A.Lēds: ‘Uz redzi, nejēgas banķieri!’

Endrjū Lēds (Andrew Lahde), amerikāņu hedge fonda vadītājs, realizējis vairāk kā 800% pelņu kredītu krīzes laikā, aiziet no amata un finanšu industrijas vispār. Šeit lasāma viņa atvadu vēstule investoriem.


* * *

Nerakstu, lai ļauni priecātos, ņemot vērā tās finansiālās sāpes, ko šobrīd visi pārdzīvo. Nerakstu arī, lai tālāk ko paredzētu, tā kā lielākā daļa manu ieskatu, kas izklāstīti iepriekšējās vēstulēs ir vai nu piepildījušies, vai arī šobrīd realizējas. Tā vietā, es šodien rakstu, lai atvadītos.

Nesen uz pirmā Wall Street Journal lapas atvēruma, karjeras sadalījumā, kāds 300 miljonu dolāru hedge fonda menedžeris, kas arī savu bodīti taisīja ciet, teica tā: “Ko esmu mācījies no hedge fondu biznesa ir tas, ka es to neciešu.” Personīgi, es pilnīgi piekrītu teiktajam. Pats šai spēlē piedalījos tikai naudas dzīts. Un tā viegli bija dabūjama, kā tāds ābols gatavs plūkšanai, pateicoties nejēgām, kuriem izglītību apmaksāja viņu bagātie vecāki, sākot ar Yale un beidzot ar Harvardas MBA. Šie ļautiņi, kas (bieži) patiesi nebija savas izglītības cienīgi (kuru domājams viņi arī ieguva), ieņēma svarīgus amatus top kompānijās tādās kā AIG, Bear Sterns and Lehman Brothers, kā arī visa līmeņa mūsu valdības amatos. Tas, ka tiek uzturēta šāda veida aristokrātija, man nāca tikai par labu atrast pietiekoši daudz dumjus cilvēkus, kas bija gatavi uzņemties manu derību otru pusi. Paldies Amerikai, lai Dievs to svētī!

Par saviem panākumiem, man būtu patiesi jāpateicas vairumam cilvēku. Taču nevēlos izklausīties kā tāds Hollywoodas aktieris, saņemdams apbalvojumu, jo nauda bija pietiekoši liela balva pati par sevi. Un tie, kas ir pelnījuši manu pateicību, to zina paši.

Vairs es neapsaimniekošu citu cilvēku vai institūciju naudu. Esmu kļuvis pietiekoši turīgs, lai pašam būtu ko apsaimniekot. Tie cilvēki, kas lēš, ka ir spējuši aptuveni noteikt manas bagātības apmērus, varētu būt pārsteigti par to, ka esmu nolēmis mest pie miera savu darbību ar tik niecīgu laupījumu. Tas mani nudien neuztrauc. Esmu patiesi apmierināts ar saviem sasniegumiem. Turklāt ļauju citiem tikt pie deviņu, desmit un pat vienpadsmit ciparu lielas bagātības. Tai pat laikā, šo cilvēku dzīves ir neapskaužami nožēlojamas. Ik diena pārpildīta ar tikšanām, ilgojoties pēc ilgi gaidītajām brīvdienām janvārī, kuru laikā tie visticamāk pavadīs laiku nevis atpūšoties, bet pielipuši saviem Blackberry vai citām līdzīgām datu pārraides ierīcēm. Un kāda tam visam nozīme? Pēc 50 gadiem šie cilvēki būs aizgājuši un aizmirsti tik un tā. Steve Balmer, Steven Cohen, un Larry Ellison būs visi aizmirsti. Man nav izprotama šī “mantojuma” un “aiz sevis pēdu atstāšanas” izpratne. Turpat vai mēs visi būsim aizmirsti. Tādēļ iesaku likties mierā un mest prom to Blacberry tādējādi ļaujoties dzīvei un tas baudīšanai.

Tas nu tā arī ir. Ar visu cieņu, es no šīs spēles izstājos. Lūdzu, negaidiet nekāda veida atbildes no manis ne pa e-pastu, ne pa telefonu, ne tagad, ne nākotnē un iespējams vispār. Andy Springer un viņa kompānija nodarbosies ar fonda likvidēšanu. Par maniem padotajiem neuztraucieties, tie visi ir vienmēr bijuši nodarbināti Andy Springer kompānijā. Tikai viens, kas ir guvis labu atalgojumu, zaudēs savu darbu.

Man nav nekādas tālākas intereses ņemt dalību jel kādos man piedāvātajos darījumos. Man vairs nav stingras nostājas sakarā ar pašreizējo tirgus situāciju, sakot vienīgi to, ka viss pasliktināsies daudz vairāk un iespējams lejupslīde turpināsies pat gadiem ilgi. Mani pilnīgi apmierina bezdarbīga nogaidīšana, jo tieši šādā veidā mēs guvām savu lielo ķērienu kredītu krīzes laikā – nogaidot īsto brīdi. Man tagad ir laiks, lai atgūtu gan veselību, kas šo divu stresa pilno gadu laikā ir pasliktinājusies, gan dzīvi vispār – kuras laikā man bija jāizcīna sava vieta gan universitātēs un augstskolās, gan amatos un naudas summu apsaimniekošanas cīņā ar priviliģētajām (bagātnieku) atvasēm. Es novēlu, lai katra nopelni un meritokrātija1 būtu jaunas valdības pamatā, jo jauna pārvaldes forma ir patiesi nepieciešama.

Runājot par valdību, es gribētu izteikt nelielu priekšlikumu. Pirmkārt, norādot uz pašsaprotamākajiem trūkumiem, jāmin, ka neskaitāmas reizes ASV Kongresa priekšā tika likti rosinājumi, kā izbeigt ļaundabīgās kredītu izdošanas praksi, kas tika piekoptas nu jau nepastāvošajās institūcijās. Šīs pašas institūcijas pildīja abu partiju koferus par labu likumdošanai, kas neļautu aizsargāt vienkāršos cilvēkus. Šis fakts ir biedējošs un vispār nepieņemams, taču neviens, šķiet, to nezina vai neliekas ne zinis. Jāatdzīst, ka kopš Thomass Jefferson un Adam Smith laikiem, šai valstī nav bijuši vērtīgu filosofu, kas rūpētos par valdības uzlabošanu. Kapitālisms darbojās divi simt gadus, bet kā laiki mainās, tā visas sistēmas korumpējas. George Soros, cilvēks ar nesamērojamu bagātību, pats ir teicis, ka vēlētos, lai viņu atceras, kā filosofu. Mans aicinājums šim varenajam cilvēkam ir sākt rīkoties un sponsorēt forumu, kas pulcētu spējīgus prātus, lai kopīgi veidotu jaunu pārvaldes sistēmu, kas patiesi kalpotu parastajiem cilvēkiem, un tai pašā laikā atalgotu un pietekami motivētu spēcīgākos un labākos prātus, kas spētu kalpot šai jaunizveidotajai valdībai bez korupcijas un sava labuma meklēšanas varas rindās. Šis forums varētu būt līdzīgs tam, kurš radīja Linux operētajsistēmu, kas ir tiešā konkurencē ar Microsoft monopolu. Es ticu, ka ir iespēja rast risinājumu šodienas patiesi degradējošajai sistēmai.

Nobeidzot, tā kā manī joprojām vēl klausās, gribētu jūsu uzmanību vērst uz alternatīvas enerģijas un uztura avotiem. Šos uzskatus jūs neapšaubāmi nemanīsiet komercreklāmu ietvaros, kas propagandē tādus saukļus kā: “Jūties labi. Mēs strādājam jums un ilgstošiem mērķiem”. Taču kaņepes, piemēram, ir tikušas audzētas vismaz 5000 gadus tādiem mērķiem kā: apģērbam, uzturam, un turpat visam citam, kas mūsdienās tiek ražots no naftas produktiem. Kaņepes nav marihuānas sinonīms un otrādi. Kaņepes ir arī vīrišķais augs, kas augot kā nezāle, ir nodrošinājusi papīra ieguvi, uz kura veida ir sarakstīta pat mūsu pašu konstitūcija. Tāpat no kaņepēm ir ticis šūts Amerikas pirmais karogs. Kaņepes tika izmantotas pat vēl otrā pasaules kara laikā, pēc kura beigām un ASV uzvaras, valdība aizliedza kaņepju kultivāciju. Laikā, kad pašpietiekamības principi tiek daudzināti gan runājot par uzturu, gan enerģiju, jājautā kāpēc audzēt šo augu mūsu valstī ir pretlikumīgi? Ak, tas sievišķais kaņepju augs – tā jau tā čūska kārdinātāja – marihuāna. Tā apreibina lietotāju, tā liek tam smieties, un neizraisa paģiras. Pretēji alkohola ietekmei, tā nebeidzas ar ielu kautiņiem, vai sievas iedunkāšanu. Tad kāpēc šis nevainīgais augs ir nelegāls? Un smagu seku izraisošais alkohols – legāls, un turklāt tik ļoti popularizēts medijos? Mans vienīgais secinājums tam, kāpēc marihuāna ir pretlikumīga, ir, ka ASV valdība mums labāk pārdos Paxil, Yoloft, Xanax un citus ļauniedarbīgus medikamentus, nekā atļautu lielai peļņai iet secen valstsvīru kabatai, mums pašiem audzējot kaņepes mūsu pašu mazdārziņā. Šī politika ir bēdīgā kārtā smieklīga. Tā visā visumā ir spēlējusi lielu lomu, mūs novedot pie ārvalstu enerģijas resursu atkarības. Mūsu politika ir novedusi Kanādu un citas valstis Eiropā burtiski līdz smiekliem. To, kurš šodien par Ameriku smejas visskaļāk, protams, jūs neuzzināsiet no ASV medijos teiktā. Tāpēc, lūdzu cilvēki, beigsim šo retoriku un sāksim domāt, kā patiesi kļūt par pašpietiekamiem sabiedrības locekļiem.

Ar šo arī atvados, un vēlu veiksmi!
Visu to labāko,

Andrew Lahde
2008.gada 17.oktobrī


Tulkoja un iesūtīja Licere,
vēstules oriģinālteksts angļu valodā pieejams šeit

  1. meritokrātija – cienīgāko, apdāvinātāko vara (angļu sociologa M. Janga 1958. g. ieviests valsts iekārtas nosaukums); sistēma, kurā lielāka ietekme ir elitārai grupai ar augstu izglītību. [Tezaurs.lv] []

  • Labs :D, kārtīgi izrēcāmies lasot.

  • Vispār es arī sāku pievērst savu interesi kaņepēm.
    Tikai atšķirība starp šo džeku un vidusmēra Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju, ka Latvijas iedzīvotājam jādomā šodien vairāk par fundamentālu vajadzību nodrošināšanu. Bet varbūt tā ir tikai iedoma.

  • Pirms laikam pieciem gadiem Nobela balvu ekonomikā gandrīz ieguva ekonomists, kas bija aprakstījis laikam kādas piecas reāli pastāvējušas civilizācijas, kuru ekonomikā tēdas lietas kā nauda nebija.

    Silti iesaku pameklēt, atrast un izlasīt Siril Parkinson – ….

    Šim cilvēkam ir līdzinieki piemēram literatūrā. Dižais norvēģis Gulbransens un amerikānis Dž. Selindžers – abi minētie uzskatāmi par “vienas grāmatas” autoriem, pēc kuru uzrakstīšanas saņēma Nobela balvu un aizgāja savā privātajā dzīvē ….

    varbūt arī man laiks …. vismaz kādu laiku vai laiciņu noiet no skatuves, A?

  • Paldies, noteikti izlasīšu, jo nauda principā ir bezjēdzīga, ja tiek nodrošināta pārpilnība.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.