V.Odišvili: ‘Rīga vai Rīgaistāna?!’

Nav slidenākas tēmas rietumu pasaulē, kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem – White flight. Tā ir plaša un pretrunīga tēma, kura visu laiku skaitījās ‘tabu’ un par kuru (ļoti nedroši) sāka runāt tikai pavisam nesen.1

Tātad, kas tas ir – White flight?2 Tā ir globāla problēma, par to daudz strīdas, un katrā valstī tai ir sava specifika, bet viena lieta ir skaidra – baltie pamet pilsētas, ‘laižas’ prom uz nomalēm un priekšpilsētām, jo negrib dzīvot starp ‘krāsainajiem’. Viņi dara to nevis tāpēc, ka šos cilvēkus neieredzētu (kā tas bieži vien tiek pasniegts), bet tāpēc, ka labāk jūtas sev ierastā, vidē – starp savējiem!

Kā tas notiek? Tiklīdz kādā rajonā sāk apmesties ‘krāsainie’, tā baltie cenšas pārcelties uz citurieni. ‘Brīvās’ vietas nekavējoties aizņem kāds no jaunatnācēju kopienas. Tā īsā laikā tas kļūst par ‘viņu’ rajonu. Ir dzirdēts pat par gadījumiem, kad tikušas pielietotas kriminālas metodes, lai piespiestu baltos pārdot savus īpašumus ‘zem tirgus cenas’. Bieži vien šie cilvēki, nespēdami nopirkt adekvātu dzīvojamo platību pilsētā, pārceļas uz nomalēm, priekšpilsētām, vai arī citām valstīm, kur privātīpašuma cenas un dzīves dārdzība ir zemāka. Pagājušajā gadā Lielbritāniju esot pametuši apmēram 1.8 miljonu britu.

No ‘krāsainajiem’ rajoniem ir viens solis līdz tā sauktajām etniskajām mini valstīm, kuras, ignorējot valsts likumus, dzīvo saskaņā ar savām tradīcijām. Iebraucēji pamazām pārņem biznesa struktūras, iekļūst vietējās valdībās, kļūst noteicēji pilsētās un perspektīvā arī valstī!

Kādreiz tika uzskatīts, ka etniskā minoritāte integrēsies britu sabiedrībā. Nekas no tā nesanāca! Tad sāka runāt par multikulturālu sabiedrību (izklausās smukāk nekā segregācija3) . Pēc nesenajām spridzināšanām Londonā tika atmesta krietna daļa britiem raksturīgās divkosības, un sāka runāt par to, ka nepareiza imigrācijas politika novedusi valsti bezdibeņa malā – gandrīz vai civila kara priekšvakarā, un sprādzieni Londonas metro esot kas līdzīgs šī kara pirmajām zalvēm…

UK pašlaik esot tādā ‘ķezā’, ka pat opozīcijas partija neuzdrīkstoties par to stāstīt tautai, un ko vispār varot prasīt no valdības situācijā, kad neviens pat īsti nezinot, cik cilvēku ir valstī! Izklausās pēc anekdotes, vai ne?4

Bet.. kāpēc es jums to stāstu? Kāds tad mums latviešiem ar to visu sakars – tās ir britu problēmas, lai viņi par to arī uztraucas! Tā gluži nav. Mūsu iestāšanās EU nozīmē brīvu darbaspēka kustību, abos virzienos, tātad, šeit drīz var parādīties viesstrādnieki no Āzijas un Āfrikas un… Latvija agrāk vai vēlāk var kļūt ‘krāsaina’! Rīga rītdien var kļūt tāda, kā Londona ir šodien!5

Jāsaprot, ka ir būtiska atšķirība starp mums un, teiksim, aziātiem. Mēs esam individuālistu, bet viņi ir kolektīvistu kultūras pārstāvji.

Kāda tam nozīme šajā kontekstā? Ja kāds latvietis dodas uz Dublinu ‘audzēt šampinjonus’, un tur viņam viss ir ‘OK’, tad viņa (mazskaitlīgā) ģimene tam bieži vien pievienojas.

Ja Rīgā iemanīsies ‘aizķerties’ kāds aziāts, tad ar laiku uz šejieni pārcelsies viņa kopiena (paplašināta ģimene) – visi brālēni un māsīcas, onkuļi un tantes ar visām savām piecu bērnu ģimenēm! Domājat, ka viņi šeit centīsies apgūt latviešu valodu un integrēties? Briti sākumā arī tā domāja.

Iedomājieties, Maskavas ‘Forštatē’ – krievi, Torņakalnā – ķinieši, Sarkandaugavā – nēģeri, Teikā – indusi, bet latvieši? Nu.. gan jau – kaut kur!6

Mums vienmēr ir bijušas, un arī tagad ir, domu starpības ar mūsu austrumu kaimiņu – Krieviju. Kad mēs mēģinām ar viņiem noskaidrot strīdīgus jautājumus, vai nedarām to, ko viņi grib, mūs nereti saukā par fašistiem. Ir jābūt gataviem, ka nākotnē (jaunatnācēji) mūs sāks saukāt arī par rasistiem!

Starp citu, par krieviem.. Ja tā labi padomā, mēs nemaz tik atšķirīgi neesam, jo viņi, tāpat kā mēs, ir kristieši (tā tiek uzskatīts), bet kopēju valodu mums tā arī neizdodas atrast. Starp jaunatnācējiem un mums būs praktiski nepārvarama kultūras barjera – ar lielu varbūtību mēs nesapratīsim viņus un viņi nesapratīs mūs – iespējams pat necentīsies to darīt!7

Nobeigumā gribētu uzsvērt to, ka mana raksta uzdevums nebija analizēt šo problēmu, bet tikai pievērst plašākas latviešu sabiedrības uzmanību tās esamībai un…likt aizdomāties!

Briti, slēpdami rūgtumu aiz ironiska smaida, sauc savu galvaspilsētu par Londonistan, jo viņiem pašiem tur vietas drīz vairs nebūs. Mēs kopējiem spēkiem varētu mēģināt viņu kļūdas neatkārtot tā, lai tiem letiņiem, kuri pašlaik zem galdiem četrrāpus staigā, Rīgu par Rīgaistānu saukt nenāktos, un viņiem šeit piederētu vairāk zemes nekā būs putekļu uz viņu kurpēm…8


Voldemārs Odišvili

  1. Būdams avantūrists, izvēlējos to manam diplomdarbam. []
  2. Balto cilvēku mukšana. []
  3. 1) Nošķiršana, atdalīšana; 2) polit., parasti vsk. Nošķirta iedzīvotāju nometināšana pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm. [avots: Tezaurs.lv] []
  4. Piem., ir daudz minējumu, cik īsti cilvēku dzīvo Londonā, bet vienīgais, ko var zināt droši, ir tas, ka tās metro katru dienu lieto ap 5 miljoni cilvēku. []
  5. Lai jūs nemulsina tas, ka šie cilvēki nav ES pilsoni – ir ļoti viegli iegādāties dokumentus (tos tirgo pat internetā), kuri ir pietiekami, kvalitatīvi, lai varētu ceļot un iekārtoties darbā. Turklāt varas iestādēm ir nospļauties, kāds ir šo cilvēku statuss – ka tikai viņi maksātu nodokļus! []
  6. Īrijā? []
  7. Tiem, kuri apgalvo, ka Rīga vienmēr ir bijusi multikulturāla, ieteiktu izmest likumu pa Eiropas lielpilsētu nomalēm – jūs sāksit saprast, KO šis vārds nozīmē. []
  8. Interesentiem ieteiktu ‘’iemest aci’’ The British National Party mājas lapā. []

  • Problēma Eiropas mērogā, īpaši Lielbritānijā, Francijā un Zviedrijā patiešām ir ļoti aktuāla. Latvijai, kamēr šeit ir n-tās reizes zemāks dzīves līmenis tas nav pārāk liels drauds, lai gan ar agresīviem melnajiem rasistiem jau šodien nākas saskarties arī mums:
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/328003-vm_amapersona_ludz_piedosanu_par_rasistisko_piezimi

    P.S. Lieliski redzams, cik ātri šis “krāsainais” Kenedijs pamanījies piesavināties rietumu imperiālistu uzvedības modeli – mazā valstiņā uzvesties tā, it kā atrastos savā dzimtsmuižā. Brīnums, kā viņš nepieprasīja arī valsts prezidenta un saeimas demisiju, bet sev dažus miljonus morālo ciešanu atvieglošanai.

  • Vēsture pārliecinoši liecina, ka izvirtušas, demoralizētas, alkatīgas, egoismā iestigušas patērētāju sabiedrības savu teritoriju agrāk vai vēlāk atdod tiem, kurus viņi uzskata par “barbariem”. Lielbritānija ir klasisks piemērs, kam seko ASV pavalstis un visi viņu dezorientētie satelīti, Latviju ieskaitot. Vēl pirms pus gadsimta Lielbritānija bija pirmā patiesi globālā impērija, “virs kuras saule nenoriet”, un šie “krāsainie” cilvēki, kas tagad nenovēršami pārņem britu salas, ir pilntiesīgi “Britu sadraudzības valstu” un Lielbritānijas karalienes pavalstnieki. Kā saka angļi, – “chickens are coming home to roost”.
    Lai arī Latvija nebija šīs impērijas sastāvdaļa, tagad, tuvredzīgi pieņemot t.s. “rietumu vērtības” un integrējoties šai Pax Americana sistēmā, arī mēs esam sevi nolēmuši izmiršanai un izzušana. Neatkarīgi no tā, kad un vai šeit masveidīgi iebrauks “krāsainie”, Latvija strauji izmirst, tās pilsoņi izšķīst pa mirstošajām globalizācijas metropolēm.
    “White Flight” Latvijai ir vēl raksturīgāks nekā Lielbritānijai. Jau diezgan ilgu laiku. Mēs pat nezinām, cik mūsu pilsoņu un tautiešu jau ir izbraucis. Un mēs neko nedarām, lai atkabinātos no šīs grimstošās impērijas.

  • ta ir kad valsti vada ka uznemumu nevis ka valsti. tai ir vienalga kas tai maksa nodoklus preteji valstij ka valstij. ja nodoklu maksatajs paliek parak neizdevigs to vienkarsi nomaina uz izdevigaku. ta ari ir ta imigracija. specigi atgadina padomju savienibu vai ne ta? ar cilvekiem skruvitem un propagandu par tautu sadraudzibu ar smukiem plakatiem kur visadu tautibu un rasu parstavji staiga rocinas sadevusies ar sauliti fona turpinot ignoret realitati kamer kaut kas patiesam smags nenotiek ko vienkarsi nevar ignoret psrs sabruksana piemeram. tapat padomju savieniba nacionalisms bija lamu vards un eiropas savieniba tads vards ir rasists. ja eiropas savieniba turpinas tada gara ka lidz sim arvien visu varu koncentrejot un ingorejot kas tai maksa nodoklus galvenais ka maksa tad tai ari bus tads pats liktenis. un paliksim ar veselu varzu negeriem un musulmaniem tapat ka krieviem.

  • starp citu iesaku autoram papetit kas notiek dienvid afrika ar baltajiem fermeriem.

  • Par to,
    - kas ir ģimene, kas tauta?
    - vai un kādēļ būtu tautām jārūpējas par pašsaglabāšanos un izaugsmi, vai varbūt labāk izšķīst globālajā patērētāju masā, ka tik katram lumpenim pilns kuņģīts?
    - vai katram ir tiesības brīvi izvēlēties jebkuru zemes pleķi uz šīs planētas, neatkarīgi ne no kā un iedibināt tur savu kārtību, nerēķinoties ar citiem? Vai to kādam var aizliegt?
    - kāda ir reālā situācija Latvijā, pasaulē? Nākotnes perspektīvas?
    - varbūt Brīvzemes likums daļēji atbild arī uz šo jautājumu?
    - kā kliedēt destruktīvo ‘nacionālisma jēdziena’ izpratni? Jo kā reiz rakstīju – esmu Latvijas UN pasaules iedzīvotājs un manā skatījumā tur ne tikai nav pretrunu, bet tie ir nedalāmi jēdzieni.

    Par šo visu, manuprāt, ir jādomā, jāizvērtē latviešu un citu tautu pieredze, t.sk. pieļautās kļūdas. Jādomā ļoti plaši, jo bez visplašākās ‘filozofiskās’ pieejas atbilžu meklēšanā, ar lielu varbūtību iebrauksim vienā vai otrā grāvī.

    Tas, kas mani interesē visvairāk, ir SADARBĪBAS iespējas – vai ar iebraucējiem būs (ir) iespējams sadarboties – un atkal – ne jau tikai ekonomisku jautājumu risināšanā. Ja rakstā informācija patiesa, tad angļu pieredze parāda, ka sadarbības iespējas atsevišķos gadījumos un atsevišķos jautājumos ir minimālas, kas noved pie ‘mukšanas’ no vietas, kur gadu simtiem esi juties saskaņā ar sevi, dabu un Visumu. No otras puses skatoties, varbūt pat zināmā mēra labi, ka arī latvieši šobrīd bieži ir “svešinieku” pozīcijās, kas varbūt mums ļaus nonākt pie kādām noderīgām atziņām, idejām un risinājumiem.

  • Sadarboties ar iebraucējiem? Vispirms jāiemācās sadarboties pašiem ar sevi. Lai sadarbotos, nepieciešami sadarbības subjekti.
    Lai saprastu, kā un kāpēc, gribu vēlreiz piedāvāt Ģērmaņa darbu “Kāpēc esam tādi, kā esam”. Saīsināts variants jau bija publicēts TF, taču, manuprāt, nopietni neizvērtēts. Tagad man ir šīs analīzes pilns teksts.
    Ar tiem britiem ir cita lieta. Viņi gadsimtiem ir bijusi impēriskā tauta, kas savu gribu uzspiedusi citiem, kas citus cilvēkus uzskatījusi zemākus par lopiem. Un šī nu ir tāda norēķināšanās stunda par to visu.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.