I.Brīvera prezentācija konferencē ‘Latvijas tautsaimiecības atdzimšanai’

Piedāvājam Banku augstskolas profesora Ivara Brīvera priekšlikumus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Lai noskatītos visu prezentāciju, sekojiet šai saitei.

Eksports nav pirmā prioritāte
* Par pirmo prioritāti ir jāizvirza nevis uz eksportu vērstās nozares un uzņēmumi (tā varētu būt otrā prioritāte), bet gan tās nozares un uzņēmumi, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības patēriņa precēm un uzņēmumus ar kapitāla precēm, kā īpašu prioritāti izdalot importa aizvietošanu.
* Nevar paļauties uz to, ka uz importētiem resursiem balstīts eksports būs ilgtermiņā konkurētspējīgs. Turklāt Latvijas ekonomikas ārējā atkarība ir pārāk liela, kas ir par iemeslu tam, ka Latvija no globāliem satricinājumiem cieš īpaši smagi.
* Ja pirmā prioritāte tiks dota pašmāju uzņēmumiem, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības patēriņa precēm un uzņēmumus ar kapitāla precēm, tad iegūs arī uz eksportu vērstie uzņēmumi, jo mazināsies to atkarība no importētajiem resursiem, kuru cenas pašreizējās krīzes apstākļos un, it īpaši, sākoties globālās ekonomikas atlabšanai, būs stipri svārstīgas.

Kur rast naudu?
* Paļauties tikai uz ārējiem finansiālajiem līdzekļiem nedrīkst. Ir jāmeklē iespējas rast iekšējus finansējuma avotus.
* Vieglākais, taču ne labākais ceļš ir nodokļu paaugstināšana. Taču „ekonomikas stabilizācijas plāna” izdarības ar PVN likmēm jau tagad rāda, ka šāds ceļš pat īstermiņā nedos reālu labumu, ilgtermiņā pasliktinot ekonomikas stāvokli.
* Iedzīvotāju ienākumu „krīzes nodoklis” ar lielu neapliekamo minimumu, piemēram, 600 lati mēnesī.
* Tas vismaz daļēji pārliktu krīzes smagumu no mazturīgajiem iedzīvotājiem uz turīgākajiem – pretēji tam, ko izdarīja „ekonomikas stabilizācijas plāns”. Tas aizvietotu nepieciešamību ieviest progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.
* Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju izlaišana. Šo obligāciju pircēji saņemtu būtiskas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un „krīzes nodokļa” atlaides.
* Iedzīvotāju ienākumu nodoklis pašlaik būtībā ir algas nodoklis – par ienākumiem no kapitāla nodoklis netiek maksāts. Jāapliek ar nodokli ienākumi no kapitāla.
* Valsts monopoli – alkoholam, tabakai, azarta spēlēm u.c.

“Lielus ienākumus mūsu apstākļos bez lielas iedzīvotāju masas sarūgtinājuma var dot tikai baudvielu monopoli.” (K.Balodis, 1928)

“Nepraša savā arodā ir tas finanšu ministrs, kas nemāk tos līdzekļus, kas izdoti ražīgiem mērķiem pa lielum lielai daļai atdabūt atpakaļ valsts kasē ar valsts baudvielu monopolu palīdzību.” (prof. Miguļins, 1908)

* Rietumeiropā plaši tiek popularizētas, izmantotas un no valsts atbalstītas „darbinieku finansiālās līdzdalības” (EFP) shēmas. Šīs shēmas ilgtermiņā ir izdevīgas visiem – gan darba devējam, gan darba ņēmējam, gan valstij. Šo shēmu popularizēšana un valstisks atbalsts būtu ilgtermiņa risinājums arī Latvijai un ne tikai krīzes apstākļos.

Kas nav jādara “par katru cenu”
* Pāreja uz eiro un lata stabilitāte nedrīkst būt mērķi, kuri ir jāpanāk „par katru cenu”.
* Lata devalvācija var neglābt, jo valūtas devalvācijas radītais importa sadārdzinājums valstī, atšķirībā no eksporta, darbojas ar multiplikatora efektu. Taču var pienākt brīdis, kad citas izejas kā devalvēt latu vienkārši nebūs.
* Reizēm “devalvācija” tiek lietots nepareizā nozīmē – kā valūtas vērtības samazināšanās (angliski “depreciation” ). Patiesībā devalvācija ir iespējama tikai fiksēta valūtas kursa gadījumā, līdz ar to, piemēram, Zviedrijas kronu vai Anglijas mārciņu nemaz nevar devalvēt.
* Diskusijas vērts būtu jautājums par lata atsaisti no eiro (pāreja uz brīvo kursu; tas, ko pirms gada izdarīja Ungārija).
* Nesaprotu , kāpēc Latvijai ir jāsteidzas pievienoties eiro zonai.

Kas ir jādara “par katru cenu”
* Mērķis, kas jāpanāk „par katru cenu” – Latvijas lauksaimniecības glābšana, jo būtībā tā ir arī latviešu tautas glābšana.
* Valsts garantētu fiksētu iepirkuma cenu noteikšana svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem.
* Jebkādu ierobežojumu atcelšana zemniekiem pārdot savus produktus mājsaimniecībām bez starpniekiem.
* Nebaidīties no protekcionisma pasākumu izmantošanas – ir skaidrs, ka arī citas valstis to darīs.
* Uzņēmumiem, kas darbojas prioritārajās nozarēs, ir jāizsniedz kredīti bez komercbanku starpniecības un ar fiksētu procentu likmi.
* Visbīstamākais uzņēmējam ir nevis augsta kredīta procentu likme, bet gan nenoteiktība par to, kāda šī likme būs. Kredītu izsniegšana caur komercbankām pašreizējā ārkārtējā situācijā nebūs efektīva. Pašreizējā situācijā, kad uzņēmumu peļņa svārstās ap kritisko robežu, daļu no šīs peļņas novirzot komercbankām, lielākā daļa uzņēmumu stabili nonāks zem šīs kritiskās robežas.
* Ir krasi jāierobežo spekulatīvā ekonomika, apliekot „finanšu produktus” ar augstu nodokli, vai pat atsevišķos gadījumos tos aizliedzot.
* Galējs solis – finanšu sektora pāreja valsts rokās.

Nobeigumā
* Šis gads ļoti daudz ko izšķirs. Ja pie varas paliks esošie, tad, iespējams, pēc īsāka vai ilgāka laika Latvijā „stabilizēsies ekonomikas attīstība”, tikai latviešu tautai tas vairs nebūs svarīgi – viņi vēros Latvijā notiekošo televīzijā savās mājās Anglijā, Īrijā vai kur citur. Lai latviešu tauta varētu izdzīvot savā Tēvijā, pašreizējie varas koridori ir jāizmēž.
* Ja ekonomikā viss iet gludi, tad var uzskatīt, ka uzņēmēji būs galvenais virzošais spēks. Grūtos laikos – kara un krīžu gadījumā vadošā iniciatīva ir jāuzņemas valstij. Tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka cilvēki valstij uzticas.
* Ir jāatjauno Latvijas iedzīvotāju ticība savai valstij, ko pie varas esošā noziedzīgā kliķe ir sagrāvusi.


Ivars Brīvers
, Rīgā, 2009.gada 4.martā
iesūtīja Valters Grīviņš


  • pie nodokļiem papildinot, es ieteiktu sekot Hadsona un ārzemju investoru padomes ieteikumam: celt nodokļus nekustamajam īpašumam. Taču ar piebildi: ģimenes vienīgajam mājoklim kadastrālajā vērtībā līdz 100 000 to atstāt 0,1% apjomā vismaz uz 10 gadiem.

  • Jā, profesoram ir dažas veselīgas idejas, taču viņš arī nav pilnīgi izrausies no vecās paradigmas. Piemēram, viņš sapņo par kaut kādu “iekšējo aizņēmumu” un vēl lielāku darba aplikšanu ar nodokļiem, tā arī nesapratis, ka attīstībai nepieciešamo naudu Latvija var vienkārši emitēt. Otrkārt, viņš nav izpratis devalvācijas būtību. Par spīti viņa apgalvojumiem Lielbritānija ir devalvējusi savu mārciņu.
    Paldies, Valter, ka Tu man atgādināji. Jā, vakar no rīta es radio dzirdēju par to nodokļu reformēšanas priekšlikumu (konkrēti – ieņēmumu nodokli samazināt līdz 20%, bet īpašumus aplikt ar 2 – 3 reizes lielāku nodokli), un šo priekšlikumu, kā Tu esi norādījis, izteica ārvalstu investoru padome.

  • Man šķiet, ka pilnajā tēžu versijā bija arī punkts par naudas emitēšanu. Protams, tai jāiet kopā ar paliekošu vērtību (infrastruktūra, ražotnes) radīšanu. Naudu nekādā gadījumā nedrīkst emitēt parādu atdošanai.

  • Arī pašam personīgi bija iespēja būt šajā konferencē, ko orgainzēja Nacionālisti. Nopriecājos, ka uzaicināts prātīgs vīrs un ka arī pāris citi runātāji izteica sakarīgas domas. Kā todien Raivis Dzintars ne bez pamata norādīja, ka par nacionālistiem lielā sabiedrības daļā radies priekšstats, kā par tukša bļāvējiem un ka šo priekšstatu vajagot lauzt.

  • Būtu ļoti svētīgi, ja nacionālisti šo redzējumu līdz galam izkristalizētu un sāktu aktīvi popularizēt, nevis tikai domātu par varas dalīšanas kombinācijām nākamajā Saeimā.
    Ja nacionālisti konsekventi turētos pie šiem mērķiem un arī Saskaņa konsekventi turētos pie līdzīgiem mērķiem, tieši viņi kopā varētu veidot Latvijas reformēšanas koalīciju.
    Ja abiem patiešām svarīgi izvest Latviju no verdzības, kāpēc gan nē? Vai šis mērķis nav gana svarīgs, lai atbrīvotos no savstarpējiem aizspriedumiem?

  • vakar paskatiijos to Ēķa raidījumu pa LNT , tajā kaut kāds ekonomiska ministra vai premjerministra ārštata padomnieks gvelza ka galvenaies esot eksports. Protams viņam izdevīgi tā teikt, jo pats ir SAF tehnikas kautkāds čiekurs, kam eksports ir galvenā maize. Un vēl izcēlās ar gudru domu, lai visi bezdarnieki paši sev rada darbu, darba vietas un paši risina bezdarba problēmu…..!!!! Asprātis….un tādi dod padomus valsts vadītājiem.

    Šodien jāskatās turpinājums, tur paliek arvien karstāk. ( tā nav reklāma) )))

  • Jāni, vai tu nevarētu uzņemties
    - apkopot, tavuprāt, saprātīgākās AL un prof. Brīvera idejas + pievienojot savas, ko jau esi aprakstījis
    - sagatavot, cik iespējams, kodolīgā dokumentā (tā, ka var arī izdrukāt uz 1-2 lpp)
    - un sūtīt uz visām pusēm, lai cilvēki publicē, drukā, izplata

    Varētu arī pēc tam pašiem partijniekiem pabāzt zem deguna, lai redz, ka viņiem tik vien atliek, kā izkāpt katram no savas smilšu kastes un sākt darbu, lai mūs visus izpestītu no mēsliem.

  • OK, varētu mēģināt.
    Valters kaut ko ieminējās par prof. Brīvera prezentācijas pilnu versiju. Vai to ar var dabūt?

  • Paldies, visu nokopēju. Daudz nekas vairāk tur nebija, bet tas, kas ir, tas patiešām labs.
    Es vien brīnos par to nacionālistu pasīvo nostāju. Kad tā jezga (krīze) sākās, viņi kādu laiku aktivizējās, bet tagad nacionalisti.lv jau sen par ekonomiku vispār neraksta. Bija gan viens Ivo Rubīna raksts. Taču tas beidzās tā samiernieciski – krīze jau pārvarēta, gan viss būs labi.
    Ar tādu domātāju kā Brīvers gan vajadzētu nodibināt kontaktu un sadarboties. Diemžēl pats viņu nepazīstu.

  • Jā, atradu, ka Brīvers arī pats kandidējis sarakstā Libertas.lv.
    Tā tāda mistiska padarīšana. Gandrīz katrā partijā ir pa cilvēkam, kas tās lietas labi saprot: Brīvers, Ošlejs utt.
    Bet tiklīdz viņi tiek sarakstā vai tiek ievēlēti, tā – mutes ciet.
    Vai viņus pakļauj kādai smadzeņu ķirurģijas operācijai vai iebaida?

  • Es domāju, ka notiek smalka ietekmēšana.
    VL vairākkārt internetā uzdevu jautājumu, kāpēc nav uzsākta programmas veidošana ar Brīveru? Atbildi pagaidām neesmu saņēmis. Pats pieļauju, ka VL patiesībā neuzdrošinās pacelt Brīvera priekšlikumus, jo saprot, ka ar tādiem viņus neņems pretī ne Vienotība, ne TB. Ja tā, tad nožēlojami.

  • Jā interesanti. Libertas galva vecais tēbešņiks Krasts. Brīvers kandidē no libertas, bet libertas neko nedara, lai virzītu tautā Brīvera idejas. Tam veidojumam, šķiet, pat sava mājas lapa nav…

  • Valter, Jāni, iesaku jums šo
    http://wizout.narod.ru/dir.html/

  • Zane, pamēģini to tekstu izlasīt kritiski, sākot no krievu pasludināšanas par samij ņepokornij narod zemļi (po manam gruzīni, čečeni un afgāņi, piemēram, ir vismaz pakāpi nepakļāvīgāki) un beidzot ar ārējiem spēkiem, kas salauzuši citādi spēcīgo, pareizo, labo PSRS ideoloģiju. Šādi PSRS apraudātāji un pašslavinātaji Krievijā darbojas jau no 1991.g.

  • Te I. Redisona lekcija latviešu valodā – “Septiņi maldi par sociālo apdrošināšanu”:
    “Septiņi maldi par sociālo apdrošināšanu”

  • Paldies. Skatos. Pirms noskatījies esmu, saku, ka Sociālisms ir Legāla Zagšana to cilvēju vārdā, kuri nevēlas citus aplaupīt :D

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.