Skenē grāmatas un izplata internetā

Aktīvi un uzņēmīgi cilvēki skenē grāmatas, un to elektroniskās versijas dara pieejamas ikvienam interneta lietotājam. Publicējam šīs iniciatīvas autoru skaidrojumu, kāpēc un ko ir derīgi skenēt un izplatīt, kā arī viņu viedokli par šīs aktivitātes likumību un drošību. Interneta vietnē gramataselektroniski.wordpress.com atradīsit precīzu instrukciju, kā uz papīra drukātu tekstu arī Tu vari pārvērst digitālā formātā.


* * *

Lai atvieglotu interesentu iesaistīšanos grāmatu elektronisko versiju sagatavošanas projektā, te būs maziņš aprakstiņš par grāmatu skenēšanu. Attiecībā uz skenēšanas veidu, tehnoloģijām un aprīkojumu, tad to ir pietiekami daudz, padalīsimies šai ziņā tikai ar savu pieredzi. Skanēšanas aprīkojums ir katram brīvi pieejams, un ar to ir iespējams viegli, ērti un ātri skenēt mājas apstākļos (ietrenējoties var ieskenēt, izrediģēt un noformēt vienu 200lpp biezu grāmatu vismaz sešās stundās).

Kāpēc skenēt
Lai veicinātu sabiedrības garīgo izaugsmi;
Lai veicinātu mainīt autortiesību likumdošanas normas uz taisnīgākām un sabiedrības interesēm atbilstošākām;
Lai padalītos ar apkārtējiem ar sev tīkamām grāmatām un idejām;
Par spīti ļaunprātīgiem un mantkārīgiem esošo autortiesību normu uzspiedējiem;
Ja ir vēlme cīnīties par taisnīgumu, par progresu, par sabiedrības interesēm, kā arī pret netaisnību, mantkārību un alkatību;
Aiz neko darīt;
Skanēt ir ātrāk nekā pārrakstīt un labāk, nekā nedarīt neko.

Ko skenēt
Pēc savas izpratnes labas un noderīgas grāmatas, ko gribētos ieteikt citiem. Vēlams ievērot ierobežojumu un neskenēt grāmatas, kuru izdošanas vai tulkošanas gads ir mazāks par 5 gadiem.

Ja ir vēlme maksimāli nepārkāpt autortiesības, tad var skenēt sen izdotas grāmatas (piemēram, vairāk kā 20 gadus atpakaļ) un to autoru darbus, kuri jau ir miruši. Kā viens no drošākajiem „drošas skenēšanas” kritērijiem varētu būt – ne mazāk kā 70 gadi kopš darba sarakstīšanas un tulkojuma.

Kā dalīties ar citiem
Pēc grāmatas teksta ieskenēšanas un noformēšanas, tā jāizplata. Pirmais pats vienkāršākais izplatīšanas veids – atsūtīt to mums uz e-pasta adresi gramataselektroniski@yahoo.com (ja ir bažas par drošību, tad grāmatu ieteicams sūtīt no īpašas, šīm vajadzībām izveidotas e-pasta kastītes, kurā nav norādes uz savu personību, šo e-pasta kastīti ieteicams izveidot uz ārzemju e-pasta servera). Papildus ieskenēto grāmatu var e-pastā izsūtīt draugiem, paziņām, cilvēkiem, kam tas varētu interesēt, uztaisīt speciālu grāmatas blogu (piemēram, te: http://wordpress.com/ ), iekopējot visu tekstu blogā vai forumos. Var grāmatas failu izvietot uz kāda no bezmaksas failu izvietošanas serveriem un tālāk izplatīt norādi uz to, laba vieta ir te: http://host-a.net, bezmaksas reģistrācija ar 40Mb brīvas vietas un garantētu faila saglabāšanu (netiks automātiski dzēsts ilgstošas nelietošanas gadījumā). Ja ir iespēja grāmatu izvietot uz sava servera vai vēl labāk – uz kāda droša ārvalstu servera, tad tas ir vislabākais variants.

Likumība un drošība
Vai skenēt grāmatas ir likumīgi? Agrāk padomju laikos kopēt un pārrakstīt grāmatas bija nelikumīgi. Tagad par laimi tā nav. Jebkurš var skenēt, kopēt utt. jebkuru materiālu, kas tam ir pieejams. Tāpēc, ja kāds tiek „pieķerts” skenēšanas procesā vai „apsūdzēts” tajā, tad tas nekas. Te nav un nevar būt nekā noziedzīga.

Vai izplatīt skenētu materiālu ir nelikumīgi? Nē, ja vien tas netiek darīts nolūkā gūt materiālu labumu un saistībā ar to kādam konkrētam autortiesību turētājam netiek nodarīts finansiāls kaitējums. Šis ir ļoti smalks, komplicēts juridisks jautājums, uz kuru nav vispārīgas viennozīmīgas atbildes. Pie tam daudzām grāmatām autortiesības vispār nepastāv, un tās var brīvi izplatīt, daudzām tās ir apšaubāmas (it kā būtu, bet, ja savādāk paskatās, tad nav) un tikai daļai ir spēkā autortiesības, pie tam ne visi, kam tās ir, spēj vai grib tās realizēt un aizstāvēt. Tāpēc, kopumā skatoties, var teikt, ka skenētu materiālu izplatīt nav nelikumīgi, bet ar to ir mazliet jāuzmanās, jo, ja drošības iestādes sagribēs, kaut kādos noteiktos gadījumos tās šai ziņā var radīt zināmas neērtības. Tāpēc, ja skenētus materiālus izplata pietiekami mazos apmēros, ka tas nevienu neuztrauc, vai ja ir pietiekami spēcīga aizmugure un iespējas to izdarīt tā, ka no Latvijas ir grūti atrast „vainīgos”, tad to droši var darīt. Pie drošiem skenēšanas materiālu izplatīšanas veidiem nepārprotami pieder arī skenēta materiāla nosūtīšana uz publisku pieejamu e-pasta adresi, vienīgi ieteicams, lai e-pasts nesatur norādes uz sūtītāja personību un lai e-pasts būtu ārzemju. Vēl skenēto un vispār ar „autortiesībām” aizsargātu materiālu izplatībā var iesaistīties tie, kam nav raksturīgs pārlieks bailīgums un ir dūša ar noteiktu varbūtību nokļūt drošības iestāžu redzeslokā un iespējams pat izjust izmeklēšanas procesa priekus uz savas ādas (bailīgajiem un ērtību mīļotājiem gan varbūt labāk to nedarīt).

No drošības viedokļa visbīstamākais ir skenēšana un izplatīšana organizētā grupā :). Kādus pantus tur var atrast nezinu. Padomju laikā bija panti par pretpadomju aģitāciju utt., tagad varbūt var piemērot kādus citus, bet tam nav nozīmes. Lietas būtība ir apstāklī, ka ar organizētu darbību ir neapmierināta kāda pietiekami ietekmīga ekonomiskā grupa (piemēram, akas, zvaigznes un tamlīdzīgi kantorīši), kam ir iespējas ietekmēt un motivēt represīvās iestādes šo jautājumu „atrisināt”. Un represīvās iestādes tad ķeras cītīgi pie darba un, ja savādāk nevar, izmanto kaut vai principu „ka tik ir cilvēks, pantu piemeklēsim”. Šai gadījumā visādi brīnumi ir iespējami, kam nav nekāda sakara ar likumību, tiesiskumu, sabiedrības interesēm un godīgumu (nekā personīga, tikai bizness). Bet ierindas skenētājam un izplatītājam no tā bīties nevajadzētu, jo ar sīkumiem šādos gadījumos nekrāmējas, tiek meklēts problēmas pirmavots un pret to arī tiek vērsts represīvās mašinērijas spēks. Pēc līdzīga principa tiek slēgti trakeri un patraucēti nozīmīgākie uperi, kuri ir pārkāpuši kādu no nerakstītajiem stuf izplatības vai kādiem citiem likumiem, toties ierindas userus neviens neaiztiek, lai gan tehniski atrast tos nav ne mazāko problēmu – pārāk liela un nevajadzīga ķēpa.

Nobeidzot
Jebkura tirānija, netaisnīga sabiedriska iekārta, netaisnīgi likumi un sabiedriskās normas balstās uz mazskaitlisku ieinteresēto personu skaitu (tie kam tas ir izdevīgi, kam tas patīk, kas no tā pārtiek, kas no situācijas uzturēšanas vai aizsardzības saņem algu vai kādu citu materiālu labumu), mazskaitlisku, mazenerģisku un mazaktīvu aktīvi pretojošos skaitu (šie tiek visaktīvāk un visbargāk apkaroti) un vairuma vienaldzību, bailīgumu un muļķību (šie tiek iebaidīti un muļķoti ar dažādiem muļķu stāstiem – no sērijas, cik pretdarbība ir slikta un bīstama). Kamēr aktīvi rīkojošos skaits būs mazs, tikmēr nekas nemainīsies. Tāpēc katrs, kurš uzskata, ka esošā grāmatu satura autortiesību prakse ir netaisnīga, ir brīvais laiks un iespējas, tiek aicināts aktīvi līdzdarboties grāmatu satura brīvas piekļuves nodrošināšanā jebkuram interesentam. Jo vairāk cilvēku aktīvi iesaistīsies, jo lielāka varbūtība, ka pēc kāda laika šie principi, ja ne tiks legalizēti, tad vismaz pēc fakta praksē nostiprināsies.

Pilns raksts un instrukcija skenēšanai pieejami šeit – http://gramataselektroniski.wordpress.com/ka-skanet-gramatas/


Informēja anonīms ziņotājs.


Atgādinām, ka arī daļa no TautasForums.lv izvietotajām grāmatām ir lejuplādējamas
.


  • Ļoti labi.
    Visam, kas ir elektronisks, ir jābūt pieejamam par velti. Tas tā kā pats par sevi saprotams tiem, kuriem ir kaut viena smadzeņu pusšūna.
    ——–
    Tāpat arī naudai (īpaši elektroniskajai) ir jābūt pieejamai par velti. Ja aizņēmies – pēc tam tieši tik pat atdod.

  • Godīgi būtu ja grāmatas teksta ievietošanu internetā par brīvu lejuplādēt saskaņotu ar grāmatas autoru. Jo ja rakstnieks pelna iztiku ar rakstīšanu, lai viņš varētu turpināt rakstīt viņam jāsamaksā, lai viņš spētu izdzīvot – paēst, apģērbties, samaksāt par īri un spēt savu darbu darīt – rakstīt un turpināt iepriecināt citus, lai nav jāsāk piestrādāt citur, piem., par sētnieku,jo nav kas samaksā par viņa darbu – rakstīšanu.
    It īpaši jāatalgo tie rakstnieki kas vairo zināšanas ar augstvērtīgu, patiesu informāciju, lai viņi spētu rakstīt nevis dzīvot patiltē vai piestrādāt. Tā mēs zaudētu ļoti vērtīgas zināšanas.

  • Godīgi būtu, ja PILNĪGI visām zināšanām būtu noņemtas visas barjeras un visi cilvēki varētu uzzināt visu. Nauda uzliek ierobežojumu informācijas pieejamībai. Elektroniskā viedā visai informācijai ir jābūt par velti. Par papīru vai DVD esošajā iekārtā var arī paprasīt.
    ===========
    Tie autori, kuri ir miruši, protams, visi ir jāpublicē elektroniskā viedā un jāatdod lietošanā bez maksas.
    ———–
    Principā, ja būs ļoti augstvērtīga informācijas, tad tā sasniegs lielu auditoriju un cilvēki saziedos naudu autoram, ja būs tāda nepieciešama.

    Lielākā daļa Lielo Pelnītāju ar rakstīšanu ir tukšmuldētāji.

  • Latvijā ar to ziedošanu ir visai švaki. Es, piemēram, atklajumi.lv atbalstam gada laikā esmu saņēmis 15 eiro. Tajā pat laikā projektu kā kvalitatīvu, sabiedrībai noderīgu resursu vārdiski/rakstiski atzinīgi novērtējuši daudzi jo daudzi speciālisti, nespeciālisti un valsts institūciju pārstāvji, piemēram LU žurnāla Terra redaktors Ilgonis Vilks, akadēmiķe, farmakoloģijas profesore Vija Kluša, Jauno zinātnieku apvienības, Dabas muzeja un Valsts izglītības satura centra pārstāvji.

  • Manuprāt, pietiekami šis jautājums izskaidrots punktā “Ko skenēt”. Tiešām, lai rakstnieks varētu rakstīt, kādam jāuzšuj viņam krekls utt. Faktiski 5 gadi būtu pietiekami, lai grāmatas rakstīšanas pasākums atmaksātos. Atkarīgs no grāmatas. Bet nu esošā likumdošana nav šī projekta idejas autora pusē…

  • Projekts atbalstāms. Tā autortiesību likumdošana maināma.
    Pats esmu vairāku grāmatu autors, gandrīz visas jau ir kaut kur bez maksas publicētas internetā. Nekādas pretenzijas neesmu cēlis.
    Domāju, ka 5 gadu atturēšanās periods ir pietiekams. Taču jebkurā gadījumā, lai apliecinātu cieņu autoram, ar viņu tā lieta būtu pieklājīgi jāsaskaņo. Domāju, ka lielākajai autoru daļai nebūs nekādu iebildumu un viņi ļaus savas grāmatas bez maksas publicēt pat pirms tiem 5 gadiem kopš izdošanas. Ja kāds autors ir pārlieku noskaņots uz peļņas izsišanu par katru cenu, tad domāju, ka šī īpašība viņam neļauj uzrakstīt sabiedrībai nepieciešamu grāmatu, un tādu nemaz nav vērts skannēt.

  • Ir vēl viens apsvērums: grāmatas elektroniskā versija nekad nespēs pilnībā aizvietot īstu grāmatu papīra formātā, kuru var paņemt no plaukta, paņemt līdzi ceļojumā, iedot draugam, uzdāvināt ar ierakstu, pārlasīt pēc kāda laika, izdarīt atzīmes uz malām utt.
    Elektroniskā grāmata ir grūti pārskatāma, sēdēt ilgi pie datora arī nav ērti un veselīgi.
    Tas nozīmē, ka daļa lasītāju ar grāmatu var iepazīties elektroniskā formā, un pēc tam, pateicoties šai iepazīšanai, to nopirkt veikalā jau papīra formā. Un tas jau autoram nāktu par labu arī tīri finansiāli.
    Tā ka šī ir ļoti vērtīga iniciatīva.

  • Un vēl viens apsvērums. Autors, kuram nav līdzekļu izdot savu grāmatu papīra formātā, vai kuram grūti noteikt sabiedrības interesi par šo grāmatu, to vispirms gandrīz bez maksas var izdot elektroniskā formātā.
    Atkarībā no lasītāju reakcijas, pēc tam var izrādīties vieglāk piesaistīt naudu grāmatas izdošanai papīra formātā.

  • Un noteikti ir vērts izdot elektroniski klasiku – gan latviešu, gan ārvalstu. Uz to lielākoties vairs neattiecās autortiesību likumi.

  • Jāni, bet tev taču lai uzrakstītu grāmatu viss nenāca bezmaksas, tu taču ieguldīji enerģiju, materiālos resursus – papīru, pildspalvu utt. Tu taču to visu nezodz, bet nopērc?
    Tāpēc mums jāizvērtē kā atlīdzināt autoram. Bet lai būtu vienlīdzīgi un godīgi pret visiem, nevis tā ka viens samaksā, bet citi dabū par velti ir nepieciešams no katra prasīt samaksu par darbu. Jo kā var izveidot sakārtotu ekonomisko sistēmu ja valdīs šāda anarhija?

  • Tā kā manas grāmatas bija vajadzīgas un tika plaši lasītas, tad samaksu par savām pūlēm esmu saņēmis.
    Varētu jau izspiest kaut ko vēl, bet tas prasītu tik daudz pūliņu, ka nepaliktu laika sevis izglītošanai un rakstīšanai. Kā saka krievi – Žadnostj gubit džentelmena. :)
    Vispār tā ir plaša tēma. Es atradu veidu, kā grāmatas izdot un tirgot lēti. Daudz smagāk ir autoriem, kuri sasaistās ar izdevniecībām, slēdz līgumus, faktiski zaudē kontroli pār savu grāmatu, kā arī lielu daļu iespējamo ienākumu utt.
    Par bagātu no rakstīšanas, protams, Latvijā neviens nekļūs (varbūt vienīgi kāds pakalpīgs rakstītājs, kas apkalpo oligarhus), jo latviešu lasītāju skaits visai ierobežots un lielai daļai nav naudas grāmatu pirkšanai.

  • Bez tam rakstītājiem ar misijas apziņu galvenais stimuls nav peļņa, bet gan ideju izplatīšana, lasītāju atsauksme un varbūt arī zināmas pārmaiņas, ko šīs idejas nesušas cilvēku uztverē, apziņā un dzīves gudrībā.
    Par daudzām lietām Latvijā es sāku rakstīt pirmais, bet nu jau par tām raksta un domā daudzi. Diemžēl tas bija par maz, lai Latviju atturētu no iekrišanas šai plēsoņu bedrē un atkarībā. Nepieciešams periodisks izdevums, bet diemžēl šo vajadzību cilvēku vairākums neapzinās. Jeb arī nav spējīga organizatora, kas to iniciētu.

  • Ja autors grib, lai viņa grāmatu izplata elektroniski bez finansu atlīdzības, tad kāpēc viņam neuzprasīt jau gatavu manuskriptu, nevis skenēt un riskēt ar gramatikas kļūdām, kas šajā procesā noteikti var parādīties?

    Zane, citreiz autoram pietiek ar apziņu, ka viņa grāmata tiek lasīta, un tā arī ir galvenā samaksa.

  • Visam, pilnīgi visam ir jābūt par velti, tad arī autoriem nevajadzēs diedelēt palīdzību un atlīdzību.
    =========
    Tu VISU savu dzīvi būvē uz lietām, kuras dabū, tā teikt, par velti, jo to izgudrotājiem nemaksā atlīdzību. Piemēram:
    – turbīnas elektrības ražošanai
    – elektriskie motori
    – gaismas spuldzes
    – ritenis
    – lidmašīnas….
    ———
    Pilnīgi viss, tā teikt – tu maksā tikai tiem, kas šos izgudrojumus kopē un izplata – tā teikt, par grāmatu ražošanu, printēšanu un izplatīšanu.
    ———
    Viss, kas ir elektroniskā veidā – tam ir jābūt par velti.
    Tāpat kā visiem patentiem ir jābūt pieejamiem cilvēcei lietošanai.
    Zini cik daudzi guļ plauktos, jo ir lielo megamēslu (uzņēmumu) pārpirkti? Tie sabiedrībai un civilizācijai nestu labumu, bet apdraudētu peļņu megamēsliem.

  • Kāda sakritība. Šorīt saliku PDF’ā baigi spēcīgo materiālu angļu valodā, kas droši var pretendēt kā sakarīgākais apkopojums visuma fizikai, uzbuvei, principiem un kam tik vēl ne.

    P.S. Darbojos grupā… ;)

    satura rādītājs:
    http://www.failiem.lv/viewer.php?i=uknksp&n=UltimateReality_Vol.1_saturs.jpg
    http://www.failiem.lv/viewer.php?i=xywdsi&n=UltimateReality_Vol.1_saturs2.jpg

    fails gan tāds pasmags sanāca:
    http://www.failiem.lv/down.php?i=skpihc&n=UltimateReality_Vol.1.pdf

  • Šeit lasāma intervija ar aktīvistu grupas ‘preses sekretāru’ ;)
    http://www.baltaisruncis.lv/blogs/elektroniski-un-par-brivu-intervija-ar-gramatu-davinataju/

  • Janim_K – vai varetu uzzinat kaut ko vairak par veidu, kaa nesaistities ar izdevniecibam un izdot un izplatit savu gramatu leti?

  • Es Tev pastāstīšu. Pati samaketē, tad uztaisi cenu pieprasījumu un izvēlies lētāko tipogrāfiju. Mazam grāmatu skaitam vispār ir ideāls risinājums: drukatava.lv

  • Jā, apmēram tā. Visu, ko vari pati, dari pati. Man gan lēti un labi grāmatu iespieda Talsu tipogrāfija un vēl lētāk – “Poligrāfists”. Taču pa šiem gadiem varbūt kas mainījies.
    Un arī pašā tipogrāfijā daudz ko vari izvēlēties: formātu, papīru, vākus, krāsas u.c.
    Izmaksas dažādās tipogrāfijās var būt ļoti atšķirīgas – pat 2 – 4 reizes.

  • Un kaa pec tam sanak ar izplatisanu, vai, piem., gramatu veikali tik vienkarsi pretii nem, vai ari, iznemot internetu, ir kadas citas iespejas izplatit gan gramatu, gan info par to? Izskatas, ka ari zinamam sakuma kapitalam jabut, lai varetu to pasu drukasanu apmaksat… Paldies jau ieprieks par atbildem ;)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.