J.Paiders: ‘Finanšu okupācija un brīvais tirgus’

Kā raksta žurnāls Newsweek (skat. rakstu www.2v.lv), Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi stratēģiju, kas paredz Baltijas valstu ekonomisko okupāciju. Krievija ir izstrādājusi jaunu ārpolitikas stratēģiju un nolēmusi izmantot brīdi, kad Baltijas valstīs mazinās Eiropas Savienības investoru interese, lai Krievija varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, iegādājoties uzņēmumu aktīvus par ļoti zemām cenām. Krievija plānojot izmantot Baltijas valstu transporta infrastruktūru Krievijas tranzīta optimizācijai virzienā uz Eiropas Savienību, bet Lietuvas transporta infrastruktūra tiks izmantota, arī lai nodrošinātu Kaļiņingradas apgabala saikni ar pārējo Krieviju.

Krievija iepirkšot reālā sektora uzņēmumus, īpaši cenšoties iegādāties enerģētikas, informācijas tehnoloģiju, loģistikas un transporta nozaru lielākos uzņēmumus. Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis atteicās komentēt šo dokumentu, jo tam nesot oficiāla apstiprinājuma. Ministrs dokumenta saturu nosauca par “interesantu lasāmvielu”. Tomēr daudzi jau paguvuši izpaust savu sašutumu par Krievijas iecerēto Latvijas ekonomisko okupāciju.

Pirms klaigāt un vicināt rokas, ir jāsaprot, kas ir kapitālisms un brīvais tirgus. Divdesmit gadu Latvijas politikas galvenais motīvs bija ātra un lēta privatizācija, jo mums visu regulēs brīvais tirgus. Tikai un vienīgi brīvais tirgus! Latvijas politiskā virsbūve ar vairākiem izņēmumiem ļāva privatizēt stratēģiskos uzņēmumus. Pēc privatizācijas tika pilnīgi atļauta brīva kapitāla kustība. Un tur, kur ir brīva kapitāla kustība, īpašnieki var mainīties desmitiem katru sekundi. Brīvas kapitāla kustības apstākļos Latviju var finansiāli okupēt kaut vai Nigērija, Paragvaja vai Papua Jaungvineja. Ja Eiropas, Saūda Arābijas vai Amerikas investori nesaskata perspektīvas Latvijas uzņēmumos un atsakās no investīcijām šajā zemē, tad Latvijas ekonomika un tās lielākie uzņēmumi var nonākt jebkuras grupas vai jebkuras valsts kontrolē. Tas ir kapitālisms! Tas ir brīvais tirgus! Tieši šādu laimi cēla visas valdošās politiskās partijas pēdējos 20 gadus! Tieši tas bija jau realizēto un vēl tikai ieplānoto privatizāciju mērķis. Ja ir brīva kapitāla kustība, tad Gazprom, Transņeft vai Noriļskij nikeļ var nopirkt jebkuru SIA vai akciju sabiedrību. Un viss!

Tomēr Krievijas finanšu okupācijas plāniem ir divas puses. Lai kāds kaut ko iegādātos, vispirms citam ir jāpieņem lēmums to pārdot! Lai Roulendu ģimene Lielbritānijā varētu iegādāties akciju sabiedrības Diena akcijas, vispirms Bonnieru ģimenei Zviedrijā bija jāpieņem lēmums uzņēmuma akcijas pārdot. Krievijas finanšu okupācija var īstenoties tad un tikai tad, ja zviedri, amerikāņi un citi labestīgie investori izlems pārdot Latvijas investīcijas jebkuram, kas maksās vairāk, neatkarīgi no tā, vai tas ir kāds Kremlim pietuvināts energoresursu gigants vai vienkārši nezināmas izcelsmes Bahamās reģistrēts ofšors. Krievija šeit ienāks tikai tad, ja no mums atteiksies Rietumu investori. Ja Rietumu investori vadīsies pēc brīvā tirgus principiem un maksimālā finansiālā izdevīguma sev, tad tie pārdos Latvijas investīcijas jebkuram, kas piesolīs lielāko cenu. Tiklīdz īstenosies Andra Šķēles kvēlākie sapņi (kuru aprises ir ieskicētas Tautas partijas Priekšlikumos tūlītējai rīcībai), tad, tiklīdz valsts stratēģisko – enerģētikas un transporta sfēras – uzņēmumu akcijas nonāks fondu tirgos, tie momentā nonāks… Krievijas kontrolē! Tieši šie sektori ir ierakstīti Krievijas finanšu okupācijas plānā.

Tomēr tagad ir zināms patiesības mirklis, lai saprastu, kas tik tiešām ir Latvijas draugi un kam mēs bijām vajadzīgi tikai kā dzīvais vairogs pret tālibu lodēm un ērta vieta, kurā eksperimentēt ar brīvā tirgus reformām. Izskatās, ka Latviju kārtējo reizi uzmet tā saucamie Rietumu draugi. Šis ir mirklis, lai sabiedrība (valdības un brīvā tirgus ideologu vietā) definētu savas nacionālās intereses. Latvijai ir jānosaka nozares, kur uzņēmumi būs vajadzīgi, lai realizētu valsts politiku. Sarunās ar Krieviju Latvijai ir jāvadās tikai no savām interesēm. Latvijai ir jāaizmirst par tādu tā saucamo Latvijas draugu interesēm, kas vispirms Latviju ekonomiski samaitāja un tagad gatavi notirgot jebkuram ņēmējam. Latvijai ir jāvienojas ar Krieviju par savstarpēji izdevīgiem risinājumiem Krievijas tranzīta optimizācijā. Krievijas ekonomiskās intereses Eiropas Savienībā ir jārespektē un jāpalīdz tās realizēt, saņemot par to taisnīgu atlīdzību un paturot vietējā kontrolē stratēģiskos uzņēmumus. Tieši tā rīkotos jebkura sevi cienoša valsts, ja to uzmestu tās bijušie draugi un partneri.


Juris Paiders
, pārpublicēts no www.nra.lv
Ieteica J.Kučinskis


  • Tātad izvēle vienkārša: ja brīvais tirgus, tad tikai komplektā ar okupāciju un kolonizāciju.
    Ja negribi, lai visi, kam nav slinkums, saimniekotu pa tavu māju, tad aizver durvis un pats esi saimnieks savā teritorijā.

  • vecaa padomju maaciiba, ka viss kas ir valsts iipashums noved pie pilniigas atpaliciibas un 20 gadus boreetais , ka briivais tirgus ir visu panaceju panaceja, cilveekus novediis pie smadzenju uzspraagshanas….))

  • Pareizi jau P. saka, tikai kāds no tā labums. Mums jau nav nacionālu partiju. Tikai Rietumu vai Austrumu orientācijas kampēji.

  • Neticu šāda veida dokumentiem kas itkā pastāv.
    It sevišķi ka visādi speido gudrinieki mēģina iestāstīt ka LV taisās ekonomiski okupēt……..
    KĀPĒC tie gudrinieki nerunā par okupāciju KAS JAU IR NOTIKUSI????????????????????????
    KAM piedre mūsu nauda???????
    KĀ LABĀ darbojās mūsu ārpolitika????
    ….

  • Pravietis norādīja svarīgu punktu. Vien pastāv iespējamība, ka tie, kas tagad okupējuši, savu laupījumu pārdod Krievijai (tāpat kā amerikāņi krieviem pārdeva Mažeiķu naftas kompleksu, kas amerikāņiem bija praktiski uzdāvināts). Ko viņi jau vairākkārt darījuši (Latvija savulaik Krievijas sastāvā nenonāca iekarošanas rezultātā, Latvijas hercogistes Krievijai pārdeva vācu hercogi un Zviedrijas karalis, par to saņemot labu naudu un/vai privilēģijas. Vien Latgale Krievijas sastāvā nonāca Polijas dalīšanas rezultātā). Tāpat 1940. gadā un Jaltā.
    UN, protams, analizēts tiek Newsweek raksts, nevis oficiāls Krievijas dokuments. Īstenībā viss varbūt ir citādi.

  • Tas viss ir tikai spekulācijas, jo situācija ES mainās tik strauji, ka nekādu ilgtermiņa stratēģiju nemaz nav iespējams uzrakstīt.
    Pēdējais jaunums: triljonu lielais eirozonas beilauts jau izgāzies. Likumsakarīgi, jo glābts tiek nevis organisms, bet parazīts vai vēža šūnas.

  • Nav tāda brīvā tirgus un nav kapitālisma. Tur, kur paredzama peļņa, kapitālisms saaug ar valstu likumdošanu un izveido industrijas, kurās no malas iekļūt nemaz nav iespējams. Par lauksaimniecību labāk nerunāt. To regulē regulas, kvotas un subsīdijas, + valsts likumdošana (pat mums kādreiz bija likums par cukuru).

  • Slima suņa murgi. Autors nesaprot, kas ir brīvais tirgus. Nu nav ne mums, ne ASV brīvais tirgus. Ja būtu brīvais tirgus, tad neviens neglābtu bankas un nemaz nevajadzētu glābt, jo nebūtu centrālo banku (centrāli plānotas monetārās sistēmas) izraisīta krīze.

  • Jā, brīvais tirgus ir tikai ideoloģija, ko izmanto lielvalstis, lai ielauztos un pārņemtu upurvalstu ekonomiku. Kad Ķīna, kurai ir pāris triljonu ASV dolāru rezervēs, gribēja nopirkt pāris ASV naftas kompānijas, ASV to protams neļāva. Bet Latvijā brīvais tirgus ir. Tādā nozīmē, ka mēs nesargājam savu iekšējo tirgu un resursus. Apmēram 70% Latvijas resursu kontrolē ārzemnieki. Kā citādi liksi šādu vaļību saukt, ja ne brīvais tirgus?

  • Jāni, esmu dzirdējis, ka krievi tādus gadījumus sauc par “OBJEBALOVKU”.

  • Janis_K, ja es no tevis vēlos nopirkt māju un tu piekrīti pārdot par konkrēto summu, vai tu esi upuris? Brīvprātīgā darījumā abas puses iegūst, jo savādāk darījums nenotiktu. Kāda starpība kurš ko kontrolē, ja tas notiek brīvprātīgi? Kas ir labāk – īrēt dzīvokli vai pirkt? Viss atkarīgs no cenas. Tieši tas pats ir ar visu pārējo. Ja izdevīgāk ir pārdot nekā pašam ņemties ar biznesu, tad pārdod. Tur nav neviena upura. Brīvajā tirgū gūst peļņu tie, kas spēj labāk apmierināt patērētāju vēlmes. Tie, kas to nespēj, zaudē un atbrīvo resursus citiem, kuri to spēj labāk. Kas īsti ir bīvais tirgus – te ir laba lekcija http://mises.org/media/4841

  • JānisK rakstīja:
    “(Latvija savulaik Krievijas sastāvā nenonāca iekarošanas rezultātā, Latvijas hercogistes Krievijai pārdeva vācu hercogi un Zviedrijas karalis, par to saņemot labu naudu un/vai privilēģijas. Vien Latgale Krievijas sastāvā nonāca Polijas dalīšanas rezultātā).”
    Jāni, Tu tiešām domā, ka te visi ir grūtgalvji, palīgskolas absolventi, kas nezin Latvijas vēsturi?
    Latvija, kā zināms, Krievijas impērijas sastāvā nonāca pakāpeniski. Vidzemi Krievija ieguva sekmīgas militārās darbības rezultātā Lielajā Ziemeļu karā. Došu tikai divus citātus, kas aprāda Krievijas darbības Latvijā šī kara sākuma un beigu daļā.
    1)1702. gada beigās Šeremetjevs bieži citētajā vēstulē caram Pēterim rakstīja: “Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?”
    2)Kaut arī jaunais līgums ar karaļa tronī atjaunoto Augustu II noteica, ka pēc kara Pēteris I iegūs Ingriju un Igauniju, bet Augusts II Vidzemi, tūlīt pēc uzvaras Poltavas kaujā Pēteris I savus galvenos spēkus 40 000 vīru sastāvā pa abiem Daugavas krastiem virzīja pret stipro Rīgas cietoksni. Rīgas aplenkums ilga astoņus mēnešus no 1709. gada novembra līdz 1710. gada jūlijam, kura laikā to aizstāvēja 12 000 liels zviedru garnizons. Bada un mēra piespiesta, Vidzemes bruņniecība, Rīgas pilsētas rāte un ģildes Šeremetjeva kara nometnē Dreiliņos parakstīja padošanās aktu Krievijas caram. Rīgas kapitulācija vēlāk Nīštates miera sarunās tika traktēta kā “labprātīga padošanās” Krievijai, tādēļ Polijas-Lietuvas karalis esot zaudējis savas līgumā ar Pēteri I paredzētās tiesības uz Vidzemi. 1710. gada militārās kampaņas laikā krievu armijai līdz oktobrim izdevās ieņemt vēl sešus svarīgus Baltijas jūras cietokšņus – Viborgu, Elbingu, Daugavgrīvu, Pērnavu, Keksholmu un Tallinu. Arī Igaunijas bruņniecība parakstīja padošanās līgumus Krievijas impērijai, kas lielā mērā sakrita ar Viļņas ūnijas principiem 1561. gada Livonijas ordeņa padošanās paktā Polijas-Lietuvas karalim Sigismundam I Augustam. Krievija ievēroja Baltijas provinču autonomiju līdz pat 19. gadsimta beigām, tomēr, atšķirībā no Somijas, neļāva paturēt hercogvalstu statusu.

  • Protams, Juri_L.
    Un visbrīvākais tirgus ir tad, ja pats taisi biznesu, pats izdod likumus un, ja vajag, samaksā tiesnešiem. Ko par naudu nenopirksi… Vēl ļoti brīvs tirgus ir tad, ja veidojas monopoli, kuri, uzpērkot ‘mazos’, kļūst ar vien ietekmīgāki un/vai savstarpēji sadala ietekmes sfēras un zonas. Un pavisam pavisam lieliska ‘lekcija’ par brīvo tirgu ir aplūkojama šeit – http://www.tautasforums.lv/?p=1673.

  • Ivo, nerunā muļķības. Monopoli var pastāvēt tikai ar valsts atbalstu. Ja kāds gūst lielu tirgus daļu brīvā tirgū, tad tas ir tikai tāpēc, ka spēj efektīvāk piedāvāt produktu vai pakalpojumu. Kas tur slikts? Te vairāk par monopolu: http://www.youtube.com/watch?v=8C4gRRk2i-M . Runājot par Pērkinsu. Neticu, ka vīņš ir tas par ko uzdodas, bet zinu, ka tādas lietas notiek. Bet kāds tam sakars ar bŗivo tirgu? Tas ir kaut kas pilnīgi pretējs brīvajam tirgum.

  • Pilnīgi brīvs starpvalstu tirgus ir pilnīgi murgaina ideja. Tikpat labi to varētu salīdzināt ar domu, ka jebkurš organisms var brīvi pieslēgties pie jebkura cita organisma fizioloģiskajām sistēmām. Ir jau protams tādi organismi, kas to cenšas panākt un mēs labi zinām, kas tie ir – utis, cērmes, blaktis – parazīti vienā vārdā. Tu, anonīmais Juri, aizstāvi parazītu tiesības parazitēt.

  • Valter, tu aizstāvī parazītisku sistēmu. Brīvajā tirgū neviens nevienam nevar neko atņemt, viss notiek brīvprātīgi. Tavas utis un cērmes ir valdība un centrāli vadīta ekonomika.

  • Jā, Valter, Tavu sagrozīto pusvēstures variantu zinu. Protams, tā karadarbība bija. Ziemeļu karš. Ilgs un postošs, izmantojot izdedzinātās zemes taktiku. Un zviedri zaudēja, taču ne kapitulēja. Un beigās tomēr Krievija no Zviedrijas Vidzemi nopirka par diviem miljoniem dālderu un tiesībām ik gadu Vidzemē iepirkt labību par 50 000 tā laika rubļu. To ir aprakstījis Uldis Ģērmanis “Latviešu tautas piedzīvojumos” un citur, kurš ilgi strādāja Zviedrijas arhīvos un bija arī Zviedrijas mēroga titulēts vēsturnieks.
    Un arī Kurzemes-Zemgales hercogs Pēteris Bīrons savas privilēģijas par diviem miljoniem rubļu, titulu un pensiju pārdeva Krievijas impērijai, pats ar laiku iegūstot vienu no ietekmīgākajām pozīcijām visas impērijas pārvaldē. Par Latgales pievienošanu Krievijai vienojās Austrija, Prūsija un Krievija.
    Un tā Latvijas pārdošana ir sena Rietumu tradīcija, ko vēlāk piekopa arī Hitlers (Ribentropa-Molotova pakts), Anglija, Rietumu sabiedrotie.
    Tā ka pamācies vien vēsturi un nejauc citiem galvas.

  • Juris_L acīmredzot vēl citas ideoloģijas sekotājs. Iespējams, libertiānis. Diemžēl demokrātija bez stipras valsts ir neiespējama lieta. Stipra valdība ir aktīvas tautas suverenās varas izpausme, tā sabiedrības intereses sargā no visādiem iespējamiem feodāļiem vai oligarhiem.
    Mūsu valdība gan nepārstāv sabiedrības intereses, bet gan baņķieru, spekulantu un citu parazītu intereses. Kas vainojams? Pati sabiedrība, kas nav savas intereses apzinājusies un mērķtiecīgi īstenojusi, ieceļot stipru valdību.
    Mūsu Latvijas valdība ir ļoti vāja. To rausta visi, kam nav slinkums, bet sabiedrība ir pasīva.

  • Jā, jā , Jāni, – buržuāziskie nacionālisti – vēstures kropļotāji, IIPK rezultātu pārskatītāji, utt. Vajag ar tiem cīnīties! Moloģec!
    Pagaidi tik, atradīšu Ģērmani (grāmata kaut kur noklīdusi), tad paskatīsimies kā viņš traktē Nīštates mieru un sekojošo Vidzemes “pārdošanu”. Stipri šaubos, ka Tev pa labu.

  • Nu man tā grāmata ir tepat blakus. Varētu jau tās lappuses noskannēt, bet neredzu šiem strīdiem jēgu. Jo Tev tā ir ticība, un par ticības lietām taču nediskutē ar racionāliem argumentiem un faktiem.

  • Tā nu nav vis, ka tas būtu ticības jautājums. Kā jebkuru vēsturisku notikumu, arī Ziemeļu karu un tā rezultātus var analizēt, izvērtējot pēc būtības gan procesu, gan apstākļus, gan konkrētas darbības. Īsumā – Pēteris I de facto iekaroja Vidzemi, Igauniju un Ingriju un pēc tam uz uzvarētāja noteikumiem slēdza mieru ar pretinieku. Krieviem vienmēr ir gribējies noformēt savus iekarojumus kā labprātīgu padošanos, atbrīvošanu (šis variants viņiem allaž ir bijis vistuvākais), glābšanu, utt. Tāpēc arī tapa atbilstoši dokumenti. Divi miljoni dālderu par Zviedrijas fiska lielāko ienākumu devēju bija smieklīga summa un to, kā norāda Dunsdorfs, atzina paši krievi. Tomēr Zviedrijai attiecībās ar Krieviju toreiz nebija lielākas izvēles panākt citu lietu izklāstu kā Baltijas valstīm 220 gadus vēlāk.
    Plašāks notikumu izklāsts lasāms E. Dunsdorfa darbā Latvijas vēsture 1710-1800.
    http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/latvijas-vesture-1710-1800/3952/

  • Tas nemaina faktu, ka Latvija tika pārdota. Vari sameklēt arī par Kurzemes lētu pārdošanu.
    Tas, ka pārdeva lēti, tikai liecina par mūsu subjektīvo cenu “rietumu sabiedroto” vērtību skalā, proti par to, kādi viņi mums “draugi”.
    Hitlers arī neprasīja daudz (tikai stratēģisko izejvielu piegādes par samaksu), Rietumu sabiedrotie Jaltā vispār nekādu maksu no PSRS neprasīja, pat apdāvināja ar jaunām teritorijām.
    Tātad nekāda strīda nav. Es neko citu arī negribēju pierādīt, tikai “rietumu sabiedroto” dabu un tradīciju. Pārējais ir nelietderīga matu skaldīšana. Rietumi ir tirgoņi un gatavi tirgoties ar visu. ka tik nāk nauda. pat ja tā tikai īstermiņa.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.