Tzu: ‘Jaunais Pilsonības likums, Brīvlaišanas vai Brīvzemes likums’ (T.F. komentāri)
Trūkst tikai viena - skaidri apjausta un noformulēta mērķa. Kustībai vajag formulēt pietiekoši cēlus un taisnīgus, tomēr sasniedzamus, ne utopiskus mērķus. Turklāt šiem mērķiem jāspēj aizraut cilvēkus.
Manuprāt, globalizācijas, ES un KF aktivitāšu kontekstā pats svarīgākais mērķis šobrīd ir saglabāt dzīvotspējīgu, ekonomiski patstāvīgu latviešu etnosu vēsturiskajā teritorijā.
Kā to panākt? Ar likumu nostiprināt latviešu (LV pilsoņu) priekšrocības un ekskluzīvās tiesības šajā teritorijā.
Līdzīgi rīkojās arī pirmās Latvijas valdība, 1921. gadā piešķirot pilsoņiem vācu muižniekiem atņemtās zemes. Pie zemes tika vairāk kā 200 000 zemnieku, izveidojot stabilu pamatu valsts un nācijas vēlākam uzplaukumam.
Arī šobrīd ir iespējams atrisināt vai visas samilzušās problēmas - bezdarba, nabadzības, klaidoņu, ekonomisko bēgļu, mājokļu nepieejamības un atsavināšanas, augstu komunālo un banku procentu maksājumu, kredītatkarības, noziedzības, u.c., ar vienu drosmīgu un vēsturiski izšķirošu soli:
Pieņemt (panākt pieņemšanu) likumu par ikviena pilngadīga LV pilsoņa bezierunu tiesībām uz bezmaksas 1ha (10000m2) valsts vai pašvaldību lauksaimniecībā izmantojamas zemes mūža lietošanā dzimtas mājvietas un saimniecības iekārtošanai, ar tiesībām nodot mantojumā. Zeme, uz tās uzceltās ēkas, uzstādītās iekārtas, saražotā produkcija netiek aplikta ne ar kāda veida nodokļiem, maksājumiem, nevar tikt ieķīlāta, izīrēta, nomāta, vai jebkurā citā veidā atsavināta vai apgrūtināta. Zeme piešķirama pašvaldību ierādītās teritorijās, formējot ciemus vismaz 150 ģimeņu (saimniecību) apmērā, infrastruktūras nodrošināšanai. Starp īpašumiem jābūt vismaz 3m brīvai zemei jeb servitūtam.
Ērtības labad piedāvāju likumu saukt par Brīvzemes likumu, bet kustību - par brīvzemniekiem.
Ar iepriekšminēto aktu LV pilsonībai tiktu piešķirts jauns saturs, statuss un bezprecedenta pievilcība, bet Latvijas valsts egregors no nīstama apspiedēja, parazīta un asinssūcēja pārtaptu par mīlētu aizstāvi, brīvības un neatkarības garantu. Tādēļ minēto likumu varētu arī dēvēt par Jauno Pilsonības likumu, Brīvlaišanas likumu u.tml.
Raksta kontekstā:
Arī tiem, kas vēlas apstrādāt 10, 20 vai 100 hektārus, nepatraucēs uz 1 ha brīvzemes uzceltā māja, kuru nevarēs atsavināt iespējamu saimniecisku neveiksmju, neražas, krītošu cenu vai atceltu (samazinātu) subsīdiju vai pārmērīgu kredītsaistību dēļ.
{— — —}
Zeme ir ne tikai lauksaimnieciskās ražošanas līdzeklis. Zeme ir jebkuras ražošanas pamatlīdzeklis un valsts teritoriālās suverenitātes substrāts. Arī jebkura ēka tiek būvēta uz zemes. Visi cilvēki staigā pa zemi. Vai varat iedomāties neatkarīgu valsti, kurā visa zeme piederētu ārvalstniekiem, bankām un korporācijām?
Es arī ne.
Tieši tāpēc pašreizējo banku ofensīvu daudzi pamatoti dēvē par ekonomisko okupāciju. Pilsoņu un valsts suverenitātes aizstāvībai nepieciešams likums par neatsavināmo un neapgrūtināmo, arī ar nodokļiem neapliekamo zemes un NĪ minimumu. Likums par neapliekamo ienākumu minimumu taču ir. Atņemt cilvēkam mitekli ar atrunu - var taču īrēt - ir ne mazāk prettiesiski, kā atņemt visus ienākumus ar atrunu - var taču ubagot.
Labāk vēlu apjēgt savas pilsoņa un cilvēka tiesības, nekā nekad.
Tāpēc likums par neatsavināmu, neapgrūtināmu un nodokļiem neapliekamu zemes hektāru katram LV pilsonim, kā arī neatsavināmo un neapgrūtināmo minimālo dzīvojamo platību uz cilvēku dos lielisku iespēju izturēt banku uzsākto ekspropriāciju simtiem tūkstošu cilvēku.
Pilsoņiem, kam ir zemes īpašumi, viens hektārs no nodokļiem, hipotekāriem apgrūtinājumiem atbrīvojams. Tāpat jānosaka ar nodokli neapliekamais dzīvojamās platības minimums, piem. 10 m2 uz vienu cilvēku.
Bezzemniekiem un banku afēru rezultātā mājokli zaudējušajiem valsts bez maksas piešķir 1 ha brīvzemes mūža lietošanā.
Manuprāt, ļoti reāls un galvenais, bez lieliem kapitālieguldījumiem realizējams plāns nācijas un valsts glābšanai no globālistu tīkojumiem.
{— — —}
Svarīgākais jau ir saprast un topošās tautas kustības prasībās uzsvērt, ka tiesības uz savu un savas valsts zemi ir atzīstamas par cilvēka un pilsoņa neaizskaramām pamattiesībām. Kā tiesības elpot, baudīt Saules gaismu, ēst, mīlēt, radīt pēcnācējus. Tiesības uz neatsavināmu zemi un mājokli nav atdalāmas no cilvēka tiesībām uz BRĪVU dzīvi un darbu. Lai kā mūs censtos pārliecināt par pretējo, par brīvu nevar tikt uzskatīts cilvēks, kuram par katru savu soli (un santīmu) jāatskaitās bankai un ar to šis solis jāsaskaņo.
Būtībā hipotekāro kredītu var salīdzināt ar banku realizētu mūsdienu dzimtbūtniecību.
Rūgtā un noklusētā (bet līgumos ar banku ietvertā) patiesība ir tāda, ka ņemot kredītā mājokli, cilvēks apķīlā ne tikai šo mājokli, bet arī VISUS CITUS savus īpašumus un arī savus un galvotāju nākotnes ienākumus. Ar šo apstākli arī izskaidrojama “burbuļa” laikā banku ieteikto vērtētāju praktizētā īpašumu pārvērtēšana (un arī pats NĪ cenu burbulis) - šā vai tā atdosi vai atstrādāsi - vienalga, par kādu summu novērtēts un nopirkts mājoklis. Iespējams, šai apstāklī var saskatīt un pat pierādīt krāpniecisku darījumu ar labticīga aizdevuma ņēmēja maldināšanu, varbūt var inkriminēt manipulācijas ar tirgu, nezinu, tas jāvērtē juristiem. Jebkurā gadījumā, KK 201. panta aprakstam atbilst daudzu kredītņēmēju šībrīža situācija.
Valsts bez maksas piešķirts beznodokļu, neatsavināms hektārs ikvienam pilngadīgam pilsonim kalpotu ne vien par vietu mājvietas iekārtošanai, bet arī par pilsoniskās brīvības un neatkarības garantu, sava veida pēdējo aizsardzības līniju. Pat ja es nopērku un apstrādāju 1000 ha, ņemu miljonu kredītus to apsaimniekošanai, man totālas neveiksmes vai kārtējās “krīzes” gadījumā garantēti paliks dzimtais hektārs ar nelielu (arī ar nodokļiem neapliekamu un neatsavināmu) mājokli. Būtībā ikvienam pilsonim tiktu garantēts drošs pēdējais patvērums no globālistu un lielkapitālistu tīkojumiem, tiktu samazināta vai pat izslēgta iespēja izspiest iedzīvotājus no valsts ar ekonomisku žņaugu palīdzību.
Daudzi no mums ir (vai ir bijuši) padomju varas piešķirta mazdārziņa īpašnieki, tāpēc ļoti labi zina, kādas ražas un atspaidu ģimenes budžetam var iegūt pat no 600m2. Šai aspektā hektārs brīvzemes ikvienam pilsonim dotu bezprecedenta pārtikas drošību, kā arī valstij - nenovērtējamu ekoloģiski tīras pārtikas eksporta potenciālu. Tāpat hektārs savas zemes ļaus izvērst no bankām neatkarīgu darbību ikvienam amatniekam un sīkražotājam. Pat, ja es paņemtu kredītu, teiksim, lai nopirktu skaidu plēšamo mašīnu, ripzāģi vai virpu, es riskētu tikai ar ķīlas priekšmetu, nevis visu savu īpašumu un arī nākotnes ienākumiem, kā tas ir tagad.
Neizplūdīšu pārāk, jo daudzi jau ir noformulējuši šīs domas sakarīgāk, un izprot lietu stāvokli labāk.
Skaidrs ir viens - esošā kapitālisma jeb t.s. demokrātijas iekārta ir rūpīgi maskēta verdzības jeb neofeodālas atkarības forma, kuras pats princips neietver (vai pat nepieciešami izslēdz) sevī pilsoņa un cilvēka pamatbrīvību un pamatvajadzību nodrošināšanu. Šai sistēmai ir kritiski NEPIECIEŠAMI nabagi, bezdarbnieki un bezpajumtnieki. Cilvēki šai sistēmā ir tikai lielkapitāla interešu realizētāji un vienlaicīgi šo interešu ķīlnieki un upuri, nevis brīvas un pašpietiekamas personas. Nemaz nevajag būt filmu “Zeitgeist” un “Ring of power” fanātam, lai to saprastu. Pietiek, ja strādā algotu darbu Latvijā un paņem kredītu ;)
Ieplānotā ik dekādes finansu “krīze” šoreiz attīstās kā visas sistēmas krīze, kad cilvēku nežēlīga ekspluatācija un pamattiesību ignorēšana, parazītisms, nevaldāma peļņaskāre, militārisms, imperiālisms, augļošana, korporāciju interešu lobiji jau nonākuši klajā pretrunā ar vispārcilvēciskajām vērtībām un nav savietojami ar cilvēces augošās apziņas un brīvas informācijas apmaiņas laikmetu.
Neizbēgami nāks jauna, brīva, vai vismaz brīvāka iekārta. Kāda brīvības un cilvēktiesību pakāpe tiks sasniegta, atkarīgs no tā, cik lielu brīvību un cik taisnīgu valsts iekārtu cilvēki spēj iedomāties un attiecīgi būs gatavi pieņemt.
Autors Tzu
Komentāri pilnā apjomā un diskusija ar citiem TautasForums.lv lasītājiem-veidotājiem pieejama šeit
vakar uzzināju par šādu lapu, kas gan pārsvarā ir krievvalodīgo apmeklēta:
http://barterclub.lv/lv/
Atvainojos, ka pievienoju šeit, jo nezinu kur vai kādā sadaļā ielikt šo saiti.
Ideja par brīvo zemes piešķiršanu jau ir laba un pareiza tikai nezinu cik daudzi mūsdienu cilvēki būtu ar mieru mainīt ērtos pilsētas apstākļus pret strādāšanu un dzīvošanu kaut kur laukos. Nesen kāda pašvaldība piedāvāja trūcīgajām ģimenēm 3 ha zemes, bet neviens nepieteicās. Liela daļa iedzīvotāju ir aizmirsuši, ka nauda un iztika ir jāpelna ar darbu - fizisku darbu, nevis, simulēt slimības, saņemt visus iespējamos pabalstus un nedarīt neko.
Ir jāmaina cilvēku domāšana un attieksme pret darbu. Tie kas tiešām strādā reālu darbu arī pašreizējos apstākļos un dara to ar pietiekošu pašatdevi, spēj nodrošināt sev labklājību arī tagadējos apstākļos.
RX: Marts 12th, 2010 at 1:40 pm ————————————ARPRATS.Un ta visu laiku.Kad kads kaut ko rada, tad ir kads, kas atrod ka to nolikt.ARPRATS.
Kurzemniek,
Nav jau tā kā es nolieku, es pat atbalstu šo ideju. Izteicu savas bažas par to ko esmu novērojis. Es ļoti gribētu, ka tāda lieta īstenotos un cilvēkiem būtu katram sava oāze un Latvijas laukos atgiestos ļaudis. Derētu zināt vairāku cilvēku viedokli, cik daudzi no mums būtu gatavi pieņemt šādu izaicinājumu un apstrādāt SAVU zemi.
RX, mhm, to varētu veicināt, ja bezdarbnieku aģentūra jeb kas cits vairāk dotu bezmaksas kursus par zemes apkopšanu un darbu laukos, nevis mazsvarīgu profesiju kursus, kas paplašina ierastā-brūkošā darba tirgus profesiju apguvi. Turklāt skaidrs, ja cilvēku uzreiz nostāda uz jauna sliekšņa, pēc tam, kad tas ir aizmirsis vai nav zinājis kā darboties tajā ieejot, diez vai tas pieņems lēmumu ieiet tajā virzienā.
“Derētu zināt vairāku cilvēku viedokli, cik daudzi no mums būtu gatavi pieņemt šādu izaicinājumu un apstrādāt SAVU zemi.”
Jā būtu interesanti zināt gan. Pie tam, ja laukos brīvāk var darboties uzņēmīgākie un lielākie zemkopji un citu veidu lauku ražotāji, tad arī jaunie varētu no sākuma varētu rasties kā praksi iegūstoši darbinieki un pēc tam, kad ir spējīgi var vairāk pievērsties savai saimniecībai.
RX, tas bija Vaives pagastā - http://www.tautasforums.lv/?p=868, un tev ir taisnība par to, ka cilvēki šobrīd vēl nav gatavi masveidā doties uz laukiem. Šos jautājumus daļēji aprakstīju rakstā “Pilsēta vai lauki” - http://www.tautasforums.lv/?p=1442. Par sevi varu teikt, ka es ļoti vēlos tikt prom no pilsētas dzīves un darīšu to pakāpeniski.
Mes ari ar gimeni pakapeniski taisamies parcelties no Rigas uz laukiem. Ideju pat loti atbalstu, izklausas pec Anastasijas gramatas lasita. Ja kadai no partijam butu sads uzstadijums, tad sogad ietu balsot par viniem :)
Reti prātīgi.
Bet pirms tam - politisko partiju darbības aizliegšana latvijas teritorijā,ekonomisko noziedznieku kriminālsodīšana,(nē!ar politisko ,vai ētisko atbildību nepietiks!:))),ārvalstu banku izraidīšana,izstāšanās no Nato un Es,un maksimāls protekcionisms latvijas ekonomikā…
nu,tas tā…sākumam:)))
Muammārs Kadāfi
ZAĻĀ GRĀMATA
Modernās tehnoloģijas lībieši izmanto kā līdzekli, kas palielina viņu praktiskās iespējas, nevis kā pašmērķi, pielūgsmes vai atkarības objektu. Lībiešus vēl nav skāris patēriņa kults, tāpēc viņi sevi neapkrauj ar spožām mantiņām. Svarīga vērtība, protams, ir māja. Lībijā ir likums, kas aizliedz celt mājas izīrēšanai. Kur cilvēks dzīvo, tā arī ir viņa māja, ko neviens cits nedrīkst apgrūtināt ar kaut kādām saistībām. Visas ceļmalas Lībijā aizņemtas ar jaunuzceltām vai celšanas stadijā esošām divstāvu vai trīsstāvu mājām, kas apjoztas ar pilij cienīgu mūri. Mājas celšanai valsts brīvi piešķir ilgtermiņa kredītu vai bezprocentu aizdevumu. Otra lieta, kas Lībijā tiek uzskatīta par cilvēka pamatvajadzību, no kuras neviens cits nedrīkst gūt peļņu, ir transporta līdzeklis, vienalga, vai tas būtu kamielis vai moderns japāņu auto.
Pasaulē pastāv arī šādas valstis. Kāda ir “brīvās pasaules” atieksme pret Lībiju mēs zinām. Kāpēc?
Ideja ir pievilcīga, taču utopiska.
Pirmkārt, vai Latvijai ir ap 1,5 milj. ha lauksaimniecības zemes, kuru tā var atļauties pa brīvu piešķirt katram iedzīvotājam uz mūžu.
Otrkārt, kas notiks tad, ja iedzīvotāju skaits pārsniegs pieejamās brīvās zemes apjomus - sistēma būs jāmaina, tātad sistēma jau pamatos ir neilgtspējīga.
Treškārt, zemes gabaliem būs dažāda kvalitāte - vieni ir labi piemēroti lauksaimniecībai, citi - nē, vieniem ir izdevīgs izvietojums infrastruktūras ziņā, citiem - nē. Rezultātā cilvēki plēsīsies savā starpā par to, kuram tiks labāks gabals. Utt.
————————————————-
Runājot par ceļu uz brīvību no parādiem un garantētu dzīvesvietu, pirmais, kas jau šodien būtu Latvijā jāpanāk, ir esošo mājokļu kredītņēmēju atbildības ierobežošana ar ķīlas apmēru. Tas būtu vitāli svarīgi - pazīstu vairākas jaunas ģimenes, kuras vēl mēģina cīnīties un kredītus maksāt un tikko uzzināju par vienu šādu ģimeni, kuru “Nordea” ir izlikusi uz ielas, sievietei uzliekot vēl papildu parādu 80K eiro apmērā (jo atņemtais dzīvoklis tiek pārdots 10x lētāk nekā tika nopirkts); resp. parāds uz mūžu, mājokļa nav. Un šis nebūt nav vienīgais gadījums Latvijā.
——————————————————-
Taču pat tik saprātīgu un reāli īstenojamu soli (ierobežot mājokļu kredītņēmēju atbildības apmēru) panākt, šķiet, tā arī neizdosies. Jo, kā vienmēr, daļa sabiedrības ļauni priecājas par to, kādi viņi visi ir gudrinieki, ka viņiem nav mājokļu kredītu, un nekad neies atbalstīt priekšlikumu par kredītu sloga samazināšanu tiem, kuriem šādi kredīti ir.
Un tā ir jebkurā jautājumā - cilvēki nespēj vienoties, jo katram ir savas mazas ļaunas intereses.;)
Var turpināt sapņot par utopijām, bet cerības mazas, ja jau pat par šodien reāli īstenojamiem pasākumiem tauta vienoties nespēj.
Interesanta intervija - Arnis Terzens intervē Armandu Strazdu, fragments ieskatam:
“(..)Bet fakts ir tāds, ka gadījumā, ja iestātos šis valsts bankrots, tieši tad arī atrastos nauda gan skolotājiem, gan mediķiem, gan nebūtu jāaplaupa pensionāri…
- Ja jau aizskaram kompetences jautājumu, tad jāatgriežas mūsu sarunas sākumā, kad kā vienu no mūsu sabiedrības pārvaldības trūkumiem nosaucāt vājo izglītotības līmeni. Ko tieši jūs ar to domājāt?
- Izglītība ir valstiski efektīva, mērķtiecīga, tikai tad, ja valstij ir kaut kāda attīstības politika. Viens mērķis, protams, ir vispārēja izglītība, pamatzināšanas. Bet otrs, un, manuprāt, ievērojami svarīgāks ir tieši mērķtiecīgā izglītība. Viens piemērs: mums ir padomā ņemt vērā lielo Eiropas tendenci - uz zaļo ekonomiku vērsta izglītības politika. Šajā ziņā Latvija ir ļoti labā situācijā, jo mums ir aptuveni miljons hektāru, kurus izmantojot, šo enerģiju kā biomasu varam saražot paši sev, plus vēl vismaz piecdesmit procentus pārdot Lietuvai un Igaunijai. Faktiski mēs esam līdzīgi emirātiem, tikai nevis bagāti ar naftu, bet ar atjaunojamās enerģijas resursiem.”
Vairāk šeit:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-latvijai-vajag-citu-eksperimentu-saruna-ar-armandu-strazdu-fragmenti.d?id=30551675
Pie Marionas ieteiktās intervijas Ar Armandu Strazdu is plaši komentāri. Apkopojot Valdmaņa komentārus iznāk kārtīgs raksts “Tā sākās Latvijas izlaupīšana” ar interesantu pēdējo 20 gadu notikumu izklāstu. Iesaku izlasīt.
Intervija interesanta. Vien es šaubos par to “zaļo enerģiju”. Cik zināms, tā ir nesamērīgi dārga un neefektīva. Rada daudz zudumu sistēmā. Valstīs, kurās to attīsta, parasti šīs jomas tiek bagātīgi subsidētas, lai nodrošinātu peļņu. Tāpat kā pie mums mazo spēkstaciju īpašniekiem tiek maksāts dubultais tarifs.
Otrs, ir muļķīgi, ja ne noziedzīgi, pārtiku pārstrādāt bioenerģijā apstākļos, kad mēs paši sevi nenodrošinām ar pašražotu pārtiku. Bez tam tas cels pārtikas produktu cenas.
Jābeidz laist muļķi, un jāķeras pie kodolsintēzes enerģijas ražošanas. tieši Latvijas zinātniekiem ir lielas iestrādes kodolsintēzes jomā.
Ak Valdmanis! :)
Es jau domāju, ka tas kāds jauns Valdmanis.
Tā jau ir sen rakstīta grāmata (”Starp dzirnakmeņiem”), kuru es pats rakstīju pēc Valdmaņa stāstījuma. Viņš šad tad mēdza kaut ko pārprast vai drusku pārspīlēt, bet kopumā uz Gundara Valdmaņa informāciju un vērtējumiem, manuprāt, var paļauties.
Pilns Valdmaņa grāmatas teksts laikam atrodams Tautas Forumā. Tajā gan daudzas vietas iespraustas vai papildinātas pēc paša Valdmaņa iniciatīvas, jo viņš gribēja atrast darbu savām meitenēm. Tajos fragmentos daudz stila un gramatisko kļūdu.
http://forex.delfi.lv/lav/News/NewsView?id=762
Barikādes atkal uzceltas - atliek tikai iet un tās apdzīvot:)
Kā izrādās - pie Saeimas uzņem barikāžu ainas filmai “Das Blaue vom Himmel”
http://www.tvnet.lv/galleries/show/5858
Māksla pāri visam, skaistums izglābs pasauli!
—
Bet situācija tiešām briest…(par augšminēto)
Kā lēnīgajam, teātri un mākslu cienošajam, viensētā netraucēti dzīvotgribošajam latvietim tikt sveikā cauri?
Kur ir mūsu stiprās puses? Kā iespējams izmantot šo nelabojamo individuālismu?
Pat Neo brīnās par to, ka par algām publicētie dati sabiedrību atstājuši vienaldzīgu, t.i., iztikām ar komentāriem internetā:) Izrādās, ka visiem daudz maz labi tā, kā ir:) Pacietība un izturība pāri visam.
:) pacietību un izturību nevajadzētu sajaukt ar gļēvumu, neuzņēmību un muļķību.