‘Pasaule saskaņā ar Monsanto’ (The World According to Monsanto).

FILMA. “Pasaule saskaņā ar Monsanto” (YouTube – latviešu val.; YouTube – angļu val.)
Sensacionāla, atmaskojoša filma, ko būtu jāredz ne tikai Latvijas zemniekiem, bet ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam. Kompānija “Monsanto”, kas ir pārstāvēta 46 pasaules valstīs, kļuvusi par pasaules līderi ģenētiski modificēto organismu jomā, tai pat laikā kļūstot par vienu no noziedzīgākajām kompānijām cilvēces vēsturē, jo tās darbības vērstas uz to, lai zemnieki būtu spiesti audzēt tikai ģenētiski modificētus kultūraugus, kā arī lai cilvēkiem būtu pieejami tikai tādi pārtikas produkti, kas ražoti no ģenētiski modificētiem augiem. Ļoti iespējams, ka minētās darbības „Monsanto” jau veic arī Latvijā.
(2008. gads, Francija/Vācija, dokumentālā filma. Režisore: Marie-Monique Robin. Informācija internetā. Filmu iespējams iegādāties DVD formātā.)


Kompānija “Monsanto”, kas ir pārstāvēta 46 pasaules valstīs, kļuvusi par pasaules līderi ģenētiski modificēto organismu jomā, tai pat laikā kļūstot par vienu no noziedzīgākajām kompānijām cilvēces vēsturē.

Kopš dibināšanas 1901.gadā uzņēmumam bijušas neskaitāmas tiesu prāvas tā ražoto indīgo produktu dēļ. Šodien kompānija melīgi pasniedz sevi kā “dzīves zinātnes” uzņēmumu, kas balstās uz ilgtspējīgu attīstību.

Izmantojot līdz šim nepublicētus dokumentus, kā arī upuru, zinātnieku un politiķu liecības, filmā “Pasaule saskaņā ar Monsanto” parādīta industriālās impērijas veidošanās, kas balstīta uz meliem, slepenām vienošanās ar ASV valdību, spiediena izdarīšanu un korupciju. “Monsanto” kļuvis par pasaules vadošo sēklu ražotāju, izplatot ģenētiski modificētos organismus pa visu pasauli — bez jebkādas kontroles pār to iedarbību uz dabu un cilvēku veselību. Vēl pie tam arī valstīs, kur ģenētiski modificētu organismu audzēšana nav atļauta, “Monsanto” pārstāvji apzināti slepus saindē sēklas, kā rezultātā lauksaimnieki pret savu gribu spiesti audzēt ģenētiski modificētus augus, jo kompānijas mērķis — savām noziedzīgajām interesēm pakļaut visas pasaules lauksaimniekus.

Filmu veidojusi franču režisore Marie-Monique Robin, kas pētījumu par “Monsanto” noziedzīgajām darbībām veikusi daudzās valstīs vairāku gadu garumā.

Filma būtu jāredz ne tikai Latvijas zemniekiem, bet ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam, jo „Monsanto” noziedzīgās darbības vērstas uz to, lai zemnieki būtu spiesti audzēt tikai ģenētiski modificētus kultūraugus, kā arī lai cilvēkiem būtu pieejami tikai tādi pārtikas produkti, kas ražoti no ģenētiski modificētiem augiem. Ļoti iespējams, ka minētās darbības „Monsanto” jau veic arī Latvijā.


  • “Valsts neuzskaita Latvijā ievesto ģenētiski modificēto pārtiku” –
    http://www.nra.lv/zinas/8803-valsts-neuzskaita-latvija-ievesto-genetiski-modificeto-partiku.htm

  • Preses relize par 11.novembrii Austrijas valdibas publiceto petijumu, kas pierada GMO partikas bistamibu: http://www.greenpeace.org/international/press/releases/ge-threat-to-fertility-11112008

  • Pie šī raksta saite uz vēl vienu labo filmu:
    http://www.tribine.lv/recenzijas/Roze-sniedz-roku-slepenajam-GM/7370

  • Man neienāca prātā tas, ka tas notiek tik ātri!! Vai man ir lēns pauris vai kā!! Atvainojiet…
    Lirika izteiciens: :((

    Nākotnē nebūs svarīgi kādu pārtiku lieto, bet ķīmiju…

    Man pašam paliek bail no saviem vārdiem, bet: ir jārada karš, lai būtu miers.. NU bet saprāta robežās – gāzt pastāvošās valdības un slimos priekšgalā, un visu laiku nebaidīties mēģināt, ieviest kārtību pasaules līmeni.. to izdarīt var tikai visvienkāršākie ļaudis būt ciešiem savā starpā
    &%$^&%$ šī slimā sabiedrība!! Pats arī piespiedu kārtā tāds kļūstu!!
    Atpūšaties, sportojat un domājat! Paldies!!

  • Jāiet uz baznīcu likt sveces par mūsu vadošo puišeļu smadzenēm.
    Ja pēc iespējas vairāk ļaužu saullēktā un saulrietā lūgs Dievu par Latviju, tad būs labs rezultāts un monstri neuzvarēs.

  • !!! Te atkal apspēlēta sen, senā ateistiskā ideja, precīzāk primitīvs vulgārā materiālisma viedoklis par cilvēka un Visuma dabu. Pārsteidz tikai, ka šīs idejas/viedokļus reizēm atbalsta patiesi ticīgi cilvēki. Viedokļa būtība ir tā, ka Radītājs un Daba, izveidojuši un iepūtuši dvašu cilvēkam, nav parūpējušies par tā kvalitatīvu iztiku un tāpēc cilvēkam ir jāpatērē daudz pūļu savas iztikas radīšanā un pabarošanā. Tiek apgalvots, ka parastie produkti nesniedz pietiekamu dzīves un veselības kvalitāti, un taisni tāpēc mēs slimojot, kļūstot nespēcīgi un pirmslaicīgi mirstot. !!!!!

    ESMU PĀRLIECITĀTS
    VISS notiekošais, viss notiekošais ar mums katru notiek labākajā iespējamajā veidā,
    GANDRĪZ VISS mums nepieciešamais jau ir Dieva radīts,
    cilvēcei no “jaunu rotaļlietu meklēšanas” un Radītāja veikuma uzlabošanas VAJADZĒTU STRATĒĢISKI PĀRORINETĒTIES
    uz esošo iespēju izmantošanu un sevis iepazīšanu

    fragmenti no: Книга издана 2003 году тиражом 5000 экземпляров. –
    В. Л. КОЧЕТКОВ – ПИТАНИЕ И СПОСОБ МЫШЛЕНИЯ В МЕДИЦИНЕ СИСТЕМ.

    Mūsu pseidoizglītotajā, vidēji izglītotajā
    (orģināla среднеобразованном – tātad faktiski būtu jātulko – vidēji/daļēji izveidotajā, savas būtības formu daļēji pieņēmušajam, savu sūtību daļēji izpratušajam)
    brīvo viedokļu laikmetā katram ir tiesības brīvi izvēlēties sev iztikas jēgu un metodi. Jēga, tāpat kā sirdsapziņa ir gandrīz teoloģisks un tāpēc intīms jautājums un tas nepiedien vieglprātīgai mēles trīšanai. Bet lūk iztikas metode, ēdamā kvalitāte un apēstā ietekme uz organismu ir autora paredzētās nepiespiestās sarunas cienīgi.

    Parasti produktu ietekmi uz organismu pēta balstot uz tā sastāvdaļu iedarbības uz organismu analīzi. Pētāmo objektu laboratorijā sašķeļ zināmajos kompleksos – olbaltumos, taukos, ogļhidrātos un, ja iespējams, vēl smalkāk, līdz pat molekulām un atomiem. Pēc tam apkopo daudzveidīgos eksperimentāli iegūtos datus, izlaižot tos caur bezkaislīgo statistikas gaļasmašīnu, iegūstot kaut kādu rezultātu. Pamatojoties uz tādā ceļa iegūtiem datiem pieņem, ka tas vai cits dabiskais komponents mūsu uzturā rada to vai citu efektu organismā.

    Bet ar to vien vēl bija par maz. Analizējot visa esošā, tai skaitā cilvēka, sastāvu, zinātne un tās radītāji ķērās pie dabas radīto komponentu sintezēšanas. Sabiedrību periodiski satricināja eiforijas sakarā ar “jaunu”, neparastu”, “apbrīnojamu” vielu radīšanu. Vitamīnu, antibiotiķu, hormonālo preparātu, vakcīnu un tām līdzīgo atklāšana un ražošanas uzsākšana, kā arī pussintētisko un pseidodabisko pārtikas produktu radīšana noveda pie pseidoprojektiem cilvēces glābšanai no slimībām.

    “Reāli dabā” viss izrādījās mazliet savādāk: teorētiski “ideālie” un tehnoloģiski nevainojami izgatavotās barības vielas patiesībā tādas nemaz nav. Tās bieži dod daudzveidīgas nevajadzīgas blaknes, piemēram, alerģiskās reakcijas.

    Cilvēka un biznesa kalpone zinātne atgriezusies darbā ar īstajiem dabas resursiem. Kā te neatcerēties nedaudz aizmirsto senā traktāta “Cžud-šī” postulātu:”Pasaulē nav nekā, kas nebūtu zāles”. Patiesi, kāpēc sacensties ar Radītāju, veidojot jaunas, nekad nepastāvējušas vielas, ja ar jau zināmajām kā nākas neesam tikuši skaidrībā.

    “Bet kas tad vēl nav skaidrs?” – argumentējot savu rosīšanos pārtikas piedevu ražošanā, atrauc mūs barojošie. “Viss ir skaidrs. Ja senāk cilvēce gāja bojā no bada, tad tagad, kad kvantitātes jautājums ir atrisināts vai gandrīz atrisināts, cilvēki iet bojā kvalitātes dēļ. Precīzāk, nepilnīgas kvalitātes dēļ viņu patērētajā pārtikā. Tāpēc piebērsim kāpostos un putrā, mūsu pārtikā, vajadzīgo daudzumu vitamīnu, mikroelementu u.c. organismam nepieciešamu vielu. Pie tam viss, kas pievienots produktiem kā pārtikas piedevas, ir īstas dabiskas izcelsmes preparāti.”

    Te atkal apspēlēta sen, senā ateistiskā ideja, precīzāk primitīvs vulgārā materiālisma viedoklis par cilvēka un Visuma dabu. Pārsteidz tikai, ka šīs idejas/viedokļus reizēm atbalsta patiesi ticīgi cilvēki. Viedokļa būtība ir tā, ka Radītājs un Daba, izveidojuši un iepūtuši dvašu cilvēkam, nav parūpējušies par tā kvalitatīvu iztiku un tāpēc cilvēkam ir jāpatērē daudz pūļu savas iztikas radīšanā un pabarošanā. Tiek apgalvots, ka parastie produkti nesniedz pietiekamu dzīves un veselības kvalitāti, un taisni tāpēc mēs slimojot, kļūstot nespēcīgi un pirmslaicīgi mirstot.

    Protams, daļu atbildības par ciešanām un priekšlaicīgu nāvi cilvēce noveļ uz neveselīgu ekoloģiju un nu jau cīnās par planētas tīrību un pat par ģenētiskajiem faktoriem. Karstgalvji sola pacensties un izlabot Augstākā kļūdas. Visas iepriekšējās cīņas ar Radītāju vēsture tiem neko nav iemācījusi.

    Mēs gan jāatzīst, ka ceļu/taku uz laimi un veselību ir daudz. Tie visi ir labi, izvēlies pēc patikas. Lai jau vieni rada mākslīgas zāles, lai citi kombinē zināmos un ne sevišķi zināmos dabiskās izcelsmes komponentus. Bet mēs pacentīsimies tikt skaidrībā ar parastajiem, ikdienā lietotajiem produktiem u to ietekmi uz mūsu organismu. Mēs skatīsimies uz tiem no sistēmu medicīnas viedokļa, kas patreiz aktīvi attīstās.

    1. daļa
    Dažas piezīmes par uztura teorijām

    Cilvēka apetīte un uztura paradumi, kā zināms ir sociokulturālās vides ievērojami deformēti. Tāpēc atbilde uz jautājumu, kas cilvēkam kā bioloģiskam objektam jālieto uzturā, nav viennozīmīgs. Mūsu mazāko brāļu pasaulē, kuri savu ceļu sāk ar mātes piena lietošanu, viss ir vienkāršāk. Vieni ēd zāles, citi ēd zālēdājus. Pārtikas žanru jaukšana ir reta un nepopulāra. Cilvēks ir sevišķa būtne – viņam ir izvēle. Šī īpašība ļauj viņam sevi pieskaitīt vai nu pie plēsoņām, vai veģetāriešiem. Pēdējie nelieto pārtikā gaļu un reizēm pienu, sieru, olas, ikrus, bet tikai un vienīgi augu izcelsmes produktus: augļus, dārzeņus, zaļumus, riekstus. Viņi ir pārliecināti, ka cilvēks izveidojies kā zālēdājs un tāpēc citu elpojošu būtņu dzīvas miesas ēšana ir kaitīga, un pie tam vēl netikumīga: nedrīkst atņemt citiem dzīvību, lai pabarotu sevi. Tomēr piezīmēsim, pielietot morālas kategorijas kuņģa un zarnu trakta darbībai ir vismaz nesapratīgi. Apgalvojums: “gaļa ir kaitīga” arī ir jāpierāda.

    Vēl viena pārtikas galejība – izmantot produktus tikai dabiskā stāvoklī, bez jebkādas apstrādes, tas ir svaigā veidā. Tas atņem šīs metodikas lietotājiem daudz pazīstamu produktu, vispirms jau gaļu un zivis. Termiskā apstrāde padarīja gaļu ne tikai garšīgāku, bet arī mazāk bīstamu. Protams, siltuma iedarbībā, olbaltumi denaturējas, vitamīni sabrūk, produkti iegūst citas īpašības, bet kļūst drošāki – slimības izraisošie mikroorganismi ir iznīcināti.

    Dalītās iztikas piekritēji apgalvo, ka ēst var visu, galvenais – nejaukt vienā ēdienreizē sastāvā atšķirīgus produktus. Piemēram no rīta ēd gaļu, un tikai gaļu, pusdienās tikai makaronus, bet vakariņās – tikai augļus un dārzeņus. Uzskata, ka organismam ērtāk kvalitatīvi sagremot dažādus produktus atsevišķi. Par cik vienas fermentu sistēmas piemērotas olbaltumu, citas ogļhidrātu sagremošanai, organisma īpašnieks sistēmas noslogo dalīti. Tādas rūpes ir aizkustinošas,
    gremošanas sistēmai tā iespējams ir ērtāk, bet lūk tās īpašniekam ne sevišķi.

    Racionālās pārtikas teorijas sekotāji iesaka izvēlēties pārtiku pilnībā uzticoties intelektam. Viņi ir izrēķinājuši, cik katrā dabas produktā kā ir, tad noskaidrojuši sava organisma vajadzības pēc tās vai citas sastāvdaļas un noteikuši atbilstošo katras sastāvdaļas uzņemšanas kārtību. Ja izrēji dzīvē kādu kaloriju daudzumu, esi tik laipns, tad tik pat arī patērē. Ik dienas organismam jādod tik daudz vitamīnu, olbaltumu, ogļhidrātu, cik tas patērējis.

    Vienkāršo, dabisko un, patiesībā patīkamo ēšanas darbību pārvērš sarežģītā, nogurdinošā un pat bīstamā procesā. Jums būs jāpiekrīt, ka jebkuras uztura sistēmas piekritējs nevar ļauties neko vienkārši tā apēst. Viņam jādomā un reizem jārēķina, kas un cik katrā produktā atrodams un kā trūkst. Ja viņš noskaidro, ka potenciālā pārtika neatbilst teorētiski noteiktajam standartam, dzīru nebūs. Produkts, kura ir vairāk kaloriju vai mazāk vitamīnu, vai arī ir nepareiza sastāva olbaltumi, vai vēl kaut kas cits nav tā kā vajadzētu, tiek atzīts par nederīgu ēšanai. Un, ja nu pēkšņi izbadējies vai vienkārši aiz vieglprātības viņš nejauši apēd kaut ko neatbilstošu? Un pēc tam paēdis, noskaidro, ka apēstais neatbilst viņa priekšstatiem par pareizu ēdienu? Šis cilvēks būs smagi grēkojis. Nu patiesi būs grēkojis. Apzinoties grēku varbūt patiesi sāpēs. Tā nebūs ilūzija, pavisam “taustāmas” sāpes, slimība. Organisms – vadāma sistēma, cilvēka adaptācijas spējas ir gandrīz neierobežotas, bet piemērojies vienai ēšanas sistēmai un pēkšņi saņēmis kādu sistēmai neatbilstošu produktu, organisms var vismaz uz brīdi atteikties darboties. Un pat, ja organisms tiks galā ar “lietošanai nederīgo” produktu pēc viņa saimnieka domām, pēdējā dvēseles mokas par grēcīgo darbību pārtikas jomā būs daudz nopietnākas kā dietas vaļības patiesais ļaunums.

    Te mazliet jāapstājas, nelielam paskaidrojumam, visai tālam no medicīnas. Un vispār no zinātnes tālam, kā mūsu saruna. Ir skaidri jāpasaka, ka Eiropas kristietiskajā tradīcijā gars un ķermenis – atšķirīgas lietas, bet austrumu tradīcijā viens veselums – vienotība. Mēs neiedziļināsimies teoloģijā un filosofijā, bet pieņemsim zināšanai, ka visas psiohoemocionālās īpašības un funkcijas, psihiskās un gārīgās īpašības, no sistēmu medicīnas viedokļa, nesaraujami saistītas ar ķermeni, ar orgāniem tāpat kā gremošanas un elpošanas procesi. Protams orgāni ir jāsaprot nevis kā anatomiski orgāni, bet funkcionālas sistēmas, programmas, kas izpilda fizioloģiskas un garīgas funkcijas.

    5. daļa
    Kā tad mums dzīvot, lai ēstu vai ēst, lai dzīvotu?
    Nevispārināsim, šajā delikātajā jautājumā, katrs ir tiesīgs izvēlēties savu ceļu. Tomēr pastāv pieci noteikumi, precīzāk, pārtikas ieteikumi, kas pēc autora domām, ir pieņemami visiem. Pasvītroju, tie ir ieteikumi, gribiet pieņemiet, gribiet nē. Termins “pareizi” nes sev līdzi zināmu izpildes obligātumu, rekomendācijas vairāk brīvības.
    Pirmkārt – ēst, kad gribas, izjūtot būtisku bada sajūtu.
    Otrkārt, ēst ko gribas. To ko organisms paprasīs šodien, šobrīd, to arī viņam dodiet.
    Trešais – nepārēsties
    Ceturtais, nenašķēties: brokastis, pusdienas, vakariņas, bez iekošanām.
    Piektais, ēst ar baudu, ar apetīti neatkarīgi no barības un kompānijas.
    Rekomendācijas cieši savijas viena ar otru, tāpēc tās jāpieņem kopumā, bet elastīgi, dzīvē vienmēr ir vieta izņēmumiem.

  • LABOJUMS:
    Tu esi cienīgs-nopelnījis tiesības baudīt ēdienus tikai tad, ja esi fiziski un garīgi aktīvs un brīvs!!!!
    +++
    Termins “pareizi” nes sev līdzi zināmu izpildes obligātumu, rekomendācijas vairāk brīvības.
    Pirmkārt – ēst, kad gribas, izjūtot būtisku izsalkuma sajūtu.
    Otrkārt, ēst ko gribas. To ko organisms paprasīs šodien, šobrīd, to arī viņam dodiet.
    Trešais – nepārēsties
    Ceturtais, nenašķēties: brokastis, pusdienas, vakariņas, bez iekošanām.
    Piektais, ēst ar baudu, ar apetīti neatkarīgi no barības un kompānijas.
    Rekomendācijas cieši savijas viena ar otru, tāpēc tās jāpieņem kopumā, bet elastīgi, dzīvē vienmēr ir vieta izņēmumiem.

  • Ja saprotat krieviski,tad var noskatīties arī ”Food, Inc”

    http://needforvid.com/documentary/korporatsia_eda_doc_2009.php

    vai arī http://badnews.org.ru/news/chto_skryvaetsja_za_khranilishhem_sudnogo_dnja/2010-06-27-1868

    Visi materiāli ir par vienu un to pašu tēmu.

  • Bet ar to vien vēl bija par maz. Analizējot visa esošā, tai skaitā cilvēka, sastāvu, zinātne un tās radītāji ķērās pie dabas radīto komponentu sintezēšanas.
    [URL=http://www.gidrarm.ru/]http://www.gidrarm.ru[/URL]

  • Man neienāca prātā tas, ka tas notiek tik ātri!! Vai man ir lēns pauris vai kā!! Atvainojiet…
    Lirika izteiciens: :((

  • Jāiet uz baznīcu likt sveces par mūsu vadošo puišeļu smadzenēm.
    Ja pēc iespējas http://service-teplo.ru vairāk ļaužu saullēktā un saulrietā lūgs Dievu par Latviju, tad būs labs rezultāts un monstri neuzvarēs.

  • Dīgsti, lai gan nav dārgi un ir viegli audzējami, kalpo par vienu no pilnīgākajiem, bet patiesi dabīgiem vitamīnu, minerālu, enzīmu un aminoskābju (olbaltumvielu) avotiem, kādi vien ir zināmi. Dīgsti ir arī biogēniski – dzīvi – tādi, kas spēj nodot savu dzīvības enerģiju tavam ķermenim. 
    Biogēnisks pārtikas produkts ir tāds produkts, kurš rada jaunu dzīvību, ja tiek iestādīts. Visas neapstrādātas, nediedzētas sēklas, pupas, graudi  un rieksti ir biogēniski produkti. Kad tos uzdiedzē un apēd, tie apgādā ķermeni ar dzīvās enerģijas formu – tādu dzīvībai svarīgu pārtikas vielu salikumu, kuru zinātnieki vēl nav izdalījuši, bet kas apliecinājis savu vērtīgumu dabas laboratorijā ikdienas dzīvē. 

    Dīgstu audzēšana ir vienkārša un neizmaksā dārgi, tas ir labakais zināmais īstu, dabisku, organismaā ātri un viegli uzņemamu aminoskābju (olbaltumvielu), ogļhidrātu un tauku, fermentu, vitamīnu un minerālvielu avots.
    Turklāt dīgstos visas uzturvielas ir biogēnas – dzīvas – spējīgas ātri nodot jūsu ķermenim savu dzīvības enerģiju.

    Dīgsti sniedz visvairāk īsti dabisku aminoskābju (olbaltumvielu), ogļhidrātu un tauku, fermentu, vitamīnu, minerālvielu; dīgstos tie ir organismam nekavējoši un visvieglākajā uzņemamajā veidā viskoncentrētākie; dīgstos visi šie labumi ir vislētākie un visvieglāk audzējamie; dīgstos visas uzturvielas ir biogēnas – dzīvas- tūlītēji spējīgas nodot savu dzīvības enerģiju jūsu ķermenim.

    Biogēnā pārtika ir pārtika, kas tiek audzēta jaunas dzīvības radīšanai??? Visas svaigās, vēl nedīgušās sēklas, pupas, graudi ir biogēni. Kad tos sadiedzē un ēd, tie nodrošina organismu ar dzīvības enerģiju – dabisku barības vielu kopumu – nevis izcilu, vienreizēju zinātnieku laboratorijā sūri, grūti, dārgi sintezētu, bet dabas darbnīcā dzimušu un ikdienas dzīvē pārbaudītu.

    Biogēnā pārtika pareizi audzēta, pareizi lietota patiesi spēj radīt jaunu dzīvi. Visas dzīvas, vēl nediedzētas sēklas: pupas, graudi un rieksti ir biogēni. Kad tos sadiedzē un ēd, tie nodrošina organismu ar dzīvības enerģijas veidu – saskaņotu dabas spēka pilnu dzīvu pārtikas kopumu – nevis izcilu, vienreizēju zinātnieku laboratorijā sūri, grūti, dārgi sintezētu, bet ikdienišķi, pārbaudīti, pašsaprotami dabas darbnīcā dzimušu.

    Citi nozīmīgi pārtikas veidi kā, piemēram, svaigi dārzeņi un augļi (pirms termiskas apstrādes) arī ir bioaktīvi. Tajos ir daudz organisko vitamīnu, minerālu, olbaltumvielu un dzīvo fermentu, un tie val labi līdzēt labklājības pieaugumam, bet tie nespēj radīt jaunu dzīvību.

    Otra, iespējama uztura galejība ir mehāniski, ķīmiski un termiski apstrādāti, kam iespējami pilnīgi atņemti dabas spēki jeb denaturēti produkti; produkti, no kuriem, manuprat, mūsdienu cuilveki ir kļuvuši pārlieku atkarīgi. Dzīvās pārtikas programmā es iesaku tādu pārtiku lietot neregulāri vai pavisam no tādas pārtikas atteikties.

    Pirms kādiem 35 gadiem es sāku pārtikas vai dabisko sastāvdaļu kopumu meklējumus, lai labotu un atgrieztu jaunību savā niķīgajā un sabojātajā organismā. Jau gadiem biju mocījusies ar sliktu gremošanu, kas galu galā noveda pie kolīta ar zarnu kairinājumiem u asiņošanu. Manas locītavas arvien vairāk stindzināja artrīts un mani mati bija pelnu pelēki.
    Es atradu ne vien meklēto, bet ko vairāk – augu pārtiku, kas audzējama jebkura klimata apstākļos un nogatavojas dažās dienās, bet nevis 50-130 dienās, kas nepieciešami, lai izaugtu svaigi augļi un dārzeņi. Lētu alternatīvu sarkanajai gaļai, augu pārtiku, kurai nav nepieciešama pārstrāde un sagatavošana, un kas viegli sagremojama pat cilvēkiem ar vāju gremošanu. Es atklāju sēklu, pupu, graudu un riekstu dīgstus ( Plašāks manu dziedējošās augu pārtikas meklējumu izklāsts rodams manā autobiogrāfijā – Kāpēc ļauties ciešanām? -Why Suffer?).

    http://en.wikipedia.org/wiki/Ann_Wigmore
    http://annwigmore.org/

  • Tā starpcitu, reāli fkti tepat Latvijā nevis ASV http://melnalksni.lv/par-uznemumu.htm Pavērojiet kādas firma pieder Monsanto! Seminis un De Ruiter seeds!Tagad paskatieties, kuras sēklas izplata šī firma caur zemnieku saimniecību Melnalkšņi…tepat Latvijā! Juris Švarcs_atcerieties šī cilvēka vārdu viņam visa Latvija varēs pateikt paldies!

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.