Teletilts: ‘Fursovs – Laitmans’ (Maskava – Izraēla)

VIDEO (RuTube; krievu valodā; 25:44).

Andrejs Fursovs (vēsturnieks, publicists un sociologs) sarunājas ar Maiklu Laitmanu (Starptautiskās Kabalas akadēmijas dibinātājs un vadītājs).
Tēma: ‘multikrīzes’ cēloņi un izeja no tās. Abi diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka liela nozīme ir cilvēka audzināšanai, tai skaitā skolā, un, ka samilzušās civilizācijas problēmas var atrisināt tikai ‘jauna tipa cilvēka’ veidošanās.


* * *


Ieteica ‘Aivars Za’


  • Labi pateica video min 12:40 mēs esam atkarīgi no baņkieriem, tad kad viņiem beigsies egoisms tad mēs sāksim dzīvot,bet ne eksistēt.Mēs esam paši tie Dievi, kas var visu mainīt.

    Откуда мы произошли?
    http://www.youtube.com/watch?v=uFhn-XeIiJ8&feature=related
    Все души – один организм
    http://www.youtube.com/watch?v=JAlN3REJPWs&feature=related

  • Ļoti vērtīga saruna!
    Gan satura, gan formas (valodas) ziņā.
    Interesanti vērot, kā divi cilvēki runā par vienu un to pašu, bet divās atšķirīgās valodās (jēdzienskās paradigmās). Laitmans runā par “cilvēci” un “civilizāciju”, Fursovs – par “sociālām sistēmām”. Laitmans – par “egoismu”, Fursovs – par kapitālisma sistēmu. Tālāk abi pāriet uz vienu valodu: “civilizācija, kura balstās uz kapitāla uzkrāšanu, ir sevi izsmēlusi”. Tālāk seko galvenā jautājuma uzstādīšana: kas būs tas vēstures subjekts, kurš varēs radīt jaunu sistēmu? Fursovs runā par to, ka katra nākamā sistēma atrisina iepriekšējās sistēmas problēmas, ka pašā šodienas sistēmā ir apslēpts nākamās sistēmas rašānās atrisinājums. Un ka nākamā sabiedriskā sistēma balstīsies uz “kontroli pār informācijas (ne vairs materiālajiem) resursiem”, kas jau tagad izpaužas mērķtiecīgā zinātnes un izglītības sagraušanā. Un ka galvenā problēma ir tā, ka cilvēki neapzinās krīzes dziļumu. Ka padziļinās sociālais barbarisms, bet ģimene kā vienīgais sociālais institūts, kurš to varētu novērst, pats ir dziļā krīzē. Laitmans runā par to, ka cilvēce “arvien vairāk apzinās visa vēsturiskā egoisma galīgumu, strupceļu, un ka jaunajā paaudzē arvien vairāk izplatās pavisam cits nākotnes redzējums, kurš izpaužas kā jautājums, kā var būt savādāk, kāda izeja…” Abi vienojas savstarpēji papildinošā sarunā par “audzināšanu, kura ietver sevī izglītību” un par to, ka visas cilvēces problēma ir tā, ka t.s. izglītības sistēma neaudzina cilvēku, bet gatavo speciālistus. Noslēgumā Laitmans akcentē jauno paaudzi ar tās apziņu, un Fursovs akcentē savu jau diskusijas laikā izcelto apgalvojumu, ka vēsture rāda, ka vienam cilvēkam ir izšķiroša loma, ka cilvēks ir stiprāks par sistēmu un apstākļiem.

  • Atvainojos, iepriekšējais komentārs bija domāts visiem.

  • Vēl laba intervija ar A.Fursovu:
    http://rutube.ru/tracks/2830787.html?v=5256e07511bcd07c6b012292f7f4bb8a

    Un neliels Fursova raksts par to, ka Eiropa ir ārpus vēstures un ka Eiropas vienīgā funkcija mūsdienu pasaulē ir muzeja funkcija:
    http://russia.ru/video/diskurs_8262/

  • Manuprāt Laitmans tomēr izmanto pārlieku vispārināšanu, tādējādi maskējot konkrēto. Pārāk izteikti viņs egoismu piemēro ‘mums’ t.i. cilvēcei, visiem, ikkatram. Vai tā nav manipulācija ar vainas apziņu ?
    Cilvēkam ego ir dots kā pašaglabājošs instinkts, kā mehānisms kas ļauj cilvēkam pasargāt sevi. Savukārt tā pārvērsšana par galveno eksistencers komponenti ir drīzāk ārējas manipulācijas nekā iekšējas nepieciešamības rezultāts, un par to Laitams klusē.
    Pasaule un cilvēce ir neviendabīga, cilvēkiem ir dažādi dzīves uzdevumi, dažāds senču mantojums un dazādas zvaidznes virs galvas. Kabalas koncepcijā pasutais mērķis, visa apvienošanu vienā (atgriesšānās pie avota) ir prinipā pareiza, bet šīs koncepcijas ekskalācija ir BEIGU piesaukšana, un tā ir velnišķība !
    ——–
    Fursovs man reizēm atgādina Repši ar viņā KRIEVU TANKIEM DOMU LAUKUMĀ, lai gan kompetenci šķiet viņam neatņemsi.

  • nevaru atrast linkus bet es esmu redzējis to kabalas veci ļoti sliktu cilvēku sabiedrībā
    nezinu tik vai no tā var ko secināt?

  • Pameklē gan, lūdzu. Citādi tavs komentārs iespējams ir bez pamatojuma

  • Mūs visus mūsu dzīvē redz dažādās sabiedrībās.
    Ir, piemēram, tāda Pasaules gudro padome (World Wisdom Council). Laitmans ir viens no dalībniekiem.
    Ir Budapeštas klubs.
    http://www.clubofbudapest.org/wwc.php
    To vada Ervins Laslo, kurš bija saistīts ar Romas klubu.
    http://video.google.com/videoplay?docid=7240064614433392691#
    Internetā ir daudz materiālu.
    Būtu interesanti dzirdēt, ko citi par to domā.
    Mana nostādne ir tāda, ka visā ir jāzina MĒRS. Cilvēks pats par to atbild. Norobežošanās nav risinājums.
    No malas daudzko nevar saprast. Jābūt SAVAI SPĒLEI par saprašanu un dzīves jēgu.
    Cilvēkiem ir vājība tiesāt vienam otru, nevis izprast no otra cilvēka pozīcijas.
    Tas, kā mēs redzam pasauli un cilvēkus sev apkārt, VEIDO to pasauli un cilvēkus, kurus mēs pēc tam saņamam atpakaļ savā pieredzē un pārdzīvojumos. Ar savu uztveri mēs ierobežojam nākamā mirkļa un nākamās dienas pasauli.
    Manuprāt, tikai par to ir jāuztraucas.

  • Man ļoti gribētos zināt, cik cilvēku Latvijā aizdomājas par šiem jautājumiem. Kad būtu cerība sasniegt “kritisko masu”?

  • Cilvēkiem par šiem jautājumiem nav jādomā, Laura. Tas ir tik vienkārši – pārāk liela domāšana un shēmošana noveda Latviju bezdibeņa malā.
    —–
    Vai tu esi satikusi, tādu vienaldzīgu pilsoni, kurš strādā monotonu bezsmadzeņu darbu, un sēž mājās pie TV vai datora visu vakaru, izraisam krīzi valstiskā apmērā. Ja pazīsti, dod ziņu!!!
    =====
    Parasti ir otrādāk – hiperaktīvie domātāji rada vislielākās problēmas! Labāk, lai cilvēki nedomā – mazāk būs problēmu!

  • Dabā notiekošais norāda uz vienotību! Tāpēc pasaule vienosies kādā vienā veselā! Kur vēl dumākas tēzes! Pat ne dumas, tās ir jaunā fašisma tēzes, jo pasauli pārvaldīs tie klubi un tās korporācijas, kuru ietekmē pasaule atrodas šodien. Kādas paralēles var vilkt ar senās Divupes kultūru? Nespēju iedomāties.
    Vai sociālais slānis spēj pārņemt varu? Kāds sociālais slānis to var veikt? Vai atkal domāts proletariāts un zemniecība? Nesaprotami. Tas, ko diskusijā sauc par egoismu, kādreiz sauca par anarhiju. Protams, anarhija agrāk vai vēlāk beigsies. Radīsies tādas vai citādas idejas, kuras virzīs cilvēci. Vienoti, segmentāri vai sadalītu atsevišķās valstīs – to neviens nezina.
    Tas, ka skola neaudzina, vai tas kādam nebija skaidrs jau iepriekš? Neaudzina tāpēc, ka nav morāles …. Tas, ka izšķirošos brīžos visu vai gandrīz visu nosaka spēcīga personība, tas arī tā kā būtu skaidrs.
    Noklausījies 25 min. es nedzirdēju neko vērtīgu šajā diskusijā. Ja kāds tomēr dzirdēja, padalieties.

  • Anarhija paliks – tā būs privilēģija daudz šaurākam cilvēku lokam – tiem, kam piemitīs visa pasaules vara. Pārējiem cilvēciņiem būs jāsamierinās ar likumiņiem… kas būs domāti viņu pašu labā, protams… ehmm, lai nesāktos nekārtības, kas varētu apdraudēt Elites Anarhiju.

  • Anarhija un ideja nav absolūti jēdzieni. Līdzīgi kā balts un melns. Bet baltu taču nesauksi par melnu vai otrādi.

  • Esmu noskatījies daudzas Laitmana diskusijas ar krievu televīzijas spīdekļiem. Vienīgie jautājumi, kas rodas šajā sakarā – kādēļ šīs tēmas un diskusijas tiek aktualizētas tieši šobrīd? Kabalisms bija tāds visai kutelīgs temats līdz šim, tad kas ir mainījies? Goji turpmāk tiks pakāpeniski iepazīstināti ar vienīgo pareizo mācību? Jeb top kārtējais biznesa projekts nākamajiem n gadiem?
    Nedaudz uztrauc cien. Laitmana k-ga pārliecība par neizbēgamo atomkaru pārskatāmā nākotnē, kurā noteikti tiks ievilkta Eiropa, Izraēla un vēl citas attīstītās Rietumvalstis, bet ne Āzija. Absurda teorija, jo nebūs nekāda atomkara, tas kļuva skaidrs jau pirmajos gados pēc 1945. gada augusta. 3. pasaules karš risinās pilnā sparā un tajā tiek izmantoti līdzekļi, kuri krasi atšķiras no 20. gs. karos izmantotajiem. Ar to jāsamierinās un jāmeklē racionāli izdzīvošanas veidi. Tādi eksistē.
    Vajadzētu uzrakstīt par to visu plašāk, taču pārāk esmu aizņemts ar cīņu par izdzīvošanu. Varbūt kādreiz saņemšos…
    Mans vienīgais aktuālais ieteikums – pārtrauciet skatīties TV jebkurā jums piedāvātā formātā! Par Holivudas kinoprodukciju šeit vispār neizteikšos… Lai veicas!

  • Vārdu, bārdu spēlītes.
    Visu laiku balts tiek saukts par melnu.
    Karš ir miers.
    Verdzība ir brīvība.
    Nezināšana ir gudrība.

  • Pilnīgi pareizi, Nomali, tomēr nesaprotu, ko tu nesaproti par atomkaru. Atceries, ir 5 veidi, kā tiek kontrolēti cilvēki:
    – bailes (no kara, slimībām, klimata pārmaiņām…)
    – naids (pret krieviem, gejiem…)
    – alkatība – nauda ir alkohols, tikai bez promilēm asinīs (visi, kam bijušas lielas naudas summas un pēc tam ne kapeikas kabatā, zina atšķirību sajūtā)
    – akla uzticēšanās – politiķiem, priekšniekiem, vadoņiem…
    – melīgs lepnums – par savu tautu, rasi…

  • Tas ir tā saucamais egoisms – anarhija – demokrātija. Tas rada noteiktu diskomfortu. Cilvēks nevar ilgstoši atrasties šādā stāvoklī. Viņam vajadzīga ideja, kas dienu padara par dienu, bet nakti par nakti.

  • Kaut kā sanāca iegādāties šo grāmatu:http://www.bookland.net.ua/book.php?id=6071
    šeit var palasīt:
    http://bookz.ru/authors/aleksei-tur4in/voina-i-_016/1-voina-i-_016.html

  • Atsaukšos uz tavu aicinājumu padalīties.
    1. Manās acīs vērtīga ir Iļjas Prigožina un viņa grāmatas “Kārtība no haosa” pieminēšana diskusijas sākumā un, attiecīgi, visa diskusijas procesa pārvaldīšanas pakļaušana sarežģītu dinamisku sistēmu principiem. Domāju, ka arī mums te TF-ā derētu kaut mazliet pievērsties šī zinātnieka atziņām. Pasaule, sabiedrība un arī pats cilvēks ir dinamiska sarežģīta sistēma, kuras sarežģītība nemitīgi pieaug, pieaugot komunikācijai, informācijai un mijiedarbībai. Ir tādu procesu pārvaldīšanas likumsakarības. Var saukt arī par stratēģisko pārvaldīšanu. Ja dažos vārdos, tad uzdevums ir vienmēr paturēt acīs veselumu un atcerēties, ka visi notikumi, procesi un izpausmes vienmēr ir savstarpēji papildinošās attiecībās. (Filmā Fursovs saka, ka pasaule ir pārāk sarežģīta, lai to atspoguļotu vienā valodā.) Manuprāt, pietiek ar tik viekāršu izklāstu, lai saprastu, ka ikviens var piedalīties stratēģiskajā pārvaldīšanā (t.i., noteiktā veidā ietekmēt veselumu), jo tie ir vienkārši noteikumi.
    2. Manuprāt, ļoti vērtīgs ir Fursova uzstādītais “lielais jautājums”: kas ir tas “vēsturiskais subjektš”, kurš radīs jaunu sistēmu. Kā arī sekojošie pārspriedumi un no tiem izrietošā izteiktā hipotēze: jaunā sistēma balstīsies uz kontroli pār informācijas procesiem.
    3. Man personīgi patika viena lieta, kas man pavēra jaunu skatījumu uz problēmu un tēmu, pie kuras es pati pašlaik strādāju. Fursovs savu socioloģisko koncepciju centrē ap tēzi, ka cilvēks ir stiprāks par sistēmu. (Viņš ar to nebūt nedomā tikai kādas īpašās “spēcīgās personības”, kā tu saki.) Cilvēka jēdziens ir plašāks nekā visu iespējamo sabiedrisko attiecību summa (ko var apzīmēt ar jēdzienu “sociāls indivīds”). Cilvēka (kā apzināšanās spējas – A.M.) identitāte ietver sevī “attiecības ar absolūtu”. Sociāla sistēma cenšas cilvēku pārvērst par sociālu indivīdu, bet cilvēkam (pateicoties šīm attiecībām ar absolūtu – A.M.) piemīt “brīvā griba” (krieviski “воля”) – patiesībā latviski precīzāk būtu teikt “spontānums”, vai “brīve”, vai kaut kā tā (domāju, ka neder jēdziens “anarhija”, jo tas ir tikai vēl viens apzīmējums sociālai sistēmai, tās stāvoklim, bet “brīve” – tas ir tieši par cilvēku, ne sociālu indivīdu). No tāda redzējuma, manuprāt, izriet vairākas interesantas lietas, bet to ļaušu domāt katram pašam, kurš par to ieinteresēsies).

  • -šobrīd- tāpēc, ka šāds brīdis pastāv vienmēr. Tas nemazina aizdomas, da uz jebko. Nemaz nav jānopūlas.Bet ne jau par to.
    Atklāti, nesapratu, kas Tevi aizķerā/neaizķēra? Ja Tu no šīs diskusijas izvelc tikai bizness projektus (iedomātus), tas ir tas pats, ja es teiktu, ka Laitmans vēl runās, ja būs dzīvs.
    Un neiet runa par izdzīvošanu. Nu neiet. Finālā vispār kaut kas cits.

  • Domāju, ka “ideoloģija” un “kontrole pār informācijas procesiem” ir par vienu un to pašu.
    Un mēs te TF-ā arī esam visā tajā iekšā.

  • Induli, izstāsti, lūdzu, kā tu ceļo laikā – es arī gribu rakstīt komentārus no nākotnes – 31. marta, 2010 gada.

  • Jā, tas par to “ceļosanu laikā” ir interesants notikums…
    Mans vakardienas komentārs 11.26 bija atbilde uz Induļa komentāru no 3 punktiem, kurš pēkšņi izleca aiz manējā, pēc tam arī, ka redzu, aiz tavējā… Varētu būt, ka tam ir kāds īpašs sakars ar to pašu “kontroli pār informācijas procesiem”!

  • Jā, tas par to “ceļosanu laikā” ir interesants notikums…
    Mans vakardienas komentārs 11.26 p.m. bija atbilde uz Induļa komentāru no 3 punktiem, kurš pēkšņi izleca aiz manējā, pēc tam arī, kā redzu, aiz tavējā… Varētu būt, ka tam ir kāds īpašs sakars ar to pašu “kontroli pār informācijas procesiem”!

  • Komentārs dzēsts, jo ir pretrunā ar TautasForums.lv kārtības noteikumiem http://www.tautasforums.lv/?page_id=702 un LR normatīvajiem aktiem.

  • 1) Patiesība nepastāv kā objektīvs jēdziens. Tā atkarīga no tā, kā indivīds vai indivīdu kopums uz to raugās, to saprot, vērtē …. Anarhijai nevar būt viena patiesība, anarhijā patiesība katram ir sava. Tāpēc vienā valodā ar pasauli, kurā katram sava tiesa, nav iespējams sarunāties. It kā loģiski.
    2)”… jaunā sistēma balstīsies uz kontroli pār informācijas procesiem.” Tukša un nepārdomāta frāze. Varas pamats ir ideoloģija. Tas ir ideja + vara. Ideja un vara ir savstarpējā mijiedarbībā un attīstībā. Tās virza mērķis – vadīt un valdīt. Kur vieta atradīsies informācijai – idejā vai varā? Ko nozīmē informācija? Totāla izsekošana, ietekmēšana vai kāds slepens ierocis?
    3) Runa ir par dogmu, par to cik lielā mērā tā spēj pārņemt un nozombēt cilvēku. Par laimi, kāda savas, tikai sev piederošaa patiesības daļa saglabājas pat nozombētajiem.

  • Patiesība pastāv, bet paralēli pastāv arī tās interpretāciju matrica, kuras, labprātīgi un vairākuma izvēlētais, kāds no iespējamajiem stāvokļiem (noteikumiem) kļūst, par ideoloģiju. Vara var valdīt kalpojot vai pielāgojoties ideoloģijai vai arī uzspiežot savu ideoloģiju (ar vardarbību vai meliem). Situācijās, kad vara nerealizē vairākumam pieņemamo ideoloģiju notiek revolūcija vai transformācija un nomainas varas subjekts. Vairākumam ne obligāti ir jābūt kvantitatīvam (kritiskā masa). Individs kurš apzinas stāvokli, savu vietu un savu virzienu, kurš atbrīvojas no meliem, un kurš apzinas visas savas individuālās (ie)spējas kļūst pat personību. Personība ir nevadāma un neekspluatējama, tā var meklēt un atrast jaunu ideoloģiju. Lai tas nenotiktu vara visiem iespējamajiem līdzekļiem (badu, karu, sexu, šmigu, religiju vai kontroli par informācijas procesiem) novērš individa uzmanību no sevis paša.
    —-
    Uhhh. Ne pārāk pats sapratu ko sarakstīju, bet tāta doma man atnāca pārlasot sarakstīto. interesanti no kurienes …… ?

  • Liels paldies, tas bija ļoti labs papildinājums, kā punkts uz i!
    Piekrītu visam, ko raksti. Gan par to patiesības interpretāciju matricu (kas pakļaujas izpratnei, saattiecinošai aptveršanai), gan par varas un ideoloģijas attiecībām: “Vara var valdīt kalpojot vai pielāgojoties ideoloģijai vai arī uzspiežot savu ideoloģiju (ar vardarbību vai meliem). Situācijās, kad vara nerealizē vairākumam pieņemamo ideoloģiju, notiek revolūcija vai transformācija un nomainās varas subjekts. Vairākumam ne obligāti ir jābūt kvantitatīvam (kritiskā masa)….”.
    TĀLĀK – uzdrošinos apgalvot, ka šeit, TF-ā, notiek šīs KRITISKĀS MASAS VEIDOŠANA.

  • Kāds man var pateikt, kas pēdējā laikā te par HERŅU tiek komentēta? Tas tiek darīts ar nolūku?

  • Vara, kā pārspēks pār kādu citu ir Vardarbība. Pārspēkam nav iespējams kalpot sabiedrībai, jo pārspēka nepieciešamība rodas dēļ tā, ka diviem ir vajadzīga viena un tā pati lieta.

  • un kā ir, ja abi viens otru mīl, tad kuram ir jāpiekāpjas? Tas kurš pirmais?

  • Interesanti lasīt kā anarhijai, kas nozīmē burtiski “bez varas” tiek piedēvēts egoisms, kas bieži vien balstās uz varas interesēm. Varbūt palasiet to pašu wikipēdiju par anarhiju. Pastāvošās un citu iekārtu ideoloģijas balstās uz to, lai cilvēkus iebiedēt un turēt grožos, ka tie nav saprātīgi paši lemt dzīvi un sadarboties savstarpēji, tāpēc ir vajadzīga kontrolvara. Un izskatās, ka šis biedēklis labi iezīmogots tautas apziņā. Starp citu, jebkura atvērta kopiena lielā mērā balstās uz anarhiju, atvērtību un līdzvērtību. Hierarhija veidojas tikai noteiktu uzdevumu izpildē, kur viens vai otrs labāk pārzin uzdevumu, tāpēc tieši konkrētajā lietā konkrēti kopienu cilvēki izvirzās to risināšanas vadībā.

  • Pareizā virzienā tu domā. Tikai cēloņsakarība varai, hierahijām, centralizācijai, anarhijai, egoismam ir savādāka.
    ———
    Vai tu egoistiski elop gaisu? Protams, ka nē. Jo tas visiem pietiek. Egoisma jēdzienu izdomāja lūzeri, dēļ tā, ka bija vājāki. Viņi nevarēja dabūt to, ko paņēma otrs tai dienā, kad diviem vajadzēja vienu un to pašu lietu.
    ———
    Vajadzība pēc šīs lietas radīja nepieciešamību pēc varas un pārspēka pār otru, lai iegūtu vēlamo lietu. Vara un pārspēks rada hierarhijas, centralizāciju…
    ===========
    Tātad, anarhija būs iespējama tikai tad, kad visiem viss būs nodrošināts – pārpilnība.

  • Saprotu, ka varu var skaidrot arī tā, kā to dara Aigars – kā neizbēgamu pārspēka pielietošanu trūkuma apstākļos, tādējādi iznāk, ka vara vienmēr saistās ar vardarbību.
    Taču jau kopš seniem laikiem pastāv arī tādi jēdzieni kā “mīlestīas vara”, “mūzikas vara”, “iztēles vara” un tml.
    Tātad Aigara dotais ir sašaurināts skaidrojums.
    To, ko Fursovs sauc par “varu”, Laitmans sauc par “egoismu”, un tas viņam ir visplašākais jēdziens, ar ko viņš apzīmē visas radības evolūciju. “Egoisms” nozīmē vēlmi ņemt, pretstatā radītāja vēlmei dot. Egoisms nav slikts, tas ir Dabas likums, un tas vienkārši ir. Egoisms, tātad vēlme ņemt, evolucionē no nedzīvās uz dzīvo dabu un sasniedz maksimumu cilvēkā. Savukārt, cilvēku sugā egoisms attīstās līdz tā augstākajai stadijai – vēlmei pēc zināšanām. Egoismu nevar likvidēt (Dabā tas nav paredzēts). Egoismu var tikai izmainīt – no ņemšanas uz došanu. tas nozīmē, kad tu otru uztver kā sevi un tavs egoisms prasa ņemt priekš viņa, jo viņš=tu pats. Tas ir Dabas augstākais likums: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, un caur to radības vēlme ņemt sasniedz savu augstāko pakāpi: ņemt, lai dotu (radītu).
    Par cik šeit apspriežamā tēma ir konkrētā saruna (teletilts starp Fursovu un Laitmanu)un par cik es pēdējā gada laikā esmu diezgan pamatīgi iedziļinājusies Laitmana skaidrojumos, tad mēģināju to īsi izstāstīt saviem vārdiem. Uzdrošināšos te vēl sniegt tikai vienu mazu, bet būtisku precizējumu.
    Egoisms nerodas no tā, ka ir par maz (kaut kā nepietiek), bet no tā, ka ŠĶIET, ka ir par maz. Tas ir UZTVERES jautājums: egoisms ir “iekšā”, nevis “ārā”, un egoisma izmainīšanas uzdevums nav atrisināms, saražojot tik daudz visādu lietu, ka “viss visiem pietiks”. Tāda pozīcija (tāda ideoloģija) nozīmētu cilvēku uz mūžu ieslodzīt viņa egoismā un uz mūžu atņemt viņam augstāko prieku, kas ir “ņemt, lai dotu”! Tā PĀRPILNĪBA, kura jānodrošina, arī ir “iekšā”, nevis “ārā”. Uzskatu, ka tā ir galvenā atšķirība starp Laitmanu un Fresko (cik esmu varējusi tajā visā iedziļināties), un man personīgi tā šķiet ļoti būtiska.

  • Laitmanu jāsaprot caur kabalas mācību: cilvēks ir egoists līdz brīdim, kad viņš to pārvar, jeb kļūst Dievam līdzīgs. Tad viņš var sasniegt visu. Jebkurš nepilnveidojies, ar dabu nesaistīts cilvēks ir egoists – tā ir reālā situācija.
    Piekrītu Fursovam, ka krīze atrisināsies ar decentralizāciju.

  • Cilvēka dzīves jēgas problēma – sakne citām problēmām!!!
    Ja mēs gribam pieļaut kļūdu lēmumam par savas dzīves jēgu, būtu jēga padomāt kam mums dota dzīve? Kāda ir mūsu dzīvei jēga? Dzīve ir dārga rotaļlieta. To nevar tā izmest kamēr neesam sapratuši tās sūtībai, neatrisinot tās patieso būtību.
    Katrā situācijā, katrā dzīves pagrieziena punktā vienmēr pastāv sava zināma jēga. Jēgu mēs iemantojam caur pārdzīvojumiem, ar visu sirdi nododamies dzīves skaistumam, esam radoši un veltījam sevi šādam radošam procesam vai veltījam savu dzīvi kādam cilvēkam. Pārdzīvojumu un radīšanas vērtības ir līdzekļi ar kuru palīdzību mēs spējam saprast un pārveidot mums dāvāto iespēju dzīvot. Pat ja mēs atrodamies vidē, kurā mums nepastāv šādas iespējas būt radošiem un priecāties par dzīvi, mums paveras iespēja atkarot liktenim savu izpratni, personīgo jēgu pateicoties savām iekšējām dzīves pozīcijām, savam dzīves uzstādījumam. Radīt un izjust brīnišķo nav grūti, tāpat kā cilvēks spēj uztvert likteņa triecienus un pārvarēt izmisumu, kas ir iekļauti viņa panākumos.
    Cilvēka veselība un spēja strādāt un baudīt dzīvi izriet no spējām izturēt ciešanas un turēties pretim likteņa triecieniem.
    Pastāv trīs galvenie dzīves jēgas virzieni: pasaules skaistuma pārdzīvojumu mirkļi, būt radošam un un personīgie dzīves uzstādījumi. Tas nozīmē, ka jebkuros apstākļos un līdz pēdējam elpas vilcienam dzīves jēgai saglabājās iespējas. Nav tādas situācijas, kas nesaskartos ar kādu no trim virzieniem. Jebkura dzīves epizode no ekstremālā līdz nemanāmiem, dziļi intīmiem individuālās eksistences momentiem dod cilvēkam iespējas virzīties pa vienu no šiem ceļiem. Esmu novērojis kādu cerību, pārliecību un iekšējo spēku iedveš šiem cilvēkiem apziņa pat tad, kad viņi atrodas vissmagākajās dzīves situācijās.

  • Vai vari skaidrojumu par “ŠĶIET, ka ir par maz, nevis ir par maz” paplašināt ar kādiem tikai 5 piemēriem? Man nav zināmi piemēri par iekšējā trūkuma izpausmēm ārējas pārpilnības situācijā.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.