Brīvzemes likuma projekts. Priekšlikumi, papildinājumi un uzlabojumi.

Ievads.
Sistēmiskā jeb multikrīze, kura aptvērusi vairumu Rietumu pasaules, bet vissmagāk skārusi nelielās un Austrumeiropas postkomunistiskās valstis, t.sk. Latviju, pati no sevis nepāries. Jāsaka skaidri un gaiši – tā ir likumsakarīga, mērķtiecīga un pasaules finansu aizkulišu plānota un prasmīgi vadīta globāla akcija, kura turpināsies, cerot sasniegt savus nospraustos mērķus. Nebūs pārspīlēti to nosaukt par trešo pasaules karu – ekonomisko.

Galvenais mērķis (kā ikvienā karā) acīmredzami ir naudas, īpašumu un līdz ar to varas sagrābšana. Valdība kā pasaules aizkulišu paklausīga marionete un tās instrumenta – banku īstens lobijs ne tikai neizrāda ne mazāko vēlēšanos apzināt un novērst krīzes cēloņus, uzsākt un veicināt ekonomikas atveseļošanu uz jauniem, ilgtspējīgiem pamatiem, bet ir izdarījusi un joprojām paklausīgi dara vai visu iespējamo krīzes padziļināšanai un tās seku neatgriezeniskumam. Bankas ne tikai nenes nekādu atbildību par sastrādāto, vēl vairāk, valsts tajās voluntāri vai pat klaji noziedzīgi iepludina sociālā budžeta nodokļu naudu, kā arī aizņemas milzu naudu no SVF – nevis ekonomikas atveseļošanai, bet to sagrāvušā elementa – banku sektora “stabilizācijai”. Skaidrs, ka kredītatkarīgie valdības, LB, FuKTUK un KNAB vadoņi citādi rīkoties nemaz nevar, pat, ja gribētu. Jaunā nodokļu politika paredz palikušo godīgo uzņēmēju izspiešanu no aprites, atlikušo darba ņēmēju pilnīgu pāreju beztiesīgā “pelēkās ekonomikas” verga vai “simtlatnieka” stāvoklī vai piespiedu ekonomisko emigrāciju, apķīlātajiem maksātnespējīgo īpašumiem pārejot banku un lielo pārpircēju kontrolē. Šādas politikas rezultātu (slēpto mērķi) nav grūti saredzēt – Latvijas valsts suverenitātes pamatu sagraušana ar nācijas veselīgā, darbspējīgā kodola ekonomisku izspiešanu no valsts, zemes un stratēģisko uzņēmumu pāreju ārvalstu kapitāla rokās. Burtiski vakar jau parādījās ziņa par “Lattelekom” privatizāciju. Nav jābūt pareģim, lai uz samilzušā valsts ārējā parāda fona prognozētu arī LMT, “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļa” u.c. atlikušo stratēģisko valsts objektu privatizāciju. Nav grūti saredzēt, ka šāds scenārijs pilnībā saskan ar globālistu pasaules sagrābšanas plāniem. Bīstamākais, ka tautai iestāsta, ka krīze nav saistāma ar bankām un ir neregulējams, stihisks process, kuru izraisījušas objektīvas ekonomiskās likumsakarības. Nekas nav tālāks no patiesības, bet bieži atkārtoti meli kļūst ticami.

Situāciju redz un jau apzinās daudzi, mazāk ir to, kuri ir gatavi paust neapmierinātību un rīkoties pat šķietami bezcerīgajā situācijā. Tomēr bez adekvātas notiekošā cēloņu izpratnes un neapbruņotai ar radikāli efektīvu, nevardarbīgu un konstruktīvu risinājumu paketi, tautai nav izredžu sasniegt ko vairāk, kā pasalt telšu pilsētiņā, barā izsist pāris logu rūtis valdības ēkām un pretī saņemt kārtējās pasakas par “budžeta konsolidāciju”, “strukturālām reformām” un “krīzes dibena sasniegšanu”, kriminālvajāšanu vai sitienus ar steku.

Vajadzīgs skaidri noformulēts prasību mērķis, lai stihiska neapmierināta protestēšana un neauglīga visa un visu kritizēšana pāraugtu konstruktīvā, saliedētā kopēja mērķa panākšanā. Tikai saprotot procesu cēloņus un mērķus, iespējama adekvāta, tautas patiesajām interesēm atbilstoša saskaņota rīcība.

Globālā mērogā piedāvāto projektu varētu raksturot kā cilvēku, īpašumtiesību, ražošanas līdzekļu un darba vietu un kā visa minētā rezultātu – varas – izkliedēšanu, jeb decentralizāciju, tātad, tiešu pretstatu globālistu centieniem.

Manuprāt, svarīgākais jau ir saprast kā atslēgas momentu un topošās tautas kustības prasībās (mērķos) uzsvērt, ka tiesības uz savu mājokli, savu vai savas valsts zemi ir atzīstamas par cilvēka un pilsoņa neaizskaramām pamattiesībām. Kā tiesības elpot, baudīt Saules gaismu, ēst, mīlēt, radīt pēcnācējus. Tiesības uz neatsavināmu, neaizskaramu zemi un mājokli nav atdalāmas no cilvēka pamattiesībām uz BRĪVU dzīvi un darbu. Šīs tiesības nostiprināmas Satversmē. Likums jau tagad paredz neatsavināmu un ar nodokļiem neapliekamu ienākumu minimumu – tātad tiesiskais precedents ir. Atņemt cilvēkam mitekli ar atrunu – var taču īrēt – ir ne mazāk prettiesiski, kā atņemt visus ienākumus ar atrunu – var taču ubagot.

Labāk vēlu apjēgt savas pilsoņa un cilvēka tiesības, nekā nekad.

Šāds vai līdzīgs likums vēsturiski neizbēgami agrāk vai vēlāk tiks pieņemts oficiāli, lai arī jau tagad nodokļu un kredītsloga nomāktie cilvēki tīri intuitīvi jūt tā nepieciešamību. Iespējams, ja cilvēki nevis individuāli, bet jau masveidīgi stihiski vai organizēti atteiksies maksāt nodokļus par zemi un mājokli, pārmērīgas kredītsaistības, kā arī citus nesamērīgus un neattaisnojamus maksājumus, Brīvzemes vai līdzīgs likums tikai piefiksēs uz papīra jau notikušu faktu. Kas un kādos apstākļos to pieņems, grūti paredzēt, bet tas arī šobrīd nav tik svarīgi. Praktiski gan nav cerību, ka patreiz valdošā finansu un politiskā “elite” pati ne no šā, ne no tā, pēkšņi “atjēgsies” un saprāta vadīta, bez piespiešanas, pati veiks šādu brīvlaišanas aktu. Laitmans gan nolemj mūs šādai neauglīgai gaidīšanai un cerēšanai uz “labo caru”. Kā iebilstot un trāpīgi salīdzināja Fursovs, haizivs arī ar uzšķērstu vēderu turpina grābt laupījumu. Jāparādās jauna tipa politiskajam spēkam, kas spēj pieņemt ārpus sistēmas rāmjiem izejošus lēmumus. Šis spēks jau sāk formēties kā tautas kolektīvā doma, arī šeit, TF.

Piedāvātais pārmaiņu modelis šī likumprojekta formā īstenošanas gadījumā spētu ne tikai apturēt ārvalstu kapitāla ofensīvu, bet arī piespiestu globālistus atkāpties no saviem plāniem, padarot neiespējamu turpmāku Latvijas sagrābšanu un pat piespiežot ieslēgt atpakaļgaitu. Likuma realizācija piedāvās ikviena LV pilsoņa patvērumam un drošībai visa veida tīkojumiem nepieejamu brīvības un ekonomiskās neatkarības citadeli, kura arī kļūs par jaunas, taisnīgas ekonomiskās un pārvaldes iekārtas iesākumu un patiesa valstiskuma garantu. Turklāt nav nepieciešama vardarbīga vecā modeļa sagraušana, represijas un varmācīgas ekspropriācijas, ikvienam tiks saglabāta brīvas izvēles iespēja. Paralēli pastāvot diviem ekonomikas un dzīvesveida modeļiem, ikvienam būs iespēja praksē salīdzināt un izvēlēties sev piemērotāko.


Brīvzemes likums.

  1. Likums pasludina ikviena pilngadīga Latvijas Republikas pilsoņa bezierunu TIESĪBAS bez maksas pieprasīt un bez maksas saņemt 1ha (10000m² ) nedalītas viengabala Latvijas valsts vai pašvaldību lauksaimniecībā izmantojamas zemes mūža lietošanā, dzimtas mājvietas, individuālas mājsaimniecības iekārtošanai, ar iespēju lietošanas tiesības nodot mantojumā.
  2. Zemes statuss – brīvzeme. Īpašumtiesības pieder Valstij kā Latvijas tautas suverēnās varas īstenotājai, lietotājam – brīvzemniekam paredzot neaizskaramas mūža lietošanas tiesības, kuras var tikt nodotas mantojumā. Brīvzeme nevar tikt dalīta vai transformēta ne laulības šķiršanas, ne mantojuma tiesību iestāšanās gadījumā. Brīvzeme nevar tikt privatizēta.
  3. Piešķirot un turpmāk brīvzeme netiek un nevar tikt aplikta ne ar kāda veida nodokļiem, maksājumiem, nevar tikt atsavināta, pārdota, ieķīlāta, nomāta, izīrēta, dalīta, vai jebkurā citā veidā apgrūtināta, pret to nav vēršamas nekāda veida prasības. Arī jebkuras uz brīvzemes atrodošās vai uzceltās ēkas un jaunbūves, raža, stādījumi, jebkuras stacionārās iekārtas un inženiertehniskās un hidrotehniskās būves, ūdens, gaisa, Saules, zemes un tās dzīļu resursu ieguve un izmantošana, nevar tikt aplikti ne ar kāda veida nodokļiem, nodevām, maksājumiem,tie nevar tikt ieķīlāti, izīrēti, nomāti, vai jebkurā citā veidā atsavināti vai apgrūtināti. Arī brīvzemē saražotie pārtikas un amatniecības izstrādājumi ir neatsavināmi un nodokļiem neapgrūtināmi.
  4. Pieteikums izskatāms un zeme piešķirama ne vēlāk, kā viena gada laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.
  5. Zeme piešķirama pašvaldību ierādītās teritorijās, individuālajām brīvzemēm formējot ciemus vismaz 150 ģimeņu (saimniecību) apmērā, kas samazina izdevumus un atvieglo nepieciešamās infrastruktūras izveidi. Starp individuālajām brīvzemēm jābūt ne mazāk par 3m brīvai zemei jeb servitūtam.
  6. Ciemata koplietošanā var tikt ierādītas nedalāmas apsaimniekojama meža un (vai) ganību teritorijas, kuru kopplatība nepārsniedz ciemata individuālo brīvzemju kopplatību, bet nav mazāka par pusi no tās.
  7. Ciemata pašpārvaldi īsteno Brīvzemes Ciema Padome (BCP), kuru tiešā un atklātā balsojumā ievēl pilngadīgo ciema iedzīvotāju pilnsapulce (CIP), kura arī apstiprina zemes pretendentus.
  8. Pilsonis drīkst pretendēt tikai uz vienu brīvzemes hektāru, viena pilsoņa lietošanā atrodas ne vairāk par vienu hektāru brīvzemes.
  9. Piešķirtā zeme jāsāk apgūt 3 gadu laikā, kurš uzskatāms par pretendenta pārbaudes laiku (PPL). Šai laikā jāparādās redzamām zemes iekopšanas un saimniekošanas uzsākšanas pazīmēm – dzīvžogs vai citi stādījumi, zemes kultivācija, pagaidu vai kapitālas būves, u.t.t. Pēc šī termiņa iztecēšanas CIP apstiprina lietošanas tiesību neaizskaramību. Ja tas nenotiek, pretendents jābrīdina rakstiski, pagarinot PPL vēl uz gadu. Ja šā gada laikā zemes apgūšana tomēr  netiek uzsākta, CIP tiesīga pieņemt lēmumu par zemes lietošanas tiesību neapstiprināšanu. Zemes lietošanas tiesību neapstiprināšanas iniciators un lēmējs var būt tikai un vienīgi CIP. Zemes lietošanas tiesību neapstiprināšanas gadījumā pretendents saglabā tiesības pieprasīt zemi vēlreiz.
  10. Brīvzemes statuss pēc īpašnieka pieprasījuma var tikt piešķirts ne vairāk kā vienam hektāram pilsoņa nedalīta privātīpašuma zemes ar ēkām vai bez tām. Brīvzemes statusu nepiešķir privātīpašumiem zem valsts nozīmes autoceļiem, dabas liegumos, rūpniecības un komercdarbības zonās, jūras piekrastes kāpu zonā u.c. apdzīvošanai nepiemērotās un apgrūtinātās teritorijās.
  11. Pagaidu brīvzemes statuss var tikt piešķirts par hektāru lielākam zemes privātīpašumam, ja īpašnieks iesniedz transformācijas uz brīvzemi pieteikumu un brīvzemju ciemata izveides plānu vai plānu integrācijai jau esošā ciematā, kurš pēc apstiprināšanas īstenojams 3 gadu laikā. Ja 3 gadu laikā ciematā kā brīvzemes pretendenti nav apstiprināti vismaz 5% no projektā ieplānotā jauno brīvzemju īpašnieku kopējā daudzuma, pagaidu statuss tiek anulēts, īpašniekam jānomaksā nodoklis par 3 gadiem, kā arī atjaunojas visa cita veida saistības, kas saistītas ar zemes privātīpašumu.
  12. Pagaidu brīvzemju un valsts/pašvaldību piedāvāto brīvzemju sarakstam jātiek publicētam valdības interneta vietnē. Pašvaldībām jānodrošina vieta pilsoņu bezmaksas pieejai internetam – zemju saraksta izpētei, jānodrošina piedāvāto brīvzemju sarakstu un topogrāfisko karšu izdrukas, juridiskās konsultācijas.

– — – — – — –

Komplektā ar Brīvzemes likuma izsludināšanu vienīgā mājokļa īpašnieku aizsardzībai tiek (var tikt) pieņemts vai arī tajā tikt integrēts Neaizskaramā nekustamā privātīpašuma minimuma (NNPM) likums orientējoši šādā redakcijā:
Par neatsavināmiem un neapliekamiem ar nodokļiem atzīstami un par tādiem tiek pasludināti:

ne vairāk kā viens LV pilsoņa – fiziskas personas zemes privātīpašums līdz viena hektāra (ieskaitot) platībai ar vai bez ēkām vai vienīgais fiziskas personas LV pilsoņa privātīpašumā esošais mājoklis kopīpašuma ēkā uz kopīpašuma vai valsts zemes (dzīvoklis), kura platība nepārsniedz (?) m2 uz vienu tajā dzīvojošo cilvēku. NNPM nevar tikt apgrūtināts un atsavināts, atskaitot maiņu pret NNPM prasībām atbilstošu citu īpašumu. Apķīlāta privātīpašuma atsavināšana iespējama, ja iespējams atdalīt NNPM atbilstošu īpašuma daļu. Atsavināmās īpašuma daļas atdalīšanu uz sava rēķina jāveic prasītājam. Atsavināšana ar atdalīšanu nevar tikt vērsta uz īpašumiem, kam noteikts pagaidu brīvzemes statuss.

– — – — – — –


Izziņa:

Latvijas teritorijas kopplatība ir 64 589 km². Vienā km² ir 100 hektāru – tātad kopā tuvu pie 6,500,000 ha zemes.

Atrēķinot bērnus, nespējīgus pensionārus un cita veida nepretendentus, zvērinātus hrušķovku piekritējus, Pierīgas, Jūrmalas u.c. privātmāju īpašniekus, kuri izvēlēsies saglabāt privātīpašumu vai transformēt brīvzemes statusā jau esošo īpašumu, kā arī ņemot vērā apstākli, ka lielu daļu īpašumu apsaimniekos laulātie ar bērniem, kopējais maksimālais piešķiramās zemes daudzums provizoriski diez vai sasniegs pat pusmiljonu hektāru. Ievērojams daudzums pilsoņu tomēr jau ir zemes privātīpašnieki un sākotnēji tikai kredītu stipri nospiestā daļa to transformēs par brīvzemi, bet pārējie varbūt vēlēsies to paturēt privātīpašumā un atsavināmu (pārdodamu).

Iesākumā piešķiršanai pilnīgi pietiktu iedalīt pat kādus pārdesmit tūkstošus hektāru pašvaldību zemes.

Piemēram, katra rajona pašvaldība brīvzemju ciematu izveidei ierāda vismaz 3 vienlaidus zemesgabalus pa 300 ha, katru paredzētu līdz 200 brīvzemju ģimenēm. Atlikušie 100 ha – ciemata kopapsaimniekošanas mežs, ganības, sabiedriskās būves. Ciematā pastāvīgi dzīvojošām ģimenēm valsts var piešķirt ikmēneša pabalstus, var piedāvāt pagaidu nodarbinātību “simtlatnieku” darbos infrastruktūras (pievadceļi, mežu un grāvju tīrīšana, sabiedrisko ēku būve u.c.) izveidē, utt. Ideāli būtu izsist ES finansējumu šai programmai – lai negatīvais pastrādā uz pozitīvo! ;)

Šī būtu neslikta iespēja nekavējoties izmitināt un atgriezt legālā stāvoklī cilvēkus, kuri no dzīvokļiem izsviesti, bet nav vēl lumpenizējušies, kā arī izsviešanas kandidātus – bezdarbniekus, vai citus trūcīgos, kuri vairs netiek galā ar kredītiem, īres un komunālmaksājumiem. Cilvēkiem nebūtu jākaras, jārokas pa miskastēm, jānakšņo uz ielām, jāielaužas vasarnīcās vai jāslej būdas mežā. Arī elementārai iztikšanai kartupeli būtu kur iestādīt. Salipināt improvizētu māla kleķa mājokli vai vismaz izrakt zemnīcu pa spēkam būtu pat vistrūcīgākajiem. Pēc trīs gadu termiņa jau pašiem ciematniekiem būs skaidrs, kuram zemes gabals atstājams, kuram ne. Visiem pazīstamo līdzību ar zivs vai makšķeres došanu trūkumcietējam var (un vajag) pārfrāzēt: Ir labi dot izsalkušam cilvēkam maizi, bet nesalīdzināmi labāk ir dot cilvēkam zemi un iemācīt pašam audzēt un cept maizi.

Mērķis.

Piedāvātās reformas galamērķis – ekonomiski stabila (krīžu cēlonis izzudīs), ilgtspējīga, fiziski un garīgi vesela nācija, jauna – brīva un taisnīga pašpārvaldes un perspektīvā – arī valsts pārvaldes forma, reāla valsts suverenitāte un uzplaukums, bezprecedenta pilsoņu lojalitāte (valsti, kura pieņemtu šādu likumu un piešķirtu man brīvzemi, es personīgi aizstāvētu līdz pēdējai asins lāsei), vides, ekoloģijas un pārtikas drošība, noziedzības, alkoholisma un narkomānijas izskaušana, kas nav šķirama no audzināšanas, nabadzības un nodarbinātības problēmu risinājuma. Darbs (šī vārda īstajā nozīmē) plecu pie pleca personīgās un (kas ārkārtīgi svarīgi) vienlaicīgi visu kopīgās labklājības labā stiprinās gan ģimenes, gan ciematu mikrosociumu, gan visu sabiedrību kopumā.

P.S.
Jūsu uzmanībai vēlreiz (pēc Ivo Vernera uzaicinājuma), piedāvātā projekta skice sastādīta pēc manā rīcībā esošās informācijas parauga, tās būtības izpratnes un personīgās sirdsapziņas. Likuma un nepieciešamo pārmaiņu būtība un gars man personīgi ir pietiekoši skaidri, atlicis tikai noformulēt viegli uztveramu, bet juridiski precīzu un atbilstošu formulējumu un to popularizēt, veicinot drīzāku piekritēju kritiskās masas uzkrāšanos.

Atbalstītājus komentāros aicinu izteikt priekšlikumus un ieteikumus formulējumu un terminu uzlabošanai un nepieciešamo papildinājumu veikšanai. Joprojām nav skaidrs NNPM likumā nosaucamais optimālais minimālās dzīvojamās platības lielums. Ļoti vērtīgi varētu būt īpašumtiesības pārzinošu juristu ieteikumi. Tāpat gaidīšu konstruktīvu kritiku un mēģināšu atbildēt uz neskaidrajiem un līdz šim vēl neatbildētajiem jautājumiem, lai kopīgi meklētu risinājumu.

Lūdzu atturēties no nekonstruktīviem “tas nav iespējams, pasakas, utopija, muļķības, tāpat mums visiem beigas” un citiem līdzīga satura komentāriem un off-topikiem.


Tzu


  • Zemes gabalam ir jābūt tādam lai tajā varētu ganīt lopu (govi) un savākt ziemai pietiekoši daudz siena priekš tās. 1ha, kas varbūt ir pietiekošs Altajā var būt nepietiekošs latvijas klimatiskajos apstākļos.

  • nav ko to govi verdzināt (govs nedod pienu, tai to atņem) un pašam dēļ tās vergot sienu vācot, cilvēks pilnībā bez tās var iztikt arī mūsu laika apstākļos. ziemai vari piebāzt pilnu pagrabu ar izaudzētiem labumiem.

    paldies! ļoti labs projekts tiek veidots!

  • Ideja ir ļoti atbalstāma. Iespējams palaidu garām, bet kā ir ja vienā vietā dzīvos ģimene kur ir vismaz 3-4 pilsoņi. Vienā, vai 3-4os hektāros? Un kas ir tad, ja bērni pamet vecāku ligzdiņu un 4os ha dzīvo vairs tikai divi?

  • Piekrītu, govs turēšana prasa lielāku zemes (ganību) platību par hektāru. Jāņem gan vērā, ka arī iegūstamais piena daudzums ir lielāks, kā nepieciešams vienas ģimenes vajadzību apmierināšanai. Turklāt, esmu tāls no pārliecības, ka visi un ikviens vēlēsies uzņemties darba un rūpju apjomu, kāds saistīts ar govs turēšanu. Ģimenes vajadzību apmierināšanai pilnīgi pietiktu ar kazas turēšanu, kura ir mazāk izvēlīga barībā, turklāt veiksmīgi var kalpot kā dzīvs krūmgriezis.
    Ja uzmanīgi palasījāt likuma projektu, nebūsiet palaidis garām tajā iekļauto formulējumu par ciemata rīcībā esošo kopējo zemi (kas var tikt izmantota kā ganības). Tātad, arī brīvzemju ciemata apstākļos gribētāji varēs turēt govi.

  • Zeme sadalīta individuālās brīvzemēs hektāra lielumā. Starp hektāriem – vismaz 3m brīvas zemes. Tātad, brīvzemju dalīšana un apvienošana nav iespējama, jo neatbilst likumam. Pilngadību sasniegušie ciemata iedzīvotāji zemi neiegūst automātiski, bet to pieprasot likumā paredzētajā kārtībā, apstiprinot kandidatūru CIP un 3 gadu laikā izpildot PPL prasības, vai pieņemot vecāku atstāto mantojumu. Gadījumā, ja ģimenē apvienosies (noslēgs laulību) divu viena ciemata brīvzemju lietošanas tiesību īpašnieki, tikai loģiska būtu “pārpalikušā” viena laulātā brīvzemes atstāšana mantojumā gaidāmajiem vai esošajiem bērniem, kuriem starp citu, sasniedzot pilngadību, ir visas tiesības šo mantojumu arī nepieņemt un izvēlēties un pretendēt uz citu brīvzemi tajā vai citā ciemā, saskaņā ar savām un (vai) izvēlētā dzīvesbiedra vēlmēm.
    Šāds modelis, šķiet, veicinās rūpīgāku un izsvērtāku dzīvesbiedra izvēli.
    Iespējams, likumā tomēr nepieciešamas papildus normas, kas regulētu individuālo un ģimenes brīvzemes lietošanu, tāpēc aicinu izteikt atbilstošus ieteikumus.

  • Paldies, Tzu (atvainojos, ka esi anonīms :)), Tu tiešām esi pamatīgi un sirsnīgi pie šā ierosinājuma piestrādājis. Varētu vēl pastudēt, kā līdzīgs risinājums īstenots, piemēram, Izraēlā, kur, ja nekļūdos, zeme vispār nav tirgošanās objekts.
    Tavs priekšlikums, manuprāt, kaut kādā veidā ir izmantojams, taču kā vesela kompleksa risinājuma viena sastāvdaļa.
    Gan patreizējā krīze, gan tās ilggadējie cēloņi ir sistēmiski. Tāpēc arī risinājumam jābūt sistēmiskam. Pastāvošajā sistēmā brīvzemes variants vienkārši neiederās, jo ir pretrunā tiem principiem, pēc kuriem darbojas šī sistēma. Ja nu vienīgi tā būtu kā valsts valstī – ar citiem likumiem, citu konstitūciju utt.
    Otrkārt, kas Tava priekšlikuma gadījumā notiks ar nodokļiem? Tad jau visas ražotnes, tirgotavas, bankas un citi kantori tiks izvietoti uz šīm brīvzemes salām, lai nemaksātu nekādus nodokļus?

  • Sakarā ar to, ka Ivo ātri izdzēš manus komentārus, būšu īss:
    Decentralizācija ir vājuma pazīme. Savukārt varas un spēka rezultāts ir centralizācija.
    —–
    Centralizēta lēmumu pieņemšana, rīcība un ideoloģija ir spējīgāka ātrāk reaģēt uz pārmaiņām, draudiem, problēmām un ievies risinājumus.
    —–
    Centralizācija ir varas īpašība. Citiem vārdiem sakot tās ir sekas. Tzu – ja vēlies decentralizāt kaut ko, tad cēloņsakarība ir šāda – sadrumstalo varu un tad decentralizācija pati notiks.
    ——-
    Citiem vārdiem sakot – decentralizācija ir sekas varas un spēka neesamībai. Savukārt centralizācija ir sekas spēcīgai varai un spēkam.

  • Tavas nodrāztās banalitātes pat dzēst nav vērts. Ja gribi tēlot gudrinieku, tad vispirms pamācies. Izglītojies! :)
    Nepieciešama gan centrālā vara, gan vietēja vara. Ideāli ir veselīgs līdzsvars starp centrālo un vietējo varu. Ne tik daudz mehānisks līdzsvars, kas beigtos ar stīvēšanos, cik funkciju un atbildības sadalīšana.

  • Jāni, prieks ,kad esi atgriezies.Lūdzu neielaidis diskusijas ar Aigaru Brūveli(Kosmiskais sakalis).Tas novedīs kur parasti.

  • Mierā! Lūdzu ievērojiet VISUMA ētikas kodeksu

  • Paldies par uzslavu un apsveicu ar atgriešanos, Jāni! :))

    Es dziļi atvainojos, un pazemīgi lūdzu personīgi Tev piedošanu par savu mazdūšību uz Tavas nedzirdētās drosmes un uzdrīkstēšanās fona, un svinīgi apsolos laboties un sekot Tavam piemēram, tiklīdz saņemšu dūšu. :)))
    Ja es tagad nosauktu savu uzvārdu, 99,99% tas neizteiktu vairāk, kā lietotais pseidonīms, toties varētu tikt izmantots uzmanības novēršanai no projekta nozīmīguma, koncentrējot to uz manas necilās un nepilnīgās personas īpašībām.
    Tālāk pa punktiem.
    *Ebreji allaž ir izrādījuši lielāku apķērību un nekavējas tiešām derīgo īzmantot savā labā. Ja nemaldos, viņi līdzīgu ideju savā valstī jau īstenojuši, ciemus saucot par kibučiem.
    *Ja ieskatīsies vērīgāk, un rūpīgi pārdomāsi, sapratīsi, ka piedāvātais projekts arī ir nepieciešamais kompleksais risinājums. Tas pakāpeniski un nesāpīgi mainīs visu, sākot no īpašumtiesību un finansu sfēras un cilvēku dzīvesveida, beidzot ar valsts pārvaldes formu un pašas valsts transformāciju reālā tautvaldībā. Grūti iedomāties labāku deputātu, kā vairāku brīvciemu kopīgi izvirzītu pašu cienījamāko un uzticamāko pārstāvi.
    *Valstis valstī netraucēti pastāv arī tagad. Tās ir gan dažādas reliģiskas un etniskas kopienas, gan finansu un monopolistu impērijas, gan noziedzīgi grupējumi. Turklāt staigā zem vienas konstitūcijas, aci nepamirkšķinot.
    Šai kontekstā brīvzemes nemaz tik neparasti neizskatītos, turklāt brīvās ekonomiskās jeb beznodokļu (tax free) zonas bez īpašiem šķēršļiem pastāv arī Sistēmā un pat tiek intensīvi ekspluatētas.
    *Nodokļi ir Sistēmas instruments un atribūts, tās balsts un tautas paverdzināšanas ierocis. Sistēmas ietvaros nodokļi ir ļoti tālu no līdzekļu taisnīgas un adekvātas deleģēšanas sociālām un vipārsabiedriskām vajadzībām. Tie vairāk atgādina feodāļu drastiski ievāktos meslus, par kuriem ikdienā plēšas un savā starpā tos sadala partokrātiskā “elite”, bet periodiski krējumu nosmeļ pasaules aizkulises, sarīkojot kārtējo “krīzi”.
    Ciematā sabiedriski projekti varēs tikt īstenoti un līdzekļi piesaistīti tikai ar CIP (visu balstiesīgo iedzīvotāju pilnsapulces) akceptu, kas principā izslēgs “zelta” tiltu būvi un banku “glābšanai” līdzīgu akciju iespēju.
    *Par bankām un tirgotavām – vai tad likums paredz atbrīvot no nodokļiem finansu institūcijas un komercdarbību? :))))
    Sk. arī 10. punktu.

  • Miljons mikrobu nokauj bifeli, kurš spēj cīņā stāties pretī lauvam. Vienu lielu mikrobu bifelis vienkārši nobadītu.
    Tūkstotis bišu var piespiest panikā bēgt līdz zobiem bruņotu kareivju rotu, kurai nesagādātu grūtības izrēkināties ar vienu lielu biti.
    Centrālā vara visbiežāk atbilst tikai un vienīgi pašas centrālās varas interesēm. Par to liecina gan senā, gan ne tik senā impēriju vēsture.
    Cēloņsakarība ir šāda – jo spēcīgāka centrālā vara, jo mazāk spēka, naudas, brīvības un varas paliek varas apakšsubjektiem – vietējai varai un pilsoņiem – Tev un man.
    Par lēmumu pieņemšanas ātrumu un efektivitāti – pilnīgs absurds.
    Jo lielāka pārvaldītā valsts, jo lielāka tās pārvaldes inerce un smagnējāks lēmumu pieņemšanas, īstenošanas un kontroles mehānisms.
    Jātiek iedibinātai izlīdzinātai hierarhijai un augšupejošai vertikālei varas formēšanā:
    cilvēks
    ģimene
    ciems
    rajons, u.t.t.
    Šobrīd vara tiek formēta “no augšas”. Sevišķi uzskatāmi tas vērojams Krievijas Federācijā.

  • Tu saki – Cēloņsakarība ir šāda – jo spēcīgāka centrālā vara, jo mazāk spēka, naudas, brīvības un varas paliek varas apakšsubjektiem – vietējai varai un pilsoņiem – Tev un man.
    ——
    Viss pareiz – pilnībā piekrītu. Tagad jautājums. Kāds ir tavs pārspēks? Respektīvi, kur nāk iekšā bišu un skudru taktika?
    ——
    Izsitīsi kādu logu? Nobloķēsi ceļu :D? Oh, es zinu – protestēsi?
    =======
    Pierkītu arī par vajadzību decentralizēt, tikai nekādas decentralizācijas nebūs, jo tā ir vājuma izpausme. Pārspēka un varas izpausme ir centralizācija. Kam ir vara un pārspēks Latvijā un pasaulē?

  • par pārspēku var izlasīt Erīka Freka Rassela fantastiskas stāstu “Un nepalika neviens” (krievu val.)
    http://lib.ru/INOFANT/RASSEL_E/r_nikogo.txt

  • “”Kāds ir tavs pārspēks? Respektīvi, kur nāk iekšā bišu un skudru taktika?”"
    Decentralizācija nozīmē pārtraukt vai samazināt deleģēt centrālajai varai naudu (nodokļus) un varu (sākt pieņemt lēmumus patstāvīgi).
    Tieši tā rīkojās jaundeklarētā Latvijas Republika atdalīšanās posmā no PSRS.
    Praksē tas izskatīsies, kā jau ievadā minēju, stihiskā vai organizētā veidā. Šādus procesus vada nevis cilvēki, bet masu kolektīvā apziņa, tāpēc atsevišķam cilvēkam precīzi prognozēt vai vienpersoniski vadīt konkrētas kolektīvās apziņas izpausmes ir neiespējami.
    Nodokļus jau tagad daudzi nemaksā, ignorē kreditorus. Šim skaitlim sasniedzot kritisko masu, nodokļu nemaksātāju un banku parādnieku apkarošana kļūs bezcerīga.
    Bauskas iedzīvotāju Tautas Sapulce ir pirmā bezdelīga varas decentralizācijā.
    TF savukārt var kļūt par tautas kolektīvās domas un centienu forumu.

    “”Kam ir vara un pārspēks Latvijā un pasaulē?”"
    Tev un man.
    Ne jau Morgans vai Varburgs šauj Afganistānā un Irākā, vai smacē savu tautu ar nodokļiem, bet miljoniem Džonu, Hansu, Ivanu un Jāņu, kuri ļauj ar sevi manipulēt iedvestās naudas un varas visvarenības bailēs.
    Pamostoties tautas un cilvēces apziņai, tai apjaušot savu neierobežoto spēku un varu, šodienas visvarenie triljardieri pārvērtīsies par nevienam nevajadzīgas makulatūras kaudzes īpašniekiem.

  • Wow – Masu Kolektīvā Apziņa prasīs Masu Manipulācijas Līdzekļus. Tev gan ir vēziens, vecīt.
    ——–
    Ieorču vara, draugs, ir vismazākā. Informācijas vara – tv, avīzes, radio… viens klikšķis un internets vairs nav. :D Piezemējies nedaudz. Varbūt, varbūt, ļoti maz iespējams, bet var būt Latvijai, kas atrodas nekurienes vidū, ļaus paspirinātis pretim. Tomēr lielās teritorijas ASV, Krieviju, Āziju, ES lielvalstis – nekad, nekad, nekad nepalaidīs vaļā Brīvlaišanā… tā saucamajā :D

  • “viens klikšķis un internets vairs nav”
    Jā, un vienlaicīgi paralizējas bankas, pārvalde, masu informācijas un propagandas mašīna…
    Tu piedāvā apturēt deguna asiņošanu, uzliekot žņaugu uz kakla…
    Var, bet vai Tu to darītu?

  • Žņaugs jau ir ap kaklu. Tu to nezinu, jo ar to piedzmi. Tas, ko tu saki, ir tāpat, kā kroplam un neglītam Karalim dzīvot pasaulē bez spoguļiem un klausīties sava galma lišķībā par Karaļa skaisto ārieni.

  • Masu kolektīvā apziņa veidojas arī no mikrokolektīvu apziņas, trīs kolēģiem pīppauzē apspriežot priekšnieku vai Tev ar kaimiņu virtuvē pie alus pudeles lamājot valdību.
    PSRS kā ideoloģiju un valsti sagrāva nevis armija, bet pārtikušas un brīvas Rietumu sabiedrības tēls, kurš iekļuva līdz šim noslēgtajā padomju informācijas telpā.
    50 okupācijas gadi nespēja izsvītrot no tautas apziņas pirmo Latvijas Republiku.
    Lai kā censtos centralizatori, internets šobrīd jau ir pārlieku naudīga un pārlieku sazarota (bišu taktika)sistēmā integrēta globāla, publiska informācijas telpa, lai realizētu tās totālu kontroli.
    Neo neapturamās publikācijas lai kalpo par argumentu.

  • Tātad pierādījumu, kurus tu vari prezentēt citiem nav.
    —-
    Kādēļ dievs nesoda ASV un Vatikānu par nevainīgu cilvēku nogalināšanu karos Irākā un Afganistānā, sistemātiksu bērnu izvarošanu un verdzību Āzijā?
    —–
    Vienaldzība? Standratu maiņa? Aizņemtība? Varbūt dievs ir tik aizņemts dēļ lielās cilvēku masas. Galu galā tas varētu būt dievišķais plāns – samazināt
    cilvēku daudzumu uz zemes – lai dievam ir vieglāk strādāt un slīcināt un citādi sodīt visādu neģēļus!

  • Neo strādā banku interesēs. Padomā par šo cilpu ap kaklu.

  • Cilpa uz kakla ir Tev panisku baiļu un neticības saviem spēkiem veidā. Noņemt to nespēs ne Neo, ne es, ne Jānis, ne vēl kāds, kamēr Tu pats to nesagribēsi.
    Lai arī šī cilpa eksistē tikai kā himēra Tavā apziņā, priekš Tevis tā ir pilnīgi reāla un šķietami visvarena.
    Pats bēdīgākais, ka Tu to uztver kā neizbēgamību un pat vajadzību, vairāk par šo jau ierasto cilpu baidoties no tās iespējamas pazušanas.
    Atvainojos visiem, ka ļāvos novirzīties no likuma apspriešanas, ļaujoties neauglīgai diskusijai ar acīmredzami sakāvniecisku Aigara mērķi par katru cenu rast apliecinājumu savai nevarībai un bezspēcībai Sistēmas priekšā.

  • Aicinu ikvienu interesentu un atbalstītāju pielietot “bišu” jeb decentralizācijas taktiku likumprojekta drošībai jau šobrīd – pārkopējot likumprojektu savā datorā.

  • Tu projecē savu bezspēcību un neticību saviem spēkiem. Man ticēšana vai neticēšana saviem spēkiem šķiet bezjēdzīga. Es runāju nevis par savu sajūtu, bet par reāliem fakiem – vara un pārspēks pieder kādam, kas neesi tu un es.

  • Pārkopēju savu komentāru no citas vietas:
    “‘Tzu idejas’ BŪTĪBU ir jāvar noformulēt 1 A4 lpp apjomā (sliktākajā gadījumā – apdrukājamu no abām pusēm) un JĀIZPLATA! Īsajos uzsaukomos jābūt saitēm uz izvērstāku informāciju.”

    Tātad, kad jūtam, kad ideja jau ir noformulēta tuvu maksimālajam iespējamam, jāsagatavot vairākas versijas – īsākas, garākas, izplatīšanai internetā un drukātā veidā.

  • Teikšu, kā ir, – Tzu projekts mani sāk arvien vairāk pārliecināt, ka tas ir KAUT KAS! Ja Tzu ir apsvērumi, kāpēc labāk palikt anonīmam, tas ir OK. Ja ideju pieņems arvien vairāk cilvēku, tad idejas avots patiešām vairs nebūs tik svarīgs. Bieži vien labas idejas izgāžas tieši līderu dēļ. Līderi var novākt, līderi var samaitāt, līderis var kļūt par upuri paša slavai utt. Tāpēc ideju vislabāk pasargāt tādā veidā, ka tā kļūst par tautas apziņas sastāvdaļu.
    (Tas nenozīmē, ka anonimitāte attaisnojama anonīmu kodēju un rējēju gadījumā.)
    Protams, šis projekts ir tikai sēkla, kas vēl jāgatavo, jāapaudzē ar nepieciešamo, jāsēj sagatavotā augsnē un jāsāk īstenot dzīvē. BRĪVZEMES idejā cilvēkam jāredz arī sava vieta un misija – BRĪVCILVĒKA misija.
    ———————————————————–
    Ivo, cilvēkam ar nesagatavotu prātu sauss A4 formulējums neko neizteiks, tāpēc nav nepieciešams sevi žanriski ierobežot vai citādi ierāmēt. Ideju var nest un sēt visdažādākajos formātos: rakstos, grāmatās, dziesmās, pasakās, dzejā, teatrālos priekšnesumos, eposos, skrejlapās, simbolos, mākslas priekšmetos utt.
    ———————————————————-
    Tālāk izklāstīšu dažus apsvērumus, kuri izriet no projekta un komentāriem.
    Lieta tā, ka vara jau ir cilvēkos. Viss, kas šeit notiek, tiek panākts ar pašu cilvēku rokām un sadarbību. Jautājums tikai, kā cilvēki savu varu izmanto? Vai cilvēks izvēlas savu varu izmantot kalpošanai šā vārda viscēlākajā nozīmē, vai arī viņš šo varu atdod vai deleģē citiem, pats atsakoties no jebkādas atbildības par savas varas tālāku izlietošanu. Pie mums tagad dominē pēdējais variants: varas pilnīga atdošana politbiznesmeņiem, baņķieriem, ierēdņiem u.c. starpniekiem. Tādējādi varas decentralizācija nozīmētu neko vairāk kā atbildīgu varas lietošanu tieši Tzu nosauktajā hierarhiskajā kārtībā: cilvēks – ģimene – kopiena – pašvaldība – valsts.
    Par varu un arī līderiem esmu rakstījis šeit: http://www.tautasforums.lv/?p=1450
    ———————————————————-
    Izraēlas kibuci bija uz kooperāciju un pašpalīdzību balstītas brīvprātīgo kopienas uz sabiedriskā īpašumā iegūtas zemes Palestīnā. Nodibinoties Izraēlas valstij, kibucu raksturs mainījās, pieaugot valsts lomai. Padomju kolhozi bija izkropļots un vēlāk arī valsts uzspiests un regulēts kibucu ieviešanas variants. Mājokļu neaizskaramība ir īstenota Lībijā (Kadafi “Zaļā grāmata” publicēta arī TF). Tāpat Lībijā darbojas tautas sapulču princips, tautas sports un citi veselīgas dzīves izpausmes.
    ——————————————————–
    Nodokļi paši par sevi nav ne labi, ne slikti. Nodokļu būtība ir resursu, naudas vai darba samešana sabiedrībai nepieciešamu koplietošanas objektu radīšanai. kaut kāds nodokļu paveids būs nepieciešams arī brīvzemes ciematos. Proti, cilvēki rīkos talkas vai ieguldīs savus līdzekļus sabiedrībai nepieciešamu projektu īstenošanai, piemēram, zemes meliorācijai, ceļu ierīkošanai u.tml.
    Cita lieta, ka nodokļu sistēmu var izmantot ļaunprātīgi, kā tas ir pie mums. Bet tad jāsaka, ka katru lietu var izmantot ļaunprātīgi. Tā ir tā pati līdzība ar nazi vai jebkuru citu instrumentu: nazi var izmantot derīgi, bet ar nazi var arī nogalināt, aplaupīt, izvarot utt.
    Nodokļu sistēma var būt aplaupoša un parazitējoša, bet var būt arī stimulējoša un veicinoša. Tātad atkal runa ir par atbildīgu varas izmantošanu.
    Uzskatāmībai var izlasīt manu rakstu par Gernsiju. Tas atrodams šeit: http://www.tautasforums.lv/?p=1613

  • Manuprāt, idejas būtība diezgan skaidri izteikta ievadā pasvītrotajā tekstā, kas nepārsniedz divus teikumus. Ja tas šķiet par garu, var izteikt arī divos vārdos: “TIESĪBAS UZ DZIMTENI.”
    Pievienojot konspektīvu likuma izklāstu: “Ikviens pilngadīgs LV pilsonis tiesīgs bez maksas saņemt mūža lietošanā ar nodokļiem neapliekamu, neatsavināmu hektāru valsts zemes dzimtas mājvietas (Dzimtenes) iekārtošanai”, un NNPM likuma īsu aprakstu: “tiek noteikts ar nodokļiem neapliekams un neatsavināms NĪ minimums”, var iegūt konspektīvu A4 formāta lapā ietilpstošu viegli uztveramu aprakstu.
    Arī visā likumprojektā izteiktās domas var raksturot pavisam īsi: “Kā šobrīd praksē realizēt pasludinātās pilsoņu tiesības uz Dzimteni, apturēt ekonomisko okupāciju un panākt nevardarbīgu tautas varas atjaunošanos.”
    Šī tautas vara formēsies, formējoties tās subjektiem – apdzīvotu vietu iedzīvotāju pilnsapulcēm pēc Novgorodas Večes parauga. Bauskas Tautas Sapulce ir tikai pirmā bezdelīga. Iespējams, mēs varam pārskatāmā nākotnē sagaidīt vēriena ziņā Atmodas laikam pielīdzināmu tautas manifestāciju, kas šādu likumu arī pieņems, negaidot oficiālus referendumus un siltus pīrādziņus no valdības. Visefektīvāk šī pārvaldes forma attīstīsies tieši jaunveidojamos ciematos, jo tie nebūs apgrūtināti ar nomināli jau pastāvošas vietējās varas balastu.

  • Lai izrautos no TF griešanās tukšgaitā, no šā apburtā loka un bezmērķīgās dzīšanās, kurā esam ieciklējušies, es ierosinu apstāties un par pamatu turpmākai darbībai ņemt šo brīvzemes projektu (varbūt nosaukums varētu būt arī cits, lai izceltu cilvēku lomu). Tas izpaustos tā, ka turpmāk visi autori, komentētāji un diskusiju dalībnieki savas pūles koncentrētu uz šā projekta pilnveidi, apaudzēšanu, popularizēšanu un praktisku īstenošanu, visu tā aspektu (psiholoģisko, cilvēcisko, ģimenisko, idejisko, garīgo, saimniecisko, sociālo, kulturālo u.c.) analīzi un izstrādi. Tad beidzot TF būtu konkrēts un kopīgs jaunrades mērķis, uz ko tiekties un kurā ieguldīt un fokusēt visu savu enerģiju.
    Brīvzemei vai citam “brendam”, par kuru vienosimies, tad nu jākļūst par to sēklu vai kristālu, kas pievelk un vieno tautas pozitīvo jaunrades enerģiju.

  • “Tālāk izklāstīšu dažus apsvērumus, kuri izriet no projekta un komentāriem.
    Lieta tā, ka vara jau ir cilvēkos. Viss, kas šeit notiek, tiek panākts ar pašu cilvēku rokām un sadarbību. Jautājums tikai, kā cilvēki savu varu izmanto? Vai cilvēks izvēlas savu varu izmantot kalpošanai šā vārda viscēlākajā nozīmē, vai arī viņš šo varu atdod vai deleģē citiem, pats atsakoties no jebkādas atbildības par savas varas tālāku izlietošanu. Pie mums tagad dominē pēdējais variants: varas pilnīga atdošana politbiznesmeņiem, baņķieriem, ierēdņiem u.c. starpniekiem. Tādējādi varas decentralizācija nozīmētu neko vairāk kā atbildīgu varas lietošanu tieši Tzu nosauktajā hierarhiskajā kārtībā: cilvēks – ģimene – kopiena – pašvaldība – valsts.”"
    Teicams komentārs. Desmitniekā.
    Piebildīšu tikai, ka politbiznesmeņi un baņķieri pielikuši ne mazumu pūļu, lai savu starpnieka monopolstāvokli nostiprinātu, pirmkārt un galvenokārt – cilvēku prātos. Tieši tāpēc pārmaiņu idejas tiek aptvertas gausi un reakcija ir pasīva gaidīšana uz varasiestāžu rīcību.
    Kad kuģis grimst, bet kapteinis tik tēlo, ka nekas īpašs nav noticis (“nothing special”), katrs tiesīgs glābt kuģi un savu dzīvību, nepievēršot kapteiņa dumjajai pozai īpašu uzmanību.
    Par nodokļiem.
    Likumprojekts neparedz visu nodokļu atcelšanu.
    Saglabāsies vai pat ievērojami palielināsies zemes nodoklis uz Brīvzemes un NNPM statusam neatbilstošām (lielākām) zemēm un īpašumiem, nodokļu sloga smagumu beidzot pārceļot uz turīgo un zemes pārpircēju pleciem.
    Pēc optimizācijas saglabājami arī vairāki citi nodokļi. Te varētu noderēt Gernsijas u.c. pozitīva pieredze.

  • Man patīk šī ideja [no pirmā acu uzmetiena]. Vismaz kaut kas konkrēts.
    —————————————————-
    Jautājums Tzu: “Pēc optimizācijas saglabājami arī vairāki citi nodokļi. Te varētu noderēt Gernsijas u.c. pozitīva pieredze. [utt.]”
    Ja idejas būtība ir, lai cilvēki varētu brīvi dzīvot uz savas zemes, nevienam par to nemaksājot un sevi apgādāt ar pārtiku utt., tad par ko viņi šādā gadījumā maksās nodokļus? Pieņemsim, ja ģimene dzīvo uz sava 1 ha un uz tā arī strādā, nodrošinot sev iztiku. Vai šādai ģimenei būs jāmaksā nodokļi?
    ——————————————————
    Jautājums Nr. 2, par ko padomāt – vai tas neveicinās tehnoloģiskās attīstības regresu, ja liela daļa iedzīvotāju pārcelsies uz saviem 1 ha un uz tiem arī dzīvos un strādās [lai tiktu ievērots nosacījums par to, ka zemei jābūt koptai, izmantotai, tad uz tās neizbēgami kādam būs jāstrādā, tātad tas kāds diez vai varēs strādāt citur], vai nesanāks tādi kā minividuslaiki?
    ——————————————————-
    Jautājums Nr. 3 – par zemes pietiekamību. Tzu minēja kopējo zemes platību Latvijā, bet kāda daļa no šīs zemes joprojām pieder valstij/pašvaldībām? Aigars nesen kaut kur komentāros bija iekopējis saiti uz rakstu par ārzemniekiem piederošām zemēm Latvijā, tur bija baigie cipari. Un ja ir tā, ka ārzemju uzņēmumi Latvijā ir ļoti lielu zemes platību īpašnieki, šīs lielās saimniecības noteikti konkurēs ar mazajām sadrumstalotajām 1ha brīvzemēm un cīnīsies par savām interesēm. Resp., vai tik tas viss nenovedīs pie jautājuma par zemju atgūšanu.
    ——————————————————–
    Jautājums Nr. 4 – cilvēki nav pilnīgi. Un ņemot vērā, ka zemes kvalitāte nav visur vienāda, vai nesāksies problēmas ar to, kuram ticis/tiks labāks, kuram sliktāks zemesgabals. Utt.

  • Savilkts no visa pa druskai, bet neaizmirsīsim, ka zemītes uz šis planētas ir tik cik nu viņas ir.
    Patiesībā nevienam no jums nerūp ZEME, jūs tik spriežat kā atkal ecēt, izrakt, stādīt un atkal piedodiet `irst.Tas laikam saucas Naturalizācija

  • “”turpmāk visi autori, komentētāji un diskusiju dalībnieki savas pūles koncentrētu uz šā projekta pilnveidi, apaudzēšanu, popularizēšanu un praktisku īstenošanu, visu tā aspektu (psiholoģisko, cilvēcisko, ģimenisko, idejisko, garīgo, saimniecisko, sociālo, kulturālo u.c.) analīzi un izstrādi. “”
    Jāni, ar pavēli vai uzsaukumu, manuprāt, grūti panākt paliekošu rezultātu. Jāļauj cilvēkiem katram pašam brīvi un jēgpilni rīkoties pēc saviem ieskatiem un nekādā gadījumā nedrīkst iegrožot viedokļu dažādību, atskaitot varbūt vienīgi klaju konstruktīvas diskusijas sabotāžu.
    Cilvēki paši sāks projektu izplatīt un papildināt, tiklīdz būs saskatījuši tā ietvaros katra personīgo un visas sabiedrības ieguvumu.
    Pilnīga taisnība ir Ivo, vajag dažādus, īsākus un garākus, dažādai izpratnei sasniedzamus formulējumus un skaidrojumus, kāds būs sagaidāmais likumprojekta īstenošanas rezultāts un kā uzlabosies situācija valstī un ikviena personīgā labklājība, kā tiks paplašinātas pilsoņu tiesības un brīvības, kā tās tiks aizsargātas pret lielkapitāla brutālo varu.

  • Bija tāda “Saules pilsēta”. Šis nav mazāk utopisks aicinājums, kā Latviju sadalīt 1ha patībās. Ko tu Tzu iesāksi ar 1ha zemes Zilupes pagastā, kur 5km jāiet kājām pa purvu un mežu, kur tuvumā nav elektolīniju, kur tavu 1ha 70% segs krūmi, bet pārējā daļā būs mālaina augsne, kas lietū un ilgi pēc tam nelīdzenumos uzkrāj dziļas peļķes. Ko tu darīsi ar šo zemi? Tad labāk atgriežamies pie Saules pilsētas, saulaināka un piedevām pilsēta.

  • O, nevajag sagrozīt mana ierosinājuma jēgu. Es neko nepavēlēju. Es vienkārši ierosināju beidzot pie kaut kā apstāties un piestrādāt. TF dalībnieki, servera uzturētājs un arī autors ir pilnīgi brīvi manā ierosinājumā neieklausīties un mierīgi turpināt to neauglīgo darbību, kāda TF jau ilgstoši raksturīga.
    Tātad tas bija tikai mans priekšlikums. Tāpat kā brīvzemes likums ir Tavs priekšlikums. Man vienkārši būtu žēl, ka arī Tavs priekšlikums ņemtu tikpat necilu galu kā mani un citi iepriekšējie priekšlikumi. Tas arī viss, ko gribēju teikt. Nekļūsim jau nu tik smieklīgi tramīgi un neizdomāsim šķēršļus tur, kur to nav.

  • :) nu, re, jau pamodās anonīmie šķēršļu meklētāji un tūlīt Tevi, Tzu, nosūtīs uz Zilupi, ja ne tālāk, ar visu Tavu projektu. Pierakstīs Tev visus nodomus, kurus Tu pats nezināji, piekārs neatzītā līdera birkas un visu pārējo.
    Tagad Tu pats pārliecināsies uz savas ādas, kā TF viss tiek nogremdēts un apgānīts.
    Tieši tāpēc jau es sacēlu to skandālu un aicinu uz citu darba kvalitāti un citām kopdarbības metodēm. Līdzšinējais vispārējās bezatbildības formāts vienkārši nespēj produktīvi darboties.

  • Priekš manis vienlīdz anonīmi ir gan tie, kuru niks sastāv no diviem vārdiem, gan tie, kuru niks tiek veidots no viena vārda vai burta. Ja kādam nav skaidrs, jāpalasa nosacījumi dalībai TF. Ja jautājumi, lūdzu, bet par tēmu! Mani absolūti neinteresē neviena TF dalībnieka personiskā dzīve, un netaisos tajā dalīties ar kādu no TF rakstītājiem. Paldies!

  • Mūsu laiku raksturo tas, ka neviens ne par ko neatbild, tikai formāli atrunājas, vaino citas instances, sūta pa kabinetiem utt. Cilvēki vaino valdību, “Vienotība” vaino oligarhus, oligarhi vaino sorosistus, manipulatori slēpjas aiz imidžiem un PR speciālistu veidotajiem širmjiem. Neviens nav ne par ko atbildīgs.
    Un tāda pati bezatbildība iedibinājusies arī TF. Par ko tāds indulis, pigori, lurike, aivarsza un citi līdzīgie atbild? Ne par ko! Viņi var muldēt, kas vien ienāk prātā, jo viņiem par saviem vārdiem nav jāparakstās, viņi savu autoritāti neliek uz spēles, viņi šeit ne ar ko neriskē. Vien tā vienkārši apgāna tos, kas tomēr kaut ko cenšas un mēģina darīt, saindē gaisotni.
    Te valda zemākie standarti, nolīdzinošs minimālisms, nihilisms, tumsonība. Tādam indulim tik zemi padebeši, ka viņam pat sapnī nerādās, ka arī Zilupi cilvēki var pārveidot par īstu oāzi.
    Kaut kur Svētajos rakstos teikts, ka nav bīstami tie, kas nogalina miesu, bīstami ir tie, kas nogalina un pazudina garu. Tad nu šie anonīmie kodēji un rējēji arī ir šādi gara slepkavas.
    TF vien tad būs nozīme, ja te darbosies cilvēki, kuri uzņemas atbildību.

  • Te ir vēl viena problēma.
    Daļai rakstītāju vajadzētu vērsties kādā veselības pārbaudes iestādē un pārbaudīt savu veselību. Veselības pārbaude vienmēr nāk tikai par labu!

  • :) re, induli varētu likt par tipisku bezatbildīgās Latvijas ierēdni vai kaut vai premjeru. Viņš jau mūs sūta lasīt noteikumus, viņš demonstrē savu intereses trūkumu, viņš oponentiem viegli pieraksta visādus nodomus, viņš norobežojas. Tas ir tik tipiski!
    Bet tur jau arī Tava problēma, induli, ka Tu visu sadali izolētos kompartimentos: tur personīgā dzīve, bet tur sabiedriskā dzīve. Tu neredzi saistību starp personīgo un sabiedrisko, neizproti cilvēka integritātes jautājumu.
    Neviens jau te neinteresējas par Tavu intīmo dzīvi – ar ko un kur Tu guli, ko dari havajā, kā urbini degunu utt. Bet, ja cilvēki izlēmuši sadarboties, vai viņiem nav vispirms jāiepazīstas? Kā var paļauties uz cilvēku, kas slēpjas? Vai ar tādu var iet kopā izlūkos? Vai pirms nopietnas sadarbības nav kopā pudu sāls jāapēd?
    Ko tad Tu meklē TF, ja nevēlies ne par ko uzņemties atbildību un pat atklāties? Kādu lomu sev esi piešķīris, ko uzņemies paveikt kopīgā projektā?

  • :) nu jā, arī Indulis, izrādās, ir dakteris! :) Viņš mums uzstādīs diagnozi, rūpēsies par mūsu veselību!
    Tev gan te būs milzīga konkurence, jo TF jau ir vairāki anonīmi dakteri, kas nodarbojas ar diagnožu uzstādīšanu. Varēji jau sev piemeklēt kādu oriģinālāku amatu, tā teikt – atrast vēl neizmantotu biznesa nišu, apgūt kādu specialitāti, iet kvalifikācijas celšanas kursos. :)

  • un ja parakstās tad tieši par šiem vārdiem …
    Jānis k. ir izmisuma pilns cilvēciņš. Kā jau bajārs.

    8.Saeimas vēlēšanas
    ziņas par deputāta kandidātu
    Šajā lapā publicētās ziņas atbilst stāvoklim kandidātu saraksta iesniegšanas dienā. (2002.gada 17.jūlijs – 6.augusts.)

    Sociāldemokrātiskā Labklājības partija, Rīgas apgabals
    Jānis Kučinskis

    Dzimšanas gads – 1956, latvietis, precējies
    Pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi – brīvi
    Dzīves vieta – Rīga
    Darba vieta un amats – Rīgas Bērnu Tiesību Aizsardzības Centrs, galvenais specialists
    Pabeigtas šādas mācību iestādes
    Rīgas industr.politehnikums, 1975, plastm.pārstrādes tehniķis-tehnologs
    Īpašumi un kapitāla daļas
    - personīgā māja ar zemi Jēkabpilī, Palejas ielā 16, 1 ist.dzīvoklis Rīgā, Ieriķu ielā 31-17.

    Deputātu kandidāts(-e) ir norādījis(-usi), ka nav sadarbojies(-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs

  • Jāni Kučinski, ja tu redzi ka te ir “krogs”, kur tavas un citu godprātīgo idejas norej un apsmej, tad ir vairākas izejas:
    visu mūžu cīnīties – komentējot cik TF vadītājs nav stingrs pret rējējiem.
    Otrs variants – komentāru rakstīšanai nozagto laiku šeit izmantot vērtīgu rakstu rakstīšanai+darbībai priekš tiem kas grib dzirdēt tevi un saprast.

    Ir daudz tādu mājas lapu kā šī(daudz dezinformācijas) un “vadītāji” kuri ir neizlēmīgi. Bet vai tavs uzdevums ir savu laiku tērēt komentāros , cik nejēdzīgi viss notiek? Nu priekš kam?

    Vai no tā kas manīsies? Drīzāk savus spēku novirzi citur. Skaidrots ir daudz, Ivo, bet ja cilvēks nevēlas būt godīgo cilvēku pusē, tad kā tu domā viņu izmainīt?
    Ja piemēram man konkrēta vide nepatīk, un cilvēki izsmej to ko dodu(cūkas pērles samīda), tad es eju meklēt tādus kas paņems pērles.
    Bet tu cūkām(protams ne visi ir cūkas), skaidro ka ir tas un šitas.. Ja vienas tavas pērles viņi samina, kāpēc lai sagremotu citas komentāros rakstītās? Pēteris Žagariņš komentāros ļoti konkrēti uzrakstīja rīcības plānu, atspoguļoja situāciju TF, bet viss atkarīgs no Ivo. Rējēji ries vienmēr un viņi barojas no tavas enerģijas – iespējas tev nozagt laiku, kura laikā varēji daudz laba izdarīt.

  • Lai sadarbotos un darbotos, pareizi saprati, veselā miesā jābūt veselam garam. Uz to arī aicinu. Citādi liekas, ka nikam jānis kučinskis neveselīga interese par niku indulis, bet ne tikai.
    Vēl slikti tas, ka savā aizmiglotajā apmātībā niks jānis kučinskis kļūst rupjš. Audzināšanas un izglītības kļūdas? Tādi cilvēki grib sadarboties! Urbinot degunu havajā! Tās jau ir paranojas iedomas. Pēc tam parasti jautā, vai biji nosvīdis, kad pamodies? Tādā garā var turpināt un turpināt, bet idiotiskākais tas, ka tēma par brīvzemes likumu.
    Ja paraugās no malas, lielāks idiotisms tādā sakarā nav iespējams. Man neērti, ka tēma tiek kropļota ar iedomātu attiecību skaidrošanu. Tas neko nedod! Tikai muļķis vai cilvēks garīgā nelīdzsvarā var censties meklēt savu taisnību tādos apstākļos. Tāpēc gribētos cerēt uz VESELO prāta dalu!

  • Ieteikums tev Jāni – rakstot rakstus,zem raksta norādi saziņu(e-pasts u.c.)
    Tie kas nopietni un padziļināti gribēs izprast rakstīto, ar tiem arī sazinies un ej uz rezultātu. Un tad nebūs citus jāvaino..

  • O, tas OK. Kamēr TF kvalitatīvi nemainīsies, es te nekādus savus jaunus materiālus nepublicēšu. Man te nav nekādu ilūziju, lai gan nav grūti šad tad mazliet pacensties vērst uzmanību uz svarīgāko un būtiskāko, jo tomēr te ieguldīts liels darbs, kas iet zudumā. Un TF tomēr lasa arī citi cilvēki, kuri te redzami neālējas, bet tomēr lasa. Ja kāds no viņiem iesils auglīgai rīcībai, tas jau būs ieguvums.
    Es tikai gribēju atbalstīt un mazliet pabrīdināt (sagatavot šķēršļiem) Tzu, jo viņš te jauniņais, bet, manuprāt, nopietns cilvēks, kurš idejai nodevies ar visu sirdi. Jūtos arī atbildīgs, jo viņš tomēr TF nonāca caur mani. Un domāju, ka radoši, dedzīgi cilvēki ir jāatbalsta, nav viņi jāatstāj vieni šo šakāļu saplosīšanai.
    Varbūt mans atbalsts nav bijis sevišķi veiksmīgs, bet tāds bija mans nodoms. Galu galā es arī tikai mācos. :)

  • Es iedomājos, ja visi tā darītu – cīnītos ar rējējiem komentējot viņu izteikumus, skaidrojot.. Rējējiem jau to vien vajag – apstādināt jūs.
    Katrā ziņā darītājiem jāapvienojas un jāiet uz mērķi un tie ir darītāji nevis TF rējēju bariņš.

  • beidziet murgot, ne to Kučinski kāds aprej, nekā.
    Vienkārši palasot jau apnīk. Kučiskis. Kučinski. KUčinska idejas. Nu tad turpiniet vārīties savā sulā ar Kučinski.

  • Nu jā, Zane. Tieši par to es gribēju brīdināt Tzu. Ja viņš sāks sīki skaidroties ar katru, kurš tik piespēlēs sadomātus šķēršļus, visādus Zilupes argumentus, absurdas galējības un citus “argumentus”, kāpēc kaut ko it kā nevar izdarīt, tad tam nebūs gala un viņš tajā skaidrošanā iestigs, zaudēs enerģiju un entuziasmu.
    Latvija vispār dzīvo negatīvas informācijas telpā, tāpēc cilvēki ir noskaņoti uz neizdošanos. Viņi nemeklē un neredz iespējas, bet tikai šķēršļus (bieži vien iedvestus šķēršļus, aplamus stereotipus). Un jaunā paaudze vispār nav piedzīvojusi sabiedrības entuziasmu, pozitīvas darbības augļus, attīstību un triumfu. Visapkārt tikai negatīvi piemēri un apgriezta vērtību skala, kurā slavēta cūcība, bet noniecināti godīgi centieni, kurā varonis ir spekulants un zaglis, bet godīgi cilvēki pasniegti kā neveiksminieki un idioti.
    Taču šķiet, ka Tzu to saprot. Lai viņam veicas! :)

  • Kvalitatīvas izmaiņas TF būs tikai tad, kad kvalitatīvi mainīsimies MĒS PAŠI. Mēs ar Aigaru (daļēji netīšām) esam sagatavojuši visiem TF lasītājiem pārsteigumu, kas atklāj Jūsu un mūsu pašu muļķību, kas degradē TautasForums.lv. Vainot citus, apstākļus un daudz ko citu ir viegli, bet uzveikt savu muļķību, atkarību un kļūt patiesi stipram un pakāpties augstāk pa garīgās izaugsmes kāpnēm tik viegli nav. Lai visiem jaukas brīvdienas!

    P.S. Pārsteigums tiks atklāts nākamnedēļ, lai varam atpūsties un mierīgi pārdomāt teicamo Tzu aprakstīto ideju un pēdējās dienās gūto pieredzi.

  • Piekrītu, ka tas, ko Tzu ir sagatavojis, ir labi sagatavots. Taču vēlos norādīt, ka tas ir tikai pirmais solis – tikai uzmanības pievēršana idejai. Lai to īstenotu, viss darbs vēl ir priekšā. Un ne jau viens cilvēks to visu pavilks.
    Muļķība redzama arī bez pārsteigumiem – pēc ilgstošās darbības rezultātiem. Par muļķību un no tās izrietošo alkatību tikko rakstīja Ivars Prūsis, bet publika to, šķiet, nepieņēma. Adresātu meklēja kaut kur ārpus sevis.
    Pārsteigums ir šova elements pasīvai publikai. Varbūt gudrāk būtu noskaņoties uz labām pārmaiņām, sākot katram pašam no sevis.
    Priecīgas un pavasarīgas brīvdienas visiem! :)

  • Es pilnībā piekrītu rakstam.Un ir jābeidz šitā ākstīšanās.
    Man nav saprotama prezidenta nostāja.Vai tik tiešām prezidentam ir uzvilkuši saules brilles ar ei attēliem vai pateikuši paklusē un mēs tev iedalīsim tik daudz naudas ka tu nespēsi aiznest.Cik pēc pēdējām prezidenta runām tika teikts ka viņš došoties uz Briseli un lielīsies pret Grieķiju kā Latvija tiek galā ar ekonomisko krīzi.Nesaprotu.šādus prezidenta uznācienus.Tauta izdzīta,pazemota,ubago uz katra stūra.Bet prezidents paziņo tik labi kā tagad mēs nedzīvojām nekad.Atver taču acis velns tevi rāvis.

  • ideja interesanta un konceptuāli noteikti atbalstāma. tomēr rodas daudz jautājumu par praktisko realizāciju un iespējamām sekām.

    1) ja pieņem, ka katrā (nu jau) novadā pašvaldībai būtu jāizdala zemes platības ciematu veidošanai, jautājums – cik tādas derīgas zemes Latvijā valsts/pašvaldību rīcībā vispār ir? jo skaidrs, ka ne mežā, ne purā, ne poligonā, ne arī privāto zemi ņemt nost.

    2) kādas būtu attiecības starp novada pašvaldībām un jaunveidojamām pašvaldībām (BCP, CIP). vai šo jaunveidojumu uzskatam par līdzīgu esošiem dzīvokļu vai garāžu kooperatīviem? vai kā savādāk.

    3) attiecības starp BCP, CIP un konkrētu CI (ciemata iedzīvotāju)? kaut vai tā biedru apstiprināšana un citas gandrīz jau tiesu varai līdzīgas funkcijas. man neizskatās reāli, ka lēmumus vienmēr pieņems CIP, tad jau drīzāk BCP. bet ja BCP tad jautājums – vai tā iecelta no CI vidus, vai ārēji profesionāļi, ar atbilstošu atbildību un atalgojumu? kā uztaisīt sistēmu kas strādās neatkarīgi no konkrētām personālijām?

    4) man ir ļoti ļoti lielas šaubas, ka šis risinājums ir kaut vai kādā sakarā ar cilvēkiem, “kuri no dzīvokļiem izsviesti, bet nav vēl lumpenizējušies, kā arī izsviešanas kandidātus – bezdarbniekus, vai citus trūcīgos, kuri vairs netiek galā ar kredītiem, īres un komunālmaksājumiem.” es neticu, ka cilvēks, kas nespēj samaksāt īri un komunālmaksājumus, spēs savākt līdzekļus, lai sastutētu kaut dajebkādu būdu, no kuras viņš pēc pusgada neaizmuks, lai nesajuktu prātā. būsim reāļi, tikai ļoti nedaudzi spēj to paveikt, labi, ja 1 no 10000 kandidātiem. (man ir reāli piemēri iz dzīves).

    nākamais problemātiskais jautājums šai pašā sakarā – vai mēs taisām jaunus “pufaikciemus”? iedomājamies smuku ekohauzi stiprai ģimenei, un čupu zemnīcu vai slieteņu uz blakus gabaliem. vai ģimene tā gribēs dzīvot blakām nabadzībai? citiem vārdiem sakot – noslāņošanas un geto-izācija.

    vai arī māju būvēšanu bezpajumtniekiem mēs atkal gribam plānot no valsts līdzekļiem, t.i. no mūsu pašu samaksātiem nodokļiem?

    5) īsti nesaprotu kā izskatīsies ģimenes būšana šādā ciematā. vai neapliekamās brīvzemes piešķiršanas vienība ir cilvēks vai ģimene? ja cilvēks, tad acīmredzot jo lielāka ģimene – vairāk hektāru? pie katra jaunā piedzimušā automātiski +1 hektārs?
    vai arī vienība ir ģimene, tad mēs atbalstām cilvēku dzīvošanu pa vienam, kas manuprāt ir pilnīgi nepieņemami.

    pagaidām pietiek, gribētu lasīt autora viedokli.

    starp citu, ja šeit ir cilvēki, kas grib tādā ciematā piedalīties jau šodien – ir visas iespējas, tepat rīgā. vismaz tuvākos gadus viss var notikties, tā ka var dzīvē pārbaudīt koncepta praktisko dzīvotspēju (interesēties privāti viesturs.r pie ∂žīmail)

  • Mēs vēl neesam pat sākuši apjaust to stāvokli, kādā ir Latvijas sabiedrība. Par spīti informācijas blokādei Latvijas mēdijos, internetā varam uzzināt, kā islandieši un grieķi cīnās. Grieķija vārās kā pārkarsēts katls. Burtiski nepārtraukti un vienlaikus vairākās vietās notiek streiki, mītiņi, sapulces. Tauta meklē izeju, tauta dzīvo.
    Latvijā ir tikai neliela, klusa telšu pilsētiņa, kura jau sen vairs nav sabiedrības uzmanības centrā. Tā vairāk ir kā eksotiska vieta, ko apmeklē ārzemju tūristi. Vai tas nevarētu nozīmēt, ka Latvijas sabiedrība ir pilnīgi kapitulējusi un atmetusi pēdējo cerību?
    Kas pašlaik notiek globālā kazino gulāga Latvijas sektorā?
    Latvija ir nonākusi parādu piedzinēja SVF un Eiropas komisijas tiešajā pārvaldē. Ko nozīmē SVF? Tas ir parādu piedzīšanas režīms, kas darbojas kā globālo finanšu teroristu instruments. SVF režīma īpatnība tā, ka, jo cītīgāk tiek pildīti SVF noteikumi, jo straujāk pieaug valsts un iedzīvotāju parāds. Jo vairāk valsts izmaksā starptautiskajiem banksteriem, jo straujāk pieaug kopējā parādu masa. Gan valsts, gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji (arī tie, kas paši nav kredītus ņēmuši) ir iesaistīti parādu maksāšanā, vienlaikus sarūkot parādu maksāšanas bāzei (bezdarbs, bankrotējušie uzņēmumi, samazinātie valsts izdevumi). Šādu SVF režīmu ir izbaudījušas daudzas trešās pasaules valstis. Bet, atšķirībā no Latvijas, šīs valstis ir vitālas sabiedrības ar augstu dzimstības līmeni un ciešām radu un sociālām saitēm. Bet Latvija ļoti strauji izmirst un noveco. Aktīvākie vienkārši no valsts aizbēg.
    Jāņem vērā, ka šādas krīzes laikā (tāpat kā “trekno gadu” kredītu orģiju laikā) cilvēku uzvedība un reakcijas kļūst irracionālas un neprognozējamas. Piemēram, daudzi cilvēki SVF reketieros saskata savus glābējus un uz tiem liek pēdējo cerību. Savukārt tos, kas tautu mudina uz racionālu izeju un atbrīvošanos, cilvēki uztver kā nemiera cēlājus, provokatorus, naidīgu spēku aģentus un pat ienaidniekus. Es pats esmu to pieredzējis: cilvēks, kam iesaku vienkāršu izeju no verdzības, sāk uz mani ar naidu histēriski kliegt.
    Tātad tā vietā, lai apvienotos kopīgai rīcībai kopēju briesmu priekšā, sabiedrība sāk apēst un iznīcināt pati sevi. Par to, kā latvieši dažādu svešu varu un ideoloģiju ietekmē burtiski iznīcina paši sevi, daudz rakstījis latviešu vēsturnieks un ideologs Uldis Ģērmanis (pašlaik pārlasu viņa grāmatas). Tas iekodējums ir tik dziļš un stiprs, ka vēl tagad, 70 – 90 gadus pēc dramatiskajiem notikumiem un paaudžu nomaiņas, latvieši svešu, jau sen atmirušu ideoloģiju vārdā ir gatavi viens otru iznīcināt. Par to liecina visi šie 16. marta un 9. maija rituāli, kas regulāri lielu sabiedrības daļu noved naida histērijā. latvieši arvien nav gatavi izlīgt un cits citā saskatīt brāļus un māsas. Viņi labāk vergos svešiem, nekā sadarbosies ar savējiem. Manuprāt, šā lāsta noņemšana būtu vissvarīgākais uzdevums, bez kura veikšanas jebkāda kopdarbība ir visai apšaubāma.
    Grūti teikt, vai mūsu nācija ir garīgi mirusi. Bet skaidrs, ka aizvien latvieši izeju nemeklē savā gudrībā un resursos, bet arvien cer uz kaut kādiem ārējiem brīnumiem. Tieši tāpēc latvieši ir tik viegls laupījums dažādām eksotiskām ārvalstu sektām un mācībām, kā Zeitgeistiem un līdzīgām. Un tieši eksotiskām, no realitātes atrautām, jo labi ārvalstu piemēri, kā jau minētā Islande vai Grieķija, latviešus nevilina.
    Kāpēc to rakstu? Tāpēc, ka Tzu projekts prasīs ne vairāk ne mazāk kā fundamentālas un revolucionāras pārmaiņas. Tātad jautājums ir: kas jādara, lai latvieši noticētu šādām pārmaiņām, kuras viņiem jāveic pašu spēkiem un pašu labā? Vai tauta, kura līdz šim bijis mēslojums svešām interesēm un svešām ideoloģijai, spēs noticēt sev un savam spēkam?

  • ierosinu 9. punktā PPL samazināt uz 1gadu, citādi 3 gadi jau ir par ilgu – ja gribēsi saimniekot tad 3 gadus gatavoties nav loģiski, paraizi?

  • Papildinot rv. Katram ha taču vajadzīgi vismaz piebraucamie ceļi un elektrības pievadi. Cik maksās Latviju pārklāt ar ceļu un elektrolīniju tīklu, ar acu izmēru 100x100m. Jāpierēķina drenāža + grāvji, transformatoru apakšstacijas, ceļu pārvadi pār dabas un cilvēku radītiem šķēršļiem. Nerunāju par tādiem sīkumiem kā ūdens un kanalizācija. Tas viss taču jāuztur un jāremontē. 1ha kolonijās taču dzīvos bērni un veci cilvēki. Kur būs skolas un ārsti, kur cilvēki pirks maizi un degvielu. Jāveido kādi vietēji apkalpes centri.
    Tas tikai sākumam, vēl būs dažādas aizsargjoslas un gruntis (kūdrāji, grants karjeri), kuras jāmaina un jāpieved kādā attālumā. Cik tas viss maksās? Tās būs ārprāta miljardu naudas summas, kuras salīdzināmas ar jaunu pilsētu būvēšanu.
    Nerunāšu par Zilupi un Vērmaņa dārzu, kurā kāds būs noskatījis savu 1ha, par sertifikātiem, kuri sākumā arī paredzēja kādu kopīgā labuma daļu.
    Tas ir visīstākais jaunā cilvēka Tzu sapņojums!

  • Kučinska kungs jau dzen lētu populismu.Latvieši, sektas. Tev jau sāk rādīties.Lētās manieres – citi slikti, dumji utt. Zināmi triki.
    Ja raksti, tad raksti par lietu.

  • Dažu komentētāju verbāla agresija liecina par viņu nepietiekamo pašapziņu, ja jau nav cita veida, kā sevi paaugstināt, vien pazeminot cita devumu.
    Uzskatu, ka tas būtu TF pirmais reāli padarāmais darbs – izveidot un uzturēt atbalstošu un izaugsmei, attīstībai labvēlīgu interneta (un arī klātienes) vidi. Vai kādam no mums būs prieks par jel vienu īstenotu projektu, ja to apēnos savstarpējas ķildas un nesaskaņas, apsaukāšanās un personiski apvainojumi? Vai tas nav tas pats, kas redzams viscaur Latvijā – kāda tauta, tāds forums… Vajag normālu vidi, kur augt. Katram jāatbild par saviem vārdiem. Kaut kādai goda izpratnei jābūt, cien. džentlmeņi un bruņinieki. Ja kādam nepatīk Tzu Brīvzemes ideja vai jebkura cita TF paustā doma, var taču paklusēt? Var taču iekost mēlē un atgādināt sev, ka labais ir jāpasaka, bet slikto drīkst paturēt pie sevis… Kritikai jābūt ar pamatotiem pretargumentiem. Sava vārda, uzvārda publicēšana ir drosmīga un cienījama rīcība, bet pat tā nedod atlaides un privilēģijas saukt kādu par fašistu vai tml. izturēties bez cieņas pret otru cilvēku. Kad anonīmie komentētāji redzēs, kādu kārtību šeit ievēro TF mājaslapas saimnieki, tad arī viņi uzdrošināsies būt atklāti un godīgi, vai arī atvadīsies no šejienes, neatraduši dzirdīgas ausis.
    Mēs tērējam tik daudz enerģijas, lai noturētos pret negāciju gūzmu, ka pozitīvām darbībām pietrūkst spēka.
    Bet spēku un varu var dot savstarpējs atbalsts – kā musketieriem – Viens par visiem, visi par vienu!
    Arī pārspēka un varas priekšā vienmēr paliek jautājums par tīru sirdsapziņu, un par to, ko katrs darījis, lai apturētu ļaunumu. Kā filmā Avatars – ja dzīvosim pēc dabas un visuma likumiem, tad tie nāks palīgā.
    Arī Brīvzemes ideja var izaugt, ja kāds nesadomās ar to gūt peļņu:)

  • Ideja un likums ir labi. Bet neviens tur nevarēs ar datorklikšķi uzbūvēt māju. Varbūt ir jēga apzināt pamestās mājas, ko vieglāk atjaunot un zemes tur apkārt rēķināt? Indulim- bez elektrības vairs nemaz? Un arī neesi izmēģinājis, kā ir, kad norauj vadus, vai atslēdz? Vai tad uzreiz nāve klāt? Var gadīties, ka tad iestājas domāšana ar rezultātiem.

  • Holivudas fantāzijas upuris: “Tā kā filmā Avatars”. Tu taču saproti, ka tā NAV dokumentālā filma? Kas nāk palīgā un kam? Konkrēti, lūdzu?
    ==========
    Un, kopš kura laika vārds peļņa ir pretējs vārdam izaugt? Varbūt Brīvzemes ideja var izaugt tieši dēļ peļņas motivācijas?

  • ”Šāds vai līdzīgs likums vēsturiski neizbēgami agrāk vai vēlāk tiks pieņemts oficiāli…”

    autoram.

    Nedomaju gan.Visdrīzāk zeme(kā arī viss pārejais) nonāks ”ļabo rietumu investoru”’rokās.

    Sākumā 30%,tad 50…70…90…

    Pamatnācija var nonākt līdz rezervāciju līmenim,kad noteiktā teritorijā dzīvos ”ieziemieši”pārtiekot no humanitārās palīdzības.
    Un laiku pa laikam atbrauks investoru pārstāvji,aģitejot brīvprātīgos pastrādāt kādā firmā uz mēnesi,ar iespēju nopelnīt pāris dolārus…

    Visdrīzāk tā…

  • Elektrotīkli ir infrastruktūra, kas palielina cilvēku un valsts iespējas, tai skaitā iespējas gūt pienācīgus augļus no sava darba. Tie augļi tad arī ir peļņa, ja tā tīk to saukt. Un tā var būt godīga peļņa.
    Šie cilvēki, kas visur meklē un saskata tikai nepārvaramus šķēršļus, vienkārši pauž savu pesimistisko pasaules redzējumu. Viņi paši sevi tā ierobežojuši un aicina arī citus iekļauties šajā šaura un sekla redzējuma aplokā.
    Protams, nekas netop ne no kā. Lai kaut ko panāktu, tiešām ir nepieciešams darbs.
    Acis darba izbijās, rokas darba nebijās.
    Man ir māsasvīrs, kurš pēc kara kopā ar citiem līdzīgiem jaunekļiem, kas bija pabeiguši kaut kādu profeni un no kuriem daudzi bija nabadzīgi bāreņi, internātskolu audzēkņi, elektrificēja visu Latviju, savienoja tīklā katru ciemu, pievienoja tīklam katru viensētu. Tas tika paveikts pāris gados un ar visai primitīvu tehniku: ar lāpstām ieraka zirga pajūga pievestus stabus, rāpās un pievienoja vadus, pa naktīm gulēja, kur pagādās. Bieži viņiem naktsmājas deva tās pašas viensētas, kuras gaidīja strāvu. Tā puišu brigādes soli pa solim apbrauca un apstaigāja visu Latviju, un visur bija strāva. Un tās viņu vilktās līnijas, ja zagļi nav aprāvuši vadus, darbojas vēl šodien. Vien šad tad jānomaina puvušie stabi, jāizcērt krūmi zem līnijām u.tml.
    Tāpēc elektrifikācija nav problēma, problēma ir šis tuvredzīgais, pašierobežojošais redzējums.
    Jā, es zinu, ka tagad Latvenergo par mājas pievienošanu strāvai plēš milzīgas summas – tūkstošus. Taču tie ir mākslīgi uzcenojumi. Mums daudz kas Latvijā ir mākslīgi uzcenots, lai kādi gūtu nepamatotu, negodīgu peļņu. Patiesībā tie darbi tik daudz neizmaksā. Un viss ir paveicams ar pašu spēkiem.
    Un tieši šis krīzes laiks ir vispiemērotākais infrastruktūras atjaunošanai un modernizēšanai. Tas dotu labu darbu tiem, kas tagad vergo svešumā vai nīkuļo bez darba un iztikas tepat Latvijā. Tas atdzīvinātu visu tautsaimniecību.

  • Intereses pēc pasekojiet šo noliedzēju un entuziasma slāpētāju komentāriem zem dažādiem materiāliem. Vienalga par ko runājam – vēlēšanu sistēmas reforma, kooperācija, ārvalstu banku boikots, pilsoniskā nepakļaušanās, nesadarbošanās ar ļaunumu, alternatīvs budžeta projekts, brīvzemes likums utt. – viņiem ir tikai viena veida atbildes: to nevar, tas nav iespējams, tas par vēlu, tā ir fantāzija, autoram jāārstējas utt. Ja mēs pakļautos šo cilvēku suģestijai, tad mēs neviens neko nedarītu un pasaule sastingtu.
    Vienīgais, ko varu viņiem ieteikt, ir pastudēt vēsturi, pastudēt izcilu cilvēku dzīvi, mācīties aiz šķietamiem šķēršļiem saredzēt iespējas, uzņemties pašiem kādus uzdevumus, izkopt savu raksturu, pilnveidot (attīstīt) savu personību, augt garīgi, reāli palīdzēt tiem, kam grūti, atbalstīt tos, kas kaut ko tomēr dara, personīgi iesaistīties sabiedriskos procesos. Katru dienu uzdrīkstēties paveikt kaut ko (kaut vai nelielu lietu), kas līdz šim uzskatīts par neiespējamu vai atstāts novārtā.
    Un padomājiet, ko labu esiet izdarījis šai pasaulē, ievietojot savu kārtējo noliedzošo komentāru?
    Jā, internetā ir daudzas vietnes, kur viss tiek anonīmi noriets un apgānīts. Bet vai tas nozīmē, ka arī TF jākļūst par vienu no tām? Ko mēs panāksim, orientējoties uz minimālismu un viszemākajiem standartiem? Vai pareizāk nebūtu nevis “iet kopsolī” ar dezorientētu baru, bet tomēr būt soli vai vairākus priekšā?
    Un tieši šī niša internetā ir brīva un tai ir daudz potenciālu dalībnieku un atbalstītāju. Jo cilvēki ir vienkārši noguruši no negatīvisma, viņi alkst pēc tīra, priecējoša un veldzējoša, spēcinoša, iedvesmojoša, paceļoša malka, ko varētu sniegt TF

  • Katram kā no gaisa nokrīt zemes hektārs, saldi izklausās. Kā pasakā. Tās mums ļoti patīk, sevišķi jau ar labām beigām.
    Bet par brīvzemēm runājot, svaigs piemērs sertifikāti. Ja zemi dos par brīvu, cilvēki stāvēs rindā, ja būs jāmaksā par uzmērīšanu un dokumentu noformēšanu, rinda var arī nebūt. Jo tas maksās vairāk par 100ls. Ja valsts nodrošinās iespēju piekļūt jūsu 1ha, izbūvēs piebraucamo ceļu ( 1 tek. m izmaksa 10 – 100ls) un prasīs samaksu par to, sameklēt kādu, kurš gribētu nu jau dārgo 1ha, būs ļoti grūti. Vai valsts var dot zemi, vienlaicīgi nenodrošinot iespēju tai piekļūt? Bet valsts esam mēs visi un mēs visi maksāsim par šo iespēju. Ja tā, tad vienkāršāk un lētāk 1ha vienkārši nopirkt. Lauksaimniecības zeme maksā ap 400-500 ls/ha.
    Par brīvzemniekiem. 90% būs tādi, kuri savu 1ha gribēs pusgodīgā un negodīgā ceļā pēc iespējas ātrāk pārdot. Kas un kā mūsu likumu un ES cilvēktiesību ietvarā to izkontrolēs? Labākajā gadījumā 9% mēģinās ko audzēt vai apsaimniekot, bet daļa no sava nodoma pēc pirmajām grūtībām atteiksies . Var būt, ka 1% sadomā ko uzbūvēt. Tikai tad jārēķinās ar komunikāciju lielajām izmaksām. Ap 200 – 300ha liels ciems. Kā šīs tik dažādās intereses apvienosies? Bez infrastruktūras vai ar? Kas apmaksās ifrastruktūras izveidi? Cik maksās tās uzturēšana? Tā noteikti būs dārgāka kā pilsētā. Vai cilvēki gribēs dzīvot tāda tipa ciemos, vairāk maksāt par dažādiem pakalpojumim un ar mazākām ērtībām kā pilsētā. Un tā uzreiz pārveidot visu valsti! Painteresējieties, kā cilvēki dzīvo pļavās uzceltajos ciematos, tiesa, zemes mazāk, turpretī tuvāk pilsētai.
    Likumi. 12 punkti neapraksta visas iespējamās sadzīves situācijas, nepieciešams apjomīgs likumu un noteikumu kopums, kas lielā mērā izskaidros pasākuma jēgu un lietderību. Piemēram, es uzbūvēšu moduļmāju un pārvedīšu uz citu vietu. Ja nekas nav mans īpašums, tad es vispār neko nebūvēju. Kāpēc man kas jābūvē valstij? Kā nekam nekas nepiederošs dalīsies ģimenes dalīšanās rezultātā?
    Kur būtu tie valstiskie vai tautiskie ieguvumi? Pagaidām neredzu. Ja kāds zina, labprāt palasīšu.

  • Lūk viens piemērs. Mūsu anonīmais intelektuālis pigori, kuru nevar salīdzināt ar visprimitīvākajiem rējējiem, pamāca Ivo:
    “Īstenībā tas, ka TF cilvēkiem nesanāk vienoties, ir labs rādītājs notiekošajam sabiedrībā kopumā. Sabiedrībā vienmēr ir un būs citādi domājošie, arī kritizējošie, arī tie, kam patīk gari muldēt un rakstīt nesakarīgus rakstus un būt pārliecinātiem, ka ar to viņi dara sabiedrībai baigo labumu, arī tie, kas gribēs oponentiem aizbāzt muti, neitralizēt viņus nevis ar argumentāciju un/vai darbiem un/vai ignorēšanu, bet ar spēku. Utt. Nedomāju, ka ir prātīgi mēģināt TF radīt tādu mākslīgu, sabiedrības modelim neatbilstošu atmosfēru. Jo tie būs maldi.”
    ———————————————————
    Tātad pigori TF iesaka nevis orientēties uz labāku nākotni, bet gan pieskaņoties pastāvošajam sabiedrības modelim, esošajam status quo: atomizētai, saplosītai, sašķeltai, izkliedētai, netaisnīgai, parazitējošai, pasīvai, valstisko neatkarību zaudējošai, krīzē, izmisumā un depresijā iedzītai, disfunkcionālai sabiedrībai, ja to vispār var nosaukt par sabiedrību, kura kapitulējusi un pasīvi ļaujas sevi iedzīt ģeometriskā progresijā augošos, nesamaksājamos parādos. Viņš grib, lai TF valdītu tāda pati atmosfēra, kāda pašlaik ir sabiedrībā. Un arī pats attiecīgi rīkojas, katru pozitīvu iniciatīvu nosaucot par neiespējamu (skat. viņa komentārus zem dažādām iniciatīvām un priekšlikumiem). Viņam pat rādās, ka kāds viņam ar spēku aizbāž muti. :) Tas arī viss šā pretenziozā intelektuāļa devums.

  • Jāni, tos rējējus negativos, noliedzējus vajadzētu
    novirzīt uz esoša režīma kritizēšanu.Tas ir spēks ,kam jāstrādā tajā virzienā.Tad beidzot arī tā lieta sāktu kustēties.Jāizmanto visi spēki.

  • Cilveeki!! Vai tad Juus pashi neredziet kur ir muusu visu probleema!?
    Visa bijusii PSRS un Latvija iipashi ciesh no taa ka nav vienota,kopiiga meerkja-sajaa gadiijumaa-paartikusi valsts kuraa katrs taas iedziivotaajs (es uzsveru-iedziivotaajs) vareetu laimiigi dziivot savu vieniigo dziivi bez iipashaam probleemaam.Taads meerkjis var tikt realizeets tikai uz GODIIGUMA UN TAISNIIGUMA principiem.Kameer shii ideja nebuus katra indiviida personiigais meerkjis,vai vismaz sabiedriibas lielaa vairaakuma meerkjis-tikmeer di**aa mees sheit buusim. Atvainojiet par skarbumu-bet citaadi to nevar nosaukt…

  • Kurzemniek, arī esošā režīma kritizēšana, manuprāt, ir jau noieta fāze, visiem tāpat galvenais ir skaidrs. Cita lieta ir notiekošo procesu analīze, tendenču prognoze, alternatīvu attīstības virzienu nospraušana. Tagad laiks radošām, drosmīgām idejām, pozitīvām iniciatīvām, pacietīgam, uz nākotni vērstam idejiskam, organizatoriskam, konsolidējošam darbam.
    Izzināji, saprati, atbrīvojies no vecajiem stereotipiem, nospraudi mērķus, vienojies ar citiem, pieņēmi lēmumu, rīkojies!

  • iedomājoties par labāku nākotni, dzīvot kopā ar Kučinski, kurš norej izdomātus “norējējus”, tai vietā, lai teiktu- reālistus, būtu vienkārši – eksotika

  • kaada starpiiba ko katrs norej ja ir vienots meerkjis no kura neviens nenovirzaas -paartikusi valsts kuraa katrs taas iedziivotaajs (es uzsveru-iedziivotaajs) vareetu laimiigi dziivot savu vieniigo dziivi bez iipashaam probleemaam!
    hmm-jeb varbuut tas nav Tavs meerkjis??????????

  • Par to ko Tu raksti, par to tika daudz runāts un komentēts, un pat saprasts B. Svimme “Jaunais stāsts” komentāros. Žēl. ka tam neseko turpinājums. Varbūt Tev kādas idejas rodas?

  • Indulim-neesmu diemzeel lasiijis-visu nevar paspeet…

  • Tas tepat šajā lapā. Pabrauc uz augšu, kur virsraksts “Visvairāk komentētie”, pats pirmais.

  • 1. Es domāju, ka TF ir jākļūst par elitāru portālu/klubiņu, kurā var izteikties tikai “atzīties” biedri un paust “atzītus” viedokļus.
    2. Es domāju tā, lai netraucētu Klubiņa biedru mieru, ir jāaizliedz skepticisms un kritika – gan atklāta, gan anonīma, gan humoristiska, gan atklāta.
    ============
    TF ir jāpārveidojas no atklātas un atvārtas kustības par daļēji slēgtu organizāciju – līdzīgi, kā Saiema vai Brīvmūrnieki. Tātad – teorētiski tu vari pievienoties, bet reālistiski tev jābūt ar “pareizo” attieksmi un uzskatiem.

  • Lai to īstenotu mums nāksies mainīt ne tikai Satversmi, bet arī likumus. Liberālā politika, kas izveidojusi Latvijā feodālo sistēmu, ka esam vergi banku varai to nepieļaus. Līdz ar to, kamēr nebūs tāda ideoloģiska politika, partija, kas vairākumā nobalsotu par šādu projektu, viss paliks tikai kā vīzija. Jābūt tādam plitiskam spēkam, kas nosaka valsts pienākumus iedzīvotāju priekšā. Domāju, ka tikai masu politiska partija spētu to realizēt un vīziju pārvērst par mērķi, kas jāsasniedz. Kamēr netiks izveidota kārtīga valsts banka, kas uz pieņemta likuma pamata piešķirs līdzekļus brīvzemniekiem, vezumu mums neizkustināt. Pie kam šai idejai jābūt tik konsolidējošai, kas apvienotu visus valsts pilsoņu neskatoties uz viņu etnisko, politisko vai reliģisko piederību. Pie kam šajā projektā redzu vēl vienu iespēju, kas radītu aizvien jaunas darba vietas arī tiem, kas paliktu uz dzīvi pilsētās. Visu nepieciešamo, kas būtu vajadzīgs šā projekta realizācijai Latvija būtu spējīga saražot.

  • Tava ironija, spēja visu sagrozīt, piedēvēt citiem visādus absurdus nolūkus un visu apsmiet ir labi zināma.
    Pats par sevi tāds talants var būt pat visai noderīgs, ja ar mēru un vietā. Bet ja tas ir viss, ko Tu pieproti, tad bēdīgāk. Un arī apnikt sāk. Sevišķi, tiem, kas Tavas tirādes jau pārlasījušies kopš TF iesākumiem.

  • Principā piekrītu Egilam. Vien masu partijas vietā (tā kā partijas jēdziens ir diskreditēts un jau pēc būtības nozīmē daļu, dalīšanos) gribētu piedāvāt masu kustību, kuras viena no funkcijām varētu būt piedalīšanās vēlēšanās.

  • Tieši tā. Šeit sarunājas cilvēki, kuriem NAV reālas juridiskas, tehnoloģiskas un informatīvas varas un spēka. Jā, ir – Ilgu Pilnas domas. Tas arī viss – ilgu pilnas domas.

  • Iekopēju, ko par gaisa jaucējiem un skandālistiem rakstīja kooperācijas pionieri. Apraksts publicēts manā grāmatā par kooperāciju. šie pionieri bija XIX gadsimta džentlmeņi, tāpēc secinājumus izteica augstākā mērā diplomātiski, tomēr doma skaidra.
    ———————————————————-
    Bieži vien grūtības kooperatīva un jebkuras cita rakstura biedrības vai organizācijas darbībā rada paši tās biedri. Lūk, kā šo visai izplatīto parādību raksturojis Ročdeilas pionieru vēsturnieks D. Holioks (Ed. Baloža tulkojumā).

    “No morāles viedokļa, Ročdeilas pionieru pastrādātais brīnums ir tas, ka viņiem pietika veselā saprāta, lai, arī būdami dažādās domās, nenaidotos; lai, savā starpā strīdoties, tomēr strīdu nenovestu līdz šķelšanai; lai reizēm ienīstot, tomēr arvien turētos kopā.

    Pa lielākai daļai strādnieku šķirā, kā arī it visu šķiru organizācijās, ir zināms skaits oriģinālu personu, kuras ir dzimušas it kā zem šķelšanās zvaigznes. Tās ir pilnas naida, neuzticības un nevienprātības, tās aizvien izturas asi un nepieklājīgi. Viņu pašu vaina tā nav, viņas tā izturas pret savu gribu, citādi nemaz nespēj. Viņu runas orgāns ir sabojāts un no tā nevar izdabūt nevienu melodisku skaņu; viņu parastais tonis ir morāliska kakofonija. Viņi nekad neparāda sirsnību, nekad nav apmierināti. Pastāvīga sejas raušana un grimases liecina par viņu “nepiekrišanu”, viņu lūpas ir cieši sakniebtas un viss viņu izskats rāda, ka viņi ir nemierā un arvien kritizē.

    Šie cilvēki ir sabiedrības eži, kuru adatas arvien ir saceltas un gatavas durt, bet kuru redze ir sabojāta, saskaņā ar ko viņi visu redz ačgārni. Visu, ko viņi apskata, viņi vispirms iebāž ūdenī, kur vistaisnākais spieķis izskatās it kā tas būtu saliekts. Šie cilvēki zina, ka katram vārdam ir divējāda nozīme, un tāpēc uztver tos taisni pretējā nozīmē, nekā jūs bijāt domājuši. Viņi zina, ka neviena doma nevar aptvert visu, kas tikai nāk prātā, un arvien pieķeras tam, ko jūs atstājat neievērotu, un ignorē tieši to, ko jūs apgalvojāt. Viņi iestājas sabiedrībā it kā strādāšanas nolūkā, bet patiesībā tikai lai kritizētu tās darbību, pat nemēģinot novērst tās nevēlamās parādības, par kurām tie sūdzas. Viņi necenšas nostiprināt biedrību visu biedru kopējās lietas labā, bet uzmeklē biedrības vājās vietas, nostādīdami pēdējās zem kopējā ienaidnieka sitieniem. Šie cilvēki piespiež visus biedrus pastāvīgi sajust vilšanos, tā, ka galu galā skaitīties par tās pašas biedrības locekļiem, kuras sastāvā ir viņi, izliekas it kā smags sods. Jūs sākat sajust, ka lielāku cieņu un mieru jūs varat sagaidīt starp pretiniekiem, nekā starp draugiem. Šie cilvēki arvien pareģo visiem un katram, ka pasākums izputēs, līdz beidzot tiešām panāk to, ka sekmīga darbība kļūst neiespējama, bet pēc tam vēl prasa atzinību par savu “gaišredzību” un pretendē uz pateicību un cienīšanu tieši par to līdzdarbību, kura jums kaitēja. Viņi līdzinās brīvprātīgiem ugunsdzēsējiem: arvien velk sev līdzi šļirceni un, pieņemot, ka jūsu lietai pastāvīgi draud aizdegšanās briesmas, aplej jūs ar ūdeni no rīta līdz vakaram, līdz beidzot visi ir izmirkuši līdz kreklam.

    Tādi “nelaimīgi labsirdīgi draugi” nelielā skaitā pastāvīgi sastopami gandrīz visās biedrībās. Viņu nav daudz, bet tie ir neiznīcināmi; tie ir zināmas sugas laupītāji uz progresa ceļa, kuri apgrūtina katru ceļinieku. Viņi piespiež jūs apstāties un atsacīties no savām cerībām. Tikai gudri un stipri cilvēki spēj atkratīties no viņiem un tikt ar tiem galā. Ročdeilas kooperatori izprata viņus ļoti labi – viņi tos sastapa, bija pret tiem iecietīgi, raudzījās uz tiem kā uz nejaušu šķērsli progresa ceļā, griezās pie viņiem ar laipnu vārdu un jautru smaidu, un gāja viņiem garām. Viņi atbildēja tiem ne ar vārdiem, bet ar darbiem.

    Ikviens, kas iestājas tautas organizācijā, jābrīdina no šādas biedru sugas, kādu mēs nupat aprakstījām. Jūs viegli tiksiet ar viņiem galā, ja tie nepārsteigs jūs nesagatavotus. Tiešām, savā ziņā viņi ir pat derīgi; viņi ir tas balasts, ar kuru sabiedrisks arhitekts pārbauda savas jaunās būves izturību. Mēs pieminam viņus tāpēc, ka tie bija sastopami arī Ročdeilā, un šis fakts rāda, ka mūsu Ročdeilas kooperatoriem ne daba, ne gadījums nebija sevišķi labvēlīgi. Viņiem bija jāiztur tādi pat pārbaudījumi, kā citiem cilvēkiem, un viņiem bija jācīnās ar parastajām cilvēku grūtībām.”

  • Tas Jāni 10niekā.

  • :)) 1:09 tās jau vairāk izklausas pēc “praviešu lūgsnām” …

  • Tieshi taa!!!
    Neljaujiet “iebaazt uudenii”,sashkelt,sashkaidiit,sadrumstalot deformeet,degradeet pamatideju, kura ir-paartikusi valsts kuraa katrs taas iedziivotaajs (es uzsveru-iedziivotaajs) vareetu laimiigi dziivot savu vieniigo dziivi bez iipashaam probleemaam!
    Tas ir,piemeeram taapat kaa inzenieru komanda savaacas ar meerki radiit jaunu automobili-car striidiem,vaardu apmainju un uzskatu dazaadiibu,nedriikst novirziities no meerkja!!! Vinjiem nav variantu-automobilis ir jaaraada,saprotiet nav variantu…

  • a` kāds tam ir nolūks?

  • Jāni, beidz čīkstēt.

  • beidz savu mūžīgā čīkstuļa būtību projecēt uz pasauli! Esi karsts vai auksts, citādi tiksi izspļauts! :)

  • Visiem, kam sakrājies naids, dusmas un citas negācijas, var un drīkst… patiesībā vajag to izlikt no sevi ārā. Vislabāk publiski… Es brīvprātīgi piesakos būt par šo emociju amortizatoru – gan virtuālajā, gan reālajā pasaulē.
    —-
    Sabiedrības Izklaides Vārdā esmu gatavs sevi pakļaut jebkādam riskam.

  • Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa.
    Ir labāk sastapt lāču māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā.
    Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
    Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus.
    Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā.

  • Relikt, kā tu domā, vai pēc tam, kad tu nomirsi, tu nožēlosi, ka neesi bijis vēl nopietnāks vai arī pietiekoši nopietns? :D

  • Tā turpinot, nonāksim līdz viduslaiku raganām, kuras iknkvizīcija spīdzināja un mocīja, pēc tam sabaroja ar opiātiem, lai apkārtējiem ticīgajiem iedvestu viņu saistību ar pašu Nelabo. Un ticīgie, citādi normāli cilvēki, ar Dieva vārdiem un pārliecību kurināja ugunskurus un dedzināja nabaga sievietes. Tūkstošiem. Ar ko kristieši labāki par kanibāliem? Ar to, ka cepa, bet neēda?
    Morāle ir par dogmu, par tās radītiem ienaidniekiem. Lai pretotos dogmas pārņemtai vienpusējai pasaules uztverei, nepieciešms novērtēt vairākus apstākļus, paskatīties no dažādiem skatu punktiem. Ja to būtu ņēmuši vērā, viduslaikos “raganu” nebūtu. Pietrūka nieks. Harmonisks skats uz pasauli.

  • vai tev arī, tāpat kā pigori, rādās, ka tev kāds noteikti grib ar spēku aizbāzt muti? Vai sevi iztēlojies par tik svarīgu barjeru kādu reakcionāru spēku ceļā, ka viņi to vien domā, kā tevi apturēt, piesist, izgāzt uz Tevi dusmas? Vai arī tas tavs vienīgais veids, kā pievērst uzmanūbu savai bezvērtīgai eksitencei?
    Varbūt tev labāk sanāks, ja iziesi uz laukuma un sāksi publiski apvainot un fiziski aizskart garāmejošos? Kas zina, varbūt kāds tiešām tev kārtīgi iemēzīs pa pūrslām, un tad tev kādu laiku izdosies sasniegt tik ilgoto mieru. :)
    —————————————————–
    Paldies, relikt, par vārsmām! ja nav noslēpums, no kāda avota tās nāk?

  • Jāni, man no tavām delūzijām gluži vai bail paliek ;) Slinkums uz tām atbildēt detalizēti, pateikšu vien, ka es nekad neesmu sevi saucis par intelektuāli [tieši otrādi, atklāti atzīstu, ka daudzas šeit apspriestās tēmas nav mana specialitāte un ka manas zināšanas par tām, kā jau lielākajai daļai tautas, ir virspusējas], nekad neesmu kurinājis naidu, nevienu neesmu apsaukājis vai kādam traucējis, vai aicinājis kādu nobanot vai [pretēji taviem nepamatotajiem apgalvojumiem] teicis, ka man kāds mēģina ar spēku aizbāzt muti. Tomēr jā, es uzskatu gan, ka jebkādu represīvu metožu ieviešana viedokļu paušanas procesā un vienas ideoloģijas izvirzīšana par vienīgo atļauto ir ceļš uz fašismu.
    ———————————————————–
    Mani pārsteidz, ka tev neapnīkst nemitīgi gāzt man virsū savu virtuālo žulti pat vairāku dienu garumā pēc mana pēdējā komentāra. Atslābsti tak. ;)
    Un, kaut arī agrāk neatļāvos komentēt tavu personību, uzskatīdams, ka tas ir sliktais tonis, pēc visa tā, ko par mani šeit esi samelojis tu, domāju, ka tas būs attaisnoti: Jāni, tavi darbi neatbilst taviem vārdiem; savos rakstos tu it kā paud pareizas domas [t.sk. par morāli, garīgumu, jaunās sabiedrības paradigmas pamatiem utt.], taču praksē tu ik uz soļa to visu pārkāp. Tu melo, konstanti piedēvē cilvēkiem to, ko viņi nav teikuši, apsaukā savus līdzcilvēkus ar visādiem riebīgiem vārdiem, nepārtraukti pats sevi slavē un kritizē citu rakstu autorus krietni vairāk par tiem, kurus tu pats dēvē par “rējējiem”. Šo sarakstu varētu vēl turpināt.
    ————————————————————
    Turpmāk tavus komentārus, tajā skaitā tos, kuros tieku pieminēts es, ignorēšu.

  • Paldies TZU par lielisko rakstu un padarīto darbu. Pilnībā atbalstu Jūsu pausto ideju un ir liels prieks, ka cilvēki mostas un sāk rīkoties… Tāpat pievienojos viedoklim, ka TF šo tēmu vajadzētu izvērst ne tikai raksta formā, bet veltīt tam veselu nodaļu. Tajā varētu apspriest dažādus jautājumus, kas saistīti ar šī likuma ieviešanu dzīvē, pilnveidošanu un citu praktisku jautājumu risināšanu,kas saistīti ar idejas īstenošanu.
    Ērtības labad piedāvāju nodaļu sadalīt vairākās apakšnodaļās, organizējot atsevišķas diskusijas par likuma piemērošanas juridiskajiem aspektiem, sociālajiem aspektiem un tīri praktiskiem aspektiem…, jo gadījumā, kad visi komentāri un papildinājumi ir vienā strēķī, ir grūti orientēties.
    mērķis viens- meklēt risinājumus un paņēmienus, kā šo likumu pilnveidot līdz vissīkākajai detaļai un tīri praktiski ieviest dzīvē… Manuprāt šis ir piemērotākais laiks, lai audzētu kritisko masu, kas nepieciešama, lai kaut kas tiesām sāktu mainīties mums vēlamajā virzienā…

  • kāpēc esi tik neiecietīgs pret konstruktīvu, uz piemēriem balstītu kritiku, kuru pats neesi papūlējies atspēkot vai atzīt, vien pretī ber ar konkrētiem piemēriem nepamatotus apvainojumus? Kas Tevi pamudināja sasapņoties, ka dēļ tevis kāds saspringst? Manuprāt, Tu tikai biji minēts kā piemērs tādiem, kas paši neko nepienes, bet tikai meklē argumentus, kādēļ neko, ko citi ierosina, nevar vai nevajag darīt.
    ———————————————————
    Savā paštaisnumā Tu raksti: “Un, kaut arī agrāk neatļāvos komentēt tavu personību, uzskatīdams, ka tas ir sliktais tonis..”
    Vai tev, pigor, vecāki nemācīja, ka melot nav labi? Tu vēl kā esi komentējis J.K. personību, viņam klāt neesot! Turklāt viņam piedēvējis to, ko viņš nekad nav ne teicis, ne domājis, un melodams, ka viņš nav piedāvājis nekādus konkrētus rīcības modeļus, vien aicinājis tautu “vienoties stihiski” utt.
    ——————————————————-
    Lūk, mīlīt, tavi haotiskie prātuļojumi par J.K., kas 22. martā ielikti zem Terzena intervijas (pilns citāts):
    ——————————————————–
    pigori > Adolfs: Marts 22nd, 2010 at 1:18 pm
    Personu aizskarošus vārdus šeit visvairāk pēdējā laikā teica tieši Jānis ;) Es, piemēram, nevienu reizi šeit neesmu nevienu nosaucis ne par gnīdību, ne par pelēcību ne ko tml. Bet tas nav principiāli, jo reālajā dzīvē ir gadījies ne tā vien cilvēkus saukt.
    Jānis, protams, aizgāja ne jau anonimitātes dēļ (nedomāju, ka citos portālos, kuros viņš publicē/publicēs savus rakstus, visi tūlīt skries norādīt savus īstos vārdus). -
    ———————————-
    Vienkārši šeit manuprāt viņam bija kļuvis par šauru, jo no vienas puses viņš ir veltījis tiem jautājumiem, kurus aplūko savos rakstos, krietni vairāk laika nekā lielākā daļa no mums pārējiem, tātad labi pārvalda šīs tēmas, bet no otras puses – saskaņā ar viņa paša ideoloģiju nav pieļaujams, lai viens cilvēks citiem norādītu, kas jādara, jo tas katram ir jāizdomā pašam, tādēļ nekādus konkrētus rīcības aicinājumus vai vismaz konkrētus rīcības modeļus [tādus modeļus, kurus varētu sākt īstenot jau šodien; par piemēru šeit var kalpot komentāri pie raksta, kuros tika apspriests iespējamais plāns par banku sistēmas izmaiņām - tā arī nekas no tā nebija sanācis; vai komentāri, kuros tika apspriestas iespējas izstāties no ES] viņš nepiedāvā.
    ——————————-
    Rezultātā sanāk, ka viņam komentāros būtībā nav ko apspriest – savu rakstu tēmu viņš pārvalda labāk par komentētājiem, bet vienošanās par konkrētas rīcības modeli nav viņa dienas kārtībā [jo par rīcību tautai jāvienojas stihiski utt. jeb bez viena virzītājspēka/līdera].
    Tāpēc Jāņa nevēlēšanās turpmāk komentēt TF man šķiet tikai likumsakarīga. Gan jau atgriezīsies, kad būs kas jauns, ko teikt. ;)

  • vai varbūt iekopēt arī tos tavus komentārus, kur tu kā negudrs spirinies pretī visiem konkrētajiem rīcības priekšlikumiem un pat sāc cilvēkus baidīt ar ES armijas ievešanu Latvijā?
    Vai varbūt, lai atsvaidzinātu tavu atmiņu, iekopēt tos konkrētos tūlīt darāmos un tālākā perspektīvā īstenojamos priekšlikumus un rīcības modeļus, no kuriem tu gļēvi atgaiņājies?
    Protams, tev tagad ir alibi, jo nosolījies komentārus ignorēt.
    Varbūt tas arī labākais, ko tu vari darīt, ja nekā konstruktīva nav. :)
    Vienīgais padoms Tev:
    MELIEM ĪSAS KĀJAS, sprukstiņ! :)

  • Pie kam, jāņem vērā kāds būtisks faktors- šobrīd intensīvi jūk un brūk vecā pasaules kārtība, tās ietvaros arī notiek nozīmīgas pārmaiņas pie mums… pakāpeniski, bet neatlaidīgi brūk viss, kas neatbilst jaunā laikmeta kritērijiem- Mīlestībai, saticībai, sadarbībai, augstai ētikai un morālei. Lai arī vēl ir centieni saglābt veco pasaules kārtību, pastāvošo ekonomikas un finanšu sistēmu (tāda, kāda tā ir šobrīd- tā neatbilst nevienam no kritērijiem), kontroli pār sabiedrību, tautu paverdzināšanu utt, visi šie centieni ir tikai šķietami un lemti transformācijai, tāpat kā cilvēku apziņa…, tādēļ domāt vecajās kategorijās runājot par nākotni nevar… Pilnīgi iespējams, ka tāda ES pēc pāris gadiem sabruks vai sašķelsies, tāpat nav zināms SVF liktenis, pārstāj darboties vecās masu apziņas ietekmēšanas metodes… Nav īsti zināms kādus untumus tuvākajā laikā mums var sagādāt zemes māte un saule…
    Protams ir daļa sabiedrības, kas vēl aktīvi turas pie vecajiem dzīves principiem, pie vecajām vērtībām, tai skaitā tie, kam pagaidām ir vara mūsu valstī, taču tā ir viņu izvēle… laikam ir savs ritums… mainās laikmets un mainās tam raksturīgās enerģijas. Tas ir fasktors, kas jāņem vērā…
    Šodien daudziem šķiet neiespējami kaut ko šajā valstī mainīt, taču arī tas ir veco spēlmaņu mērķtiecīga darba rezultāts ar masu apziņu… Varam mainīt kaut ko vai nē, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, no ikviena… tikai no mums pašiem ir atkarīgs, ar kurām enerģijām sadarbosimies…, līdz ar ko kāda būs mūsu ikviena nākotne. Ir jāsaprot, ka mēs visi esam radītāji un sasniegsim savus mērķus vai nē, ir atkarīgs tikai no mūsu ticības sev, saviem spēkiem… nevis no ES SVF, ASV NVS NATO, starptautiskiem banku karteļiem, masoniem, Bin-Ladena, korumpētas valdības utt. Šo veidojumu ietekme uz pasauli saglabājas tikai tādēļ, ka viņi līdz šim ir prasmīgi manipulējuši ar masu apziņu šķeļot planētas iedzīvotājus, kurinot naidu dažādu rasu, grupu,reliģiju, nacionalitāšu un interešu grupu vidū, sējot šaubu un baiļu sēklas… Ar neticību saviem spēkiem un spējām, ar bailēm, tumsonību, lētticību un naidu mēs šos veidojumus paši uzturam- barojam, līdz ar ko paši regulējam mikroklimatu kurā dzīvojam….. Jo ātrāk to apjautīsim, jo ātrāk spēsim ap sevi izveidot tādu vidi, kādu vēlamies…
    Izstrādājot un ieviešot dzīvē kaut vai šo pašu Brīvzemes likumu šie faktori ir jāņem vērā…
    ___________________________________
    Vai esat pamanījuši, ka ejot caur pūli, piemēram, Centrāl tirg1ū, ja esat pārliecināts par sevi, ejat droši un nepiedomājat pie maršrutu (kā un pa kuru pusi apiet pretimnācēju) Jūs ne ar vienu nesaskrienaties, taču tiklīdz jūs sāk mākt šaubas, tūdaļ rodas situācijas, kad esat spiests veikt manevrus, lai izvairītos no pretimnācēja…, dažreiz pat uzgrūžaties viens otram…
    Došanos caur pūli var salīdzināt ar virzīšanos uz mērķi, bet pretimnācēji ir šķēršļi mērķa sasniegšanai. Pie noteikta noskaņojuma mēs sev izveidojam taciņu, pa kuru neapzināti virzoties, nenonākam kontaktā ar šķietami haotiskā kustībā esošu pūli un veiksmīgi sasniedzam savu mērķi…

  • labāk kolekcionē manus biezākos izteicienus, tas tev tiešām labi izdodas. :) Kādreiz es no tevis tos palūgšu, lai publicētu savas nākamās grāmatas speciālajā pielikumā. Un dalīšos honorārā. :)

  • Paldies, Indigo, par jauko piemēru – iešanu caur pūli!
    Tā tas patiešām ir.
    Bet, ja runājam par iespējamo tautas kustību, tad jārēķinās, ka tajā būs dažādi cilvēki – gan pārliecinātie, gan šaubīgie, un tādi, kas pieslējušies bez dziļas izpratnes. Un tad nu šie entuziasma slāpētāji un visa noliedzēji iespaido tieši šaubīgos. Ja šaubīgo daudz, tad kustība vienkārši neveidojas vai izirst.
    Tāpēc šie negatīvisti, noliedzēji, demagogi, apmelojumu izplatītāji un šķēršļu meklētāji nemaz nav tik nevainīga parādība. Viņi vairo šaubas tajos, kuriem ir kaut kripatiņa šaubu. Tas, ko viņi dara, nav kritika, bet graujoša darbība. Tieši tāpēc karojošās valstis izmanto melno propagandu, kas tēmēta uz šaubu vairošanu un pretinieka demoralizāciju.

  • Sālamana pamācībās

  • Otra Tautas fronte neder.Tomēr domāju, ka acinot uz masu kustību jābūt uzmanīgiem. Marginālie spēki vienmēr aktivizējas ātrāk. Pie kam iesāk visu idejiskie, bet sačakarē un pabeidz visādi pērkami blēži. Uzskatu tomēr ka tā ir politika un mums jāpieņem tos spēles noteikumus, kādi pastāv šodien. Tas nekas, ka vārds partija ir diskredītēta, bet tā darbojas un to var arī notīrīt, viss atkarīgs no cilvēkiem. Var jau nosaukt to par Vislatvijas tautu asambleju. Pie kam agri vai vēlu mums būs nepieciešama arī starptautiska atzīšana. Kustība ir kustība, kas spēj realizēt kādu vienu vai divus mērķus un tad izirst. Latvijā būtu normāli, ja būtu divas augstākais trīs partijas. Tātad, lai savas vīzijas transformētu mērķī būtu jāizmanto kāds no esošiem instrumentiem un tas tikai jāuzasina. Dibinot kaut ko jaunu būs nenormālas iekšējās cīņas, vieni meklēs komunistus, citi čekistus vēl citi citus vainīgos. Mums uz šodienu jāatrisina tikai viena problēma – iet vai neiet politikā. Palūkosimies uz kaimiņiem zviedriem, kuriem ir ilga demokrātijas pieredze, lai arī viņi nav ideāli, bet domāju ka viņu sociālā sistēma apmierinātu lielāko mūsu valsts iedzīvotāju daļu.

  • Labs piemērs ir īru kustība Šin Fein, kas pastāv ilgstoši, un kuras politiskais spārns piedalās vēlēšanās. Kustībai var būt ilgtermiņa sociālās (pašpalīdzības) funkcijas, tās ietvaros var attīstīties kooperācija, arodbiedrības un viss pārējais. No LTF var kaut ko mācīties, bet ne jau tos sliktos piemērus, kas šo kustību arī priekšlaicīgi sagrāva.
    Ar mūsu partijām nelaime tā, ka tās veidotas tikai un vienīgi, lai piedalītos vēlēšanās un “dabūtu varu”, t.i., dabūtu vietas un pārējo, kas no tā izriet. Pārējos 4 gadus partijas guļ un ne par vienu neliekas ne zinis. Ja tās darbotos nepārtraukti, tad tās arī būtu masveidīgas.
    Ja runā par partijām, tad piemēru var ņemt no pirmskara Latvijas, kad bija vismaz divas masveida partijas, kas darbojās nepārtraukti: organizēja arodbiedrības, izdeva presi, rīkoja sabiedriskus pasākumus (lekcijas, klubus, biedrības) kārtoja lietas gan vietējā, gan valsts līmenī. Šodien nav nevienas līdzīgas partijas. Tās absolūti neko nepārstāv, ja neskaita tos finansētājus un viņu grupējumus.

  • Es atvainojos, ka steigā un pavirši rakstu. Tagad partijas 4 gadus uzspļauj pat saviem ierindas biedriem, nerunājot par pārējo sabiedrību. Tās burtiski manipulē un izmanto savus ierindas biedrus un ar tiem nekonsultējas. Vien pamostas pirms pašām vēlēšanām, lai ar samocītu smaidu drusku mobilizētos un vilktos pie tautas. Tās ir kā parazīti, kā politiski šeftmaņi, kā prostitūtas.
    Partijām vajadzētu apvienot kāda slāņa aktīvākos pilsoņus un darboties nepārtraukti. Tā, lai tās būtu vajadzīgas cilvēkiem ikdienā. Tad cilvēki stātos partijās, un partijas savu darbību varētu balstīt uz biedru naudām un ienākumiem no savas darbības, nevis sevi iztirgot tiem kleptokrātiem.
    Pirms kara divām masu partijām bija pat savi pašaizsardzības spēki (SSS un Aizsargi), sava sporta dzīve, kultūras dzīve, izglītības pasākumi, saimnieciskie pasākumi (kooperatīvi, lai gan principā kooperatīviem nevajadzētu politizēties) utt.
    Tikai tādu partiju ir jēga veidot.

  • Paldies Tev! Zālamans bija gudrs vīrs, viņa vārdos vērts ieklausīties. Starp citu, no standartbībelēm vairāki Zālamana teksti izņemti, piemēram, Zālamana gudrības grāmata. Varbūt Tev ir šā teksta latvisks tulkojums?

  • Lai saprastu par kādu naudu tiek runāts kibucu koloniju būvē, tad 150 kibucu piebraucamā ceļa (9km) un elektrolīnijas (18km)izbūvei, pieticīgi rēķinot, nepieciešami ap 300 000ls.
    1ha ar piebraucamo ceļu un elektrības pieslēgumu maksā ap 2000ls.
    Bet tāda iemērīta un apgūt sākta zemes platība nevar pastāvēt bez ūdensvada, kanalizācijas, drenāžas, kā arī dažādiem cilvēku apkalpes objektiem. kuru izmaksas te nav rēķinātas. Vēl var būt grunts apstākļu radīti sadārdzinājumi, pievadu un inženierbūvju, apkures un ,protams, dzīvojamās mājas izmaksas.
    Kas ieguldīs naudu un kāda būs kibucu ekonomiskā atdeve?
    1) nav mūsu nācijai tik daudz naudas, lai vieglprātīgi un bezatbildīgi kopētu svešas kultūras apbūvi un skatītos, kas no tā sanāk,
    2) ja valsts nolemj atbalstīt savus pilsoņus, to var darīt,
    bet saprātīgi un pārdomāti, pieļauju, ka var kaut ko izmantot no kibucu idejas, taču 100% nokopēta ideja un ienesta citā kultūrā ,mazākais, liecina par pelēkās vielas trūkumu.

  • Tās summas ir atkarīgas no daudziem faktoriem. Valsts vai kādas sistēmas ietvaros tās var mainīties milzīgā diapozonā. Paideram bija labs raksts, kura saite ir manā rakstā “Vai debesu valstība iespējama?”, kurā aprādīts, kā tiek fantastiski uzpūstas būvniecības cenas.
    To visu var arī valstiski regulēt: nodokļu atlaides darbam, izejmateriāliem, tiešās piegādes bez starpniekiem, barters utt. Izmaksas atkarīgas arī no tā, vai darbus pasūta kādai (dārgākai vai lētākai) firmai, vai arī darbu pilnīgi vai daļēji veic ar pašu apmetnieku rokām (talkas, sabiedriski darbi utt.). Tā ka šādas lietas nevajadzētu uztvert dogmatiski un ieciklēties uz kādu izsludinātu cenu. Ar radošu pieeju un ja tā ir prioritāte, to visu var mainīt milzīgā diapazonā.

  • Vēl piemirsu valsts iespēju emitēt suverēnu naudu un izsniegt bezprocentu kredītus. Tad vēl būvmateriālus un blokus var dārgi importēt, bet var atrast iespēju uz vietas ražot pašiem, radot vēl jaunas darbavietas. Utt., utt.
    Es pats neņemos, bet kādam cilvēkam ar pedantisku prātu, kam patīk urķēties skaitļos, vajadzētu uzrakstīt rakstu, kā viss Latvijā tiek mākslīgi sadārdzināts, kā tiek mākslīgi apgrūtināts darbs, slāpēta jebkāda iniciatīva utt.
    Kad pēc I pasaules kara vajadzēja atjaunot karu un revolūciju sagrauto Latviju, to izdarīja lēti un ātri, bez jelkādiem ārvalstu kredītiem un citiem pinekļiem. Palasiet Latvijas tautsaimniecības vēsturi.

  • Ir latviskojums taustāmā formātā iekš “Deitrokanoniskās grāmatas”,tiesa grāmatu esmu aizņēmies, varētu mēģināt kaut kad sataisīt tieši šai grāmatai kopijas, bet diemžēl tuvāko nedēļu būšu patālāk no pilsētas.

  • Kompartija sagrāva cilvēkos jebkādu vēlmi iesaistīties partijā.Stājās ti, kas gribēja iegūt sev kādu iespējamo labumu. Pie kam partijai jābūt labi organizētai. Tas
    nozīmē, ka visupirms viņas biedri ir apzinīgi un nomaksā biedru naudas par ko partiju uzturēt. Diemžēl pie mums Latvijā cilvēki šādai kārtībai nav pieraduši, rada bērnu un pēc tam mērdē badā un brīnās, ka tās neattīstas. Iemesls yam, ka cilvēki domā, ka viņu vadītāji ir “zagļi” un tērē naudu savām vajadzībām. Līdz ar to partijai pastāv drauds nonākt atkarībā no “oligarhiem”.
    Pilnībā piekrītu, ka pie mums parijas ir sīku šeptmaņu radītas, kuri nespēj ģenerēt idejas un nav konkrētas valsts attīsības koncepcijas, it tikai viena vēlme ieblēdīties uz 4.gadiem Saeimā.
    Latvijas laikā masu partijas bija iespējamas, jo bija attīsīta rūpniecība un lauksaimniecība. Pateicoties šīm nozarēm to darbinieki, lai aizstāvētu savas tiesības, iesaistījās politikā. Šodien mums ir ierēdņi un pārējie, kas neprot organizēties ir kašķīgi, katrs redz savas individuālās intereses un nespēj konsolidēties vienam mērķim. Valdošie klani to saprot, tāpēc jau arī cenšas maksimāli šķelt jebkuru centienu sabiedrībai būt vienotai.
    Mēs mākam kopīgi sadziedāties un viss, bet, lai parādītos vēlme visiem būt brīviem, visupirms savā garā, vēl jāiet kādiem desmit gadiem, ja vēl būsim kā valsts. Rudens vēlēšanas parādīs, kad atkal vēlētāji uzkāps uz kāda nolikta grābekļa. “Uzņēmēji” – kleptokrāti jau grābekli sagatavojuši, tagad tikai piemeklē kātu.

  • Lūk dažas idejas par ko ir jābalso, kā arī idejas tiem, kas iet politikā par to, kā jāfīrējas:
    ————
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/324764-asv_valdiba_atklaj_korupciju_rigas_dome
    ————
    ASV federālajai tiesai iesniegtajos dokumentos norādīts – par 40 autobusiem veikti t.s. nelegālie maksājumi – “Daimler” daļu summas pārskaitījis “Mercedes” izplatītājam Latvijā, bet otrs maksājums veikts uz kontu Vācijā. Summa, kas pārskaitīta izplatītājam, bijusi domāta kā “komisijas maksa” personām, kas palīdzēja “Mercedes” izplatītājam uzvarēt izsolē, norādīts ASV Tieslietu ministrijas sagatavotajos dokumentos.
    =====
    Uzziņai: no 1997. līdz 2000.gadam Rīgas mērs ir Andris Bērziņš (toreiz “Latvijas ceļš”, tagad – LPP/LC), bet satiksmes departamenta vadītāja – Linda Baltiņa

  • Aigar, ne jau visi ir sliktie āboli, tā Bušs. :))) Sistēmas torpēdas.
    Bet Kučinskim patīk nauda, sistēma, vajag tikai pareizos ielik, gluži kā Bušs.

  • Jāni K., Tzu! Ko jūs sakāt par šo ?
    http://vpomestie.ru/blog/2010-03-24-888

  • Atbalstu šādu ideju un pēdējie divi konmentāri nostiprina pārliecību, ka tas ir iespējams! Darot rodas risinājumi! Var paredzēt dažādas problēmas, bet nepareizi problēmu dēļ kaut ko uzskatīt par neiespējamu! Ja ir mērķis un ir cilvēki, kas iet uz to, viss ir iespējams!

  • Paldies! Tevis ievietotā saite var nopietniem interesentiem sniegt priekšstatu par projekta izcelsmes idejiskajām saknēm un vairot pārliecību par tā realizācijas vajadzību un iespējamību. Arī dzimtas īpašumu ideju Megrē grāmatās iepazinušos cilvēkus šie jaunumi iepriecinās.
    ——–
    Pagaidām komentāros izskanējušie jautājumi pārsvarā izriet no neiedziļināšanās likumprojekta būtībā un burtā, vai arī tā nepietiekamaā izpratnē, kura laikam jau nav sasniedzama nedaudzu dienu laikā bez attiecīgas erudīcijas un sabiedrībā notiekošo procesu adekvātas izpratnes vispārcilvēciskā, ekonomiskā, vēsturiskā un filozofiskā skatījumā.
    Skaidrot likumu un tā pamatojumu katram komentāru autoram individuāli, uzklausot “gudras” pamācības, vērojot krāniņa demonstrācijas un saņemot plašu spektru visneiedomājamāko diagnožu palika garlaicīgi jau pēc pirmā mēģinājuma. Man nav tik daudz pacietības kā Jānim, lai katram pa jaunam skaidrotu, ka trīs metru atstarpe un likumā noteiktais maksimālais brīvzemes lielums – 1 ha nozīmē, ka brīvzemes nevar tikt apvienotas vai dalītas, ka TIESĪBAS pilngadīgam pilsonim PIEPRASĪT savu individuālu zemi un to saņemt pēc PPL izturēšanas nav gluži tas pats, kas automātiska individuālās zemes paplašināšanās korelācijā ar jaundzimušo skaitu, ka CIP būs jauna tipa vietējās varas orgāns uz tiešas un nepastarpinātas ikviena pilsoņa varas realizācijas jeb reālas tautvaldības pamatiem, nevis garāžu kooperatīva valde. Sieva un vīrs var dzīvot katrs savā brīvzemē, vai kopā, tieši tāpat, kā tagad laulātiem neviens nevar liegt dzīvot katram savā dzīvoklī vai mājā. Loģiskāka un laulību stiprinoša, ar lielāku iespēju iegūt CIP labvēlību pretendenta statusa iegūšanai un lietošanas tiesību neaizskaramības apstiprinājuma saņemšanai šķiet izvēle brīvzemi sākt iekopt tikai pēc dzīvesbiedra izraudzīšanas – abiem kopā.
    Vaimanas par visas Latvijas sadalīšanu hektāros, gaidāmu izsūtīšanu uz Zilupes purviem, vājprātīgām izmaksām, u.tml. ir viegli izskaidrojamas – cilvēki rūgtā pieredzē pieņēmuši, ka katrs jauns likums un valdības pasākums viņus vai nu aptīra vai ierobežo tiesības. Šī iemesla un paviršās iepazīšanās ar likumprojektu dēļ netiek pamanīts vai aptverts, ka likums radikāli paplašinās pilsoņu tiesības un brīvības, realizācijai neparedzot nekādus piespiedu pasākumus vai vardarbīgas ekspropriācijas, neatceļot privātīpašumu vai visus nodokļus kā tādus. Ikvienam pilsonim tiek garantēta iespēja bez maksas iegūt vai saglabāt neatsavināmu jau esošo, ar nodokļiem neapliekamu jebkuras ražošanas pamatlīdzekļa (zemes) minimumu, uz kura iekārtot arī neatsavināmu mājvietu. Šādu tiesību piešķiršana tikai pilsoņiem nav untums vai nacionālisms, bet reālās bezrobežu situācijas, ekonomiskās okupācijas apstākļu diktēta nepieciešamība un ārzemnieku rokās nonākušo zemju pakāpeniskas, nevardarbīgas atgūšanas jautājums, kurš nevar tikt apiets vai ignorēts.
    Visiem bailīgajiem varu apzvērēt, ka neesmu (un negrasos par tādu kļūt) partiju darbonis vai ieliktenis, ne arī politbiznesmenis, kurš cenšas iesmērēt kārtējo cūcību glītā iepakojumā.
    Par nožēlu, komentāros netraucēti uzdarbojas arī persona vai personu grupa, kurai acīmredzami nav citu mērķu, kā uzmanības trūkuma savai personai kompensēšana ar klaji destruktīvu komentāru ievietošanu.
    Par laimi, daudz vairāk ir to, kas jau apjautuši, ka projekts nav kārtējā kleptokrātijas blēdība un saredzējuši tā paredzētās iespējas un novērtējuši tā nozīmīgumu. Par to man neizsakāms prieks.
    Šiem cilvēkiem saku lielo paldies par atzinības vārdiem un lūdzu nesteidzīgi pārlasīt un pamatīgi apdomāt projektu, jautājumus uzdodot tikai tad, ja atbildi uz neskaidriem momentiem neizdodas patstāvīgi atrast vai izlobīt no likumprojekta. Priekšlikumus lūdzu pamatot ar norādi, kādu projekta ietvaros risināmo jautājumu vārdā tie ieviešami.

  • Tie pēdējie divi komentāri bija domāti šie:
    indulim: Marts 28th, 2010 at 10:06 pm
    indulim: Marts 28th, 2010 at 10:17 pm

  • Tzu, ja šovakar paspēšu sagatavot, publicēšu informāciju par izmaiņām TautasForums.lv darbibā, kas situāciju var uzlabot, tomēr arī turpmāk galvenokārt komentāru kvalitāte būs atkarīga no to autoriem. Ļoti labi, ka neuzķeries uz provokācijām. Ir padomā idejas, kā varētu labāk organizēt darbu īpaši šādu nopietnu priekšlikumu izstrādēs gadījumos. Lūdzu nedaudz pacietības..

  • es nesaprotu ko jus ar to vienu hektaru darisiet? jus vispar zinat cik tas daudz ir? man senciem pieder 40ha kopa ar ireto zemi vini apstrada 70ha tad jau mums sen miljonariem vajadzeja but.

  • Lai jau ņemas. Ir cilvēki, kas mācās no citu kļūdām, ir citi, kas studē teoriju, pirms sāk kaut ko darīt, ir daļa cilvēku, kas eksperimentē tikmēr, kamēr sanāk.
    =====
    Pamēģinās ar hektāru, sapratīs, ka kaut kas galīgi nav, tad piešķirs sev 100 hektārus un skatīsies, kā sokās :)
    —–
    Pie tam. Diemžēl cilvēkiem, kuri ir tik ļoti sajūsminājušies par šo ideju, nav faktiskās varas – viņi ir peldētāji. Airē un krastus neredz.

  • gribētu lai katrs autors būtu kā še aprakstītais:
    http://blogi.nozare.lv/irudzitis/2010/03/12/10-pr-bausli/
    jo manuprāt tā ir mūsu visu latviešu problēma – nevēlme un nespēja pārliecināt citu par savas idejas nozīmi, nevēlme un nespēja paskaidrot un izskaidrot, un vienkārši – nepacietība un augstprātība.

    personīgi es neuzskatu ka man būtu jākompensē uzmanības trūkums savai personai, līdz ar to – kaut kā neliekas esam vainīgs autora izvirzītajos nāves grēkos.
    (ļoti interesē autora vīzija detalizēti, tomēr – ja reiz uzdot jautājumus skaitās tik nevēlami, tad paklusēšu)

  • Ļoti labi zinu, cik ir 600 m2, jo agrāk mums bija tik liels ģimenes dārziņš, kas bija teicams atspaids ģimenes budžetam. Ļoti labi zinu, cik ir 1500 m2, jo tik liels ir šobrīd mammas iekopts dārzs. Uz šāda lieluma pleķīšiem cilvēki uzbūvē gan māju, gan vēl iekopj sakņu un augļu dārzus. 10 000 m2 ir tik daudz, ka ģimenei ar savām rokām to iekopt mav joka lieta. Protams, cilvēkiem gribas vairāk un vairāk, bet runa jau ir par 1ha kā pleķīti uz šīs planētas, uz ko tiesības ir katram. Dieva dēļ – varēsi samaksāt nodokli par papildus platībām, kas ir virs iztikas minimuma, lūdzu! Bet šobrīd jau pat iztikas minimums attiecībā uz zemi nav noteikts! Domāju, ka varam palikt pie apaļiem un simboliskajiem 1 ha.

  • Sveiks!
    Iepriekšējais mans komentārs nevar tikt attiecināts uz Tevi, velti Tu apvainojies. Jau vakar sagatavoju tieši Tev domātu atbildi, kuru publicēt kavējos, apkopojot komentāros izteikto jautājumu loku.
    Atbildes uz dažiem no Taviem un citos komentāros izteiktajiem jautājumiem jau ietvertas likumprojektā, vai jau dotas iepriekšējos komentāros, tomēr, šķiet, var samanīt lietišķu ieinteresētību no Tavas puses, tāpēc izskaidrošu katru no Taviem jautājumiem.
    1.Ja esi pasekojis zemes tirgum, būsi pamanījis, ka bieži tiek piedāvātas vairāku tūkstošu hektāru lielas jauktas – mežu un l/s zemes dažādos novados, no kā var secināt, ka zināmai lielo pārpircēju daļai šobrīd vairs nav izdevīgi tās turēt, bet biežāk pat vērojama dedzīga vēlme no zemes tikt vaļā.. Cena parasti nepārsniedz 1000Ls/ha, bieži tā ir pat zemāka. Tātad, 1000 ha cena nepārsniegtu miljonu latu. Valsts mērogiem un iespējām būtu pilnīgi reāli atrast vajadzīgo naudu, kaut vai no neiztērētās “simtlatnieku” vai citu sociālo programmu naudas. Pat ja pieņem, ka valstij un pašvaldībām vispār nav piemērotu zemju izdalīšanai, sākotnēji atpirkšanai un administrēšanai pietiktu ar 20-30 miljoniem, bet kopējās izmaksas zemes atpirkšanai nepārsniegtu tilta pār Daugavu izmaksas (mati saceļas stāvus, saprotot, ka ar pareksā nozūmēto naudu divkārt pietiktu visu pat teorētiski iespējamo LV zemes pretendentu nodrošināšanai ar hektāru zemes, bet ar SVF aizdotajiem līdzekļiem “finansu sektora stabilizācijai” varētu pilnībā subsidēt 150 000 tipveida ģimenes māju celtniecību, nodrošinot ar mājokļiem līdz pusmiljonam cilvēku.) Pat, ja pieņem, ka var rasties (un tikt izmantota) iespēja zemi no “savējiem” atpirkt par apzināti paaugstinātu cenu, manuprāt, uz projekta nozīmīguma un tālejošo seku fona tās ir “pupu mizas”. Šis apstāklis pat var nospēlēt projekta labā.
    2.Nē, brīvciems nebūs garāžu kooperatīvs :), bet gan apdzīvota vieta ar savu nosaukumu un vietējo varu, Ciema iedzīvotāju pilnsapulci (CIP). Šķiet, subordinācija var būt gan rajona, gan pašvaldību, gan republikas, atkarībā no konkrētā valsts vai pašvaldību zemes īpašuma tiesību subjekta. Iespējams, var tikt akceptēts un realizēts cits, atsevišķi izdalīts varas subordinācijas modelis.
    3.Nepārvērtējami svarīgs bāzes moments reālas tautvaldības iedibināšanā ir CIP, kā tautas tiešas un nepastarpinātas varas īstenotājai. Tieši 2-3 kvadrātkilometru liela brīvciema apstākļos, cilvēku dzīves un ikdienas darba vietām citai no citas atrodoties ne tālāk par pāris kilometriem, iespējama šīs varas efektīva realizācija. Ciema iedzīvotājiem nebūs īpašu grūtību vai problēmu sapulcēt kvorumu savas varas realizācijai, ja nepieciešams, pat reizi dienā. BCP var tikt izvirzīta kā sapulces “runasvīru” kopa un tikt pilnvarota darboties tikai kā izpildvara, kas izpilda vienīgā tiesīgā lēmēja – CIP lēmumus.
    Padomā pats, kas ir labāk – ik dienas sēdēt, bezpalīdzīgi noraugoties Panorāmā uz vēlētās varas kārtējām cūcībām, vai šo laiku veltīt savas personīgās pilsoniskās varas un tiesību nepastarpinātai īstenošanai CIPilnsapulcē? Pēc ciema nokomplektēšanas un ikdienas dzīves noregulēšanās, diez vai CIP būs jāsasauc biežāk, kā reizi kvartālā.
    4. Jāsaprot principiālā atšķirība starp diviem dzīvesveida un darba modeļiem. Cilvēks šobrīd ir pilnībā atkarīgs no darbavietu jeb algu piedāvājuma un preču, pakalpojumu cenām, noteiktajiem nodokļiem, strādā smagu ikdienas darbu, bieži atalgojumā nesaņemot pat 100 vai 200 latu. Ņemot vērā, ka salīdzinot ar treknajiem gadiem, algas dažās nozarēs ir mazinājušās pat desmitkārt, nemazinoties vai kāpjot cenām, pat visnotaļ strādīgs un vajadzībās pieticīgs cilvēks vairs nevar savilkt galus – kur vien pagriezies, par visu jāmaksā, bet darba devējs tik skatās, kā samazināt jau tā pieticīgo algu. Turklāt nav variantu – darbavietas ir tik, cik ir, algas ir tik lielas (mazas), cik tās ir, arī komunālo u.c maksājumu apjoms ir ārpus šī cilvēka ietekmes. Te arī rodas riebums un pavirša attieksme pret darbu, depresijas, pašnāvības, alkoholisms un narkomānija (kas savā būtībā ir lēna pašnāvība). Algots darbs sevi ir izsmēlis kā sabiedriskās darba dalīšanas forma, jo globalizācijas un krīzes apstākļos ir kļuvusi nepārvarama tajā ietvertā pretruna starp darba devēja interesi maksimāli izkalpināt darba ņēmēju par iespējami simbolisku maksu un pēdējā vajadzību apmierināšanu pēc algotā darbā iegūstamiem eksistences līdzekļiem.
    Uz savas zemes turpretīm iespējams izdzīvot pat vispār bez naudas, ja iestājas spaidīgi apstākļi vai pat ir apzināta tāda vēlēšanās. Pilnībā tas iespējams tikai uz beznodokļu zemes, iekopjot savu saimniecību.
    Zemnīcu, kleķa vai guļbūves māju pagaidu vai kapitālā variantā iespējams uzsliet pat ar ļoti pieticīgiem līdzekļiem vai pat bez tiem. Mūsu senči nepirka reģipsi un akmensvati savu ērto un praktisko māju būvei. Brīvdabas muzejā var par to pārliecināties. Dabā pieejami un vai jebkurā vietā atrodami materiāli apdzīvošanai piemērotu ēku būvei – koks, māls, smiltis, akmeņi, grants, niedres, sūnas, salmi, u.t.t. Caurmērā gada laikā ar nelielām zināšanām un iemaņām iespējams tikt pie SAVA, ekoloģiski tīra un cilvēkam draudzīga mitekļa, kuru var gan paplašināt, gan celt no jauna. (ieguglē adobe straw, adobe building, eco house).
    Brīvzemes ciematā cilvēks apmetas uz mūžu, zinot, ka neviens viņu no turienes neizmetīs, ja pats pirmos 3 gadus nesēdēs, rokas klēpī salicis. PPL jau paredzēts nelabojamu slaistu un neadekvātu gadījuma cilvēku atsijāšanai. Arī acu aizmālēšana ar darbības imitāciju nav iespējama, jo visi jau būs cits cita priekšā un tiksies CIP. Ja cilvēks būs “izbrāķēts” vienā ciemā, viņam nāksies krietni iespringt, lai tiktu apstiprināts kā pretendents vēlreiz – tajā vai citā ciemā. Jāņem arī vērā, ka bezcerīgi lumpenizējušies un nodzērušies “bomži”, visticamāk, paliks vienaldzīgi pret zemes piedāvājumu, un neapgrūtinās sevi ar zemes pretendenta statusa iegūšanu, priekšroku dodot savam atkritumu tvertņu rūpalam, turklāt maz ticams, ka CIP šādus kandidātus apstiprinās bez pietiekošas motivācijas. Runa projektā iet par tiem desmitiem tūkstošu, kurus no nonākšanas šādā stāvoklī pie atbilstošas pašu vēlēšanās vēl iespējams pasargāt. Par geto – diez vai prognozējama trakāka situācija, kā šobrīd maskačkā, u.c. graustu rajonos. Diez vai ir iespējams kas atbaidošāks un nožēlojamāks, kā skats uz zupas rindām pie krišnaītiem un pareizticīgajiem uz Barona ielas. Šiem cilvēkiem patreiz nav ne mazāko cerību uz labāku nākotni.
    Neatsavināms zemes gabals dod ne mazāk, kā prognozējamu NĀKOTNI, dodot cilvēkam iespēju pašam savu līdzekļu, spēju un prāta robežās plānot, organizēt un uzlabot savu dzīves un darba vidi un vairot labklājību. Zeme ir jebkuras ražošanas pamatlīdzeklis, kura garantēta bezmaksas pieejamība visplašākām tautas masām un 100 % pasargātība no visa veida mantiskiem tīkojumiem un paša alkatības un muļķības var kļūt par stūrakmeni ekonomikas un visas sabiedrības atveseļošanā.
    Par ciematnieku rocības atšķirībām nebūtu īpaši jāsatraucas, jo tās var izrādīties abpusēji vēlamas un izdevīgas. Turīgam ciematniekam – pilsētas biznesmenim vai amatvīram būs iespēja angažēt izdevīgu, vietēju un uzticamu (nekur neaizmuks) darbaspēku, bet trūcīgajiem būs iespēja gūt saimniecības izveides periodā nepieciešamos ienākumus.
    Aptuveni tāda bija iecere arī ekociemata projektā, kurā, idejas entuziasma pārņemts, iesaistījos pirms vairākiem gadiem, pārceļoties no Rīgas uz dzīvi attālā Latvijas novadā. Diemžēl, pēc pusgada, lai arī jau kaifoju, baudīdams apkārtējās dabas skaņas un putnu balsis svaigi uzceltā nelielā guļbūvē ar paša uzsistu skaidu jumtu, man neizdevās pārvarēt kaitīgu ieradumu un pilsētas meiteņu vilinājumus, turklāt vienam no biedriem uz strauji augošās zemes cenas fona pēkšņi par pareizāku likās melīgi noliegt sākotnējās mutiskās vienošanos par līdzekļu un zemes izmantošanu un piederību. Cilvēks, acīs skatoties meloja: nekāda noruna nav bijusi. Protams, pasākums pajuka, neraugoties uz trešā biedra pūliņiem, un cik man zināms, nav guvis vērā ņemamu tālāku attīstību. Bet viss jau notiek tikai uz labu. Man personīgi kļuva vairāk kā skaidrs, ka zemes privātīpašuma forma ar iespēju pārdodot gūt peļņu var potenciāli torpedēt jebkura ekociemata izveidi, jo savā būtībā ir pretrunā ar pašu tā ideju, izkropļo līdztiesīgu un taisnīgu sociālo attiecību formēšanos. Tāpat kļuva redzams, ka jābūt skaidri definētam un nostiprinātam juridiski sadarbības un organizēšanās tiesiskajam pamatam. Var teikt, ieguvu zināmu skepsi pret esošajiem ekociematu izveidošanas mēģinājumiem (iepazinos ar vēl diviem), kuros minētās problēmas nav vēl apzinātas, lai arī saprotu, ka lielā mērā pats izgāzu savu pirmo mēģinājumu ar savu morālo nesagatavotību un naivo uzticēšanos. Katram no mums ir sava uts, tapēc arī nealkstu publicēt savu vārdu, nevis lai to neaptraipītu, bet otrādi – lai ar savu vārdu neaptraipītu ideju. Atgriezies Rīgā, vairākus gadus nostrādāju celtniecībā, iegūstot pieredzi, amata iemaņas un zināšanas, priekštatu par celtniecībā izmantotajiem dabas materiāliem visdažādakajos Latvijas novados. Izpētīju gan niedru pinuma sienas un jumtus Kurzemē, gan simtgadīgas samana (māla – grants maisījums ar rudzu salmu armējumu) ēkas Zemgalē, gan dolomīta plākšņu ēkas pamatus Daugavas tuvumā, daudz un dažādas guļbūves. Ieguvu ciešu pārliecību, ka jebkurā Latvijas vietā sastopami un iegūstami bezmaksas dabas materiāli ēku celtniecībai, bet nesamērīgi dārgie, cilvēkam kaitīgie un nebūt ne ilgmūžīgie modernie materiāli un mūsdienu ēku celtniecība ir naudas, nevis mājokļu taisīšana.
    Piebildīšu vēl, ka tagad jau pusotru gadu (paldies Dievam!) ar sievu un bērnu dzīvoju par hektāru nedaudz lielākā zemes īpašumā Rīgas rajonā, kurinu plīti un ziemā – krāsni, vasarā baudu dārza labumus, lietoju akas ūdeni. Viduslaikos nedzīvoju, kā redzat, internets, elektrība un dators man ir :)
    5. Šī jautājuma atbilde rodama likumprojektā. Brīvzemes NAV dalāmas un apvienojamas. Uz zemi TIESĪBAS (ne automātiski pašu zemi) iegūst tikai PILNGADĪGI pilsoņi, to PIEPRASOT, un pēc PPL iegūstot CIP apstiprinājumu. Saprotams, ciematā izaugušam un cieminieku ieredzētam pilsonim ir nesalīdzināmi labākas izredzes zemi saņemt, kā nevienam nepazīstamam jaunpienācējam.
    Ja tiešām vīrs un sieva vēlēsies dzīvot katrs uz sava hektāra (starp zemēm nemainīgi jābūt ne mazāk par 3 metru atstarpei – ceļam, kā arī viena brīvzeme nepārsniedz 1ha) vai turēt nepilngadīgos bērnus atsevišķi no sevis, tad kāda gan tā ir ģimene? Varētu vilkt paralēles ar laulātiem pāriem, kam ir divi dzīvokļi. Hektārs ir pilnīgi pietiekoša dzīves un darba telpa saprātīgu ģimenes vajadzību nodrošināšanai, bet ciemata kopējais mežs un ganības – lielāku lopu turēšanai, kokmateriālu un malkas nekomerciālai ieguvei. Ja cilvēks vai ģimene tomēr vēlēsies rūpnieciski audzēt rapsi vai labību uz lielām platībām, nāksies vien pirkt vai nomāt zemi ārpus ciemata, maksāt nodokļus un ņemt kredītus tehnikai ar visām izrietošajām sekām, tieši tāpat, kā tas notiek tagad, BET – vienmēr tiks saglabāta hektāru liela neaizskarama saliņa ģimenes mājvietai un iztikšanai.
    Var diezgan droši prognozēt šķirto laulību skaita samazināšanos. Mīlošs pāris savu savienību tikai stiprinās, ikdienā plecu pie pleca darot kopīgu darbu kopīgā saimniecībā. Pilsētā katrs no laulātiem būtībā dzīvo savu atsevišķu dzīvi, veido savu, no partnera atšķirīgu paziņu un interešu loku, kas arī kļūst par iemeslu dzīvesbiedru atsvešinātībai.

  • Silti iesaku visiem atbalstītājiem un interesentiem komentētāja “zane” ieteikto “karsto” linku http://vpomestie.ru/blog/2010-03-24-888
    Visplašākā bāzes informācija un 15 gadu pieredzes apraksti, visdažādāko plānu diskusijas un viedokļu apmaiņas pieejamas
    http://www.anastasia.ru

  • Tzu, ja ir vēlme,labprāt padalītos ar Dzimtu mājvietu ideoloģisko tēmu.
    Ja ir interese, var sūtīt ziņu uz manu e – pastu – trexa7@inbox.lv

  • Jāni, mani aprēķini ir reāli kompaktai platībai (10x15mājas) un tuvi ideāliem būvniecības apstākļiem. Izmaksas drīzāk var paaugstināties, ne samazināties. Un paaugstināsies, ja ceļa trases robežās būs nenesošas gruntis, augsts gruntsūdens līmenis, liels attālums līdz smilts-grants karjeram, dabiski šķēršļi (kraujas, nogāzes) un citas līdzīgas lietas.
    Būvēšanas izmaksas nenosaka Paidera raksts, tās nenosaka prezidenta vai ministra pavēle, tās veido tirgus un tā kropļojumi. Jāsaka, ka izmaksas atbistošas situācijai un ar savu lāpstu tās nepazemināsi uz bŗidi, kad jābūvē kibuči. Tas ir konkurences un birokrātijas jautājums.
    Tzu, ja arī kāds kaut kad ir pārdevis 1000ha zemi, kas Tev liek domāt, ka tā ir vienā kompaktā platībā vai platības noderīgas Tevis iedomātajām kibucām, ka zeme neatrodas kādā Zilupes pusē, bet atrodas Pierīgā. Tāda varbūtība līdzinās kā 1:miljonu. Arī par izmaksām skaidrība līdzīga nekādai. Platības. Kāpēc tieši 1ha, kāpēc ne 0,5ha vai 0,25ha, vai 0,1ha vai 10ha? Ja cilvēka dzīvi grib padarīt atkarīgu tikai no zemes, tas ir ĻOTI svarīgi.
    Tur dzīvos cilvēki, vai viņi būs laimīgi vai ne, tas Tavas idejas ziņā. Jābūt atbildīgam par savu rīcību, tāpēc es jautāju, vai Tu varētu dzīvot kibucā, vai sarūpētu sev iztiku, kā tu to darītu? Kas labs un slikts dzīvošanai tādos apstākļos? Tu šo ideju pārzini vislabāk, tādēļ Tev jautāju.

  • Ja tu noskatītos “zanes” ieteikto linku, daudzi jautājumi vairs nebūtu jāuzdod. Tur ir preseskonference par “dzimtas mājvietas” procesu Krievzemē. Ja tagad šī kustība tiek iedzīvināta arī Latvijā, mēs būsim vienā vilcienā, kā pirmie.

    P.S. Man interesējošā sfēra ir zaļo māju būvniecība izmantojot vietējos resursus. Un iespējas ir tik fantastiskas, ka jābrīnās kā var gribēt dzīvot reģipša plastmasas maisiņā…

  • Lielajai TF idejai par sistēmu piekrītu, tomēr, šeit praktizētā nevardarbīgās pretošanās forma, kā to labi var redzēt ne pie kā neved. Kaut izskan daudz labas idejas, tās ārpus šaura domubiedru grafomānu loka neizplatās. Manuprāt, pret sistēmu jālieto sistēmas instrumenti, sākumā jānodibina partija, idejas jāapspriež atklātās debatēs, klātienē! Cilvēku masām nododamā informācija jāizplata visos iespējamos veidos ar skrejlapām pastkastītēs un tml. Tikai dzīvās debatēs, kurās piedalās arī oponenti, izkristalizēsies pareizi formulējumi un argumenti, kas būs nepieciešami vēlāk intervijās ar žurnālistiem un tml. Kā partija, iesaistot pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku, jaunā organizācija pēc tam var transformēties un turpināt iesākto.

  • Paskatījos, neredzēju nevienu “dzimtas mājvietas” būvētāju, bet redzēju divus vergturus – viens prezidenta padomnieks, otrs rakstnieķelis, kuri klāstīja aptaurētam žurnālistu pulciņam par jaunās cilvēku paverdzināšanas īpatnībām. Iesaku “zanes” linku labāk piedāvāt “Amnesty International”.
    Tzu sludinātās laimes uz 1ha zemes atbalstītājiem gribu ieteikt labāk palasīt A.Upīša “Zaļo zemi”. Varbūt nāks apjausma, ka sākotnēji vajag sēklu, ka raža ienākas pēc gada, ka govij vajag kūti un siena šķūni, pat bulli, bet labībai klēti, ka, lai dzīvotu laukos, vajag arī daudz citu lietu, no kurām svarīgākā – zināšanas un prasme dzīvot tādos apstākļos.
    Es nerunāju par tiem, kuriem mamma iedos naudu un sapirks ēdamo, lai reizi gadā atvase aizbrauktu uz “dzimtas 1ha”, apdziedātu tur augošās smilgas un iespraustu zemē lielveikalā pirktu puķīti.
    Vēl es saprotu, ka sabiedrība mainās, līdz ar to jāmainās dzīves veidam un vērtībām. Kā – nezinu, bet kā piedāvā Tzu, tā nevar!

  • Indulim:

    Ja Tavi iebildumi balstās uz konrētiem aprēķiniem, būtu vēlams tos nopublicēt šeit – pilnā apjomā, nevis tikai galaslēdzienu. Tas būtu labs papildinājums apgalvojumam “Tā nevar.” Tas dos arī iespēju izvirzīt konkrētus pretargumentus, ja tādi atradīsies.

    Ja Tev tādā veidā izdosies novirzīt likuma izstrādātājus no acīmredzami kļūdaina ceļa, tas būs vērtīgs ieguldījums pasākumā.

    Es saprotu, ka tas prasa vairāk darba, bet tiesi tas ir tas, kā šeit (TF) pietrūkst. Emociju ir gana jau tāpat.

  • Vai Tev un Taviem bērniem ir dzimtas hektārs, kur kaut reizi gadā aizbraukt, kaut vai, lai “apdziedātu tur augošās smilgas” un iestādītu kaut vai vienu vienīgu ozola dēstu?

  • piebalsojot Indulim – nu nau jau te neviena īsta dzimtmājas atbalstītāja, kur nu vēl reāla darītāja. arī Tzu, ka sapratu, to visu projektu mārketē citiem, jo pašam neko tādu nevajag.

    es nezinu, man tā īsti nesanāk ar vizualizāciju – nemāku iedomāties cilvēkus, kas līdz 3 gadiem ieguldītu darbu un līdzekļus nekustamā īpašumā, bez īstas garantijas, ka “jaunā tipa pārvaldes institūcija, kaimiņu kopsapulce” atļaus sev pievienoties. man arī īsti nesanāk iedomāties CIP sākotnējo grupu – kā savākt bariņu atbilstošu cilvēku, kas būs ar pietiekošām darbaspējām un vēl piedevām viens otru neuzmetīs aizparīt vai rīkli nepārgrauzīs…

    tad, idejas, ka valstij būtu kādai konkrētai cilvēku grupai kaut kas jāiedod pa brīvu – piem, ēkas jāuzceļ, nu neimponē. kāpēc viņiem, a ne visiem pēc kārtas?

    kaut kā mani nepārliecina arī uzsaucieni būvēt pašiem un nemaksāt naudu citiem. darba apjoms no tā nemainās. efektivitāte gan.

  • Grūti iedomāties iemeslu, kāpēc Tu man piedēvē “mārketēšanu” (mārketings nozīmē pārdošanu), ja nesaskati manu personīgu ieinteresētību. Atbalstītāju šeit ir gana, tie jau izteikuši savu atbalstu komentāros. Idejas mērķu un mehānismu popularizēšana un izskaidrošana IR darbs, bez kura nav iedomājama likuma pieņemšana un visu iedzīvotāju nodrošināšana ar iespēju tikt pie zemes.
    Man savukārt nekādi nesanāk vizualizēt CIP, kas ļaunprātīgi neapstiprina lietošanas tiesības cilvēkiem, kuri ieguldījuši darbu un līdzekļus nekustamā īpašumā, aktīvi piedalījušies infrastruktūras izveidē, pierādījuši savas vērtīgās amata un zemkopības prasmes un var arī turpmāk sniegt vērtīgu ieguldījumu ciemata ekonomiskajam un sabiedriski politiskajam uzplaukumam. Ja šie cilvēki turklāt nebūs paspējuši 3 gadu ilgstošajā PPL bezcerīgi sanaidoties ar vairumu ciematnieku, grūti iedomāties pat formālu ieganstu lietošanas tiesības neapstiprināt.
    Savākt domubiedru grupiņu iespējams tikai, ideju akceptējot un vienprātīgi izprotot zināmam skaitam cilvēku. Panākt neuzmešanu un nepieļaut “rīkles pārgraušanu”, kā jau minēju Tev adresētajā komentārā, kuru acīmredzami neesi pietiekoši uzmanīgi izlasījis, var ar vispusīgu pasākuma tiesiskā aspekta nostiprināšanu Ciema Statūtos, Brīvzemes likumā un citos tiesiskajos aktos.
    Vispārējo tiesisko pamatojumu jau mēģinu ieskicēt ar šo likumprojektu.
    Iedot par brīvu zemi valstij nenozīmētu neko citu, kā visas tautas īpašuma daļas – valsts zemes individuālu lietošanas tiesību piešķiršanu VISIEM prasībām atbilstošiem pretendentiem.
    Būvēt pašam vai nolīgt celtnieku brigādi joprojām ir un būs jebkura individuāla izvēle. Iespējams gan, ka daļas ciematu statūti neatļaus kaitīgu materiālu izmantošanu celtniecībā, taču tas nevienam nevar liegt iespēju iespundēt sevi putupolistirolā, betonā un akmensvatē citā ciemā vai uz privātas zemes. Arī par efektivitāti un darbu apjomiem man kā celtniekam Tu vari pasakas nestāstīt.

  • Starp citu, valdība jau spiesta uzsākt risinājumu meklēšanu un noteikt neatsavināmo minimumu, tai skaitā noteikt neatsavināmās zemes:
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325060-truciga_statusu_vares_iegut_ari_cilveks_ar_kreditsaistibam_un_auto
    Process ir uzsācies, ledus sakustējies!

  • Noskatījos to video dažus komentārus atpakaļ par Krieviju. No video sapratu, tiek pasniegta mārketinga stunda par to, kā pasniegt dzīvošanu laukos tādā veidā, lai iekārdinātu cilvēkus. Vladimirs norādīja, ka labi nostrādā uz cilvēku apziņu vārdu kombinācija – rodnoje pomestije – vai kaut kas tamlīdzīgs.
    =======
    Latviski – Dzimtas Apmetne (vai kaut kā tā). Kā jūs domājat, vai tas izklausās vilinoši? Varbūt turpinot spēlēt politiķus un likumprojektu izstrādātājus, jūs varat iestrādāt to jūsu FantomLikumprojektā?

  • Un tik aire….http://www.delfi.lv/news/national/politics/pb-latvijai-rosina-apsvert-loti-sapigu-budzeta-samazinasanu.d?id=30946265

  • Es domāju, ka brīvzemes versijā kļūdains ir pats pamats – unificēts cilvēku vajadzību un problēmu risinājums. Kā armijā, visiem vienādas formas, gultas, pavēles. Bet armijā tas pakārtots kaujasspējai. Ja Tev ir reāla programma, kā un ar ko nodarbojoties cilvēks var izdzīvot uz viena hektāra zemes, izstāsti. Pretējā gadījumā Tu gribi dot cilvēkiem to, ko viņiem nevajag. Kāpēc? Vēl vairāk, Tu pasākumā gribi iesaistīt valsti ar lieliem naudas līdzekļiem infrastruktūras izveidei. Vai līdzekļi atmaksāsies, kādā veidā vai formā, tas Tevi nemaz neinteresē.
    Savā zemē Tu gribi iestādīt ozolu un dziedāt par smilgām. Un daudzi domā līdzīgi. Labi, bet priekš kam Tev 1ha? Nopērc upes ielejā 1/2ha par 250ls un stādi ozolus uz savas zemes, un dziedi vesels. Kāds, kam balss skaļāka vai citi iemesli gribēs trīs, piecus ha. Lai pērk, strādā un dzīvo! Kāpēc vajadzīga kibuču kolonija?
    Valsts atbalsts var būt zemes, ražošanas līdzekļu iegādei, produkcijas iepirkumam, un daudzām citām dzīvei nepieciešamām lietām, bet ne kibuču infrastruktūras izveidošanā.

  • Tu neatbildēji, tāpēc atkārtošu jautājumu – Tev ir hektārs zemes “smilgu apdziedāšanai”, ozolu vai kartupeļu stādīšanai un mājvietas būvei? Vai Tu esi drošs, ka Tev tas būs arī pēc 20 gadiem?
    Vai Tu vari būt pārliecināts, ka to Taviem bērniem neviens neatņems ar pārmērīgu kredītsaistību un nodokļu starpniecību, vai tie paši hektāru nepārdos, nenodzers, nenospēlēs kārtīs?

  • “rodovoje pomestije” ir idejas autoru piedāvātais krievu termins, kurš, lai arī ir daudz trāpīgāks un saturu raksturojošs nekā latviešu valodā pieejamie tulkojumi:
    -dzimtas mājvieta,
    -dzimtas īpašums,
    -dzimtmuiža,
    tomēr nesniedz priekšstatu šajā jēdzienā ieliekamo neatsavināmības un beznodokļu statusu.
    Šī iemesla dēļ piedāvāju terminu – brīvzeme.
    Varbūt veiksmīgāks varētu būt apzīmējums – dzimtas brīvzeme?
    Paldies Aigar, par ierosmi jaunam apzīmējumam!
    Lai arī šis projekts patiešām pagaidām ir tikai fantoms, tas ir arī Tavs projekts, kurā Tu ņem aktīvu dalību, to vērtējot, lai arī no skeptiska viedokļa;)
    Vēlreiz paldies Tev par to!

  • Tu gribi paļauties uz nemainīgiem valsts lēmumiem un solījumiem? Kuru profesionālo vai sociālo grupu valsts iepriekšējo 20 gadu laikā nav apšmaukusi? Vai pēc 20 gadiem tāda Latvijas valsts, kurai neatmaksājami parādi, maz būs?. Ar ko samaksās parādus? Kādā savienībā un statusā? Vai to kāds zina?

  • izrādās, indulis jau pusi mana sakāmā uzrakstīja. :)

    vispār, tzu idejai pieeju no praktiskās puses: kā es šāda projekta izpildi organizētu, lai sasniegtu mērķi. vispirms vajadzētu saprast mērķauditoriju – klientus. kurus par ideju ir jāpārliecina, t.i. jāiemārketē, jāpārdod. ja tzu pats būtu paredzējis sava likumprojekta augļus izmantot – būtu vieglāk. varētu viņam paprasīt, kādus detalizētos punktus līgumos un statūtos un citur viņš atzītu par pieņemamu – kā lietotājs un brīvzemnieks un cip dalībnieks. a tā – pirmā lieta ir nevis apgādāt visus ar gabaliņu zemes, bet saprast ko īsti visi grib. un kā īsti grib. lai idejai dabūtu nevis atbalstītājus (pareizāk sakot komentētājus), bet īstos dalībniekus. bet tam visam ir vajadzīgs skaidrošanas darbs. (nevis lepnība un savstarpēji apvainojumi). katram interesentam ir savas intereses un savas bažas, kas jākliedē.

    piemēram man pirmais jautājums ir par ierobežojumiem atsavināšanā. kā tas ir, es savu vairāku gadu darbu ieguldu konkrētā vietā, bet laiks taču nav kā pirms 100 gadiem, kad es vienā vietā 50gadus nodzīvoju un pēc tam nomirstu atstājot mantojumu. pēc būtības, es pat par rītdienu nevaru būt drošs, kur nu par 3 gadiem! man ir svarīgi, lai mana darba augļu ekvivalentu varētu paņemt līdz. vismaz daļu. ja tas nav iespējams, tad…. garām.

    par celtniecību mans īss komentārs: tzu laikam atceras kā viņš strādāja. tāpēc tik skeptisks par algotu strādnieku izmantošanā. bet tak skaidrs, ka vairāki cilvēki darbu var izdarīt nesalīdzināmi ātrāk kā viens. un ja pieejama tehnika, tad vēljovairāk. mums jāatrod saprātīgs kompromiss starp naudas taupīšanu un iespēju sākt dzīvot iekšā ātrāk. svarīgi ir arī saprātīgi darbus plānot un uzraudzīt.

    tā ka lūdzu – reālas idejas konkrētiem cilvēkiem. nevis sapņus, un dusmoties, ka nevienam tie īsti neder.

  • O, jā – man patīk jaunvārdi, terminoloģijas, etimoloģijas…
    ——-
    “Dzimtas Brīvzeme” ir ok. Tam jābūt Vispasaules projektam – katram cilvēkam ir neatņemamas tiesības uz zemes pleķīti.

  • Pārdot ir šaurāks jēdziens nekā mārketēt. Tomēr arī “pārdošana” var būt bez naudas, piemēram, kā http://www.tirgus-kaiminiem.lv – kur preču un pakalpojumu vērtību noteikšana un to salīdzināšana nenotiek naudā, bet dotos.
    Mārketēt faktiski nozīmē radīt “tirgu”, t.i., pieprasījumu. Ideju mārketings ir ļoti laba lieta. Manuprāt, būs pareizi teikt, ka šeit jau pieminētā Dzimtas Mājvietu kustība Krievijā ir “nopirkusi” Megre-Anastasijas ideju (katram – pietiekamu un neatņemamu dzimtenes gabaliņu). Viņi saņem nevis vienkārši naudu par pārdotajām grāmatām, bet savu ideju iemiesošanās notikumus. Reālu sabiedrisku inovāciju, tautas piedzivojumu.

  • Induli, šoreiz šķiet, Tavām bažām nav pamata. Valsts – tie esam mēs visi, nevis simt gudrie vai vēl kāds. Laiks to atcerēties un sākt īstenot.
    Ieviešot izlīdzinātu varas hierarhiju, varai formējoties “no apakšas”:
    CIP pilnvaro ciema uzticamāko un kompetentāko pārstāvi – tālāk pagasta – rajona – valsts likumdevēji; grūti iedomāties, ka varētu tikt pieņemti tautas (un pavisam konkrētu ciemu pārstāvoša deputāta) interesēm neatbilstoši lēmumi. Problēma jau tagad ir, ka “no augšas” ielikts varas pārstāvis var pa kluso savārīt ziepes, saņemt otkatu un netraucēti notīties uz visām četrām pusēm.

  • Ok. Uzbūvēsim ciematu par valsts līdzekļiem, piemēram, Rogovkas pagastā. Bet ko es tur darīšu? Simtlatnieks pēc Tzu ieteikuma? Pats nevēlies tādu laimi – tēvs simtlatnieks un bērni statisti filmā par Osvencimas atbrīvošanu? Ar ko tāds pasākums pēc būtības atšķiras no nometinājuma Sibīrijā?
    Kaut kas trūkst, vai ne? Pareizi. Trūkst ienākumu bāze brīvzemniekiem. Kāda tā var būt,ja ne lauksaimniecība 80% + pakalpojumi 20% (proporcija aptuvena). Tātad pie visa vajag arī 150 ģimeņu ciemam atbilstošu lauksaimniecisko zemi. Bet kas ir 150 ģimeņu ciems. Pareizi, tas ir vidēja lieluma kolhoza ciemats. Tātad mums vajag aptuveni vidēja lieluma kolhoza lauksaimniecības zemes platības. Tas jau nozīmē pavisam cita vēriena pasākumu, kas šodien nebūs iespējams bez budžu saimniecību nacionalizācijas un ieskaitīšanas valsts zemju fondā.
    Vai es gribu teikt, ka pati ideja būtu slikta jau pamatos? Nē, taču Tzu acīmredzami nav nekāda nojēga par reālo dzīvi ārpus pilsētas, līdz ar to visa viņa virsbūve neiztur pirmo aerodinamisko testu. Vajadzīga cita konstrukcija.

  • “ja tzu pats būtu paredzējis sava likumprojekta augļus izmantot”
    Vai tiešām Tu domā, ka stādu sevi ārpus paša piedāvātā likuma, vai arī mēģinu “mārketēt” ko tādu, kam pats nekad nebūšu gatavs?
    Es tik tiešām vēlos dzīvot ciematā, kurš līdzinātos līdz hektāram palielinātu mazdārziņu kolonijai, man tik tiešām gribētos savu iekoptu dārzu atstāt mantojumā dēlam, nebīstoties, ka to viņam izkrāps, nozags vai atņems. Es tik tiešām vēlos, lai ikvienam mūsu valsts pilsonim, vai pat ikvienam pasaules iedzīvotājam būtu paša iekopts dārzs un mājvieta, droša nākotne un dzīvesprieks.
    Varat mani saukt par ideālistu, sapņotāju, fantazētāju, airētāju, u.t.t., mani tas nemaz neaizvaino, drīzāk otrādi.
    Ja Tev liekas, ka esmu augstprātīgs un manī izspīlēti runā aizvainota lepnība, notici uz vārda, man nav ne mazākā iemesla tādai.
    Nav man mērķa par katru cenu kādam “iemārketēt” ideju un aiz ausīm aizvilkt uz laukiem. Ja Tev šķiet, ka 50 gadi vienā vietā dzīvot ir nepieklājīgi, laikmetam neatbilstoši un jāparedz iespēja “notīt makšķeres” neviens Tev nevar liegt to darīt, neatkarīgi no Brīvzemes likuma iegādājoties zemi privāti. Pat, ja būsi 50 gadus nodzīvojis brīvzemju ciematā, neviens Tevi ar varu tajā neturēs, tikai paša iekoptais dārzs un tajā izaugušie koki. Ja uzsāksi kapitālu būvi nepiemērotā vietā, kurā nemaz tā īsti negribi dzīvot, vaino pats sevi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc PPL nepieciešams vismaz 3 gadu ilgs.
    Celtniecībā tik tiešām ir gājis visādi. Neliekuļošu, kvalitāte bija pirmajā vietā tikai periodā, kamēr firmas vadība praktizēja prēmēšanu par kvalitāti klienta cildinošu atsauksmju veidā. Sarūkot darba samaksai sakarā ar trekno gadu norietu, priekšplānā izvirzījās veikto gabaldarbu kvantitāte. Citādi pat vairs nevarēja atpelnīt ražošanas izdevumus, nerunājot nemaz par peļņu.
    Kurš pats ir bez grēka, lai pirmais met man ar akmeni.
    Nekad neesmu noliedzis, ka vairāki cilvēki darbu spēj padarit ātrāk. Bet – vai darbs tiks veikts kvalitatīvāk , ja tie būs no malas algoti celtnieki, vai arī tie būs labi kaimiņi, starp kuriem, visticamāk, būs arī celtnieki? Ja ciema namdaris Tev uzliks šķību jumtu, vai kāds no ciema vēl viņam šo darbu uzticēs?
    Piedāvāt reālu ideju piemērotu tieši Tev neuzņemšos, vismaz tikmēr, kamēr Tevi labāk neiepazīšu, bet Tu nepārliecināsi mani, ka Tev tiešām nepieciešams mans piedāvājums. Ja mans tonis nav pietiekoši maigs un mīlīgs (kā droši vien, Tu sagaidi, iedomājies manas aktivitātes par “mārketēšanu”), tas nebūt nenozīmē, ka dusmojos, vai esmu aizvainots. Tu uzsver savu lietišķumu un interesējies par praktiskām lietām, tāpēc arī es ar Tevi runāju lietišķi.

  • Patīk Tev pasmieties:) Tas ir labi. Tikai neaizmirsti, ka katrā jokā ir daļa patiesības, daļa joka.

  • Tavi secinājumi par projektu liecina, ka esi to pamatīgi izpētijis, bet spriedumi par mani – ka pazīsti mani no bērnu dienām, tāpēc pilnībā paļaujos uz Tavu secinājumu par manu nojēgu, vai pareizāk, tās trūkumu:))))
    Atļaušos pavaicāt – kādu virsbūvi Tu pieminēji?
    Vai nevēlies aprakstīt savu, aerodinamisko testēšanu izturējušu virsbūvi? Citādi, atvaino, Tavs komentārs vairāk līdzinās palaistam purkšķim, ne komentāram. Pārbaudīt savu ideju aerodinamiku Tevis palaistā purkšķī man nešķiet ne jēdzīgi, ne vajadzīgi.

  • Paldies, Agnese! Varbūt šāds termins varētu tikt pielietots, tikai, manuprāt, tam tomēr ir nevēlama savtīguma un “iesmērēšanas” pieskaņa. Kaut kas no uzmācīgiem kosmētikas izplatītājiem, vai. Var jau būt, ka es kļūdos, tā domādams, var jau būt, ka termins ir visnotaļ piemērots, bet negatīvu pieskaņu tajā saskatu tikai es vienīgais…

  • Interesanti, ka piemini “ienaakumu baazi zemniekiem”.
    Man jautaajums. Ienaakumu baaze tiks izmantota kam? Dazjaadu ikdienishju un sadziivisku nepiecieshamiibu apmierinaashanai, vai ne?
    ===========
    Vai ienaakumi ir vieniigais veids, kaa apmierinaat shiis nepiecieshamiibas? Protams, ka nee. To var izdariit tehnologjijas. Varbuut labaak tad uzreiz ieguut tehnologjijas, lai nebuutu jaabuut atkariigiem no inflaacijaam, kriizeemu un citiem monetaariem viirusiem pakljautajai “ienaakumu baazei”.
    ===========
    Un kaadeelj Zemnieki tiek saukti pazemenitaataa formaa par Zem(es) Niekiem?

    Es tos deeveetu par ZEMVARIEM vai kaut kaa taa.

  • Egil, cik ilgi mēs savas neizdarības norakstīsim uz komunistisko partiju? Kompartijas jau sen vairs nav. Pa to laiku jau izmirusi vesela paaudze un izaugusi jauna paaudze.

  • Tzu, piedod, bet Tev nav projekts. Tev ir ideja par kibuču tipa apmetņu ierīkošanu, taču ar to nepietiek. Tu taču saproti, ka treknie gadi ir beigušies un uz potenciāli piešķirtām brīvzemēm pie šiem ekonomiskajiem apstākļiem tikpat kā neviens “reņģu ēdājs” neko par saviem līdzekļiem tuvāko 10 gadu laikā neuzbūvēs. Man arī ir ģimenē celtnieks un es labi zinu, kādas klases cilvēki šobrīd var atļauties kaut ko būvēt – tas ir vidusšķiras augšgals un bagātie, kas pavisam noteikti nebūs tie, kas dosies kibucēt. Tur būtu vajadzīgs valsts atbalsts un stingra sociāli ekonomiskā bāze, kas apmetniekiem nodrošinātu ne tikai iztikšanu, bet arī peļņu, lai varētu attīstīties un ar laiku iegādāties Aigara minētās tehnoloģijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. Faktiski vajadzīgs stratēģiskā attīstības vīzijā balstīts biznesa projekts ar politisko nodrošinājumu.
    Tavā tekstā es tikpat kā neko no tā neredzu. Ir tikai piepilsētas ciemats ar bezmaksas zemes gabaliem, kas atbrīvoti no nodokļiem. Labi, redzu mazu momentiņu. Tu piemini ganības. Taču vai zini, lauciniek, kāda platība vajadzīga 1 govij? Tas ir apaļš 1 ha. Tātad kāds slēdziens?

  • “Varbuut labaak tad uzreiz ieguut tehnologjijas, lai nebuutu jaabuut atkariigiem no inflaacijaam, kriizeemu un citiem monetaariem viirusiem pakljautajai “ienaakumu baazei”.”
    Pilnībā piekrītu. Atļaušos gan piebilst (apsteidzot iespējamos minējumus), ka tas gan nenozīmē :D mikročipu smadzenēs katrai vistai vai robotus – kaplētājus:D.
    Hektāra platībā iespējams izveidot “gudru” dārzu, kurš prasītu minimumu ieguldāmā darba tā kopšanai, saudzētu zemi un apkārtējo vidi. Pētījumus šajā virzienā veic akadēmiķis Kurdjumovs.Šķiet, pazīstamākais no viņa darbiem – “Umnij ogorod”. Kopumā var teikt, tiks pakāpeniski atgūtas labi aizmirstās mūsu senču dabas zināšanas, kuras tikai atsevišķu dziestošu pēdu veidā nokļuvušas līdz mūsdienām.
    Jaunas tehnoloģijas pielietojamas, nodrošinot enerģētisko neatkarību, attīstot vietēju atjaunojamu un alternatīvu energoresursu izmantošanu, sākot ar malku, Saules un vēja enerģijas izmantošanu, beidzot ar kodolsintēzes minireaktoriem. Ne tik sen tika prezentēts automobilis ar nelielu kodolreaktoru, teorētiski spējīgs braukt bez degvielas uzpildes simts un vairāk gadu. Iespējams, ka starp daudzajiem Sērla, Kapanadzes u.c. “brīnumģeneratoriem”, būs arī kāds, kurš tik tiešām spēs apgūt līdz šim neizmantotus vai nepazīstamus enerģijas veidus elektrības ražošanai. Stāsta, ka Tesla savulaik uzbūvējis gigantisku torni elektrības iegūšanai no Zemes magnētiskā lauka un tās bezvadu pārvadīšanai un bezmaksas iegūšanai jebkurā vietā uz zemeslodes. Atslēgas vārds “bezmaksas” kļuvis par iemeslu, kādēļ investori torni nekavējoties sagriezuši lūžņos un parūpējušies par projekta nodošanu aizmirstībai.
    Līdzīgu iemeslu dēļ arī šī likumprojekta pamatā liktā ideja sastapusi sīvu pretestību un pārcietusi visdažādākos diskreditācijas mēģinājumus, sākot no “sektantu” birkas piekarināšanas, beidzot ar varas pilnīgu ignoranci.
    Globālā recesija gan piespiež attapīgākos varas pārstāvjus pamazām aptvert jaunu konceptu nepieciešamību.
    Lūk, pirmais idejas oficiālās atzīšanas piemērs, varas iestādēm pieņemot Likumu par Dzimtas mājvietām
    http://www.kartinamira.info/ecointegration/227-zakon-rodovyh-pomestyah

  • “Tzu, piedod, bet Tev nav projekts.”
    Tavs spriedums balstās uz aplamu pieņēmumu, ka tiek dibināti kibuci vai jauni kolhozi ar tos pārsvarā apdzīvojošiem industriālā lauksaimniecībā nodarbinātiem fermeriem jeb kolhozniekiem. Tevis pieņemtais nekādi nevar tikt atvasināts un dabiski neizriet no piedāvātā projekta.
    Projektā aprakstītais ciems paredz piedāvāt neindustriālas individuālas piemājas zemkopības un citas hektārā realizējamas iespējas ikvienam, vienlaicīgi nodrošinot apdzīvotām vietām raksturīgo izglītības, pakalpojumu, u.c. attīstītas infrastruktūras priekšrocības.
    Tieši šī iemesla dēļ kā optimums atzīts hektārs, nevis 100m2, vai 100 ha.
    Velti Tu zobojies par mani kā laucinieku.
    Uzaugu laiku ciematā, mūsu ģimenei bija arī mazdārziņš, kuru atceros līdz pēdējam krūmam pat šodien. Profesionālo izglītību ieguvu tieši divās lopkopības specialitātēs, tiesa, LLA nepabeidzu, pametu pēc 3. kursa (lai arī saņēmu teicamnieka stipendiju), pārmaiņu laikā netieši iesaistoties politikā. Darba laikā toreizējos kolhozos sanāca gan zirgus apkalt un iejāt, govīm ragus svilināt un dzemdības pieņēmt, sivēnus kastrēt, bietes kaplēt, traktoru vadīt un ar būvbrigāžu gucuļiem kauties ;)
    Nesaku to, lai lielītos vai sevi izceltu, bet lai izvairītos no turpmākām spekulācijām par sajēgas trūkumu lauku dzīves realitātē.
    Par govs turēšanu jau izteicos un neatkārtošos.

  • Govij hehtārs vajadzīgs vienalga, vai lielsaimniekam vai viengovniekam. Labi atceros, kā kaimiņu tante, kurai nebija hektārs, bet tikai kāds 0,3 “nodots lietošanā” vadāja savu gotiņu pa tuvākiem un tālākiem kaimiņu atvēlētiem pleķīšiem.
    Ja arī atmetīsim piena lopkopību (bet tā ir viena no mūsu potenciāli stiprākajām nozarēm), tad kādas būs tās brīnumainās saimniekošanas formas, kas ļaus apmetniekiem uz 1ha nodrošināt ienākumu bāzi iztikai un attīstībai? Visādi gudrie dārzi un anastasijas te neder – ar tiem sanāks tikai “mūža meža maldi”. Toties kolhozs bez komūnisma – kooperatīvs ir ļoti efektīvs un šai idejai piemērots modelis. Arī reāli piemēri ir uz vietas aplūkojami – http://www.saimnieks.lv/index.php?obj=113&sub=3&detail=0&id=1104

  • Nu nav māja jāceļ no ķieģeļiem uz betona pamatiem! Var izmantot pildītas riepas pamatiem, bet sienas no salmu ķīpām, apstrādātām ar mālu. No ārpuses ar kalcija karbonātu labākai izturībai. Jumts ir taisns, ar dažādu augšņu kārtu, uz kurām aug dzīvā daba. Lielāko daļu logu vietās vari iebūvēt divkāršo, vai labāk trīskāršo stikla paketi, tas nekas ka nevar atvērt, toties lēti un efektīvi. Kādu logu var arī virināmo. Māju projektēt lai maksimāli saulesgaisma sildītu. Plīts vai krāsns vietā ierīko “Rocket mass heater” ( http://lh6.ggpht.com/_3ReOSq1TitE/Sf-LoXLh3pI/AAAAAAAACro/Yncktk1_T5s/4w-9980_Rocket_Heater_Dana_Annex.JPG ), kurš ir 3-10 reižu efektīvāks par parastajām krāsniņām un durtiņu kamīniem.
    Kur te parādās milzīgie izdevumi? Tzu runā par lietu, domai piekrītu, jo redzu ka tā ir realizējama praktiski.

  • Papildināšu Tevis iesākto domu, vēršot uzmanību uz apstākli, ka Latvijā praktiski jebkur sastopami un augsnes virskārtā viegli iegūstami laukakmeņi, kas var būt noderīgi pamatu veidošanai. Salmi lietojami tikai rudzu, kuriem piemīt nepieciešamās mehāniskās un antibakteriālās noturības īpašības. No salmu ķīpām veidotām sienām bez māla apmetuma nepieciešama varētu izrādīties balstoša koka konstrukcija. Kaļķa nobeiguma apdare mālam piešķir nepieciešamo mitrumnoturību un vizuālo noformējumu. Jumts var būt visdažādāko formu un materiālu veidots, sākot no niedru kūļiem, salmu klājuma, beidzot ar skaidu vai velēnu segumu. Salmus izmērcējot mālos, tiem var piešķirt ugunsizturību. Apkures ierīci var izgatavot no māla- grants-smilšu maisījuma, akmeņiem, vai pat samana, izveidojot sildmūrīti vai pat apkurināmu “ļežanku”.
    Internetā biezā slānī atrodami visneiedomājamākie varianti ar fotogrāfijām un aprakstiem, pieejamu mājokļu jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijā. Kas meklē, tas atrod;)
    Indijā pat esot saglabājušās 9000 gadu vecas samana būves…

  • Valter, mājas govs var dot pat 3 spaiņus piena dienā, kas tālu pārsniedz pat visēdelīgākās ģimenes ikdienas vajadzības. Neviens nevar liegt cieminiekiem turēt vienu govi uz vairākiem, piem. radiniekiem, vai izmantot ciema kopējās ganības. Arī kazas vēl nav izkautas vai izmirušas.
    Vismaz pusi brīvzemes hektāra var atvēlēt ganībām, vai nelielai privātai mežaudzei, kāda nav iespējama 600m2 pleķītī.
    Tavs piemērs ar veiksmīgi ražojošu kolhozu ir industriālās, uz peļņu orientētas lauksaimniecības piekopšanas forma, kas nevar tikt vispārināta. Nu nebūs visi fermeri un govju turētāji. Labi, ja 5-10 % uzņemsies ar govs turēšanu saistītās rūpes un pienākumus, vai izvēlēsies savas dienas pavadīt traktorā.
    Ja palasīji apspriežamo projektu un komentārus, sapratīsi, ka privātīpašums un plašāku teritoriju industriāla apsaimniekošana atcelta netiek un netiks, nekas nekavēs šādu industriālu, mehanizētu un ķimizētu saimniecību eksistenci, kamēr vien tiks pieciesta ķīmijas smidzināšana un pastāvēs pieprasījums pēc to produkcijas, kurš gan varētu mazināties.
    Kooperācijas iespējas brīvzemju ciematā ir daudz lielākas kā Tavā piemērā. Kaut vai tās pašas ķimenes. Ikvienai ģimenei apsējot tikai 1000m2 ar ķimenēm, kas izdarāms ar rokām un bez ķīmijas, uz ciematu iegūstam 15 hektāru ražu, kas jau ir interesants bizness pārpircējam vai var atmaksāt eļļas spiedes iegādi un ekspluatāciju.

  • Mums arī vajag peļņu. Bez peļņas nav attīstības. Cilvēkiem nepieciešama pašpietiekamība + peļņa, lai iegūtu to, ko nevar paši saražot – apģērbu, tehniku, tehnoloģiskās iekārtas. Galu galā normālai dzīvei ir vajadzīgi iekrājumi visādām vajadzībām, kuras nevar paredzēt – dārgas operācijas, piemēram.
    Tāpat – kur es esmu teicis par ķīmisko (konvenciālo) lauksaimniecību? Vai neķīmiskai obligāti jābūt tikai “pašu vajadzībām” uz gabala, kam var pārspļaut pāri? Vai tā nevar būt peļņu nesoša?
    Manā skatījumā tādas apmetnes laukos varētu būt orientētas uz plaša spektra bioloģiski audzētas produkcijas – no piena produktiem līdz farmaceitiskajai rūpniecībai vajadzīgiem augiem – ražošanu. Apmetnes pie pilsētām varētu lielāku uzmanību pievērst pakalpojumu centru izveidei, no apavu labošanas līdz laboratorijām un mūzikas un mākslas skolām. Varētu būt arī tādas apmetnes, kurām blakus uzceļ kādu ražotni. Katrs potenciālais brīvzemnieks tad varētu izvēlēties – vai doties uz zemnieku, zinātnieku jeb mākslinieku apmetni.
    Es domāju, ka tikai tā, ar kādu tālejošāku un reālistisku (t.i. a) balstītu zinātnes atziņās un b)atmaksāties spējīgu) plānu tā ideja varētu gūt atsaucību. Ja tādu ideju piedāvāt nevaram, tad tie ciemati no projekta jāmet ārā un jāpaliek pie likumprojekta, ka ģimenei nevar atņemt vienīgo mājvietu – un viss.

  • Šeit daudz tiek runāts par lauksaimniecību, māju celtniecību, govju turēšanu un citām sekundārām lietām, kas visas ir atrisināmas. Pat Sahāras tuksnesī no zemes dzīlēm izsūknē ūdeni un iegūst ražas.
    Svarīgi ir redzēt kopainu, projektu kā valsts nacionālo ideju un ģeopolitisko prioritāti.
    Šai sakarā svarīgs moments, kuru varbūt neesmu tuvāk iztirzājis un izskaidrojis, ir valsts teritorijas kā tās suverenitātes substrāta saglabāšana.
    Šeit bieži piemin kibucus. Ja jau runājam par Izraēlu, tad palūkojamies, ko viņi dara ar arābiem atņemtajām teritorijām?
    Pareizi, ceļ tajās mājokļus un nometina civiliedzīvotājus, neraugoties uz izdevumiem, saistītiem ar pabalstiem sakarā ar nodarbinātības trūkumu. Izraēlas gudrie lieliski zin, ka civiliedzīvotāju skaits un sastāvs ir izšķirošais moments teritorijas piederībā, neatkarīgi no sākotnējā juridiskā statusa. Ja okupācijas aizsegā kādu iemeslu dēļ nav iespējams pilnībā iznīcināt vai izspiest vietējos, vai pietiekamā skaitā ievest savējos, teritoriju agrāk vai vēlāk nāksies atstāt. Kosovas neatkarības piemērs lai kalpo par apstiprinājumu. Arī Krievijas nerimstošās “rūpes” par savu pilsoņu tiesībām Latvijā lai to apstiprina. Tieši šī iemesla dēļ padomju gados tika praktizēta rusifikācija ar civiliedzīvotāju nometināšanu iekarotajās teritorijās, tieši tāpēc ŠODIEN tiek ar ekonomiskiem paņēmieniem izpiesti civiliedzīvotāji no Latvijas. Var tikai minēt, kas te sabrauks vairāk – krievi, vācieši vai zviedri.
    Piešķirot bez atlīdzības neatsavināmu zemi ikvienam pilsonim, nostiprinoties ciemu un novadu ekonomikai, vismaz ekonomiska iedzīvotāju izspiešana no valsts kļūtu praktiski neiespējama. Uz Krievijas milzīgo teritoriju ar salīdzinosi nelielu iedzīvotāju blīvumu jau diezgan neslēpti pretendē pasaules biezi apdzīvotās valstis, kas spiež Krievijas varu aizdomāties par pašas demogrāfiju un plašo teritoriju drošību, kuras var nenosargāt arī kodolvairogs. Jau tagad Sibīriju pārpludina ķīnieši, kuru tur nemanāmi kļūst aizvien vairāk. Tendencei saglabājoties, Sibīrijas faktiska pievienošana Ķīnai ir tikai laika jautājums. Dažas valstis ir kā pirmās manis piedāvātā projekta pamatā likto ideju pieņēmušas un oficiāli apstiprinājušas Likumu par Dzimtas mājvietām.
    http://www.kartinamira.info/ecointegration/227-zakon-rodovyh-pomestyah
    Neticu, ka Latvijas vara ir tik ļoti nekompetenta, ka šos jautājumus neizprot ne Ārlietu ministrija, neviens partijas boss, ministrs vai drošībnieks. Tāpēc vismaz dīvaina ir “nothing special” stila attieksme saistībā ar tautas masu ekonomisko emigrāciju un centieni ārvalstnieku imigrācijas atvieglošanai.
    Vai tiešām viņi cer, ka saglabās savas privilēģijas un amatus, zaudējot savu valsti?

  • Jocīgi. Vienā rindkopā Tu atzīsti, ka ciemati sniedz kooperācijas iespējas un infrastruktūras izveidi līdz pat radošām apvienībām un mākslas skolām, kas liecina, ka strauji tuvojies projekta izpratnei, bet nākošajā tomēr saki, ka ciemati nekur neder un no projekta jāizmet?
    Piekrītu, ka ciemati nav un nevar būt pašmērķis, varbūt pat nebūtu tāds formulējums jāiekļauj likumā, tomēr dzīve rāda, ka ciematos pieejamās infrastruktūras (skolu, pakalpojumu, ražotņu, veikalu) priekšrocības neizbēgami tāpat “sapako” cilvēkus ciematos. Arī mazdārziņus padomju varai vienkāršāk bija iedalīt kompaktā apgabalā ar atvieglotu elementāras infrastruktūras (ceļu, elektrības pievadi un ūdensvada izbūvi), nekā mēģināt minēto nodrošināt tūkstotim plašā apgabalā izmētātu, savstarpēji nesaistītu mazdārziņu. Neraugoties uz to, kas un kā nodarbosies ar infrastruktūras izveidi, kompakta, optimāla lieluma ciemata plānojuma gadījumā tas izdarāms efektīvāk, ātrāk un ar mazākām izmaksām, turklāt formējas apdzīvotas vietas piederības apziņa ar iespēju veidot aprakstīto pilnsapulci kā tautvaldības pirmorganizāciju. Latvijā zinu “ciematu”, kur dzīvo 2-3 ģimenes, Piemaskavā ir dzimtas mājvietu ciems, kuru jau apdzīvo 700 ģimenes. Manis nosauktais minimālais lielums – 150 ģimenes nav galīgs un nepārsūdzams, tomēr jāņem vērā, ka miniciematā nebūs skolas un citu pakalpojumu iespēju, bet pārlieku lielam būs problēmas ar pilnsapulces sasaukšanu un novadīšanu, turklāt vājināsies sociālās saites starp viena ciema iedzīvotājiem, līdzīgi, kā Rīgā tagad neviens uz ielas praktiski nevienu citu nepazīst un nospļauties, ja kādu sit, laupa vai kāds guļ bez samaņas uz ceļa.

  • Starp citu, Tzu, niedru jumts, ko Tu piemini, maksā ls 50 kvadrātmetrā. Bet viss tas pārējais – žagaru, salmu un kleķa būdas – ja tās cels neprofesionāļi būs ok tikai kāda izdzīvošanas šova sarīkošanai vai akmens laikmeta ikdienas ilustrācijai. Pasaku par 3 sivēntiņiem atceries?
    Manuprāt jāceļ būtu normālas koka konstrukciju vai vieglbetona mājas (guļbūves ir luksus prece, tās te neiepīsim), pēc iespējas izmantojot uz vietas ražotus un videi draudzīgākus būvmateriālus.

  • Es saku, ka ciematiem jānāk kopā ar atbilstošu sociālekonomiskās attīstības modeli un to nodrošinošo likumdošanu, kas cita starpā nosaka vajadzīgo kredītresursu pieejamību un izmantošanas noteikumus. Ja šīs lietas nebūs, tad tādi ciemati veidosies (ja ļausim par brīvu dabūt 1 ha ar ierīkotu infrastruktūru – tad gribētāji atradīsies) tikai pie lielajām pilsētām un ne ar ko neatšķirsies no jau esošajiem privātmāju apbūves rajoniem.

  • Pilnīgs absurds ir pirkt celtniecības materiālus no lielveikaliem. Piemēram, es šobrīd lēnā garā ceļu eksperimentālo maisu māju. Tas darās tā – pieber cukura maisu ar smilšmālu vai smiltīm un to izmanto kā celtniecības bloku. Jā, ir daži knifiņi, kas jāzina un par ēka, kas ir apļa, kā kupols ir daudz vieglāk uzbūvēt. Tā ir izturīga pret zemes trīcēm un ložu necauralidīga.
    —-
    Tas tā – jums iztēles pastaipīšanai.

  • Jā, niedru jumts ir pats lētākais, ja prot to uzlikt paša rokām, bet pats dārgākais, ja jāalgo jumiķi…
    Man 70 m2 skaidu jumts guļbūvei izmaksāja litru benzīna motorzāģim 4 pamatīgu apšu nogāšanai un sagarināšanai 72cm (skaidas izmērs) garos klučos, 20 Ls traktoristam par bluķu nogādi līdz plēsējam un skaidu atvešanu atpakaļ, 20 Ls skaidu plēsējam un diena, lasot un krāmējot saplēstās skaidas. Jā, vēl skaidu naglas, tiesa neatceros, cik tieši tās maksāja, lai gan varu apgalvot, ka kopējās izmaksas tās būtiski nepaaugstināja. Protams, + paša nedēļas darbs, ieskaitot latošanu. Latas izmaksāja ap 70 latu. Tātad, kvadrātmetrs jumta nemaksāja pat 2 latus. Ja es būtu izvēlējies algotus jumiķus un niedru jumtu, nāktos atpogāt vismaz 3,500 Ls.
    Ar guļbūvi varētu būt līdzīgi. Meistars ar palīgu to var uzcirst mēneša laikā. Ja koki ir pašu (ciema), izmaksas varētu būt samērojamas ar minētajām. Gulbūvēm gan ir būtisks trūkums – sēšanās un staigāšana žūšanas ietekmē.
    Velti Tu tā uzreiz atmet pašceltas kleķa un salmu ēkas.
    Tikai nedaudz parokot internetā, var atrast bezgaldaudz variantu, pat ar vairākiem stāviem un visām ērtībām, turklāt neprofesionāļu celtas. Lasīju pat grāmatu, ko sarakstījuši cilvēki, kuri sāka celt samana būves pašu vajadzībām un savām rokām, bet šobrīd jau ir nozarē atzīti profesionāļi ar savu kompāniju.
    http://www.cobcottage.com/image/tid/29
    Vai var iedomāties ikvienā mālainā vietā pieejamākus materiālus, turklāt diez vai iespējami videi un cilvēkam draudzīgāki? ;)

  • Dies,pasarg mūs no jaunas kredītresursu pieejamības, ja vien tā nelīdzināsies Ulmaņa praktizētajai, kad kredītus deva valsts banka, turklāt pati valsts dzēsa līdz pat 95% kredīta…

  • Smilšmāls ir izmantojams sienu būvei. Neesmu drošs par Tavu variantu, zinu ka smilšmālu lieto “zemļebit” (blietētas zemes) ēku sienu celtniecībā. Process sakarā ar blietēšanu ir ļoti darbietilpīgs, ja jāveic rokām, taču te varētu tikt pielietota profesionālā blietēšanas tehnika, ja līdzekļi atlauj.
    Var jau būt, ka līdz Tavas celtnes maisu sairšanai zeme tajos būs pati sablietējusies…
    Knifiņi ir jebkurā darbā, sevišķi celtniecībā. Parasti tie ir vienkārši, tomēr patstāvīgi pie tiem nonākt izdodas tikai ilgstoši strādājot. Parasti tie tiek nodoti no meistara māceklim neapstrīdamu aksiomu veidā, piem.: “spainī pirmo ielej ūdeni, pēc tam tikai flīžulīmi!” Kāpēc? “Tā vajag, un viss.” Prakse ātri pārliecina, kā tas tik tiešām ir ērtāk un ātrāk.

  • pirmkārt – pateicos tēlam, kas ieteica “rocket mass heater”. iespējams tiks izmantots savā laikā un savā vietā.

    tad. mēģinot atšķirt graudus no pelavām. kas ir tzu galvenais mērķis? vai tas ir lāpīt iztrunējušo valsts iekārtu vai tomēr – konkrētiem cilvēkiem domubiedriem realizēt iespēju dzīvot kā viņi vēlas? ja pirmais, tad nav komentu, ja pēcākais, tad jautājums: kas vajadzīgs lai to panāktu? acīmredzami vajag uzskatos kompaktu cilvēku grupu un zemes gabalu kur viņi visi vēlētos dzīvot. atstājot malā jautājumu – kā viņi vienosies par vietu un dalīs hektārus, jautājums: kādā veidā viņi dabūs šo zemi? acīmredzami, ka no valsts un līdzpilsoņiem viņi neko nedabūs, jo – nodokļus tak maksāt netaisās? tātad zeme būs jānopērk. kur ņemt naudu – vai nu paši sametīs vai arī kāds mecenāts uzsauks. vai charity. vai fonds, kam tuvas tādas anarhistiskas idejas. izklausās īstenībā diezgan reāli, vajadzīgs tikai pastrādāt pie naudas sagādes.

    kas tālāk? uzskatos kompaktā cilvēku grupa. lūk tas nu ir tas, kur ar uzsaukumiem nepietiks, vajadzīgs līderis vai līderu grupa, ap kuriem viss notiksies un kas būs pirmie smagā darba strādātāji. vai tzu būs starp viņiem kā pirmais pamatakmens? tas nu ir tas pamatjautājums manuprāt, bez kura nekas nenotiks.

    par to, ka kautko var kaut kā uzbūvēt, vai no govs 3 spaiņus izspiest – manprāt nav ne jāstrīdās, ne jāuztraucās.

  • Tapēc jau tā ir pasaka, kur par labāko māju tiek pasludināta aukstā ķieģeļu celtne. Mājas, kuru sienas pilda salmu ķīpas, ir gandrīz pasīvo māju līmenī (siltumizolācija). Apaļa mājas forma tikai vairos siltuma neizplūšano laukā, un arī vētru noturība pieaugs.

  • Kredīts naudā būtu vajadzīgs attiecīgās specializācijas ražošanas bāzes izveidei. Tā paliktu valsts īpašumā (līdz ar to pati kalpotu par ķīlu), bet tiktu nodota apmetnes kooperatīva lietošanā. Kooperatīvā varētu būt arī valsts daļa, kas nodrošinātu pārraudzību un rūpētos par to, lai saimniekošana nesāk stagnēt.
    Mājām valsts varētu dot kokus no meža, granti un šķembas no karjeriem, kā arī par samazinātām cenām pārdot valsts uzņēmumos saražotus vietējos būvmateriālus (vieglbetona blokus, jumta skārdu, naglas, skrūves, utt.).
    Patiesībā visa šitā lieta varētu būt Latvijas “Jaunais kurss” – vajag tikai Keinu (http://en.wikipedia.org/wiki/John_Maynard_Keynes), kas uzrakstīs prezidentu (valsts varu) pārliecināt spējīgu plānu.

  • Saruna noris “mākoņos”. Piezemēsimies. Pieņemsim, ka būšu kibicas vidējais statistiskais nomnieks 75. zemes gabalam. Izvietojums – 20 km no kādas pilsētas. Pa grantētu ceļu, kas sniegotā ziemā, rudeņos un pavasaros dažkārt nav izbraucams, nokļūstam kibicu kolonijā.
    Ģimene rudens pusē nokārtojusi nepieciešamās juridiskās formalitātes, ar diviem bērniem, viens iet skolā, otrs nē, atrodas klajā laukā pie sava zemes gabala elektrības uzskaites skapja. Iztikas līdzekļi – 1000ls un ceru , ka pietiks 3 mēnešiem.
    Jautājumi.
    1) kas notiks pēc 3 mēnešiem, kad beigsies iztikas līdzekļi,
    2) kas man jādara, lai es nopelnītu iztiku dzīvošanai (par strausu, briežu, kazu, gliemežu audzēšanu nestāsti, ar upeņu, dzērveņu, sēņu, tējas zāļu audzēšanu nenodarbošos, jo ar to iztikai nenopelnīšu)?
    3) kas man jādara, lai sāktu dzīvi kibicā (kur es gulēšu, ēdīšu, kur bērni uzturēsies)?
    4) kas man nepieciešams, lai sāktu strādāt( lāpsta, grābeklis, slota, traktors)?
    5) cik maksās tas, lai es varētu gulēt un strādāt, kā un kur es saņemšu vai nopelnīšu šos līdzekļus?
    6) kur es varu nopirkt pārtiku?
    7) kur es labošu auto un pirkšu degvielu?
    8) kur atradīsies ārsts, kā nokļūt, vai sabiedriskais transports pieejams?
    Šie ir sākuma jautājumi, kurus uzdos katrs pretendents uz dzīvi kibucī. Jautājumu būs daudz vairāk, bet atbildes uz šiem noteiks, vai uzsākt dzīvi tādos apstākļos iespējams. Lai aicinātu, atbildēm jābūt!

  • 1. Runa apspriežamajā projektā neiet par kibuciem un par Tavām iespējām tajos apmesties, kolhoziem, sektām, garāžu kooperatīviem vai eskimosu iglu.
    Ja pārlasīsi virsrakstu, varbūt sapratīsi, par ko rakstā ir runa – brīvzemēm jeb dzimtas mājvietām.
    Būsim korekti un apspriedīsim projekta aspektus, nevis ar to nesaistītus terminus, pieņēmumus un minējumus.
    2. Tu apraksti apaļu idiotu, kurš, pirms ar ģimeni apmesties klajā laukā pie elektrības skapja (jau jackass cienīgs gājiens, daudz maz pie pilna prāta esošs cilvēks papūlēsies kaut zemnīcu izrakt pirms šādas, acīmredzami, piespiedu rīcības) nav papūlējies sev uzdot Tevis pārskaitītos jautājumus.
    Tu man aicini aprakstīt šī acīmredzamā plānprātiņa rīcību, lai arī neesi uzskatījis par vajadzīgu atbildēt uz manis divkārt uzdotu jautājumu: vai Tev ir savs hektārs, lai tajā “apdziedātu smilgas” vai iestādītu kaut vienu koku? Vai Tu esi drošs, ka tas būs tavs pēc 20 gadiem?
    Vai vari būt drošs, ka Tavi bērni to nepārdos, nenodzers, nenospēlēs kārtīs?
    Šī bija trešā un pēdējā reize.
    3.Ja TEV ir tik nepārvarama interese par kibuciem, loģiski būtu interesēties Izraēlas vēstniecībā, lai gan tiešām nezinu, vai Latvijā tāda ir.
    4.Ja Tu pats uz savas ādas alksti izbaudīt Tevis aprakstītā idiota izjūtas, apspriežamais likumprojekts Tev nav nepieciešams. Neapbūvētu gabalu ar pievilktu elektrību ap Rīgu ir papilnam, izvēlies vienu, apmeties tajā ar ģimeni un 1000 latiem, bet pēc 3 mēnešiem mēs visi ar interesi gaidīsim Tava ekstrīma aprakstu, ieskaitot visas strausu audzēšanas mākslas nianses.
    5.Jā, tik tiešām lai iesaistītos diskusijās, tik tiešām IR jāatbild uz jautājumiem, ja pats vēlies saņemt atbildes.

  • Tzu, Tu piedāvā “sava stūrīša, sava kaktiņa zemes” risinājumu ar daļēji kibucveidīgām (piešķirt bez maksas, atbrīvot no nodokļiem, nodrošināt infrastruktūru) metodēm – tāpēc arī tādi jautājumi.
    Pēc mana redzējuma, kā jau teicu, vai nu jāpapildina trūkstošais (apmetņu sociālekonomiskā pastāvēšanas un attīstības stratēģija, tās pamatojums likumdošanā) vai no “kibucisma” jāatsakās vispār.

    P.S. Nav pie Rīgas bezmaksas gabalu ar pievilktu elektrību. Tikpat labi vari teikt – pilna Rīga ar jauniem mersedesiem, izvēlies vienu un brauc.

  • Varbūt vajadzētu mēģināt vienoties par principiālajiem punktiem pa daļām. Piemēram, vai visi piekrīt, ka neatsavināms zemes un mājokļa minimums ir laba ideja. Te varētu sīkāk izskatīt iespējamos “par” un “pret”, neiedziļinoties pagaidām māju būvēšanas tehnoloģijās un govju produktivitātē.
    Apspriežot šo pirmo principiālo punktu, varētu pakāpeniski virzīties uz nākamajiem.

  • Doma pat ļoti laba, iespējams tieši šāds modelis varētu tikt piemērots. Par to kursu… var būt, tikai man tiešām nav radies un nostiprinājies priekšstats par musu valsts galvu, kā konsekventu un rīcībspējīgu personu.
    Valsts vara, iespējams, šādu projektu pati meklēs, kad sapratīs, ka pa vecam vairs nevar.
    Sevišķi, ja tādu savās valstīs pieņems divi vai vairāki austrumu kaimiņi.
    Nekautrēšos ievietot vēlreiz saiti ar
    KONKRĒTU VALSTS VARAS AKCEPTĒTU, apspriežamajam radniecīgu likumu, kurš pieņemts š.g. 22. februārī KF Belgorodas apgabalā.
    http://www.kartinamira.info/ecointegration/227-zakon-rodovyh-pomestyah
    Der atzīmēt, ka likumā uzsvērts vispusīgs valsts atbalsts programmai.

  • Ierosinājums lielisks un pēc būtības. Esmu abām rokām par. Tikai – kā nodrošināt, lai visi to pamanītu un ievērotu?
    Viss, sieva mani dzen prom no datora…

  • Tzu, “prezidents” tika minēts Keinsa un Rūzvelta kontekstā. Latvijā, atšķirībā no ASV, prezidents ir maznozīmīga persona (lai gan liela Persona, nonākot šajā amatā, visu varētu mainīt)un visa lēmējvara, kā zināms, pieder ekonomisko grupējumu politisko instrumentu (t.s. politisko partiju)redzamajiem un/vai neredzamajiem vadītājiem.

  • nedaudz iekačāja šitā demagoģija: “vai Tev ir savs hektārs, [] Vai Tu esi drošs, ka tas būs tavs pēc 20 gadiem? Vai vari būt drošs, ka Tavi bērni to nepārdos, nenodzers, nenospēlēs kārtīs?”

    jā, man ir savs “hektārs”, un esmu drošs ka vajadzības gadījumā bērniem būs kur pagrābties sūdu gadījumā, vismaz vienreiz.

    bet par to vai tas būs mans pēc 20gadiem, kas to var zināt? tieši tāpat kā nevar zināt, vai pie nākamās saeimas nenoņems visu iepriekšējā iedoto, it īpaši – pa brīvu iedoto!

  • Mazliet ne par tēmu, bet šī man likās tāda priecīga ziņa:
    http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75696

  • Tieši tā. Likumi mainās tāpat, kā tiesības. TZU piedāvātais ir labākajā gadījumā pagaidu privilēģijas. Nāks jauni likumieviesēji un noņems tiesības uz vienu hektāru.
    ——–
    Ja tas būtu globāls projekts, tad varbūt to būtu grūtāk izdarīt. Kaut gan – viss ir iespējams – it īpašitiem, kam ir pārspēks (fizisks, psiholoģisks, informatīvs un manipulatīvs).

  • Atbildu Valteram Grīviņam, lai arī pieņemu, ka ar šo atbildēšu arī rv un atsaukšos uz pigori aicinājumu. Kopumā no līdzšinējās diskusijas kļuvis skaidrs, ka govs pupu skaitīšana bez dziļākas izpratnes, KĀPĒC tas būtu nepieciešams, ir tukšgaitas pasākums. Daļēji skaidrojumu jau iesāku komentārā Marts 31st, 2010 at 5:31 pm , taču redzams, ka vajadzīgs tālāk dotais dziļāks un detalizētāks skaidrojums.

    Pareizi. Potenciālā Persona jau neeksistē dabā kā konstants lielums un neiztrūkstoša vienība, kas par tādu jau piedzimusi. Šādu statusu nenodrošina ne ieņemamais amats, ne augstdzimušā tituli, ne pilnvaras. Parasti šādas Personas rodas, un veic savus izcilos vai mazāk godājamos darbus, ja tās nokļūst plašu tautas masu kopēju centienu un dedzīgi atbalstītas idejas viļņa korē, kurā spēj pietiekoši ilgu laiku noturēties. Valstu nominālie līderi, kā Rūzvelts, vai Čerčils, vēsturē paliek, ja to valdīšanas laiks sakrīt ar lielu pārmaiņu un karu laiku, pat, ja tie nav šo pārmaiņu un karu tiešie iniciatori. Arī mūsu valsts nominālais galva varētu iegūt milzīgu ietekmi, varu un veikt vēsturē paliekošus darbus, ja spētu plašu tautas masu apziņā savu tēlu sasaistīt ar minēto masu slēpto vai konkrētu ideju formā pausto ilgu un centienu piepildīšanu.
    ———
    Vairums latviešu pirms 20 gadiem labākas nākotnes cerības saistīja ar valstiskās neatkarības atgūšanu. Šobrīd valsts vara ir pamatīgi sevi diskreditējusi, zaudējusi atbalstu tautā, daudziem (kā Mamikinam)pat apšaubot pašu neatkarības iegūšanas lietderību.
    Es pieturos pie pārliecības, ka nacionāla valsts ir vienīgais veids, kā nācijai saglabāt sevi un panākt savu interešu ievērošanu. Ja nacionālas valsts nav, vai tā tiek okupēta vai vājināta, tad teritoriju savās interesēs izmanto cita nācija.
    Ja lielākā daļa latviešu vilsies un vairs neliks cerības uz savas nācijas spējām ar nacionālas valsts suverenitāti nodrošināt nācijas intereses, valsts sabrukums un teritorijas pāriešana citas vai citu nāciju rokās ir neizbēgama. Šis process jau ir iesākts, tomēr vēl nav par vēlu, saliedējot nāciju ap nacionālo ideju, atjaunot tautas uzticību valsts varai un valsti nosargāt, neraugoties uz KF intereses par šo teritoriju, no vienas puses, ES – no otras.
    Šeit, kā modīgi tagad teikt, nepieciešama politiska griba, kas atkarīga – ir pārdevušies, vai nav. Viss liecina par to, ka ir. Pie tam divām pretējām pusēm. Patreizējais politisko spēku sadalījums Latvijā nav labie vai kreisie, zaļie, sarkanie vai zilie, bet:
    1. KF intereses pārstāvošie (PCTVL, SC)- turpmāk “K”
    2.. eiroatlantisko int. pārst.,(JL,LPP,TP) – “E”
    3.. neliels nacionālo interešu pārstāvju pārpalikums, kurš uzticību zaudējis divu pirmo grupu izvērstās darbības rezultātā iestājušos seku dēļ. Turklāt īstenus šīs grupas pārstāvjus ne vienmēr var nepārprotami izdalīt no vairuma, kas par tādiem tikai pēc inerces maskējas, tiem faktiski pieslejoties kādai no pirmajām divām grupām. – “N”
    Nacionālās intereses politiskā līmenī var pārstāvēt tikai vietējā ekonomikā bāzēti spēcīgi cilvēki (redzamākie no tiem – oligarhi) vai to grupējumi, kuru intereses nesakrīt vai nav tieši atkarīgas no pirmajām divām politisko spēku grupām. Visvairāk šim aprakstam varētu atbilst tranzītbiznesa un citu vietēju biznesu pārstāvji, kuri zaudētu savas pozīcijas, kādai no divām pirmajām grupām gūstot izškirošu pārsvaru un dominanci Latvijas teritorijā. Teikto ilustrēšu – ja Latviju tā vai citādi iekļauj KF, ostās saimniekos KF centrālās varas ielikteņi. Ja eiroatlantiskie procesi spēs tos piespiest atkāpties, ekonomiskās varas sviras pārņems ES komisāri un(vai) SVF emisāri un aiz tiem stāvošās transnacionālās korporācijas.
    Nemot vērā minētos apsvērumus, šķiet, nav nejaušība, ka ar Lembergu saistāma ZZS un TB/LNNK partiju darbība, bet Lembergs pats kopumā neatbalsta ne KF, ne eiroatlantisko interešu pārstāvjus. Jāpiebilst, ka Lembergs ir tikai redzamākais pārstāvis, nesen arī paliela vietējo uzņēmēju grupa paziņoja par iesaistīšanos politikā.
    Pagaidām galvenā cīņa notiek starp K. un E. grupām, tām neatlaidīgi izstumjot no politikas N. grupu.
    K. grupas trumpis ir lielais KF juridisko un faktisko pilsoņu un augošais atbalstītāju skaits Latvijā, saistībā ar KF pozīciju nostiprināšanos un energoresursu eksporta kā politiskās sviras raustīšanu, kā arī ar E. grupas diskreditāciju. Tāpat šīs grupas pārstāvji lolo izredzes iegūt izšķirošu pārsvaru Saeimā, lai nekavētos to nostiprināt arī ar valsts juridiskā statusa izmaiņām, iedvesmoti ar panākumu RD vēlēšanās.
    E. grupas priekšrocība ir tās panāktais, valstij juridiski piešķirtais eiroatlantiskais statuss, kā arī grupas pozīciju nostiprināšana, pakalpīgi saviem saimniekiem atdodot nacionālo valūtu (ar tās piesaistīšanu eiro un pārejas uz eiro sagatavošanu), stratēģisko uzņēmumu kontroli, iznīcinot tiem nevajadzīgās vai neērtās nozares un novedot valsti un tautu totālā kredītatkarībā no savas grupas bosu pārvaldītajiem finansu ietekmes instrumentiem. Šķēle, nometot JL pie kājām varu, zaudējis iespēju gūt dividendes no E. grupas darbības, zaudējot arī politisko ietekmi, tomēr nespēj vai negrib nostāties N. grupas pusē.
    N. grupa kopumā savas pozīcijas pakāpeniski zaudē un turpinās zaudēt, ja nespēs plašākas vēlētāju masas ekonomiski ieinteresēt, pierādīt jau daļēji apjausto to interešu nesakritību ar K. un E. grupas interesēm, pretī liekot plānu, kā N. grupas intereses realizējamas, kā atgūstama stabila ekonomiskā un politiskā izaugsme un dominance, kā pārspēt K. un E. grupu iespēto un to nospraustos mērķus.
    K. grupas vājais punkts ir KF asinīm slacītā impēriskā vēsture, kuras šodienas mantinieki paslepus joprojām lieto tās ilgstoši piekoptās asiņainās metodes varas sagrābšanai un noturēšanai. Arī plašāku tautas masu dzīves līmenis KF nav ievērojami uzlabojies, lai arī K. grupas pārstāvji ar masīvas propogandas palīdzību nešaubīgi pārliecināti par pretējo. Padomju okupācijas pārdzīvotās šausmas un K. grupas atbalstītāju lielkrievu šovinisms arī turpmāk liegs K. grupai ievērojamas, pārsvarā gados vecāku latviešu vēlētāju daļas atbalstu.
    E. grupas vājais punkts ir nu jau gadiem ilgstošā, uz eiroatlantiskās ekonomikas parazitējošo globālo finansu magnātu izraisītā globālā recesija, jeb līdzekļu, īpašumu un ietekmes globāla pārdale, kura uz sagrautās tautsaimniecības fona Latviju skārusi īpaši smagi. Līdz ar to šīs grupas ietekme var tikt pilnībā likvidēta, ja izdotos atmaskot un atspēkot tās veikli īstenoto atbildības uzkraušanu par pašas sastrādātiem (ne) darbiem “muļķīgajai”, “alkatīgajai” un “slinkajai” Latvijas tautai, un K . grupas atbalstītāju apziņā kultivēto visas vainas likšanu uz N. grupas nespēju, kurai saprotamu iemeslu dēļ neiebilst arī E. grupa.
    N. grupas atbalstītāji, neapšaubāmi ir vairums šīs vietnes autori un komentētāji.
    Piedāvātais projekts, kurš paredz plānu, kas ļautu atjaunot un nostiprināt vājinātās N. grupas pozīcijas, saliedējot tās ap nacionālo ideju, kura reāli, bez maldiem, spaidiem un viltus atbilst visu Latvijas idejai lojālu pilsoņu interesēm un brīvas gribas izpausmēm, mazinot un likvidējot ekonomiskās un politiskās atkarības, un jau guvis plašu atbalstu TF, lai arī ne vienmēr ar skaidru un vispusīgu, bet tīri intuitīvu izpratni.
    E. grupas pārstāvjiem iespējams panākt plašu un stabilu atbalstu vēlētāju masās, TIKAI piedāvājot un realizējot nacionālo ideju, kura spētu pārtrumpot K. un E. grupu piedāvājumu un tā dotās cerības.
    E. grupas virzītājspēks varētu būt dažādu iemeslu dēļ K. un E. grupās “neierakstījušies” un ar tām nesavietojamie aktīvi un bijušie, kā arī topošie, plašākām masām vēl nepazīstami politiķi,( t.sk. TF lasītājiem pazīstamais un daudzu dziļi cienītais J. Kučinskis), kā arī nacionālo ideju pieņēmuši un vispusīgi izprotoši uz vietējiem zemes, mežu un darbaspēka resursiem orientēti vietējie uzņēmēji. Šeit varētu būt rodama atbilde uz rv jautājumu, kas var atbalstīt manis piedāvāto projektu tā īstenošanas uzsākšanas stadijā, kad daļa potenciālo brīvzemju projekta atbalstītāju masas saprotamu iemeslu dēļ vēl būs skeptiski noskaņoti, bet projekts vēl nebūs ieguvis nepieciešamo valsts atbalstu un finansējumu. Kā jau trāpīgi atzīmēja Valters, vietējiem uzņēmējiem potenciālā iespēja būvēt ceļus, elektrolīnijas, ūdensapgādi, apgūt jaunu celtniecības bumu, iegūt plašu ražošanas un darbaspēka bāzi visdažādāko l/s un lopkopības produktu, mājamatniecībā un kooperācijā ražoto izstrādājumu, būvmateriālu un izejvielu ražošanai un galvenais – stabila iekšēja patēriņa tirgus izveidei, var kļūt par spēcīgu dzinuli projektu atbalstīt. Aktivizēsies arī NĪ tirgus, nevis uz banku pūstā burbuļa fona, bet uz paredzamā visplašākā mēroga īpašumu transformācijas un pārdales fona.
    Kā jau minēju pie līdzīga plāna savas valsts ekonomikas stiprināšanai un pilnīgās atkarības no energoresursu eksporta mazināšanai, demogrāfiskās situācijas un pilsoņu lojalitātes uzlabošanai, jau pieķērusies KF, pieņemot “Likumu par Dzimtas mājvietām”, kurš radniecīgs Jūsu uzmanībai piedāvātajam.
    http://www.kartinamira.info/ecointegration/227-zakon-rodovyh-pomestyah
    KF nav tik spiedīga situācija kā mums, toties tur ir spēcīgi un ārēju spēku nediskreditēti nacionālo interešu aizstāvji politiskā līmenī.
    Mums ir izeja – bezpalīdzīgi gaidīt, cerībā, ka mūs kāds “pievāks” vai apžēlos, īsti pat nezinot kurš tad gūs virsroku, vai nekavēties un apzināti rīkoties savas nacionālas valsts atgūšanai.

  • Labojums. Pēdējās divas reizes pieminetās E. grupas vietā lasīt “N”.

  • “Ja tas būtu globāls projekts, tad varbūt to būtu grūtāk izdarīt. Kaut gan – viss ir iespējams – it īpašitiem, kam ir pārspēks (fizisks, psiholoģisks, informatīvs un manipulatīvs).”
    Lai arī neesi licis solītās :D pēdiņas, teikto uztveru kā joku, kurā ir neizbēgamā patiesības daļa.
    Psiholoģiskais un informatīvais, vai pat manipulatīvais pārspēks, kurš novedīs arī pie fiziskā pārspēka, var izrādīties esam daudz ietekmīgāku spēku pusē, kā laicīgā vara un vēlētie valdnieki.

  • Hei, Tzu! Tu sevī esi izkopis apbrīnojamas analītiķa un stratēģa spējas, redzi lietas valsts interešu kategorijās un globālās kopsakarībās, kas starp latviešiem ir novārtā atstāts talants un nenovērtēta nodarbe. Tas ir patīkami un cerīgi.
    Tevis minētās grupas gan vēl nav klintī iecirstas vai pat sevi apzinājušās, organizējušās un skaidri savus mērķus definējušas. Izņemot, protams, E grupu. Patiesībā arī K grupa pagaidām, neatkarīgi no dažu locekļu personīgajām simpātijām, ir darbojusies E paradigmā. Un šodienas Krievija vairs nav ne XIX gadsimta, ne 1940. gada Krievija. Pirmkārt, tā strauji islamizējas, kas neizslēdz nākotnes ekspansiju, bet jau zem islama (nevis rusifikācijas) internacionālā karoga. Otrkārt, Krievijas prioritāte tagad nav fiziska ekspansija (citu valstu militāra iekarošana), bet gan jau vai vēl esošo teritoriju nosargāšana (piemēram, pret Ķīnu). Tas gan neizslēdz ietekmes sfēru paplašināšanu citiem līdzekļiem, taču Krievija ir sākusi arī īstu sabiedroto (nevis vasaļu) meklēšanu, lai kopīgi ierobežotu eiroatlantistus. Piemēram, Putins nepārprotami spēlē Ķīnas, Pakistānas, Indijas, Centrālāzijas un Irānas kārti, veidojas reģionāla un pat globāla (ar Dienvidameriku) alianse, ko šad tad dēvē par Brick grupu.
    K grupā ir cilvēki un pat veselas partijas, kuras tikpat labi varētu būt N grupā, ja tāda noformētos. Uz N grupu, ja tāda būtu, pārietu arī daļa no tiem, kas tagad darbojas E grupā. Tātad galvenā problēma Latvijā ir tāda, ka N grupa pagaidām ir tikai mūsu sapņos un ideālos, bet tā nav sevi apzinājusies, nav organizējusies, nav definējusi skaidrus mērķus.
    Tava iniciatīva varētu būt N grupas veidošanās sākums.
    Varbūt ir vērts ar dažiem vietējiem oligarhiem nodibināt kontaktus un iesākt sarunas šajā virzienā? Kamēr vēl viņiem ir kāda ietekme un resursi. Jo E politikas tālāka virzība var izskalot pēdējos pamatus N grupas radīšanai.

  • N grupas politiku, manuprāt, labāk vai sliktāk, bet īsteno Baltkrievija. Lukašenko gan savulaik tiecās uz savienību ar Krieviju, taču ne uz tādu savienību, kurā Baltkrievija pazustu.
    No Izraēlas mēs šo to varam mācīties, taču ne visu modeli, kurš tomēr balstās uz citu tautu izspiešanu un uzkundzēšanos. Baltkrievijas modelis varētu mums būt tuvāks un piemērotāks. Vai kāds to ir padziļināti pētījis? Ko par to domā citi?

  • Patiesībā nebūtu slikti, ja skaidri definētos un sāktu darboties tīra K orientācija. Kamēr K un E būtu aizņemtas un noasiņotu savstarpējās cīņās, tikmēr pavērtos iespēja skaidri definēt un attīstīt N orientāciju. :)
    Diemžēl Latvijas politika vairāk atgādina skaidri nedefinētu ideoloģisko purvu. Pasīvu piesliešanos pasaulē dominējošajām īstermiņa tendencēm, nedomājot par nākotni un neskatoties tālāk par savu degungalu.

  • Sveiks Jāni! :) Un apsveicu ar atgriešanos!
    Tu stipri pārvērtē manas necilās spējas, lai arī, jāatzīst, ka intensīvi, nu jau laikam nedēļu 24h diennaktī domājot par sirdslietu, kurai, šķiet, beidzot rasts tik nepieciešamais atbalsts – TF, prātā kā mozaīka saliekas kopaina un tiek skaidrāk apjēgtas un padarītas formulējamas kopsakarības.
    Jāatzīst, ka savu artavu devuši arī kritiķi, pat tie, kuriem ideja neliekas pieņemama – tie kā vētra mežā izlauž vārgākos kokus (argumentus un formulējumus), ievērojami palīdzot koncepta attīstībai.
    Paldies par Tavu svaigo rakstu “Izmaiņu” komentāros. Vēsturiskā atkāpe par fašismu kā krīzes pārvarēšanas fāzi bija tik tiešām vērtīga, un nešaubīgi pieliek vēl vienu puzles gabaliņu kopainai.
    “Vienotība” gan laikam nespēs īstu fašismu kā tādu iedibināt, lai arī šķiet, ka tāda vēlēšanās varētu būt.
    Ļoti acīgs ir Tavs secinājums, ka KF vajadzīgi sabiedrotie, kas Latvijai pavērtu fantastisku iespēju atkratīties no eiroatlantistiem un iedibināt jaunas pakāpes attiecības ar Krieviju, uz līdzīgas nacionālās idejas pamata.
    Mana respekta pret Tavu autoritāti vārdā lūdzu: Izvairies no turpmākas personīgo aizvainojumu iztirzāšanas un pārcilāšanas, kuri sastopami arī Tavā jaunajā rakstā, (sevišķi Tu esi devis iemeslu jaunam tracim ar Tavu personu centrā un autoritātes zaudēšanu, publicējot privāta satura vēstules), jo tā, pašam varbūt nemanot, Tu iesaisties nevajadzīgas jezgas celšanā, atņemot savu laiku produktīvam darbam TF.

  • “Patiesībā nebūtu slikti, ja skaidri definētos un sāktu darboties tīra K orientācija. Kamēr K un E būtu aizņemtas un noasiņotu savstarpējās cīņās, tikmēr pavērtos iespēja skaidri definēt un attīstīt N orientāciju. :)”
    Tavi vārdi var izrādīties pravietiski. Ja K virziens rudenī gūs virsroku un sāks izpaust savus patiesos nolūkus un mērķus, N virziena politiķi būs ļoti pieprasīti.

  • Pārspēks, protams, šobrīd ir “viņu” pusē. Tādēļ arī teikumu rakstīju atvērtu interpretācijai un attiecīgam secinājumam, ka BEZ PĀRSPĒKA ne Latvijā, ne pasaulē tādas lietas nav iespējams izbīdīt.
    —-
    Respektīvi – visupirms ir pārspēks un pēc tam notiek ideju realizācija – it īpaši jau likumdošanas, ideoloģijas un fiziska pārspēka jomā.
    —-
    Manis sacīto attiecībā uz globālu pieeju es domāju nopietni – ar ko Latvijā dzīvojošie ir labāki par Leišos vai Gambijā vai ASV dzīvojošajiem?

  • “Respektīvi – visupirms ir pārspēks un pēc tam notiek ideju realizācija – it īpaši jau likumdošanas, ideoloģijas un fiziska pārspēka jomā.”
    Idejas izplatība, neraugoties uz sastapto pretestību, liecina par līdz šim plašāk nezināmu spēku. Tās realizācija jau ir uzsākta, pat guvusi likumdevēju atbalstu. Vājinoties atbalstam vecajām idejām (rietumu demokrātija, globālā ekonomika, ES, ASV kā pasaules vai KF kā sava ,reģiona “policists”), piemērotā brīdī ar mērķtiecīgu akciju var tikt iegūts izšķirošs ideoloģiskais pārsvars, kas dabiski, novedīs pie fiziska pārsvara.

  • “Manis sacīto attiecībā uz globālu pieeju es domāju nopietni – ar ko Latvijā dzīvojošie ir labāki par Leišos vai Gambijā vai ASV dzīvojošajiem?”
    -
    Latvija ir labāka ar to, ka minētās vecās idejas šeit piedzīvojušas ļoti strauju un, šķiet, neatgriezenisku sabrukumu.

  • es varbūt nediskutēšu par globālajām N-K-E grupu lietām, drīzāk par pamattēmu. gribu saprast, ar kādiem argumentiem varētu pierādīt gan vietējiem uzņēmējiem gan visiem pārējiem cilvēkiem, ka brīvzemes padarīšana būtu derīga un atbalstāma.

    tzu saka: stabila iekšēja patēriņa tirgus izveide. var jau būt, ka darbaspēka un izejvielu bāze te potenciāli ir, bet kur ir tirgus galvenā sastāvdaļa – noņēmēji, klienti? piemēram, kur vietējam komercmaizniekam ir interese atbalstīt brīvzemniekus, viņi taču maizi un bulkas ceps mājās, no viņa nepirks? vai komercceltniekam. darbaspēks jā, bet no viņa taču būvniecības pakalpojumus nepasūtīs, apgrozījumu un peļņu neģenerēs!
    tāpat, pašvaldība. brīvzemnieku ciemats jau sākotnēji izdalās ar īpašām prasībām – nodokļus nemaksāt, toties infrastruktūru paģēr pa pilnu programmu. kur šeit ir interese? pie tam, ja šī lieta plestos plašumā (piem, barters, izpalīdzēšana), tas ekonomisku (klasiskajā nozīmē) aktivitāti potenciāli samazina vēl vairāk! mazāk īstas uzņēmējdarbības – mazāk nodokļu – mazāk naudas pašvaldības un valsts pamatdarbībām – mazāk infrastruktūras.

    pie tam, uzņēmējiem un pašvaldībai var rasties iespaids, ka brīvzemnieki reāli aizņem vietu, kur varētu atrasties pa īstam ekonomiski aktīvi iedzīvotāji – strādājoši, pērkoši, nodokļus maksājoši! (tādi, kas spējīgi iegādāt un apsaimniekot īpašumu parastā “normālā” nespeciālā veidā)

    so? kautvai 3 argumenti, kāpēc brīvzemnieki nav frīloaderi un skvateri?

  • Atvaino, ka iepriekšējos komentāros netiku norādījis Tevi kā adresātu, lai arī tas tāpat noprotams pēc citātiem. Neuzmanību attaisnoju ar prieku, ka, šķiet, beidzot atsācies TF darbs konstruktīvas domu apmaiņas veidā.
    Gribu vēl piebilst,ka Latvijai ir bijusi postpadomju telpā unikālā “mazdārznieku” koncepta pieredze, kura jaunā veidolā, uz jaunu cilvēka un pilsoņa tiesību pamata var izrādīties par izšķirošu priekšrocību jaunas, no globālistu iecerēm atšķirīgas kārtibas, dzīvesveida un ekonomikas iedibināšanā.

  • Idejas, ideoloģijas izplatība vai pretestības neesamība idejai nenodrošina pārspēku (pārsvaru varbūt) :)
    Ehmm, piemēram – Īrijā ir/bija ideoloģisks pārsvars PRET ES konstitūciju. Nu, un kur tas palika bez pārspēka? Miskastē. Tas pats bija ar Latvijas masu psiholoģiskās manipulācijas veikšanu pirms iestāšanās ES – no viens savienības otrā – aidā – kā tad – paši cilvēki tā izvēlējās, vai ne? :)

    Latvija varbūt ar kaut ko ir labāka, bet tās iedzīvotāji ir tieši tādi paši cilvēki, kā pārējie miljardi. “Vai domā, ka citiem pasaules cilvēkiem nepienākas viens hektārs? Vai domā, ka viņiem pienākas 0,5 hektāri varbūt? Varbūt necik? :D”

  • Man vēl nav sanācis laiks visu rūpīgi vēl reiz izlasīt un pārdomāt, bet savas domas, papildinājumus, trūkumu analīzi, noteikti izklāstīšu.

    Kamēr nav izkritis no prāta, piefiksēju organizatorisku domu:
    - manuprāt, vajadzētu veidot arvien jaunas idejas versijas
    - katrai nākamajai, komentēšanu sākam no jauna, saglabājot iodejas attīstības vēsturi
    - idejai vēlams baneris un atsevišķa lapam, no kuras
    1) tiekam uz visām idejas attīstības stadijām
    2) kur pieejama idejas aktuālā versija dažādos veidos (drukašanai u.c.)
    3) papildus informācija, piem., pavadtekstu varianti izplatīšanai internetā u.c.

  • Ar atsevišķu lapu domāju lapu TF ietvaros, kurai ir savs banerītis..

  • Man tiešām žēl, ka nav izdevies nodot Tev ar “N-K-E lietu” analīzi idejas pamatdomu. Ekonomikas pamats ir cilvēki un viņu dienišķais produktīvais darbs savu vajadzību apmierināšanai, nevis nodokļu atskaites vai keksīši un nullītes banku un iestāžu datoros.
    Brīvzemes ciemats bus ekonomiski aktīvs arī neatkarīgi no ārēja algota darba piedāvājuma – tā iedzīvotāji sēs, pļaus, ražos, pārdos, pirks darbarīkus un būvmateriālus. Iekasējot PVN no tirdzniecības, kā jau minēju pašvaldība tikai iegūs. Tas pats sakāms par IIN (iedzīvotāju ienākuma nodokli), kuru pašvaldība var sākt iekasēt, kad beidzies iespējamais saudzēšanas periods un ciemats nostiprinājies.
    Vēlreiz gribu uzsvērt, ja tas joprojām nešķiet saprotams vai dabiski atvasināms no projekta:
    Ar nodokļiem neapliekams ir ražošanas līdzekļu (zemes) un mājokļa MINIMUMS, ražošanas un sadzīves iekārtas un būves, bet ne peļņa un tirdzniecība.
    Tātad, tiks veicināta ražošanas iekārtu iegāde vai izgatavošana (kas visnotaļ izdevīgi ražotājam) un mājokļu būve, bet tas netraucēs gūt ienākumus nodokļu veidā no produkcijas TIRDZNIECĪBAS, bet ne pašas produkcijas aplikšanas ar nodokli.
    Pa kādiem līkločiem Tu varēji tikt līdz spožajai domai, ka ciematu būve nozīmēs mazāk infrastruktūras, man tik tiešām netop skaidrs.
    Tāpat man nav skaidrs, kā Tu varēji izsecināt, ka cilvēks, kuram piešķirta bezmaksas, beznodokļu zeme, pārstās strādāt, maksāt PVN, akcīzi, pirkt sadzīves priekšmetus, būvmateriālus, darbarīkus u.t.t.?
    Man šķiet, ka tieši šim cilvēkam radīsies visi iemesli augstākminētās darbības veikt ar dubultu enerģiju un prieku, nebaidoties to visu zaudēt pārmērīgu kredītsistību vai nodokļu rezultātā.
    Ja Tev ir kaut viens arguments teiktā apgāšanai, nekautrējies, liec to priekšā.

  • Informēju par finanšu teroristu (pasaules banka) turpmāko vardarbību un pārspēka demonstrēšanu pret Latviju. http://db.lv/r/460-finanses/469-makroekonomika/220420-pasaules-banka-nelauj-latvijai-atslabt

  • Kā teiksi, Ivo, tā būs. Es pilnībā paļaujos uz Tavām spējam organizēt TF darbu atbilstošā veidā un koriģēt to pēc nepieciešamības.
    Raksta komentāros tik tiešām jau uzkrājušies daudzi viedokļi un iezīmējušās dažas tematiskās ievirzes – sākot ar vispārējo koncepta mērķu noskaidrošanu un beidzot ar govs pupu skaitīšanas un “smilgu apdziedāšanas” nepieciešamību.

  • Jā, Aigar, tā ir okupanta vardarbība, bet es to skaidrotu nevis ar pārspēka, bet augošā nespēka izpausmēm. Mēs tālu neesam vienīgie, kas apzinās tuvojošās pārmaiņas un “viņi” par šiem procesiem ir lieliski informēti. Apzinoties, ka var nākties šo teritoriju zaudēt, tiek “piegrieztas skrūves” un izspiests pēdējais sviedru piliens no gūstekņa, apzinoties, ka drīz tas būs jālaiž vaļā.

  • Paldies, Tzu, par savas idejas izskaidrojumu. Tagad man skaidrs, ka Tava primārā doma brīvzemēs ir par nācijas saglabāšanu. Šis apstāklis izskaidro projekta 0.1. versijas praktiskās puses trūkumus.
    Manuprāt, nācijai pašai, kā Tu arī atzīmē, tas jau kļuvis visai vienaldzīgs jautājums, tās locekļiem pilnībā pievēršoties individuālo ekonomisko problēmu risināšanai, kā reālāko un efektīvāko veidu bieži izvēloties emigrāciju. Līdz ar to nedomāju,ka nācijas glābšanas karogs brīvzemes projektam (likumprojekta stadijā)piesaistītu vairāk par pāris desmitiem reālu interesentu no ierindas pilsoņu vidus. Parādu un trūkuma māktiem pilsoņiem vajadzīgs “darbs un maize”, tāpēc viņi Tev jautās to pašu, ko es, Indulis un rv. Cerēt, ka šie cilvēki rīkosies, sevi motivējot ar latviešu nācijas stratēģisko ilgtermiņa interešu nodrošināšanu (kas, protams, pats par sevi būtu ideāli) ir naivi. Tikpat cik naivi šodien, 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas ir prasīt dekolonizāciju (pagaidām vēl gan ir reāli pieprasīt valsts valodas lietošanu u.c. taml. lietas lietas, bet arī tas drīz var mainīties – ja K grupa uzvarēs).
    Vietējiem oligarhiem šī ideja varētu, iespējams, šķist saistoša, īpaši jau, ja, to prezentējot, varētu labi aprādīt viņu peļņas iespējas. Tomēr domāju, ka viņi joprojām izvēlēsies balstīt savu vēlēšanu reklāmu uz daudz vienkāršākām, lētākām un ātri paveicamām lietām – ierasto demagoģiju, spēlēšanu uz aktuālām stīgām un efektīgiem PR pasākumiem. Oligarhi, cik mēs par tiem zinām, nav īsta N grupa. Viņiem latviešu nācija pie otra gala – galvenais, lai tie būtu bosi šajā teritorijā. Kādas etniskas grupas veido teritorijas iedzīvotāju vairākumu – tas viņiem interesē maz.
    Pieļauju, dziļāka interese par ideju, pārklājoties gan ekonomiskajai, gan politiskajai un etniskajai motivācijai, varētu būt vidējā līmeņa latviešu uzņēmējiem un viņu veidotajiem politiskajiem spēkiem (nesen kādi pāris tādi nodibinājās), taču arī šie cilvēki to noteikti gribētu redzēt kā kvalitatīvu valsts mēroga biznesa projektu ar izstrādātām teorētiskām (ekonomikas zinātnes atziņas) un praktiskām (skaitļi, apjomi, ražojumi, noieta tirgi) sadaļām.

  • :D Vardarbība nav iespējama bez pārspēka, Tzu:)
    ASV bija laiks, kad idiāņu vergus bija finansiāli izdevīgāk dzīt līdz nāvei – šis resurss bija piejams lielos daudzumos :) “Nu, gluži kā tagad! 7 miljradi :D”

  • Minētā sakarā papildināšu jau izteiktos argumentus par labu Latvijas ekskluzīvajam stāvoklim, proti:
    Latvija nevar ciest no iespējamām NATO iekšējām militārām represijām politiskas nepakļaušanās gadījumā, NATO uz nāvi nesaķeroties ar Krieviju tās pilsoņu klātbūtnes un iespējamo upuru dēļ.
    No otras puses eiroatlantiskais bloks un transatlantisko korporāciju pretenzijas uz šo teritoriju droši mūs sargā no Osetijas “neatkarības” scenārija atkārtošanas ar faktisku vardarbīgu iekļaušanu KF sastāvā.

  • Labs pēdējais komentārs.

  • Es nedomāju militāru varadrbību – tikai psiholoģisku un monetāru šinī gadījumā. Piekrītu, ka militāri Latvijas teritorija ir daudz maz droša pie nosacījuma, ja saglabājas esoša starptautiskā militārā struktūra (NATO, Krievija…)

  • Varu kā ilustrējošu piemēru minēt mātes (lai viņai vieglas smiltis!) stāstīto par karu.
    Vectēva (mātes tēva) kā apkaimē turīga saimnieka, 36 ha apsaimniekotāja lepnajā mājā okupācijas laikā bija apmetušies vācieši. Tie bijuši jautri, inteliģenti vācu virsnieki, kuri sagaidāmās drīzās uzvaras un Lielvācijas reibinošo militāro panākumu spārnoti, plēsa jokus, cienāja bērnus ar konfektēm, esot veduši no tuvējās pienotavas milzīgus sviesta klučus, kurus kausējuši katlā lai vārītu saldos virtuļus, kuri bagātīgi tikuši arī bērniem.
    Kā pretstats – vācu armija, kas atkāpjas. Demoralizēti, nikni un nāves baiļu pārņemti, kareivji laupīja, dedzināja, šāva, lai neatstātu uzbrūkošajam pretiniekam ne ēkas, ne lopus, ne pārtiku.
    Tā lūk draugs. Secinājums tikai viens -ja “pārspēkam” būtu izredzes šo teritoriju saglabāt, tā netiktu izlaupīta līdz kailai zemei, bet darbaspēks netiktu “pārsūknēts” uz drošākām vietām.

  • Diezgan ačgārna loģika.
    Cilvēki tiek pārsūknēti uz citām teritorijām, izlaupīta zeme līdz kailumam.
    nu, bet ok. Es sapratu domu – zaudētātji plosās. Nepiekrītu, bet saprotu, ko domā.

  • Atļaušos nedaudz precizēt.
    Nācijai tas nav vienaldzīgs, bet daudziem kļuvis otršķirīgs jautājums, šķietami zaudējot cerību uz Atmodas laikā cerēto nacionālo valsti pēc Ulmaņlaiku parauga. Problēma jau ir tieši tā, ka netika izdarīts, kas bija tolaik bija jādara – cilvēkiem netika dota zeme.
    1921.gadā Latvijas valdība izdalīja vācu baroniem atņemtās zemes vairāk par 200 000 (divsimt tūkstošiem) zemes kārotāju.
    Baidos, ka nebūšu precīzs, bet šķiet, tolaik deva pa 10ha. Tātad var pieņemt, ka tika izdalīts 2 milj. hektāru zemes. (ja kādam ir precīzāki skaitļi, palabojiet, lūdzu)
    Šis apstāklis arī ielika pamatus ekonomiskajam uzplaukumam un sabiedriski politiskajai attīstībai, kura pēc tā laika mērogiem tālu pārsniedza šobrīd ar kredītbumu un privatizācijām panākto (zaudēto).
    Ja šobrīd tiktu reālu speramo soļu uzskaites veidā sastādīta un popularizēta programma, kas paredzētu valsts zemes bezmaksas dalīšanu un valsts atbalstu (gluži kā Ulmaņlaikos) mazajiem uzņēmējiem ražošanas uzsākšanai infrastruktūras izbūves u.c. veidā, nevis tikai šļupsti par tautas vēlētu prezidentu un “Vadoņa” lugas izrādēm, ticiet man, lietas strauji mainītos.
    Jā oligarham pie vienas vietas, vai Tev ir zeme vai nav, vai Tu to esi pircis, vai saņēmis bez maksas, vai Tev to banka nem nost, vai arī Tu dzīvo, cepuri kuldams.
    BET. Ir viena reize 4 gados, kad Tu vari būt oligarham noderīgs ar savu balsi.
    Pārgrieztās sejas un sažņaugtās dūres Rīgas Domes vēlēšanu plakātos izgāzās. Kam tās adresētas? Turklāt, 16. martu taču aizliedza un zelta tiltu arīdzan būvēja. Rezultātā – fiasko, bez cerībām uz reabilitāciju.
    Gribi, negribi, jāsāk domāt, ko solīt, par ko Tu gribētu nobalsot. Jo, kā Tu pareizi atzīmēji, bosi viņi varēs būt tikai, ja Tu par viņiem nobalsosi. Ja Tu priekšvēlēšanu sapulcē pateiksi, ka Tevi neinteresē krīzes dibena medības un budžeta konsolidācija, bet zeme, bet tādu kā Tu būs nevis viens, bet tūkstoši, šo jautājumu nevarēs apiet vai ignorēt. Sevišķi, ja to savā arsenālā paņems kāda no minētajām jaundibinātajām partijām.

  • Vai esi kādreiz aizdomājies par to, kādēļ notiek vispasaules cilvēku dzīšana pilsētās? Jā – viens iemesls ir lauksaimniecības ekonomiska efektivizēšana – lielākas platības apstrādājot vienam uzņēmējam izmaksas samzinās un līdz ar to arī cena, kā arī peļņa pelielinās.
    —–
    Otrs, manuprāt, iemesls ir saistīts ar domāšanu – laukos dzīvojošie nav “ērti” cilvēki. Viņi domā brīvāk, redz mazāk reklāmu (pie katra lauku koka un staba nepiekārsi) un propaganu, mazāk skatās TV apstulbinošās muļķības. Laukos dzīvojot domas raisās skaidrāk un viedoklis ir paša izdomāts, nevis priekšā pateikt pa radio vai tv – tātad reālāks. Luacinieks zina, kuri putnu biedēkļi ir piebāzti ar sūdiem, kā arī atšķir izbāzeni no īsta cilvēka.

    Lauku cilvēku ir grūtāk spīdzināt – viņš jebkurā mirklī var pārslēgties uz autnomo režīmu un miermīlīgi nesadarboties.
    ======
    Savukārt pilsētā… :D

  • Paturpinot militārās paralēlēs un analoģijas. Kā jau minēju, teritoriju nevar noturēt, neiepludinot dzīvo spēku kareivju veidā un nenostiprinot to ar civilokupantu jeb kolonistu nometināšanu. Nav iedomājama veiktā Amerikas kolonizācija un ASV izveide, uz tās brīvajām zemēm nedodoties pārceļotāju masām. Kā jau minēju, kara stratēģijā nekas nav mainījies – Izraēla šodien dara to pašu arābiem atņemtajās zemēs.
    Tātad, sagrābtajā teritorijā parādītos ieceļotāju straumes un apmetnes.
    Tas nenotiek, ja neskaita Krievijas prominenču Jūrmalā iegādātās villas. Daudzinātie aziātu ieceļotāju pūļi izpaliek.
    Secinājumi?

  • Kā Latvijai ir paveicies, ka tai nav dārgo resursu – dimantu, naftas, gāzes un metālu rūdas. ;) Ja būtu, tad pat tikai tāda veida filozofēšana, kā šeit TF, nemitīgi smīdinātu, kā kutinātus, starptautiskos “investorus cilvēku labā”.
    ——–
    “Esmu pārliecināts, ka ir elites pārstāvji, kas šad tad ienāk TF, lai uzlabotu sev omu dienas garumā.
    ——–
    Materiālu labai omai nekad netrūkst šeit:D”

  • Pilnīgi piekrītu, atskaitot par efektivitāti. Jā, peļņa palielinās, palielinoties platībai. Taču – tieši proporcionāli samazinās peļnu guvušo cilvēku skaits, jo pārtikas pieprasījums nav stiepjams bezgalīgi. Lauvas tiesa peļņas turklāt tiek pārvirzīta uz tehnikas, mēslojuma ražotājiem, pārpircējiem, tigotājiem un administrētājiem.
    Pieskaitot Tevis minētos iegūstamos atkarības un vadāmības faktorus, veiktās industrializācijas un kolektivizāciju mērķis top skaidri redzams – kontrole jeb kundzība.

  • Kādēļ lai mani vai kādu interesētu peļņu guvošo civēku skaits? Tikai desmit iemeslus? Kādēļ lai mani neinteresētu kontrole un kundzība – tie ir efektīvi pārvades un pašsaglabāšnās instrumenti.
    —–
    Mani, kā magnātu, lielsaimnieku, biezu baņķieri, Monsanto īpašnieku… būs grūti pārliecināt ar žēlabainām runām par netaisnību… :)

  • Protams, ja Tu (magnāts, lielsaimnieks, biezs baņķieris, Monsanto īpašnieks)netiektos pēc kundzības, visas minētās industrializācijas un centralizācijas ātri pierādītu savu neefektivitāti un pat absurdumu.
    Tevi (…) gan viegli pārliecināt… da par jebko, kad žēlabainas runas par netaisnību pēkšņi pāriet pie mēslu dakšu un ne tikai tveršanas.
    XX gs., un ne tikai pilns izteiksmīgu piemēru.

  • Atvaino, ka grafomānijas uzplūdā nepamanīju un atstāju neatbildētu Tavu norādi.
    Uz tēmu tā noteikti attiecināma, lai arī ne tieši, bet kā viens no energoneatkarības un “zaļas” dzīves tendenču piemēriem.
    Paldies!

  • VArdarbība ir tas, ko viņi gaida – lai var ieviest totalitāru režīmu. Kalniete šodien vienā rakstā netieši aicināja uz vardarbību.

  • Efektivittes mīts viegli atspēkojams ar elementāras loģikas “ieslēgšanu” un uzskatāmu piemēru.
    Pirmais piemērs.
    200 cilvēkiem (ģimenēm) katram ir hektārs un katram uz hektāra pa 10 ābelēm. Turklāt tās neaizņems pat 5% no hektāra. Šiem cilvēkiem nebūs īpašu problēmu gadā veltīt pāris dienas ābeļu kopšanai, ražas novākšanai un ievietošanai blakus izvietotajā pagrabā. Nebūs nepieciešama tehnika, ķīmija, transports, ne arī algots darbaspēks. Ābeļu nobirušās lapas un nogrieztie zari kalpos kā komposts augsnes uzlabošanai. Nav nepieciešama administratīvu un sadales funkciju nodrošināšana, uzskaite. Nav jadodas uz veikalu tos pirkt, nav jādodas peļņā, lai būtu nauda ābolu iegādei.
    Aboli ir labi saglabāti, tieši saimnieka iemīļotās šķirnes, neviens cits tos nav apgrābstījis, aplējis ar nezināmiem konservantiem vai pieļāvis tajos parazītu vai infekciju klātbūtni. Produkts ir uzticams, brīvi jebkurā dienakts laikā “uz sitiena” pieejams un ar nepārspētu kvalitāti, turklāt pārpalikumu labprāt iegādātu vai iemainītu cilvēka izaudzēto ābolu vērtīgās garšas īpašības un nemainīgo kvalitāti novērtējušie kaimiņi un ne tikai.
    Otrs piemērs.
    200 cilvēku (ģimeņu) vajadzībām domātus ābolus audzē Polijas fermeris uz savas zemes iestādijis 2000 ābeles. Audzē ES atļautas šķirnes, pielieto tās ieteiktās ķīmijas pesticīdu, herbicīdu u.c. draņķu veidā. Aparšanai, kopšanai un transportam vajag tehniku, kurai jāatbilst ES prasībām, jāņem kredīti tās iegādei, noliktavas būvei, strādnieku algošanai, apsardzei. Jāreģistrē firma, jāmaksā nodokļi, jāslēdz līgums ar pārpircēju, jāseko tā untumainajām kvalitātes prasībām, kuras jāsalāgo ar savām iespējām un gadās, jāmaina ābeļu šķirne. Tālāk ābolus uzglabā šķiro, un vēlreiz aplej ar ķīmiju pārpircējs, kuram tāpat vajag tehniku, telpas darbaspēku un visu pārējo, bet galvenais – sakaņošanu un atļauju. Tālā ābols nokļūst kravas furgonā, un diennakti kratās 1000 km uz Latviju, kur nonāk vairumtirdzniecības bāzē. Šeit tas tiek vēlreiz pārlasīts, saldēts un laistīts ar ķīmiju. Ja ābolam paveicas, tas vēlreiz tiek vests ar transportu uz veikalu, kur publiskā apgrābstīšanā pavada vairākas dienas, iežūstot un iepūstot no nepiemērota temperatūras režīma. Ja ābolam palaimējas ar savu izskatu tomēr iekārdināt ar auto uz lielveikalu atbraukušo pircēju, kurš iepirkšanās procedūrai velta ikdienišķo stundu vai divas, tas vēlreiz tiek vests ar transportu uz pircēja dzīvesvietu, kur tajā iekodies, pircējs saviebjas, gaidītā baudījuma vietā radis sajūtu, ka iekodies plastmasas gabalā, un izmet to miskastē.
    Kurs paņēmiens ir efektīvāks un saprātam atbilstošs, bet kurš – kundzības un peļņas kāres neprāta uzspiests?

  • “Jo vairāk tādu lūzeru, kas gatavi maksāt par indēm, jo efektīvāks un saprātīgāks bizness man sanāk. Labs bizness – liela peļņa, kas nozīmē, ka lielāka iespēja, ka izdzīvošu sīvas konkurences apstākļos.
    —-
    Viss, kas garantē manu izdzīvošanu ir labs.:D” (vai tiešām jāliek pēdiņās?)
    ====
    Ja nopietni – ne jau peļņa vai neprāts ir slikts vai nosodāms. Mēs esam audzināti sevi saskatīt, ka atsevišķas vienības – ja man iet labi un es par sevi parūpējos, tad viss kārtībā – citiem arī tas ir iespējams.
    —-
    Nākotnē cilvēku darbībai būs viens kritērijs – vai tas ir sabdiedrībai noderīgi. Viss, kas ir noderīgs sabiedrībai ir noderīgs atsevišķiem cilvēkiem. Kaut kas mazāks par šo pieeju, sasummēsies kārtējās krīzēs, nevienlīdzībā…

  • Tzu, beidz sapņot par anastasiešu koloniju, kas laimīgi dzīvos uz viena hektāra.
    Vai nu domājam, kā brīvzemju ideju nostiprināt ar programmu Latvijas kā lauksaimniecības (neizslēdzot citas jomas) lielvalsts atjaunošanai,vai metam miskastē. Patiesībā vajadzētu darīt tā – vispirms pasakam – Latvijai jākļūst par pašnodrošināties spējīgu un eksportējošu lauksaimniecības (un vieglās rūpniecības) lielvalsti. Tad turpinam: un risinājums ir šāds: ar valsts atbalstītu brīvzemju apmetņu – ražošanas centru izveidi.
    Paralēli es, ja būtu valsts vara, 25x palielinātu zinātnes atbalstu un attīstītu farmaceitisko (+ zaļo energotehnoloģiju) ražošanu. Kāpēc – lasi, piemēram, OSI šefa intervijas – pilns internets ar viņa stāstiem, kā Latvija nepaceļ “zemē mētajošos” miljardus.

    Vēl: ja es būtu varas pārstāvis un Tu man teiktu, ka jāizbūvē infrastruktūra ciematam, jāiedod 150 trūcīgajām ģimenēm nomas tiesības uz gabaliem un tad tik viss plauks un zels, es Tev, piedod, sekundi nedomājot pasūtītu trīs mājas tālāk.

    P.S. Atkārtošanai – lielmērogā var saimniekot gan konvenciālā, gan bioloģiskā lauksaimniecība.

  • Aigar, pilnībā piekrītu Tavam pēdējam teikumam. Tā tam vajadzētu būt. Piemēram – vai ir Latvijas nodokļu maksātājiem izdevīgi sadalīt Parex labajā un sliktajā daļā. Labo pārdot, naudu atdod “starptautiskajai sabiedrībai” un “finanšu sektora stabilizācijai”, bet sliktās daļas problēmu risināšanai ņemt jaunus kredītus?
    Pareizi – no nodokļu maksātāju redzespunkta tas ir noziegums. Kam tas uztrauc? Līdz šim esmu redzējis tikai Saskaņas Centra (ko kopumā neatbalstu kā Krievijas politisko roku Latvijā) izteikto kritiku šai domai.

  • “Mēs esam audzināti sevi saskatīt, ka atsevišķas vienības – ja man iet labi un es par sevi parūpējos, tad viss kārtībā – citiem arī tas ir iespējams.”
    Es nobeigumu šim nesaprātīgajam, bet populārajam uzskatam liktu šādu “- tad man nospļauties, vai citiem tas iespējams.”
    Skumjākais, ka šādu uzskatu īpašniekiem patiesībā nemaz tik labi neiet – viņiem nav pieejams no paša ābeles tikko noplūkts ābols un liegts prieks par savas ābeles ziediem pavasarī. Turklāt jācieš dzīve sasmakušā dzīvoklītī, jākvern sastrēgumā un jāsmaida padumjam priekšniekam, lai saņemtu savu aldziņu iepriekš aprakstītā poļu ābola iegādei.
    —–
    “Nākotnē cilvēku darbībai būs viens kritērijs – vai tas ir sabdiedrībai noderīgi. Viss, kas ir noderīgs sabiedrībai ir noderīgs atsevišķiem cilvēkiem. Kaut kas mazāks par šo pieeju, sasummēsies kārtējās krīzēs, nevienlīdzībā…”
    Šis kritērijs ir konstants lielums, kurš patreizējā cilvēces neprāta periodā tiek noklusēts un tiek kultivēta tā antitēze – sabiedrībai uzspiežams un iestāstāms par derīgu viss, kas var tai kaitēt un vairo tās neprātu un veicina degradāciju – nepiemēroti un kaitīgi dzīves apstākļi, nepiemērota un kaitīga pārtika, pēc iespējas nesaprātīgāka saimniekošana, kura pēc iespējas sadārdzinātu dzīvi un piespiestu iztikas vajadzībām cilvēkus piekrist aizvien nejēdzīgāku un pat klaji amorālu darbu un darbību (sākot ar Latvijā viegli iegūstamo ķiploku ievešanas no patālās Ķīnas, beidzot ar savas tautas genocīda īstenošanu) izpildīšanai.

  • Valter, lai nonāktu politikas sirdī jeb augšā ir nepieciešamas īpašas savtības iemaņas:
    – masu manipulācijas personīgu mērķu saniegšanai (nemitīga melošana acīs skatoties)
    – aprēķins, aprēķins, aprēķins pašlabumam vai labākā gadījumā partijas labumam
    – alkatība
    – negodīga rīcība un māka pārkāpt likumus, kā arī sev labvēlīgu likumu veidošana (spēles noteikumu izstrādāšana)
    ========
    Tas viss un vēl daudz kas cilvēku piespiež rīkoties pretēji sabiedrības interesēm ceļā uz politikas centrālo daļu. Mirklī, kad esi to sasniedzis atpakaļ ceļa faktiski vairs nav – kompromisi ar ienaidniekiem, solījumi sponsoriem un draudi no konkurentiem tevi ir sasējuši.
    ——–
    Balsošana par cilvēkiem nav demokrātija. Demokrātija ir balsošana par idejām, darāmajiem darbiemu un priekšrocībām.

    Lūk kādēļ politika NAV un NEVAR būt blokā, kas saucas RISINĀJUMI. Politika ir māka turēt varu nevis darīt lietas sabiedrības labā. Zinu, ka tu un citi ir citās domās.

  • Kā no magnētisma var iegūt elektrību, bet no elektrības – magnētu, no Tava apgalvojuma par sabiedrisko derīgumu var atvasināt sabiedriskā derīguma kritērijus. Turklāt nepieciešami šim principam jāstrādā abos virzienos.
    Tātad, man patiešām derīgs ir tikai tas, kas der visai sabiedrībai, bet sabiedrībai kopumā neder tas, kas neder atsevišķam indivīdam.
    Pieturoties šim principam, nav iespējami parazīti kas gūst savu apšaubāmo “labumu” uz sabiedrības rēķina, kā arī jebkura veida diskriminācijas, karu un sociālās nevienlīdzības īstenošana šķietama sabiedrības ieguvuma vārdā.

  • Nu, nemaz tik nesaprātīgi “viņi” NAV. Obama piemēram ēd tikai no sava dārza – bioloģiski audzētu pārtiku. Tā bija pirmā lieta, ko Baraka ģimene darīja. Viņi pat saņēma nopēlumu no sponsoriem – lielajām ķimikāliju korporācijām par antireklāmas taisīšanu indes-pārtikai:)

  • Protams. Ir tikai viens rīcības, idejas… kritērijs – noderīgums sabiedrībai. Pigors mēģināja to apgāzt dažas dienas atpakaļ – varbūt kāds vēl var izmēģināt.

  • Piedāvāju visiem, kam šķiet pieņemama mana tēze (Aprīlis 1st, 2010 at 7:40 pm) par taisnīgas sabiedrības principiem, pārbaudīt piedāvātā likumprojekta atbilstību šai tēzei un salīdzināt to ar t.s. Rietumu demokrātijas sabiedrības modeli.
    Pagaidām neturpināšu ,kamēr mans nu jau vienīgais sarunu biedrs paralēli uzjautrinās, vērojot, kā Jānis ar Tatjanu spēlē “fašistus” bet pārējie šai spēlē piedalās, lēnām pārvēršot TF par TFnet.

  • Man šķiet tavs priekšlikums, protams, pilnībā atbilsotšs – tas ir sabiedrības interesēs.

  • Manā skatījumā likums esošajā variantā ir nederīgs sabiedrības interesēm, jo nepiedāvā ne skaidru īstermiņa labumu, ne ilgtspējīgu attīstības modeli. Tajā nav arī mehānismi, kas nodrošinātu Tzu mērķi – latviešu populācijas nostiprināšanu Latvijā. Ieguldot sabiedrības naudu šādu zemju nodalīšanā un infrastruktūras izveidē, tālāko atstājot “tā kunga rokās” vienīgie ieguvēji būs infrastruktūras būvnieki. Rezultātā dabūsim jaunas mazdārziņu kolonijas, labākajā gadījumā. Sliktākajā – neuzbūvēto Patjomkina sādžu apbūves gabali, ar jaunajiem ceļiem un elektrības skapjiem aizaugs ar krūmiem.

  • Tzu.
    1) ieteiktu vairāk domāt par savu ha un saviem bērniem, ne manējiem,
    2) ja nevari atbildēt uz vairumu no 8 jautājumiem tad jāpieņem, ka brīvzemes ideja nestrādās, nevaino idiotus, tā ir tauta.
    Kāpēc zemes sadalīšana ar tai sekojošām aktivitātēm nav iespējama? Cilvēks ir brīva būtne. Viņa rīcība ir atbilstoša, vadoties no valsts atļautās rīcības brīvības. Valsts palīdz ar sociālajām, tiesiskajām un citām cilvēku atbalstošām un pabalstošām lietām. Iedalot zemi, nometinot cilvēkus un ģimenes kibučos, tiek ierobežota rīcības brīvība, samazinās valsts atbalsts. Dzīves telpa 1ha platībā ir pārāk maza, lai cilvēks uz tās strādātu un nodrošinātu sev iztiku bez ārēja atbalsta.
    Līdzīgi kā zvēri. Kamēr savvaļā, iztiku gādā paši, bet zoodārzā jau citi. Bez šiem “citiem” kibučveida nometinājumi nevar pastāvēt, bet “citu” nav, nav paredzēti un nebūs.
    Kāpēc cilvēki neatsauksies brīvzemes idejai? Mūsu sabiedrība ir sadalīta visos iespējamos veidos. Partijās, ticībās, priekos…. Mums ir tikai viena kopēja vērtība, viens Dievs, ko visi atzīst – nauda. Pārējo, arī zemi, par vērtību uzskata kāds nezināms skaits cilvēku. Cilvēki pieprasīs izskaidrot, kāpēc viņiem piedāvā nevērtību. Daudzi negribēs, atteiksies, bet atteikumu aicinās kompensēt. Tā galarezultātā tikai naidosies un dalīsies sabiedrība.

  • natuurfilozofi sapnjotaaji, b***aa. paaris dienas gadaa jaieguldot, nekas nav jaadara, paggrabs pats uzbuvejoties, un aaboli pashi tajaa saskrienot.

    ne nu lab, gan jau pa visaam vietaam 10 aabeles man savaaksies, lai nu neshvilpee – arii izrakt bedri un sakritushos aabolus tajaa sastumt savu laiku prasa.

    (starp citu, mozh kaads pieteiksies, naakt regulaari nolasiit, a? apmainjaa pret kaut ko citu deriigu. attieciibaa 5:1, ;)

  • tzu: “Piedāvāju visiem, kam šķiet pieņemama mana tēze (Aprīlis 1st, 2010 at 7:40 pm)”

    zini, tas kas der visiem, neder nekam vienam konkrētam.
    vai arī no citas puses paņemot – tu piedāvā visus novienādot – kas pa īsu – aiz ausīm piestiept, bet tos kas pa garu – saīsināt no kājgala vai galvgala.

    es esmu par daudzveidību un sadarbību. nevis par nevis “lielā brāļa” pārvaldītu sabiedrību.

  • Viegla valoda raisās tiem, kas atnākuši parunāties.
    Viens iespējams diskusiju veidošanas paņēmiens:
    pie raksta var komentēt, bet diskusijā iesaistīties tie, kas nākamā mēneša laikā prezentē un publicē savu projektu visu apspriešanai – atbilstošu kritizētajām īpašībām. Jo visiem ne-autoriem, šī ir tāda teorētiska pablābošana. Tikko sāc nopietnāk ar vienu tematu strādāt, analizēt un domāt, tā arī paliec piezemētāks un klusāks attiecībā uz ātro kriticismu.

  • Ok.
    Es uzskaitīšu ieguvumus. Pārējie var papildināt tos, kā arī sākt uzskaitīt trūkumus.
    1. Nodrošinakatram pasaules iedzīvotājam (es to redzu tikai kā globālu projektu) minimālo neatsavināmo zemes platību.
    2. Potenciāli (ar nosacījumu, ka tiek apstādīts ar daudzgadīgiem pārtiku ražojošiem augiem) nodrošina pārtikas minimumu.
    3. Samazina (kaut arī nedaudz nedaudz nedaudz) spēku ietekmi, kas virza sabiedrību uz izbraukšanu no Latvijas.
    4. Rada piederības sajūtu Zemeslodei (vai kaut vai Latvijai) cilvēkos – viņi zina, ka visu var atņemt, tikai ne minimālo zemes platību.
    5. Rada atbildības sajūtu cilvēkos – sajūta, ka zemes gabals ir neatņemams/neatsavināms motivēs cilvēkus tanī investēt gan ēkās, gan apstādījumos, gan infrastruktūrā.
    6. Potenciāli samazinās iztikas vajadzību motivēto ekonomisko noziegumu skaitu.
    7. Radīs motivāciju izbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem (Latvijas gadījumā) atgrizties. Mazu, mazu, mazu – tomēr motivāciju.

  • Tzu, skaidrošanos par fašistiem mēs, šķiet, beidzot pabeidzām ar labiem rezultātiem. :)
    Tad nu es varēšu nākt palīgā Tev. Tavā projektā noteikti ir laba pamatideja un mērķis, Tev pašam vērienīgs stratēgiskais redzējums, bet daži elementi tomēr, manuprāt, nesaderīgi. Nebūtu prātīgi pie visa turēties par katru cenu, jāatrod sasaistošais elements, ja domā par visu valsti. Tas protams, neizslēdz iespēju, ka tie, kas tam jau gatavi, var, kā Krievijā, tās apmetnes jau dibināt. Tas sākotnēji nebūs valstisks pasākums. Taču praksē daudz kas izkristalizēsies.
    Šovakar es vairāk nekā gudra nevaru pateikt. Jāpadomā.
    Starp citu, vai esi lasījis 20. – 30. gadu tautsaimnieka Baloža darbus?
    Priecīgas visiem Lieldienas! :)

  • Aigar!

    Zemes hektārs, lai arī neatsavināms, pats par sevi nedos nekādu iespēju uz tā kaut ko uzsākt. Mazdārziņu ierīkot, jā to varētu, bet arī tikai, ja tas atrodas pieņemamā attālumā no pilsētas, vislabāk tādā, lai var aizbraukt ar piepilsētas autobusu. Citādāk izdevumi dārzeņu/augļu izaudzēšanai būs lielāki nekā to tirgus cena (ņemot vērā, ka dārzeņi pie mums rudenī ir patiešām lēti nopērkami).
    Šobrīd mums vajadzīgs projekts ekonomiskai atdzimšanai. Mums vajag domāt par to, kā izrāpties no bedres, kurā krītam arvien dziļāk. Un to vairs nevar izdarīt pa vienam, bet tikai ar valstisku attīstības projektu palīdzību. Ja tādi nebūs (par ko es šaubos, atklāti sakot), tad “kranti, tovarišči”.
    Tam ko Tu iepriekš teici par politiku un politiķiem es Tev piekrītu. Ar atrunu, ka sabiedrības labā strādājoši politiķi tomēr ir iespējami. Paskatamies kaut vai uz skandināvu vai poļu sociāldemokrātu un zemnieku (Polijā) partijām – tās ir īstas tautas partijas nevis psihopātu – origarhu biznesa projekti.
    Kāpēc psihopātu? Tāpēc, ka zinātnieki izpētījuši, ka psihopātu (es šeit runāju par psihiatrisku diagnozi) galvenā iezīme ir nespēja atteikties no iegribētā, neskatoties ne uz kādiem blakus apstākļiem. Tā nav nekāda izlaidība vai kas tamlīdzīgs, bet ļoti konkrēts smadzeņu traucējums, ko šie zinātnieki lokalizējuši ar funkcionālās magnētiskās rezonanses palīdzību. Tajā pētījumā bija runa par ielu noziedzniekiem, taču lūk šis moments – par ko kļūst defektīvu smadzeņu valkātājs – ir tieši atkarīgs no sociālās vides un dažādiem apstākļiem. Cits iet uz ielas laupīt, cits to dara no finanšu speciālista (korporācijas šefa, ministra, partijas bosa, utt.) kabineta.
    Kāds no tā slēdziens – jāraksta likumprojekts par neiro-fizioloģiska testa veikšanu valdības un saeimas locekļiem, ierēdņiem, utt. Kas neiziet, to uz Tvaika ielu.

  • 1.Globāls šis projekts var kļūt, tikai, sākotnēji to apstiprinot un veiksmīgi īstenojot valstīs, kuru vadība pirmā būs vecās sistēmas sabrukuma spiesta to ieviest, vai arī tās vadībā pārsvaru pār kungiem gūs racionālo spēku pārstāvji, bet iedzīvotājos būs pietiekošs racionālas un konstruktīvas domāšanas kodols.
    2.Hektārs var dot ne tikai minimumu, bet ar uzviju nodrošināt ģimenes vajadzības un ir lieliska bāze visplašākā sortimenta mājamatniecības u.c.izstrādājumu ražošanai.
    3.Projekts ne tikai samazinātu un apturētu ekonomisko emigrāciju, tas pamazām, sabiedrībai aptverot visas tā priekšrocības, radīs bezprecedenta pievilcību valstīm, kuras pirmās šādu projektu ieviesīs. Šis apstāklis un nācijas identitātes saglabāšana nosaka nepieciešamību tiesības piešķirt tikai valsts pilsoņiem. Latvijā, kā visā postpadomju telpā, joprojām lielas cilvēku daļas zemapziņā un atmiņā ir laiki, kad derīgs darbs bija sabiedriski atzīta vērtība, bet spekulācijas un augļošana – nicināma, zemiska nodarbe.
    Šī un mazdārziņu pieredze, kura ir vai katram otrajam iedzīvotājam, vieš pārliecību, ka projekts var tikt izprasts un atbalstīts plašās masās, neraugoties uz pēdējā laikā vērojamo apziņas degradāciju, prevalējot trulam, tuvredzīgam savtīgumam. Skaldi un valdi.
    4. Piederības sajūta Zemeslodei sākas no piederības sajūtas savam Zemeslodes mikroskopiskam segmentam. Cilvēks ar šādu izjūtu ir pilnīgi cita tipa cilvēks, kuram Zeme būs māja un visi cilvēki brāļi un tuvāki un tālāki kaimiņi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc gadsimtiem visdažādākie kungi un kundziņi tik cītīgi cilvēkus no zemes atrauj(baisākais piemērs laikam ir 1933.g. golodomors), bet uz tās palikušajiem lemts zemi uzlūkot caur smagā piespiedu darbā gūstamas peļņas šķībajām brilēm, līdz ar to cilvēks nejūt savu piederību zemei, peļņas vārdā gatavs to pārdot, izvarot ar tehniku un ķīmiju, vai vispār pamest. Neatsavināmības statuss nepieciešams kundziņu centienu neitralizēšanai, nevis cilvēku vardarbīgai nometināšanai uz kailas zemes, kā te dažu baiļu pilnās acis iztēlojas.
    5.Saprotams, es savu saimniecību iekārtošu pēc labākās sirdsapziņas, neiedomājama šķiet kaitīgu vielu vai materiālu pielietošana vai kaitīgas lielražošanas izvietošana zemes gabalā, ar kuru vēlos saistīt ne tikai savu un ģimenes dzīvi, pa kuru basām kājā skraidīs mani bērni, bet vēlos (nevis esmu spiests to darīt) to atstāt arī neskaitāmām pēcnācēju paaudzēm.
    6.Noziedzības cēloņi, protams ir sociālekonomiski, tie ir iztikas vajadzību neapmierinātības un piederības sajūtas sabiedrībai trūkuma vai pat izstumtības nosacīti.
    7. Protams, tas nepārprotami izriet no iepriekšteiktā.

  • Teikto ilustrējot, var teikt, ka vairums zemes īpašnieku (sevišķi, pēdējo 20 gadu laikā pie zemes un mājokļa tikušie)to uztver kā savu iegūtu laupījuma daļu, kura jāsargā pret citu tīkojumiem. Šiem cilvēkiem arī rodas iebildumi, nepieņemot domu, ka viņu smagā cīņā iegūtais priviliģētais stāvoklis tāds vairs nebūs, ja zeme kļūs pieejama ikvienam.
    Visums un Zeme nav sadalāms laupījums, bet cilvēces kopīgā māja. Šāda apziņa nepieciešami raksturo augsti attīstītu civilizāciju, nevis pērtiķveidīgo bara plēšanās par savu laupījumu.
    Cilvēkam nevis sagrābjot zemi kā savu laupījuma daļu, bet iemantojot uzticēšanos un godu uzņemties atbildību par savu kopīgās cilvēces mājas daļu (dzīvokli) hektāra lielumā, cilvēks var tuvoties savas dzīves jēgas izpratnei, kā Pasaules Saprāta daļiņas materializācijai – Pasaules un sevis bezgalīgas pilnveidošanas un neierobežotas radīšanas sniegtā prieka vārdā.

  • Projekts ir labs,bet nevajadzētu to hektāru dot visiem,tikai tiem,kas grib,zin,māk,jo daudzi nezinās,ko ar to darīt.Padomju laikos,kad vajadzēja pildīt ”pārtikas programmu,”un daudzi pilsētnieki pirka lauku mājas,populāra bija tāda anekdote-Pilsētnieki nopirkuši sivēnmāti,gaida- sivēnu kā nav tā nav.Sūdzās kaimiņam,kaimiņš saka:”Tev tā cūka jāved pie kuiļa,ņem kortelīti,liec cūku tačkā un brauc pie manis,man ir kuilis.Vīrs tā arī izdara, nākošā rītā prasa sievai vai sivēni ir,neesot gan.Vīrs ņem polšu,liek cūku tačkā,brauc atkal pie kaimiņa.Nākošā rītā sieva saka:”Klau,sivēnu vēl joprojām nav,bet cūka jau sēž tačkā”Priecīgas visiem Lieldienas!

  • Papildinot (Aprīlis 2nd, 2010 at 10:44 am ) 6. punktu.
    Vislielākie noziedznieki ir nevis tie, kas bada mākti, nozog veikalā maizi, bet tie, kas savā iedomībā un augstprātībā, nevaldāmā varaskārē un citu muļkības izpausmju rezultātā paši sevi atdalījuši jeb izstūmuši no sabiedrības, iztēlojot sevi augstāk par to, vai pat iztēlojoties sevi par visas cilvēces pavēlniekiem un likteņu lēmējiem, soģiem un saimniekiem, meslu ievācējiem un savu elkdievu sūtītām “mesijām”.
    Šo cilvēku loloto pasaules sagrābšanas plānu izpausmes ir ne tikai mums pazīstamā Rietumu demokrātija un komunistu ideoloģija, aizsākumi meklējami jau Bībeles laikos un vēl pirms tiem. Pazīstamākais piemērs ir priestera Mozus realizētā pasaules sagrābšanas armijas radīšana, izvedot no Ēģiptes ap pusmiljona ebreju, 40 gadus tos vadājot pa tuksnesi, pakļaujot ikdienas kodēšanai, vardarbībai, kariem un laupīšanām. Izveidotā armija un tās kodols – levītu kasta, sastāda vairuma pasaulē dominējošo iekārtu ideoloģisko pamatu, slēpti vai tieši pārvalda valstis un valdības.
    Teiktais nebūt nenozīmē antisemītismu vai ienaidnieka tēla izraudzīšanu. Šiem cilvēkiem, tieši tāpat kā pārējiem, nepieciešama iziešana no gadu tūkstošiem ilgušā, hipnotiskajam līdzīgā stāvokļa ar greizu pasaules uztveri, un atgriešanās Saprāta dimensijā.

  • Lūk, svaiga ziņa, kad liecina par E. grupas vājināšanos un noslieci N. grupas pusē.
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325275-katram_kurs_atgiezisies_latvija_maksas_500_ls_menesi

  • Tzu, izlasi vēlreiz to ziņu, uzmanīgi, īpaši jau datumu.

  • Valter, katrā jokā ir patiesības daļa. Joks nav joks, ja to nevar izprast kontekstā ar aktualitātēm un saistīt ar sevi.
    Šis joks liecina, ka problēma ir aktuāla, ka šajā virzienā tiek domāts. Tu taču vari iedomāties, ka teorētiski tāda iespēja varētu būt, ka valdība cenšas atgūt izbraukušos pilsoņus?
    Tad lūk, šāda “joka” parādīšanās var tikt skaidrota ar vajadzību pārbaudīt sabiedrības reakciju uz iespējamo gatavoto lēmumu, lai arī skaidrs, ka 500 ls nemaksās. Toties šīs summas apspriešana TVNET komentāros dos priekštatu par minimālās summas apmēru.
    Fakts, ka tas ir tikai joks, neatceļ manu spriedumu par grupu spēku sadalījuma izmaiņu tendencēm.

  • Neapšaubāmi, recesijas un darbaspēka migrācijas sekas sagādā lielas galvassāpes ES attīstīto valstu valdībām. Lielbritānijā un Īrijā ieceļojušie atņem darbavietas vietējiem un iegūst tiesības saņemt tur pieejamās sociālās garantijas un pabalstus. Nav izslēgts, ka aizkulisēs kā risinājums tiek apsvērts finansējuma piešķiršana ieceļotāju pārstāvēto valdībām pilsoņu atgriešanas programmu īstenošanai, nemot vērā, ka tādejādi sasniedzama bezdarba un ar to saistīto pabalstu samazināšanās pašu valstī un popularitātes pieaugums, ņemot vērā briestošās pārmaiņas politisko spēku samērā tieši Lielbritānijā.

  • Un no vakar lasītās aizvakardienas “Dienas”:
    “kreditoru intereses Latvijā ir augstākas par bērnu interesēm” (par likumiem, kas ļauj atņemt bērna iztikas līdzekļus vecāku parādu segšanai)
    Raksts ir par bērnu iztikas līdzekļiem, bet attiecināms uz valsti kopumā – valsts izdzīvošana ir otršķirīga pret “sindicētajiem”

  • Manuprāt, Tevis ievietotās saites galā atrodamā raksta autors jau izdara tieši tos pašus spriedumus, ko es, tikai man nav bijis nepieciešams to apjēgšanai braukt uz Islandi:
    ——
    “”Iedzīvotāji un pilsoņi ir tie, kas padara valsti par leģitīmu pasākumu, veido to un padara to tādu, kāda tā bija, ir un būs.
    Ģimene ir sabiedrības mazākā detaļa, tā detaļa, bez kuras pilnvērtīga sabiedrība pastāvēt nevar.
    Vecvecāki ir mūsu atmiņa, mēs lietojam to, ko viņi ir radījuši.
    Bērni ir visu mūsu – nākotne – nākamie iedzīvotāji, ģimeņu, sabiedrības un (galu galā) arī valsts veidotāji…”"”
    —-
    Bet par ekonomisko okupantu “zvērībām” tuvās atkāpšanās priekšvakarā – skaidrs, ka viņi grābj, ko var sagrābt. Eirodezintegrācija jau faktiski notiek – krīzē katram savs krekls tuvāks.

  • Sekoju līdzi diskusijai. Apbrīnojami… Jūs iedziļinieties niansēs- cik govs var saražot pienu, vai pietiek ar vienu hektāru utt… Bet, kur paliek fundamentālas lietas?
    Jā, Krievijā ir ”anastasijas ideju realizētāji” un citi ekociematu veidotāji un es neredzu, kādēļ Tzu nevarētu kaut ko līdzīgu veidot arī Latvijā, pulcējot sev līdzīgi domājošos un laukos dzīvot gribošos. Uzrakstīt projektu, sadarībā ar kādu no pašvaldībām, saorganizēt…tas ir reāli un ideja Tev, Dzu ir laba. BET: cik ir tādu kā tu? Tu varbūt esi dzimis Zemes zīmē :), Tev darbs laukos sagādā prieku un dod enerģiju….turpretī Valters, varbūt ir dzimis pedagogs un viņa aicinājums ir būt skolotājam… Aigaru varbūt absolūti nesaista dzīve laukos- viņš klusībā sapņo mest pie malas savus projektus un pievērsties kaut kam radošam- piemēram spēlēt teātrī! :):)
    Ar to es gribu teikt, ka iespējams, tā būtu ļoti maza iedzīvotāju daļa, kuriem tavs projekts būtu piemērots. Jo katrs mēs nākam a saviem uzdevumiem, ar saviem talantiem, savām spējām……..kuras mums ir jārealizē katram savos apstākļos……

  • Hmm… Paraugies apkārt, Inta. vai tad visi skolotāji obligāti dzīvo pilsētas dzīvoklī? Manuprāt, liela Latvijas iedzīvotāju daļa jau dzīvo atsevišķās privātmājās uz savas, tiesa, pagaidām ne bezmaksas, ne vienmēr pat hektāru lielas, un nebūt ne neatsavināmas zemes. Vai tiešām viņi visi to darījuši, vēlēdamies turēt govi, vai kļūt zemnieki, vai trūkstot pilsētas dzīvokļiem? Vai privātmāju ciemati ar attīstītu infrastruktūru ir patiešām piemēroti tikai “ļoti mazai iedzīvotāju daļai”?
    Manuprāt, tikai ļoti maza iedzīvotāju daļa atteiktos no jau īpašumā esošās, vai piedāvātās bezmaksas zemes privātmājai…
    Dodot priekšroku dzīvoklim….

  • Valter.
    Ko nozīmē vārdu salikums “ekonomiskā atdzimšana”? IKP pieaugums? Algu pieagums? Daudz darba (vergu) vietas?
    ——
    Varbūt cilvēkiem (tikai varbūt) ir nepieciešama pieeja nepieciešamībām? Piemēram:
    – pajumtei
    – siltumam
    – elektrībai
    – infrastruktūrai transportam un sakariem
    – pārtikai
    – apģērbam…
    ——
    Ekonomiska izaugsme negarantē pieeju nepieciešamībām igltspēji – tas ir – ar garantiju nākotnē, ka šīs pieejas saglabāsies.
    ——
    Ekonomiska izaugsme nevar būt mērķis, jo:
    – aizņemoties miljardus rodas īslaicīga
    – izcērtot visus mežus roas īslaicīga izaugsme
    – varirāk patērējot un vairāk ražojot nevajadzīgas lietas un pakalpojumus rodas ekonomiska izaugsme…
    ——
    Citiem vārdiem sakot, “Ekonomiska izaugsme” negarantē Iekšzemes Kopējās Laimes (IKL) pieaugumu jeb labticību, jeb pieeju nepiecišamībām.
    ——
    Brīvzeme var garantēt to kaut kādā mērā. Kaut vai tava iemīļotā “ekonomiskā izaugsme” var notikt uz lauku teritoriju modernas infrastruktūras radīšanu – šobrīd infrastruktūras vienkārši nav.

  • Tzu……1/2, 1/3, vai 1/5…..nezinu, bet mani interesētu šī statistika. Tā ir sagadījies, ka esmu ļoti saistīta bijusi ar laukiem visu dzīvi. Gan bērnība, kad to vien vēlējos, kā tikt prom, gan karjera sagadījusies tieši šajā vidē, ļoti ciešā saistībā gan ar lauksaimniecības politiku, gan reģionālo attīstību, gan agro biznesu…… Personīgi pazīstu ap 70% lielo zemnieku…. Pašai ir saimniecība:)
    Un tādēļ uzdrošinos teikt to ko saku :)

  • Inta,
    es apdomāju šobrīd apkopot samgākos jokus un kaut kur free style frīstailā pamočīt :D
    ——–
    Mariona,
    jā – gaidu atbildi par Avatar.
    ——–
    Tzu,
    – man piederība Latvijai rodas no piederības sajūtas visumam… nevis otrādi. Jocīgi, ka tev ir pretēji.
    – Rietumu valstis plāno palielināt iedzīvotāju skaitu savās teritorijās, lai būtu vairāk vergu/nodokļu maksātāju, tikai viņiem ir jātēlo nespējīgie un impotentie vietējo nāciju priekšā, kuri ir “pret tautu sajaukšanos” un par savu identitātes saglabāšanu. (tas viss ir atsevišķs temats). Iepazīstoties ar ES dokumentiem es sapratu, ka Latvijas teritorija tiek iztīrīta plānveidīgi un to novērst līdz 2060. gadam neviens negrasās.

  • …….Vēlreiz ierosinu Ivo izveidot iespēju veikt aptaujas TF :) Varbūt statistiskā izlase nebus tā, kas precīzi norādīs tendences, bet vismaz kaut kādu priekštatu radīs.
    Un pirmais jautājums varētu būt par šo tēmu: ”vai esi gatavs pārcelties uz dzīvi laukos, ja Tev piešķirs zemi?”…..
    Aigar, foršs projekts :) To jau laikam var arī laukos darīt! :D
    Tzu, protams, ka ir lauku skolotāji, aktieri utt……es arī zinu lielzemniekus, kuri dzīvo pilsētā. Es tikai gribēju pateikt, ka cilvēki ir ļoti dažādi un kādāi daļai Tavējais ir pat ļoti ok :)

  • Inta, Tu joprojām neizprati manis teikto un projekta būtību, iedomājusies projektu par kārtējo kampaņu kāda aizdzīšanai uz laukiem. Piem., gar manis apdzīvoto 1,5 ha kursē piepilsētas autobuss, sieva ikdienā strādā Rīgas pašā centrā…
    Tai pašā laikā lielāko gabala daļu aizņem pirmatnējs priežu mežs ar mellenēm un pat gailenēm, ir ap 30 augļu koki, ogulāji un zemenāji, kopts zāliens un košumkrūmi, gabals robežojas ar palielu dīķi. Sagriežot nokaltušās un vētras nolauztās priedes, ieguvu ievērojamu daudzumu malkas. Gabalam pieguļ lieli lepnu privātmāju rajoni, kuros apbūve veikta uz mazākiem gabaliņiem. Tikai retajam ir normāls augludārzs, nerunājot nemaz par govi. Rīgas tuvāka un tālāka apkārtne pilna ar biezi apdzīvotiem un apbūvētiem mazdārziņiem, kā arī jaunizveidotiem ciematiem. Tas pats vērojams praktiski ap visām Latvijas pilsētām. Varu to apgalvot kā celtnieks, kurš 3 gadus ikdienā izbraukāja tieši šos rajonus. Pieļauju, daļa no šiem cilvēkiem paturēs zemes privātīpašuma formu, citi izvēlēsies tam brīvzemes statusu, lai izbēgtu no banku vai tiesu prasībām. Nezinu, cik tieši, bet tā ir ļoti ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa, kura nebūt nekāros pa kaklu pa galvu “nostāties uz plikas zemes” citā jaunveidojamā ciematā. Arī pilsētas dzīvokļu īpašnieki nebūt nebūs spiesti tos pamest un sākt apgūt neskartās zemes, dzīvojot teltīs vai nakšņojot zem klajas debess, kā te daži iztēlo. Ģimene, kura tagad dzīvokli īrē, vai vairs nespēj un nespēs tikt galā ar komunālajiem, gan varētu būt ieinteresēta iespējā iegūt bezmaksas zemi, var uzsākt tās apgūšanu pat bez kapitālām būvēm, līdzekļu trūkuma gadījumā veidojot to kā mazdārziņu vai ārpilsētas vasarnīcu ar nelielu dārza būdiņu.
    Tāpēc Tavs priekšlikums aptaujāt cilvēkus, vai viņi būtu gatavi pārcelties uz laukiem, varētu gan būt vērtīgs, tomēr, uzsveru, NEKĀDI nav saistāms ar projekta pielietojamības noteikšanu.

  • “man piederība Latvijai rodas no piederības sajūtas visumam… nevis otrādi. Jocīgi, ka tev ir pretēji.”
    Neesmu apgalvojis, ka man piemīt piederības sajūta Visumam, kura izriet piederības Latvijai.
    Varu atkārtot teikto, ka piederības apziņa Visumam VAR rasties un nostiprināties (tiešu sajūtu, ne deklaratīvā līmenī), tikai, vērojot dabas procesus un tajos iesaistoties, kas iespējams tikai uz paša koptas Zemes.
    :D Varbūt Tev šķiet, ka šim mērķim piemērotāka vide ir pārblīvēts tramvajs vai darbavieta kantorī pie datora?:D

  • “Iepazīstoties ar ES dokumentiem es sapratu, ka Latvijas teritorija tiek iztīrīta plānveidīgi un to novērst līdz 2060. gadam neviens negrasās.”
    Kā jau minēju, teritorija tik tiešām tiek “tīrīta” saskaņā ar iepriekšēju plānu. Ir tikai viens āķis, kas šos plānus var izjaukt – tā ir 300 000 juridisko KF pilsoņu klātbūtne Latvijā. ES ir bezspēcīga tos politiski ietekmēt, turklāt, ņemot vērā, ka daļa no tiem saņem KF pensijas, bet daļa pārējo arī recesijas laikā gūst peļņu tieši saistītu ar KF (kaut vai spirta un cigarešu kontrabandas ceļā), arī ekonomiskās sviras īpaši nestrādā.
    Tādejāsi kopumā valstij ne visai vēlamā citas valsts pilsoņu klātbūtne, kā jau minēju, stipri ierobežo E. grupas iespējas iegūt pinīgu kontroli pār Latvijas teritoriju, sevišķi, sakarā ar aprakstītās K. grupas labajām izredzēm iegūt izšķirošu pārsvaru Saeimā.

  • Tzu… :) pilnīgi uzbūri ainiņu:)Es teorētiski tavai ainiņai pievienojos. Es pati, personīgi esmu par dzīvi laukos, par lauku dzīvesveidu ”manā” izpratnē. Es arī vēlos ekoloģiski audzētus kartupeļus un savus ābolus, svaigu gaisu utt. Īstenībā man jau tas viss ir. Man tas ir pareizi- dzīvot saskaņā ar Dabu (cik nu tas ir iespējams :))
    Un es tavu teikto neuztvēru kā projektu kāda piespiešanai dzīvot laukos :):)
    Tikai nedaudz skepses :)Tagad galvā mēģināju saskaitīt, cik man zināmos lauksaimnieku un vnk lauku cilvēku ir izteikuši vēlmi pamest visu…tie ir desmiti, diemžēl… Vai tu zini, cik maksā un izmaksā dzīve laukos?…Un vēl ļoti daudz citu aspektu…

    Dzīvei laukos ir jābūt aicinājumam, pārliecībai, dzīves platformai….filozofijai, ja gribi….

  • Vērojot tramvaju man rodas tieši tāda pati piederības sajūta, kā vērojot dabu :)

  • Aigar! Tu taču varēji noprast, ka ar “ekonomiku” es nedomāju burbuļa pūšanu un pūšanas apkalpošanu.

  • Tad jau tev ir jāatzīst, ka brīvzemēm ir potenciāls, tātad potenciāls – attīstīt ekonomiku – tur ir tik daudz darāmā un attīstāmā – ceļi, ēkas, elektrifikācija, enrģijas ieguve, pārtikas ražošana…

  • Es jau arī atzīstu, tikai, kā iepriekšējos komentāros norādīju, gribu to visu redzēt kā izstrādāta plāna sastāvdaļu.

  • “Vērojot tramvaju man rodas tieši tāda pati piederības sajūta, kā vērojot dabu :)”
    Nenoliedzami, tramvajs arī ir Visuma sastāvdaļa…Atšķirība ir tā, ka tramvajs pārstāv izmainītas izpratnes kroplu veidojumu, Visuma mērogiem pagalam islaicīgu deviāciju, bet Daba – lielo radīšanas brīnumu (zinātnieki to dēvē par Big Bang) un tā harmonisko, mūžīgo, pašatjaunojošo pilnību.

  • Tramvajs demonstrē tieši tādu pašu Big Bang, jo “izmainītā izpratne” ir tapusi par neatņemamu Visuma sastāvdaļu :)

  • Tas, ko tu dēvē par “kroplumu”, ir neatņemama harmonijas un mūžīgās pašatjaunojošās pilnības daļa.

  • Ukraina.http://www.youtube.com/watch?v=kYARazuOu5Q&playnext_from=TL&videos=kpWCgwkvY7I

  • Piekrītu, Aigar, tikai ne par “neatņemamu” sastāvdaļu. Daba cenšas līdzsvarot tajā valdošās harmonijas izjaukšanu ar cilvēka tai neadekvātiem centieniem.
    Piem., ja cilvēks neatbilstoši dabas harmonijai kultivē lielas monokultūru platības, kurās augošajiem augiem netiek nodrošināta nepieciešamā mijiedarbība ar citiem augiem un organismiem, sākot no augsnes mikroorganismiem, līdz aputeksnējošām bitēm un citiem papildinošiem un regulējošiem faktoriem, daba šo anomāliju cenšas līdzsvarot vai, ja tas neizdodas, likvidēt .
    Monokultūras cieš no visneiedomājamākiem “kaitēkļiem”, kas īstenībā ir dabas regulējošo procesu misionāri, sanitāri vai “terminatori”.
    Kolorado vaboles reti sastopamas mazdārziņos, kuros ir pietiekoša augu daudzveidība, bet zāģlapsenes likvidē tikai cilvēka stādītu “mežu” no tikai vienas sugas kokiem.
    Daba regulē arī cilvēku vairošanos atkarībā no piekoptā dzīvesveida. Raksturīgi, ka, jo urbanizētāka un “demokratizētāka” sabiedrība, jo mazāka dzimstība, lielāks slimu jaundzimušo procents un šo sabiedrību kopējā salimstība ar aizvien jaunām un jaunām slimībām, kuras pat nepazīst dabai tuvāku sabiedrību pārstāvji. Neviens nav dzirdējis, ka starp Amazones indiāņiem kāds svērtu 500 kg, un nespētu pat no vietas izkustēties, vai neirotiski darītu sev galu virtuālas realitātes – naudas attiecību iedvestās šķietamās bezizejas dēļ; grimtu narkomānijā, alkoholismā un seksuālās perversijās. Afgāņu zemnieki, kuri paši dzīvo pirmatnējās zemkopības apstākļos, heroīnu paši nelieto, lai arī viņu iegūtais jēlopijs nodrošina 96% heroīna globālā patēriņa.
    Cilvēka darbībai apdraudot ne tikai lokālu harmoniju, bet visas planētas līdzsvaru, to atjaunot cenšas planetāri procesi. Siltumnīcas efektu kādu brīdi kompensē polāro ledāju buferkapacitāte. Kad tā izsīks, izmainītie klimatiskie apstākļi ar globālu dabas katastrofu palīdzību nejēgas cilvēkus no Zemes virsas nomēzīs, ja cilvēki paši jau nebūs šo pakalpojumu Zemei izdarījuši ar kodolkara sarīkošanu. Zemei izmainot tās rotācijas asi, var tikt likvidēts viss dzīvais plašos tās apgabalos. Ja planētas spēki tomēr nespēs pilnībā likvidēt harmonijai neatbilstošo cilvēci, ieslēgsies augstākas sistēmas, Zemi taranēs milzu komēta vai meteorīts, vai Zemes virskārtu pārkausēs no Saules raidīts radiācijas kūlis. Ņemot vērā, ka cilvēkam nav ko likt pretī pat šīm iespējām, vēl augstāku līdsvarojošu sistēmu ieslēgšanās nav nepieciešama. Pēdējā laikā aktuālās apokaliptiskās noskaņas nav nejaušas un ir dziļi simboliskas.
    Iespējams arī cits scenārijs. Tehnokrātiskā civilizācija apjēdz sava ceļa iespējamo tuvo galu, spēj apvaldīt varaskāres rosināto Zemes resursu izlaupīšanu un dabas harmonijas izjaukšanu, iedibinot un attīstot dzīvesveidu, kas ir savietojams ar Zemes harmoniju, un perspektīvā spēj šo harmoniju papildināt un bezgalīgi pilnveidot.
    Manis piedāvātā ideja (nevis mans niecīgais pienesums tās popularizēšanai) radusies šādas apjēgas tendenču rezultātā un var kļūt par “Noasa šķirstu” (filmā “2012″ tēlotā neloģiskā karaļu un miljardieru glābšana nebūt negarantētu pēdējo laimīgu un ilgtspējīgu eksistenci – kam gan noderīgi karaļi un miljardieri?) apzinīgākās cilvēces daļas glābšanai. Tiesa, ja pieņem, ka daži karaļi un miljardieri apjēgtu šāda “šķirsta” priekšrocības pret filmā atainoto, tie varētu dot ievērojamu ieguldījumu cilvēces glābšanā no iznīcības, projekta finansējuma un citu varas doto iespēju veidā.
    Līdzšinējie pūliņi ko līdzīgu brīvzemju ciematam realizēt nelielās domubiedru kopienās pielīdzināmi kvantu fizikas eksperimentiem savā virtuvē.
    Bez daudzu valstu zinātnieku kopīgiem pūliņiem un masīviem valdību grantiem Lielo Hadronu Paātrinātāju neuzbūvēt, un pie zināšanām netikt, lai arī LHP netiktu uzbūvēts, tā nepieciešamību sākotnēji neapzinot atsevišķam zinātniekam savā virtuvē.
    Nenovērtējami ir dzimtas mājvietu ciematu prototipu jeb modeļu izveidi uzsākušo centieni un iegūtie rezultāti, tomēr tuvojas laiks un izdevīgs brīdis pacelt šo tendenci tālākā – apgabalu un valstu līmenī, kuru nav iespējams apiet projekta globālas realizācijas sasniegšanai un gaidītā planetārā efekta iegūšanai. Ar ko arī izskaidrojami TF lasītāju uzmanībai piedāvātā raksta ar nosaukumu “likumprojekts” autora pūliņi TF vietnē, kura šim nolūkam šķiet piemērota kā Latvijas apzinīgās sabiedrības daļas viedokļu apmaiņas vieta.
    Sevišķi pateicos Tev, Aigar, kurš kā vieds Skolotājs nemanāmi virzi mani uz labāka skaidrojuma un izpratnes sasniegšanu.
    Tāpat paldies Ivo, Jānis Kučinskis, pigori,Jūlijs,”cits” cilveeks no malas:,
    Krišus Muktupāvels, iignja, Agnese Mackeviča, Vilnis, EgilsR, Mariona, lurike, zane, raivis, u.c., kuri izteikuši atbalstu un projekta izredzes jau novērtējuši.
    Paldies jāsaka arī rv, Indulis un Valters Grīviņš, kuru teiktais pierāda vienkāršota projekta mērķu pamatojuma un viegli uztverama skaidrojuma par paredzamo ieviešanas kārtību nepieciešamību.
    Šķiet, raksta komentāru augšanas dēļ tie kļuvuši nepārskatāmi, bet apzinātie papildinājumi un uzlabojumi apkopojami, lai liktu lasītāju uzmanībai priekšā likumprojektu ar izsmeļošāku pamatojumu un definētu tā paredzamās ieviešanas plānu.
    Grūti pateikt, cik būs nepieciešams laiks šī darba veikšanai, tomēr apsolu, ka piedāvāšu to interesentu uzmanībai, tiklīdz izdosies sastādīt jaunu, uzlabotu versiju.
    Vēlreiz paldies visiem!
    Ar cieņu, Tzu.

  • Dabā viss iekārtots noteiktā sistēmiskā kārtībā. Cilvēks ir sistēmas sastāvdaļa, kā arī šīs sistēmas uzturētājs. Diemžēl no uzturētāja pārtapis par grāvēju. Kļūdams par Dabas sistēmas patērētāju – izmantotāju, Daba pati sāk vērsties pret cilvēku atgādinādama viņa pienākumus.
    Cilvēce mīl likt uzsvaru uz savām tiesībām, nepildot pienākumus nevar iegūt tiesības. Tiesības ir tikai zīdainim, kas tās saņem nepelnīti, vecākiem ir dots pienākums viņu barot un audzināt līdz noteiktam vecumam, kad arī uz viņu sāk atiekties pienākumi. Kamēr mēs nevienosimies, ka valstij ir pienākumi un nedzirdēsim no valdības, ierēdņiem un politiķiem sen aizmirstu teicienu: Ar ko varam jums pakalpot? Kamērbūs runas par mistisku atbildību un dominēs tiesības, Daba pretosies un sodīs mūs ar tā saucamajām krīzēm, kuru iniciatori ir cilvēki.
    Priecīgus Augšāmcelšanās svētkus!

  • interesanti, vai kārtējais “joks”, vai briest pamatīgs ļembasts?
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325581-nopludusi_dati_par_kadas_bankas_klientu_darijumiem

  • Viss rakstītais man šķiet pamatots. Jautājums ir vienīgi par “Neaizskaramo nekustamo privātīpašuma minimumu (NNPM)”, kur rakstīts
    “Par neatsavināmiem un neapliekamiem ar nodokļiem atzīstami un par tādiem tiek pasludināti:
    …. vai vienīgais fiziskas personas LV pilsoņa privātīpašumā esošais mājoklis kopīpašuma ēkā uz kopīpašuma vai valsts zemes (dzīvoklis)”

    Vai gadījumā nav tā, ka “dzīvoklis” savā būtībā ir tiešs pretstats “Brīvzemes likuma būtībai”? Dzīvoklis ir esošās sistēmas dzemdēta šūniņa, kurā cilvēkam nevis “dzīvot”, bet eksistēt. Piemērotāks vārds varbūt būtu “eksistoklis”, jo, piekopjot dzīvesveidu, kad cilvēks dzīvo dzīvoklī, cilvēks ir
    - tālu no dabas un arvien zaudē saikni ar to
    - tālu no zemes, tātad ir apgrūtināta savas un dabīgas pārtikas izaudzēšana
    - bieži atkarīgs no siltumpiegādātāja, ūdenspiegādātāja
    - atkarīgs no kaimiņiem gadījumā, ja nepieciešams pieņemt lēmumu kopīgās interesēs, piemēram, par alternatīva siltumapgādes risinājuma īstenošanu vai mājokļa siltināšanu. Atkarība no kaimiņiem ir gan fiziska, gan emocionāla un tev nav bijusi iespēja izvēlēties pašreizējos kaimiņus, kā arī nav liela varbūtība, ka esat un būsit kā viena liela ģimene. Tātad saimnieks savā eksistoklī esi stipri nosacīti.
    ***
    Priekšlikumi:
    a) šo teksta daļu dzēst
    b) ņemot vērā pašreizējos apstākļus, pārejas noteikumos noteikt laika periodu, piem., “X gadus statuss piemērojams arī dzīvokļiem” (varētu 10), kā arī “uz X gadus sasniegušiem iedzīvotājiem statuss spēkā līdz mūža galam” (varētu 55).

  • P.S. Visus komentārus nebija spēka izlasīt (varbūt nākamajā versijā to būs mazāk, un tie būs vairāk tieši par tēmu), un atvainojos, ja par šo jau iepriekš ir bijusi diskusija.

  • Sveiks Ivo!
    Skaidrs, ka nākotnē cilvēki, pastāvot Brīvzemes vai cita līdzīga likuma dotajām iespējām, priekšroku dos privātmājai uz pietiekoši liela zemes gabala, baudot visas tajā pieejamās autonomas un veselīgas dzīves priekšrocības.
    Tomēr nav iedomājama pārgalvīga, vai kādu termiņu vai nosacījumu diktēta “nostāšanās uz kailas zemes pie elektrības kastes”, kā to iztēlojas Indulis. Būs nepieciešams pārejas periods, kurā pilsētas dzīvokļa apdzīvotājam iekopt, apbūvēt piešķirto zemi, izveidot vai sagaidīt no varas infrastruktūru, nezaudējot pārejas periodā darbvietu pilsētā. Brīdis, kad veikt galīgu pārcelšanos uz savu Dzimtas mājvietu, ir stipri individuāls un atkarīgs ne tikai no labiekārtota mājokļa prasībām, bet arī no katra cilvēka, ģimenes spējām atrast pielietojumu savām prasmēm un apmierinājumu vajadzībām brīvzemju jeb Dzimtas mājvietu ciematā, vai sasniedzamā tā apkaimē.
    Manuprāt, kāda galīga termiņa noteikšana varētu daļu cilvēku piespiest pieņemt sasteigtus lēmumus un rezultātā mēs iegūtu lielu cilvēku skaitu ar neapmierinātām vajadzībām un neapmierinošiem dzīves apstākļiem, kuri tajā pamatoti vainotu likumu.
    P.S. Piekrītu, komentāri ir kļuvuši nepārskatāmi. Šobrīd jau esmu uzsācis darbu pie jaunas, uzlabotas likumprojekta versijas, ar izvērstāku un izsmeļošāku skaidrojumu un pamatojumu, mēģinot tajā ietvert komentāros iztirzāto jautājumu atbildes. Tāpat mēģināšu ieskicēt paredzamo tā ieviešanas gaitu un etapus. Tagad jau sķiet skaidrs, ka sākt vajadzēs ar NNPM likumu, kuram sekos BL un brīvzemju piešķiršana tiem, kam šī minimuma nebūs. Vēl radušās dažas idejas par pašvaldību lomu projekta ieviešanā, taču par to nedaudz vēlāk.
    P.S.S. Atļauj izteikt Tev atzinību par pieņemto Zālamana lēmumu un tā veiksmīgo īstenošanu TF darba organizēšanā.
    Ar cieņu, Tzu.

  • Piemirsu piemetināt, ka tikai vismaz hektāru liela zeme uzlūkojama ne tikai par mājvietu, bet arī potenciālu darba jeb nodarbinātības vietu, bet ievērojami lielāka piešķiramās zemes lieluma noteikšana apgrūtinās ciematu infrastruktūras, sociuma un tā realizētās tautvaldības veidošanos, nemaz nerunājot par to, ka tādā gadījumā nepietiktu zemes visiem gribētājiem, bet tās apgūšanai jau būtu nepieciešama smagā l/s tehnika, algots darbaspēks, u.c. nevēlami faktori.

  • Pozitīvie vārdi: decentralizācija, tautas kustība, jauna tipa politiskais spēks, brīvzeme (brīvība).
    Negatīvie vārdi: tiesības bez manksas pieprasīt un saņemt (egoisms, materiālisms), neatsavināma zeme, māja vai dzīvoklis(tiesības nemaksāt parādus, nepildīt līgumus, bezatbildība, infantilisms), 1 ha (par maz, turklāt projektā ir aizmirsts, ka ģimenē sākumā būs vismaz 2 pilngadīgi pilsoņi, t.noz. pieprasīs 2 un vairāk ha), ciems (latvieši ir vienpatņi), zemnīca (“ko vēlēsies, tas tev būs”- kurš to vēlas?), nemaksāt nodokļus (no kādas naudas pirks ieročus?).
    Zemi kādreiz piešķira īpašumā par sevišķiem nopelniem tēvzemes labā. Kādreiz cilvēki bija lepni, viņi neprasīja pabalstus, neatteicās pildīt līgumus, lai cik grūti tas nebūtu. Un neaizņēmās, zinot, ka nevarēs atdot.

  • “tiesības bez manksas pieprasīt un saņemt (egoisms, materiālisms),”
    Man gan nav skaidrs, pa kādiem līkločiem jāiziet domai, lai bezmaksas zemes dalīšanu mājokļa iekārtošanai saistītu ar egoismu un materiālismu. Varbūt bezmaksas izglītība un medicīna arī atceļama slimnīcu un skolu privatizētāju nesavtīgā altruisma atbalsta vārdā? :)))
    Arī pārējie Tavi “secinājumi” ir vienkārši smieklīgi, rāda paviršo iepazīšanos ar projektu un tā mērķu pilnīgu neizpratni.
    Mēģini nevis tikai meklēt tekstā pazīstamus vārdus, bet arī galvā uzzīmēt kopainu.
    Neaizņemties var tikai tas, kam ir zeme, kura var sniegt visu dzīvei nepieciešamo. Par to arī ir šis stāsts.

  • “Būs nepieciešams pārejas periods, kurā pilsētas dzīvokļa apdzīvotājam iekopt, apbūvēt piešķirto zemi, izveidot vai sagaidīt no varas infrastruktūru, nezaudējot pārejas periodā darbvietu pilsētā.” – piekrītu. Pats esmu tādā situācijā.

    “Manuprāt, kāda galīga termiņa noteikšana varētu daļu cilvēku piespiest pieņemt sasteigtus lēmumus un rezultātā mēs iegūtu lielu cilvēku skaitu ar neapmierinātām vajadzībām un neapmierinošiem dzīves apstākļiem, kuri tajā pamatoti vainotu likumu.” – arī loģiski un saprātīgi, tomēr atļaušos vēl dažus jautājumus un pretargumentus:
    - vai nav tā, ka, ja nebūs noteikts nekāds termiņš – kaut vai gana tāls – 25 gadi, kas nozīmētu vienas paaudzes maiņu, tad likums sanāktu tāds kā pretrunīgs, jo neveicinātu to, lai cilvēki izvēli izdarītu par labu patiesai brīvībai, patstāvībai, uzņēmībai.
    - likums jau pats par sevi nevienu nespiedīs, tas radīs iespēju izvēlēties un atvieglos nosacījumus tam, lai cilvēki varētu būt brīvi – brīvi no ‘sistēmas’ un saimnieki paši sev. Termiņam tiešām nevajadzētu būt pārāk īsam, bet, manuprāt, tam vajadzētu būt – būt tādam, kas iesēžas zemapziņā un neļauj mierīgi ieslīgt atpakaļ “jaunās, topošās sistēmas apskāvienos”. Tādam, kas liktu vismaz nākamo paaudzi audzināt ar pavisam citu domu. Lai audzināšanai vispirms būtu ‘doma’. Citādi sanāks kā ar Latvijas neatkarības atgūšanu – nokrācāmies, apgriezāmies uz otriem sāniem un gulējām tālāk tā arī nepamodušies (skat. arī J.Putriņa grāmatu “Zem šo debesu smaguma”).

  • Paldies, Ivo!
    Tev atkārtoti vēršot uzmanību uz dzīvokļiem kā NNPM likumā minētu objektu un šķietamo pretrunu ar Brīvzemes likumu, nesasteidzu atbildi un rūpīgāk visu apsvēru. Pretruna acīmredzot tiek saskatīta apstāklī, ka it kā var zust tiesiskais pamats piešķirt brīvzemi dzīvokļu īpašniekiem.
    Pretruna tik tiešām ir tikai šķietama, lai arī Tavs aizrādījums tiešām atklāj būtiskus trūkumus formulējumos un jēdzienu izklāstā.
    Brīvzeme tiek piešķirta ne tikai mājvietas iekārtošanai, bet arī ražošanas pamatresursa – zemes apgūšanai un patstāvīgas, neatsavināmas un nodokļiem neapgrūtināmas individuālās vai ģimenes saimnieciskās bāzes izveidei. Dzīvoklis nevar tikt uzskatīts par ražošanas resursu un (vai) saimniecisko bāzi, vai pat kā peļņas avotu izīrējot, NNPM likumam padarot tā aprakstam atbilstošu dzīvokli neatsavināmu, nepārdodamu un neizīrējamu. Šāds formulējums tik tiešām iestrādājams likumā. Tātad, arī NNPM aprakstam un statusam atbilstoša dzīvokļa īpašnieks saglabās tiesības pieprasīt brīvzemi. Galīgs termiņš dzīvokļa pieskaitīšanai pie NNPM tiešām ieviešams, ja tā īpašnieks saņēmis CIP apstiprinātas brīvzemes lietošanas tiesības, neattiecinot to uz VISIEM NNPM aprakstam atbilstošu dzīvokļu apdzīvotājiem, piemēram, vientuļi nespējīgi pensionāri un invalīdi, kā arī permanenti infantilas un citas atbildību par savu dzīvi uzņemties nespējīgas personas, zemi kā ražošanas līdzekli apgūt nemaz nespēs vai nevēlēsies. Šiem cilvēkiem dzīvoklis var izrādīties nepametams krātiņš līdz mūža galam. Nav likuma uzdevums viņiem šo krātiņu atņemt.
    Ja ļauts izteikties tēlaini, tad kāda galīga termiņa diktēta minēto personu pārcelšanās uz zemi varētu tikt pielīdzināta veca, slima suņa, vai dekoratīva klēpjasunīša palaišanai mežā, cerībā, ka tie tur izdzīvos un kļūs par vilkiem.
    Paldies par Tavu iebildi, par kuru esmu dziļi pateicīgs. Termiņa noteikšana uz NNPM statusu dzīvokļiem, to īpašniekiem iegūstot brīvzemes lietošanas tiesību apstiprinājumu, tiešām nepieciešama, tā veicinātu atbilstošāka pretendentu loka uz brīvzemi veidošanos. Domāju, šī norma noteikti iestrādājama likumā, lai novērstu nepārdomātu neatbilstošu pretendentu pieteikšanos uz brīvzemi. Tevis ieteiktie 10 gadi, manuprāt, ir pietiekošs laiks, lai atbilstoši motivēts un darbspēīgs pilsonis spētu iekārtot mājvietu brīvzemē. Iespējams, šis termiņš pat saīsināms.
    Apsveicu, Ivo, Tu esi pirmais, kurš izteicis būtisku un likumu uzlabojošu priekšlikumu.
    Vēlreiz paldies Tev!

  • Starp citu, lūk apliecinājums par uz vietēju ražošanu orientētu oligarhu tendenci noslieties N. grupas interešu virzienā:
    http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325903-slesers_saeima_grib_redzet_stradajosus_uznemejus/comments
    Ļoti cerīgs moments. Turu īkšķus, lai viņam izdodas.

  • Pārpublicēšu savu komentāru no TVNET minētajai ziņai:
    “Malacis Šlesers! Uzņēmēji Saeimā pārstāvētu konkrētas ekonomiskas (vislabāk – uz vietēju ražošanu orientētas) intereses, nevis priekšvēlēšanu saukļus. Atalgojumu vajadzētu noņemt ne tikai šiem deputātiem, bet visiem. Tas novērstu gadījuma cilvēku nokļūšanu deputāta krēslā un finansu oligarhu vai korporatīvo interešu marionešu maskēšanos par tautas interešu pārstāvjiem. Deputātam bez algas būtu jāuzrāda savu ienākumu avoti, kas atklātu piederību tām vai citām ekonomiskām interesēm.
    Lielisks priekšlikums!”

  • Tzu, tas ir vēl sliktāk nekā pirmā aprīļa joks. Lasi taču tekstus! Tev nav skaidrs ko Augulis saka? Viņš piedāvā kaut jel gramu smagu risinājumu? Manuprāt viņa teiciens ir tikpat spārnots, cik zināmā Šķēles prātula par angļu valodas mācīšanos un zobu tīrīšanu. Augulis:
    “Mums katram ir jāpadomā, ko mēs varam izdarīt savas valsts labā.. Nekas jau šeit Latvijā nenotiks, ja mēs paši cilvēki to negribēsim. Mums pašiem ir jāgrib, kaut kā pašiem jāiemācās pašiem naudiņu nopelnīt.”
    Respektīvi – mēs paši pie visa esam vainīgi. Zināmā mērā jau esam ar. Taču reāli šis teksts pasaka jebkuram aizbraucējam: “neskaties atpakaļ. atbrauksi – tieši tu būsi tas āzis, no kā prasīs atbildību par situāciju.”

  • Runājot par tēmu, gribas salīdzināt Ē. Stašinska rakstīto ar aicinājumu sadalīt brīvzemi.
    Ja Ē. Stašinskis norāda uz lauku dzīves problēmām, uz to, kā sākt ražot, apsaimniekot laukus, lai cilvēki laukos dzīvotu un strādātu, tad Tzu piedāvātajā rakstā visu elementāri atrisina. Sadalīsim Latviju 1ha kolonijās un visi dzīvosim laimīgi. Cilvēki nesaprotamu apsvērumu pēc no valsts nomās hektāru zemes, dzīvos vienkopus un apstrādās laukus. Lauki zels un plauks! Citu problēmu nav un nebūs! Tā turpinot, iedalīsim katram arī 10m platu jūras krastu un makšķeri. Sauļosimies, peldēsimies, zvejosim zivis. Mēs taču dzīvojam pie jūras!
    Realitāte tomēr ir cita. Lai cilvēki kaut ko pieņemtu, atbalstītu, pirktu, tam jābūt vērtīgam viņu izpratnē. Jārada vērtība. Jāsāk ar to, bet tas ir grūtāk un nav tik vienkārši,kā mehāniski sadalīt zemi.

  • aloģiski būtu pieškirt konstantu 1 ha.
    Zemes seka, auglība – tikai vieni no faktoriem. Zemgalē – kur ir daudz auglīgas zemes, vai uz Latgales pusi, kur māls, akmeņi un pakalni daudz.
    Vēl jau no zemes apsaimniekošanas prasmes atkarīgs cik hektārus var apsaimniekot.
    Arī katram savi talanti – vienam patīk darbus darīt ko cits norāda. Citam ir iespēja, idejas un zināšanas, bet pietrūkst darba rokas – palīgi ;) 1ha jau pamatos atkrīt.
    Par mājām – :) man patīk Azerbaidžānu piegājiens, kad kaimiņi un draugi iet palīgā celt māju.

  • Induli – vērtība jau ir tā ka tu dzīvo. Lai dzīvotu vispirms ir vajadzīgs ūdens un pārtika ;)
    Attiecīgi vērtība it kā ir, tikai izpratne.
    Domāju, ka krīze ir izdarījusi labu darbu un daudziem šo izpratni cerams iedod. :)

  • Tzu – tavs “cerīgais” komentārs par Šleseru un rūpniekiem/uzņēmējiem ir tikai vēl viens veiksmīgs PR triks pirms vēlēšanām. Vai tad Latviešiem ir tik tiešām tā atmiņa tik īsa?

  • Viennozīmi likumprojekts jauks, bet zinot cik ātri labās lietas nozūd papīru kaudzēs es piedāvāju iet produktīvāku ceļu ;).
    1kārt – sadarboties ar tiem zemniekiem, kam vajadzīgas darba spēka rokas un kuriem jau ir zeme. Domāju ka daudziem no viņiem ir daudz neapstrādātas zemes, kur vienkārši pietrūkst ja ne triviāli naudas, bet vienkārši darba rokas. Paralēli var risināt par zemēm un mājām, jo laukos ir daudz iespēju pat vienkārši vairāk par hektāru paņemt apkopšanā.
    2kārt – darboties vairāk uz esošo resursu izmantošanu. Atbalstīt darbspējīgo cilvēku jau realizētās idejas, resursus un veidot savu valsti, kas ir neatkarīga no Valdības(-bu) uzspiestajiem resursiem.
    Piemēram – kurināmo gāzi un gāzi transporta līdzekļu kustībai varam ražot paši un pašizmaksa ir 20x mazāka par gāzes cenu. Elektrību var iegūt arī daudz humānākos veidos un ar minimālām izmaksām. Ko vēl vajag – būvmateriālus? Tie ir dabā. Apģērbs – nu nāksies vien tās aitiņas apcirpt un linus vākt :). Vajadzīga tehnika un rezerves daļas – nu tur nāksies iegādāt no kaimiņiem bet ja iziet uz zaļo saimniecību, kas ir ļoti perspektīva, tad arī šeit izdevumus var novest līdz minimumam. Kas vēl?
    Galu galā – veselīgi, zaļi un produktīvi dzīvot ir jautri
    Vai tad sēdēt piesmakušā kantorī, atrasties stresainās, putekļiem un atgāzēm piepildītās pilsētās un darīt tikai pārsvarā to, kā skaitīt naudu vai naudu iedot citam, lai paņemtu to no vēl kāda :D. Kaut kā muļķīgi sanāk. Tāds apburtais loks jau gadu tūkstošiem.

  • ВОЗ предупреждает о негативном влиянии урбанизации на здоровье и образ жизни людей
    ->
    http://www.vpomestie.ru/blog/2010-04-11-905

  • R3 – nu jau Tu runā kā dziedi! Paņem taču un noskaidro, cik maksā gāzes koģenerācijas iekārta vai fotoelektriskās Saules šūnas. Tās ir brīnišķīgas lietas, tikai dzīvojot naturālajā saimniecībā, ko piedāvā Tzu, līdz tādu tehnoloģiju iegādei tikpat tālu, cik kājām līdz Mēnesim.

  • Reinis Ziļevs

    Neizlasīju laika trūkuma dēļ visus komentārus, bet sākumā bija jautājumi par nodokļu politiku un par iespējām uz brīvzemes pleķa reģistrēt uzņēmumus un bankas. Domāju, ka likumā jābūt noteiktam, ka nekādus komercdarbības veidus nedrīkst reģistrēt uz zemes, izņemot, var tirgot vietēja tirdziņā savu izaudzēto produktu. Prieksh komercdarbības var pirkt/nomāt zemi, kura nav brīvzemes statusā.
    Ļoti atbalstāma ideja un ir jāizdomā, kā sh likuma iniciatīvi sagatavot, rosināt tautas apsprieshanu, referendumu u.t.t.

  • paldies dievam, pa 1 gadu šeit ir nomainijies gan komentātoru sastāvs, gan drusku pagaisuši utopisku ideju kurinātāji

  • Tīri praktiski 600 kvadrātmetri pie mājas ir par maz. 1200 – nu jau uz kaut kuru galu, 0,24ha piemājas zemes ir maksimālā optimāla teritorija, ja nav produktīvo mājdzīvnieku. Viena govs saimniecībā – tas atkal ir par maz, nenopietni. Naturalai skaimniekošanai un kādreiz “kaut kā palaišanai tirgū” labi der 2-4 govis, zirgs un kāda neliela tehnika – maztraktoriņš ar pariktēm. Tāda gadījumā, dzīvojot laukos ir vajadzīgi piemājas apmēram 5-7 ha zemes. Tas ir lielums, kas pirmajā neatkarīgās Latvijas laikos saucās “amatnieka zeme”. Ir jāņem vērā, ka faktiski rakstā izklāstītais modelis reāli ir pastāvējis gandrīz visur tā sauktajā Rietumu pasaulē apmēram pirms 300-200 gadiem. Krievijā tās laikam bija zemstu zemes pie sādžas. Tas bija reāli darbīgs lielisks modelis. Atliek “atrast arhīvā” un “laist darbā”. Ir tikai viens bet – vai atradīsies apmēram 50 ģimenes, t.i., ap 500-3000 cilvēku, kas uz kaut ko tādu “parakstīsies”.
    ————–
    Kāpēc es te faktiski runāju par ideju nodibināt neatkarīgu kopienu-kvazivalsti?
    Neizgudrosim divriteņus. XX gs. starpkaru posmā Igaunijā šo modeli bija pieņēmuši ap 50 000 – 70 000 cilvēku, turienes hernhūtiešu, tās faktiski bija brīvbaznīcu laju kopienas. Cariskās Igaunijas dienvidaustrumos, netālu no Latvijas robežas atradās Lauru kolonija, kura dzīvoja vairāk kā 2000 latviešu, veidojot ap 500 saimniecībām. Šī latviešu zemnieku kolonija sāka veidoties XIX gs. sešdesmitajos gados, kad Pleskavas guberņas Lazarevas un Ļjubjatovas muižas lēti varēja iepirkt neiekoptas, mežainas zemes teritorijas, kuras vajadzēja apstrādāt. Kolonija pletās aptuveni 35 km garā un 30 km plata joslā ar lauru muižu centrā. Šī latviešu kopiena bija pilnīgi pašpietiekama garīgajā un saimnieciskajā jomā. Tas tad arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc par šo kopienu patreiz gandrīz nekā nezinām.
    —————-
    Starp citu, vai esat ievērojuši, ka par valstīm un reģioniem, kas ekonomiski ir stabili, gandrīz pašpietiekami gandrīz nekādās ziņās, gandrīz nekad nerunā? Varbūt tāpēc, ka šais saprāta oāzēs tādu “globālu” ziņu parasti nav kā tādu. Tur ir TIKAI īsta dzīve.
    http://www.tautasforums.lv/?p=2857

  • Manā iepriekšējā komentārā ir viens “ļoti slikts vārds” – baznīca.
    “Kulturālam”, “modernam” plāna galdiņa urbējam baltrocītim šis vārds tāpat kā reliģija ir tabu. Tomēr arī tādus cilvēkus aicinu paskatīties patiesībai acis. Indijas civilizācijā gadu tūkstošos vai iespējams desmitos tūkstošos gadu DABISKI izveidojās pašsaprotams cilvēku noslāņojums
    priesteros,
    valdniekos,
    karavīros,
    zemākajā kārta.
    Vai tam ir analogs mūsdienu pasaulē?
    1. kastai atbilst oficiālo un neformālo reliģisko un sabiedrisko organizāciju garīgie līderi un viņiem pietuvināti cilvēki, kā arī akadēmiskie vai pielietojumu zinātņu profesionālie pētnieki; pēdējā desmitgadē tiem būtu pievienojami jebkuru nodarbi veicoši Wikipēdijas regulāri autori – šeit nosauktie cilvēki, manā skatā tad arī ir – Mūsu laika smadzenes. Viņiem visiem rūp reāli pastāvošu, grūti pārbaudāmu vai nepārbaudāmu objektīvu patiesību meklēšana, kopšana un izplatīšana. Tie ir mūslaiku Gara darbinieki.
    2. kasta – politiķi, pašvaldību funkcionāri, ierēdņi, mēdiju un PR darboņi
    3. kasta – … tas vairs nav tik svarīgi;
    ——————–
    svarīgi, ka ieskicēju mūsdienu reālās varas un attīstības piramīdas virsotni. Par šī brīža krīzi vai nu ir atbildīga vai spēj atrast izeju no tās šī virsotne

  • Jau parādās precedenti šāda likuma iedzīvināšanai – http://www.youtube.com/watch?v=czLugxkT_7A

  • Tzu, domāju, ka tev turpmākam darbam noderēs.

    Koncepcija – Nacionālā ideja ”Dzimtas Mājvieta”
    2011.gada 25.maijs
    Nacionālā ideja „Dzimtas Mājvieta”
    Koncepcija

    1. Koncepcijas „Nacionālā ideja „Dzimtas Mājvietas”” rašanās motivācija
    2008. gada globālā finanšu krīze ir izraisījusi ekonomisko destabilizāciju valstī:
    - samazinājušies ražošanas apjomi;
    - palēninājusies ekonomikas izaugsme;
    - samazinājušies valūtas ienākumi, eksporta, galvenokārt, izejvielu eksporta, apjomu samazināšanās dēļ;
    - palielinājies bezdarbnieku skaits, tai skaitā, slēptais bezdarbs;
    - pasliktinājusies iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

    Attīstībai labvēlīgu apstākļu trūkums un mazās uzņēmējdarbības plānveidīga iznīcināšana radīja papildus darba vietu zaudējumus, atņemot bezdarbnieka statusā nokļuvušiem cilvēkiem alternatīvas nodarbinātības iespējas.

    Palielinājās bezdarbnieku pabalstu izmaksas, kas radīja papildus slodzi budžetam.
    Dotajā situācijā nepieciešams instruments, kas spētu apvienot cilvēkus un novērst paniska noskaņojuma rašanos. Par tādu instrumentu var un vajag kļūt Idejai, kas saprotama katram.
    Piedāvātās Idejas īstenošana radīs labvēlīgus apstākļus, kas ļaus pilsoņiem uzbūvēt savu māju, uzsākt uzņēmējdarbību, nodrošināt savu ģimeni ar pārtikas produktiem. Valstī izveidosies apstākļi stabilai mikro (ģimenes) un mazās uzņēmējdarbības attīstībai.

    2. Koncepcijas “Nacionālā ideja “Dzimtas Mājvietas”” mērķi

    Nodrošināt katru Krievijas Federācijas pilsoni vai krievu ģimeni ar zemi, kuras izmantošanas mērķis – „Dzimtas Mājvietas” veidošana un zemes gabala kā patstāvīgas dzīvesvietas izmantošana.

    - Zemes gabals ir nedalāms, tā izmērs – 1,5 hektāri, īpašums uz mūžu ar tiesībām nodot mantojumā;
    - Zemes gabalu nedrīkst pirkt-pārdot, ieķīlāt vai atsavināt;
    - Zemes gabalu drīkst tikai nodot mantojumā;
    - Zemes gabals netiek aplikts ar nodokli;
    - Produkcija, kas ražota uz zemes gabala, netiek aplikta ar nodokli;
    - Dzimtas mājvietas zemi nedrīkst tikt atsavināta valsts vai pašvaldības vajadzībām.

    3. Koncepcijas “Nacionālā ideja “Dzimtas Mājvietas”” uzdevumi

    1) novērst finanšu krīzes negatīvās sekas ekonomikā;
    2) samazināt noziedzības līmeni;
    3) radīt jaunu veidu kā saimniekot uz zemes – Dzimtas Mājvietu;
    4) radīt apstākļus Krievijas Federācijas iedzīvotāju pašnodarbinātībai;
    5) atrisināt mājokļa jautājumu uz individuālās būvniecības apjomu palielināšanās rēķina;
    6) radīt apstākļus nozaru (būvniecībai, būvniecības un mazajai mašīnrūpniecībai, kokapstrādei) izaugsmei pateicoties ciematu veidošanai un to infrastruktūras attīstībai;
    7) radīt labvēlīgus apstākļus, lai iekļautu apgrozībā papildus naudas līdzekļus, ko uzkrājuši iedzīvotāji;
    8) radīt labvēlīgus apstākļus dzimstības līmeņa paaugstināšanai valstī.

    Nacionālās idejas īstenošanas rezultātā, dabiskā veidā notiks valsts morālās un ekoloģiskās situācijas uzlabošanās valstī: augsnes auglīgā slāņa atjaunošanās, ūdens attīrīšanās, garīgo vērtību atjaunošanās.

    4. Instrumenti koncepcijas „Nacionālā ideja „Dzimtas Mājvietas”” īstenošanai.
    1) Koncepcija “Finansu projekts “Dzimtas Mājvieta”
    2) Koncepcija “Federālais likums “Par Dzimtas Mājvietām”
    2008.gada 20.decembris, Ļipecka

    Projekta „Nacionālā ideja ”Dzimtas Mājvieta”” izstrādātāji:
    — Natālija Rizajeva
    — Tatjana Rtiševa
    — Tatjana Ņevežina
    — Tatjana Dombrovska

    Pielikums nr.1
    Nacionālā ideja „Dzimtas Mājvieta”
    Finansu projekts “Dzimtas Mājvieta ”
    Koncepcija

    Rubļa vienības seguma princips
    Esošais rubļa vienības seguma princips
    Rublis tiek segts ar zeltu. Viena vienība zelta nodrošina vienu vienību rubļa.
    Apskatīsim shēmu, kurā iekļauta „zelta vienība”, kas atrodas finanšu veidojumā ar nosaukumu „Banka”.
    Lai izveidotos „zelta vienības” kritērijs un izveidotos savienība „zelts-banka”, nepieciešams veikt vairākas operācijas:
    а) veikt zelta atrašanās vietas ģeoloģisko izpēti;
    б) īstenot zeltu saturošā materiāla ieguvi, apstrādi, piesaistot tehniku un cilvēkus;
    в) izliet zeltu veidnēs;
    г) veidnes transportēt uz banku;
    д) nodrošināt zelta rezervju uzglabāšanu u.t.t.
    Uzskaite liecina, ka līdz pašas „zelta vienības” parādīšanās brīdim, notiek nozīmīgi cilvēka darba tēriņi un nozīmīgi finansiālie ieguldījumi.
    Tāpēc rodas secinājums – «zelta vienība» nosaka, ka faktiskais zelta segums ir „cilvēka darba vienība”. Kā rezultāts, tāds segums jau sākotnēji nolemj sabiedrību un dzīves vidi dažādu veidu krīzēm: finanšu, ekonomiskajām, sociālajām, dabas, cilvēku (morālām, demogrāfiskām).
    2. Iespējamie rubļa seguma principi
    Jautājums par alternatīviem rubļa seguma veidiem sabiedrība tika pacelts jau daudzkārt:
    - energo-rublis;
    - gāze-rublis;
    - nafta-rublis.
    Acīmredzami, ka katrs no šiem veidiem, galu galā, baltās uz to pašu „cilvēka darba vienību”
    Tā kā šie „veidi” neko jaunu nepiedāvā, tikai paplašina krīzes iespējas.
    3. Ierosinātais naudas vienības seguma princips
    3.1 Piedāvātā principa būtība
    Kā alternatīva esošajam rubļa segumam tiek piedāvāts princips, kas izslēdz „cilvēka darbu” kā naudas vienības seguma faktoru. Piedāvātais princips veidojas atbilstoši jēdzienam „cilvēka dzīve uz zemes” .
    Jēdziens “cilvēka dzīve uz zemes ” tiek ņemts par pamatu, jo tas nevar tikt izlikts pārdošanā, nevar tikt devalvēts konjuktūras apsvērumu dēļ.
    Piedāvātais naudas vienības princips nosaka:
    - pilsonis sev un savai ģimenei bez maksas iegūst nedalāmu zemes gabalu dzīvei uz tā;
    - pilsonis ir zemes gabala īpašnieks, tā pastāvēšanas un uzplaukuma garants.
    Naudas vienības seguma ķēdītes nepārtrauktība tiek garantēta ar zemes gabala nodošanu mūža mantojumā.
    Zemi un produkciju no dotā pilsoņa zemes gabala neapliekot ar nodokli novērš korupcijas un citu noziedzības veidu cēloņus.
    Piedāvātā naudas vienības saguma principa nosaukums – Projekts „Dzimtas Mājvieta”.

    3.2 Naudas vienības seguma principa – Projekta „Dzimtas Mājvieta” īstenošanas kārtība
    – Cilvēks iegūst tiesības izmantot zemi savai dzīvei uz tās.
    - Zemes gabals ir nedalāms, platība – 1,5 ha, īpašums – uz mūžu ar tiesībām nodot mantojumā.
    - Zeme netiek aplikta ar nodokļiem.
    - Dzimtas mājvietas produkcija netiek aplikta ar nodokļiem.
    - Valsts, piešķirot pilsoņiem tiesības uz zemi atbilstoši Projektam „Dzimtas Mājvieta”, iegūst tiesības segt naudas vienības.
    Piemēram: 1,5 hektāri Dzimtas Mājvietas od iespēju nodrukāt 1 miljonu naudas vienību.
    Seguma garants šajā situācijā ir zeme un cilvēks, kas savā starpā saistīti nevis ar vardarbību viens pret otru, bet ar līdzāspastāvēšanu un mijiedarbību. Naudas vienība šajā gadījumā nodrošināta laikā stabili un uzticami.
    Turklāt valsts iegūst vairākas pozitīvas priekšrocības, kuru pietrūkst mūsdienu finansu sistēmā.
    Tās ir:
    - valsts iegūst tiesības katru gadu izlaist pa 1 miljonam naudas vienību uz 1,5 hektāriem zemes Projekta ”Dzimtas Mājvieta” realizācijai, tā kā dabiskais iedzīvotāju pieaugums pieprasīs jaunu Dzimtas Mājvietu veidošanu;
    – valsts gūst iespēju atteikties (praktiski pilnībā) no naudas uzkrājumu rezervju veidošanas. Principā naudu var drukāt jebkurā daudzumā, un process regulē ne atkarība un riski, bet ekonomiska lietderība.
    3.3 Budžets un tā veidošana
    а) Budžeta stabila un pamata sastāvdaļa veidojas no patstāvīgas piedāvātās naudas vienības daļas.
    Piemēram: 1 milj.. = 500 tūkst.. –pamata sastāvdaļa + 400 tūkst. – Dzimtas mājvietu ciematu infrastruktūra + 100 tūkst. – paredzētie līdzekļi Dzimtas mājvietu ciematu veidošanai.
    б) Ikgadēja budžeta pārpalikuma daļa veidojas no naudas vienības aprites rezultāta.
    Tādā veidā budžeta deficīts principā nepastāvēs.
    Valsts faktiski pati nosaka budžeta pamata sastāvdaļas apjomu, ieviešot Projekta „Dzimtas Mājvieta” naudas vienības segumu.
    3.4 Pilsonis un viņa tiesības
    – Pilsonis faktiski piedalās valsts stabilā attīstībā, iegūstot tiesības uz Dzimtas Mājvietu.
    - Pilsonis ar savas dzīves Dzimtas Mājvietā faktu garantē valsts finansiālās sistēmas stabilitāti.
    - Pilsonis, iegūstot tiesības uz Dzimtas Mājvietu, dot valstij tiesības finansiāli nodrošināt naudas vienību. Dokumentāli tas var tikt noformēts Kupona ‘Dzimtas Mājvieta” veidā.
    - Kuponu „Dzimtas Mājvieta” nedrīkst pārdot vai ieķīlāt.
    - Kuponam „Dzimtas mājvieta” ir valstisks statuss un stratēģisks raksturs.
    - Kuponam „Dzimtas mājvieta” jāatrodas Bankā, nodrošinot piedāvāto naudas vienību tāpat kā zelts nodrošina rubļa vienību.
    Tādā veidā kupons „Dzimtas mājvieta” ļauj valstij izlaist nepieciešamo naudas daudzumu.
    Pilsoņu aktivitātes krīze izgaisīs, jo tiks novērsti tās cēloņi.
    3.5 Varas iestādes
    Varas iestādes saglabā savas pilnvaras, iegūstot stabilitāti iekšējā un ārēja politikā.
    Izgaisīs iemesli, kas izraisa:
    - neapmierinātībai ar valdību;
    - bezdarba līmeņa palielināšanos;
    - sociālo sasprindzinājumu sabiedrībā.
    Tieši otrādi, iedzīvotājiem nostiprināsies pārliecība par rītdienu, atdzims patiesa patriotisma gars, radīsies uzticība valdībai, un, galu galā, Krievijas Federācija iegūs iespēju būt neatkarīgai no pasaules finansu sistēmas, kas, noteikti, uzlabos mūsu valsts statusu pasaules līmenī.
    2008.gada 10.novembris, Ļipecka
    Finanšu projekta „Dzimtas mājvieta” autors: Natālija Rizajeva,
    Finansu projektu „Dzimtas mājvieta” atbalstīja:
    — T. Ņevežina, Ļipecka, uzņēmējs
    — O. Ņevežina, Ļipecka, jurists
    — A. Korotkovs, Ļipecka, pensionārs (lidotājs)
    — A. Nevežins, Ļipecka, students
    — A. Gladiševs, Ļipecka, uzņēmējs
    — J. Gladiševa, Ļipecka, mūziķe
    — T. Dombrovska, mājsaimniece
    — T. Rtiševa, Ļipecka, jurists
    — V. Megre, Vladimira, rakstnieks
    — S. Kukoļšikova, Dolgoprudnija, menedžeris
    — I. Gļuščenko, Dolgoprudnija, uzņēmuma nodaļas vadītājs
    — S. Dugnists, Barnaula , Altaja apgabals, universitātes pasniedzējs

    2. Ļipeckas apgabala sabiedrības konference “Sociāli- ekoloģiskās Ļipeckas apgabala attīstības problēmas – 21.gs. ” no 2008.gada 30. novembra.
    — ЛООО (Ļipeckas apgabala sabiedriskā organizācija)”Ведическая Русь”
    — Nekomerciāla Sabiedrība – Sadarbība mazās uzņēmējdarbības attīstībā “Единство”
    — ЛСоЭС, Ļipeckas Sociāli-ekoloģiskā apvienība
    — Ļipeckas apgabala sabiedriskā organizācija “Липецк трезвый”
    — L. Medjanskaja, Ļipecka
    — A. Fjodorovs, Ļipecka
    — V. Nasedkina, Ļipecka
    — O. Parščikovs, Ļipecka
    — E. Fursovs, Ļipecka
    — L. Pereverzeva, Ļipecka
    — Z. Pereverzeva, Ļipecka
    III Viskrievijas zinātniski praktiskās konferences „Dzimtas Mājvietas – nacionālā ideja”, Barnaula, Altaja Valsts Tehniskā Universitāte, 2009. gada. 5. decembris.
    Un daudzi V. Megre grāmatu lasītāji.
    Pielikums Nr. 2
    Nacionālā ideja “Dzimtas Mājvieta”
    Federālais likums «Par Dzimtas mājvietu»

    Koncepcija

    1. Dotā likuma pieņemšanas mērķis
    Nodrošināt katru Krievijas Federācijas pilsoni vai krievu ģimeni, kas vēlas, ar zemes gabalu, kura izmantošanas mērķis – „Dzimtas Mājvietas” izveidošana un zems gabala kā patstāvīgas dzīvesvietas izmantošana.
    2. Uzdevums
    1) Tiesiskā statusa noteikšana zemes gabalam, kas ir piešķirts lietošanā kā „Dzimtas Mājvieta”.
    2) Pilsoņa – šāda zemes gabala īpašnieka – tiesību un pienākumu noteikšana.
    3) Valsts un pašvaldības iestāžu pienākumu un pilnvaru noteikšana.
    4) Tādu zemes gabalu piešķiršanas, izmantošanas un atgriešanas procedūru aprakstīšana.
    3. Galvenie jēdzieni
    1) Dzimtas Mājvieta – nedalāms zemes gabals 1,5 hektāru platībā, kas atrodas īpašas kategorijas zemēs, kas piešķirama bez maksas, pēc brīvprātības principa, katra Krievijas Federācijas pilsoņa īpašumā un lietošanā ar ierobežotām rīcības tiesībām (ierobežotām īpašuma tiesībām). Minētais zemes gabals un produkcija, kas ražota tādā zemes gabalā, netiek aplikta ar nodokļiem.
    2) Īpašas kategorijas zemes– zemes, kas paredzētas Dzimtas Mājvietu veidošanai. Zemes pārformēšanu veic pilnvarotās valsts varas un pašvaldību iestādes.
    3) Kupons «Dzimtas Mājvieta» – dokuments, kas apliecina pilsoņu īpašumtiesības uz Dzimtas Mājvietu un kalpo kā valsts naudas vienības seguma forma Krievijā.
    4. Federālā likuma „par Dzimtas mājvietu” principi un galvenie noteikumi
    1) Katra Krievijas federācijas pilsoņa vai ģimenes neatņemamas tiesības uz Dzimtas Mājvietas zemi.
    2) Īpašas kategorijas zemju izdalīšana, no kurām tiek tiek piešķiri zemes gabali dzimts mājvietām.
    3) Mērķtiecīga dotās kategorijas zemju izmantošana sevī ietver:
    – Dzīvojamas būves izveidošanu dzīvošanai 3 gadu laikā kopš zemes gabala iegūšanas dzimtas mājvietai;
    - Personīgās palīgsaimniecības vadīšana.
    4) Zemes platība veido 1,5 ha un ir nedalāma.
    5) Pamatojums, lai piešķirtu zemes gabalu Dzimtas Mājvietai, ir pilsoņa iesniegums.
    6) Pamatojums, lai piešķirtu Kuponu „Dzimtas Mājvieta”, ir Krievijas Federācijas pilsoņa iesniegums par zemes gabala Dzimtas Mājvietai piešķiršanu un šāda zemes gabala piešķiršanas- pieņemšanas akts, ko ir parakstījis valsts vai pašvaldības varas iestādes pilnvarots pārstāvis.
    7) Pēc Kupona „Dzimtas Mājvieta” piešķiršanas, piešķirtā zemes gabala robežas vairs nedrīkst izmainīt.
    8) Kupona „Dzimtas Mājvieta” piešķiršana dod pilsonim garantiju, lai iegūtu paredzētos līdzekļus, lai apgūtu Dzimtas Mājvietas veidošanai iedalīto zemes gabalu.
    9) Atbildība par Kupona „Dzimtas Mājvieta” glabāšanu un izmaiņu veikšanu tajā, saskaņā ar īpašumtiesību pāreju, ir Krievijas Federācijas Centrālajai Bankai.
    10) Krievijas Federācijas pilsoņa pasē tiek veikts ieraksts par Kupona „Dzimtas mājvieta” izdošanu.
    11) Krievijas Federācijas pilsonis iegūst dotā zemes gabala īpašuma un izmantošanas tiesības. Tiesības izmantot zemi tiek ierobežotas tikai ar tiesībām nodot mantojumā vai zemes gabala atgriešanu valsts vai pašvaldības īpašumā, ja tas tiek izmantots neatbilstoši mērķim. Dotās kategorijas zemes aprites noteikumu pārkāpšanas gadījumā pilsoni var saukt pie adminstratīvās vai kriminālatbildības.
    12) Pilsonim ir tikai vienreizējas tiesības iegūt zemi Dzimtas mājvietas veidošanai. Gadījumā, ja pilsonim ir īpašumā zeme, kas atrodas apdzīvotās vietas zemju vai lauksaimniecības zemju kategorijā, viņam ir tiesības vērsties pilnvarotā valsts vai pašvaldības iestādē ar iesniegumu par zemes 1,5 hektāru platībā pārformēšanu īpašā, Dzimtas Mājvietām paredzētu zemju kategorijā. Ja Krievijas Federācijas pilsonim ir īpašumā zeme, kuras platība ir mazāka par 1,5 hektāriem , tad. Pārformējot zemi īpašo zemju kategorijā, zemes gabalu ir jāpaplašina līdz 1 hektāriem uz blakusesošo zemju rēķinā, ja tādas ir.
    13) Tiesības uz dzīvojamām būvēm, kas celtas dzimtas mājvietā, tiek nodotas tikai un vienīgi kopā ar tiesībām uz zemes gabalu.
    14) Dzimtas Mājvietas mantošana īstenojas saskaņā ar īpašnieka testamentu. Ja testamenta nav, pēc īpašnieka nāves, mantošanas tiesības tiek noteiktas pēc likuma. Ja īpašnieka ģimenē nav pēcnācēju, tad zemes gabals pēc īpašnieka nāves atgriežas valsts vai pašvaldības īpašumā. Gadījumā, ja pilsonis atsakās no mantojuma, zemes gabals pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā, bet pilsonis zaudē tiesības iegūt zemi Dzimtas Mājvietas veidošanai.
    15) Zemes gabals tiek pakļauts obligātai atsavināšanai mērķim neatbilstošas izmantošanas gadījumā. Zemi atsavinot, kompensācija netiek maksāta. Zemes gabala atsavināšanas gadījumā pilsonim jāatgriež zemes gabals stāvoklī, kas ir atbilstošs tam, kādā zemes gabals bija piešķiršanas brīdī. Ja pilnvarotā pašvaldības vai valsts iestāde ir atklājusi neatbilstības norādītajām prasībām, tad pilsonim noteiktā termiņā ir pienākums novērst neatbilstības pa saviem līdzekļiem vai arī apmaksāt tēriņus, kas radušies valsts vai pašvaldības iestādei, neatbilstības novēršot.
    16) Valsts vai pašvaldības iestādēm ir pienākums brīvi pieejamā formā sniegt informāciju par zemēm, kas pārformētas īpašā kategorijā, kas paredzēta Dzimtas Mājvietu veidošanai.
    2009.gada 6. Janvāris, Ļipecka
    Koncepciju “Federālais Likums “Par Dzimtas Mājvietu” izstrādāja:
    — Olga Ņevežina
    — Tatjana Ņevežina
    — Natālija Rizajeva
    — Tatjana Rtiševa

  • Tulkojums no krievu valodas.
    Avots – http://www.anastasia.ru/news/detail/2390/

  • Vēl viena utopija mūsu apstākļiem!

  • Tādā veidā, ka tas notiek Krievijā noteikti utopija. Bet tā, ka notiek Izraēlā, varbūt arī nē.

  • Manuprāt tas ir iespējami, labi realizējami un pareizi
    bet
    mums Latvijā latviešiem skaidri “nepieņemama utopija” u.t.t.

  • Bet kādēļ utopija? Vai būs arī kādi argumenti?
    Manuprāt, cilvēkiem būt TIK BRĪVIEM un PATSTĀVĪGIEM, būtu jāļauj, ja viņi to vēlas. Jautājums ir – vai šobrīd šādu cilvēku skaits, kuri būtu gatavi šādai brīvībai, patstāvībai un atbildībai, ir pietiekams, lai varētu spert nākamos soļus arī Latvijā. Laikam jau VĒL nav. Vienīgais patiešām arguments varētu būt – PARĀDIET PĀRLIECINOŠUS ŠĀDU CIEMATU PIEMĒRUS, jo tikai tā varēsit pierādīt un iedvesmot citus. Piemēri ir. Skat. arī augstāk , bet diemžēl maz. Vairāk ir negatīvu piemēru. Simtiem izjukušu un nīkuļojošu ciematu, sektantisku ciematu, kas balstās uz vienu vadoni u.c.

  • Kā Edge ieteica – vispirms vajag apzināt situāciju. Apzinot šo situāciju un konstatējot, ka valsts nevienam neko par brīvu nedos ( mēs nedzīvijam Izraēlā, amīši mums namaksā desmitus miljardus gadā), bet saskaroties ar pirmajām grūtībām aprakstītā brīvzeme ir tas pats kas Kampanellas Saules pilsēta. Te notiek pretēji procesi. Cilvēki no laukiem dodas darbu meklēt pilsētā, lauki tukši. Jaunatne ārzemēs. Laukos tikai pensionāri un slānis, kam zudusi cerība sameklēt darbu. Kāda brīvzeme? Kas vēlas, lai iet un dzīvo laukos, visas iespējas. Tikai neiet. Bet tas jau cits stāsts.

  • Ivo, ka tu varētu pamatot viena vadoņa balstu uz visu sektantisko ciematu? Kādas ir šo nīkuļu (?) izredzes,iespējami balstošā pieredze un negatīvās sekas?
    Negribu jau noradīt kaut ko līdzīgu plašākā mērogā, asiociācijas var būt gluži subjektīvas.

  • <Indulis 29.06.2011., 22:07
    Kā Edge ieteica – vispirms vajag apzināt situāciju.
    ========================================================
    Precīzāk būtu – Edge tikai atgādināja to teorētisko ābeci par zinātnisku pieeju problēmu risināšanā, kuru dzirdēja 1.kursā LU ekonomistos – un, kura ir atrodamas mācību grāmatās par vadīšanu/menedžmentu un mārketingu.
    'Cilvēku darbību nosaka viņu intereses' – tādu 19.gs. mežonīgā kapitālisma laiku atziņu atcerējos pārlasot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītāja Mārtiņa Cimermaņa rakstu 'Nebarosim svešus, barosim sevi' (LA.02.06.2011.).
    Situācijas apraksts līdzīgs TF publicētās lauksaimnieku atklātās vēstules aprakstam
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317284:nebarosim-sveus-barosim-sevi&Itemid=134

  • Nebarosim svešus, barosim sevi’
    ———————————————–
    šitos vārdus, Edge, labāk nedzirdēt novadniekiem, citadi šie noslēgsies sevī.

  • Induli.. bet kas tad ir valsts? Valsts – tautas sabiedriskā organizācija. Un kam pieder Latvijas teritorija? – Valstij. Tātad.. kādēļ lai mēs paši sev nedotu lietošanā daļu zemes!?

    Un tas, ka neiet cilvēki uz laukiem, nav tiesa. Iet. Varbūt neliels skaits, bet iet. Ir daudzi, kuri grib iet, sastopas jau ar pirmo šķērsli – jāatpērk sev pienākošās zeme.. un no kā? – No kāda, kurš uz šo zemi ir uzkundzējies… okupējis?

    Jebkurā gadījumā.. uzskatu, ka ikvienam pilsonim ar nodokli neapliekamais zemes minimums, ir ārkārtīgi loģiska un pat pašsaprotama lieta. Varbūt tad sarēķinām, cik cilvēks, kurš nācis šajā pasaulē, vienas dienas laikā patērē skābekli, un prasām, lai viņš par to maksā.. Nu ja nevar samaksāt, tad tādus sadzenam vienā lielā istabā, kur skābekļa daudzums ir minimāls (analoģiski – pilsētā) un sakām.. par katru skābekļa devu – maksā… gribi tikt paelpot svaigu gaisu – MAKSĀ, nevari samaksāt – mirsti vai mokies līdz nāvei!

  • Ivo, Izraēlā vai Krievijā arī nevienam neko valsts nedod par brīvu, bet lauksaimniecības zemes nodoklis pie mums līdz ls 10 ha, nav nesamaksājams. Ja valsts izīrē (nekur zeme nav par brīvu un katram kas vēlas), tā uzstāda zemes izmantošanas noteikumus, kas vairāk kalpo kā sociāls risinājums vai atbalsts. Bet mēs to vienkārši nevaram vairāku apstākļu pēc. Viens tāds – lai apstrādātu zemi(nošķīvotu, uzartu, nokultivētu, sadzītu vagas), tas maksās kādus 100 ls 0,4 ha. Neskaitot ražas novākšanu, uzglabāšanu. Raža, vai sēklas tiesa izaugs?
    Ko mēs saprotam ar brīvzemi, lai valsts katram uzdāvina 1ha un turpmāk neliekas ne zinis?

  • Induli, vienam cilvēkam hektārs ir mokas. bet pieņemot, ka lielākās problēmas ir ģimenēm, darbu veikšanai nevajadzētu būt problēmām. Pirms kādiem gadiem, kad sākās kuģu sagriešana, viens kuģinieks atzinās, ka palicis uz sauszemes, pēkšņi it kā ne no kā atcerējies, kas un kā jādara ar zemi. Es gribētu domāt, ka Latvijā tādu cilvēku ir vairāk.

  • <rasts 29.06.2011., 23:49
    Nebarosim svešus, barosim sevi’
    ———————————————–
    šitos vārdus, Edge, labāk nedzirdēt novadniekiem, citadi šie noslēgsies sevī.
    ========================================================
    M.Cimmermaņa rakstiņu gan sākotnēji izlasi:
    ''Nacionālo drošību garantē arī cilvēki, kas spēj domāt valstiski.(..)Nav zināms, kad būs kopīgs valdības redzējums par to, kā attīstīt lauku teritoriju''
    – Latvija ir valsts jeb reģions (ģeogrāfisks veidojums)? God. kungi Jūs saprotiet ko nozīmē (saistībā ar likumiem) jaunā prezidenta A.Bērziņa atbildi uz jautājumu par esošo situāciju/stāvokli:
    – Kādas jūsu versijas?
    ''– Ka Latvijā īsti nevalda neviens.''
    http://www.bizness.lv/intervijas/id/13702/andris-berzins-latvija-grimst-jarikojas
    p.s.
    ''Tiesību teorijā ir tāda tēze: ja likumu pārkāpj viens vai daži cilvēki, tas ir likuma pārkāpums. Ja pārkāpj 85 procenti – tā ir varas krīze'' A.Borovkovs

  • Jā, lurike, bet izīrēt zemi tālāk no Rigas var katrā rajonā. Dažos rajonos pat pašvaldība samaksā ģimenei 100 ls ar apstrādātu zemi un aicina tikai novākt ražu! Bet … kaut kā jau laikam beigu galā arī novāc. Vai ne tā?

  • Paldies par informāciju, bet ja esi zinošs, varbūt vari pateikt virzienu?
    Vaives gadījums man zināms un tas neraisa optimismu – no turienes ņēmu viedokli, ka lielai daļai patīk prasīt, bet nedarīt to, ko piedāvā sevis uzturēšanai.
    Konkrēti man viena paziņa piedāvā pievienoties Pabažu dārziņu kooperatīvam, tur daudzi esot aizlaisti- Lucavsalā tas pats, bet tur visu laiku karājas virs galvas apbūves draudi – kopš 1965. gada. Tad nu bomži izmanto dārzu mājiņas un aplaupa tos dārziņus, kas tiek apstrādāti.

  • Induli, Vaives piemērs neder, jo Brīvzemes likumā nav runa tikai par kartupeļu iestādīšanu un ražas novākšanu, bet par DZIMTAS MĀJVIETU.

    Runājot par “(valsts) turpmāk neliekas ne zinis”… protams, ka liekas zinis. Pārlasi lūdzu vēlreiz likumu.

  • Indulis
    30.06.2011
    Viens tāds – lai apstrādātu zemi(nošķīvotu, uzartu, nokultivētu, sadzītu vagas), tas maksās kādus 100 ls 0,4 ha
    __________________________
    Induli, tev ja pieņem, aršana ir vienīgais zemes apstrādes veids. Aršana ir briesmīgi energoietilpīgs pasākums. Ir vajadzīgs jaudīgs traktors, kurš maksā dārgi un kuram ir jāņem kredīts. Un tur jau tu esi važās! Sarēķini līzinga procentus par tehniku, dārgos minerālmēslus un tava gala produkcija sanāks bezjēdzīgi dārga.

  • Ivo, DZIMTAS MĀJVIETA, BRĪVZEME … tie ir tikai skaisti nosaukumi pasākumam, kurā valsts nodod beztermiņa nomā noteiktas zemes platības un uzstāda ne mazāk noteiktas prasības. Ja vēlēsies klausīties tikai lakstīgalu dziesmās, šo zemi atsavinās vai namaz nedos. Jā, nenoliedzu, ka cilvēku pievēršana zemei pozitīvāka kā alkoholam, risinās sociālie, veselīgu ģimeņu, nodarbinātības un ļoti daudzi citi jautājumi Taču … kādi būs līguma noteikumi, vai valsts atbalstīs, subsidēs, cik lielā mērā, ko teiks lauksaimnieki un pārējie laukos dzīvojošie? Jo lielākas investīcijas, jo lielāks atbalsts. Bez investīcijām neviens neies uz laukiem apstrādāt nomātu zemi. Ieguldījumi lauksaimnieciskai ražošanai un infrastruktūras atjaunošanai mērāmi miljardos A. Lucāna kungs, kurš ir teorētiķis un praktiķis, atzīst, ka šobrīd laukos saimniekot nelielā saimniecībā un no tā izdzīvot nevar.
    Bet pamatā visam – ko valsts domā par laukiem, likvidējot skolas, slimnīcas, sabiedriskā transporta un daudzu pakalpojumu pieejamību. Nojaukt ir vieglāk kā atjaunot. Bet mums nav ne nojaukšanas, ne atjaunošanas programmu, ko nevar aizstāt ar brīvzemi un nākotnē izpostītajām brīvzemnieku dzīvēm.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.