Paulu Koelju: “Burvja piezīmes”

Grāmata, kura kardināli izmainīja manus uzskatus (domāju, ka uz labo pusi). Iesaku izlasīt jebkuru šī rakstnieka darbu (“Alķīmiķis”, “Ceļa vārdi gaismas bruņiniekam”, “Maktub”, “Veronika grib mirt”, “Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju”, “Zahir”, “Nelabais un senjorita Prima”, “Vienpadsmit minūtes”, “Portabello ragana”..)


  • …vēl varu ieteikt jaunāko P.Koelju grāmatu “Kā aizplūstoša upe”. Lieliska grāmata ar īsiem vadmotīviem jaunai tūkstošgadei.

  • “Šīs grāmatas lappuses vēsta par mirkļiem, ko esmu izdzīvojis, stāstiem, kas man uzticēti, pārdomām, kam esmu ļāvies dažādos dzīves posmos, ceļojot pa savu mūža upi. Manās grāmatās autors ir cilvēciska būtne, kas meklē dzīves jēgu un atbildes uz mūžīgiem jautājumiem, bet lasītājs vai nu identificējas ar mani, vai iebilst. Šajā procesā mēs saprotam, ka daži spēles noteikumi vēl arvien pastāv ne tāpēc, ka tie būtu svarīgi, bet tāpēc, ka mēs esam piemirsuši no tiem atteikties. Un šajā brīdī pienācis laiks šos noteikumus mainīt. P. Koelju.”
    Šis lasāms uz grāmatas aizmugures vāka. Jāsaka, ka jau paņemot to rokās un izlasot tikai šīs rindas, sapratu, ka to iegādāšos. Nezinu kāpēc, bet iekšējā balss lika. Kas attiecas uz krīzes sekām – grāmata ir pat lētāka, nekā iepriekšējie autora jaunākie darbi (Rozes grāmatnīcā T/C ALFA Ls 5).

  • Es par “Kā aizplūstoša upe” neesmu sajūsmā. Kādi 3-5 stāstiņi ir ievērības cienīgi un tas arī viss.. 2 pārpublicēti T.F.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.