M.Antonevičs: ‘”Lokomotīvju” vietā partijas grib piedāvāt “viltus lokomotīves”‘

Apzīmējums “lokomotīve” Latvijas politisko terminu vārdnīcā parādījās neilgi pēc neatkarības atjaunošanas, vienlaikus ar 5. Saeimas vēlēšanām. Ienāca uz palikšanu un faktiski kļuva par Latvijas politikas firmas zīmi. Šodien reti kuram būtu jāskaidro, kas ir vēlēšanu saraksta “lokomotīve” – atpazīstama persona, kas aiz sevis velk “vagonus”.

Dažreiz “vagoni” ir centīgi un četru gadu laikā viņus pamana, daži pat paši kļūst par “lokomotīvēm” vai vismaz “luksusvagoniem”. Piemēram, no “Jaunā laika” savulaik plašāk zināms bija tikai Einars Repše, bet tagad tās pašas personas, kas reiz “piekabinājās” tobrīd lielu sabiedrības ticību iemantojušajam Latvijas Bankas vadītājam, bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem nosūta viņu uz “depo”.

Skaidrs, ka politisko “lokomotīvju” laiks nav beidzies, pat neskatoties uz dažu politiķu apgalvojumiem un likuma grozījumiem, kurus pirms gada pieprasīja Valsts prezidents Valdis Zatlers (viens no tā sauktajiem prezidenta “uzdevumiem” Saeimai, kas formulēts pēc 13. janvāra notikumiem). Jā, partijām ir sarežģījusies dzīve, jo nevar visos apgabalos kā pirmo numuru ielikt vienu un to pašu personu, vajag vismaz piecas “lokomotīves”. Iznāk lielāka kalkulēšana, jāpēta sabiedrības attieksme reģionos, vairāk darba polittehnologiem. Vēlēšanu likuma grozījumi ir viens no iemesliem, kāpēc pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām tik iecienīta kļuvusi ideja par politisku apvienību veidošanu. Tomēr diez vai šīs kļūs par vēlēšanām, kur noteicošais joprojām nebūs līderu faktors. Tāpat (AŠ)2, Lembergs vai “Vienotības” līderu plejāde būs tas, kas vēlētājus uzrunās tiešāk nekā pro-

grammas, vēlēšanu debates un pat skaisti solījumi. To jau var manīt pirmajās politiskajās reklāmās, kas lēnām piepilda televīzijas raidījumu starplaikus.

Tieši tāpēc nevēlams un pat savā ziņā nekrietns ir Zaļo un zemnieku savienības un LPP/”LC” deputātu priekšlikums, ka Saeimas vēlēšanās kandidējušie pašvaldību un Eiroparlamenta deputāti septiņas dienas var domāt – iet parlamentā vai turpināt darbu līdzšinējā amatā. Šādus kandidātus varētu dēvēt par “viltus lokomotīvēm” vai “rēgu lokomotīvēm”, bet pats vēlēšanu process atgādinās kāršu spēli, kur pēc spēlmaņa acīm un uzvedības jāmēģina noteikt, vai viņš tiešām gatavojas nākt politikā vai tikai blefo. Diemžēl priekšlikumam Saeimā varētu būt atbalsts, jo gandrīz katrai partijai ir kāds pazīstams pašvaldību vadītājs, kurš labprāt palīdzētu savējiem, taču nevēlas šķirties no pašreizējā krēsla. Pirmkārt jau ZZS un LPP/”LC”+TP apvienībai, taču arī “Saskaņas centram” nekas nebūtu pretī ielikt saraksta pirmajās vietās Rīgas mēru Nilu Ušakovu, zinot, ka varas pozīcijas galvaspilsētā tas neapdraud. “TB”/LNNK toties liels ieguvums būtu Roberta Zīles kandidēšana, taču Saeimas deputāta algu nevar salīdzināt ar Eiroparlamenta deputāta ienākumiem un tas Zīlem varētu būt nopietns šķērslis pārvākties uz Rīgu.

Nav skaidrs, kāpēc partijas tik ļoti vēlas turpināt sadragāt savu vēlētāju uzticību, kas jau tā nav diez ko augsta.


Māris Antonevičs
, pārpublicēts no www.la.lv
Iesūtīja I.Bērziņš.


  • Un??
    Nesapratu kāda jēga no šī raksta?

  • Kas tieši nav skaidrs?

  • kādas jaunas zināšanas dod šis raksts?

  • Tas informēja par jaunām vēlētāju manipulācijas metodēm.

  • Raksta autors informē par to, ka partokrātiskā vara dara visu iespējamo, lai saglabātu, atgūtu un nostiprinātu savas pozīcijas. Bēdīgi slavenā Leiškalna priekšlikums, kā arī šis ierosinājums, ir pat traģikomiski. Cīņa starp partokrātiju un iedzīvotājiem kļūst ar vien redzamāka. Tiek meklēta pati mazākā sprauga, lai pozīcijas nostiprinātu kaut par nieka tiesu. Lokomatīvju atcelšana, lai arī niecīga, tomēr apbrīnas vērta uzvara. Diemžēl daudzi to nenovērtē, un nesaprot, ka jāsper soli pa solim, ar vien platākam un platākam. Lokomatīvju gadījumā, jāatzīst, tā bija ne tikai profesionāļu pārdomātas rīcības rezultāts, bet arī laimīga sakritība, kā arī tas, ka ne visi Saeimas deputāti ir pilnībā norakstāmi.

  • Nu tagad man ir skaidrs. Es pat visdrausmīgākajos murgos nevarēju iedomāties ka politiķi tā varētu darīt – UN vispār tā kādreiz ir darījuši

  • Tādas īstas ,papildus lokomotīves arī partijām nav vajadzīgas.
    Te tiek izturēta ,ļoti smalka taktika-vēlams līderis sabiedrībai [vēlētājiem],bet lai ne mazākā mērā neaizēno ,vai nedod Dievs ,neapdraud nākotnē “pamatlokomotīvi”.
    E.Puķe

  • tas, ka partokrātiskā vara dara visu iespējamo, lai saglabātu, atgūtu un nostiprinātu savas pozīcijas nav šajā sistēma nekas svešs vai pat novēršams.
    Nezinu kāda var būt interese cilvēkam, kurš to pamana, izjūt utt.
    Šajā pārejas periodā būtu lietderīgāk sakoncentrēt domas par to, kā veidosim savu nākotni bez šīs sistēmas.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.