētību, padomā, ko vari tai no sevis atstāt. Ja neesi iemācījies izstarot gaismu, kāpēc gan to ņemt un apglabāt sevī kā kapā.

Un vispār – vai mēs nepazemojam bērnus ar saviem muļķīgajiem jautājumiem, jau iepriekš viņiem iedvešot domu, ka viņi nav spējīgi uz ko vairāk?

Ir viegli vadīt tos, kuri piekrituši samierināties.

Kad tu smēķē vai lieto alkoholu, kad iebrauc pilsētā, kuras gaisu piesātina izplūdes gāzu smaka, kad lieto kaitīgu ēdienu un ar niknumu sagandē pats sevi, saki, vai tas neesi tu pats, kas tuvina savu nāvi?

Katram pašam ir jāiemācās ar savas dvēseles palīdzību visā orientēties un saskatīt patiesību.

Lūgšana – tā ir saruna ar Dievu. Teic, ko var just Tēvs, kas jau no laika gala ir atdevis bērniem visu un tagad ierauga viņus stāvam savā priekšā un nemitīgi lūdzam:” Vēl, vēl, pasargā, glāb, mēs visi esam bezpalīdzīgi, mēs visi neesam nekas!” Lūdzu, atbildi. Vai tu, būdams tēvs, vai kāds no taviem draugiem, gribētu sev tādus bērnus?

Pienāks diena un visi tēvi sapratīs, ka tieši viņi ir atbildīgi par pasauli, kurā dzīvo viņu bērni. Pienāks diena, un ikviens sapratīs, ka pirms ievest pasaulē mīļoto bērnu, šī pasaule ir jādara laimīga.

Ikvienam katru dienu jātiecas pēc mīlestības. Ikvienam cilvēkam jātiecas iepazīt gudrību, kā izaudzināt bērnus laimīgus un taisnīgus.

„Ko meklē ceļiniek, to visu tu nes sev līdzi, un, jaunu neatradis, pazaudē ik uz soļa.”

- Visiem vienu bērna audzināšanas sistēmu neatrast kaut vai tāpēc, ka katram pašam vispirms jārod atbilde uz jautājumu, par ko viņš vēlas izaudzināt savu bērnu.
- Kā – par ko? Protams, par laimīgu un gudru cilvēku.
- Ja tā, tad par tādu vispirms ir jākļūst pašam. Ja pats nav pratis būt laimīgs, tad jāzina, kas tam traucējis. Viņu audzināšana ir sevis audzināšana.

Līdzvērtīgi jājūt, gan garīgais, gan materiālais. Tad arī dzīvē stabili stāvēsi uz abām kājām. Kad viens gūst pārsvaru pār otru, tu it kā sāc klibot.

Zināšanas ikvienā cilvēkā ir kopš dzimšanas. Iespēju tām atklāties dod mērķis, nodomi un savas sūtības apjausma.

Ir tāda tautas gudrība: “Ja vēlies būt laimīgs – esi tāds”. To pašu var pārfrāzēt: „Ja vēlies būt bagāts – esi tāds”. Galvenais – nevajag sevi ieprogrammēt uz nabadzību. Vajag noskaņoties uz bagātību. Daudz racionālāk ir domāt par to, kā kļūt patstāvīgam, nevis iestāstīt sev, ka tas nav iespējams.

Lai tad katrs pacenšas sameklēt savā dvēselē Dieva dēla, nevis verga vai pusjukuša, lēkājoša biorobota apziņu.

Kad tavu dvēseli būs satraukuši kādi Tēva vārdā sludināti apgalvojumi, tu pievērs uzmanību tam, kā dzīvo pats sludinātājs, un pēc tam iedomājies, kas notiks ar pasauli, ja tā sāks dzīvot visi.

Par garīgu var nosaukt vienīgi tādu cilvēku, kurš spēj darboties par prieku zemei, savai ģimenei, saviem vecākiem un tātad – par prieku Dievam. Ja kāds sauc sevi par garīgu, bet nespēj darīt laimīgu sevi, savu mīļoto sievieti, savu ģimeni, savus bērnus, tad viņš ir viltvārdis.

Cilvēks tiek uzskatīts par mirušu tad, kad viņa ķermenis pārstāj elpot, bet tā tas nav. Cilvēks mirst tad, kad nevienam vairs nav vajadzīgs un kad no viņa nekas nav atkarīgs.

Sapņa vārdi liek darboties milzīgai enerģijai. Ar savu sapni un nodomiem cilvēks pats rada savu nākotni.

Vienīgi paša skaidrība ļauj patiesību dzirdēt neizkropļotu.

Zālamans saprata: „Nevar kaut ko darīt Dievam par patikšanu, vienlaikus iznīcinot Radītāja radīto dzīvību”.

Cilvēkam barība jāuzņem tajā brīdī, kad to iesaka viņa organisms, un cita padomdevēja te nevar būt.

Neviena cilvēka radīta doma nepazūd. Ja tā ir gaiša, tad piepilda gaišo izplatījumu un pievienojas gaišajiem spēkiem, ja tumša – nostājas pretējā pusē. Arī šodien ikviens cilvēks var izmantot jebkuru Radītāja vai cilvēku jebkad radītu domu.

Dievu var sajust, pieskaroties Viņa radītajam un turpinot Viņa radīto.

Jebkura dogma, kas nāk no ārienes un nav iekšēji izprasta, neļauj izpausties cilvēka radošajām iespējām.

Nav baisi, ja cilvēks ir viens, daudz drausmīgāk ir, kad viņš jūtas vientuļš starp cilvēkiem.

Patiesības zināšana izpaužas nevis tās nosaukšanā, bet gan dzīvesveidā.

Cilvēks pats ar savām domām būvē savai dvēselei paradīzi, vai arī ko citu.

Briesmīgie meli vajadzīgi tiem, kuri savus briesmu darbus grib attaisnot.

Relatīva ir nauda, un par to var nopirkt tikai relatīvu mīlestību. Par naudu var sevi apkraut ar milzum daudzām lietām, kas ir bez dvēseles, tā savu dvēseli nolemjot vientulībai.

Cilvēks sev neizskaidrojamā kārtā visu savu mūžu vislielāko mīlestību sajūt pret dzimto vietu – pret savu dzimteni, pret savu bērnu un sievieti, ar kuru kopā tas viss ir radīts. Mūžīga var būt tikai visu trīs mīlestības jūtu savienība, nevis kāda viena no tām.

Bērnus audzina viņu vecāku un sabiedrības dzīves veids.

Doma visiem cilvēkiem dota, lai radītu.

Viens Radītājs mīlestības apgarots ir spēcīgāks par zinātni, kam mīlestība sveša.

Tu pats atraisi savu dvēseli un loģiku. Ja kaut uz brīdi no snaudas pamostas, atbildi sevī var katrs atrast.

To, kas agrāk darīts, ļaudis ātri aizmirst. Bet to, kas darīts nākotnes labā, nākamās paaudzes novērtē.

Apzināti kontaktējoties ar dabu, cilvēks kontaktējas ar dievišķo domu. Izprast telpu – nozīmē izprast Dievu. Un pat doma, pat tikai sapnis par dzimtas mājvietu, kur viss ar tevi ir harmonijā, glabā sevī lielāku tuvību ar Dievu nekā daudz sarežģīti rituāli.

Padomā par dzīvi, par to, kur slēpjas prieks un kāds ir tā uzdevums.


Publicēšanai sagatavoja un iesūtīja Zane


  • Grāmatu autora V.Megrē oficiālā mājas lapa, kurā var iegūt precīzākas ziņas – http://www.vmegre.ru
    ~ ~ ~
    Papildinu, ka Anastasija ir gan Taigā dzīvojoša sieviete, gan rakstnieka Vladimira Megrē grāmatu sērijas “Skanošie ciedri” literāri mākslinieciskais tēls.

  • 1) Grāmatu autors ir Vladimirs Megre. Pareizi?
    2) Saskaņā ar manā rīcībā esošajām ziņām Megre ir vienīgais cilvēks, kurš liecina, ka Anastasija eksistē. Ja tavā rīcībā ir citas ziņas, kuras vari arī uzskatāmi nodemonstrēt, nevilcinies ne mirkli un dari to.
    3) Protams, tev ir visas tiesības ticēt tam, kam tu vēlies ticēt un ļoti iespējams tev ir kas vairāk zināms, kā man, bet kamēr nevari to pierādīt, aicinu būt apdomīgai ar apgalvojuma formas lietošanu, jo tas var tikt vērsts pret tevi pašu un ne tikai..

  • Kamēr Megrē fantazē par Anastasiju, tikmēr tur pat netālu no “teorētiskās Anastasijas” dzīvesvietas jaunkļus Krievijā nogalija, lai pārdotu tos detaļās uz Ķīnu. Te smuks video. Tiem, kuri jūtīgi, neskatīties.
    http://www.youtube.com/watch?v=lEZCvoBW4x8

  • Megrē grāmatas ir iedvesmojušas gleznot, dzejot, muzicēt un citādi radīt. Šo grāmatu tekstu iedarbība uz cilvēkiem ir apbrīnas vērta, neatkarīgi no tā, vai Anastasija ir īsts cilvēks vai literārs tēls vai abi vienlaikus… Protams, Ivo, ka tu vari pētīt, ir viņa īsts cilvēks vai nav, taču kam tev tas? Kā tas uzlabos tavu rīcību, dzīvi?

  • Ja Megre nevar atzīt, ka par A visu safantazējis, tad kāda garantija, ka viņš vēl ko nevar atzīt… ehmm, piemēram, kādu mērķu vadīts viņš to visu dara? Savtīgu vai sabiedriski labu.

  • Aigar, kāda saistība tevis pieminētajai Habarovskas apgabala Bikinas pilsētas armijas daļai numur 46102, kas atrodas netālu no robežas ar Ķīnu, ar Anastasijas dzīvesvietu, kuru norāda Megrē savā grāmatā un kura atrodas pavisam citā Krievijas daļā, tūkstošiem km tālu Habarovskas?
    ~ ~ ~
    Pēc taviem mērogiem sanāk ka Austrālija arī atrodas “turpat netālu” no Latvijas…
    ~~
    Paskaties kartē pirms ko raksti..

  • Kaut ko tādu par ko Zane šeit ir rakstījusi (minējusi), es turpinu …

    Piemēram man nemaz nepietrūkst vai faktiski nav vajadzīga Anastasija. Man ir Zane. Man man priekš tam pietiek. Tā kā es varu pilnīgi šo esam-neesamu personību aizstāt ar Zanes pietiekamību, manā skatījumā un dzīvesveidā.
    Paldies par uzmanību.

  • Nu, Aivar, kā tad būs ar konkrētām atbildēm?

  • Krievija ir liela. Priekš Krievijas teritoriālajiem mērogiem blakus, bet kulturālajiem mērogiem vienā un tanī pašā vietā :D

  • Pie zināmas gaismas aplokā tos var saraudzīt… bet Zane. Kāds konkrētas atbildes Tu gaidi? Bišku tā kā izmisis jūtos. Vai?

  • Teikšu godīgi, Aigar, pēc šādām atbildēm, man rodas vēlme nekad neatvērt tautasforums.lv
    Ja tu šādi skaties uz procesiem valstī, sasaisti pavisam dažādas lietas – Krievijas kultūru, slepkavības armijā, un grāmatu varones dzīvesvietu, tad pārējais ar tevi ir tukša salmu kulšana. Tu neesi izlasījis nevienu grāmatu un vēl uzdrošinies melot savos komentāros, rakstot murgus.
    Man ļoti žēl, ka iztērēju savu laiku..

  • Kuru nevienu grāmatu? Es vakar pabeidzu lasīt vienu. Arī Anastasiju izlasīju kauta kad pagājušo gadu. Ir arī filma, kas taisīta pēc Anastasija motīviem, kuras režisore ir sabiedrības un sociālās sfēras entuziaste francūziete… filma saucas, The Green Beautiful.
    Iesaku visiem.
    ———
    Komentu ieliku balansam – lai nedzīvotu tikai fantāzijās, kas ir nesaistītas ar pasauli apkārt, bet apzinātos un domātu, kā risināt reālus sarežģījumus.
    =========
    Es, starp citu, nemaz nekomentēju M atziņas no viņa daiļrades, ko varētu arī izdarīt, jo dažas šķiet murgainas, bet tas tā – varbūt kādu iedvesmo, nezinu.
    Piemēram: “Jebkura dogma, kas nāk no ārienes un nav iekšēji izprasta, neļauj izpausties cilvēka radošajām iespējām.”
    ———
    Sanāk tāds pārāk liels vispārinājums šeit, jo vai tiešām tu domā, ka vien dogma neizprasta ir spējīga apslāpēt cilvēka radošās spējas? Bērni dogmas pieņem automātiski, tajās neiedziļinoties, toties par radošuma trūkumu nesūdzas.

  • Zane, es jau tieši par to pašu. Kādēļ tev jābāžas citiem virsū ar savu ticību? Vai tad svarīgākais nav grāmatās rakstītais?
    Tas, kā tu tērē savu laiku, ir TAVA darīšana, un tādēļ nav korekti vainot ne TautasForums.lv, ne kādu citu. Aigars ir tikai treneris. Izkrīti pārbaudījumā, vaino pati sevi.
    Kuri ir gatavi saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, tie tās atrod – arī bez TF un pat bez Megre grāmatām, kas tev ir tāpat kā bībele pārliecinātam kristietim. Re, kur viens labs citāts: “Personības vai tēla kults vienmēr aizved cilvēku projām no galvenā – no sevis.” Lai Tev brīnišķīga nedēļa!

  • Vai kāds var paskaidrot:
    KĀDA STARPĪBA – tam vai anastasija ir reāla vai nē??

    šeit links uz plejlisti ar izcilu piemēru tam kā tiek novirzīta uzmanība no svarīgajām lietā uz pilnīgi nesvarīgām
    konkrēti no 5:40 .. +
    šeit arī daudziem līdzīgi piepļūtīt ēteri patīk
    http://www.youtube.com/watch?v=lkRETsej1EE&feature=PlayList&p=A6E4576E84FBA3CC&index=0&playnext=1

  • Patiesībā nav nozīmes vai Megrē slēpj A atrašanās vietu tādēļ, ka viņa dēļ savas lieliskās veselības ir pārdota detaļās uz Ķīnu, vai dēļ tā, ka A ir fantāzijas tēls :)

  • Kāpēc tad lieki piepļūti ēteri??
    Pēc dažiem taviem komentāriem sāku uztraukties vai tev nav kāda smadzeņ-garīga kaite

  • Neuztraucies – ir

  • The Runaway GeneralStanley McChrystal, Obama’s top commander in Afghanistan, has seized control of the war by never taking his eye off the real enemy: The wimps in the White House
    http://www.rollingstone.com/politics/news/17390/119236?RS_show_page=5
    ————-
    Varat palasīt, ja ir laiks, citātus no ASV armijas ģenerāļa sacītā, par kuriem oabama un baltā nama administrācija ir, kā bēbīšu apvainojušies un grib ģenerāli atlaist.

  • Manuprāt, nav īsti pareizi izraut šos citātus no daudz garākiem dialogiem un dziļāka konteksta – tad var arī nesaprast…
    Par autoru… Megre pats nekad nav apgalvojis, ka viņš būtu šo tekstu autors, kas ir visai acīmredzami. Bet vai ir kāds iemesls domāt, ka šādu atziņu radīšanai vajadzīga filozofu/domātāju komanda vai specdienesti (pretēji cilvēkam, kurš vienkārši jau no dzimšanas bijis ciešā saiknē ar dabu un saņēmis cilvēcīgu audzināšanu)? …ja mēs vairāk iedziļināmies savās domās un cenšamies atsijāt dažādas netīrās, neskaidrās domas un dogmas, tad pie šīm pašām atziņām vien nonākam – nekā mistiska un neiespējama tajās nav.

  • Vai Megre pats dzīvo kādā no ekociematiem?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.