J.Kučinskis: ’1922. gada Satversmes un daudzpartiju sistēmas radītais strupceļš’

Satversmes sapulce, izstrādājot un vēlāk pieņemot Latvijas Satversmi, vairākus tās svarīgākos principus aizguva no pasaules karā sakautās Vācijas (t.s. Veimāras republikas) un Francijas Trešās republikas konstitūcijām. Tolaik Latvijas Satversme tika uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām un liberālākajām konstitūcijām pasaulē. Piemēram, atšķirībā no citām rietumvalstīm, Latvijas Satversme jau tad paredzēja balsstiesības sievietēm. Taču ne Latvijā, ne Veimāras republikā konstitūcijas deklaratīvais demokrātisms neizpaudās kā efektīva valsts pārvalde un abos gadījumos noveda līdz konstitucionālai krīzei un apvērsumam, ko partiju intrigu nomocītie pilsoņi pieņēma ar lielu atvieglojumu. Šķiet, ka arī otro Latvijas Republiku tā pati Satversme novedusi līdz līdzīgai krīzei un sastingumam.

Arī otrās republikas lāsts ir daudzpartiju sistēma, kāda tā izveidojusies. Kā liecina jaunākie SKDS aptaujas dati (2010. gada aprīlis), tikai 6,8% Latvijas vēlētāju ir vismaz viena partija, kurai tie uzticas, bet 93,2% Latvijas pilsoņu nav savas partijas, kurai tie uzticētos.


Konstitucionālās mazspējas iemesli

Kā pirmo iemeslu gribētu minēt Satversmē paredzēto proporcionalitātes principu, ievēlot tautas pārstāvjus Saeimā un pašvaldībās.

Valstīm, kurās parlamentu ievēl proporcionāli un pēc partiju sarakstiem, raksturīga tendence dibināt lielu, praktiski neierobežotu partiju skaitu. Tā tas bija pirms kara un tā tas ir arī tagad. Ja arī kādai no šo partiju bara būtu konkrēta programma (parasti jau nav) un valstiski mērķi, šī partija nekad nespētu šos mērķus īstenot, jo parasti neiegūst lēmumu pieņemšanai nepieciešamo vairākumu (51%). Līdz ar to nākas veidot koalīciju ar citām partijām, kā rezultātā sākotnējie mērķi izšķīst un pazūd, valsts dzīves nozares tiek sadalītas starp partijām ietekmēs sfērās, un šo kompromisu rezultātā izveidotā valdība parasti ir nestabila un/vai rīcībnespējīga, t.i., atkarīga no aizkulišu tirgošanās un intrigām.

Lai arī pilsoņiem teorētiski piešķirtas tiesības demokrātiski izvēlēties savus pārstāvjus parlamentā, praksē vēlētājiem nekādas skaidras izvēles nav, kā arī nav tiesību savus pārstāvjus atsaukt. Patiesībā neviens pilsonis pat nezina, kuru deputātu viņš ir ievēlējis un kurš deputāts viņu pārstāv. Tā kā balsot tiek piedāvāts par partiju sarakstiem, kurus sastāda pašas partijas (kopā ar finansētājiem), tad iznāk, ka pašiem pilsoņiem nav tiesību ne izvirzīt sev vēlamu un viņus pārstāvošu kandidātu, ne par viņu nobalsot. Atliek balsot par t.s. saraksta lokomotīvi, kuru lielākā pilsoņu daļa nemaz nepazīst, jo nekādas objektīvas informācijas nav. Ir tikai mēdiju un sabiedrisko attiecību (PR) speciālistu uzburts virtuālais tēls (imidžs), par kuru piedāvāts atdot balsi. Par konkrētiem valsts politikas principiem pirmsvēlēšanu kampaņās nemaz netiek runāts. Partijas tiek reklamētas tāpat, kā reklamē veļas pulveri, zobu pastu vai biksīšu ieliktņus. Tāpat kā zobu pastas reklāma nesniedz patiesu informāciju par zobu pastas sastāvu un īpašībām, tā arī partiju reklāma nesniedz objektīvu informāciju par partijas vai partijas saraksta īpašībām. Vēlētāji nobalso par mēdiju uzburto „lokomotīves” tēlu, bet līdz ar lokomotīvi Saeimā tiek ievilkti arī statisti, par kuriem vispār nav nekādas informācijas un kuru uzdevums vēlāk būs tikai spaidīt pogas atbilstoši frakcijas vadītāja raidītajiem signāliem.

Ja ņem vērā, ka neviens deputāts, nedz ievēlētā partija nepārstāv konkrētus vēlētājus (vēlēšanu apgabala iedzīvotājus vai sociālos slāņus), ir neatsaucams (atlaist var tikai Saeimu kopumā, bet tas prasa praktiski neīstenojamu procedūru), bet par vēlēšanu kampaņas manipulācijās iztērēto naudu ir parādā privātiem ziedotājiem, tad rezultāts ir no finansētājiem atkarīga balsošanas mašīna, un Satversmes 2. pants (Suverenā vara Latvijā pieder Latvijas tautai) ir tikai tukša deklarācija.

Otrs varas mazspējas iemesls ir līdzsvara un nodalījuma trūkums starp galvenajiem varas atzariem: lēmējvaru, izpildvaru un tiesu varu, kā arī to vājums, kas izriet no iepriekš minētajiem kompromisiem. Tiesnešus ievēl Saeima uz visu mūžu. Arī par kārtējo kompromisos savārstīto valdību Saeima nobalso formāli, ievērojot sponsoru un partiju intereses, bet ne valsts intereses. Saeima valdībai gan var izteikt neuzticību, bet citos gadījumos tā faktiski nonāk atkarībā no pašas apstiprinātās valdības. Prezidentu neievēl tauta un tam lielākoties ir tīri ceremoniālas funkcijas. Prezidents šai sistēmā ir kā tāds labi uzposts pajoliņš, kas runā viņam priekšā uzrakstītus vārdus un piedalās ceremonijās. Katru neizdarību un nespēju šis varas purvs cenšas attaisnot ar vajadzību „glābt vai nosargāt valdības stabilitāti”. Aiz visas šīs žonglēšanas un aizkulišu darījumiem pazūd jelkādas valsts vai sabiedrības intereses, kā arī tām atbilstoša skaidra politika.

Tātad galvenais „tautas pārstāvju” mērķis, kas arī netiek īpaši slēpts, ir „tikt pie varas” (lai gan Satversmē rakstīs, ka vara pieder tautai). To partijas sludina atklāti – tikt pie varas. „Vara” viņiem nozīmē automātisku pacelšanos sociālajā hierarhijā, nokļūšanu vismaz vidusslāņa augšgalā, ja ne vēl augstāk. Pakalpīgie žurnālisti un PR smadzeņu duļķotāji šo stāvokli dēvē par nonākšanu „varas elitē”. Tas nozīmē privilēģijas, atraušanos no pārējās sabiedrības, stabilu dzīves līmeni, deputātu pensijas utt. Galvenais, kas nepieciešams, lai „paliktu pie varas”, ir „pareizi” spiest pogas (lai arī nākamo reizi ieliktu sarakstā) un apmierināt privāto ziedotāju vēlmes. Tauta, kā redzam, šajos rēķinos netiek ņemta vērā.

Izsekojot daudzpartiju sistēmas darbību Latvijā ilgstošā periodā, varam nonākt pie visai interesantiem secinājumiem. Piemēram:

  • neatkarīgi no tā, par kurām partijām nobalso vēlētāji, tas būtiski neietekmē Saeimas politiku;
  • Saeimā ievēlētās partijas absolūti zaudē jelkādu interesi par saviem vēlētājiem (un pat par saviem ierindas biedriem) un iepriekš dotajiem solījumiem, tās aktivizējas tikai dažus mēnešus pirms nākamajām vēlēšanām;
  • deputātu lojalitātes maiņa savai partijai nav izskaidrojama ar konkrētā cilvēka pasaules uzskata maiņu, prāta apgaismību vai garīgo evolūciju, bet tikai ar vēlmi atrast jaunu kombināciju, ar kuru nākamajās vēlēšanās varētu vēlreiz piemuļķot tautu;
  • partijas var skaļi strīdēties par maznozīmīgiem vai simboliskiem jautājumiem, kā arī, lai noveltu vainu uz citiem, bet būtisku jautājumu izlemšanā (piemēram, iestāšanās ES, NATO, Lisabonas līguma ratificēšana, ārvalstu banku glābšana, pievienošanās starptautiskām organizācijām) visas partijas balso vienbalsīgi un bez būtiskām debatēm;
  • ja arī Latvijas oficiālajā politikā vērojamas būtiskas pārmaiņas, tad cēlonis politikas maiņai meklējams nevis Latvijā, bet ārpus tās robežām (piemēram, EK, SVF, PB iejaukšanās, Briseles direktīva vai pat zvans no kādas ārvalstu vēstniecības);
  • tā kā Saeima nepārstāv Latvijas intereses, tad tā spiesta paļauties uz atbalstu ārpus Latvijas, līdz ar to arī pakļauties ārēju spēku diktātam;
  • vienīgās intereses, kas Saeimā nekad netiek pārstāvētas, ir Latvijas tautas intereses. Ja arī valsts reaģē uz iekšējām vajadzībām, tad tā parasti ir iejaukšanās ugunsdzēšanas režīmā, lai glābtu vai nostabilizētu pastāvošo sistēmu;
  • ja sistēma tomēr sabruks, tad politiķi savu „patriotismu” demonstrēs, sakāpjot kuģos vai helikopteros un emigrējot.

Ar sīkāku partiju sistēmas analīzi un alternatīviem priekšlikumiem varat iepazīties manā rakstā „Par vēlēšanām ar izvēli un atbildību“.


Gaidāmās „milžu cīņas”

Runājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, vērojama vēl nepiedzīvota taktikas maiņa, kura tomēr izskaidrojama ar iepriekš uzskaitītajiem secinājumiem. Šī maiņa izpaužas kā partiju pārgrupēšanās lielās pirmsvēlēšanu apvienībās. Fanātiskākie līdzšinējā politiskā kursa aizstāvji apvienojušies organizācijā „Vienotība”. Viņi par katru cenu grib saglabāt un stiprināt to, kas bija, bet īsti vairs nevar turpināties. Interesanti, ka šajā grupējumā nolēmuši iesaistīties arī tie, kuri sevi pozicionējuši zem latviešu nacionālisma karoga, piemēram, apvienība TB/LNNK un „Visu Latvijai”. Nacionālistiem pēc definīcijas būtu jāmīl sava tauta un jābūt izciliem savas zemes patriotiem. Kas gan viņus var vienot ar kosmopolītisko „Vienotības” kolaborantu šļuru, kas Latviju mērķtiecīgi ievedusi parādu verdzībā un pilnīgā atkarībā no globālā kazino kapitāla? Ideoloģiski un sirds līmenī – nekas. Taču viņus vieno jau iepriekš uzsvērtais: vēlme „tikt pie varas”. Simtiem reižu pievīluši nacionāli domājošos vēlētājus un sevi pilnīgi diskreditējuši, viņi savu nacionāli iekrāsoto zīmolu nu ir gatavi pārdot, lai uz „Vienotības” astes iebrauktu Saeimā.

„Vienotība” sevi pozicionējusi kā prorietumniecisks spēks, taču nav pamanījusi, ka arī Rietumi ir būtiski mainījušies un nekad vairs nebūs tādi, kā vēl nesen bija. Garantēts vairs nav nekas: ne dolārs, ne eiro, ne ASV, ne ES turpmāka pastāvēšana līdzšinējā stāvoklī. ASV un Rietumeiropa ir iegājusi tikai otrajā saimnieciskās depresijas fāzē, un gala šai sistēmas krīzei vēl neredz. Patlaban Rietumu valdības ir tikai glābušas savas privātās bankas un pašas nonākušas nesamaksājamos parādos. Finanšu sistēma parazitē uz šo valstu nodokļu maksātāju un reālās tautsaimniecības rēķina. Zīmīgs ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikums „The Telegraph” 6. maija numurā: “Vispirms bankrotēja bankas, piespiežot valstis veikt to glābšanas operācijas. Bankas globālo ekonomiku gandrīz iegrūda bezdibenī, un mums nācās vākt glābšanas paketes, kas palielināja valstu parādus. Taču tagad bankas veic spekulatīvus uzbrukumus valstu parādiem. Tā ir liela nodevība. Valdībām jāatgūst vara. Šī ir cīņa pret finanšu spekulantu tirgiem, un es esmu apņēmības pilna šo cīņu uzvarēt.”

Tātad A.Merkele ir apjautusi bēdīgo realitāti un sākusi runāt skaidru valodu, kamēr mūsu „Vienotība” arvien dzīvo pagātnē un gatavojas arī turpmāk kalpot starptautiskajai finanšu oligarhijai un tirgus fundamentālistu ideoloģijai. Sekas šādai stratēģijai var izrādīties pilnīgi pretējas iecerētajām. Rietumi vēl ilgu laiku būs aizņemti ar sevis glābšanu, un iznākums ir grūti prognozējams. Spekulatīvais kapitāls jau sen sācis atstāt tādas savas kolonijas kā Latvija. Ja „Vienotība” iegūs lielu vēlētāju atbalstu un turpinās līdzšinējo politiku, varbūt pat forsētā un vēl radikālākā veidā, Latvijas ārējais parāds pieaugs astronomiski, un valsts tiešām būs spiesta pārdot visu, kas vēl pārdodams. Tā kā Rietumu kapitāls Latviju atstāj, te visu lēti nopirkt varēs tieši Krievija! Un šo procesu būs veicinājuši tieši latviešu dezorientētie nacionālisti.

Otra lielākā apvienība, kas varētu iegūt plašu atbalstu nākamajās vēlēšanās, ir nesen konsolidētā sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, kas izveidojusies uz „Saskaņas centra” bāzes.

Atšķirībā no citām partijām, kuras iztiek ar populistiskiem solījumiem un apziņas manipulācijas trikiem, „Saskaņai” patiešām ir programma, kas, ja to valstiski īstenotu, varētu izvest Latviju no krīzes un atjaunot Latvijas patstāvību. Šī programma, kas izstrādāta sadarbībā ar ASV ekonomistu Maiklu Hadsonu, saucas „Atjaunotā Latvija”. Man nav šaubu par to, ka „Saskaņas” sastāvā ir arī patriotiski, godīgi cilvēki, kuri patiešām gribētu iniciēt labas pārmaiņas. Taču izskatās, ka visi labie nodomi atduras pret iepriekš aprakstīto daudzpartiju sistēmas loģiku.

„Saskaņas” vecais kodols divdesmit gadus ir nosēdējis pasīvā opozīcijā, piesavinādamies visus Latvijas partiju netikumus. Viss varbūt būtu savādāk, ja šie profesionālie opozicionāri šo laiku būtu strādājuši un būtu aktīvā opozīcijā. Bet nu beidzot viņi ir nobrieduši „tikt pie varas”! Partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs 26. janvāra intervijā „Citai Dienai” tā arī sludina: „(..) Jo es būšu vara. Es būšu vara! Mans opozīcijas limits ir izsmelts. Es būšu vara, es nevaru nebūt, un ja ne ar jums, tad ar tiem, jo mana armija nevar visu laiku būt treniņnometnē. Mēs esam izaudzinājuši lērumu cilvēku, kas ir labāki, godīgāki un spējīgāki par jūsējiem, un es gribu to pierādīt.”

Interesanti, kas J.Urbanoviča „labajiem cilvēkiem” traucēja vismaz mēģināt savas labās idejas īstenot līdz šim? Tā vietā visu šo laiku vērojama kaut kāda muļķīga spēle un lubu romāniem raksturīga flirtēšana. „Vienotības” funkcionāri „Saskaņu” atklāti apsaukā par Maskavas partiju, bet „Saskaņa” taisnojas, ka viņi tādi nav, un mēģina pierādīt, ka viņi nav kamieļi. Lai to pierādītu, viņi sola visās lietās bez noteikumiem atbalstīt „Vienotības” valdību un tiešām to arī dara. Lai netraucētu „Vienotībai” demontēt Latvijas valsti, „Saskaņa” pagājušā gada beigās pat atturējās no sava alternatīvā budžeta projekta aktīvas virzīšanas un aizstāvēšanas, pat paši palīdzēja izšķirošajā brīdī (kad uz ielām bija tūkstošiem protestētāju) šo alternatīvo projektu apglabāt informācijas blokādes klusumā. Un visos patiešām svarīgos jautājumos „Saskaņas” opozicionāri allaž balsojuši tieši tā, kā pozīcijai vajadzēja.

Es patiešām nezinu, kā varētu pierādīt, ka „Saskaņa” visus šos gadus bijusi opozīcijā? Latvija tiek mērķtiecīgi dzīta parādu verdzībā un demontēta, Latvijas aktīvākie cilvēki izklīst pa visu pasauli un izmirst, „Saskaņa” to labi zina un saprot, tai ir alternatīvas idejas, bet tā tik un tā dogmatiski atbalsta šo Latvijai nāvējošo kursu!

Tā vietā, lai popularizētu savas alternatīvās idejas, veidotu motivētu un stāvokli izprotošu cilvēku struktūras un tādējādi jau tagad iespaidotu sabiedrisko domu (sabiedrība taču pārmaiņām jāsagatavo) un valdības politiku, „Saskaņa” klusē kā baltkrievu partizāns. Pat savas partijas dibināšanas kongresā J.Urbanovičs no tribīnes nerunāja par Latvijai nepieciešamo fundamentālo politikas maiņu, kādu paredz programma „Atjaunotā Latvija”, vien popularizēja no konteksta izrauto Somijas vēsturisko piemēru, to pavisam aplami saistot ar Nokiju. Nekādu dzīvu diskusiju! Tā vietā tika ar pompu prezentēts „nākamais premjerministrs” un ministru kandidāti. Es šajā kongresā biju, bet nudien neradās iespaids, ka esmu liecinieks vēsturiskai jauna politiskā kursa dzimšanai. Bija vienkārši garlaicīgi.

Jaunus programmatiskos principus neatradīsiet arī „Saskaņas” avīzē „Tava avīze”. Vien kaut kādi augstmanīgi, birokrātiski stīvi spriedelējumi par „stabilitāti” un piedāvājumi nodokļu sistēmas grozījumiem, kuri nemaz neatspoguļo programmā „Atjaunotā Latvija” sludinātos.

Partijas ierindas biedru dūšas stiprināšanai J.Urbanovičs gan sāka runāt par „Lielās tīrīšanas laiku”, bet tajā pašā laikā mēdijiem viņš sludina, ka pēc vēlēšanām gatavs sadarboties ar visiem. Uz „Citas Dienas” jautājumu „kas ir jūsu ministri?”, Urbanovičs atbild nepārprotami: „Bijušie ministri un valsts sekretāri”.

Es, protams, nezinu, kā rīkotos „Saskaņa”, ja tā vēlēšanās iegūtu vairāk nekā 51% balsu (droši vien paši no tāda iznākuma apjuktu un justos ļoti nelaimīgi). Taču skaidrs, ka neiegūs. Lai tomēr piepildītos sapnis „es būšu vara”, „Saskaņas” vadība būs gatava pieņemt kaut vai visas „Vienotības” nostādnes (kā to darīja līdz šim), varbūt ar dažiem tīri kosmētiskiem mīkstinājumiem savu vēlētāju mierināšanai.

Bez „Vienotības” un „Saskaņas” vēl jau paliek mazliet pragmatiskāki tirgus fundamentālisti: AŠ kvadrātā un LZS. Aiz LZS varētu būt grūtāk prognozējamais Aivars Lembergs, kurš, ja nekļūdos, vismaz nav ārzemniekiem iztirgojis Ventspils infrastruktūru. Taču, ja jau galvenais mērķis ir „tikt pie varas”, tad arī šīs partijas savus labos nodomus, ja tādi vispār ir, būs gatavas nonivelēt līdz neatpazīstamam stāvoklim un tos iespiest „politika kā parasti” cietajos rāmjos.

Es ļoti vēlos, lai manas prognozes nepiepildītos, lai šoreiz notiktu izņēmums, kas atšķirtos no ierastās prakses. Taču pagaidām mana prognoze ir šāda: ja vien Latvijas politiku nesatricinās kādas fundamentālas ārējās pārmaiņas vai arī pašā Latvijā nesāksies tautas revolūcija, visi cilvēki, kurus kaut kādā veidā pārliecinās atbalstīt kādu partiju, tiks kārtējo reizi piemuļķoti. Visi!

Vai ir kāda alternatīva? Alternatīva ir vienmēr. Tā ietver visas sabiedrības aktivizēšanos un organizēšanos, lai atgūtu partiju un to finansētāju nolaupīto suvereno varu.


Jānis Kučinskis

Raksts pieejams lejuplādēšanai (MS Word datne).

Citi autora raksti, tulkojumi vai sagatavotie materiāli, kuri papildina uzrakstīto (spiediet interesējošo nosaukumu, tajā ir hipersaite):


  • Tev, Jāni, taisnība, pārāk jau SC inteliģenta pieeja daudzos jautājumos pret labējiem, sevišķi zinot, ka latvieši pie SC radikālisma momentā aimirsīs, ka viņus aplaupīja nacionālie liberāļi un apvienosies ar viņiem pēc vienotības, jo taču tie prokrieviskie sit mūsējos.
    SC latviešu domāšanā ir ierindoti tādā kā ienaidnieku kārtā. Vienotība izveidojot savu politisko apvienību deklarēja, ka viņi ir pret SC, bet nevis par Latvijas atjaunotni un ekonomiskām pārmaiņām. Tā patiesi ir problēma ilgu laiku sēdēt opozīcijā. Un tomēr es ticu, ka mums izdosies iekustināt šo “opozīcijas kuģi”, nu tad lai liberāļi saturās! Te es J. U. piekrītu, ka mums, tas ir tai vēlētāju daļai, kas balsos par SC ir vajadzīga vara. Patiesa tautas vara, kas liek deputātu kalpiem un ministriem kalpot valstij – tautai, bet ne pāris oligarhiem. negribās domāt, ka turpat vai gadu izstrādājot programmu to vajadzētu iemest miskastē. To mēs nedarīsim, jo strādājot kopā ar M. Hadsonu mums jāpalīdz arī pārējiem atbrīvoties no šī neoliberālā murga. Bet bez tautas atbalsta protams var nesanākt, pat cik cēli mērķi mums nebūtu. Visi mediji kreisās idejas bloķē. Šī vasara būs karsta.

  • Man šķiet, ka atšķirībā no , teiksim, 1990. gada
    TAGAD
    neērto patiesību ir iespējams redzēt
    KATRAM

    Katrs spēj jau saskatīt gaismu tuneļa galā

    Un tā ir VISIEM viena

    gan man, gan Tev, gan, varbūt, Lindai Mūrniecei, Aleksandram Tralmakam, Nilam Ušakovam ( kas nu bija, tas nu bija viņš taču bija labākais Rīgas mēra kandidāts – nu , ja salīdzina vēl tagad tīmeklī noskatāmos videorullīšu, ………, Valērijam Belokoņam, Eināram Repšem, Valdim Dombrovskim,
    /uzskaitījumu iespējams turpināt pēc patikas, var izvirzīt argumentus par vai pret iekļaušanā sarakstā kur uzskaita cilvēkus, kas, teiksim tā, kaut ko saprot/

    taču viena lieta redzēt, pavisam cita reāli darboties
    jā ir līdzības ar laiku pirms 20-30 gadiem
    vēsture atkārtojas

    Kā tā atkārtosies, tas ir ARĪ Tavās un manās rokās

    redzesloks un plāni labi
    bet
    kā praktiski?

    Vajadzīga sociālās reklāmas komanda Tavu ieteikto pasākumu realizācijai?
    Kas tad IR reklāma pēc būtības:
    Kāds saka:
    ES esmu
    Tāds

    Daudzviet pa pasauli TAS jau notiek vai notika masveidā un plaši, bet ….. tad …. kaut kā nostopējās

    interesanti kāpēc?

    es domāju tāpēc, ka bija pārāk daudz mazo zalo cilvēciņu no marsa vai citurienes,
    kas paši tā īsti nekur neiesaistījās, bet tikai visu un visus “nolika”

    Lielisks ļaunuma un tumsas vairošanas mehānisms
    perfect

    Tomēr Daba un …. , manuprāt domā savādāk

    —————–

    «Кольбер, обуздавший олигархов», Оксана Мигунова, http://www.kba.lv

    Žans Batists Kolbers, iegājis vēsturē kā Ludviķa XIV laika izcils valsts darbinieks, kā cilvēks, kas strauji izveidoja savu karjēru, – viņa rokās ļoti drīz sakoncentrējās vara par valsts iekšlietām, kā ekonomissts, kas izvilka Franciju no finansu krīzes tikai kādu desmit-piecpadsmit gadu laikā. Un beidzot, Kolbers – tas ir tas pats zellis, kas pasludināja lielos finansistus par valsts mēroga ienaidniekiem. Un lai gan galu galā viņus tā arī neuzvarēja, taču valsts kasei atnesa ievērojamus ienākumus.

    Žans Batists piedzima tirgoņu dinastijā: ar tirdzniecības operācijām nodarbojās piecas Kolbēru paaudzes. Tiesa Žana jaunības gados komercija piedzīvoja tik smagus laikus, ka vecāki nolēma sūtīt savu dēlu valsts dienestā. Tad to izdarīt bija vienkārši: ierēdņu amati arī pirka un pārdeva, kā manufaktūras preces. Tomēr ģimene nespēja savākt pietiekamu summu amata pirkšanai, tāpēc bija jāiet lētāks ceļš. Pēc mācībām jezuītu klosterī jauneklis iestājās armijā, kur sāka savu administratīvo karjeru intendanta-kara komisāra amatā. Viņa pienākums bija izvietot zaldātus nometnēs, iepirkt pārtiku un nodrošināt citas franču armijas sadzīves un saimnieciskās vajadzības.

    Grūti iedomāties kā tālāk izveidotos armijas apgādnieka dzīve, ja tai laikā viņa attāls radinieks Mišels Leterje nedabūtu paaugstinājumu – viņš kļuva par aizsardzības lietu valsts sekretāru. Kā jau tas parasts tūdaļ tika iesaistīti visi daudzie kaut cik šim darbam piemērotie radinieki. Nebija izņēmums arī Žans Batists, kas tagad jau nodarbojās ar armijas apgādi lielākos mērogos. Protams, jau tolaik darbojās “cirpšanas” sistēma, un ar procentiem no ar provīzijas piegādātājiem noslēgtajiem kontraktiem. Kolbers, nebūdams muļķis, dāsni dalījās ar patronu. Drīz aizsardzības valsts sekretāra bagātību sāka apskaust. Un tad Leterjē saprata – viņš jau arī nebija no muļķu mājām, – ka pienācis dalīties ar savas finansiālās labklājības avotu.

    Izdarīgo saimniecisko darbinieku Kolberu uzņema pašā pirmā ministra kardināla Džulio Mazarinī dienestā. Un nebrīnieties – arī šīs pasaules varenajiem ir vajadzīgi lietpratīgi pārvaldnieki. Par laimi Francijai, un, varbūt, par paša kardināla nelaimi, Žana Batista personības mērogs izrādījās ievērojami lielāks, kā viņam piedāvātais saimnieciskā darbinieka un kukuļņēmēja-kases izlaupītāja loma. Savas četrdesmitgades dienā Kolbers iesniedza Džulio Mazarini dienesta ziņojumu ar – ne vairāk, ne mazāk – savas valsts sociālekonomiskās attīstības programmas izklāstu. Vēlāk ekonomikas teorētiķi nosauks atsevišķas viņa tēzes par īpašu merkantīlisma nozaru – kolberismu. Mazarini par to, protams, nevarēja zināt, bet projekts viņu pārsteidza.

    Kolbers savā ziņojumā sprieda tā: ir noderīgas, valsti stiprinošas profesijas – zemkopji, amatnieki, tirgotāji, karavīri, jūrnieki. Tās vajag visos veidos veicināt. Bet ir arī tādas profesijas, kas atrauj cilvēkus no šīm noderīgajām nodarbībām. Ja bez tām pavisam nevar iztikt, tad vajag censties tās ierobežot. Lūk, piemēram, finansisti …

    Protams, viņi, paši iedzīvojoties karā, valstij ātri palīdz savākt karam vajadzīgos līdzekļus. Bet vai nav pienācis laiks Francijai ieņemt ne vien militāro, bet arī ekonomisko pārsvaru par kaimiņiem? Taču šeit lielāko kapitālu novirzīšana tīrā valsts kreditēšanā atnes acīmredzamu kaitējumu: francūžiem nepietiek kapitālu lielu tirdzniecības kompāniju radīšanai, ar kādām lepojas Holande un Anglija. “Kādēļ gan paļauties uz sevišķiem ienākumiem no aizņēmumiem, – sprieda Kolbers, – vai tad nav labāk dzīvot bagātā valstī, kas viegli segtu savus izdevumus no vienkārša, sakārtota bužeta?

    Un ja tomēr aizņemties, tad radot tādus apstākļus, kad procentu likme būtu zema. Jo kredīts nav nekas cits, kā iespēja viegli dabūt naudu par zemiem procentiem, bet ne par 20-40% gadā … “. Galu galā, pēc Kolbēra aprēķiniem, tūkstoši cilvēku, kas iztika no finansu nesakārtotības, “būs spiesti nodarboties ar tirdzniecību, manufaktūrām, lauksaimniecību un aizsardzības lietām, jo tās ir vienīgās profesijas, kas padara karalisti par plaukstošu”.

    Kolbera idejas bija veselā saprāta iemiesojums, bet Mazarini tās augstu novērtēja ne jau tādēļ. Viņa personiskais intendants bija izstrādājis teoriju, kas varēja kļūt par varenu ieroci pret kardināla galveno politisko pretinieku – karaļa padomnieku Nikolā Fukē.

    Fukē tolaik centās padarīt pāreju uz miera laika budžetu valsts kreditoriem cik iespējams maigu un mazāk apgrūtinošu. Tāpēc viņš izmantoja dabisko aizdevu procenta samazināšanās tendenci: ņēma jaunus kredītus, lai norēķinātos par vecajiem parādiem. Kolbērs savukārt attēloja savu sāncensi kā vienkāršu kases izlaupītāju. Slimais Mazarini no visas sirds piekrita savam pakļautajam, tomēr saprata, ka viņam nepietiks ne laika, ne spēka, lai izmantotu šo ieroci. Tāpēc viņš “palika bumbu” zem Fukē, iesakot karalim Ludiķim XIV nozīmēt Kolberu par valsts finansu intendantu.

    Pēc iecelšanas jaunajā amatā Kolbēra aģenti sāka izmeklēt vecās lietas par valsts kases līdzekļu izlaupīšanām. Tad arī noskaidrojās, ka superintendants Fukē atbildīgs par gandrīz 80 miljonu livru nelietderīgu izdevumiem, pie kam vismaz 20 miljonus viņš piesavinājies pats. Gada laikā Kolbers ziņoja Ludviķim par “negaidīti atklātām ļaunprātībām”, aiznesot karalim ideju par to, ka bēdīgais finansiālais stāvoklis, kura dēļ, starp citu nācas apcirpt galma uzturēšanas izdevumus, ir Fukē un viņam tuvu finansistu mahināciju rezultāts.

    Ietekmīgais superintendants pats palīdzēja Kolberam. 1661.g. Beigās viņš pieļāva liktenīgo kļūdu, kas viņam beidzās ar mūža ieslodzījumu Anžera bastionā. Fukē līdz pēdējām brīdim nenojauta par Kolbera intrigām, bet ar pakausi sajuta, ka Ludiķis sācis izturēties pret viņu vēsi. Zinot, ka “karalis-saule” mīl greznas svinības, viņš nolēma nosvinēt savas tikko celtās pils Vo le Vikont atklāšanu.

    Tajās uzaicināja karali ar visu savu galma svītu. Pa to laiku Kolbers sagatavoja izziņu pēc kuras iznāca, ka pils celtniecība izmaksājusi 18 miljonus livru, bet atklāšanas svinības vēl 500 tūkstošus. Ņemot vērā, ka superintendanta oficiālie ienākumi bija ap 600 tūkstošiem gadā, tad iznāca, ka Fukē taisas izklaidēt karali par viņam pašam nozagto naudu.

    Visvairāk karali saniknoja zelta traukos servētas vakariņas trim tūkstošiem personu. Kara laikā karaļa zelta servīzi pārkausēja aizsardzības vajadzībām, bet tagad Fukē it kā par viņu ņirgājās, parādot , ka dzīvo greznāk par pašu karali. Komēdija, ko nospēlēja Moljera trupa viesiem, bija veltīta dāsnajam saimniekam, bet ne karalim. Karalienes-mātes karietes zirgi izbijās no uguņošanas, gandrīz apgāza karieti …. Īsāk, svētki neizdevās. Satracinātais Ludviķis taisījās personiski arestēt Fukē taisni svinību laikā, bet viņu no tā atturēja Kolbērs un Austrijas Anna.

    Pēc Fukē tiesas, kas ilga trīs gadus, kad monarhs pēc savas visaugstākās žēlastības aizstāja izraidīšanu no valsts ar mūža ieslodzījumu, tika radīts precedents tiesai pār valsts lielākajiem finasistiem. Īpaši izveidota justīcijas palāta, kuras sastāvu veidoja personiski Ludviķa izvēlēti piesēdētāji, sāka citu valsts kreditoru mahināciju izmeklēšanu.

    Izveidoja veselu vietējo ziņotāju, tā saukto subdelegātu, sistēmu. Piemēram, priesteri katrā savā mesā, pakļaujoties augstākajai gribai, stāstīja savām avīm, kādu ļaunumu atnes valsts aizņēmuma akciju turētāji. Reakcija nebija ilgi jāgaida: cietumā nokļuva daudzi finansisti un intendanti. Bet dažus “sasmērējušos” nodokļu iekasētājus pat pakāra pils laukumā Bastīlijas priekšā. Visdrīzāk gan galējos sodus pielietoja vairāk iebaidīšanai. Pārējie darboņi, kas kapitālu bija sarausuši kara laikā, tika cauri ar lieliem, pa miljonam livru, sodiem. Kopumā valsts kase papildinājās par 110 miljoniem livru, kas līdzinājās apmēram pusei valsts gada budžeta.

    Papildus efekts no “finansistu medībām” bija tas, ka cilvēki sāka steidzami izpārdot valsts aizņēmuma obligācijas: to cena samazinājās par vairākām kārtām, un tas nozīmē, ka tikpat lielā mērā samazinājās Francijas valsts parāds savu kreditoru priekšā. Valsts pakāpeniski izķepurojās no finansu bankrota, kurā tā bija nokļuvusi pēc trīsdesmitgadu kara. Kolbērs izmantoja arī citus valsts finansu lietu sakārtošanas līdzekļus. Viņš ieviesa nodokļu reformu. Tai laikā privilēģija nemaksāt nodokļus bija tikai muižniecībai, bet titulus pirka un pārdeva ne sliktāk kā ierēdņu vietas. Tas bija kaut dārgs, tomēr visai efektīvs paņēmiens, lai izvairītos no zemes nodokļa.

    Kolbērs aprēķināja, ka “īsto muižnieku” vajadzētu būt par kādiem četrdesmit procentiem mazāk kā skaitījās tai laikā. Viņš veica globālu “ tīrīšanu” veicot muižnieku kārtas pāratestāciju. Tie, kas nevarēja pierādīt speciālām komisijām savas dižciltīgo izcelsmi, bija spiesti maksāt milzīgus sodus, un nu viņu īpašumus aplika ar pilnu nodokli. Tā valsts kase ieguva papildus miljonus, bet pats Kolbers ieguva monarha pateicību un muižnieka titulu. Jo “karalim – saulem” netrūka savdabīgas humora izjūtas.

    Par valsts kasei iegūtajiem līdzekļiem Kolbērs izvērsa vētrainu saimniecisko darbību. Viņš ieguldīja četrās radītās valsts tirdznieciskajās kompānijās – Ostindijas, Vestindijas, Ziemeļu un Leventas. Viņš tirgojās ar franču kolonijām Āzijā, Āfrikā, un Amerikā un starptautiskajā arēnā kļuva par nopietnu konkurentu holandiešu un britu kompānijām. Vēl vairāk, Kolbērs, kas uzskatīja, ka tādā valstī kā Francija, jābūt visiem ražošanas veidiem, investēja budžeta līdzekļus kalrūpniecībā un metalurģijā. Kolbēra laikā Francija sāka aktīvi eksportēt greznuma priekšmetus, ar ko Ludviķa XIV laika impērija bija slavena.

    Šķita, ka jāiestājas valsts ekonomiskam uzplaukumam un izaugsmei. Francijas valsts kase “Kolbēra vadībā”patiesi izauga desmitkārtīgi. Diemžēl …. Ar Žana Batista Kolbera finasu ģēniju nepietika bezdeficīta budžeta radīšanai. Jo vienlaikus ar ienākumu palielināšanos, palielinājās karaļa galma tēriņi, bet ar to Kolbers, pat personiski kontrolējot visus ieņēmumus un izdevumus, nespēja cīnīties. Attiecības starp izšķērdīgo monarhu un viņa mantzini sasnieda tādu spriedzi, ka 1683. gadā Ludviķis nosūtot uz nāves gultas gulošajam Kolberam personisku vēstuli, pēdējais to pat neatvēra. “Es negribu dzirdēt par karali, lai kaut tagad viņš mani atstāj mierā” – tie bija pēdējie lielā XVI gadsimta ekonomista vārdi.

    Kolbers cīnījās nevien ar finansistiem, bet arī ar juristiem. Tiesu aparāta uzturēšanai paredzēto summu, viņš uzskatīja par taisnīgu samazinat vismaz četras reizes. Bez tam, tiesnešu amatu pirkšanai, pēc viņa domām, novirzīja kapitālus, ko varētu ieguldīt tirdzniecībā un rūpniecībā. Patreiz, viņš atzīmēja, justīcijā barojas vairāk par 30 tūkstošiem cilvēku. Pietiks, ja atstāsim 7-8 tūkstošus cilvēku, bet pārējie atkal nodarbosies ar tirdzniecību, zemkopību, dienestu armijā. Tāpēc vajag pazemināt tiesnešu amata prestižu un krasi samazināt to skaitu – tas ir tos vajag pārpirkt. Bet, lai valstij būtu vieglāk šos posteņus izpirkt, vēlams vispirms pazemināt to tirgus vērtību. Te par labu līdzekli viņš nosauca garantētas amata mantošanas ikgada nodevas (poletes) atcelšanu. Karaļa atteikšanās atjaunot poletu pēc kārtējā termiņa beigām, uz kuru tā bija pagarināta, patiešām visai efektīvi samazināja profesijas prestižu un tā vietas tirgus cenu …

  • Tā ir. Vēl tikai gribētos piezīmēt, ka pastāvošā valsts iekārta ir neaizsargāta no ārzemju interešu un slepeno dienestu tiešas ietekmes caur partiju finansēšanu. Kā partija uzvar vēlēšanās, tā bauda neierobežotu varu. Tā nosaka gan parlamenta rīcību, tai pakļaujas premjerministrs, tā kontrolē tieslietas. Absolūta partijas ietekme, bet nav galvenā, nav atbildības, jo nav pilnīgas, noteiktas un nedalāmas varas. Partijas vara un atbildība ir par tik, par cik, ne vairāk.
    Bet valstij un tās normālai rīcībspējai visvislielākais apdraudējums slēpjas tajā, ka partijai pieder noteicoša ietekme gan parlamentā, gan izpildvarā, gan tiesu varā. Partijas ietekme valstī ir absolūta. Tā ir vislielākā valstiskā muļķība! Tas nozīmē profesionālas pieejas trūkumu, valsts nozagšanu un ar to saistīto korupciju, tas nozīmē bezatbildību un nesodāmību. Muļķi taču apkrāps! Kāpēc,lai bankas nekrāptu muļķa partijas un to ielikteņus valsts pārvaldē?

  • Saskaņas Centra ekonomikas attīstības programma “Atjaunotā Latvija” “uguns kristības” piedzīvos 29. maijā. Jūrmalā, Baltic Beach Hotelī pulcēsies 40 vadoši starptautiski un LV ekonomisti, korespondenti pieteikušies pat no FT (18:00 preses konference).

    Socdemokrātiem vienmēr ir bijis “jārok” dziļāk (bet arī pietiekami plaši!) un mērķtiecīgāk, ne velti viņi ir tie, kas rūpējas par vairākumu, un – tas nav tik vienkārši, parocīgi un praktiski, kā rūpēties par diviem vai trim oligarhiem!

    Savā Ārlietu sekretāra lomā, tikko atgriezos no Potsdamas, kur notika Austrumeiropas socdemokrātu tikšanās. Brandenburgas ministru prezidents Platceks veltīja divas pilnas dienas, lai diskutētu ar mums par Eiropas sociālo nākotni. Internacionāls atbalsts (šeit ir socdem spēka pamati!) pieaug ar katru dienu. Un katrs tā vismazākais kvants mums būs nepieciešams, ne tikai vēlēšanās, bet arī sekojošajā reformu ceļā.

    Parasti, bankas nav ērtākie pretinieki. Bet pašlaik tās asiņo, un kļūst ar katru dienu vājākas, un aizvien skaidrāk apzinās, ka varas smaguma centrs ir sācis nobīdi valstiskas politikas virzienā. Un šajā procesā mēs (SC) ne tuvu neesam tikai pasīvi vērotāji. To jūt arī pretinieku nometne. Signāli mūsu virzienā kļūst aizvien nepārprotamāki. Ar mums ir meklējuši kontaktu gan SVF, gan PB, gan Rimševics, gan Tverijons, lai saprastu kas ir mūsu stratēģija. Un mēs to neesam slēpuši: SVF’am mēs teicām, ka gribam redzēt Latvijā mazāk komercbanku un vairāk attīstības banku, PB’ai mēs teicām, ka gribam būt tādi kā Štiglics un nevis tādi kā viņi, Rimševicam mēs teicām, ka būtu prātīgāk mazāk paļauties uz Åslunda padomiem, un Tverijonam, ka mēs skaidri un viennozīmīgi nostājamies kredītņēmēju pusē.

    Mēs zinām, ka vārds “reformas” Latvijas cilvēkiem izraisa pamatotu zosādu. Tāpēc vēl jo vairāk un plašāk mums ir jāizskaidro, ka mūsu programma ir nevis reformu, bet RE-REformu programma. Mēs gribam novērst nesabalansētību un asimetriju, kuru atstājuši mums mantojumā neoliberāļi. Mēs gribam atgrizties pie gadsimtos pārbaudītām ekonomikas attīstības vērtībām. Un – mēs gribam radīt Latvijā JAUNU vairākumu – vidusšķiru.

  • Aicinam ,domubiedrus pievienoties

    http://www.facebook.com/home.php?#!/pages/SOLIDARITATE-SOLIDARNOST-SOLIDARITY/123416541019505

    info:
    http://www.facebook.com/home.php?#!/pages/SOLIDARITATE-SOLIDARNOST-SOLIDARITY/123416541019505?v=info&ref=ts

  • Par SC.
    ——
    Piemēram, SC vakar atkal nodemonstrēja savas SMIRDĪGĀS rokas:
    “Pirms grozījumu izskatīšanas 1.lasījumā par tiem izvērtās asas debates. Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) aicināja ar grozījumiem nepalīdzēt bijušajam “Parex bankas” akcionāram Valērijam Karginam un vērsās ar jautājumu pie SC, par ko Kargina dēls Rems ziedojis SC 9000 latu.”
    ——–
    Kā, jūs, cilvēciņi to nesaprot, ka neviena partija NEKAD, NEKAD, NEKAD nerīkosies 100% sabiedrības interesēs. Kādēļ? Tādēļ, ka partijām cilvēki ziedo naudu apmaiņā pret likumdošanas sakārtošanu.
    =======
    KAD? Es jautāju, KAD beigsies šis naivums, apstulbums, kodējums, programma, kas uzinstalēta cilvēkos, ideja, ka partija un politika var darboties sabiedrības labā?
    ——-
    Vēl viens citāts no tā paša raksta:
    “Aizrāda par balsošanu cita deputāta vietā.
    Pirms balsojuma sēdes vadītāja Solvita Āboltiņa (JL) aizrādīja deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LLP/LC) nebalsot klāt neesošā Andra Bērziņa (LPP/LC) vietā.”
    =======
    Hello?! Kāda saiema, kāda politika, kādas vēlēšanas, kādas partijas?

  • Aigar, saprotu tavu sašutumu par to, kā šobrīd tiek organizēta iedzīvotāju “sadarbība”. Pēdiņās šo vārdu lieku tādēļ, ka sadarbība gan mūsu valstī, gan citur pasaulē ir aizstāta ar pavisam ko citu. Par šo tēmu esmu sācis rakstīt rakstu, bet ļoti iespējams, ka to publicēšu, kad būs gatavs TF2. Līdz tam vēlreiz aicinu padomāt, kas, Tavuprāt, soli pa solim būtu jādara, lai no šobrīd iedibinātās kārtības, mēs nonāktu pie citas…

  • Te jau arī redzama tā traģiskā kļūda: programmas (Atjaunotā Latvija) principus apspriest šaurā lokā, kaut ko “stipru” pateikt SVF, PB, Rimševicam un Tverijonam (lai viņi gatavo neitralizējošus un preventīvus pretpasākumus), bet absolūti nerunāt ar tautu un pat savas partijas ierindas biedriem.
    Nekādas informācijas blokādes pagaidām nav. Piemēram, “Saskaņas” kongresu mēdiji atspoguļoja daudz korektāk nekā es šai rakstā. Intervijas arī tiek publicētas. Bet ja tās intervijas tikai par varas kombinācijām…
    Taču saprotu, ka uz esošajiem mēdijiem paļauties nevar.
    Ir taču iespēja vienkāršos vārdos paredzamās pārmaiņas skaidrot savā portālā, savā avīzē. Var taču sagatavot savu lektoru grupu, kas braukātu un runātu gan pa partijas nodaļām (kurās arī veidotos savu lektoru grupas) visā Latvijā, gan īpaši organizētos pasākumos ar iedzīvotājiem. Vēl ir rajonu prese, kuru lasa vairāk par centrālo un kurā pagaidām var lēti publicēt materiālus, it sevišķi, ja tie nebūs par varu bet par nepieciešamajām pārmaiņām. utt.
    Tā varētu panākt, ka “Atjaunotā Latvija” principi būtu ne tikai dažu cilvēku prātos, bet ka šīs idejas kļūtu par sabiedrības idejām, par jaunu paradigmu, kas pārmaiņas padarītu nenovēršamas un neatkarīgas no kombinācijām Saeimā un valdībā.
    Diemžēl nekas tāds netiek darīts. Un laika palicis pavisam maz, turklāt priekšā karstie vasaras mēneši, kad daudzi cilvēki iet atvaļinājumos un no intelektuālām aktivitātēm atslēdzas. Faktiski to ideju popularizēšana bija jāsāk jau pirms gada, ja ne agrāk. Tas ir pazaudēts laiks.

  • Paldies par Kolbēru! Tā tiešām izcila persona, no kuras varam mācīties.

  • Aigar, tev pilnīga taisnība, ka neviena partija nekad nestrādās 100% tautas interesēs. Tautai, kā redzams nav vienotas intereses. Tas arī redzams no Saeimas politisko partiju raibajiem uzskatiem.
    Tu jautā mums par ko Rems Kargins ziedojis partijai? Pajautā varbūt viņam pašam? Vai arī viņa tēvam, kas dāsni pirms vēlēšanām atbalsta visas labējās latviskās partijas. Labi, ka ziedotāji ir atklāti redzami. Ja Kargins gribētu panākt sev labvēlīgākus likumus viņš noteikti iesmērētu savu naudiņu blēdīgajiem politiķiem citādāk. Iespējams, ka tā ir arī vērsta atklāta provokācija pret SC. Un kādu tad nu milzīgu summu viņš ziedoja? Uz viņu iespēju fona tie ir santīmi.
    Ja viņš palasītu mūsu programmu par banku lietām, domāju, ka viņš ķertos pie sirds. Pilnīgi iespējams, ka šis niecīgais ziedojums ir kā atvadu gaisa skūpsts. Ja SC uzvarēs, tad neviena komercbanka vairs nepelnīs apgrozot valsts un pašvaldību līdzekļus. Priekš tam jābūt valsts attīstības bankai.
    Aigar, kāpēc tauta pati nevēlas kļūt par lielāko oligarhu savā valstī? Viņi spēj tikai nopelt, bet ne paši iekļauties aktīvi politikā vai vismaz finansiāli atbalstītu partijas? Nekā nebija. Vieglāk taču ir pelt, jo tas naudu nemaksā.
    J.K., paldies par to, ka iesaki veidot lektoru komandu. Noteikti to darīsim. Pēc 29. maija es domāju, ka iziesim tautā. Faktiski tas ko gatavojamies pasniegt ir tas par ko cilvēki domā un runā. Tu taču zini, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais! Es tomēr ļoti ceru uz tautas veselo saprātu.

  • Egil,
    1. Kas tev liek domāt, ka naudas netiek smērētas citādi?
    2. Vai tu sajēdz to, ka Saeimā ir tikai 100 vietas par kurām ir konkurence?
    3. Vai tu sajēdz ko ar cilvēku dara situācija, kurā viņš nemitīgi konkurē ar citiem cilvēkiem par vietu hierarhijas vienā no augšējiem plauktiem?
    – jābūt slīpētam, varas kāram, alkatīgam, manipulatoram, aprēķinātājam, savtīgam, nežēlīgam, vienaldzīgam pret saviem konkurentiem (tātad visu tautu)…
    4. Vai tu apjēdz, ka politiķi vienmēr runā to, ko tauta grib dzirdēt? Ja viņi to nerunās, tad netiks ievēlēti?
    5. Vai tu saproti, sajēdz, tev pielec tu spēj to apjēgt, ka “veselais saprāts” saka, ka politika NAV un NEVAR būt risinājums tehniskām un sociālām problēmām. Tas NEKAD nav bijis, nav un nebūs.

  • Vairāk kā puse no dzimušo bērnu skaita tiek nogalināti un iet bojā abortos (2009. dzim.21750:12435aborti; 2004.– 20334:18200; 2006.– 22264:16300; 2008.- 23948:14900).
    ===========
    Kopā no 1990.-2009.gadam vairāk kā pusmiljons (516 435) bērnu! (tika nogalināti)
    Apsveicu, slepkavas!

  • Aigar, kritika ir laba lieta, bet tā vieglākā. Uzdevums tev! Lūdzu noformulē trīs teikumos, kāds ir tavs ideālais valsts un sabiedrības modelis? Ja tavs modelis būs pieņemts ar lielāko sabiedrības – tautas atbalstu, izvirzīšu tevi augstākajam valsts abalvojumam.
    Zviedrijā, Somijā, Dānijā,ir partijas, politiķi, parlaments un viss darbojas. Iespējams, ka tur dzīvo citādāki cilvēki? Nē, tādi paši kā mēs ar saviem trūkumiem un labām īpašībām, bet viņi vēsturiski zina par ko un kā balsot. Mūsu labējās liberālās partijas ir liekuļi, kuri runā pirms vēlēšanām par sociāli atbildīgu politiku, bet nonākot pie varas strādā liberālās politikas interesēs.
    Cilvēki – tauta visus divdesmit gadus balsoja par aktieriem, dzejniekiem, komponistiem, bet ne par politiķiem. Politiķis tā ir profesijas, kas pie mums tikai ir sākuma stāvoklī. Cilvēki cīnās par vietām Saeimā, tauta balso, kurš smukāks un labāk muld! Kamēr nēbūs ideoloģiskās izpratnes, mēs ilgi vēl mīcīsimies mēslos.
    Tā tautas daļa, kura atturas iesaistīties balsošanā ir bīstamākā stabīlas un ekonomiski stipras valsts veidošanā. Viņi ir sliktāki par desmit Karginiem kopā, jo vienaldzība sagrauj viscēlākās ieceres.
    Es nekonkurēju ar citiem politiķiem, bet man noriebies stāvēt un klusēt, tāpēc arī eju politikā! Es neredzu sev pretiniekus personībās, bet redzu pretiniekus ideoloģijā. Jā esmu sociāldemokrāts no tā brīža, kad sociāldemokrātija atgriezās Latvijā – 1989. Nemainīju savu nostāju un nemainīšu. Visu ko mēs darām ir politika, līdz ar to tas ir risinājums tehniskām un sociālām problēmām.
    Un pat ja mēs spēsim atrisināt sociālās un tehniskās problēmas, vari man ticēt tāpat būs kādi, kas būs neapmierināti.

  • Partijnieki, gan rakstā gan diskusijās jums un par jūsu partijām tika uzdoti daudzi jautājumi. Kāpēc uz tiem negribat atbildēt, par tiem negribat runāt? Tā vietā jūs stāstat par skaistiem pasākumiem un saviem (varoņ)darbiem nākotnes izteiksmē. Tauta paliek gudrāka, tā vairs neķeras. Ka vienreiz nepieprasa arī atbildēt, nav bail?

  • man ljoti interesanta likas iespeja atsaukt savu balsi ja pareizi sapratu. es tikai isti nesapratu kuram tiesi kadam no simts deputatiem tiesi vai kam? vai tas kaut jau darbojas vai ir darbojies pasaule un ka tas reali darbotos?

  • Egil,
    1. revolūciju (īsto) pa televizoru nerādīs.
    2. sabiedrības modelis ir sekas tam, kādi ir cilvēki. Labrīt. Cēloņsakarības, cēloņi – sekas. Kas veido sabiedrību? Cilvēki. Tad, tu ko, gribi ar diktatūru nodarboties? Aigars teica un vairākums piekrita, ka šitāda ir laba sabiedriskā iekārta. Kur paliek mazākums? Kur paliek brīvība vienam cilvēkam? Kas tas par modeli, kura rāmjos gribi mani iespiest? Vai pats saproti, ko pajautāji? Kāds vairākums un ko atbalstīs?
    3. Kāds apbalvojums? Kuram ir vajadzīgs tavs apbalvojums. Spriežot pēc tavas runas, es ar tev un tev līdzīgiem nesveicinātos un uz ielas izliktos, ka nepazīstu, jo tu pat savu pilnu vārdu neesi tautas forumā atklājis.
    4. Visbīstamākais šobrīd ir dzīvot puspatiesā informācijas vidē un balsot, vēlēt, atdot savu balsi kādam nepazīstamam cilvēkam. Atdot atbildību par sevi kādam, kuru es, tu (visi) nepazīstam un visdrīzāk arī negribam pazīt. Vai saproti to, ka saprātīgs cilvēks politiķi savai mājai tuvumā nelaidīs.
    5. Ko tu un tavi politiķi zina par tehnoloģijām un sabiedrisko labumu? Vai tu zini, kas ir Latvijā efektīvākais saules enerģijas konvertētājs elektrībā vai siltumā – biomasa vai saules kolektori?
    6. Vai tu tūliņ pat pēc iekļūšanas saeimā izvāksi visus karavīrus no okupētajām teritorijām?
    7. Vai pārstāsi aizņemties manā vārdā naudu no starptautiskajiem investoriem?
    8. Vai ļausi bankrotēt neveiksmīgajam banku sektoram?
    ———–
    Kāda ir tava ideoloģija? Kādēļ man vai kādam citam būtu jāpieņem, jāuzklausa, jāakceptē un jāsamierinās ar JEBKĀDU ideoloģiju?
    ===========
    Ne jau man ir jāatbild uz jautājumiem – tev ir jāatbild, jo ej politikā, HELLO! Es piedāvāju katram cilvēkam būt brīvam no politikas, no sapelējuma, no sapuvuma, no sabiedrības vēža.
    ——-
    Politika ir sabiedrības parazīts.
    =======
    Vari neatbildēt uz jautājumiem.

  • Tev Aigar, taisnība, TV mums raida to ko vēlas viņu īpašnieki(oligarhi). Arī sabiediskais medijs kalpo ne jau tautai.
    Protams, ka sabiedrisko modeli veido cilvēki. Es tomēr teiktu par cēloņiem un sekām, ka tās ir atkarīgas no likumsakarībām. Ar diktatūru negribu nodarboties, lai nonāktu pie demokrātijas, bet ne anarhijas ir tomēr kādam jāuzņemas sistēmas sakārtošanu un to var darīt valsts. Tātad valstij – varai jānodefinē savi pienākumi sabiedrības priekšā. Pati sabiedrība tā sašķelta, ka viņi prasa abldību, bet pienākumus saviem pārstāvjiem nav uzlikuši. Tikai nestāsti man, ka Saeima pati sevi iebalsojusi. Paši sabiedrības locekļi – pilsoņi par viņiem balsojuši. Un pie kam par zināmiem cilvēkiem. Kultūras darbinieiem un TF aktīvistiem. Ko tad pēc tam sūdzēties? Par brīvību vienam cilvēkam un mazākuma tiesībām. Liberālā politika bija tā kas sludinā, ka cilvēks ir personība, bet tikai tāds, kas akceptē viņu brīvību, tiesības un solidaritāti. Sociāldemokrāti uzskata, ka cilvēks ir personība un personību kopums veido sabiedrību. Man var nepatikt kāds likums, bet, ja tas pieņemts un darbojas vairākuma interesēm, arī man tas jāievēro. Mazākumam nenoliedzami arī ir tiesības, bet tās nedrīkst ierobežot vairākuma intereses un tiesības. Redzi kā šodien darbojas mazākuma tiesības: politiskās partijas reģistrē ja tās dibina ne mazāk kā 200 cilvēku. Šodien ja nemaldos Latvijā reģistrētas tuvu pie 50 politiskām partijām. Lūk arī likumsakarīgs rezultāts, raujas pie varas, sasmalcina vēlētāju balsis, rada sajukumu cilvēku prātos un nevēlēšanos iet politikā. Nu kas tā par partiju Mūsu zeme? Bet viņa ir un iegūst pat balsis. Tātad valstī jāpieņem būtu tāds likums, lai mazskaitlīgās partijas spētu pašas apvienoties.
    Par apbalvojumu pajokoju, bet savu vārdu neesmu slēpis. Mans vārds ir Egils un uzvārds Rutkovskis. Būsim pazīstami.
    Visu laiku šos divdesmit gadus to vien darīja, ka sabiedrība balsoja par pazīstamiem cilvēkiem, viņu stāvokli sabiedrībā, skaistām frizūrām un tukšām runām.
    Es varbūt arī nezinu par saules enerģijas konvertāciju elektrībā vai siltumā. To labāk zinās zinātniekiun šīs jomas speciālisti. Es zinu, ka mums partijā ir pietiekami zinoši šīs nozares speciālisti. Arī sabiedrībā būs cilvēki, kas labi šīs tehnoloģijas pārvalda. Ja viņi pierādīs, ka šīs tehnoloģijas dos lielāku labumu sabiedrības vairākumam, kā politiķis atbalstīšu. Jo mēs visi sabiedrībā ar to saskaramies un par to maksājam. Ja šīs tehnoloģijas būs valstij izdevīgas, atstāsim šo nozari valsts pārziņā.
    Tu jau pats man gribi piešķirt diktatorisku varu.Es darīšo to, ko prasīs sabiedrība. Latvijas karavīriem ir jāsargā sava zeme un tauta. Tāpat domā arī mani biedri. Tas ne tikai mums dārgi maksā, bet tas arī ir amorāli brēkt par vēsturisko netaisnību pret Latviju, ja paši atrodamies svešās teritorijās.
    Es nekad neesmu aizņēmies naudu citu vietā.Mums vispār nevajadzēja neko aizņemties. Lielākais investors es vienmēr esmu teicis, ir pats valsts iedzīvotājs. Ja neo liberālisms nebija 20 gados spējīgs radīt darba vietas un attīstīt valsts ekonomiku, tad valstij pašai jāiesaistās šajos procesos.Jābūt tādai valsts bankai, kas pati spējīga investēt līdzekļus valsts ekonomikā, bet nevis iegrūst līdzekļus komerbankām. Kā varēja pieļaut to, ka vasts un pašvaldības līdzekļi tika nodoti komercbanku rīcībā?
    Tu Aigar, piedāvā muļķības. Visa dzīve ir viena liela politika. Jo lielāka sabiedrības daļa iesaistās politikā, jo mazākumam kļūst grūtāk parazitēt.Tu pats arī nevari izvairīties no politikas.Jo viss, kas tev apkārt, likumi, noteikumi,sabiedrības normas, viss ir sasaistīts ar politiku.

  • Man šķiet, ka lai vai uz kā, bet uz Hadsona programmas punkta par enerģiju:
    “Energy Intensive cooperation with Denmark, Germany, and Baltic neighbors to develop renewable energy on an accelerated basis, which will empower Latvians, create employment, reduce Latvia’s energy import bill, and make Latvia more energy independent.” īstenošanu dzīvē no SC puses nav ne mazāko cerību. Esmu 99% pārliecināts, ka SC, ja nokļūs pie varas, darīs visu, lai nostiprinātu Latvijas energoatkarību no Krievijas naftas un gāzes.

  • No kurienes tāda pārliecība? Programma “Atjaunotā Latvija” tiek gatavota sadarbībā ar M. Hadsonu un pārējiem kreisajiem Eiropas ekonomistiem, kuri pieteikušies palīdzēt SC. Mēs nekalposim nedz Austrumiem nedz Rietumiem. Latvijai ir jāveido tāda ekonomiskā programma, kas nodrošina viņas dzīvotspēju.
    Patlaban Eiropa – Vācija ir lielākais Krievijas partneris.
    SC veidos tādu politiku ar Krieviju, kas dotu ekonomisko labumu Latvijas valstij. Būtu muļķīgi dzīvot kaimiņos un neveidot normālas tirdzniecības atiecības. 20 gadus bijām ignorējuši austrumu tirgu. Pajautājiet Somiem vai viņi gribētu pārtraukt ekonomiskās attiecības ar Krieviju?

  • ar krieviu protamsms vajag sadarboties, bet energjijas jomaa tikai tik daudz, cik pietruukst tajaa momentaa kad nevaram pashi sev nodroshinaat energjiju. Ja nemaldos tad sheit pat Tf bija intervija ar kaadu mezju speciaalistu, kursh skaidroja ka LV pietiek resursu energjijas razjoshanai, tikai no kokapstraades un mezju izstraades paarpalikumiem, nemaz nerunajaot par citu biomasu ( salmi, kruumi, lapas utt), veeju, sauli, HES, biogaazes stacijas( izgaaztuves, dzivnieku izkaarniijumi)..utt.

  • Egil,
    1. Paldies par atbildi un savu nosaukumu pasē.
    2. Man, tāpat, kā jebkuram citam suverēnam, neatkarīgam, brīvam cilvēkam, ne par vienu nav jābalso, jo kā jau teici, visa dzīve ir politika, tādēļ labāk politiskos jautājumus atstāju savā pārziņā – nevis atdodu savu atbildību nepazīstamiem cilvēkiem.
    3. Egil, kā jau politiķis, tu nerunā tiešu valodu – pat nevarēji atbildēt tiešā veidā uz Valtera jautājumu par naftu un gāzi. Kas slēpjas zem šī skaistā termina “tirdzniecības attiecības”? Vai tu gribi teikt, ka Latvijas energo atkarība no naftas un gāzes samazināsies? Ja samazināsies, tad par tieši cik? Kādas tehnoloģijas aizvietos esošo enerģijas struktūru? Konkrēti – pa punktiem – nevis kaut kādas tur politiskas muldēšanas.
    4. Kā jau pats atzini – tu neesi ne tehnisku, ne sociālu problēmu risinātājs, jo vienkārši neko no tā nesaproti. Tad kādēļ tev un tādiem kā tu man un jebkuram cilvēkam būtu jāatdod atbildība tik svarīgās lietās.
    5. Par vairākumu. Vai gribi teikt, ka, ja vairākums izlems, ka gāzi pirkt no Krievijas ir OK, tas tiks darīts, kaut arī būs pretrunā ar ekonomiskajiem aprēķiniem?
    6. Vai tādēļ, ka vairākums uzskata, ka Krievijas gāze Latvijā ir prioritārs enerģijas ieguves avots, es savā ēkā nevarēšu atteikties no tās?
    7. Ko nozīmē šis mistiskais vairākums? Uz kāda pamata vairākums var izlemt mazākuma tiesības un brīvības? Satversmē tas nav rakstīts.
    ============
    Īsumā – tas viss, ko tu teci, priekš cilvēka, kurš vairs nav biorobots, lido miskastē.

  • Tas viss jau ir bijis šos 20 gadus. Uz vēlēšanām katras partijas mafija veido “Jaunās Latvijas” programmas ar Hadsona, Obamas vai Marksa autogrāfiem, rekomendācijām un pozitīvām atziņām. Atrodas 20% ticīgo un partijas mafija sēž parlamenta krēslos. Kārtējo reizi tiek apšmaukti savi vēlētāji, liekot domāt, ka solījumi īstenosies. Partija taču labi apzinās, ka koalīcijā, kuŗā katrai partijai azotē pa savai programmai, neviens un nekādas programmas neīstenos, bet baudīs priekšrocības, kuras iedeva
    muļķa vēlētājs. Sponsori, partijas biedri, radi, draugi, un daudzie valsts pārvaldes amati ir partiju mafijas organizēšanās un cīņas par varu pamats. Bet diletantiskie politiķu spriedelējumi par ekonomiku, kas tiek pasniegti par partijas ideju vai ideoloģiju, vislielākā mērā ir absurdi, hipnotiski palīglīdzekļi vēlētāju piesaitīšanai, ne vairāk.
    Tikai dažos vārdos par partiju prasmi īstenot, rīkoties un ieviest savas “idejas” dzīvē. To lieliski parādīja un pierādīja “golodomors”. Jums, Egil, tas būtu jāzina. Pēc tam krievi nevienai partijai neko ieviest vairs neļāva, uzraudzīt, jā, bet ne ieviest. Mums golodomors sagaidāms nākotnē, ja partiju mafijas sērga neizzudīs.

  • Aigar, tava brīvība, suverinitāte un neatkarība ir nosacīta.Tu -tavs miesīgais cilvēks atkarīgs no visa, kas tev, man un citiem apkārt. Atmosfēra, sabiedrība, vide, miljoniem cilvēku pasaulē viss tevi ietekmē un atstāj savas pēdas tevī. Tev būtu jāļūst par vientuļnieku. Tev nav pazīstamu cilvēku, jo nevienu nevar iepazīt. Viss šajā pasaulē mainīgs. Arī Tu pats. Tu vairs neesi, kas biji un nebūsi, kas esi.
    Man nav jārisina tehniskās problēmas, ar sociālām paldies tieku galā. Ja vari kādam palīdzēt dari, bet noskaidro vai viņš to vēlas.
    Tu savā ēkā vari atteikties no visa, ja dzīvo individuālā mājā, bet daudzdzīvokļu ēkā Tu esi atkarīgs.
    Ne tev zeme šeit pieder, nedz nams kurā Tu dzīvo. Kails esi ienācis un kailam nāksies aiziet. Satversmē teikts, ka valsts vara pieder tautai – vairākumam,žēl, ka tauta no nav sapratusi un ignorēja savas tiesības. Tu jau vari domāt, ka neesi biorobots. Tavs GARS ieslēgta matērijā, kuru dēvē par miesu. Bez tās Tu neesi Aigars. Līdz ar to arī neesi brīvs. Vienīgais, kas tev pieder no Dieva, brīva izvēles iespēja.

  • No kurienes man pārliecība? Kaut vai no tā, ka SC gada laikā nav neko izdarījis, lai šo labo Hadsona norādījumu sāktu ieviest savā pārvaldījumā esošajā Latvijas galvaspilsētā. Tieši tāpat kā Ušakova draudziņš – buldozers. Kur ir tās n-tās darbavietas, ko šamējais solīja bļaudams no pacēlāja? Ja neskaita šofera dēlus, kas sastutēti pašvaldības amatos. Man patiešām žēl Tevi, ja Tu no tiesas domā to, ko šeit raksti par SC centieniem Latvijas atjaunotnes labā. Žēl tāpēc, ka Tevi izmanto, tāpat kā izmanto Hadsonu.

  • Sociāldemokrātu internacionālais atbalsts?
    Par to varbūt varēja runāt pāris gadu desmitus pēc kara. Kopš tā laika sociāldemokrāti savu misiju ir zaudējuši. Tieši to uzsver arī M. Hadsons – sociāldemokrātiem vairs nav programmas, un Hadsons brauc pa kontinentiem, lai šo defektu labotu.
    Patiesībā ir vēl trakāk – tieši sociāldemokrāti Rietumeiropā un citur īstenoja neoliberālisma galējās formas – pilnīgu finanšu tirgu deregulāciju, privatizāciju utt. Tieši leiborists Blērs un vēlāk Gordons Brauns bija radikālākie neoliberālisma balsti pasaulē, kas pabeidza Tečeres un Reigana iesākto. Vācijā tā bija t.s. sarkani zaļā koalīcija, ASV – Klintona administrācija.
    Un arī tagad karu finanšu terorismam Eiropā pieteikuši nevis sociāldemokrāti, bet gan kristīgā demokrāte Angela Merkele. Tā ka ar ideoloģisku karogu vicināšanu vien nepietiek, jāatzīst sociāldemokrātijas krīze (kura Latvijā izpaudās arī LSDSP elektorālo panākumu periodā). Un arī tikko Saskaņas kongresā bija jūtams pārliecības trūkums, tāda kā taisnošanās, ka, lūk, mēs neesam tādi, kādus mūs mālē, mēs neesam pret kapitālismu utt. Tieši tāpēc šīs runas par jaunām varas kombinācijām, bet nevis par nākotnes politiku.
    Ja paklausās J. Urbanoviča runu un palasa viņa intervijas un rakstus, tad rodas iespaids, ka viņš pats nav lasījis programmu “Atjaunotā Latvija”. Un šī programma tiek slēpta gan no sabiedrības, gan no pašiem Saskaņas ierindas biedriem. Atvainojiet, bet ne šo programmu, ne rakstus, kas balstītos uz šo programmu, jūs neatradīsiet ne Saskaņas mājas lapā, ne viņu avīzē, ne Saskaņas reālajā politikā.
    Tātad jautājums ir – kāpēc Saskaņa pati baidās no savas programmas, kāpēc tā izskanēs tikai ekskluzīvā hotelī, bet netiek popularizēta tautā?
    ————————————————-
    Manuprāt, galvenais uzdevums ir programmas pilnveide un popularizēšana visplašākajās sabiedrības masās. Lai tā kļūst par visas tautas programmu! Tad arī jebkuri politiķi, neatkarīgi no to partejiskajām šiltēm, nevarēs no šiem principiem izvairīties.

  • Man personīgi nav svarīgi, vai kādā organizācijā dominē turīgie vai darba cilvēki, sievietes vai vīrieši, latvieši vai krievi. Man svarīgi, kādi ir šīs organizācijas reālie darbi un nākotnes mērķi.
    Kliedzot “Es būšu vara”, Jānis Urbanovičs savu organizāciju degradēja līdz kārtējās varas partijas līmenim. Varas partiju Latvijā netrūkst. Tās vairojas un mirst kā odi, mudž, čupojas un šķeļas kā tarakāni bundžā. Un no tām nekas labs nav gaidāms, jo tām galvenais ir vara. Latvijā trūkst nevis varas partiju, bet risinājuma partiju.
    Kamēr “Saskaņas” tekstos dominēs uzsvars uz varas kombinācijām, nevis uz risinājumiem, tā būs tikai viena no daudzām varas partijām. Savus saziedotos līdzekļus tā bezjēdzīgi izškērdēs dārgu hoteļu īrēšanai un reklāmas laika pirkšanai, nevis risinājuma meklēšanai un īstenošanai.
    Ja Saskaņa visu šo laiku būtu veltījusi savas programmas pilnveidei, popularizēšanai un īstenošanai (cik tas iespējams jau tagad), tā būtu apvienojusi ļoti plašu koalīciju. Tā jau būtu masu kustība.
    Saskaņas līderi nav sapratuši galveno: kas par galveno uzskata varu, tas pats kļūst par šīs varas ilūzijas vergu. Kombinējot varas pārdalījumu un kvotas, programma tiks atstumta un tiks uzskatīta par nevajadzīgu traucēkli.
    Man tiešām žēl, ka programma, kas varēja kļūt par vienotāju un sabiedrības mobilizētāju, tiek ziedota varas ambīcijām.
    Uzskatu, ka šādu programmu neviens nedrīkst privatizēt. Ja no tās atsakās “Saskaņa”, tad šo karogu drīkst pacelt citi un īstenot neatkarīgi no tā, ko dara “Saskaņa”.

  • Saskaņa nav vienīgā, kas risinājumu ziedo varas un biznesa interesēm. Piemēram, Sabiedrībā Cita politika ir iesaistījies ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, kura ekonomiskais redzējums ir samērojams ar programmu “Atjaunotā Latvija”. Taču arī tas tiek aprakts, zemojoties un pakļaujoties varas dieveklim.

  • Secinājums: lielu izaicinājumu pilns laikmets nav atradis šiem izaicinājumiem atbildēt spējīgus cilvēkus.

  • Egil, tu saki:
    “…man nav jārisina tehniskās problēmas, ar sociālām paldies tieku galā. Ja vari kādam palīdzēt dari, bet noskaidro vai viņš to vēlas…”
    ———
    Apsveicu – pats izklāstīji, izklāji un lielīgi nodemonstēji muļķīgumu, neprātu un nejēdzību.
    Kas ir nepieciešams cilvēkam materiālajā pasaulē?
    – pajumte, siltums, elektrība un gaisma
    – pārtika un ūdens
    – veids kā pārvietoties un sazināties ar citiem cilvēkiem
    – atbilstošs apģērbs, apavi
    – sapratne par to, kā darbojas pasaule, kā organizēt sevi un pasauli tādā veidā, lai tā varētu turpināties sveika un vesela kopā ar cilvēkiem.
    =====
    Lai to izdarītu ir vajadzīgas ļoti labas tehniskas zināšanas un izpratne par cilvēka un sabiedrības psiholoģisko uzbūvi un darbības principiem.
    —–
    Nulle, nulle, nulle – visi politiķi ir paļas nulles un paši to atzīst un pie tam lepojas. Kauns man tavā vietā.

  • Kļūda bija arī nosaukuma maiņa no “Saskaņas centrs” uz sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”. Pirmkārt, muļķīgi ir mainīt nosaukumu pirms vēlēšanām, tas tikai sajauc prātus gan atbalstītājiem, gan pretiniekiem. Turklāt nosaukumu un zīmolu, kas vēl nesen labi kalpojis, nesis uzvaras, turējies pirmajā vietā popularitātes tabulā. Otrkārt, ar nosaukuma maiņu organizācija sevi ierobežoja šaurā ideoloģiskā nišā, atgrūžot tos, kuriem ir aizspriedumi pret “zociķiem”. Nu nav taču programmā “Atjaunotā Latvija” nekā specifiski un šauri sociāldemokrātiska! Un ideoloģijas vispār ir domātas kā pseidoreliģiskas šiltes, ar ko šķelt un manipulēt cilvēkus.
    Pati partija šo nosaukumu jucekli vairo visvairāk. Lai gan nesen kongresā mainīja nosaukumu, vēl arvien savos materiālos turpina lietot veco nosaukumu. Vai tiešām kreisā roka nezina, ko labā dara? Kas partijas iekšienē ieinteresēts šādā juceklī? Vai tas kāds starptautiskai publikai domāts žests, lai iestātos kādā internacionālē?
    Ņemot vērā iepriekšējo LSDSP bezslavas izgāšanos (cilvēku cinisku pievilšanu), vārdam sociāldemokrāts Latvijā ir zema vērtība, tas gandrīz lamu vārds vai vismaz smīkņāšanas un ironijas iemesls.
    Kuru gan iedvesmo šāda ideoloģizēta, pašcentrēta deklarācija: «Saskaņas Centrs» — ir kreisais sociāldemokrātiskais XXI gadsimta spēks.” (citāts no Saskaņas mājas lapas)? Kāds tam sakars ar Latvijas cilvēcisko realitāti?
    Taču tās ir tikai sekas tam aklumam, kas pārņem varas kārus cilvēkus. Tā vien šķiet, ka Saskaņa pati organizē savu nožēlojamu norietu.

  • P.S.
    Vēsturiski klasiskā sociāldemokrātija (marksisms) balstījās uz šķiru cīņas mācību. Šķiru cīņa ir kaut kas pretējs saskaņai. Saskaņa izslēdz šķiru un kārtu pretnostatījumu. Tāpēc tie “kreisais” un “sociāldemokrātiskais”, ja to samēro ar “Atjaunotā Latvija” principiem, ir disonējoši, arhaiski un nevietā lietoti ideoloģiski štampi, kas visus centienus samaļ un sajauc nebaudāmā ideju putrā.

  • Valter,mēs nevaram vēl spriest par padarīto vai nepadarīto viena gada laikā. Lai radītu jaunas darba vietas jābūt kautkam lielam, ko mēs LATVIJĀ GRIBAM PAVEIKT. Tās neradīsies tāpēc,ka “privātuzņēmēji” reģistrēs jaunus uzņēmumus. 20 gadu laikā viņi to nespēja izdarīt. Un tā viņu raudāšana par smago nodokļu nastu un vājo valsts atbalstu ir tikai atrunāšanās. Cik tad daudz ražojošo uzņēmumu mums ir? Ja netika viņi ar to galā, tad valstij pašai vajadzētu radīt darba vietas, bet, to bez kreiso uzvaras nebūs iespējams panākt.
    Ja runā kāds par treknajiem gadiem, tad tie bija trekni nekustāmā īpašuma tirgus spekulantiem un “aktīviem uzņēmējiem”, kas mācēja nemaksāt nodokļus un izmantot savus darbiniekus, pārvēršot viņus par paklausīgiem darba “lopiņiem”. Noveda uzņēmumus makslīgi līdz banrotiem un veidoja jaunus, mainot kā zeķu pārus.
    Ko nozīmē izmantot kādu? Ja mani kāds izmanto, lai piepildītos manas ieceres, lai viņš to dara. Es esmu tāds pats šīs valsts iedzīvotājs kā visi pārējie, kuriem apnicis šis murgs. Ja no manām un manu kolēģu iecerēm kaut kas realizēsies, tas nozīmē, ka labāka dzīve būs mūsu bērniem un mazbērniem. Nevajadzēs pamest savas mājas.
    Jāni, patiesi sociāldemokrātija daudz kļūdu bija pielaidusi pasaulē. Arī Latvijā viņai bija dotas iespējas, bet pie vadības atradās konjuktūristi, pašlabuma meklētāji. Pie kam atkārtoja senās kļūdas veidojot koalīciju ar labējiem.
    Nekas uz šīs pasaules jau nav ideāls. Tu labi to zini.Arī sociāldemokrātisko ideoloģiju viņiem ļoti grūti bija pieņemt, jo bija bailes, ka apsūdzēs visos pasaules grēkos.
    Svētīgus Vasarsvētkus!

  • Ar to, ka kaut kas ir apnicies, Egil, nepietiek. Ir nepieciešamas zināšanas, sapratne, KONKRĒTI mērķi konkrētās nozarēs, konkrētajai valstij kopumā, konkrēta ārpolitika, konkrēti uzdevumi, kas veicami, konkrētas metodes, kā tiks sasniegts izvirzītais.
    —-
    Riebjas klausīties lupatu vervelēšanu par iztapāšanu vairākumam, “GRIBĒŠANU PAVEIKT” (tukšgribēšana), “murga apnikumiem”, par nolāpītajiem pašlabuma meklētājiem.
    —–
    Par pašlabuma meklētājiem.
    Cilvēks, kuram ir funkcionējoša pus smadzeņu šūna, sajēdz to, ka tieši tādēļ jau pie varas ir pašlabuma meklētāji, jo viņi ir motivēti visdziļāk – personīga labuma dēļ.
    Tieši viņi ir pietiekoši alkatīgi, slīpēti, savtīgi, manipulēt spējīgi, citus izmantojoši un dzīvnieciski, lai atrastos 10 soļus priekšā tādiem, kā tu un pārējiem “sabiedrības vairākuma interešu” meklētāju un iztapātāju kaut kādam mistiskam vairākumam.
    —–
    HELLO!!!

  • Reiz vēlējos palīdzet savam bērnības draugam, kurš bija zaudējis darbu, pajumti. Sameklēju viņam darbu atbilstoši viņa specialitātei, bet viņš atteicās, jo uzskatija, ka šāds dzīves veids viņam nav pieņemams. Viņš pats spēja organizēt savu darbu, katru rītu agri revidējot civilizācijas atkritumu kastēs izmesto. Viņs man atklāja brīva cilvēka iespējas, viņš pats sev bija darba devējs un ņēmējs. Es sapratu, ka viņam bija sava pasaule, kas viņam bija atklājusies ar visām iespējām. Viņš neraudāja nedz par garīgo, materiālo un pārtikas trūkumu. Tur varēja sameklēt visu. Viņu neinteresēja nedz reliģija, nedz politika, nedz ģimene, kuru bija pametis. Viņš mēģināja pārliecināt mani, ka es nepareizi dzīvoju.
    Ar to brīdi viņš man iemācīja, ka nav labi iejaukties otra cilvēka brīvā izvēlē.
    Jāni, Tas nebija SC kongress, bet trīs partiju apvienošanās kongress vienā partijā SDP-Saskaņa. SC kā politisko partiju apvienība palikusi.
    Piekrītu, ka “Atjaunotā Latvija” nevar būt monopols tikai sociāldemokrātiem. Mani partijas biedri, A.Strazds u.c. deva grūdienu, iniciēja. Mēs to neslēpām arī no kāda. J. Ošlejs komunicēja ar darba grupu. Ja sēkla kritusi pareizā augsnē, par to var tikai priecāties.

  • Re, te piemērs, kā ideoloģiskie štampi noved pie neauglīgas diskusijas (skat. dažus iepriekšējos komentus).
    Vispārējs labums taču ietver arī personisko labumu!
    Vai tad tie veiklie un alkatīgie zēni, kas raujās pie varas un ietekmes, nodrošina sev kādu īstu labumu? – Nē, tikai izolētu un stresa pilnu eksistenci aiz dzeloņdrātīm, drošības sistēmām un miesassargu apsardzībā, nepārtrauktā intrigu, konkurences un citu plēsoņu apdraudējuma vidē. Tā nav cilvēka cienīga labklājība, bet dzīve bailēs un verdzībā.
    “Sabiedrības vairākuma intereses” ir tāds pats ideoloģisks štamps – vulgāra demokrātijas interpretācija, kas pēc definīcijas sevī ietver vairākuma tirāniju pār mazākumu, bet praksē – tomēr mazākuma tirāniju pār vairākumu.
    Tāpēc perspektīvāka par vulgāro demokrātiju ir republikāniskā pašpārvaldes forma, kurā katram cilvēkam piemīt neaizskaramas cilvēka tiesības un brīvības. Taču tiem jābūt arī aktīviem cilvēkiem, kuri noraida jebkādu uzkundzēšanos vai manipulācijas, un arī paši iesaistās vispārējā labuma nodrošināšanā.

  • Piekrītu Jānim.

  • :) o, Egil, ja es nesapratu to nosaukumu maģiju, tad gan jau to nesaprot vismaz 99% cilvēku. Gan SC, gan SDP Saskaņa ir viena un tā pati emblēma, viena un tā pati devīze, vieni un tie paši ( vai gandrīz tie paši) līderi utt. Tad kāpēc bija jāšķiež laiks, enerģija un nauda jaunas reģistrācijas, vesela milzīga kongresa un citu saistīto orgpasākumu organizēšanai? Vai nekā cita nebija ko darīt? Vai nebija lietderīgāk to enerģiju un līdzekļus veltīt kādas populāras brošūras vai avīžu sērijas izdošanai, vai lektoru grupu sagatavošanai? Laika taču nav palicis daudz!
    Un vai tagad nebūs jāsasauc vēl viens kongress, lai gandrīz to pašu ceremoniju atkārtotu vēlreiz, bet nu jau visa SC vārdā?

  • Aigar, lūdzu uz priekšu Tu ierosini patiesi labas lietas.
    “Ir nepieciešamas zināšanas, sapratne, KONKRĒTI mērķi konkrētās nozarēs, konkrētajai valstij kopumā, konkrēta ārpolitika, konkrēti uzdevumi, kas veicami, konkrētas metodes, kā tiks sasniegts izvirzītais.”
    Uzraksti savu programmu un pienaglo pie sludinājuma dēļa. Iespējams tā Tu iekustināsi inerto vairākumu.
    Cilvēks pēc savas dabas ir apveltīts ar slinkumu.
    Tā lūk arī tiek šķelta sabiedrība. Vienmēr būs cilvēki, kas kaut ko noliegs un vienmēr būs, kas kaut ko darīs vai mēģinās darīt.
    Var jau arī neko nedarīt, peldēt pa straumi kopā ar visiem.Kas būs galā? Drazu sanesums. Retais peld pret straumi un pārējie par tādiem brīnās. Tas taču ir grūti. Vai Tu zini kāpēc ir cilvēki, kas peld pret straumi? Atbildēšu: – Tāpēc, ka viņi zin savu mērķi. Jebkura upe sākas ar strautu, tur tīrāks ūdens, tur var veldzēt slāpes.
    Viens nevar zināt visu. Būtu labi, ka cilvēki viens otru papildina ar savām zināšanām. tas zināšanu kopums, kas izriet no vairākuma dos labāku rezultātu.
    Iespējams sava loma un vieta arī ir “civilizācijas miskastei”, kurā patiesi tiek reizēm izmestas vajadzīgas lietas, bet visiem jau tur nav jārakņājas. Lai to dara tie, kam uz to ir aicinājums.

  • Starp citu, Vācijas jaunā stratēģija jau nes augļus. Vācija otrdien aizliedza spekulatīvās operācijas ar vistoksiskākajiem derivātiem, ko finansisti žargonā sauc par Naked Shortselling.
    Līdz ar to tika pārtraukti uzbrukumi eiro, eiro kurss pieauga un nostabilizējās, bet panika izcēlās Ņujorkas biržā.

  • Jāni, tā nu tomēr nav. Augļi jau ir redzami. Labējās partijas šogad sākušas arī veidot apvienības, nākamais solis būs viņu saplūšanā – lielākās partijās. Līdz ar to domāju ka iesācies process, ka sīkpartiju laikam pienācis nobeiguma cēlien. Varbūt ka naivi domāju, bet laiks rādīs.
    Vācijā varas partija spēja pateikt un izdarīt, Latvijā tas nebūs ātrāk kā rudenī.
    Tas ka sociāldemokrāti Vācijā vairs nav valdībā, nenozīmē, ka viņu ietekme mazinājusies un valdošā koalīcija viņus ignorētu. Mēs esam uz slikšņa lielām Globālās pasaules pārmaiņām. Un ne tikai būs jāmainās ES bet arī Latvijā nebūs tā kā tagad vai kā mēs to pazinām agrāk.

  • Egil,
    beidz aģitēt cilvēkus būt par aitām. Nevienam ne par vienu nav jābalso.
    Vai tu saproti to, ka tieši iekārta, sistēma, struktūra, kurā cilvēkam ir jāatdod sava atbildība svešiem cilvēkiem, rada saucamo aitu bara sindromu.
    Vai nekad neesi aizdomājies, kādēļ, kā mēdz sacīt, tauta ir pasīva jeb kā aizmigusi? Ja neesi, tad paskaidroju – iekārta nosaka, ka lēmumus pieņem 100 cilvēki, atbildīgi ir 100 cilvēki, lemtspējīgi ir 100 cilvēki…
    ===
    Tad kādas ir izredzes 2 miljoniem cilvēku kaut ko ietekmēt. Izredzes ir tuvas nullei. Nu, Latvijā nedaudz virs nulles, bet lielākās valstīt tieši nulle.
    ====
    Tā kā beidz aģitēt, musināt cilvēkus turpināt būt par biorobotiem, kuriem ir iedota demokrātijas ilūzija.
    —-
    Rituāls vienu reizi 4 gados – saposies, iemet papīrīti un sajūties tik sūdīgi – jo zini, nākamos četrus gadus tu būsi visiem varu sagrābušajiem purniem pie VIENAS VIETAS.
    ==—
    Pārtrauc.

  • atradu instrukciju vēlēšanām:

    Instrukcija vēlētājiem jeb 13 zelta padomi (Izlasi un droši iesaki papildinājumus!) Ap 80% vēlētāju žēlojas: a) nav par ko vēlēt – neesot partiju; b) ko nu es, tāpat jau nekā labāka nebūs; c) tie paši jau vien būs, tikai citādi sagrupēti; d) jaunie zags vēl vairāk, jāiedzen nokavētais utt. Lai tevi neietekmē manipulācijas ar „dižķibeli”! Bet tomēr, lai kā arī nebūtu, izmantojot tos likumus, kādi mums ir, ja vēlies kaut ko mainīt, lai arī mazliet, tad dari šādi: 1. Izmet visas vēlēšanu lapiņas ar partiju nosaukumiem, kuru darbība tevi neapmierināja. 2. Ja šīs partijas ir apvienībā – izmet tās ( viņi neko par tavu labklājību nedomā, tikai par savu). 3. Nebalso par taviem favorītiem – patīkamāko cilvēku, ja tas atrodas tev nevēlamā partijā (viņš par tevi tāpat nedomās, ja ļoti patīk – pieliec bildi pie sienas). 4. Nebalso par partiju, kurā atrodas sevi negatīvi parādījuši cilvēki. (Godmanis, Repše, Šķēle u.d.c.) 5. Pārskati palikušās partijas. 6. Izmet tās, kurās ļoti maz dalībnieku (skaitliski). 7. Meklē tās, kurās ir gudri speciālisti (ne aktieri, žurnālisti, mūziķi, sportisti u.c.). Vadies no apraksta, neuztraucies, ja nepazīsti. 8. Pievērs uzmanību, cik „trekna” ir reklāma par partiju. Dārgie jau sevi ir pārdevuši naudas devējam, ne tev. 9. Meklē partiju ar lētu informāciju. 10. Labāk, ja: a) partija nav bijusi valdībās; b) atklāta un lēta informācija; c) ir speciālisti (ne direktori un citādi vadītāji, izņemot, ja zini, ka uz to cilvēku var paļauties, pārspried informāciju ar saviem draugiem, paziņām); d) pietiekami skaitliska; e) apmeklē tikšanos ar partijām, vai viņi tevi apmierina, uzdod jautājumus, kas atklāj kandidāta būtību. 11. Vai vari pārliecināt ne tikai visu ģimeni, radus, paziņas? Pārliecini vēl trīs cilvēkus, kuri savukārt apsola pārliecināt vēl trīs utt. 12. Ja tu to nedarīsi, noteikti panāksi vēl sliktāku stāvokli, kā ir pašlaik. 13. Vēlēšanu procedūrā noteikti piedalies, jo citādi visas neizmantotās balsis tiks vairākumam!

  • Paldies Raimond!

  • Egil! Ja kāds būdams pie varas Rīgā neko nevar izdarīt gada laikā, tad tas ir vai nu plānprātiņš vai melis (attiecībā uz priekšvēlēšanu solījumiem, programmām, deklarācijām, utt.). Ja runājam par to pašu alternatīvās enerģijas punktu no Hadsona programmas, tad kas traucēja atvērt Saules kolektoru ražotni (pašvaldības kapitālsabiedrības formā) un apgādāt ar tiem visas pašvaldības pārziņā esošās ēkas? Kas traucēja nodibināt alternatīvo enerģiju institūtu, kas sadarbībā ar jau esošajiem institūtiem darbotos Latvijas apstākļiem visizdevīgāko alternatīvo tehnoloģiju izpētē (tai skaitā izveidojot dažādas testa iekārtas), izstrādē un komercializācijā?
    Tamlīdzīgus – kas traucēja – jautājumus varētu uzdod arī par citām jomām un nozarēm.

  • Raimond! Tava instrukcija ir laba, tikai to izmantojot līdz balsošanai tikt nevar – visi saraksti ir izmesti sen pirms pēdējā punkta sasniegšanas.

  • Valter, Tavās pretenzijās vismaz divas fundamentālas kļūdas.
    Pirmkārt, t.s. alternatīvās enerģijas, kādā līmenī tās tagad attīstījušās, nevar sniegt valstisku risinājumu valsts enerģijas vajadzībām. Tās var tikai papildināt un ir tik dārgas, ka vai nu valstij tās pamatīgi jāsubsidē, vai arī tās var izmantot kādi indivīdi, ja to var atļauties. Par alternatīvām un pat par “brīvām enerģijām” ir modē runāt un rakstīt, bet tas pagaidām nav reāls risinājums.
    Otrkārt, pašvaldību tiesības Latvijā ir tik apcirptas, ka, ja Rīgas dome sāktu nodarboties ar tādiem projektiem, kādus Tu iesaki, valdība šo domes sastāvu vienkārši atlaistu – ieliktu savu izpilddirekciju un/vai izsludinātu ārkārtas vēlēšanas.

  • Ja jau tās alternatīvās enerģijas būtu tik labas un izdevīgas, tad Latvijā pietiktu gudrinieku – gan indivīdu, gan firmu, kuras ar prieku uzliktu sev tos saules paneļus vai vējģeneratorus un svilpotu – vairs tiem “ļaunajiem un alkatīgajiem enerģijas monopoliem” nemaksātu.
    Tā ka nolaidies uz zemes, draugs. :)
    Ar to es, protams, negribēju teikt, ka Latvijai nav jāmeklē citi enerģijas avoti un taupīšanas iespējas. Būt pārlieku atkarīgiem no vienas valsts tiešām nav gudri.

  • Jāni!
    1) Es mazliet esmu lietas kursā par alternatīvo enerģiju tehnoloģiju jaunumiem, tāpēc droši varu teikt, ka Tev ir tikai daļēja taisnība. Ir virkne risinājumu, kurus jau šodien var efektīvi izmantot arī Latvijā. Piemēram, manis minētie kolektori (nejaukt ar fotoelektriskajiem paneļiem) vai kompakti biomasas gāzes ģeneratori ar koģenerācijas funkciju. Galvenais nosacījums šādu iekārtu izdevīgumam būtu vietējā izcelsme. Nešaubos, ka Latvijā būtu visas iespējas tās uzbūvēt.
    2) Jebkurā gadījumā t.s. alternatīvās enerģijas būs tās, kas nodrošinās enerģiju nākotnes paaudzēm. Pēc pāris gadiem Saules šūnas kļūs vismaz 2X efektīvākas un 5 vai vairāk reizes lētākas. Praktiski šādu iekārtu prototipi jau ir gatavi, tikai tiem vēl jātiek no laboratorijām līdz konveijeriem, kas prasa zināmu laiku. Tāpēc tie, kas šajā industrijā iekļausies un radīs konkurētspējīgas tehnoloģijas iegūs nezūdošu, pastāvīgi ienākumus nesošu starptautiskā tirgus nišu.
    2) Piekrītu Tevis iepriekš izteiktajai domai par atomelektrostacijas būvi. Tā būtu laba kombinācija: Saules, vēja, ūdens, biomasas un atomenerģijas apvienojums. Vēl labāk būtu, ja izdotos uzbūvēt lielas jaudas ūdeņraža reaktoru.
    3) Jebkurā gadījumā jātiecas uz pašnodrošinājumu visās galvenajās jomās – pārtika, enerģija, būvmateriāli, apģērbs, sīkās sadzīves preces (slotas kātu un burku vāciņu imports no Ķīnas vai Ukrainas šķiet sīkums, taču visu sarēķinot kopā dabūsim milzīgus skaitļus)

  • Ir neizdevīgi pirkt no ārzemēm, kad pie pašizmaksas tiek pievienots ārzemju firmas un starpnieku peļņas procents. Ja ražotu paši, tad visa bilde pilnīgi mainās. Līdzīgi ir ar mācību grāmatām. Tagad valsts vairo Kilblokas kundzes miljonus, liekot skolniekiem pirkt grāmatu par 3, 5 vai vairāk latiem. Lai kretīnisma mērs būtu pavisam pilns, dažos priekšmetos vienā mācību gadā vajag 2 grāmatas. Taču ieviešot vienu obligāto grāmatu visās skolās un to sagatavojot valsts apgādā maksimālā cena (visiem nopelnot – nekādas subsīdijas) būtu ls 1. Esmu pats ar izdevējdarbību bijis saistīts tāpēc summa ir pareiza, turklāt ls 1 ir maksimālie griesti.

  • Papildinājums iepriekš teiktajam: vienu obligāto grāmatu katrā mācību priekšmetā valsts finansētajās skolās. Privātskolas, protams, var izmantot kādu literatūru vien vēlas.

  • Vēl – ja valdība atlaistu pašvaldību, kas acīmredzami un nepārprotami sāk rīkoties saprātīgi un iedzīvotāju interesēs, tad šos deputātus tauta tūlīt 120% savēlētu atpakaļ.

  • 14. punkts:
    Tavas brīvības un atbildības nozagšanas dienā paliec mājā.
    Saglabā pašcieņu, lai kas tu arī būtu – krievs vai latvietis – saglabā savu suverenitāti, neatkarību, varu pār savu likteņa noteikšanu.
    15. punkts:
    Pastāsti visiem saviem draugiem un radiem, ka, ja viņi piedalīsies vēlēšanās, viņiem nebūs tiesību sūdzēties par valdību lēmumiem, jo viņi ar balsošanu atbalsta esošo iekārtu, esošo kroplo pasaules skatījumu. Savukārt nepiedaloties iekārtas atbalstīšanā, viņi vienmēr varēs prasīt atbildību no cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus tavu radu un draugu vietā bez viņu atļaujas, piekrišanas, bez aptaujāšanās.
    =======
    Par diletantiem, kuru viedoklis ir mazsvarīgs.
    Atjaunojamā enerģija Latvijā var nodrošināt visu nepieciešamo enerģiju – mājsaimniecībām, industriālajam sektoram, kā arī transportam. Es to varu pierādīt ar skaitļiem un aprēķiniem.
    Latvias kopējā enerģijas katlā iet šādi atjaunjamās enerģijas viedi:
    – hidroelektro
    – biomasa – koksne, lauksaimniecības pārpalikumi, enerģijas kultūraugi (gan kā kurināmais, gan kā degviela)
    – vējš
    – viļņu enerģija (ļoti garš krasts – pie tam daļa neiazsalst)
    – saules kolektori – tieši siltuma (kā parizi Valters teica)
    – energo efektivitātes pasākumi – ēku siltināšanas, zema elektro enerģijas patēriņa ierīces
    – atsevišķos gadījumos saules PV paneļi – piemēram ofisos, jo enerģija ir nepieciešama tieši tad, kad ir visvairāk saules – tradicionālajā darba laikā.
    =====
    Latvijā NAV iespējami šādi atjaunojamās enerģijas veidi:
    – no paisuma un bēguma
    – no okeānu vau jūru straumēm
    – no siltuma atšķirībām okeāna virsmā un dziļumā
    ——
    Paldies par uzmanību.

  • Valter, Rīgas domē ir izstrādāta programma 2010-2020 par alternatīvām elektro resursu izmantošanu pašvaldībā. Diemžēl vēl tikai kā projekts. Ne viss protams apmierina. Mēs tagad mēģināsim papildināt ar saviem priekšlikumiem. Ja tev ir zināšanas šajā jomā laipni lūdzu komandā.
    Galu galā mums kā nodokļu maksātājiem un Rīgas iedzīvotājiem ir visas tiesības izvēlēties optimālāko variantu. Viņiem ir šobrīd, ja nekļūdos kādi četri varianti.
    pareizi Jānis saka, ka mēs nevaram būt atkarīgi tikai un vienīgi no viena resursu piegādātāja, jāmeklē alternatīvas.
    Nedomāju, ka jaunajam mēram ir tik viegli labot vecās kļūdas un ieviest jauno. Ir pagājis tikai gads un šī ziema nebija no vieglajām.
    Žēl ka šobrīd valsts un pašvaldību politika nedarbojas sazobē. Tas ir tāpēc, ka opozīcija pašvaldības ir pozīcijā valstī. Alternatīvās enerģijas ir iekļautas arī SC programmā.

  • Egil!

    Tas nav slikti, ka SC ir programmas un projekti, bet kā jau Jānis K. minēja, tad nevajag turēt sveci zem pūra un savu programmu popularizēt maksimāli iespējamos mērogos, biežumā un daudzumā. Ar to ka šeit TF vai kādās slēgtās sapulcēs kaut kas tiek perināts, nekas nav līdzēts un nekas nav zināms. Līdz ar to tauta domā, analizē un runā tikai par to ko dzird un redz. SC nav vakardien dzimusi partija un ir pagājis labs laiciņš kopš ir Rīgs atslēgas turētāji, bet viss kas nāk atmiņā ir visādas Ušakova izdarības. Parkošanās neatļautās vietās, atteikšanās maksāt sodus, krastmalas iznomāšana biznesa vajadzībām jau iepriekš sarunātai kompānijai, spiediens uz policiju lai atrastu iemeslu 16.marta pasākumu aizliegšanai, klaja simpātiju izrādīšana 9.maija pasākumiem, braukšana uz Maskavu ( nez pār kādiem līdzekļiem) un vispār neslēpts atbalsts Krievijas politikai, tajā skaitā ārpolitikai, latviešu valodas noliegšana un krievu valodas bīdīšanu, kiberspēļu turnīra sponsorēšana, lamāšanos domes sēdē, bezjēdzīgas Rīgas reklāmas par milzu naudu…utt..utt…sarakstu varētu turpināt.

    Maigi izsakoties tādi varoņdarbi, ka prasās uz dakšām uzdurt, nevis balsot par SC vēlēšanās jo Sc esot projekti un plāni. D tad kad par šiem plāniem un projektiem runās tādā statusā, ka radīsies pārliecība ka SC to tiešām dara un darīs nevis skribelēs slepenos papīros un parakstīs dokumentu ( ar tautu) kurā būs šie plāni iekšā un ietverts punkts, kas noteiks ka pie neizpildēs SC ( vai jebkura partija , kas nepeildšis to ko parakstījuši) atsakās no savām pilnvarām un atstāja saeimu ,valdību, parlamentu, minitru kabinetu, visus ieņemtos amatus , noliek savas pilnavaras un atmaksā iztērētos līdzekļus, tad par tādu partiju es balsošu, pretējā gadījumā tas viss ir tukša muldēšana un netērēšu naudu un laiku, lai aizvilktos līdz vēlēšanu iecirknim.

  • Nedari Raimond to, kas ir pret taviem ieskatiem. Neviens programmu zem pūra neturēja un ar to varēja iepazīties http://www.RTFL.lv. Ja Tu interesējies par politiku, tad tev vajadzēja zināt, ka SC nav partija, bet partiju apvienība.
    Es neesmu Ušakovam nekāds advokāts, tikai varu balstīties uz dokumentāliem pierādījumiem par kuriem varētu ierosināt pret viņu kriminālprocesu vai arī administratīvo sodu.
    Es arī netaisos tevi vai kādu citu pierunāt balsot par SC, katram sava galva un domāšana. Kā saprotu Tu vienmēr esi balsojis par Latvijas uzplaukumu, paldies! Tikai nevaru saprastkāpēc esam tādos mēslos? Bet varbūt arī labi, būs bio enerģija pašiem sava. Pilnīgi iespējams, ka pie visām mūsu nelaimēm vainojams SC. Visu laiku to vien darīja, ka kaitēja Latvijas ekonomikai. Sabīdija visur savus ministrus un ierēdņus, dalīja pilsonību pa labi un kreisi, optimezēja latviešu skolas un medicīnas iestādes, korumpēja ierēdņus, samazināja latviešu populāciju un izveda latviešus uz Sib – Īriju bet tagad tēlo te svētos. Pareizi tos mazos grēkāžus vajag sodīt par to, ka lamājas un ļoti bargi, bet miljonu zadzējus goda krēslā celt. Labāk pastāsti man par kuriem Tu balsoji iepriekš, lai arī es varētu pastāstīt par viņu varoņdarbiem. Un vēl nevaru saprast kādu Tu naudu netērēsi uz tām vēlēšanām? Vēlētājiem pirms balsošanas nav jau jāmaksā, bet varbūt Tu esi slēpts oligarhs, tad nu gan vairs nesponsorē nevienu partiju, tas mums pārāk dārgi tautai maksā.

  • Nekas nav tikai melns vai balts, pat mafija reizēm var aizkustināt. No tā gan nemainās tās mērķi un uzdevumi.
    Bet, runājot par enerģiju un daudz ko citu, kas būtu mūsu pašu spēkos ražot, palūkojieties, kāda partiju iedibinātā ekonomikas galēja neizpratne un tumsonība vada pār mūsu valsti. Lūk, piemērs . Par gāzes vienību mēs maksājam 100 eiro, sakām – lēti un visu naudu atdodam Krievijai. Par šķeldu maksājam 400 eiro un sakām dārgi, bet tajā skaitā taču ir PVN + sociālais nodoklis (ap 54%), tajā skaitā valsts vēlreiz saņem šos nodokļus no meža izstrādātājiem, no pārvadātājiem, meža īpasniekiem, vēl citus nodokļus. Secinājums. Valstij un mums kopumā izdevīgāk iznāk iegādāties savu produkciju, kura 4x dārgāka, nekā par sākotnēji lētāku produkciju maksāt ārvalstu piegādātājam. Kāpēc neražojam sev un no pašražotājiem neiepērkam? Protekcija? Bet tā ir visās ekonomiski saprātīgās valstīs. Vai tad Laval lieta nebija maskēts protekcionisms zviedru arodbiedrību izpildījumā?
    Vajag atbildīgi domāt par visu valsti un kopumā, un sakārtot lietas cilvēku, nevis mafijas un tās sponsoru interesēs. Šaurais partejiski mafijiskais skatījums 20 gadu laikā valsti ir izputinājis un sadalījis tik tālu, ka šodien neviens nezina, kā to glābt. Nāk viena pēc otras partijas un stāsta pasakas par laimīgo nākotni. Aicina uzlikt rozā brilli, bet tas nav risinājums. Nepieciešams kardināls risinājums un pārveidojumi. Jāpārcērt partiju mafiju apburtais loks. Tikai tā var sakārtot valsts paliekas. Ir cits ceļš? Godīgākas mafijas meklējumi? Nav.

  • Egil, pārtrauc popularizēt savu bandu.

  • Egil, Tu mani esi pārpratis.Es nebūt nedomāju ka citas partijas ( tā saucamās varas partijas) ir labākas , nepavisam nē. Par tām es varētu pateikt vēl skarbākus vārdus, bet lai vai kā SC ( vienalga vai tā ir partija vai partiju apvienība) ir vairāk vai mazāk piedalījušies tajā procesā kas noticis līdz šim. Neviens nevar izrēķināt cik procentos kuram ir bijusi ietekme līdzšinējos valsts norises/pārvaldes procesos. Tāpēc principiāli, es visas līdz šim eksistējošās un saeimās bijušās partijas ( vienalga pozīcija vai opozīcija)bāžu vienā maisā, jo uzskatu ka tām un tajās esošajiem cilvēkiem ir jāatstāj visi posteņi un amati uz visiem laikiem, jo visi kopā ir noveduši valsti tur kur tā ir tagad un savu nevarēšanu 20 gadu laikā ir pierādījuši neskaitāmas reizes. Būtu jābūt likumam , kas aizliedz tādiem cilv;ekiem un partijām balotēties vēlēšanās, ja tās nav pildījušas savas programmas, solījumus un projektus. Tas ir tieši tas pats kas cilvēkam strādājot uzņēmumā. Ir pārbaudes laiks ( latvijas valstij tas izrādījies nenormāli garšs, jeb pareizāk sakot partijas ir pratušas muļķot savu darba devēju)pēc kura izlemj, ir darbinieks vērtīgs vai nē. Un deputāti ir darbā pieņemti cilvēki, jāviec savi darba pienākumi, jāatskaitās darba devējam par paveikto. Bet Latvijas gadījumā notika un notiek valsts izzagšana, nodevība, neizdevīgu līgumu parakstīšana, melošana un savu vēlētāju pazemošana. Tāds darbinieks ir atlaižams no darba, bez kompensācijām vai drīzāk ar tiesas lēmumu jāpiespiež atmaksāt zaudējumi, ja nevar tad lai sēž cietumā un tie pašiem gadiem 20. Diemžēl mūsu valstī likumi ir tādi, ka visi šie parazīti tiks cauri sveikā, viņiem būs tiesības kandidēt vēlreiz, nekādu atbildību viņi nenes un soda priekš viņiem nav. Un kā izskatās ka tie saucamie mazie blēži ( a ļa Ušakovs) ir tādi paši kā lielie, vismaz attieksmes ziņā noteikti. Tādēl neticu šitiem pekstiņiem, kamēr tas tiek darīts vecajā stilā. Un man, kā arī visiem pārējiem potenciālajiem vēlētājiem, nav jāuzzin par programmu tikai tādā brīdī kad kāds tuvu stāvošs cilvēks iepostē linku ar adresi. Varētu teikt kas es tiešām interesējos par politiku vairāk kā vidējais iedzīvotajs, bet neko tādu nebiju zinājis, tad ko lai zin un domā tie kas par politikun interesējas tikai no masu mediju ziņām un laikrakstu virsrakstiem????!!!!! Nu nav tā info palaista tautās.

    P.s. neesmu oligarhs, pat ne tuvu stāvošs personāžs. Balsojis esmu par dažādām partijām, bet kā izskatās tad tam nav bijis jēgas un nebūs.

    p.p.s. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/332112-dienvidu_tiltam_naudas_nepietiek_sak_jaunus_verienigus_projektus/comments

    atgādini man, kas ir Rīgas domē pie varas? Man izskatās ka tagadējie nav tikuši pierīties pie Dienvidu tilta, tāpēc maksimāli ātri sit cauri savu projektu, jo pastāv iespēja ka šie būs pēdējie četri gadi krēslos, tāpēc jāpaspēj piesist kabatas un lai pēc maksā tauta.

  • nu nezinu kaa r to gaazes cenu un shkjeldas cenu, bet muusu ciemataa ir konkreets piedaavaajums kur uzliekot biomassas katlu muusu siltuma reekjini samazinaatos 3x saliidzinot ar dotaa briizja cenaam , kuras rodas kurinot gaazes katlus..))

  • >Raimonds – Rēķini samazinātos 3x ? Ticami, taču, iespējams, ka kādam šādas izmaiņas rezultātā peļņa samazinātos 3x ?

  • Latvijas Radio 1 šorīt plkst 7.15 bija intervija ar Edvīnu Karnīti. To var klausīties internetā. Intervija ir par enerģijas mākslīgu sadārdzināšanu, tai skaitā to afēru, ko pie mums sauc par “zaļo enerģiju”.

  • Minētajā raidījumā daži fakti par “zaļo enerģiju”. Pirmkārt, subsīdijas, lai iepirktu importētu tehnoloģiju, nevis Latvijā ražoto (arī tāda ir). Otrkārt, nepārstrādā atkritumus, bet gan sēj kukurūzu un mieža graudu. Lai iegūtu vienu enerģijas megavatstundu, jāapsēj vismaz 500 ha zemes, protams, izmantojot arī lauksaimniecības subsīdijas, kas netiek citiem lauksaimniekiem. Iegūto enerģiju pārdod par četrkāršu tirgus cenu! Pagājšgad šādā veidā ieguva ap 60 megavatstundām, kas valsts mērogā ir nenozīmīgs un fantastiski dārgs enerģijas daudzums.
    Bet tas vēl nav viss. Lai iegūtu šo “zaļās enerģijas” daudzumu, patērēts tik daudz naftas un gāzes produktu, ka, pārstrādājot pa tiešo šos naftas produktus, iegūtu vairāk un nesalīdzināmi lētākas nezaļās enerģijas.
    Bet dažām firmām labs biznesiņš uz patērētāju rēķina.

  • Mūsu variantā situācija ir tāda, ka katli ir ražoti Latvijā un izejviela var būt šķelda, skaidas, kokapstrādes atkritumi utt. Vienīgā problēma – kā pieslēgties ciemata siltumtrasei, jo ciemata projekta līgumu rezultāds ir tāds, ka apkures sistēma (katlumāja un siltmtrase (attālums ap 100m)) ir monopolizēta no pašreizējā piegādātāja.

  • Karnītis intervijā vērsa uzmanību uz divām sliktām lietām. Viena no tām bija HESu saražotās enerģijas uzskaite, bet otrā gāja runa par vienveidīgu un nepārdomātu atjaunojamās enerģijas atbalstu, kuru raksturoja ar dažiem piemēriem, kuri nebūtu pārāk nopietni vērtējami. Cik ha jāapsēj, tas stipri vien atkarīgs no ražas, kultūras un lietderības koeficienta ar kādu tā tiek pārvērsta enerģijā, lai saražotu MWh. 4x dārgāka enerģija ir Latvenergo uzskaitē un izpratnē, bet valsts tautsaimniecības skatījumā ražotāja nodokļu slogs nav mazāks kā 50% un 4x pārvēršas par 2x. Ja ražotājs dzīvo un strādā Latvijā, tad nodokļi viņu ietekmēs arī nākamajā – tērēšanas stadijā. Ja vēlas precīzāk, tad vajadzīgs ekonomisks izvērtējums.
    Bet galvenajā Karnītim jāpiekrīt, atbaltam “zaļajai enerģijai” jāveicina tehnoloģiju izaugsme un tā jau šodien var būt konkurētspējīga ar importēto, ja izmantosim savas tehnoloģijas, saimniekosim paši un nenopludināsim iegūto peļņu uz ārzemēm.

  • Sakarā ar to, ka studēju enerģētiku un atjaunojamās enerģijas, daru zināmu:
    – bioetanola ražošana no kultūraugiem – iegūtā enerģija ir vienlīdzīga ieguldītajai fosilajai enerģijai. Tātad darbības pa tukšo.
    – biodīzelim šī attiecība ir aptuveni 1/3 – tas ir – ar vienu fosīlās enerģijas vienību var iegūt 3 atjaunojamās enerģijas vienības
    – koksnei ir vēl labāka šī attiecība – aptuveni 1/10
    ==========
    Tālāk.
    Ļoti daudz ko var darīt bez tā saucamajām jaunajām tehnoloģijām. Piemēram:
    – paši visām ēkām uzstādīt saules kolektorus, kuri no aptuveni aprīļa-maija līdz septembrim-oktobrim, silda karsto ūdeni ēkām
    – paši daudzas ēkas varam nosiltināt atbilstoši Latvijas klimatam
    – paši varam uzstādīt 3-4 kāršos stiklus ar atstarojošo virsmu
    – paši varam daudzās ēkās (pat mazākās daudzdzīvokļu) uzstādīt vietējo siltuma katlu, kurš izmanto koksni kurināšanai – tas ir kombinācijā ar siltināšanu, lai nebūtu jākurina daudz.
    ——
    Ir ļoti daudz faktori jāņem vērā, viens piemērs:
    Tikai siltināt ēku daudzdzīvokļu namos ar centralizētu siltuma piegādi nav jēgas, jo, ja kritīsies siltuma patēriņš, piegādātājs pacels cenu.
    ——
    Faktiski katrs projekt ir jāizskata atsevišķi par galveno kritēriju ņemot Sabiedrisko Labumu jeb Guvumu.

  • Nu tas Raimonda aprakstītais variants ir perspektīvs pagastu centriem, ciematiem un mazpilsētām. Protams, arī privātmājām. Tos iepriekš saliktos monopolus, kuri sēd uz prihvatizētiem siltuma sadales tīkliem (kurus parasti paši nav cēluši), ja tie nav gatavi piedalīties saprātīgā risinājumā, vienkārši jānacionalizē. Tā kā tie siltumuzņēmumi parasti arī parādos, tad izmaksājama saprātīgi neliela kompensācija.
    Sabiedrisko infrastruktūru Latvijā principā nedrīkst privatizēt. Ūdens, siltuma, enerģijas apgāde, transports, sakari u.tml. nevienam nedrīkst kalpot kā privātas peļņas avots. Jo tas allaž noved pie ļaunprātīgas izmantošanas un cilvēku izspiešanas (skat. gadījumus par šo komunālo tīklu privatizāciju Dienvidamerikā, Lielbritānijā, ASV u.c.).
    Karnītis uzsvēra, kā mums elektroenerģija ir mākslīgi sadārdzināta ar politiskiem lēmumiem. Piemēram, tarifus aprēķina nevis pēc ražošanas izmaksām, bet pēc īpašām formulām, kuras ieteikuši PB un līdzīgas aģentūras. Piemēram, Daugavas HES enerģija ir lēta, bet šis lētums neietekmē tarifus. Otrkārt, vairāki enerģijas ražošanas un piegādes posmi tiek aplikti ar nodokļiem. Gaidāma jauna gāzes aplikšana ar akcīzes nodokli utt.

  • Tikmēr Šlesakovs ar Ušeru Rīgas domē aizņemas vēl naudu, lai uzsāktu jaunus projektus, kamēr vecos (Dienvidu Tilts) pamet novārtā nepabeigtus http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/332112-dienvidu_tiltam_naudas_nepietiek_sak_jaunus_verienigus_projektus
    :)

  • Pilnīgi noteikti, maksimāli jāizmanto uz vietas iegūstamā enerģija, tas rada gan darba vietas ( tiešās un pakārtotās) gan nodokļus, gan IKP, gan arī nauda neaizplūst uz ārzemēm.

    Nezinu kam to darīt, bet jāpārskata milzum daudz Es , P u.c. kolonizatoru aprēķini un metodes, regulas, noteikumi, nosacījumi utt. jo tas viss ir lobēts un vērst gan uz tautsaimniecības novājināšanu, gan atkarības radīšanu.

    Redz aigars, kas ir topošs profesionālis ar saka, ka koksnes izmantošana enerģijas ražošanā ir 1/10, a mums pa visiem kanāliem borē ka gāze vislētākā. Koksnes izejvielu mums ir vairāk kā spējam notērēt, ja gribām tad varam enerģiju vēl eksportēt.
    http://www.tautasforums.lv/?p=591

    Jāni, mans minētais variants nav gluži standarta, jo attīstītājs palika siltumkompānijai parādā līdz ar to tā tika gan pie zemes, gan siltumtrasses, gan katlumājas ar katliem. Rezultātā mēs nekādi netiekam klāt pie trasses ( ja nu vienīgi būvējot savu, kautkur blakus teritorijai). Lai gan pēc pirkuma līguma mums kā iedzīvotājiem pieder viss un būtu jāmaksā tikai par iztērēto gāzi+kompānijas saprātīga peļna.( mēs jau par to esam samaksājuši pērkot īpašumu). rezultāst ir tāds ka patērējam ļoti maz ( esam pacentušies labi nosiltināt), bet tarifs milzīgs + pieskaita siltumtrasses zudumus un nesaprātīgu cirkulāciju (kad ārā silts, turpina kurināt tikpat jaudīgi, bet neviens siltumu neņem, un tas tiek dzenāts no katlumājas līdz siltummezglam un atpakaļ), kā rezultātā maksa par šo lēto gāzes apkuri ir abnormāla.

    Bet vispār mēs jau auzās iebraucām, jo tēma bija partijas un to nespēja. Lai gan ……. kā izrādās tās arī siltmnozarē neko nespēj, tieši to pašu augšminēto iemeslu pēc. Un visas kas pa kaktiem kautko buldurēs bet TV un radio skaļi bļaus ka viņiem galvenis ir vara, uzvarēt to vai citu konkurentu, tikmēr tās ar vien paliek tukšas runas bez seguma. Kad sāks darīt, vai vismaz stāstit ko konkrēti darīs un tam dos garantiju, tad arī runāsim.

  • Tā, raimond.
    Te ir tipisks piemērs tam, ka siltināšanas bez īpašumtiesībām uz apsildes iekārtām, noved strupceļā, jo siltuma piegādātājs ierubī griestus taranējošu tarifu.

  • Jā, Raimond.
    Taču jāatzīst, ka tie vīri un sievas, kas veido programmu “Atjaunotā Latvija”, tiešām ir pamatīgi un nopietni pastrādājuši. Esmu saņēmis pēdējo variantu, kas uz 177 lappusēm, ko prezentēs 29. maijā un kurš arī turpmāk tiks paplašināts, precizēts un konkretizēts. Esmu sācis to lasīt.
    Varbūt jālūdz Egilam atļauja, vai šo programmu vai tās sastāvdaļas drīkst pilnībā vai daļēji, precīzi vai adaptētā veidā publicēt un apspriest.
    Man radies iespaids, ka “Saskaņas” sastāvā ir visai nopietnu cilvēku grupa, kuri patiešām vēlas panākt labas pārmaiņas Latvijas politikā. Bet ir arī visai ietekmīgs kodols, kas gatavs turpināt dragāt pa vecam, ar to pašu attieksmi, kāda līdz šim bijusi praktiski visām Latvijas partijām. Un inercei ir liels spēks.
    Domāju, ka arī citās partijās ir daudz cilvēku, kuri, ja iedziļinātos, atbalstītu šīs programmas principus. Un arī visa Latvijas sabiedrība atbalstītu, ja programma tiktu pienācīgi popularizēta un plaši apspriesta.
    Tātad jautājums ir – kā pārvarētu līdzšinējo inerci, kas raksturīga ne tikai partijām un partiju vecajiem kodoliem, bet arī sabiedrībai kopumā?
    Katrā ziņā pašlaik ir pirmā reize 20 gados, kad Latvijā patiešām ir radīta attīstības programma. Vairs nevar teikt, ka nav alternatīvas. Un no mums visiem atkarīgs, kā mēs šo panākumu izmantosim?

  • Tas arī ir tipisks piemērs tam, ka parijas NAV vajadzīgas, tās ir liekas. Politiskā sistēm ir parazīts sabiedrībai, jo piesedz lielo uzņēmumu un industriju intereses – šinī gadījumā gāzes. Ja jauksies tanī iekšā, tad dabūsi lodi pierē, jo tur ļoti lielas naudas apgrozās – tādēļ politiķi brauc ar muti pirms vēlēšanām zinot, ka neko sakarā ar atjaunojamām enerģijām nedarīs.

  • Visa sistēma balstās uz draudiem un naudu. Ja mafijas, kuras uzvarēs vēlēšanās saņems naudiņu no gāzes industrijas savām reklāmas vajadzībām, tad variet aizmirst par atjaunotajām enerģijām.
    ——-
    Kā teica Dāvis – gāze ir dieva dāvana, tādēļ par to ir jāmaksā.

  • Tāpat kā infrastruktūras, tai skaitā komunālo uzņēmumu, nodošana privātām peļņas interesēm bija politisks lēmums (t.s. Vašingtonas konsensa ietvaros), tāpat arī šo objektu atdošanai sabiedrības īpašumā jābūt politiskam lēmumam.
    Pretējā gadījumā mums te veidojas pat ne kapitālisms, bet arhaiskākie feodālās parazitēšanas elementi – t.s. rantjē slānis, kas nekontrolēti apliek ar nodevām pārējo sabiedrību, pats nedarot nekādu derīgu darbu. Tas ir tas, ko Hadsons sauc par “maksas būdiņu” (toll booth) ekonomiku.
    Otrs tikpat svarīgs pasākums būtu pašvaldības banku dibināšana (skat. Ziemeļ Dakotas piemēru ASV). Nezinu, vai AL programma to paredz.

  • Te nu mēs nonākam pie tā, ko Aigars jau sen rakstīja: ‘Ka jābalso ir par idejām nevis partijām’. Tas pats iespējams attiecas uz ‘Atjaunoto Latviju’. Tikai, kā jau iepriekš rakstīju es, līdz sistēmai, kad balsojam par idejām varam nonākt tikai no šī punkta, jo laikā ceļot neprotu. Šobrīd mums, kā zināms, ir partokrātija.

  • Jautājums nav par programmas saturu, jautājums par spēju to realizēt. Pieņemu, ka AL ir ideāla (ekonomiskā?) programma, kura saņem kādas tautas daļas atbalstu. Programmu izstrādā, prezentā kāda partija. Pateicoties AL partija saņem noteiktu balsu skaitu un koalīcijā ar citām partijām iegūst varu un četru ministru portfeļus. Četras ministrijas, kurās viens no ministriem nejēga, otram nepiemīt organizatora dotības cenšas īstenot ideālo AL programmu. Čiks! Pārējie ministri taču īstenos attiecīgi NL, PL un DL programmas. Nav mums vaina programmās, vaina ir nespējā īstenot programmu, valstiskajā veidojumā. Valsts vara tā būvēta, ka ir desmitiem iemeslu, kas liedz tai vienoti rīkoties. Tad kāda jēga no programmas?

  • Ivo,
    mjā, džeki es skatos te aizrāvušies spriedelēt esošā pasaules skatījuma jeb kroplās sistēmas, jeb kontroles/pakļaušanas/verdzības sistēmas kontekstā.
    ====
    Citiem vārdiem sakot viņi prātuļo, kā uzlabot vergu dzīvi – nevis par to, kā kļūt brīviem cilvēkiem.
    Bēdīgi lasīt.

  • kā jau šeit minējatad iespējams , ka programma ir laba, BET…līdzšinējā pieredze rāda, ka pēc vēlēšanām politiķiem piemetas strausa aklums, obsolūts kurlums un totāls atmiņas zudums par visu kas runāts un solīts pirms vēlēšanām.
    Tas viss radījis vērtējumu, ka tas ir tikai pirmsvēlēšanu populisms, jo nav ( vismaz es nezinu) tāda instrumenta, metodes, spēka vai kāda faktora, kas piespiestu partijas pildīt to ko solījušas….jo tiklīdz viņas ir TUR…. tā paliek neaizskaramas un nesodāmas, tās klaji uzspļauj un ignorē jebko, kas būtu jādara…bet tā vietā sākas krēslu dalīšana, komandējumi, kabatu piestūķēšana, aģentūras, burbuļprojekti u.c. …un tās programmas ielido miskastē.

    Kās piespiest viņus darīt to ko solījuši un konkrētiem izpildes termiņiem un rezultātiem….. man diemžēl nav ne jausmas.((((

  • Programmai jēga tāda, ka viss sākas no idejas. Piemēram, ja grib celt māju, vispirms mājas gribētājs savā iztēlē uzbur tēlu par to, kādu māju viņš grib. Pēc tam viņš ar šo mājas ideju iet pie arhitekta (ja pats neprot rasēt), kurš šo ideju uzzīmēs uz papīra konkrēta plāna veidā. Tad sekos apbūves gabala izvēle, pieslēgšanās infrastruktūrai, materiālu izvēle, aprēķini, iepirkumi, celtniecības darbi utt.
    Jā, līdzšinējā vēlēšanu un partiju darbības prakse vispār neparedz programmu vai attīstības virzienu apspriešanu. Bet tas nenozīmē, ka šāda prakse jāturpina arī nākotnē.
    Tagad vispār nav jāieciklējas uz vēlēšanām, jo “bizness kā parasti” tiešām vairs nedarbojas, bet jāpanāk nacionāla mēroga diskusija par labāku nākotnes politiku, par nepieciešamajām pārmaiņām valsts politikā (ņemot vērā, ka līdzšinējā nav devusi labus rezultātus). Patiesībā šai diskusijai bija jāsākas jau sen, bet labāk vēlāk nekā nekad.
    Es nezinu, vai šādu nacionāla mēroga diskusiju ir gatava iniciēt “Saskaņa”. Pagaidām izskatās, ka nē.
    Faktiski ir nepieciešams izveidot pastāvīgu “smadzeņu centru” (uz RTFL bāzes), kas turpina pilnveidot un specificēt programmu AL. Smadzeņu centrā iekļaujami arī publicisti vai cilvēki, kas spēj rakstīt, lai tie programmas idejas parastam cilvēkam saprotamā, populārā veidā publicētu regulārā izdevumā. Kā arī lektori, kas dodas uz apdzīvotām vietām visā Latvijas teritorijā, lasa lekcijas, organizē diskusijas utt. Jo vairāk cilvēku izpratīs un pieņems attīstības idejas (jauno paradigmu), jo grūtāk būs īstenot līdzšinējo politiku. Ja idejas pieņems kritiskā masa, tās būs spiestas pieņemt arī citas iespējamās partijas. Ja smadzeņu centrs spēs radīt pietiekamu impulsu sabiedrībā, laiku un vietu šai diskusijai būs spiesti atvēlēt arī valsts masu mēdiji.
    Tātad tas jādara neatkarīgi no šīm konkrētajām vēlēšanām. Vēlēšanas ir tikai rituāls. Ja sabiedrības apzināsies, ko tā grib, jebkurā laikā var panākt ārkārtas vēlēšanas utt.

  • Ir tikai 2 iespējas. Pirmā pievienoties baram un iekļauties tā hierarhijas sistēmā, otrā – būt vienpatim. Ja vienpatis izdomā kaut kādā formā pievienoties baram, palīdzot notiesāt bara radītos augļus vai līdzīgi, tad viņš nodod savus principus un nav nekāds vienpatis, ja viņš paliek pie sava, tiesā bara augļus un turpina sevi uzskatīt pas vienpati, tad viņam bara hierarhijā draud pēdējā vieta aiz barā paša pēdējā.

  • Vienošanās ir jebkuras partijas kaps. Partijas var pastāvēt tikai un vienīgi sludinot to, kas atšķirīgs. Mūsu valsti kopumā pārstāv tikai Valsts Prezidents. Bet prezidentam jau ir plāns uz 30 gadiem. Vai viņš atbalstīs AL? Ja nē, tad kā radās AL, tā arī zudīs.

  • man liekas ka muusu prezidentam ir plaans kaa noeest 5700ls meenesii, nevis valsts plaans uz 30 gadiem..)))), gan jau veelaak izcels aaraa visaadus “smukumus ” taapat kaa VVF feodaalos teerinjus…

  • Viss sākas no idejas.
    – Ja es gribu celt māju (nonākt pie varas), tad es sāku ar tēla uzburšanu – es iztēlojos, ka man ir vara.
    – Tad es eju pie arhitekta (Hadsona) un prasu, lai uzzīmē man māju (uzrakst man programmu)
    – Es par to samaksāju arhitektam (Hadsonam) no sapelnītās (nozagtās naudas – iespējams caur Rīgas reklamēšana no Domes budžeta pazudušo miljonu)
    – Tad seko apbūves gabala (elektrorāta) izvēle
    – Tad seko pieslēgšanās infrastruktūrai (cilvēku smadzenēm)
    – Tad sākas apbūve – CILVĒKU APSTRĀDĀŠANA AR REKLĀMĀM: 50 000 jaunas darba vietas, atjaunotā Latvija, kurš tad cits, ja ne Ušers/Šlesakovs, mēs no bankām ziedojumus neņemam, no Krievijas arī, gāzes industrija mūs nelobē, no Rīgas reklāmas mēs iestūmām savā kabatā tikai pusi miljona.
    ==-
    Karoče, TF ir vienkārši miskastnieku reklāmas platforma.
    Visos portālos sēž visādi Egili un muld, ka viņiem vienreiz pietiek, ka viss ir, ka apnicis, ka jāmaina viss.
    =====
    Tikai, ka pienāk vēlais rudens un katru mēnesi kontā ienāk smuka naudiņa, tad uznāk ziemas sagurums un visi plāni tiek atlikti līdz nākamajai priekšvēlēšanu kampaņai, jo labi nostrādāja – TĀDAS vērtīgas idejas jāpaglabā nākamajai reizei… krievu atjaunotā Latvija:D Interesanti, kas patiesībā tiks atjaunots, kad nosiekalojušies varas kārie rukši tiks pie varas.

  • Sveicināti. Programma ir publicējama, popularizējam un papildināma, kritizējama vai slavējama. Es ļoti ceru, ka programma būs diskutējam nacionālā mēroga līmenī. Faktiski jau partiju programmām ir jānāk no tautas ne pašu skribelētām. Ja vairākums akceptē, tad politiķiem šīs programmas jāietērpj likumu projektos un atkal jāiepazīstina sabiedrību pirms “kaušanās” parlamentā par likuma pieņemšanu. Tas protams ir garāks ceļš, bet, jo likums būs kvalitatīvāks, jo to tā nevarēs vienas dienas laikā pēkšņi izmainīt kādam oligarham par labu.
    Tas nozīmē, ka likumu projektiem – idejām jārodas cilvēku galvās. Līdz ar to politiķiem biežāk jākomunicē ar saviem vēlētājiem. Šobrīd jau visi likumu projekti dzimst ministriju ierēdņu kabinetos. Viss kājām gaisā. Kalpi uzspiež savam kungam – tautai savus spēles noteikumus.
    Tās programmas, kuras savulaik rakstījušas partijas, faktiski nebija nekādas programmas, bet ēsma uz āķa, par sociālo aizsardzību un rūpi par cilvēku.Bet pēc ievēlēšanas visa rūpe politiķiem beidzas.
    Reiz vēroju Zviedrijā, kā pašvaldības deputāti domes sēdē savā starpā mačojās par iedzīvotāju labklājību, kāda iedzīvotājiem svarīga projekta ieviešanu. Pilsētas iedzīvotāji, kurus protams interesēji tie aktuālie jautājumi varēja bez balss tiesībām no balkona vērot zālē notiekošo tiešā klātbūtnē. Līdz ar to bija skaidri redzams, kas un kā pārstāv viņu saimnieciskās intereses, kā rezultātā pēc tam iedzīvotāji varēja ņemt priekšā to partiju par kuru bija balsojuši.
    Mums ir inerta sabiedrība, kungs nezin kāpēc loka muguru kalpa priekšā?
    Par atjaunojamo enerģiju un attieksmi pret to, ko piegādā Krievija. Arī Vācija, Krievijas partneris, būtu ieinteresēta, la mēs patērētu viņu produktu. Nevar tā uzreiz nocirst visas tauvas, ja mēs neesam sagatavojuši alternatīvu. Latvijā ir labas iespējas to darīt, bet te jābūt valstiskam lēmumam, mēs to darām! Tas nozīmē, ka pati valsts iesaistās šajā saimnieciskajā projektā. Stratēģiskiem objektiem jābūt pilnīgā valsts kontrolē un īpašumā. Ja privātais divdesmit gadu laikā dažādu iemesli dēl nespēja iedzīvotājus nodrošināt ar darba vietām, tad tas jādara valstij iesaistoties komerciālos procesos. Ne viss ir privatizējams.Un to ko esam privatizējuši kļūdaini. Komunālie uzņēmumi un infrastruktūra ir valsts vai pašvaldības īpašums. iespējams arī nacionalizēt, tikai es zinu arī to, ka tiks veikts viss iespējamais un neiespējamais, lai mēs būtu mazākumā.

  • Egil, nokaunies un izej ārā. Lasi balsis citur.

  • Ko tik daudz par programmām! Tās vispār nebūtu vajadzīgas, ja bezpartejisko vēlētāju grupas varētu izvirzīt un ietvert kandidātu sarakstos labi pazīstamus saimnieciskus un godprātīgus cilvēkus, vēlētāji zinātu viņus, uzticētos, balsotu, un viss notiktu demokrātiski.. Programmas ir vajadzīgas partijām kā aizsegs un māneklis, tās nav jāpilda, jo ir tikai kolektīvā-politiskā atbildība, bet pa to laiku kabatas jau pilnas, var pasmieties…
    Kāda “morāle”? Appludiniet Centrālo vēlēšanu komisiju, frakciju vadītājus, partiju īpašniekus, prezidentus..ar prasībām likvidēt partijas, dot vēlēšanu tiesības ( ne vien balsošanas tiesības!) bezpartejiskajiem! Es jau to daru. Bet manus iesniegumus viņi spēj izskatīt un atrakstīties, jo paspēj… Vēl paspēj…

  • Apspriežamā raksta sakarā.
    Vai Jāni Tu nebūtu tik labs un neuzskaitītu tos “simtus reižu”, kuras “Visu Latvijai” pievīlusi savus vēlētājus? Es neesmu šajā partijā un nedomāju, ka vienošanās ar “Vienotību” viņiem ir prātīga doma, taču kāpēc šāda muldēšana? Tubiki – tā cita lieta – tur 100% taisnība, bet VL taču nav bijuši pie varas un lemšanas. Aizmirsās?

  • Ja kāds patiešām gribētu atjaunot Latviju, tad šādu programmu jau no paša sākuma veidotu kā bezpartejisku pasākumu, cenšoties iesaistīt visplašākā spektra ļaudis. Šajā gadījumā, kā Raimonds pareizi norāda, programmas final destination ir miskaste, bet galvenais uzdevums – zapudrivaķ mozgi glupim latišam.

  • Bet varbūt problēma tā, ka visa noliedzēji paši nav darītāji?
    Bija taču bezpartejiskas iniciatīvas, piemēram, avīzes veidošana, bet neviens taču neiesaistījās.

  • Avīzes veidošana bija nenopietns pagultes projekts. Es, piemēram, gribēju zināt finansētāju (-us), viņa platformu, pamatnostādnes galvenajos sociāli-ekonomiskajos un politiskajos, t.sk. nacionālajos jautājumos, avīzes uzdevumus un mērķus, satura veidošanas kritērijus. Arī plānoto avīzes īpašuma statusu. (ideālais variants kā Valmieras “Liesmai”, kad avīze pieder pašiem žurnālistiem.) Neko no tā visa nedzirdēju.

  • Man pat bija vienalga attiecībā uz Valtera minētajām lietām – es speciāli braucu ar vilcienu un prāmi, par velosipēdu, lai paspētu Sestdien uz tikšanos, jo vulkāns bija apņēmis Eiropu un es nevarēju atlidot! Bet sapulce tika atcelta un mans brauciens pa tukšo, tā teikt. Tas nekas.
    —–
    Labi. Tad kāds ir minimālais cilvēku skaits, kas nepieciešams avīzei? Cik cilvēku pietrūka? Vai tas viss ir slēgts projekts?

  • atrunas, atrunas…
    Ir teiciens, ka švakam dejotājam allaž paša bikses traucē. :)
    Viss taču bija skaidrs – finansējuma nekāda, honorāru nekādu, avīzi veidojam paši, orientējoties uz visu to labāko, kas TF bijis. Ir nauda tikai pirmo numuru izdošanai (salikšanai un tipogrāfijai). Pārējais atkarīgs no tā, cik labi un un atbilstoši pašiem izdosies un kā izplatīsim. Tātad pilna radoša brīvība, nekādu naudas maisu vai pasūtījuma.
    Par tikšanos. Par sestdienu bija tikai priekšlikums, bet turpat bija aicinājums atsaukties, vai un kuri sestdien var, un kad kurš var, ja sestdien nevar. Un visiem, kas pieteicās bija aicinājums jau iesūtīt savus materiālus.
    Stabili uz sestdienu pieteicās tikai Aigars. Materiālu – nekādu.

  • Es arī esmu vairāk nekā skeptisks pret patreizējo partiju sistēmu. Tas taču ir galvenais šā raksta vēstījums.
    Pat ja būtu ideāla partija, kas visi kā viens turētos pie savas programmas, un ja šāda partija saņemtu kaut 45% balstu, kas pie šās sistēmas fantastiski daudz, tik un tā to varētu atstāt ārpus valdības. Pat ja tā ideālā partija dabūtu visus 55% un veidotu savu valdību ar stabilu kontrolpaketi, to tik un tā varētu ignorēt un nogāzt, jo visas struktūras un mēdiji, kā arī starptautiskais spiediens būtu pret to.
    Tā ka bez sabiedrības spiediena neiztikt jebkurā gadījumā.
    ———————————————————-
    Ir pilnīgi vienalga, kas sēd Saeimā. Ja būs pietiekams un izglītots sabiedrības spiediens, tā darbosies Latvijas interesēs.
    Jo kā ir bijis līdz šim?
    Vai finansētāji uz Saeimu spieda?
    - Spieda.
    Vai starptautiskās institūcijas spieda?
    - Spieda.
    Vai kreditori spieda?
    - Spieda.
    Vai nevalstiskās organizācijas, visādi sorosi un prese spieda?
    - Spieda.
    Vai pašu deputātu stulbums, seklums, tuvredzība un alkatība uz Saeimu spieda?
    - Spieda.
    Vai pati Latvijas sabiedrība uz savu Saeimu spieda?
    - Nespieda!
    Tātad tieši sabiedrība, kas Latvijā ir arī vienīgais suverenās varas nesējs, uz Saeimu nespieda!!! Un ar to izskaidrojami arī tādi rezultāti, kādi tie ir.
    Vai akls sabiedrības protests vai dumpis kaut ko līdzēs?
    - diez vai, jo tāda sabiedrība ir viegli manipulējama.
    Vai līdzētu izglītotas sabiedrības spiediens uz saviem pārstāvjiem un valdību?
    - Esmu pārliecināts, ka jā.
    Kas vēl nav skaidrs?

  • :) Ja es būtu pats noteicis stingru avīzes politisko līniju, Valters un Aigars būtu pirmie, kuri pret šādu “diktātu” asi protestētu un uzstādītu visādus ultimātus.
    Ja es līniju nenosaku, bet piedāvāju Valteram patstāvīgi veidot visu avīzes nodaļu, kura viņam tuvākā, atkal neder.
    Ja aiz avīzes būtu kaut kāds liels naudas maiss, tas biedros izsauktu lielu skepsi un aizdomas, vai tik tur nav Maskavas pirksts…
    Ja kapitāla honorāriem un bezrūpīgai dzīvei vispār nav, atkal slikti…
    Ja piedāvā sistēmas kritiku, tad ļautiņi grib dzirdēt alternatīvu.
    Ja piedāvā veselu programmu alternatīvai, atkal slikti, jo programmu uzrastījuši nepareizi cilvēki….
    Tātad piedāvā, ko gribi, – vienmēr būs daudz argumentu, kāpēc neko nevajag darīt. Tas arī ir “švakā dejotāja” sindroms, kuram paša bikses traucē. :)

  • / publicējos ar pseidonīmu, jo uzskatu, ka manam vārdam un uzvārdam NAV NOZĪMES, tas varētu radīt pat nevajadzīgus pārpratumus, jo izrādās, ka ar šādu vārdu un uzvārdu Latvijā pavisam ir kādi 20, un 10 no tiem “zīmuļi”/

    ‘uzmetīšu dažas tēzes, bet nesolu atbildēt, jo patreizejais foruma “dzinējs”, manuprāt ir no gandrīz no akmens laikmeta; phpBB, manuprāt labāks’

    SC nosaukuma maiņa bija kļūda

    Sociāli atbildīga politika jau vismaz 10 gadus vairs nav sociāldemokrātu dzimtmuiža. Sociāli atbildīga politika vēlētajam JĀPIEPRASA NO VISĀM PARTIJĀM un KORPORĀCIJĀM un LIELAJIEM UZŅĒMUMIEM.

    Jau vismaz desmit gadus Latvija ekportē ik gadus ap 3 milj. tonnas šķeldas un koksnes granulas. Tas ir apmēram 5-6 kubikhektārus gadā. Sevišķi neapķērīgajiem paskaidroju – tas būtu kastīte 100x100m un kādus 500-600m augsta. Ap 80% no potenciāli enerģijā pārvēršamā daudzuma pietiktu, lai nosegtu enerģijas importu Krievijas gāzes veidolā. Tas NAV stulbums. Tas IR visu mūsu akceptēts, ARĪ katra no mums noziegums gan pret Latviju, gan pret pasauli.

    Manam vectēvam bija sakarīga lauku saimniecība. Bija rentnieki. Un tur TAD TOREIZ pirms apmēram simts gadiem neviens nedrīkstēja no mana vectēva saimniecības izvest NEVIENU vezumu siena, mēslu, koksnes. Izņēmumi bija ļoooti reti.

    ES realizē ap 4000 politiku. Viena no tām pieprasa likvidēt PSRS laikā radītās sporta skolas, mūzikas skolas. Igaiņi jau stipri pacentušies. Mēs ar savu latvisko lēnumu vēl nē. Vai likvidēsim mūsu dziesmusvētkus? un skolēnu dziesmusvētkus? Kad laikam pirms 8 gadiem Rīgas gudrīši teica – likvidēsim, Lembergs teica – Nē. Vai atcerieties tos skolēnu dziesmusvētkus, A? Tagad iet uz skoraščeņije un varbūt šo tradīciju nožmiegs, tā eiropeiski.

    Es te tā mazliet par 2-3 politikām.

    TO ir daudz. Tās dzimst un mirst un politiķi Saeimā un KĀDĀ CIEMĀ pat nepamana, ka, piemēram, mašīnrakstītājas TAGAD neviens nepieprasa, kā visai drīz, iespējams, vienkārši vairs neviens nepieprasīs, banķierus un sevišķi jau juristus. VAIRS NAV VAJADZĪGI. Bet mūsu valsts par jūsu naudu ražo, un jūs neviens neiebilstat.

    kaut kā incanti, A?

  • Super komentārs, KaTs!
    Starp citu, man draudzene mūzikas skolotāja. Viņa jau stāstīja – dziesmu svētki tiešām tiek likvidēti. Ne jau uzreiz ar vienu skaidru aizliegšanas dekrētu, bet pamazām.
    Tā saucas salami taktika. Ja nozagtu visu desu uzreiz, tas ļautiņus ļoti uztrauktu un rastos plašs sašutums. Bet ja tā pa šķēlītei nogriež, tad savas kultūras demontāžā var aktīvi piedalīties pat radikālāko nacionālistu partijas, protams, vienlaikus lamājot okupantus un Maskavu.

  • Jāni! Nekas nopietns nenotiek bez iepriekšējas vienošanās par pusēm svarīgiem jautājumiem. Tu šādu vienošanos nepiedāvāji, tāpēc neviens (izņemot ideālistu-maksimālistu Aigaru) pat necentās šim jautājumam tuvāk pievērsties. Iespējams, protams, ka atsaucība iztrūktu arī pie izvērstas programmas/koncepcijas publiskošanas, bet tad vismaz būtu skaidrs, ka attiecīgā kombinācija (kādu Tu būtu piedāvājis) šobrīd nav aktuāla/dzīvotspējīga.
    Turklāt nekādi nevar gaidīt, ka spējīgi žurnālisti piedalīsies bezatalgojuma pasākumā. Nav, protams, problēma kaut ko uzrakstīt reizi no reizes, kad sanāk laiks (ja nesanāk, sorry, paliec bešā). Nu nezinu, reizi mēnesī, trijos… Uz tādu sadarbību, ja koncepcija apmierinātu, piekristu ne viens vien. Taču ar tādiem rakstītājiem avīzi nevar izdot. Tu taču zini, ka regulārai avīzei vajadzīgi regulāri materiāli. Nerunājot jau par to, ka tiem jābūt kvalitatīviem, aktuāliem un faktuāli precīziem.
    Es jau minēju variantu, kad žurnālisti paši ir avīzes īpašnieki. Tas būtu labs risinājums. Varētu sākt strādāt arī bez atalgojuma, taču ar apziņu, ka darbs tiek ieguldīts savā biznesā un atdeve būs atkarīga no tā, cik labi strādāsi. Varbūt šis vārds (bizness) šajā kontekstā var nepatikt, bet tā nu tas ir – vai nu plašsaziņas līdzekļa satura veidošanas/izdošanas izdevumus apmaksā kāds cits, vai izdevēji pelna paši. Trešais variants – avīzi veido ļaudis, kam nauda nav problēma un par iztikšanas lietām nav jādomā.

  • Nemurgo, Jāni! Atkal Tev rādās “radikālie nacionālisti” tur, kur tādu nemaz nav!

  • Cik “savādi”, ka Tava, Jāni, leksika 1:1 atbilst tovarišču leksikai. “Radikālais nacionālists” un “labējais” ir ikviens latvietis, kas nepiekrīt Latvijas rusifikācijai (un šajā gadījumā nav no svara vai tas notiek vairāk dēļ pašcieņas vai dēļ rēķināšanos ar elektorātu). Tas ir tāpat kā nosaukt katru, kas pretojas bandītiem par agresīvu psihopātu un teroristu. Kāpēc Tu nesauc SC par radikāliem šovinistiem, kas viņi patiesībā ir?

  • Nu jau Tu pats murgo, Valter.
    Es ar hipotētisku piemēru aprakstu salami taktiku, bet Tu izrauj vārdus no šā konteksta un nez ko man centies piešūt.
    Starp citu, apzīmējumi “radikālie” attiecībā uz t.s. nacionālistiem 90. gados izmantoja tieši latviešu oficiozi un pat paši šo organizāciju biedri, ar to lepojoties. Es taču starp viņiem esmu gana daudz grozījies.
    Es šos zēnus vispār neuzskatu par nacionālistiem. Kas gan tāds īpaši nacionāls bija visiem tiem Grīnblatiem, Straumēm, Zīlēm, Dobeļiem, Jirgeniem u.c.? Parasti kolaborantu politbiznesmeņi, kuri savām kombinācijām izmantoja nacionālo nišu. Pat pie saviesīgas iešņabošanas nezināja nevienu latvisku dziesmu.

  • Atgriežoties pie KaTs argumentiem, ar to eksportēto šķeldu un granulām laikam ir tā, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa tās nemaz nevarētu atļauties. Mūsu darbavietas ir tik nevērtīgas un algas tik mazas, ka tāda moderna ilgas degšanas krāsniņa un granulas mums nav pa kabatai. Vismaz man nav. Pērku parasto malku.
    Nezinu, vai tā šķeldas un granulu cena varētu būt mākslīgi uzpūsta. It kā jau ir tās modernās tehnoloģijas, kurām vajadzētu pazemināt pašizmaksu, bet tomēr tas produkts nav domāts parastiem iedzīvotājiem. Tāpat kā tās ēstuves un restorāni Rīgas centrā, kuri pa kabatai vien ārzemniekiem un pašmāju priviligētajai kārtai vai mafijas zēniem.

  • Nu, lūk – tātad brīvais tirgus saucamais ir miskaste un ļaunprātība – tas nav strādājis, nestrādā un nestrādās cilvēku, sabiedrības labā.
    —-
    Kādēļ Āfrikā ir bads un nabadzība (un arī Latvijā dažviet)? Nevis tādēļ, ka pietrūkst pārtikas, bet gan tamdēļ, ka nav pirktspējas.
    Kādēļ Latvijā nelieto koksni enerģijas ražošanai?
    Ļoti vienkārši – cilvēki nevar atļauties :D
    ====
    Brīnos, ka atrodas visapkārt vēl arī tādi, kas kaut ko muld par brīvo tirgu, par demokrātiju, kā par kaut ko cilvēkiem vajadzīgu, kā neatņemamu sastāvdaļu.
    Tieši pretēji – viss ir atņemams, tādēļ, kādreiz tika pielikts, nākotnē tiks atņemts, kā lieks.

  • Vēl ir arī tādi, kas kaut ko muld par eksportu. Latvijai vajagot eksportēt kaut ko, tad ekonomika atlabšot. Un tad uz šī plosta peld pa straumi meža izcirtēji ar statistiku kabatā – pēdējā ceturksnī Latvijā pieaudzis eksports. Tikai tiek slēpts uz kā rēķina.
    —-
    Saprātīgā sabiedrībā un pārvaldē eksportēt kāds kaut ko tad, kad tas ir nodrošinājis sevi ar konkrēto produktu, resursu vai pakalpojumu. Ja paliek pāri, tad padalās ar citiem.
    =====
    Psihopātu sabiedrībā vietējos resursus vietējiem atņem un eksportē uz vietām, kur ir pirktspēja.
    Kāds var man paskaidrot, kā Āfrika, kura ir vis resursiem bagātākā vienlaicīgi ir arī visnabadzīgākais kontinents?

  • Tieši tā – tā ir klasiska koloniālā realitāte. Tāpat kā badu cieš daudzi argentīnieši, kuru valsts Argentīna vēl nesen bija viena no plaukstošākajām un pārtikušākajām lielvalstīm pasaulē – Amerikas kontinenta maizes klēts. Tāpat kā enerģijas badā dzīvo Ekvadora un Nigērija, kuru dzīlēs ir nafta, kuri burtiski sēž uz naftas. Kāds labums no naftas ir parastiem meksikāņiem? Arī Venecuēlā bija tas pats, pirms īstenais nacionālists Čavess tos kolonizatorus iztrenkāja un sāka nostiprināt savu nāciju.
    Valter, Tev nāktos nokaunēties un paklusēt par savu “nacionālismu”. Es Tev nesen lūdzu nosaukt kaut vienu īstenu latviešu nacionālistu, un Tu man neko nevarēji atbildēt. Kur tad ir un ko dara šie dedzīgie zēni un meitenes brīdī, kad viņu dzimtene pārvērsta par koloniju, kad latviešu nācija irst pa visām šuvēm, izmirst un ir spiesta izdzīvošanas meklējumos izklīst pa visu pasauli?

  • Valter, lūdzu atbildi, kāpēc latviešu masa sadarbojas ar saviem iznīcinātājiem, kamēr programmu “Atjaunotā Latvija” taisa kaut kādi amerikāņi, vācieši, krievi un tikai daži “atkritušie” latvieši, kurus Tu nicinoši dēvē par “radikāliem krievu šovinistiem”?
    Vai Tev nav ienācis prātā, ka ar šo “kolaborantu nacionālismu”, kuru vieno ienaidnieka tēls, kaut kas galīgi nav kārtībā?

  • Redzi, Jāni, pats atzīsti, ka grīnblatzīles nav īsti nacionālisti, bet turpini veidot negatīvo attieksmi pret vārdu “nacionālisms”. Protams, nosaukt kādu “īstenu” nacionālistu no tiem, kas pie varas būs grūti. Ja neskaita tos, kas balsoja pret Lisabonas līgumu. Taču tautā šādu cilvēku netrūkst un kādu nosaukt var ikviens no mums.
    Jautājums par to, kāpēc masa sadarbojas ar iznīcinātājiem ir vietā un, šķiet, tieši tā ir problēma nr.1, kuru mēs (un kā zinām arī daudzu citu valstu patrioti) gribētu risināt.

  • Pilnīgi Tev piekrītu, Aigar! Šobrīd mēs kaujam govis, gaļu pārdodam un naudu atdodam par kredītu, kas ņemts kautuves iegādei. Valstiskais sadomazohisms.

  • Manuprāt, problēma ar latviešu nacionālismu ir tā, ka tas palicis 1980. gadu līmenī un nav audzis. Tolaik, Latvijas PSR apstākļos, tiešām tādam apspiestas tautas nacionālismam bija vieta: pretošanās pārkrievošanas tendencēm, diskriminācijai, kultūras izdzīvošana svešas ideoloģijas dominēšanas nivelējošajos apstākļos, pat “Amerikas balss” klausīšanās. Tolaik tas bija saprotams, attaisnojams un nepieciešams. Tā bija veselīga apspiestas tautas reakcija.
    Bet, kopš 1990. gadā Latvija kļuva par juridiski neatkarīgu valsti, latviešu nacionālismam vajadzēja augt un transformēties atbilstoši neatkarīgas valsts vajadzībām un prioritātēm. Taču tas netika darīts. Latvieši arvien uzvedas kā apspiesta tauta, kā pasīvi pagrīdnieki, kā vasaļi.
    Tas, kas derēja 1980. gados, vairs neder tagad, XXI gadsimtā. Nacionālismam ir jāpārdefinējas, jāpieņem pavisam citi izaicinājumi, jādzīvo pavisam citā realitātē, jāuzņemas pavisam cita misija, jāevolucionē. Taču tas netiek darīts.

  • Latvijas cars un pavēlnieks ar apmēram 60 galvām, kuras pilda oligarhu – sponsoru rīkojumus atrodas parlamentā. Oligarhi tuvumā pielaiž tikai VIP personas, pārējie nesās uz parlamentu meklē 60 galvas un cer uz taisnību, laimi un … naudu, 3. šķira apmierinās ar pašvaldību. Nav varas sadalījuma ar atbildību, tāpēc cilvēki savu problēmu risinājumu redz parlamentā. Kur citur? Nestrādā arī tiesas. Absurdi uzbūvētā vara to spiedienu rada.
    Ja par koloniālo ekonomiku runā, to vada un pārvalda tie paši ne ar ko neatbildīgie politbiznesmeņi. Cik viņi saprot un cik netraucē pašu lietām, tik tā ekonomika notiek. Kas liedz piesaistīt ekonomistu un tautsaimnieku loku un valsts attīstības jautājumus deleģēt profesionāļiem? Traucēs personiskajām un lobiju interesēm? Tā es saprotu. Dzīvojam taču Latvijas kolonijā.
    Par Hadsona teorijām un AL programmām nav jēga nemaz runāt. Viss ir daudz vienkāršāk, vajag sakārtot valsti un iedot tās pastāvēšanas mērķi. Tas tad arī noteiks valstij vajadzīgo teoriju un programmu. Ja mērķis nav patstāvīga valsts, tad viena programma, ja patstāvīga vai patstāvīga ar atsaucēm uz ES, cita. Ja daļu varas nododam ES rīcībā, tas jānorāda Satversmē un likumdošnā un jāizskaidro tautai. Pa “kluso” var zagt, ne pārvaldīt valsti.

  • Par vergrturiem (partijām).
    Es apsolu piedalīties vēlēšanās un atbalstīt to partiju (vergturus), kura aizliegs tirgot naudu uz procentiem.

    Tātad – kredītiem ir jābūt bezprocenta vai simboliskiem – 0,1% vai kaut kas tāds.

    Kādēļ?

    Mūsdienās naudas radīšana ir vienas pogas spiediena attālumā. Apsaimniekot elektronisko naudu maksā gandrīz neko. Kā visi redzat, banku filiāles veras ciet, jo no tām nav jēgas – viss notiek internetā un elektroniski. Tieši tādēļ bankām ir milzu peļņa, jo izdevumu jau nav. Tādēļ tās var atļauties būvēt birojus debesskrāpju rajonos Ķīpsalā un Skanstes ielas rajonā – tās vienkārši aplaupa cilvēkus.
    ===
    Psihiski slimu cilvēku sabiedrībā elektronisku naudu, kuras ražošana un apsaimniekošana gandrīz neko neizmaksā, aizdod uz augstiem procentiem – tādā veidā iejūdzot visus parādos un līdz ar to verdzībā – parādnieks lies sviedrus, lai atdotu parādu.

    Saprātīgā sabiedrībā elektronisko naudu aizdod bez procentiem – cik aizņēmies, tik atdod. Saprātīga pārvalde saprot to, ka procentu maksājumi (it īpaši privātajām struktūrām) apgrūtina sabiedrību, cilvēku, uzņēmumu dzīvi un veicina stagnēšanu, degradāciju un noziedzību.

    Piemēram, man pazīstamiem Islāmistiem ir sava privātā naudas banka, kura pat nav reģistrēta, kā uzņēmums. Vienkārši ir čupa ar naudu. To var aizņemties jebkurš Islāmists ar kaut cik jēdzīgu reputāciju. Jāatdod atpakaļ cik vien ātri var un tieši tik pat daudz cik aizņēmies. Ziedojumi par sniegto pakalpojumu tiek laipni gaidīti – tie nepieciešami, lai palielinātu pieejamo naudas daudzumu.
    ====
    Ne jau es popularizēju Islāmu. Es ilustrēju, ka ir darīts, tiek darīts un tiks darīts savādāk un saprātīgāk. Latvijai un Eiropai vēl ilgi jāaug līdz Mistika/Māņticība (ka valdība sakārtos kaut ko), Reliģiozitāte (ticība procentiem) tiks aizstāta ar racionalitāti un saprātu.
    —-
    Paldies par uzmanību.

  • Lieta tā, Induli, ka ne jau Saeimā ir reālā vara. Ja šo pārstāvniecības procesu izseko no A līdz Z, tad atklāsies, partijas un deputāti ir tikai politikas pasūtītāju izpildītāji, kuru uzdevums ir šiem procesiem piešķirt demokrātijas ilūziju. Lai pēc tam vainu par politikas rezultātiem varētu uzvelt šīs politikas upuriem, proti, vēlētājiem. “Jūs taču paši par viņiem balsojāt,” pēc tam tiek bakstīts degunā tautai, – “Citreiz esiet gudrāki savā izvēlē.” Bet gudrākiem nemaz nav iespējas būt šai teatrālajā sistēmā, jo nekāda reāla izvēle taču netiek piedāvāta.
    Saeima ir teātris no sākuma līdz galam.
    Tieši tāpēc sabiedrībai, ja tā vēlas atgūt savu suvereno varu, ir jāizmanto citas varas īstenošanas metodes un iespējas. Jo piedalīšanās reizi 4 gados vēlēšanās nemaz nav reāla politikas ietekmēšanas svira. Balso, par kuru gribi, no tā politika nemainīsies. Mainīsies tikai aktieru sejas un kombinācijas demokrātijas teātrī.

  • Vēl trakāk, Aigar. Vismaz 70% operāciju veic datorprogrammas pēc īpašiem, speciāli izstrādātiem algoritmiem – tūkstošiem pirkšanas un pārdošanas operāciju sekundē. To sauc par High Frequency Trading. Tad vēl ir t.s. Naked Shortselling, kas vispār pēc būtības ir viltošana, jo manipulatori taisa operācijas ar to, kas tiem nemaz nepieder. Piemēram, Tavas darba devējs apdrošinās Tavu dzīvību (bez Tavas ziņas), un saņems naudu, ja Tu kaut kādu apstākļu dēļ mirsi. Piromāns (arsenists) var apdrošināt svešas mājas, lai to nodegšanas gadījumā saņemtu apdrošināšanas naudu.
    Un tad vēl tā kreditēšana bez rezervēm. laiks, kad bankām atļāva izsniegt kredītus apjomā, kas 10 reizes pārsniedz bankas rezerves, ir jau vēsture. Tagad vispār nekādu rezervju nevajag.

  • Induli, ko tu tur stāsti? Viss ir vienkārši, protams, tikai ne jau tā, kā tu to pasniedz. Vai saproti, ka ESOŠĀ iekārta, Pasaules Skatījums, Sabiedrības Struktūra un tās INSTITŪCIJAS ir pašaizsardzības pozā. Tās vēlas un cilvēki, kas tanīs strādā, vēlas pašsaglabāties. Ir arī tādi, kas vēlas iekļūt šajās institūcijās.
    —-
    Lai saglabātu šīs iekārtas institūcijas, ir jāturpina viss pa vecam:
    – jāzog, lai skalotu smadzenes vēlētājiem (vēlēšanas vara uztver kā murgu, jo tas apdraud viņus)
    – jāpieņem kukuļi (saucas lobēšana), lai attaisnotu savu pastāvēšanu Uzņēmumu un CITU interešu priekšā, kā arī, lai iegūtu līdzekļus balsotāju smadzeņu skalošanai
    – jāapliek vergi ar klaušām, lai gūtu ieņēmumus savu institūciju apsaimniekošanai, algu izmaksai un pārējām izpriecām
    ==========
    Kādi jautājumi?

  • Nu, jā – elektroniskā nauda un rezerves neiet kopā :D

  • Iedomājies, ka Tu trīs mēnešus pēc kārtas (dienu un nakti) met gaisā monētu, un tā katru reizi nokrīt ar ģērboni uz augšu. Vai tas ir iespējams? Protams, ka nav.
    Bet lielajiem tirgus spēlmaņiem, piemēram, Goldman Sachs, tieši tas izdevās. Viņu derības finanšu tirgos vairākus mēnešus pēc kārtas nesa tikai vinnestus.
    Tas nozīmē, ka šie lielie spēlmaņi visu globālo tirgu, visas cenas, var pēc patikas bīdīt sev vēlamā virzienā. Viņi var izvēlēties jebkuras valsts vērtspapīrus vai valūtu un dažās stundās šo valsti nogremdēt.
    Finanses, kurām vajadzētu būt tikai norēķināšanās līdzeklim un reālās tautsaimniecības kalponei, ir kļuvušas par absolūtu monarhu.
    Ja vēlamies dzīvot labi, no šās sistēmas ir jāatkabinās.

  • Manuprāt vissliktākais tajā demokrātijas spēlē ir tas, ka pretspēlētājs nemaz nav redzams. Viņu slēpj parlamenta 100 figūras. Pirmais, ko vajadzētu – padarīt redzamas maskas. Labi, ja viņš (vai viņi) šodien valsti vada neredzamas mafijas paspārnē, lai rīt ir prezidents. No viņa varēs kaut ko prasīt, būs kāda atbildība, viņu varēs vainot. Bet šodien nav nekā, tikai demokrātiskās mafijas maskas.
    “Par citas varas īstenošanas metodēm un iespējām” esmu skeptisks. Tūkstoši gadi civilizācijas varas jomā neko jaunu nav spējuši izdomāt. Vai tas var izdoties šodien un pie mums? Kādi sīki jauninājumi (biežāka elektroniskā balsošana) taču nepārveidos sitēmu kā tādu.

  • Ak, Induli, Tu vienkārši citas metodes nevēlies redzēt. Ir taču zem raksta saites uz Gandiju. Ir taču reāla islandiešu cīņa pret finanšu teroristiem. Arī grieķi cīnās un nu jau veido kopīgu fronti ar islandiešiem. Ir arī reāla Čavesa pieredze. Vai tu šajās cīņās neredzi citas metodes?
    Galu galā arī tūkstošiem Latvijas cilvēku vēl pirms dažiem mēnešiem bija spējīgi pulcēties ielās. Cita lieta, ka viņiem nebija izpratnē balstītu mērķu, tas bija tikai akls protests.

  • Induli, beidz – iekārta ir sapuvusi no saknes līdz galotnei.
    =======
    Tas ir mironis, kas tiek grimēts, lai izskatītos dzīvs.
    Tā ir marionete, kura tiek kustināta, lai izskatītos dzīva.
    ——-
    Cik ilgi mēs izliksimies, ka mēs ticam, ka mironis ir dzīvs?

  • Cik ilgi mēs izliksimies, ka nezinām, ka sistēma nestrādā, nav strādājusi un nestrādās cilvēku un sabiedrības labā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka sabiedrībai tanī nav nekādas teikšanas?
    —-
    Sistēmas būtības un fundamenti ir sagruvuši.
    Kāda ekonomiskā izaugsme? Zeme vai kaut vai Latvija ir ar limitētiem resursiem – mērķis ir saprātīgi tos pārvaldīt, nevis nodrošināt kaut kādu izaugsmi – piemēram, ar mežu izciršanu. Ved arā no Latvijas kubikhektārus un saka – redziet, ir ekonomiskā izaugsme – ekonomika atveseļojas, draugi. Un visa BIOMASA, kā nohipnotizēta piekrītoši nabadzībā dzīvojot klana galvu un saka – jā viss iet uz labo pusi.

  • Vēl gribēju drusku par nacionālismu.
    Es esmu par nacionālismu, ja ar to saprot savas tautas un dzimtenes mīlestību un nesavtīgu darbu savas dzimtenes labā.
    Šādā nozīmē es arī sevi uzskatu par latviešu nacionālistu.
    Nacionālisms nenozīmē naidu pret citām tautām. Uzskatu, ka patiesa starptautiska sadarbība iespējama tikai starp šo tautu nacionālistiem. Viņi ātri atradīs kopīgu valodu un cits citu sapratīs.
    Un šajā periodā svarīgi, lai nacionālisti iemācītos domāt ar valstisku vērienu un izprastu savas tautas kopīgās, vienojošās vajadzības. Un šādā nozīmē skaidrs, ka latviešu vajadzība nav globālā kazino kundzība, nedz kaut kādi imperiālistiski kari.
    Arī M. Hadsons faktiski sludina nacionālismu. Vēl šodien savas zemes patriotus, lai arī tiem dažāda etniskā izcelsme, Amerikā dēvē par nacionālistiem. Tā sistēma, kuru Amerikas pamatlicēji sadarbībā ar vācu nacionālistu Fridrihu Listu radīja pretstatā britu “brīvajam tirgum”, saucās nacionālā ekonomika. Tieši par šo sistēmu savās brošūrās rakstīja arī latviešu nacionālists Ervids Grinovskis. Lūk, Ervids Grinovskis bija īsts un izcils latviešu nacionālists, kam sāpēja sirds par savu tautu un dzimteni un kurš līdz pēdējam elpas vilcienam pašaizliedzīgi cīnījās par savas tautas interesēm. Viņa pēdējās grāmatas, no kurām pēdējo viņam neizdevās pabeigt, saucās “Lai nenosarkst dzimtenes smilts”.
    Ja pēc šādiem kritērijiem vērtē nacionālismu, tad ne jau tie uzpūtīgie “Visu Latvijai” gaiļi ir nacionālisti. Tad jau latviešu nacionālists ir EgilsR.

  • Ervids Grinovskis bija labs piemērs arī tam, kādam jābūt Saeimas deputātam. Viņš savus vēlētājus nenodeva un palika uzticīgs savai programmai un mērķiem. Grinovskis tika ievēlēts no LZS saraksta. Viņu sarakstā iekļāva tāpēc, ka Grinovski visos Latvijas stūros mīlēja un cienīja tūkstošiem bijušo Jelgavas akadēmijas studentu. Grinovskis bija izcila morāla autoritāte. Vislielākie Grinovska nelabvēļi bija citi LZS deputāti, kuri savus vēlētājus nodeva.
    Savus vēlētājus nenodeva arī deputāts Gundars Valdmanis, lai arī viņam bija citas vājības, kas viņa darbību sabotēja. Bet Valdmanis nekad nepakļāvās politikas pasūtītājiem, viņš bija īsts tautas pārstāvis un kalps.
    Tā ka principā ir iespējams, ka arī Saeimas deputāti nostājas pret pastāvošo sistēmu. Taču jebkurā gadījumā viņiem nepieciešams izglītots tautas atbalsts.

  • Ja kāds kādu pārstāv, tad tikai ar pārstāvētā piekrišanu. Pie tam pārstāvētajam jābūt ne tikai atbalstam, bet arī dziļai sapratnei, izpratnei, padziļinātam skatījumam, kopsakarību un mijiedarbību noprašanai, zināšanām par zinātniskajām metodēm un īpaši noturīga stāja, spēja izturēt spiedienu un ideoloģiski un morāli standarti, kā mēdz sacīt – pasaules skatījums.
    —–
    Kā, nu, kā Kalniņš vai Pauls var tikt tuvumā pogām?
    —–
    Pie tam. Bez izglītotas sabiedrības nekad vairāk par dažiem patīkamiem izņēmumiem pārstāvju vidū nebūs.
    —–
    Sabiedrība tiek turēta informācijas vakuumā, jo (tas ir ļoti svarīgi) tai ir monopols uz informācijas izplatīšanu:
    – degradējošas izglītības programmas
    – mediju pieklusināšana caur reklāmas naudas nedošanu pirms vēlēšanu periodā gan saeimas gan pašvaldību vēlēšanu laikā
    – tie paši cilvēki, kas lobē partijas, dod naudu arī masu manipulācijas līdzekļiem, piemēram, visiem zināmais džordžijs Soros.
    ==========
    Šī iemesla dēļ Saeimā nekad nebūs 51 izglītots, ar stingru mugurkaulu, ar augstiem morāliem principiem apveltīts cilvēciņš.
    =======
    Tā pareizo cilvēku meklēšana ir vistrakākā ilūzija, kuru ir iedevusi saucamā demokrātija.

  • Jā,iekārta ir sapuvusi un mirusi. Palasīju Gandiju un pašu Pumpuru. Labi, bet ko tālāk? Un tas patiesībā ir vissvarīgākais.
    Nacionālisms nevar pastāvēt bez idejas apraksta. Lai to veiktu, vajag vienoties par ideju, formulējumiem. Neviens par vienošanos nedomā, bet meklē vainu personīgos apvainojumos un atšķirīgās izpratnēs. Vēl tam visam pa vidu partiju bizness. Tādā līmenī vienoties nav iespējams. Bet domāju, ka nacionālās idejas apraksts piederētos jebkurai valstij, ieskaitot Latviju. Vai nacionālo interešu, un vērtību apkopojums būtu kas pretvalstisks ārzemniekus aizskarošs? Domāju, ka nē.

  • LŪK, KO PIEDĀVĀ KDS !!!

    Mūsu mērķis – iespēju sabiedrība, kurā visi cilvēki dzīvo brīvi , droši un bez bailēm par nākotni.

    Mūsu pamatprincipi – brīvība, solidaritāte, taisnīgums.

    Mūsu ideāls – Latvija, valsts, kas nodrošina labklājību visiem.

    Kas mēs esam – Kristīgi Demokrātiskā Savienība ir centriska tautas partija, kas savā politikā balstās uz kristīgām vērtībām. Mūsu politika ir orientēta uz cilvēku, jo katrs cilvēks ir indivīds. Nevis cilvēks radīts valstij, bet valsts cilvēkam.

    1. Likvidēt nabadzību un nevienlīdzību. Tā rada sociālo atstumtību un pazemotību.

    2. Darbs visiem! Visiem cilvēkiem ir jābūt iespējai strādāt un gūt ienākumus. Masveida bezdarbs ir neciešams, nepieņemams un ekonomiski bīstams.

    3. Sociāla tirgus ekonomika. Tā ir vairāk nekā tikai ekonomika, tas ir sabiedrības modelis. Tikai sociāla tirgus ekonomika spēj radīt un nodrošināt pastāvīgu un plašu labklājību.

    4. Taisnīga un solidāra nodokļu politika.Finansiāli stiprākajam ir lielāki pienākumi pret valsti nekā finansiāli vājākiem.

    5. Sociāla drošība visām paaudzēm. Cilvēkiem ir jābūt iespējai paļauties uz sociālo politiku, kad tiem radīsies nepieciešamība pēc palīdzības – vecuma, slimības vai cita iemesla dēļ.

    6. MVU – valsts labklājības fundaments. Tieši šie uzņēmumi rada visvairāk darba vietas un veido vidusšķiru.

    7. Visiem vienādas izglītības iespējas. Tikai laba izglītība var garantēt labklājību. Nabadzība pārāk bieži sākas ar izglītības nabadzību. Mēs vēlamies nodrošināt visiem vienādas starta iespējas, bet negarantējam visiem vienādus sasniegumus.

    8. Laulības un ģimenes stiprināšana. Atbalstot un atslogojot no nodokļiem ģimenes ar bērniem, mēs nodrošināsim mūsu valsts nākotni.

  • Aivar P, kad pamodies, nosvīdis arī biji?

  • Tieši tā. Nacionālisms ir rīcība savas tautas saimnieciskās un kultūras ilgtspējas nodrošināšanai ar pašu rīcībā esošiem līdzekļiem/resursiem. Ja nacionālisms ir etnisks, tad kultūras faktors ir īpaši svarīgs. Ja valstisks – piemēram amerikāņu nācijas gadījumā – tas ne tik ļoti, lai gan mazsvarīgs nav nekādā gadījumā.
    Savukārt šovinisms/parazītisms ir ļaundabīga ielaušanās citas nācijas teritorijā, tās pakļaušana, izsūkšana un mankurtizācija. Šovinisti/parazīti parasti pieprasa sev pakļautajā teritorijā tādas tiesības, kas tiem pienākas tikai pašiem savās mājās. Piemēram valstisku savas kultūras (valodas jo īpaši) tiesību atzīšanu un attīstības nodrošināšanu. Tas ir vēzis, kas pieslēdzas sveša organisma asinsritei un no tās barojas.

  • Citēju – Atgriežoties pie KaTs argumentiem, ar to eksportēto šķeldu un granulām laikam ir tā, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa tās nemaz nevarētu atļauties.u.t.t.

    Lūk mīļie, IR jēga TIKAI par šo vienu POLITIKU un tās realizāciju gan koncepciju uzrakstīt, gan Latvijas patreizējiem apstākļiem PELNOŠU nedēļas avīzi izdot. UN attiecībā uz šo POLITIKU ( kur ar politiku saprot lietu-kādas konkrētas TERITORIJAS [nepieminiet da jebkādu valsti - ES, kaut kādu Latviju, kaut kādu potenciālu nedalāmās ģeržavas provinci, ;;;;; patiesībā jau ŠĪ jautājuma risināšanai IR PILNĪGI vienalga kāda ir ŠĪ jautājuma risinātāju politiskā pārliecība, ko var salīdzināt ar instrumentu, kas tiek izmantots kāda negluduma, globāli skatoties mikronegluduma nolīdzināšanai vai pat tikai un vienīgi pagaidu notušēšanai; tādā gadījumā var izmantot gan nagu vīlīti, gan virtuves nazi, gan fleksi un karcher industriālo atsūcēju, gan ......] ietvaros lietpratīgu un iespējami optimālu REZULTATĪVU lietu vešanu)un tās realizāciju REĀLI konsolidēt šeit patreiz simtgadīgas politiskas ne jau mūsu un ne jau ciemiņu dēļ izcēlušas kašas-malašas reālos praktisko taustāmos DARĀMOS DARBUS.

    JA tev malka aug aiz stūra, JA tev pat kaut kāds kaut vai par 90 LVL nopērkams šķeldotājs ir (šķelda laba ar to, ka var salādēt bunkurā un pēc tam pat saltā ziemā vienkārši no mājas aizbraukt, vai u.t.t.) un mājā ir šķeldas katls ar automātisku šķeldas padevi, TAD 100-200 kv.m apkures jautājumu, piemēram pirms 10 gadiem varēja atrisināt piekabinot vieglajam piekabi, aizbraucot uz gateri, pagrābjot tur skaidas PAR VELTI. Visa problēma: vajadzēja līdz tam aizdomāties un atrast kādus 300-500 LVL ( kuru tiesa lielākajai daļai vai nu nebija, vai nu viņi nesaprata, ka var aiziet mierīgi uz jebkuru banku un mierīgi paņemt šai vajadzībai ap 2000 LVL; 500-1000 LVL izlietot mājokļa apkures sakārtošanai, pārējo konsultējoties ar banku “kaut kā atrakstīt”; ļoti nedaudzi cilvēki līdz tam aizdomājās; Mūsu tautas dižākais biznesa konsultants aizdomājās līdz daudz kam vairāk un veselu nacionālu šāda žanra rakstnieku plejādi uzaudzināja; tikai nelaime tā, ka šie rakstnieki mācēja lielākoties tikai un vienīgi “norakstīt” no gataviem ģeda špikeriem vai ģeda diktāta).

    Mazliet cita dziesma. 1947. gadā sanāca kopā trīs japāņu indženieri. Salika kopā 700 dolārus ( tiesa, toreiz tā naudiņa bija “smagāka” kā tagad; vajadzetu salīdzināt pirktspējas) UN? tapa SONY .

    Atgriežoties pie šķeldas. Pirms pāris mēnešiem Valdis Kalnozols man žēlojās, ka viņam šķeldu neesot kur likt, JO viņš patreiz “ostā iekšā netiekot”. Nu tak laikam nesen “nepareizos sarakstos bij zīmējies”, vai jums ir kādas citas versijas, A?

  • Daudziem Saeima kļuvusi par sociālās drošības vietu, vismaz viņi tā iedomājušies. Politiķi, ierēdnis ir tautas kalps, kuru atalgojumu nosaka reāla tautsaimniecība attīstība un valsts ekonomiskā izaugsme.
    Ja politikā ienāk ministri, kuru parādsaistības ir simtos tūkstošos latu vai pat sešām nulēm rakstāmi, kam viņi kalpos?
    Kāda starpība kurp tauta tiek izsūtīta, 40 gadā un pēc tam uz Sibīrīju vai 21 gs uz Sib-Īriju?
    Augstākā vērtība valstī ir jābūt cilvēkam no viņa piedzimšanas brīža līdz nāvei. Valstij tā ir pati lielākā bagātība, kuru jāaudzina, jārūpējas ir ieguldot viņā līdzekļus, jādod iespēju viņam kļūt par lielāko investoru savas valsts ekonomikā.
    Visi plāni un projekti kuros neredzamir vienkārši kaķim zem astes.
    Piedodiet, bet Saeima, patīk mums vai nepatīk šodien ir sabiedrības spogulis. Mums šodien nepatīk kā mēs izskatāmies, nu ko darīt?
    Varam jau kritizēt, tā vieglāk, pastāvēsim malā, vai tomēr iesim politikā.
    Jurmala savu pilsētas statusu ieguva pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, bet faktiski tā ir Rīgas priekšpilsēta. Kāpēc atjaunojot Latvijas neatkarību netika atcelts citas valsts varas lēmums.
    Uzskatu ka kamēr valsts neveidos kādu mega projektu, kas spētu apvienot visus valsts iedzīvotājus kopīgā darbā nekas nemainīsies. Mēs velkam vienu vezumu, bet sanāk kā tajā krieva Krilova fabulā par līdaku, gulbi un vēzi.
    Uzskatu ka šobrīd būtu jāuzliek iemaukti visām finansu spekulantiem un jāliek viņus kopā ar mums vilkt vezumu vai jānopērk biļetes ceļojumam vienā virzienā. Pietiek taču kalpot naudas velnam.
    Faktiski mēs esam tādā situācijā, ka ja gribam saglabāt savu nacionālo valsti mums jāliek valsts varai kalpot, tas ir radīt visus apstākļu vai arī pašai sākt saimniecisku darbību. Brīvais tirgus beidzies, konkurenceijāpastāv un plānveida ekonomikai jābūt, kur tā nepieciešama.

  • Propagandistam, Aivaram.
    – Cik tieši brīvi cilvēki var dzīvot? Es varēšu nemaksāt nodokļus? Vai arī maksāt tos tur, tā teikt investēt, kur es pats vēlos?
    – Kādas metodes jūs izmantosiet, lai atbrīvotu mani no bailēm par nākotni? Kādēļ jūs domājat, ka ir iespējams cilvēku atbrīvot no bailēm par nākotni? Vai jums ir izdevies jau kādu cilvēku atbrīvot no bailēm no nākotnes?
    – ja jūs esat par IESPĒJU SABIEDRĪBU, vai jūs radīsiet iespēju pilnīgi visiem cilvēkiem Latvijā kļūt par deputātiem? Ja nē, par kādām iespējām iet runa?
    – Kā tiks likvidēta nabadzība? Nabagiem tiks dota nauda? Varbūt pārtika? Kas tieši? Kas printēs naudu? Kas ražos pārtiku?
    – Kādēļ visiem ir jāstrādā? Mūsdienās ir tieši pretēja tendence – tehnoloģijas aizvieto cilvēku darbu. Vai jūs speciāli radīsies darbus, kuros cilvēki neko nedara? Tādu kā birokrātiju? Ko tieši cilvēki darīs?
    ——-
    Karoče kārtējā tukšmuldēšana siekalām notecējušiem varas kāriem zombijiem.

  • Ir svarīgi saprast, kāpēc vairāku ārvalstu ekonomisti ir steigušies palīdzēt Latvijai. Iemesls ir tas pats, kāpēc neoliberālisma apologēti Latviju piedāvā kā paraugu tādām valstīm kā Grieķija.
    Lieta tā, ka neoliberālisma paradigma lielākā vai mazākā mērā ir pārņēmusi pašas rietumvalstis. Piemēram, Volstrīta savas receptes sākusi izmantot gan pret ASV stratēģisko sabiedroto Grieķiju, gan – pret pašu Ameriku.
    Ja Latvijai izdosies atbrīvoties no neoliberālās paradigmas un gūt labus rezultātus, tad Latvija kalpos par labu paraugu pašām rietumvalstīm.
    Jo cīņa starp šīm divām paradigmām ir globāla. Latvijā kā mazā valstī ir iespējams gūt ātrus rezultātus gan vienā, gan otrā virzienā. Tieši tāpēc Latvijai pievērsta tik liela starptautiska uzmanība.

  • Tas bija no vienas puses.
    No otras puses. Kādā barikāžu atceres pasākumā bija uzaicināts Ivars Godmanis (tagad laikam skaitās, kas tieši viņš, iespējams viņš vienigais karams pie lielā zvana un gandrīz vai krusta sitams par visu to, ko mēs tagad te izciešam, kaut gan patiesībā VISI tomēr dzivojam labāk vai daudz labāk kā pirms 20 gadiem; un ko nozīmē labāk – Ž. Simenonam ir romāns Megrē un klaidonis, izdots latvija 1990-ajos krieviski lielā tiražā; un tur ir stāsts par kādu Francijas TOP elites juristu, kas kaut kādu it kā dīvainu motīvu dēļ aiziet no mājām un protams no savas tūkstošiem vērtās juridiskās prakses un sak dzīvot patiltē; jā , kas ir labi un kas ir labāk, A?) un Sandra Kalniete. Šie abi manuprāt IR mūsu veidojosās politiskās elites kalnieši.

    Tad nu lūk, Ivars Godmanis toreiz ( tad viņš bija, nu bija taču faktiski bezdarbnieks, jo kādu brīdi politiskā tirgū nebija pieprasīts) viņš teica – mūsu tautas traģēdija ir tā, ka 1. pēdējos 300 gadus mums faktiski nav bijusi vecākās paudzes pieredzes nodošanas saviem bērniem un mazbērniem.

    Nezināt ko darīt? Aizejiet un pajautājiet savai mātei, tēvam, vectēvam, vecmātei, vecvecmātei …. Viņi jums VAR dot pavedienu.

    Un par tām partijām un politikām. Lielākoties Jānis paskatās, ka Pēteris brauc ratos vai pat superekspresi un vēlas darīt tā pat, vai vismaz Pēteri no viņa braucamā dabūt ārā, un?

    Tas, kas iet aiz kāda, VIENMĒR paliks aizmugurē.
    Latvijas un pasaules uzņēmējdarbību un politiku (ja jums tās akurāt ir nepieciešamas un nespējat dzīvi iedomāties bez politikānisma [bez tā politikā tomēr izdzīvot grūti]) laukā ir neiedomājami daudz patukšu vai pat pilnīgi tukšu nišu. Vajag spēt saskatīt, kas vajadzīgs… nu kaut vai tavam kaimiņam un rodas gan SONY, gan NOKIA, gan Pasaules tīmeklis, kas sākotnēji bija juridiski definēts kā bezpeļņas, konsekventi nekomerciāls projekts, programma, bet faktiski bija dažu vai dažu desmitu cilvēku redzīgi īstenota megapolitika

  • Egil, izbeidz.
    Ko nozīmē ekonomiskā izaugsme? Es kādreiz aizdomājies par saucamās izaugsmes bezjēdzību un pretrunu? Vai ar to tu domā, ka tie vairāk:
    – ēd,
    – pērk šmotkas
    – tērē degvielu
    – iegādājas auto, tehniku
    – ceļo pa pasauli
    – tērē elektroenerģiju un siltumu…
    ——-
    Vergu iekārtā augstākā vērtība ir cilvēks. Kāpēc?
    Psihopātiem ir nepieciešami cilvēki, kurus ekspluatēt – tā ir īstā valūta, jo bez vergiem papīrīšiem un elktro-impulsiem (virtuālajai naudai) nav vērtības.
    =======
    Saprātīgā sabiedrībā cilvēka vērtēšanas nav. Toties ir mērīšana – tiek mērīts cilvēks attiecībā pret dabu, vidi un resursiem un tā iespējām.
    Saprati? Nesaprati? Tad lasi tālāk.
    =-=====
    Latvijai tāpat kā pasaulei ir noteiktas kapacitātes – tā var saražot noteiktu daudzumu pārtikas, enerģijas, izejvielu, tā var uzturēt dabā noteiktu daudzveidību. No otras puses cilvēkam ir noteiktas vajadzības:
    – pajumte,
    – siltums, elektrība
    – pārtika, ūdens
    – pārvietošanās līdzekļi, komunikācijas līdzekļi…
    ——–
    Tad lūk, samērojot šīs vajadzības ar iespējām tie noteikts tas, kas ir iespējams un, KAS TIEŠI IR JĀDARA.
    ——–
    Nevis jāatstāj kaut kādā brīvā tirgus varā vai centrālās kontroles varā, kā komunismā.
    ========
    Ja tu to saproti, tad tev ir jāsaprot, ka peļņas iekārta, kurā NEKAS nenotiek, ja tas nenes peļņu, ir jāatmet malā. Kādēļ? Tādēļ, ka:
    – pēdējais koks, ko Latvijā nocirtīs būs vislielāko peļņu nesošākais.
    – pēdējā zivs, ko izzvejos cilvēks okeānā būs vis peļņu nesošākā…
    ========
    Peļņas reliģijai, ideoloģijai, pasaules skatījumam cilvēka vēlmju samērs ar cilvēka iespējām kontekstā ar Zemes kapacitāti (vai Latvijas kapacitāti), ir VIENALDZĪGS.
    ———
    Vēl nesaprati?
    Lūk, piemērs ar Jāņa avīzi – peļņas nav, motivācijas cilvēkiem darboties arī nav.
    =========
    Motivācija, kuras centrā ir peļņa noved neizbēgami pie varas – tās izpausmes ir vairāk peļņas, monopoli, karteļi un fermu vadības – valdības…
    ———
    Ko tu nesaproti?
    Vara, kā pārspēks, nevienam nekalpo. Tā stāv pašā augšā un liek visam pārējam griezties ap sevi.
    ——-
    Ne tu, ne kāds cits nevar piespiest varu darboties pretēji tam, lai tā saglabātos. Cilvēku, sabiedrības labā NAV varas labā.
    =======
    Vienīgais, ko cilvēki var darīt, ir ignorēt varu, jo bez cilvēkiem un to piekrišanas vara pārstāj būt vara, zombij.

  • KaTs, Tavs jautājums adresējams Egilam. Viņš savas partijas uzdevumā tēlaini stāsta par nākotni, par tagadni gan runāt izvairās . Viņa partijā taču arī ienāk arī Gazproma nauda un viņš nevar tā vienkārši savu sponsoru piekāst. Līdzīgi pārējās partijas. Kāmēr tādi sēdēs izpildvarā, šķeldas apkurei būs tikai sarkanā gaisma. Kaut arī tā ir pašu audzēta un ražota, kaut arī, ņemot vērā to, ka nodokļi paliek valstī, tas iznāk 2x lētāk, kā kurināt ar gāzi. Tu vienkārši tik labi nevarēsi nosponsorēt koalīciju. Tā notiek ar daudziem. Ja esi no Kauguru puses, zini, kas jādara!

  • :) man šķiet, ka Egils un Aigars mudina uz to pašu. Atšķiras tikai terminoloģija un varas sviru mehānismu izpratnes.
    Arī starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem bieži rodas asas domstarpības un nesapratne, ja tie runā atšķirīgās valodās un cits citā neieklausās.
    Manuprāt, uz templi ved daudzi ceļi. Neviens Aigaru nespiež par kaut ko balsot, ja viņš tam netic, vai iesaistīties partijā, kurai viņš netic. Pilnīgi pietiks, ja katrs savā vietā izdarīs visu, lai šo kopējo mērķi tuvinātu.
    Tas, ka Egils izvēlējies parlamentāro ceļu, nekādā veidā netraucē Aigaram iet savu ceļu un izmantot viņam pieņemamās metodes. Un otrādi.
    Un tad šādi neauglīgi strīdi un savstarpēji apvainojumi izpaliks.

  • Tiem lasītājiem, kuri nav atnākuši diedelēt siekalainām mutēm jūsu balsis.
    ———–
    Sistēma ir iekārtota tā, lai Speciālās intereses varētu caur valdību realizēt savus plānus. Latvijas gadījumā speciālās intereses pārstāv šādas nozares – tranzīts, banku sektors, enerģijas sektors. Lai PAŠSAGLABĀTOS, tām ir nepieciešama esošā iekārta, jo tā nodrošina vajadzīgo likumdošanu, kuru var uzturēt ar spēka pielietošanu – tās ir dažādas drošības struktūras, policijas un inspekcijas.
    ————-
    Speciālo interešu pārstāvji apmaiņā pret labvēlīgu likumdošanu, visām partijām met virsū naudu – nu gandrīz visām – tās kuras ir visdrošāk, ka tiks saeimā, kā arī tās, kuras noslēdz ar tām vienošanos par labvēlīgiem likumiem.
    =============
    Tas nodrošina partijām papildus līdzekļus reklāmām.
    ————-
    Faktiski ir tā – tās partijas, kuras visvairāk reklamējas, ir visvairāk zagušas un visvairāk atkarīgas no Interešu grupām.

  • Divas laivas, vienā cilvēks, otrā kanibāls. Vai viņi var kopīgi vienoties par braucienu vienā laivā uz vienu mērķi? Vai tas būtu prāta darbs?

  • Parlamentārais ceļš ir tautas paverdzināšanas ceļš. Kļūsti par manu vergu, es tev būšu labs saimnieks. Iedošu to, šito, man ir labi nodomi.
    —-
    Ar kādām tiesībām viņš aicina cilvēkam atdot savu brīvību kādam citam, uzticēties? Tā ir reliģijas popularizēšana. Tici man – mans dievs ir labāks – tu nonāksi debesīs pēc vēlēšanām.

    Es māku fermu vadīt labāk.
    Dzīvniekiem fermā būs labāki apstākļi, ja es būšu saimnieks.

  • Pag, pag, Induli. Vai Tu tik labi pazīsti Aigaru un Egilu, lai varētu vienu nosaukt par cilvēku, bet otru par kanibālu?
    Bet varbūt Egils stabili ies to ceļu, par kuru minēju, rakstot par Ervinu Grinovski? Vai viņš tādā gadījumā nodarīs kādu ļaunumu, ticis Saeimā?
    ———————————————————–
    Lai nerastos pārpratumi, informēju, ka es pats nevienā sarakstā nepiedalīšos. Tieši tāpēc, lai varētu brīvi rakstīt. Es arī esmu apspriežamā raksta autors, kurš pamatīgi apšauba esošo partiju sistēmu. Tomēr negribu šai lietā būt kaulains dogmatiķis. Es pieļauju, ka var būt izņēmumi, un katrs cilvēks, izvēloties ceļu, var šajā ceļā nezaudēt savus principus un mērķus.

  • Jāni, tas nav burtiski, bet dzīvē ir tāda nianse, ka pagātne nemitīgi seko pa pēdām, kā ēna. Tam taču Tu piekritīsi?

  • Ne vienmēr, Induli. Cilvēki mēdz mainīties. Un vai Tev ir kāda konkrēta informācija par diskusijas dalībnieku “tumšo pagātni”?
    Vēlos atgādināt arī par TF lietošanas noteikumiem, kas nosaka diskutēt par saturu un argumentiem, nevis personīgi uzbrukt un apvainot citus diskusijas dalībniekus. Nu nav labi citus apsaukāt par zombijiem vai kanibāliem.

  • Kad visas maskas cilvēkam krīt, tad jautājums, kurš jāpatur prātā ir šāds – viņš, tas deva vai ņēma? Dod vai Ņem.
    ——-
    Egils un viņam līdzīgie neko nedod. Viņam kaut ko vajag no tevis. Tev nevienam Tas nav jāatdod.
    ——-
    Tieši tāpat kā jebkurš uzņēmējs un komersants. VISI viņi meklē, ka no tevi paņemt vairāk. Vairāk, vairāk, vairāk – visas sistēma balstās uz parazītismu – kā no kāda kaut ko paņemt.
    =======
    Paņemt nevis Dod.
    ——-
    Ko dara esošā iekārta?
    Ņem, ņem, ņem, ņem – un pretī dod ilūziju, ka tā kaut ko dod:
    – ilūziju par izglītību
    – ilūziju par drošību
    – ilūziju par sociālo drošību
    ——
    Tās visas ir ilūzijas.
    ======
    Ilūzijas, kuras ir sagrautas:
    – iekārta darbojas cilvēku labā
    – iekārta nav korumpēta
    – cilvēki iekārtā zina, ko dara
    – cilvēkiem, kas vada iekārtu, ir nesavtīgi nolūki :D

  • Ja Tu to rakstīji par sistēmu kā tādu, tad es Tev piekrītu.
    Ja Tu raksti sakarā ar Tavu domu apmaiņu ar Egilu, tad viss nav tik vienkārši.
    Ja tie cilvēki gribētu tikai ņemt, tad kāpēc viņiem tik daudz ņemties ar tādu programmu? Pietiktu taču ar jau uzkrāto protesta balsojumu potenciālu, veco inerci un kaut kādu skaistu solījumu sarakstu programmas vietā.
    Tai programmā nav neviena solījuma. Tradicionālai varas partijai tāda programma tikai traucēklis.
    Ja arī ne vairāk, tad vismaz programmu tā partija ir jau devusi. Pat ja tā neko citu nedarīs sabiedrības labā, tad vismaz programma jau ir dota. Ap tādu programmu cilvēki var mobilizēties un organizēties. Tas mūsu apstākļos, kad jau 20 gados notikusi spēle vienos vārtos, nav maz.

  • Jā, naktī ēnas patiesi nav. Bet pēc nakts nāk diena. Egils pārstāv partiju apvienību SC, ir tās biedrs un partijas vārdā veic slēptu (tātad nemaksā naudu, šmauc valsti, un portālu) savas partijas reklāmu. Vai Tu vari atrast viņa rakstītajā tekstā kaut mazāko negatīvo vērtējumu savai partijai? Nē, un neatradīsi, tā ir viļņveida savas partijas pozitīvisma ideju propaganda. Smalki apdomāta, ne tāda kā KDS, kur AivarsP vienkārši uzrakstīja. Vai tos, Jāni, var saukt par “gaišiem darbiem”? Par tādiem darbiem jāziņo KNAB. Tāpēc mani izbrīna Tava nostāja. Vai Tevi kas personīgi saista ar šo cilvēku vai partiju?
    Es vēl iedomājos. Partija dabūs vairāk par 5% un šis cilvēks sēdēs kādā valdē vai citur ar otrādi apmestu kažoku. Bet tā būs!

  • Programma, programma, programma. Eh – un tad? Programma ir sistēmas kontekstā – tā netaisās mainīt verdzības iekārtu.
    Vai programmā ir paredzēts pieņemt likumu par to, ka var startēt vēlēšanās bezpartejiski kandidāti?
    Vai ir programmā bezprocentu kredīti?
    Vai programmā paredzēts likums, kurš paredz tautas daļai, kura ir balsojusi par konkrēto vergturi, tiesības un reālu iespēju atsaukt vergturi jebkurā mirklī?
    Vai programmā ir paredzēts ieviest klaušu maksājumu (saucamo nodokļu) novirzīšanu pēc klaušu maksātāja ieskatiem?

  • Uzskatu ka šobrīd būtu jāuzliek iemaukti visām finansu spekulantiem un jāliek viņus kopā ar mums vilkt vezumu vai jānopērk biļetes ceļojumam vienā virzienā. Pietiek taču kalpot naudas velnam.
    ====
    EgilR, tad kad šitas būs līgumā ar tautu, kur izpildes termiņš 3.mēneši, un soda sankcija par to kriminālatbildība tad es ticēšu. uz doto brīdi mums nav tāda likuma, kas nosaka atbildību par vēlēšanu solījumu neievērošanu un ticēt politiķu godavārdam( it sevišķi tādiem kas jau ilgu laiku ir apgrozījušies uz politiskās skatuves)nav ne mazākā pamata.

  • Induli, pirmkārt, Tu izvairījies no skaidras atbildes uz konkrētu jautājumu, kas izrietēja no Tava apvainojuma TF diskutētājam.
    Mani atkal izbrīna tas, ka cilvēki, kuri paši neko nepasāk darīt lietas labā (kaut vai tā, kā to dara islandieši), tā vietā visgudri kritizē citus, kuri tomēr sākuši darīt.
    Piemēram, islandiešu pretestības rezultātā Islandes parlamentā iekļuva nu jau visai pasaulei pazīstamā Birgita. Vai viņa sēž apmetusi otrādi kažogu kādā valdē?
    Tā ka, draugi, ja jūs paši neesat darītāji, tad visas šīs diskusiju kaislības un pārgudrības ir tukšmuldēšana,jūsu argumentiem nav seguma.

  • Tā. Tagad. Es visu sapratu.
    ——-
    Lasiet uzmanīgi. Būs/top risinājums.
    =====
    Ir vērts pārbaudīt Jāņa Kučinska teoriju, ka sistēmu var labot caur sistēmu – tajā iefiltrējot, tā teikt, saprātīgus cilvēkus. Jānis turas pie idejas, ka pie vainas ir cilvēki un to neuzņēmība, nevis iekārta, kura neļauj virzīt sabiedrības labuma mērķus un tos sasniegt.
    ———
    Tādēļ, sakarā ar to, ka viss ir pilnīgā dimbā neatkarīgi no tā, kura partija tiks pie ruļļiem rudenī, izmēģināsim Jāņa teoriju praksē. Sarunāts?
    =========
    Viss, kas mums ir vajadzīgs – 51 cilvēks.
    Mums vajag atrast un “iestumt” saeimā 51 cilvēku, kuri
    – NAV varaskāri, naudas kāri un
    – IR godprātīgi,
    – ar sapratni par pasaulē notiekošajiem procesiem,
    – ar stingru mugurkaulu un stāju korupcijas un draudu priekšā,
    – atklāti, sabiedrības intereses turoši augstāk par personīgajām interesēm.
    – nacionālistiski, kas nozīmē (pēc Jāņa teorijas) arī patriotiski attiecībā uz visu Zemeslodi un civilizāciju
    ======
    Nu, ko? Atradīsies 51 cilvēks. TIKAI 51!!! No 2 miljoniem tikai 51 cilvēks ir vajadzīgs – tas ir tik maz!
    ——
    Ja nenostrādās, tad nenostrādās – neko tāpat nezaudēsim – jo viss ir pilnīgā podā jebkurā gadījumā.
    ======
    Tātad.
    Partijas nosaukums, protams, ir 51 CILVĒKS.
    Partijas sarakstā ir tikai 51 cilvēks.
    Ja partijas visus 51 cilvēkus neievēl, tad viņi visi noliek mandātus, jo tas ar mazāk par 51 sēdēt saeimā ir bezjēdzīgi, slimi un nervus bojājoši.
    Nekādi kompromisi, tātad, un koalīcijas un citas muguras liekšanas.
    Nekādu sponsoru.
    TF dalībnieki pilnībā apmaksā un organizē mārketinga kampaņu, lekcijas, uzstāšanās un tikšanās ar cilvēkiem.
    =======
    Lūk arī cilvēki, kuriem mums ir jāpiedāvā vieta 51 vietīgajā laivā. Tā, Ivo – godprātīgs, prātīgs, apsverošs un jauns. Nākamais, Jānis – tā, nav ko liegties, pieredzējis, ar dziļu izpratni, saprātīgs un drosmīgs. Tālāk, Reinis – nav ko slēpt – īsts patriots. Nākamais – Kaspars D. – bez komentāriem. Ejam tālāk – Laura – varbūt daudzi viņu nezina, bet es viņu iesaku – viņai rūp un ir jau lielākā daļa dzīves aiz muguras. Nākamais – Agnese – vienmēr ejoša uz priekšu, ar atvērtu prātu un galvenais ar spēcīgu sapratni par notiekošo. Lūk – Relikts – pietiek slēpties aiz pseidonīmiem – nāc ārā un sāc darīt dieva darbus, tā teikt. Nākamais – Zane – jauna, gudra, skaista sieviete, kurai ir dziļa interese par apkārt notiekošo un rūp notiekošais. Kas vēl – Mārtiņš H – pamatīgi apguvis vergu iekārtu teoriju tagad droši var doties iekšā 51 iniekā.
    ———-
    Tie, kuri netika nosaukti, lūdzu neapvainoties, jo nepazīstu tik labi visus.
    ———-
    Nekādas atrunas nelīdzēs, ja nu vienīgi dzīvības draudi vai veselības problēmas.
    ———-
    Pārējos, lūdzu, norādiet paši. Ja radīsies konkurence par vietu 51 ieniekā, tad būs vecuma kritērijs – pirmie iet iekšā Godprātīgie un Saprātīgie vecākie – tātad ar pieredzi.
    ==========
    Tā, kādi jautājumi?

  • Tas partijas mafijas pārstāvis, kuru Tu joprojām godā par “TF diskutētāju” nekaunīgi pārkāpj likumu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju …” Vai tam Tu piekrīti? Viņš jāsoda un no viņa jāprasa atbildība par likuma pārkāpšanu. Kas nav skaidrs?

  • Nepiekrītu. Egils ir sens un ļoti korekts TF dalībnieks. Un šai gadījumā viņš raksta par apspriežamo tēmu. Atšķirībā no dažiem, viņš nevienu nelamā, neapsaukā, neuzbrūk, nepārkāpj TF lietošanas noteikumus.

  • Piekristu, ja apspriežamā tēma būtu “SC reklāma”, bet likuma pārkāpumu saistīt ar kurpju izmēru nav obligāti.

  • Nu gan daudz esat sadrukājuši? Vai kāds uzrakstīs KOPSAVILKUMU? Vai šai diskusijai būs kāds rezultāts? Pretējā gadījumā gribas vaicāt, vai tad nekā nav ko darīt, ka tik daudz sadrukājāt? Vai pēc tam taps vismaz kāds raksts, tiks paveikts kāds konkrēts darbiņš?

    Doma, kas visspilgtāk palika atmiņā – “tādus dokumentus kā Atjaunotā Latvija būtu jāvirza bezpartejiskai kustībai”. Manuprāt, tas arī visu izsaka. Esmu pārliecināts, ka ‘pareizie stratēģi’ visu ļoti labi saprot un tieši tādēļ viss ir tā, kā ir…

    Aigars, kā vienmēr, asprātīgs ;)

  • Kopsavilkums?
    Paši neko nedarīsim, jo esam pārāk gudri un mums tāpat viss jau ir skaidrs kā uz delnas. :)

  • Stratēģi plāno un darbojas, bet rakstītāji raksta.
    Ivo, vai palīdzēsi novirzīt enerģiju produktīvākā virzienā, ja paši to nespēj?

  • Ak, kāpēc cilvēkus tracināt un kūdīt? Vai tad viss nav jauki tāpat, kā jau ir? Lomas taču jau sadalītas, katram savs.. :)

  • Jā. Turpinām darbu pie TF2, kur būs liels uzsvars uz konkrētu ierosmju atbalstu un darba grupu veidošanu, citādi notiek nebeidzama sacensība asprātīgumā, erudīcijā, debašu mākslā un cita veida ‘krāniņu mērīšanā’, un reāli nekas nenotiek. Vienīgais ieguvums varētu būt tas, ka Jānim varbūt tas palīdz sastrukturizēt domas, lai uzrakstītu labu rakstu. Tiešām ceru, ka tā ir. Vēl ieguvums – ja Egils spēs izturēt Aigara treniņus, tad viņš iemācīsies labāk diskutēt, kas ir ļoti svarīgi jo īpaši politiķim, pretējā gadījumā sadusmosies ;)

    Pirmdien iesniedzām projekta pieteikumu LabieDarbi.lv, jo ļoti iespējams, ka bez papildspēkiem un arī naudiņas cauri netiksim. Šī ir iespēja projekta LabieDarbi.lv autoriem dot savu ieguldījumu kopīgā lietā. Problēma ir laika trūkums – gan man, gan Kasparam, gan Uldim, gan Marekam – MUMS VISIEM! Tā tā sistēma būvēta. Atņem laiku un enerģiju. Viena vienīga cīņa par enerģiju. Visefektīvākais veids, kā to paveikt, atslēgt no dabas (dabīgās jeb dievišķās matricas, kopīgā informatīvā lauka), no kuras esam nākuši, un iepīt mākslīgi radītajos daudzpakāpju ‘matriksos’ ;)

  • Katram ir savas lemttiesības kādu lomu spēlēt vai nespēlēt. Vai kāds šeit ir iedalījis lomas? Kādu lomu tu spēlē Jāni un kādu tu lugai redzi iznākumu?

  • Atbalstīsim jauno ķīmiķi Annu Lielpēteri

    Anna Lielpētere mācās Rīgas Franču liceja 12. klasē, un vidusskolas laikā ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu ķīmijā par tēmu „Jaunu nesimetriski aizvietotu 1,4-dihidropiridīnu sintēze un to ķīmisko un elektroķīmisko īpašību izpēte”.

    Darbs ir ieguvis pirmo vietu ne tikai pilsētas, bet arī valsts mērogā, un VJIC (Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs) darbu ieteica dalībai starptautiskajā izstādē „Expo-Sciences Europe”, kas notiks Maskavā. Diemžēl valsts neapmaksā dalību šajā zinātnes izstādē, tāpēc Anna iesniegusi projektu vietnes labiedarbi.lv rīkotajā projektu konkursā. Pieteikuma mērķis ir iegūt finansējumu, kas nepieciešams, lai aizstāvētu darbu starptautiskā līmenī Eiropas jauno zinātnieku izstādē. Sava zinātniski pētnieciskā darba praktisko daļu Anna izstrādāja Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, sintezējot 4-aizvietotus 1,4-dihidropiridīnus, kas ir līdz šim maz pētīti, bet perspektīvi savienojumi jaunu bioloģiski aktīvu vielu meklējumos. Paralēli turpinot pētījumus, līdz izstādei būtu nepieciešams 1) samaksāt dalības maksu; 2) iegūt vīzu; 3) izveidot stenda prezentāciju, pie kuras tiktu aizstāvēts darbs; 4) iegādāties vilciena biļetes. Tā kā pagaidām nākotnes studijas A. Lielpētere vēlas saistīt tieši ar ķīmiju, dalība izstādē viņai ļautu iepazīties ar citu jauniešu pētījumiem, bet galvenokārt pavērtu plašākas nākotnes iespējas zinātnē.

    Atbalstīsim Annas projektu, balsojot par to vietnē labiedarbi.lv un nosūtot šo aicinājumu draugiem!

  • Zane, es interesējos un mācos, un to, ko esmu apguvis, cenšos nodot citiem. Tie, kuriem tas interesē, no tā gūst kaut kādu labumu vai izpratni, vai citu redzes punktu, vai vienkārši paplašina savus apvāršņus, vai arī saņem impulsu pašiem tās lietas pamatīgāk izpētīt. Protams, arī pats mācos no citiem komentētājiem.
    Tiem, kuriem jau ir savs nemainīgs viedoklis par visu, savukārt ir iespēja savu nelokāmo pārliecību vēl un vēlreiz atkārtot.
    Reizēm tas izdodas, kā jau Ivo teica, asprātīgā veidā. Taču, ja vienu un to pašu asprātību tiem pašiem vārdiem atkārto jau gadu, tad tai zūd asums un tā kļūst apnicīga. :)

  • Šodien (joprojām) ir svarīgi, lai pieci miljardi, astoņi miljardi, vai vienkārši – kas viņu zin (vienmēr izradisies, ka tas nemaz nav daudz)… , iemācīti,atkārtotu vienu un to pašu, un kāds no tiem būtu labākais. Homo sp.

  • svarīgi darīt neatliekamos darbus …. TE …. TAGAD

    Nu par Latviju kopumā, laikam pirms gada pietiekami sakarīgi pateica trīs bijušie premjeri

    Latvijai jākļūst pašpietiekamai, ilgtspējīgai un TAS viss jādara vienkārši.

    Pēc gada Šķēle šo koncepciju papildināja:
    Latvijai jākļūst par priekšzīmīgu mazo ekonomiku

    Pateikt, ta viņš pateica, a kas darīs?
    Laikam, tak mēs, Kāds menedžēs, ko samenedžes, ko viņam ļausim samenedžēt – TAS tas ir jautājums
    MUMS
    A kas tad mums vajadzīgs?

  • Aivar, Žaks ir malacis – tūliņ apritēs 100 gadu, bet džeks lasa lekcijas visās pasaules malās. Cepuri nost.

  • Hm.. jāaiziet pakomunicet ar vienu paziņu no JAPANas vēstniecības

    JO
    1947. gadā Japāna un Ēģipte bija uz viena dzīves līmeņa pakāpiena
    TAD
    Masumi Imbuka uzbūvēja SONY
    vēl viens otrs japānītis vēl šo to

    TIKAI
    Japānā bērni ir visai disciplinēti un pedagogi viena no valsts vislabāk apmaksātajām valsts darbinieku kategorijām
    vai
    tik
    vissirsnīgāk TAGAD
    nav
    jārok skolās
    un bērnos

  • KaTs,
    savarīgi ir tas, kam cilvēks piešķir nozīmi. Tu piešķir nozīmi provinciāliem sīkumiem, cits globālai kopbildei, jo ko dod maza, neatkarīga Latvija, ja blakus tai ir vairāki supertirāni. Piemēram, ES sabruks, NATO aizies podā kopā ar dolāru, ko tu teiksi tad?

  • Visupirms, es neesmu veidojis šeit reklāmu SC. Kad man jautāja, kas es esmu, sniedzu info par sevi. Man nav no kā slēpties. Pie kam man nav nekādu tiesību pārstāvēt partiju, jo partiju pārstāv tās priekšsēdētājs, arī reklāmu netaisu, bet ja Ivo uzskatīs, ka reklamēju, viņš ir tiesīgs izdzēst manus komentārus.
    Brīvība ir ilūzija. Lai kā katrs no mums gribētu būt brīvs un atbrīvoties no sistēmas žņaugiem, nekas nesanāks, būs cita sistēma. Arī Aigars ir sistemas vergs, lai kā viņam gribētos būt brīvam. Tu cilvēk esi atkarīgs no visa, līdz ar to brīvība ir tikai ilūzija. Aigar negribi kādam kalpot, maksāt, atsakies no interneta, tālruņa, iespējams no auto, nelieto pārtiku un apģērbu, dzīvo brīvs! Nekas nesanāks. Pie krekla un kāda cita apģērba, kuru Tu valkā strādājuši cilvēki, nevis vien, bet simtiem. Kāds uz viņiem noteikti arī iedzīvojas. Tu tāpat kā es un citi būs vienmēr kādas sistēmas kalps. Es nesaku vergs, jo vergs vienmēr savam kungam kalpo bez maksas, bet kalps prasa samaksu, gaida,ka saimnieks novērtēs un atalgos. Tu maksā naudu un saņemi pretim pakalpojumu. Pamēģini norēķināties par transporta pakalpojumu ar burkānu, lai vadītājs tev pretim iedod biļeti.
    Viss kas ir jau pasaulē ir bijis un kas no tā mainījies?
    Un tomēr arī pie šādiem apstākļiem ir iespējams radīt, kaut vai īslaicīgi vidi, kurā savu atvēlēto laiku cilvēks spētu nodzīvot ar sirdsmieru. Bet iespējams arī tā ir tikai ilūzija, jo atradīsies vienmēr kāds neapmierināts.
    Aigars ir vājš trenneris, nav nozīmes mani provocēt uz kašķi. Visupirms man nav ienaidnieku. Man var patikt vai nepatikt kāda rīcība un tad man paliek izvēles brīvība veidot attiecības ar tādu cilvēku vai nē, tādā gadījumā es esmu patiesi brīvs.
    Man pārmet, ka es nekritizēju SC, bet cenšos slavēt. Kas ir SC – cilvēku kopums, Latvijas sabiedrības daļa, kurā ir dažādi cilvēki. Man visu laiku centās ieskaidrot, ka viņi ir monstri, Latvijas nīdēji, kolobricionisti, kangari. Nu arī es esmu kangara kārtā ierindots. Es devos turp un pārliecinājos, ka viņi ir tādi paši kā visi citi, ar savām vājībām un trūkumiem, labām un sliktām īpašībām, mīl un nemīl, cieš un māk priecāties. Divu gadu garumā kopš viņus pazīstu es nedzirdēju nevienu apvainojumu pret savu tautu un valsti.
    Es ļoti labi saprotu, ka programmu, kuru uzsākām ar Armandu nebūs pieņemama latviešu neolibērālās politikas piekritējiem. Viņi no tās siles barojās un turpina to darīt. M. Hadsons teica zīmīgus vārdus, ka mēs esam pirmie, kas vēlas pieteikt karu neoliberālismam, ja mums izdosies tas pavērs ceļu tādiem pašiem, kā mēs atbrīvoties no neo feodālisma važām.
    Pirmiem kāpt kalnā vienmēr ir grūtāk, bet ja esi sasaistē ar pareiziem cilvēkiem – izdosies.
    Nevienā pasaules nostūrī neizdosies izveidot Debesu Valstības modeli viena apstākļa dēļ:1. Cilvēki nav vienoti šādam mērķim;
    2.Katrs ir personība,
    3.Nav divu vienādu cilvēku (unikāls veidojums)
    Bet pietuvoties tam var, ja ieraudzīsim otrā cilvēkā kaut vai drumstalu no Dieva!
    Vēlu produktīvu darbu un patīkamu nedēļas nogali.

  • Beidz putrot divus dažādus jēdzienus – būt bīrvam un maksāt par kaut ko. Beidz izlikties par muļķāku nekā esi.

  • Ja nesaproti, tad nav problēmu – paskaidroju.
    Man ir izvēle – pirkt vai nepirkt konkrēto produktu, pakalpojumu.
    Man nav izvēle – kādi likumi tiek pieņemti, kādas klaušas jāmaksā, kādi citi lēmumi tiek pieņemti manā vārdā – piemēram paverdzināšana bankām.
    ———-
    Ar ko tu esi labāk par kādu šeit TF, ka kādam ir jāatdod lemtspēja un atbildība par savu likteni tev?
    Vai tu domā, ka esi intelektuāli spējīgāks par kādu, kas lasa tavus komentārus?
    Vai tu domā, ka vairāk zini nekā kāds, kuram tu prasi, lai par tevi balso?
    Vai tu domā, ka tu esi godīgāks nekā TF lasītājs? :D

  • Es īsti nesaprotu, kāpēc partijas savas slavinājumu odas neraksta pēc, bet vienmēr tās iznāk nejauši un īsi pirms vēlēšanām. To varētu apzīmēt par partiju odu ciklu, kurš nekādi tās nepieļauj rakstīt pēcvēlēšanu laikā. Tad jau balsis saskaitītas un laiks paredzēts vien nopietnām mafijas lietām? Kā filmās rāda. CN nolūdz Dievu un iet pildīt Krusttēva pavēles. Jā, CN un SC, pat zināma līdzība! Tāpēc visu laiku man likās, ka oda tāda itāliska. Ja vēl izdotos Hadsonu pārtulkot kā Hadsonīni, būtu kā kulaks uz acs!

  • Aigars un Indulis no komentētājiem ir vienīgie, kas raksta par vēlēšanām, partiju atbalstīšanu vai neatbalstīšanu.
    Neviens cits te nav slavējis nevienu partiju (varbūt izņemot Aivaru P., kas ielika kristīgo demokrātu priekšvēlēšanu tēzes), neviens nav aicinājis par kādu partiju balsot vai to vienpusīgi slavējis vai aģitējis.
    Tātad jūs, Aigar un Induli, esat vienīgie, kas šo tēmu pacēluši apmātības un ieciklēšanās līmenī, un nodarbojaties ar aģitāciju, provocēšanu un smadzeņu skalošanu. Pretaģitācija arī ir aģitācija.

  • Induli,
    labs jautājums :D Nespēju novaldīt smaidu lasot.

  • Atbalstīšan vai Neatbalstīšana ir daudz fundamentālāks jautājums nekā tas par kuru mafiju/vergturi balsot, jo mafijas nāk un iet, bet sistēma, kurā mafijas ir iespējams, kuras nodrošina un garantē mafiju leģitimitāti paliek. Dahhhh.

  • Hm …. esmu kādas politiskas partijas biedrs. Esmu pārliecināts, ka mana partija pēc vēlēšanām piedalīsies valdības veidošanā.

    Esmu latvietis un no tā nekaunos. Cik manos spēkos daru noderīgas lietas mātei Zemei un Cilvēcei, kuras spēj izdarīt tikai latvietis.

    Labi un niansēti protu krievu valodu un no tā nekaunos. Apbrīnoju poļu tautu un Poliju. Esmu katolis un no tā nekaunos.

    Man ir gan algots darbs (garantētai iztikai), gan Darbs – un to es pilnīgi godīgi tagad VARU darīt, jo gan savus darba pienākumus šodien esmu veicis, gan mana algotā darba darba laiks ir beidzies.

    Esmu iztulkojis dažādus vērtīgus darbus no mūsu brāļu tautu valodām (ap 5 MB apjomā); daži darbi izdoti, citi gaida savu kārtu “atvilknē” vai “plauktos”. Viens no maniem tulkojumiem ir par Globalizācijas procesiem un Latviju šo procesu kontekstā.

    Attiecībā uz partijām. Ir virkne politiku, kas specifiskas kādai konkrētai partijai vai kādas partijas iekšējam grupējumam politikānisko politisko spēļu kontekstā. Tai pat laikā ( un tādu politiku ir pilnīgi noteikti vairāk kā 50% no specifisku parciālu politiku kopkksaita) lielākā daļa Darbu ir faktiski jebkuras politiskas partijas darāmi, bet tie ir tie darbi par kuriem neatlec tūlītējs politisks kapitāls, tās ir ilgtermiņa politikas. Somijas Centra partija XX gs. sākumā startēja ar ap 5% vēlēšanās iegūto balsu, nu jau laikam 30 gadus tā laikam ir Somijas valdošā partija un ne taisās varu atdot, ne tai kāds (Somijas iekšienē vai ārpus tās) to taisās atņem; partija vienkārši dara labi savu darbu.

    Kopsavelkot. Rietumu civilizācija taisni tāpēc ir un vismaz kādus 100 gadus būs vadošai spēks pasaulē Tāpēc, ka katram tās loceklim vienlaicīgi ir iespēja un daži to prasmīgi izmanto – spēlēt vienlaikus 2-3-10-100 sociālās lomas, kaut kādā mēra var teikt pamanās vienlaikus būt pat 100 pasaules tautu pavalstnieki vienlaikus. Es domāju ka IT-isti ir viena no pasaules tautām, katoļu ir ap 1 miljardu – katolis , kas paceļojis pa pasauli mani sapratīs, ir latvieši un Latvijas pilsoņi – šie kopumi acīmredzami nesakrīt. Un ir svarīgi katram pašam saprast kas/kuri katrs cilvēks ir katrā konkrētajā momentā. Rietumu civilizācijai raksturīga organiska personības sašķelšanās ( tas labi parādīts R. Šeklija stāstos latviski krājums – Šis tas par velti; Šeklijs pēc izglītības ir fiziķis, tas ir būtiski; Latvijas politiku vēl arvien lielā mērā veido fiziķi un mākslas zinātnieki, citi universitātes līmeņa izglītību ieguvušie). Austrumu civilizācijai ( piem. daudznacionālajai/daudztautu Ķīnai) raksturīgs domāšanas organisms- sinkrētisks domāšanas veids.

    Faktiski latvietis tā īsti neiederas ne R , ne A domāšanas modelī. Par latvieti un latvietību es atbilstoši ( nu,labi lietosim Vairākumam latviski runājošo saprotamāku vārdu adekvāti) varu runāt tikai latviski, savādāk vienkārši neiznāk.

    Un viens no aktuāliem jautājumiem ( nosauksim to par vienu no patreiz būtiskākajā 10 politikām) patreiz un tuvākajos apmēram 20 gados būs par Latvijas attīstības perspektīvu pēc, teiksim, Igaunijas, ASV vai Šveices modeļa.

  • KaTs,
    man neizsakāms prieks un lepnums par tevi. Tu esi vienkārši fantastisks. Kaut visi cilvēki būtu tādi, kā tu. Gudri, kādā partijā, ar darbu un atalgojumu un iniciatīvu tulkot bez atlīdzības.
    Tu esi vienkārši ģēnijs. Es nezinu vai kāds tev to ir teicis, tādēļ pateikšu – tu esi vienkārši Super. Esmu pateicīgs, ka man ir tas gods tevi satikt virtuālajā vidē. Es ceru, ka satikšu tevi reālajā nākamajā dzīvē – jutīšos pagodināts.
    ——-
    Tavs skatījums uz politiku ir sajūsminošs, aizraujošs un kaut kas pilnīgi jauns un nedzirdēts. Kaut es spēti tik dziļi izprast politiku, kā tu to acīmredzami proti. Nu vienkārši… vienkārši… trūkst vārdu.
    Esmu saviļņots par par tavu atklāsmi par latviešu neiederēšanos ne R ne A, jo tas tieši saskan un ir sagadījies, ka arī ģeogrāfiski Latvija ir tieši pa vidu. Kādas atklāsmes.
    Uzraksti vēl kaut ko par politiku un latvietību. Lūdzu.

  • Jāni, Tu pamatīgi sapinies savos argumentos! Tāpēc neatbildēšu. Bet par tiem partijniekiem runājot, viņi taču nespēj nevienu sakarīgu domu izdvest. Visur tikai solījumi un savu darbu apdziedāšana. Sakarīgākais viņiem ir stāsts par to, kā tirgū kāpostus pirkuši ( krieviskajā variantā – lapšu čto na uši vešaķ). Es neko neteiktu, ka tādi lietpratēji likumus urķētu. Bet nē, viņi taču lien pie ekonomiskās varas, putro, zog un bļauj. Ķeriet tos zagļus, kas nav mūsu partijā un koalīcijā! Atbildīgie bija iepriekšējie, mēs tie labie! Visus šos 20 gadus tas vien dzirdams dažādās interpretācijās. Vēmiens nāk!

  • Kats=I-Vi-s-s

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.