A.Dzenis: ‘Brīvnieka deklarācija’

Ierosme pārdomām par īstenu brīvību.

  1. Brīvnieks ir cilvēks, kurš personisko un sabiedrisko dzīvi veido pēc brīvības principa.
  2. Brīvība ir cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savu gribu, labprātīgi saskaņojot to ar citu cilvēku gribu un dabas norisēm. Pretstats brīvībai ir kundzība – personas vai personu loka gribas uzspiešana citām personām ar varas vai viltus palīdzību, kā arī cilvēka brīvību nosakošo apstākļu likvidēšana.
  3. Cilvēka gribu nosaka viņa vajadzības un vēlmes, kas var būt kopīgas un atšķirīgas dažādām sociālajām grupām.
  4. Brīvību dažādos vajadzību līmeņos nosaka šādi apstākļi: a) fizisko vajadzību līmenī – spēja sevi nodrošināt ar nepieciešamo pārtiku, mājokli un apģērbu, kā arī spēja aizstāvēt savu ķermeni un iztikas resursus pret varmācību; b) sociālo vajadzību līmenī – labprātība sociālo kontaktu veidošanā un kontaktu motivācijas noteikšanā, brīvās gribas respektēšana, neatkarība no varmācīgas hierarhijas un uzspiestiem kopdzīves noteikumiem sabiedrībā; c) garīgo vajadzību līmenī – spēja patstāvīgi noteikt savas dzīves vērtības un pasaules skatījumu neatkarīgi no sabiedrībā valdošajām vairākuma paradigmām, reliģiskajām, ideoloģiskajām un morālajām doktrīnām; uzspiestu ideoloģiju noraidīšana.
  5. Brīvību nosakošo apstākļu pastāvēšana un brīvības īstenošana visefektīvāk ir panākama brīvnieku kopienā. Brīvnieku kopiena ir brīvnieku apvienība, ko vieno radniecības saites, kopēji resursi, vajadzības, vērtības vai intereses, kā arī vēlme atvieglināt vajadzību apmierināšanu. Kopienas pastāvēšanas pamatmotivācija ir personiskās brīvības uzturēšana un saglabāšana.
  6. Kopienas brīvību nodrošina tās locekļu nepastarpināti kontakti un dalība kopdzīvē, kas nodrošina katra brīvnieka gribas un vēlmju pārskatāmību un gribu saskaņošanas iespēju, kā arī samazina uzkundzēšanās draudus. Vislielākā nepastarpinātu kontaktu nodrošināšanas, kā arī grupējumu un hierarhijas neveidošanās iespēja ir kopienā, kuras locekļu skaits nepārsniedz 500 personas.
  7. Ilgtspējīgus brīvību nosakošos apstākļus fizisko vajadzību līmenī nodrošina dzimtīpašums – personas mantojamā īpašumā esoši, neapgrūtināti kustamie un nekustamie resursi, kas nodrošina fizisko vajadzību patstāvīgu apmierināšanu un saimniecisko stabilitāti.
  8. Saimnieciskajā, likumdošanas, tiesas, pārvaldes un aizsardzības ziņā kopiena ir pilnīgi pašpietiekama, autonoma un neatkarīga. Sabiedriskās lietas pārvalda vēlētas amatpersonas. Publiskā gribu saskaņošana un domstarpību atrisināšana notiek dažādos līmeņos: kopienas līmenī – starp kopienas locekļiem, kopienu konfederācijas līmenī – starp kopienām. Kopienu konfederācija ir arī augstākais apelācijas līmenis personu strīdu lietās.
  9. Brīvniekam saistoši ir: a) labprātīgi un abpusēji slēgti līgumi ar citām personām un personu apvienībām; b) saskaņā ar brīvnieka gribu pieņemti kopienas iekšējie likumi; c) kopienu konfederāciju likumi, ko kopīgi izstrādājuši kopienu delegāti, un kas tiek akceptēti kopienās. Konfederāciju likumi attiecas vienīgi uz kopienu kopīgajām interesēm un neskar nedz kopienu, nedz indivīda iekšējo dzīvi.
  10. Centralizēta valsts vēsturiski ir tapusi kā atsevišķas kārtas vai iedzīvotāju grupu parazitēšanas un varas monopola uzturēšanas aparāts. Neraugoties uz centralizētas valsts formālo iekārtu (demokrātija, monarhija, oligarhija), tās ietvaros brīvība nespēj pastāvēt šādu iemeslu dēļ: a) nepastāv personas nepastarpināta dalība pārvaldē un amatpersonu atbildība; b) ar nodokļu un saimnieciskās darbības likumu palīdzību personiskie resursi pret to īpašnieku gribu nonākuši valsts tiešā vai netiešā kontrolē un bezatlīdzības ekspluatācijā; c) likumdošanas, izpildu un militārā vara ir koncentrēta valdības un ierēdņu aparāta rokās. Reālas brīvības publiskās īstenošanas priekšnoteikums ir valsts varas decentralizācija.


Agris Dzenis
, brīvvēsturnieks
agrisdzenis[AT]inbox.lv


  • Amen.
    Es pasldinu sevi par brīvcilvēku.

  • Es arī. Mēs esam jau divi.

    P. S. Brīvam būt ir jāmācās. Neaizmirsīsim to.

  • Es ar, es ar. Jau trešais gads riņķī, kopš esmu brīvcilvēks.

  • Formāli esmu brīvs kopš nokāpu no Barikādēm. LR pasi neņemdams paliku brīvs no visa kas ar to saistīts – bankas, kredīti, nodevas… LR tiesa atbrīvoja mani aizmuguriski no dzīvokļa ar visām mantām, cik nevarēju uz muguras aiznest. Brīvi saimniekoju savas dzimtenes milijons aizlaistajos hektāros. Brīvi smaidu un dāvinu Dabas doto pilsētniekiem, kuriem parasti pat laika vairs nav priekš sevis, kur nu vēl Brīvības. Zvanu cik varu uz Latvijas Radio BRĪVO mikrofonu lai vēl kādam atgādinātu par brīvo Garu. Brīvi lietoju sabiedriskos labumus, kritizēju birokratus un partokrātus – jo taču nemaksāju viņiem algu.
    Faktiski mēs VISI it kā PIEDZIMSTAM brīvi …

  • Tas nu ir fakts – “formāli brīvs”, “it kā .. brīvi”.. ;)

    Kamēr nav ģimenes (vai arī – kamēr nav pat domas par savu ģimeni), tikmēr tā var – ar (it kā) brīvību vien… Kaut kad pienāk laiks arī atbildībai..

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.