I.Verners: ‘Par pašvaldībām. Atklātā vēstule Cēsu domes priekšsēdētājam saistībā ar siltuma tarifiem’

Pirms pāris mēnešiem Sabiedrisko attiecību 3. kursa studente prakses ietvaros veidoja interviju un uzdeva jautājumus saistībā ar Cēsu novada pašvaldību un manām sabiedriskajām aktivitātēm. Kopā ar nelielo interviju publicēju arī 2010.gada 11.marta atklāto vēstuli Cēsu novada priekšsēdētājam Gintam Šķenderam saistībā ar siltuma tarifiem. Paustās domas un aplūkotie jautājumi var interesēt arī daudzus citus Latvijas iedzīvotājus.


* * *


Kāpēc nolēmāt apvienot NVO?

Šis jautājums ir nedaudz neprecīzs, jo runa nav gluži par NVO apvienošanu, bet gan par labāku iedzīvotāju pašorganizēšanos. Pirmo tikšanos rīkojām (kā neformāla domubiedru grupa „Cēsu Forums”) tādēļ, ka bija aizdomas, ka Cēsu novada NVO savstarpējā sadarbība ir diezgan vāja, un arī iedzīvotāju aktivitāte un līdzdalība uz kopīgu labumu vērstās aktivitātēs ir samērā zema. Šīs aizdomas drīz vien arī apstiprinājās. Saprotams, ka sadarbojoties var paveikt vairāk un labāk. Jāpiezīmē, ka, lielā mērā pateicoties domes atbalstam, ar sociālo jomu saistās NVO, sadarbojas visnotaļ cieši.


Ko, Jūsuprāt, dos šīs NVO tikšanās?

Šīs tikšanās jau ir devušas pirmos augļus, proti, ir apzināta situācija, apkopota Cēsu novadā esošo aktīvāko domubiedru grupu kontaktinformācija un tā publicēta www.Cesis.lv. Šis – pirmais solis bija jāsper, lai varētu domāt par nākamajiem. Vai sekos nākamie un kādi tie būs, tas atkarīgs pirmkārt no pašiem – cēsiniekiem.


Ko Jūs sagaidāt no NVO un pašvaldības sadarbības?

Mana pieredze saskarsmē ar pašvaldības darbiniekiem vēsta, ka Cēsu novada dome ir atsaucīga iedzīvotāju ierosmēm. Sadarbībai vajadzīgas vismaz divas puses – šajā gadījumā pašvaldība un aktīvi, organizēti iedzīvotāji – formālas vai neformālas domubiedru grupas ar kopīgiem mērķiem un vēlmi pašiem aktīvi darboties izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tas, ko es sagaidu, – ka tik tiešām iedzīvotājos un pašvaldības darbiniekos arvien pārliecinošāk nostiprināsies izpratne, ka pašvaldības nav kaut kas atrauts no pārējās iedzīvotāju daļas, bet gan tie ir spējīgākie cilvēki, kas izvirzīti no mūsu pašu vidus, kuri nesavtīgi un godprātīgi risina novada iedzīvotāju kopīgos jautājumus. Visiem novada iedzīvotājiem, ieskaitot pašvaldības darbiniekus, ir jādarbojas kā vienai komandai, pat varētu teikt – kā vienai ģimenei. Šādu sadarbību es sagaidu.


Ko sagaidāt vairāk tieši no pašvaldības?

Pirmkārt, lai pašvaldības darbiniekiem izdodas ieplānot laiku netraucēti palūkoties uz mūsu valsts un sabiedrības attīstību kopumā. Aizdomāties par cēloņiem, kā rezultātā daudzi Latvijas un Cēsu novada iedzīvotāji šobrīd piedzīvo grūtus laikus. Daudzi pamet ne tikai novadu, bet arī valsti. Izvērtēt, kādas ir nākotnes perspektīvas katram no mums atsevišķi un visiem kopā, ja turpinām domāt un dzīvot pa vecam. Daudzi teiks, „ka tā tāda vispārīga filozofēšana”, bet, nerodot atbildes uz šiem – „lielajiem jautājumiem”, jebkuras atbildes var izrādīties derīgas tikai īsam laika posmam un gaužām aplamas, ja skatāmies tālākā nākotnē.

Otrkārt, minēšu vienu ļoti konkrētas rīcības piemēru. Sadarbība var būt sekmīga tad, ja rīkojamies atklāti un taisnīgi. Varētu sākt, piemēram, ar pašvaldības uzņēmumu darbinieku atalgojuma publicēšanu šo uzņēmumu mājas lapās – pat tad, ja to neprasa likums. Tie ir Cēsu novada iedzīvotāju kopīgie uzņēmumi, nevis privāts bizness. Ir jānovērš jebkas, kas var izraisīt aizdomas par kāda atsevišķa indivīda vai kādas iedzīvotāju grupas iedzīvošanos uz citu cilvēku rēķina. Kad visi šķēršļi likvidēti, tad laiks iedrošināt iedzīvotājus – rosināt būt aktīviem (šim nolūkam pat varētu izvērst publiskas akcijas, rīkot kopīgas talkas), ieviest jaunus iedzīvotāju līdzdalības rīkus utt. Cēsinieku klubs jau izstrādāja un Sabiedrības integrācijas fondā iesniedza projektu, kura ietvaros tika paredzēts izmantot uz mūsdienu tehnoloģijām balstītu rīku – „Cēsinieku ideju banku”, ko atbalstīja arī dome, bet šoreiz piesaistīt finansējumu neizdevās.

Minēšu arī bērnu audzināšanas un izglītības jautājumu. Tas, vai cilvēks visa mūža garumā tieksies pilnveidoties pats, uzlabos savu un līdzcilvēku dzīvi, tātad arī domās par sava ciema, pilsētas, novada un valsts izaugsmi, vai rīkosies tikai un vienīgi savam labumam, ir atkarīgs gan no audzināšanas ģimenē, gan arī skološanas mācību iestādēs. Cēsu skolas ir vienas no vislabākajām Latvijā, tomēr uzskatu, ka ir īstais brīdis spert vēl drošākus soļus un izmantot visas pašvaldības iespējas, lai mūsu mācību iestādēs tiktu pielietoti pasaulē atzītākie mācību paņēmieni un izstrādātas vēl progresīvākas mācību metodes. Šis ir iespēju laiks, kas ļauj rīkoties patstāvīgāk, negaidot norādes no ministrijām. Audzināsim tādus cēsiniekus, kuri ne tikai mīlēs savu pilsētu un valsti, bet arī pratīs sadarboties, lai īstenotu kopīgu sapni par plaukstošu dzimto zemi.


Ko vairāk no NVO?

Visu to pašu, ko no pašvaldības. Jā, ikvienam no mums ir jākļūst atvērtākam, drošākam, jāsāk runāt ar kaimiņiem, jādomā, ko varam paveikt paši, kādos jautājumos vajadzīgs domes atbalsts, jāpalīdz citiem, jāmācās, jārīkojas.


Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

Tāpat kā daudzi citi, arī es esmu spiests vēl nopietnāk pievērsties iztikas pelnīšanas jautājumam. Arī turpmāk būšu sabiedriski aktīvs, turpināšu veidot interneta vietni www.TautasForums.lv, iespēju robežās došu savu ieguldījumu Cēsu novada izaugsmei. Pavasarī pabeigsim iesāktos Akmens ielas bērnu rotaļu laukuma uzlabošanas darbus. Saistībā ar sabiedriskajām aktivitātēm ir grūti kaut ko tālāk precīzi izplānot. Tas tādēļ, ka dzīvojam ļoti strauju pārmaiņu laikmetā…


* * *


Cēsu novada domes priekšsēdētājam
A. god., Gintam Šķenderam

Ivo Vernera un
Evijas Streičas

Atklātā vēstule

Iedzīvotājiem, kuri savu mājokļu apsildei izmanto Cēsu pilsētas centralizēto siltumapgādes sistēmu, vienīgais veids, kā samazināt apkures izmaksas, ir samazināt gala patērētāja siltuma zudumus, t.i., siltinot savu mājokli, jo ietekmēt siltuma ražošanas un siltuma pārvades izmaksas tiešā veidā iedzīvotājiem nav iespējams.

Pēc Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas datiem, sākoties šai apkures sezonai, maksa par siltumu Cēsīs ir aptuveni par 35% dārgāka kā Valmierā un Rīgā.

Avots: http://issuu.com/eaeaea/docs/ldha_book

Jāņem vērā, ka dabasgāzes cena nākotnē var palielināties, līdz ar to maksa par siltumu Cēsīs var kļūt vēl augstāka.

Kā alternatīva iedzīvotājiem pastāv autonomas apkures sistēmas izbūve, tomēr daudzos gadījumos alternatīvu risinājumu īstenošana ir ārkārtīgi sarežģīta vai tuva neiespējamai.

Bez tam, uzskatām, ka daudzu autonomu apkures sistēmu izbūve kopā ar neapšaubāmām priekšrocībām atsevišķiem iedzīvotājiem var nest arī trūkumus pilsētai

kopumā, piemēram, daudzie dūmeņi bojātu gan mūsu pilsētas izskatu, gan piesārņotu gaisu, tādēļ, lūdzam, Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

  1. ko, Jūsuprāt, mēs visi (Cēsu iedzīvotāji) varam darīt, lai siltumtarifi Cēsīs būtu mazāki?
  2. kādus pasākumus šobrīd veic un tuvākajā nākotnē ir iecerējusi veikt Cēsu novada dome, lai situāciju uzlabotu..

Uzskatāmībai pievienojam rēķinu kopijas par 2010. gada janvāri – vienu par dzīvokli Rīgā, otru – Cēsīs (skat. pielikumu). Redzams, ka konkrētajā gadījumā apkures izmaksas atšķiras 2 reizes.

Noslēgumā paužam cerību, ka cēsnieki jau līdz nākamajai apkures sezonai ne tikai izstrādās skaidru plānu, kā samazināt apkures izmaksas, bet arī paspēs veikt pirmos praktiskos darbus, lai Cēsis arī apkures tarifu ziņā būtu pievilcīga gan uzņēmējiem, gan visiem pārējiem.

Atbildes lūdzam nosūtīt pa e-pastu uz adresīti cesuforums[AT]cesis.lv, ja iespējams, publicēt arī www.cesis.lv un/vai vietējos laikrakstos.

Ar cieņu,
neformālas domubiedru grupas „Cēsu Forums” aktīvisti
Ivo Verners un Evija Streiča

Cēsīs, 2010.gada 11.martā


PIELIKUMĀ:

Komunālo maksājumu rēķini par 2010.gada janvāra mēnesi Rīgā un Cēsīs.


  • Iespējams, sen bija laiks un varbūt tieši tagad ir īstais laiks atjaunot diskusiju par apkures jautājumiem Cēsīs un Latvijā vispār.
    1. Vispirms es gribētu saņemt/(veikt pats) ilgtermiņa ekonomisku aprēķinu par to, ka Cēsu siltumapgādē ir lietderīga apkure no viena centralizētā siltuma (un joprojām tikai siltuma) apgādes punkta visai samērā lielai pilsētai (ap 125 kvadrātkilometri) ar visai izkliedētu apbūvi. Es saprotu, ka 2004.-2005. gadā Cēsu dome, iespējams, mēģināja siltumražošanas punktu skaitu palielināt renovējot katlu māju Birzes ielā. Taču šis piedāvājums nebija pietiekami pārliecinošs un dažas tā detaļas bija noraidāmas vai apšaubāmas.
    2. Būtu visai noderīgi šodien bezkaislīgi izanalizēt 2004.-2005. gada diskusijas pozīcijas un opozīcijas argumentus un rīcību, motīvus, panākto. Diskusija tika visai labi dokumentēta, gan laikrakstā Druva, gan neatkarīgi.
    3. Ir jāsāk strādāt pie Cēsu siltumapgādes koncepcijas korekcijām, lai koriģētais plāns sāktu darboties jau nākamgad.
    Ivars Alksnis

  • http://www.cesis.lv/faili/SILTUMAPGADE_(13.nov.).doc
    Analizējot aprēķināto īpatnējo siltumenerģijas patēriņu apkurei, var secināt, ka dzīvojamās ēkas Cēsīs ir ar salīdzinoši zemu energoefektivitāti, un apkures īpatnējais patēriņš svārstās robežās no 105-370 kWh/m2 (vidējais 180 kWh/m2). Šis rādītājs ir labāks nekā Latvijas vidējais (220-250 kWh/m2), ko var pamatot ar uzsāktajiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

    http://www.lsua.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=38&Itemid=47
    Re­dzams, ka mūsu stan­dar­ta ēku ener­go­pat­ēriņš ir ap 200 KWh/m2 gadā (pa­matā to veido sil­tum­pat­ēriņš).

    ES par vid­ēji (ne­)efekt­īvas ēkas sil­tum­pat­ēri­ņa nor­mu tiek uz­skatīts 150 KWh/m2 gadā, un pat­la­ban Eiro­pa strādā, lai sa­sniegtu vid­ējo sil­tum­pat­ēri­ņu 100 KWh/m2 gadā. Augs­ti ener­go­efektīvās ēkas ES ir ar ener­go­pat­ēri­ņu zem 50 KWh/m2 gadā. Tas ir arī mūsu ceļš, kas jā­iet Lat­vi­jai – ir jā­sa­ma­zi­na ēku ne­lietder­īgais sil­tum­ener­ģi­jas pa­tēriņš, ne­sa­ma­zi­not kom­for­ta līme­ni. Pretējā gad­ījumā neglābs pat vis­zemākie sil­tum­ta­ri­fi.

    http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/kurinamas-koksnes-eksports-pern-audzis-par-382.d?id=37211589
    Pagājušajā gadā kurināmās koksnes eksporta vērtība bijusi 138,55 miljoni latu. Vislielāko daļu no enerģētiskās koksnes eksporta veidojušas 795 600 tonnas zāģskaidu, kas izvestas 57,754 miljonu latu vērtībā. Tas bijis par 25,2% vairāk nekā 2009.gadā.

    Savukārt šķeldas eksports pērn bijis 1,9 miljonu tonnu apmērā par 46,57 miljoniem latu, kas ir par 44% vairāk nekā 2009.gadā, bet 983 500 tonnas malkas eksportētas par 34,227 miljoniem latu – 57,2% vairāk nekā aizpagājušajā gadā.

    =>
    795 000 t zāgskaidu
    1 900 000 t šķeldas
    983 000 t malkas
    ————————————–
    2 678 000 t

    Cēsu siltumapgādes jaunā bāzes koncepcija ir visai informatīvs un pārdomas rosinošs materiāls. Tur atrodam novērtējumu Latvijas kurināmās koksnes potenciālam:
    patreiz iespējamais 6 -12 milj. t gadā
    potenciāli iespējamais nākotnē 45-82 milj. t gadā
    => to realizējot principā ir iespējams kļūt par elektroenerģijas eksportētāju; ilga pāŗdomāta darba rezultātā tādi sapņi ir realizējami

    Pārdomas rosās Latvijā patreiz nekādi nevirzītie biogāzes projekti no biomasas ( tādus iespējams realizēt pat lauku privātmājā – pilsētām tomēr labāk orientēties uz centralizētiem risinājumiem)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.